Aktīvie lietotāji: 184 Šodien ievadītie novērojumi: 954 Kopējais novērojumu skaits: 1867010
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Cik sugas atrastas uz dižkokiem? Aicinājuma rezultāti
Pievienots 2019-01-19 21:53:53

2018. gada jūnija sākumā Dabasdatos bija publicēts aicinājums skaitīt sugas uz dižkokiem. Šajā rakstā – par aicinājuma rezultātiem.

Kamēr lasi raksta sākumu, aicinu apdomāt – cik sugu šajā Dabasdatu pētījumā varētu būt novērots uz viena koka? Cik pavisam? Vai biežāk novērotas sūnas, sēnes, kukaiņi, ķērpji, vai kāda cita sugu grupa? Kuras sugas biežākās? Savas hipotēzes pieraksti – pēc tam būs interesanti salīdzināt!

Pirms izsludināju aicinājumu apsekot dižkokus, ziņojot par visām uz koka atrastajām sugām, ilgi šaubījos, jo uzreiz bija skaidrs, ka realizēt nopietnu dižkoka apsekojumu nav viegli. Nepieradušai acij nav viegli nošķirt vienu sugu no otras, pat ja noteikšana līdz konkrētai sugai nav obligāta, jo pat eksperti parasti nav eksperti par visām sugām un to atšķiršanas pazīmēm. Turklāt rūpīgāks apsekojums prasa ilgāku laiku. Un tas viss pēc tam vēl jāapkopo!

Par akcijas sarežģītību, iesniedzot savus datus, rakstīja arī viena no dalībniecēm, Baiba Bambe: "Vispār uzdevums nebija tik viegls, kā sākumā varēja likties. Ātri vien sapratu, ka uz visiem dižozoliem ir ciprešu hipns, uz gandrīz visiem, kaut vai nedaudz, vāverastīte, bet pārējās sugas... nu jā, galvenokārt priekš manis "ķērpis nenoteikts"."

Taču, par spīti bažām, aicinājuma rezultāti krietni pārspēja domāto, par ko esmu ļoti pateicīga visiem, kas atsaucās! Līdz ar to iespējams ne tikai apkopot rezultātus, bet arī izdarīt pirmos secinājumus.

Ziņas par apsekotajiem dižkokiem iesūtīja septiņi ziņotāji (katrs par vienu līdz četriem dižkokiem), kopumā ziņojot par piecu sugu 14 kokiem no dažādām Latvijas vietām. Tie bija no knapi dižkoka kritēriju sasniegušiem līdz pat dižkokam sugas pārstāvju top 20. Visi lielākie jau bija Dabas retumu krātuves datubāzē reģistrēti, bet starp mazākajiem bija arī četri iepriekš neapzināti.


Pa kreisi – lielākais akcijas laikā ieziņotais iepriekš neapzināts dižkoks – dižozols Vestienas pagastā pie Liepu mājām ar apkārtmēru 4,90 m (foto: Baiba Bambe). Pa labi – viens no lielākajiem apsekotajiem dižozoliem – Brūveru ozols Rojas novadā; apkārtmērs – 7,25 m (foto: Vija Sileviča).

Ziņotāji un apsekoto dižkoku skaits (iekavās no tiem dižkoku skaits, kas iepriekš nebija apzināti): Vēsma Vijupe 4, Baiba Bambe 3 (1), Vija Sileviča 2 (1), Julita Kluša 2, Inguna Riževa 1 (1), Aija Amere 1 (1), Mārīte Ramša 1.

Ņemot vērā gana augsto uzdevuma sarežģītības pakāpi cilvēkam, kas nekad neko līdzīgu nav darījis, iegūtie rezultāti (sugu skaits) par konkrētajiem kokiem nav savstarpēji salīdzināmi, jo par dižkoka sugu, izmēru un atrašanās vietu būtiskāka loma bija veltītajam laikam un rūpīgai redzētā fotodokumentācijai. Taču fiksētās sugas jebkurā gadījumā liecina par šo sugu sastopamību un arī pamanāmību, tāpēc par redzētajām sugām tālāk rakstā būs analizēts vairāk.

Par vairumu apsekoto koku (deviņiem) ieziņotas mazāk nekā 10 sugas (1-8). Lielākā daļa koku tika apsekota tikai vienas dienas laikā, lielākoties vasarā. Vēsma Vijupe savus kokus apsekojusi vairākkārt, taču iespēja apsekot dižkoku visa gada griezumā, kā tas aicinājumā bija iecerēts, bija tikai Mārītei Ramšai, jo viņai dižkoks aug mājas pagalmā, līdz ar to arī apsekojumos iegūtie dati ir pielīdzināmi ļoti nopietnam pētījumam, ja vien izdotos visu atrasto arī līdz galam noteikt. Mārītei – cepuri nost par ieguldīto laiku un pūlēm!! Raksta beigās lasāmas arī viņas pašas pārdomas par šo pasākumu.

Kā redzams 1. tabulā, tieša sakarība starp koka apkārtmēru un sugu skaitu nav novērojama, jo būtiskāku lomu spēlēja fakts, cik rūpīgi apsekojums veikts. Uz Mārītes Ramšas apsekotā oša gada laikā novērots vairāk nekā pusotrs simts sugu! Tik lielisku rezultātu, izsludinot aicinājumu, nudien necerēju iegūt. Sugām bagātākie dižkoku apsekojumi parādīti 2. tabulā.

1. tabula. Apsekoto dižkoku skaits pa sugām, pēc apkārtmēra*


 *Iekavās norādīts uz viena dižkoka atrasto sugu skaits. Ar krāsām izcelti sugām bagātākie apsekojumi.

2. tabula. Sugām bagātākie dižkoku apsekojumi

Apsekotājs

Dižkoks

Vieta

Sugu skaits

Apkārtmērs

Apraksts

Vēsma Vijupe

Salas Pirmais ozols

Jūrmala

13

5,73 m

Aug koku pudurā. Dzīvi tikai galotnes zari.

Vija Sileviča

Brūveru ozols

Rojas novads

28

7,25 m

Aug klajā vietā. Veselīgs un spēcīgs. Senāk ir nolauzts viens no vadošajiem zariem, tur tagad ir caurums.

Julita Kluša

Bērzu ceļmalas ozols

Engures pag.

34

4,39 m

Ceļmalā; blakus jau paaugusies bērzu jaunaudze, bet agrākos laikos tur bija pļava.

Julita Kluša

Kleistu ielas bērzs

Rīga

42

3,06 m

Ielas malas apstādījumos

Mārīte Ramša

Osis "Kļaviņās"

Embūtes pag.

155-169

4,81 m

Aug pagalma malā. Iet bojā, daļa zaru nokaltuši.

Dižkoku skaita, novēroto sugu skaita un novērojumu skaita (summējot dažādu sugu novērojumos uz dažādiem kokiem) sadalījums pa sugu grupām parādīts 3. tabulā. Kā redzams, vislielākais novēroto sugu skaits (~1/3 no visām sugām) ir kukaiņiem, taču kopējais novērojumu un dižkoku, uz kuriem suga novērota, skaits lielāks ķērpjiem. Lai arī sūnas sastopamas uz dižkokiem bieži, novēroto sugu skaits ir būtiski mazāks, mazāks arī nekā sēnēm, kas novērotas uz mazāk kokiem, taču kopskaitā ar vairāk sugām un novērojumiem. Jāatzīmē, ka diezgan bieži novēroti arī zirnekļveidīgie, putni, gliemji un vaskulārie augi, katra sugu grupa veido ap 5% no visām novērotajām sugām

3. tabula. Dižkoku skaita, novēroto sugu skaita un novērojumu skaita sadalījums pa sugu grupām

Apskatot novēroto sugu skaitu uz konkrētiem dižkokiem sadalījumā pa sugu grupām (4. tabula) var ievērot, ka ķērpju un kukaiņu (un pēc tam attiecīgi sūnu un sēņu) sugu īpatsvars lielāks ir vairumam dižkoku, neatkarīgi no uz konkrētā dižkoka novēroto sugu skaita.

4. tabula. Novēroto sugu skaits uz konkrētiem dižkokiem sadalījumā pa sugu grupām* 


 *Ar krāsām (sarkans -> dzeltens -> zaļš) izcelts to sugu grupu novērojumu skaits (ja attiecīgajā sugu grupā novēroto sugu skaits >1), kas ir lielākais konkrētā dižkoka (aiz sugas nosaukuma norādītais skaitlis ir tā stumbra apkārtmērs cm) apsekojumā.

Īpaši aizsargājamo, reto un zinātniski nozīmīgo sugu sarakstā (5. tabula) nav iekļautas vēl vairākas retas un varbūt pat Latvijai jaunas sugas, kuru noteikšanai būtu nepieciešama rūpīgāka izpēte. Tā kā atrast kaut vienu sugu no tabulā redzamā saraksta jau ir sasniegums, tad saraksta garums (16 sugas uz nosacīti patvaļīgi izvēlētiem 14 dižkokiem) vēlreiz apstiprina – dižkoki ir ne tikai vienkārši sugām bagāti, bet arī īpašām sugām bagāti! Te gan jāpiebilst, ka uz knapi dižkoka kritērijus sasniegušā bērza, lai arī tika novērots salīdzinoši daudz sugu (pēc novēroto sugu skaita šajā pētījumā pat 2. vieta), neviena īpaša suga novērota netika.

5. tabula. Īpaši aizsargājamās, retās un zinātniski nozīmīgās sugas*


*ĪA – īpaši aizsargājama suga; LSG – suga ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā; ML – sugai var veidot mikroliegumu; DMB – dabisku meža biotopu raksturojoša suga; IS – indikatorsuga, SPS – specifiskā suga.

No kukaiņiem (6. tabula) visvairāk jeb pusei no dižkokiem novēroti tauriņi, lielākoties dažādi naktstauriņi (sprīžmeši, tīklkodes, zāļsviļņi u.c.). Uz vairāk nekā trešdaļas dižkoku redzētas arī vaboles (praulvaboles, koksngrauži, smecernieki, smailvaboles u.c.), divspārņi (galvenokārt mušveidīgie) un plēvspārņi (lielākoties skudras, arī jātnieciņi u.c.). Blakšu kārta pārstāvēta ar sarkanblaktīm, zemesblakti, vairogblakti un mīkstblakti. No citiem kukaiņiem redzētas divu sugu ķērpjutis, arī zeltactiņa, laputs, cikādiņa, skarpijmuša un makstene.

6. tabula. Kukaiņu novērojumu sadalījums pa kukaiņu kārtām

Kukaiņu sugu uz dižkokiem tika novērots visvairāk no visām sugu grupām (gandrīz 100 novērojumi!), starp tām arī viena aizsargājamā suga, kas raksturīga dobumainiem kokiem – spožā skudra Lasius fuliginosus. Lielākoties uz dažādiem kokiem novērotas atšķirīgas kukaiņu sugas. Droši noteiktas ir tikai četras sugas (turklāt katra no savas kārtas!), kas atrastas uz vairāk nekā viena koka, un arī šīs četras sugas tikai uz diviem kokiem katra, visas uz ozoliem.


Biežāk novērotās kukaiņu sugas: spožā skudra
Lasius fuliginosus (foto: Vija Sileviča), sarkanblakts Pyrrhocoris apterus (foto: Vēsma Vijupe), ievu tīklkode Yponomeuta evonymella (foto: Mārīte Ramša) un smailvabole Scaphidium quadrimaculatum (foto: Mārīte Ramša).

Vairāk novērojumu nekā kukaiņiem – apmēram trešdaļa no visiem – ir ķērpjiem, tie arī atrasti uz lielākās daļas dižkoku (11 no 14), tomēr sugu skaits ķērpjiem novērots mazāks nekā kukaiņiem. Tas varētu liecināt par to, ka kukaiņi uz dižkokiem kopumā sastopami vairāk, taču ķērpji nebēg, vieglāk novērojami un nofotografējami, tāpēc arī novērojumu ir vairāk. Biežāk novērotās ķērpju sugas: ramalīna Ramalina pollinaria, plūmju evernija Evernia prunastri un rievainā parmēlija Parmelia sulcata (uz 5-6 dižkokiem). Citas biežāk novēroto ķērpju ģintis: fiscijas Physcia sp., pertuzārijas Pertusaria sp., sienasķērpji Xanthoria sp., lekanoras Lecanora sp.


Rievainā parmēlija Parmelia sulcata ir starp visbiežāk novērotajām ķērpju sugām, taču Mārītei Ramšai uz oša to izdevās novērot ar apotēcijiem, kas gan ir reti! Foto: Mārīte Ramša

Te īpaši jāatzīmē Mārītes Ramšas pētījums uz dižā oša – viņai uz viena paša dižkoka izdevās novērot apmēram 50 sugu ķērpjus (pavisam šajā Dabasdatu pētījumā novērotas 68-77 ķērpju sugas, kas ir vairāk nekā 10% no visām apzinātajām Latvijas ķērpju sugām). Iespējams, ka novērots arī vairāk sugu, bet tālākā noteikšana – dalīšana pa sugām jau kļuva pārāk sarežģīta, tāpēc sugu skaits norādīts aptuvens esošo zināšanu robežās.

Apkopojot šī pētījuma rezultātus, internetā uzgāju rakstu par citiem līdzīgiem ķērpju pētījumiem uz viena koka (te gan nav runa tieši par dižkokiem) pasaules mērogā (Sipman, Nöske 2005), kur tika secināts, ka mitrajos tropu mežos ķērpju sugu ir vairāk nekā mērenajā joslā. Uzsvērts, ka noteikto ķērpju sugu skaitu ietekmē gan koka augšanas vieta, gan pētnieka pieredze, gan metodoloģija, jo daudzas sugas var nebūt viegli sasniedzamas.

Tā dažādos pagājušā un šī gadsimta pētījumos uz viena koka atrasto ķērpju sugu skaits ir, piemēram, 12-55 (Franču Gviānā D-Amerikā); 45-84 (Venecuēlā, izmantots autoceltnis); 24-78 (Ekvadorā, rāpšanās ar virves palīdzību); 52 (ozolu mežā Lielbritānijā) u.c., kā arī uz viena krituša koka – 176 (Jaungvinejā), 76 (Tasmānijā). Vēl interesants fakts, ka Ekvadoras pētījums (ar 24-78 sugām uz koka jeb vidēji 56 sugām) tika atkārtots, kad koki bija nozāģēti, tātad apsekojami daudz pilnīgāk, iegūstot 56-129 sugas uz viena koka (vidēji – 80,8 sugas uz koka). Tika arī secināts, ka ķērpju sugu skaits atkarīgs gan no koka sugas, gan arī no koka apkārtmēra (vecuma) (Sipman, Nöske 2005).

Lai arī pētījumos tika apsekoti pavisam citu sugu un citā vidē auguši koki, arī Mārītes veiktā pētījuma rezultāti ļoti labi iekļaujas, vēlreiz apliecinot, ka uz dižkokiem tiešām ir daudz sugu, ka Mārīte veikusi tiešām rūpīgu apsekojumu, bet pavisam pilnīga uzskaite sugu skaitu vēl ievērojami palielinātu.

Daudzi ķērpji pēc foto vien ir grūti nosakāmi.


Pa kreisi (foto: Mārīte Ramša; uz oša) ir kāda no pertuzārijām. Ja pieliktu mēli un būtu rūgta, būtu bieži sastopamā rūgtā pertuzārija Pertusaria amara, bet bez pagaršošanas var tikai minēt. Savukārt pa labi (foto: Julita Kluša, uz ozola) esošo pertuzāriju noteikt palīdz raksturīgā dzeltenīgā krāsa. Dzeltenīgā pertuzārija Pertusaria flavida ir reta un aizsargājama suga.


Ķērpis Chrysothrix candelaris – no skata nešķiet īpaša (kā dzeltens pulveris), taču ir samērā reta ķērpju suga, kas šīs akcijas ietvaros uz dižozoliem novērota pat divas vai trīs reizes. Foto: Julita Kluša

Vairāk nekā 10% no visām sugām uz dižkokiem novērotas sēņu sugas, taču tikai divas sugas novērotas vairāk nekā uz viena koka, tostarp parastā sērpiepe Laetiporus sulphureus – pat uz 5 dižozoliem.

Sēņu sugu sadalījums pa dižkokiem ir nevienmērīgs. Visbiežāk uz dižkokiem (pusei no apsekotajiem kokiem) atrastas piepes, taču sugu skaita ziņā vairāk atrastas sēnes uz ķērpjiem, bet visas – uz viena dižkoka (7. tabula). Iespējams, uz citiem kokiem šādā skatījumā ķērpji nav pētīti.

7. tabula. Sēņu novērojumu sadalījums pa sēņu grupām


 


Šī pētījuma ietvaros Mārīte atradusi pat potenciāli jaunas sēņu sugas Latvijai – pa kreisi sēne Erythricium aurantiacum, kas lielākoties aug uz fiscijām jeb Physcia ģints ķērpjiem, bet pa labi sēne Merismodes sp. (iespējams, Merismodes anomalus), kas aug uz lapukoku mizas. Foto: Mārīte Ramša; uz oša.


Iespējams, visai bieži sastopama sēne uz ķērpjiem, taču maz ievērota – sēne Xanthoriicola physciae, kas parazitē uz sienasķērpjiem Xanthoria sp. Foto Mārīte Ramša; uz oša.

Visbiežāk uz dižkokiem novērotas sānsporogonsūnas jeb pleirokarpās sūnas – vairāk nekā puse no sugām, turklāt uz katra koka, kur atrastas sūnas, vismaz viena (8. tabula).

8. tabula. Sūnu novērojumu sadalījums pa sūnu grupām 


Biežākās uz dižkokiem novērotās sūnu sugas: ciprešu hipns Hypnum cupressiforme var. cupressiforme (uz 7 kokiem jeb pusei no apsekotajiem kokiem) un parastā vāverastīte Leucodon sciuroides (uz 5 kokiem). Vēl vairāk nekā uz viena dižkoka tika atrasta sprogainā slaidlape Homalothecium sericeum, noras vijzobe Syntrichia ruralis un lielā pūkcepurene Orthotrichum speciosum. Uz viena no kokiem tika novērota arī aizsargājama un reta suga – nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula.


Pa kreisi – ciprešu hipns Hypnum cupressiforme var. cupressiforme, kuru foto autore Baiba Bambe komentējusi: "Tas laikam ir uz visiem ozoliem, kuri resnāki par roku." Pa labi – retākā no uz dižkokiem novērotajām sūnu sugām – nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula uz Brūveru ozola, Vijas Silevičas foto.

Zirnekļveidīgajiem (14 sugas), līdzīgi kā vaskulārajiem augiem (10 sugas), visi novērojumi uz dažādiem kokiem ir atšķirīgi, t.i, neviena suga nav novērota divreiz. Nav novērotas vai noteiktas arī kādas retas vai citādi īpašas sugas.

Putnu sugas tika novērotas tikai uz diviem dižkokiem, kaut kopā 13 sugas – tas tikai liecina, ka putni dižkokus nesmādē, vien to novērošanai nepieciešams ilgāks laika periods – ar vienreizēju apmeklējumu nepietiek.


Meža pūce Strix aluco uz Kļaviņu (Mācītājmuižas) dižoša. Foto: Mārīte Ramša. Skaisto skatu autore gan piefiksējusi vēl pirms akcijas izsludināšanas, bet tā kā tas tomēr iekļaujas 2018. gadā, putns pie gada sugām pieskaitāms. Pavisam gada laikā Mārīte uz šī oša novēroja 12 putnu sugas, tai skaitā arī divas īpaši aizsargājamas sugas.

Uz vairāk nekā trešdaļas dižkoku novēroti arī gliemji. Biežāk novērotā suga – raibais vīngliemezis Arianta arbustorum (3 novērojumi).


 Vārpstiņgliemežu Clausiliidae sp. sugas ir grūti atšķiramas, viegli noteikt ir tikai gludo vārpstiņgliemezi Cochlodina laminata, jo tā čaula ir gluda (attēlā pa kreisi; foto: Vēsma Vijupe; uz ozola). Savukārt grūti savstarpēji atšķiramie vārpstiņgliemeži ar rievotu čaulu (pa labi; foto: Mārīte Ramša; uz oša) visi ir dabisku meža biotopu indikatorsugas.

No citām sugām biežākās – pa divām reizēm redzētas sliekas un mitrenes, kā arī ala, miga kādam dzīvniekam.

Kopumā akcijas laikā uz 14 dižkokiem veikti vairāk nekā 300 novērojumi vismaz 250 sugām – manuprāt, lieliski rezultāti, ņemot vērā, ka tamlīdzīgs pētījums tika organizēts pirmoreiz.

Noslēgumā aktīvākās ziņotājas Mārītes Ramšas pārdomas par sugu "vākšanu" uz dižkokiem, kas nemaz tik vienkāršs pasākums nebija:

"Izlasot par akciju, nopriecājos, jo patīk būt dabā un fotografēt ar konkrētu mērķi, turklāt šādi pasākumi vienmēr dod iespēju uzzināt kaut ko jaunu. Sākotnēji likās, ka uzskaite būs vienkārša, jo koku iespējams apskatīt jebkurā laikā – dižkoks osis aug manā sētā, tātad atliek tikai tam apiet apkārt un savākt sugas. Apsveru domu “pieķert” klāt arī kādu netālu augošu dižozolu.

Man entuziasms drusku noplok, kad izlasu, ka Julita jau vienā reizē uz dižkoka ieraudzījusi pārdesmit sugu. Saskaitu uz savējā līdz šim piefiksētās putnu sugas, dažas sūnas, dzelteno sienasķērpi un ramalīnas augšējos zaros. Njā, no manis šajā akcijā liela labuma nebūs. Bez tam mums ar fotoaparātu ir absolūta raksturu nesaderība, jo reiz, pēc kāda tauriņa lūkojoties, pamatīgi nogāžos, kā saka – zirgs gar zemi, pats gar zemi un pilna mute ar zemi, manā gadījumā – man mute ar zemi, fotoaparāts ar zemi un, neskatoties uz to, ka, aparātu sargājot, ietriecos ar seju nātrēs, bojājums objektīvā.

Kopš tā laika daudzmaz kvalitatīvas bildes iespējams uzņemt tikai saulainā laikā. Savukārt manām acīm piemetusies kaut kāda totāla gaismas nepanesamība. Caur saulesbrillēm mēģinu kaut ko saskatīt uz stumbra un priecājos, ja izdodas nofotografēt kādu ķērpi vai tā daļu, jo man kā nespeciālistei šķiet, ka zinātājam jau ar to pietiks.

Vēl grūtāk iet ar lidojošām un ātri rāpojošām radībām – neesmu paspējusi tās lāgā ieraudzīt, kad viņas jau ir prom, labākajā gadījumā atstājot par piemiņu kādu miglas bildi. Savukārt sīkie lidoņi vienkārši sastingst, saplūst ar stumbru un nav ieraugāmi. Problēma ir arī tā, ka stumbram piekļūt tik tuvu kā gribētos traucē sakņu kakls, kā arī netieku pie augšējiem zariem, un pat to apakšējās daļas ir tādā leņķi, ka, mēģinot kaut ko saskatīt, riskēju nogāzties augšpēdus. Labi, ka par mani apžēlojas vējš un ik pa laikam nomet kādu zariņu ar ķērpjiem.

Rezultātā guvums jau nav nemaz tik slikts, tikai samests datorā bez jebkādas sistēmas, un rudenī, pārskatot guvumu, saprotu, kādu ķīseli esmu savārījusi Julitai. Lai glābtu situāciju, mēģinu sameklēt ķērpjus vēlreiz, lai nobildētu detalizētāk un – tavu brīnumu – atkal un atkal ieraugu vēl nepiefiksētas sugas! Termiņi jau pārsniegti, bet es iekrītu azartā, neticami, ka iespējams ieraudzīt vēl kaut ko jaunu, pat sēnes uz ķērpjiem! Jā, ieraudzīt jau var, tikai mana kamera atsakās sadarboties – kvalitatīvas bildes tik sīkām lietām, tik pelēkā laikā – i neprasiet.

Kas to būtu domājis, ka uz viena koka tik daudz sugu! Ķērpju dažādība ir pārsteidzoša – uz katra nolūzuša, it kā "plika", sīka zariņa, tuvāk aplūkojot, izrādās vesela ķērpju pasaule, kurā grūti orientēties – nesaprotu, kur viens beidzas un cits sākas. Līdz ar to ķērpji kļuva par interesantāko sugu grupu un beigās iedzina pat azartā – uzmanīju katru nokritušo zariņu un mizu ar cerību atrast vēl ko neredzētu. Protams, ka lielākais prieks par sēni Erythricium aurantiacum, kas ir jauna suga Latvijā, un ar savu interesanto faktūru iepriecina arī sīko sēnīšu kolonija Merismodes sp., kas kvalitatīvā attēlā izskatītos kā īsts mākslas darbs.

Skaidrs, ka nākošreiz darītu savādāk – krātu sugu novērojumus atsevišķās mapītes, lai saprastu, kā un ko īsti esmu safotografējusi, kas vēl pietrūkst sugas noteikšanai, kā arī izveidotu savu galeriju ar ievietotajām sugām, lai novērstu atkārtošanos. Sev par attaisnojumu jāsaka, ka nedomāju, ka sugu būs tik daudz :)".


Dižais osis, uz kura Mārīte Ramša 2018. gadā novēroja vismaz 155-169 dažādas sugas. Foto: Mārīte Ramša.

Paldies Marekam Ieviņam, Ansim Opmanim, Uģim Piterānam, Rolandam Moisejevam, Mārtiņam Kalniņam, Uldim Ļoļānam, Inesei Cerai un Ivaram Leimanim, kuri ikdienišķi vai pēc konkrēta lūguma palīdzēja noteikt uz dižkokiem redzamās sugas, jo vienai visu "sašķirot" sugās būtu bijis daudzkārt ilgāk un grūtāk.

 

Literatūra

Sipman H.J.M., Nöske N.M. 2005. How many lichen species grow on a single tree? Observations in primary tropical forests compared.

 

Julita Kluša, dziedava.lv, Dabas retumu krātuve

2019-01-19

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Grus grus - 2024-04-24 Matrus
Anas platyrhynchos - 2024-04-24 Matrus
Bucephala clangula - 2024-04-24 Matrus
Pica pica - 2024-04-24 inguna_grebeza
Cygnus olor - 2024-04-24 Matrus
Tringa glareola - 2024-04-24 kirsisnelsons
Clanga pomarina - 2024-04-24 Aigars
Nezināms
Ignotus
@ Wija
Pēdējie komentāri novērojumiem
jsobolenkova 24.aprīlis, 15:28

test


marta.got 24.aprīlis, 13:44

Ok, paldies par info. :)


Miksrieksts 24.aprīlis, 10:24

Gļotpūpēži. Tās nav sēnes, bet gan gļotsēnes.


IlzeP 24.aprīlis, 10:18

Diemžēl vienīgā iespēja ir novērojumu dzēst un pievienot no jauna pareizajā vietā. (Kad būsim pārgājuši uz jauno platformu, varēs vienkārši pārbīdīt punktu.)


IlzeP 24.aprīlis, 10:16

Jā, šobrīd ir problēma gan ar statusu nomaiņu, gan (varbūt vēl turpinās) arī ar novērojumu pievienošanu ar foto. Tiek risināts.


marta.got 24.aprīlis, 10:14

Paldies par piezīmi, skatos,ka šai gadījumā kļūdaini esmu atzīmējusi punktu kartē. Kā es varu veikt korekciju? Ligzda atradās Katlakalna mežā.


Ivars Leimanis 24.aprīlis, 09:31

Oi, jā, aizmirsu, ka sugu var nomainī pats. Atvainojiet!


KristianaO 23.aprīlis, 23:16

Liels paldies par atbildi :)


Ziemelmeita 23.aprīlis, 22:21

Statusu nevar nomainīt, rāda,ka nav opcijas.


Ziemelmeita 23.aprīlis, 22:20

Paldies,Margarita un Uldi. Pievienoju bildi kāds tas karjers izskatās. Tas gals,kur uzturējas putni, ir tīrāks, bet karjers pamazām aug ciet. Bija arī gaigalas. Bildes gan sliktas,pagaidām nav tik jaudīga kamera.


VijaS 23.aprīlis, 22:05

Njā, statusu nomainīt nav opcijas...


VijaS 23.aprīlis, 22:03

Augšanas veids cieši kopā un koši dzeltenais tonis vairāk raksturīgs tādām sugām kā, piemēram, nelīdzenā pilienīte vai nolīdzinātā bumbulīte. Pilnīgi izslēgt daudzveidīgo pilienīti pēc bildēm vien arī nevar, taču tā šķiet daudz mazāk ticama versija. Tās ir ļoti līdzīga izskata sugas, kuras tā "uz aci" ne vienmēr izdodas precīzi noteikt. :)


roosaluristaja 23.aprīlis, 22:03

Bŗūnkaklis Latvijā ir samērā rets ligzdotājs. Ligzdo aizaugošos ezeros vai dīķos. Šāds karjers nav sugai piemērota ligzdošanas vieta. Tā kā šajā gadījumā pazīme "B" nav pamatota, bet man nez kāpēc neizdodas to nomainīt uz "N".


Irbe 23.aprīlis, 21:57

Brūnkaklis http://www.putni.lv/aytfer.htm


Irbe 23.aprīlis, 21:53

Peļu klijāns


Ziemelmeita 23.aprīlis, 21:47

Paldies, par labojumu,


Ziemelmeita 23.aprīlis, 21:37

Paldies, Ilze.


IlzeP 23.aprīlis, 21:30

Dziedātājstrazds ir vienīgais mežastrazds, kas vienu un to pašu dziesmas frāzi atkārto vairākas reizes pēc kārtas, tad tāpat nākamo u.t.t.


IlzeP 23.aprīlis, 21:28

Nomainīju. Bet pats to arī var izdarīt.


IlzeP 23.aprīlis, 21:26

Vai droši, ka vālīšu?


Ziemelmeita 23.aprīlis, 20:53

Paldies, Margarita un Uldi, mēģinu iemācīties pazīt dziesmas, bet vēl stipri jūk.


Ziemelmeita 23.aprīlis, 20:51

Paldies, Margarita.


roosaluristaja 23.aprīlis, 20:49

Dziesma noteikti ir dziedātājstrazda


Irbe 23.aprīlis, 20:46

Vai redzēts melnais? Izklausās pēc dziedātāja.


Irbe 23.aprīlis, 20:38

Lielais čak-čak ir melnais mežastrazds, un mazais pik-pik ir sarkanrīklīte


Karīna 23.aprīlis, 20:25

Mjā. Diemžēl fotopierādījumu nav. Tuvākajā siltajā dienā jāaizbrauc vēlreiz.


mufunja 23.aprīlis, 20:24

Paldies Vija :)


Ivars Leimanis 23.aprīlis, 19:54

Lūdzu administratorus šo nomainīt uz U.intermedia.


Ziemelmeita 23.aprīlis, 19:50

Paldies,Uldi.


VijaS 23.aprīlis, 19:45

Tipiskās elateras - tinumā divi pavedieni. :)


roosaluristaja 23.aprīlis, 19:36

Jā, dzied sarkanrīklīte un žubīte, sauciens ir melnā mežastrazda, ja pareizi saklausīju


mufunja 23.aprīlis, 17:28

Tas būs lieliski.Paldies Julita :)


. 23.aprīlis, 15:08

Super!


Vīksna 23.aprīlis, 15:01

Paldies !


Vīksna 23.aprīlis, 13:42

Bez bildes pievienojas, un tad no jauna jāiet un jāpievieno bilde.


Ziemelmeita 23.aprīlis, 09:53

Tas gan, ka bildes neiet ievadot novērojumu, bet bez bildēm pievienotu novērojumu atverot smuki ielādējas.


Ziemelmeita 23.aprīlis, 09:51

Man bildes visas aizgāja, bet nevar nevar nomainīt statusu. Neiet ne no datora, ne planšetes, ne telefona.


Vīksna 23.aprīlis, 09:46

Šo bildi likās, ka iepriekš liku, bet ka nav, tad par jaunu pie vecā novērojuma pievienojās. Bet jaunus novērojumus varbūt bez bildēm iet, nezinu, bet bilde nelādējas.


IlzeP 23.aprīlis, 08:37

Labrīt, ziņošu programmētājam.


felsi 22.aprīlis, 22:38

Pievienoju mikroskopiju.


Vīksna 22.aprīlis, 20:38

Itkā šodien bija laiks, bet nevienu novērojumu nevar pievienot ar bildēm.


carbo 22.aprīlis, 19:32

Yes, the wings were pointed, but the flight indeed reminded me that of Goshawk...


carbo 22.aprīlis, 18:55

It's what I was going for as second thought. Thanks!


carbo 22.aprīlis, 18:54

OK thanks Edgars!


carbo 22.aprīlis, 17:58

After reviewing the pictures, now hesitating between Meadow Pipit and Tree Pipit (it was silent).


carbo 22.aprīlis, 17:37

Bad picture, from far, cropped to max. First ID was Falcon sp., when it was closer. But it seemed big, and had a distinctive flapping-gliding alternate flight. I would got for Peregrine Falcon, but not too sure.


adata 22.aprīlis, 16:57

Šī varētu būt sēne - villainā pūklodīte.


Vīksna 22.aprīlis, 14:18

Paldies !


davis_wi 22.aprīlis, 13:46

Paldies, Uldi! Šis manā pieredzē bija netipisks sauciens, turklāt izdvests bez provocēšanas, tāpēc cerēju, ka būs kaut kas cits...


ekologs 22.aprīlis, 13:23

Ūdensstrupaste (Arvicola terrestris) :)


nekovārnis 22.aprīlis, 09:58

Paldies, Uģi! :)


VijaS 22.aprīlis, 09:37

Kaut kāds DD gļuks, bilde saglabājusies ar svešu vārdu. Vajadzētu izdzēst un pievienot pa jaunam.


Kiwi 22.aprīlis, 08:20

Paldies, Uldi, par sugas noteikšanu!


roosaluristaja 22.aprīlis, 07:29

Jā, mātīte. Tēviņš gan arī reizēm mēdz izdot līdzīgus saucienu. Par dziesmu to gan nevar saukt. Tie ir kontaktsaucieni


ekologs 22.aprīlis, 00:15

Skaidrs. Paldies, Uģi! :)


CerambyX 21.aprīlis, 23:51

Iespējams, bet pēc foto no trichopterus (vai vēl kādām līdzīgām sugām, piemēram, mollicomus) droši vien būs grūti atšķirt.


CerambyX 21.aprīlis, 23:45

omissa arī līdzīgi kā sylvestris ar dzeltenu seju, tad šeit ar atkrīt.


ekologs 21.aprīlis, 22:15

Protams teorētiski, bet varbūt Barypeithes pellucidus?


Ireena 21.aprīlis, 22:13

Pārējās bildes ir no tām pašām pusēm, neko citu tur saskatīt nevar.


ekologs 21.aprīlis, 22:12

Jā, vēl Dolichovespula omissa, bet nu, jā rokās būtu vieglāk:)


CerambyX 21.aprīlis, 21:27

Dolichovespula jau būs gan - attālums starp acu apakšējo malu un žokļu pamatni cik var saskatīt ir visai liels (parastajām Vespula sugām - vulgaris/germanica tā atstarpe ļoti šaura, acis šķiet ļoti tuvu žokļu pamatnei). D.sylvestris nebūs, jo tai sugai parasti (kaut ir variācija) seja ir visai dzeltena, bez tik izteiktas tumšas joslas. Tad nu tur paliek adulterina (parazītiska suga - sejas plāksnītes/clypeus apakšējie stūri ļoti asi, izvirzīti, to te tā attēlā grūti saskatīt) un saxonica/norwegica. Pēdējās divas visai līdzīgas, kaut parasti norwegica pirmo vēdera posmu sānos brūni plankumi. Ja man būtu jāsaka, teiktu ka visticamāk šī varētu būt Dolichovespula saxonica, kaut tas tā tīri pēc teorijas - tikai pēc attēla var būt grūti ar 100% pārliecību pateikt.


CerambyX 21.aprīlis, 21:19

Kaut kas uz Barypeithes sp. pusi.


Osis 21.aprīlis, 21:04

Paldies Uldi!!!


Osis 21.aprīlis, 21:03

Paldies Uldii!!


IlzeP 21.aprīlis, 21:01

Jā, nokļūdījos, spārnu apakšas zīmējums (gaišinot) samulsināja. Bet ir jau, ir, vanaga "formāts".


Edgars Smislovs 21.aprīlis, 20:47

Sarkankakla un kādas citas zoss hibrīds! Ja ir vēl bildes, vēlams pievienot.


zane_ernstreite 21.aprīlis, 20:39

Kaut ne zivjērglis, tik un tā paldies visiem iesaistītajiem! ))


Ziemelmeita 21.aprīlis, 19:02

Izdzēsu, tas ir iemakdijies, kātińpiepe ir citā novērojumā.


guta7 21.aprīlis, 18:57

Paldies, Uldi! Aizdomas bija, bet nebiju pārliecināta.


roosaluristaja 21.aprīlis, 18:49

Augšējais attēls ir iemaldījies no citurienes. Tā nav tauriņpiepe


roosaluristaja 21.aprīlis, 18:44

Godīgi sakot man arī izskatās pēc vistiķa


mufunja 21.aprīlis, 17:10

Paldies Uldis :)


forelljjanka 21.aprīlis, 16:26

Manuprāt,vistu vanags.;)


zane_ernstreite 21.aprīlis, 14:16

Paldies, Meinard, par versiju un, Ilze, par apstiprinājumu!


ekologs 21.aprīlis, 13:38

Jo ilgāk skatos, jo dziļāk mežā:) :) :) Lai jau paliek Vespidae sp.


Aleksandra 21.aprīlis, 12:58

Paldies, Uldi!


ekologs 21.aprīlis, 12:42

Mh... Tomēr nav viennozīmīgi par Meža lapseni...... Kāda no Dolichovespula sp. gan ir.


ekologs 21.aprīlis, 12:20

Manuprāt Meža lapsene (Dolichovespula sylvestris).


ekologs 21.aprīlis, 11:59

Skrejvabole (Carabus nemoralis) :)


gunitak 21.aprīlis, 11:42

Paldies!


Meinards D. 21.aprīlis, 10:56

Zivjērglis?


Meinards D. 21.aprīlis, 10:47

Paldies.


Vīksna 21.aprīlis, 00:14

Paldies !


Vīksna 20.aprīlis, 23:50

Paldies !


Vīksna 20.aprīlis, 22:34

Pamīšlapu pakrēslīte, Chrysosplenium alternifolium.


Kiwi 20.aprīlis, 17:33

Paldies, Marek!


Kiwi 20.aprīlis, 17:32

Paldies, Vija!


Kiwi 20.aprīlis, 17:32

Paldies par sugas noteikšanu, Artur un Marek!


Kiwi 20.aprīlis, 17:31

Paldies, Ansi!


ekologs 20.aprīlis, 15:47

Nevarētu būt Gonia ornata?


CerambyX 20.aprīlis, 14:49

Ok, paskatīšu - noteikti dažus varēs vēl 'ielabot' :)


nekovārnis 20.aprīlis, 14:35

Uģi, ja Tev vēl kāds "noteiktāks" Leiopus kaut kur aizķēries tad varbūt pārliec. Domāju šiem fenoloģiju/izplatību taisīt (cik nu varēs:)) gan kopējo - kā līdz šim, gan (daudz/maz noteiktajiem) atsevišķi.


nekovārnis 20.aprīlis, 13:20

Pyrochroa sp. Melngalvas vai sarkangalvas ugunsvabole.


meža_meita 20.aprīlis, 11:02

Liels paldies Ansim!


ekologs 20.aprīlis, 09:50

Skrejvabole (Pterostichus niger) :)


felsi 20.aprīlis, 09:29

Varbūt tie gali notrūkuši, jo gļotsēne pārziemojusi no rudens, man tādi bijuši dažām trihijām.


VijaS 20.aprīlis, 07:54

Jā, gali tiešām jocīgi, tādus agrāk, šķiet, neesmu redzējusi. Paņemšu.


Irbe 19.aprīlis, 23:47

Klijāns


dziedava 19.aprīlis, 22:41

Es vairs no gluduma neko nesaprotu, vairākām man it kā gludi, bet ja saspringst, it kā ir asumi, nu nevar saprast.


dziedava 19.aprīlis, 22:39

Visvairāk mulsina elateru gali, tādi dīvaini. Paņem svētdien līdzi, ja nu būšu.


felsi 19.aprīlis, 22:38

Man liekas, ka pareizi.


VijaS 19.aprīlis, 22:34

Neatgādina tipiskās nolīdzinātās pilienītes, un elateras gludas. Cerams, noteicu pareizi.


felsi 19.aprīlis, 22:11

Pievienoju mikroskopiju.


VijaS 19.aprīlis, 21:21

Jā, taisnība, krāsas piefiksēju. :) Man šī izrādās pirmā greizā pilienīte, visas iepriekšējās ( nu labi, nav jau tādu daudz :D) ir bijušas spuraingreizās. Jauna suga manā sarakstā. :D


dziedava 19.aprīlis, 21:16

Te ir arī tās tipiskās krāsas, par ko es Tev kkad runāju - sporas dzeltenīgas, elateras sarkanīgas.


VijaS 19.aprīlis, 21:09

Paldies, Julita! :) Priecājos, ka sanāca kas cits sākotnēji domātās T. varia vietā. :)


dziedava 19.aprīlis, 20:54

Piekrītu


ekologs 19.aprīlis, 20:40

Dižzirneklis (Pisaura mirabilis) :)


Osis 19.aprīlis, 20:38

Paldies Edgar!


VijaS 19.aprīlis, 20:16

Elateras ar bumbuļiem, bet citādi gludas. Man sanāk greizā pilienīte.


Amanda 19.aprīlis, 20:04

Niedru lija


VijaS 19.aprīlis, 18:48

Tieši tā, elateras šai sugai ir ļoti raksturīgas. :)


ivars 19.aprīlis, 17:53

Niedru stērste.


dziedava 19.aprīlis, 16:26

Apskatīju paraudziņu, nemikroskopēju. Pēc ārējā izskata plus Tavas mikroskopijas izskatās pareizi noteikts.


Osis 19.aprīlis, 16:21

Paldies Margarita!


ligausis 19.aprīlis, 16:03

O! Tas gan interesanti.


Irbe 19.aprīlis, 14:49

Žubīte M


Linards Dedzis 19.aprīlis, 14:20

Paldies Ansi par sugu noteikšanu! :)


dziedava 19.aprīlis, 12:14

Pirmā piegājienā man ar šķita, ka nav tās joslas, ņēmu vēl un atradu. Nu īsti jau nav citu variantu ar tumšām sporām. Nu vai arī mums jauna suga zinātnei :))


IlzeP 19.aprīlis, 10:32

Paldies! Bildē tomēr labāk redzams, nekā video. Domāju, ka jūras ērglis.


IlzeP 19.aprīlis, 10:30

Kamēr Diāna skatās, ielaboju datumus. Vai pareizi?


IlzeP 19.aprīlis, 10:29

Paldies, laikam jau būs gan.


Vīksna 19.aprīlis, 10:27

Vispār šajā nelielajā mežā bija tikai dažas vecākas audzes, pārsvarā izcirtumi, jaunaudzes. Bet 2 gados vēl pāri 20 izcirtumus uztaisīja ar privātiem kopā.Tikko aprīlī vēl privātie nozāģēja.Tā te vairākus mežus izzaģē, veco mežu vairs nav, vai nu dažos metros kāds koks.


sandis 19.aprīlis, 00:27

Jā, šī ir tā pati apse. Es šīs arī mikroskopēju ar domu par Physarum ovisporum, bet - tu arī redzēji sporu attēlus, tur to gaišo svītru pāri sporai neredz. Droši vien jau tā pati suga, kas Tev, jāmēģina vismaz dažām sporām to gaišo svītru dabūt.


guta7 18.aprīlis, 23:53

Paldies, Astra, par palīdzību!


JurisKluss 18.aprīlis, 22:53

Paldies


Ziemelmeita 18.aprīlis, 22:51

Veca melnā samtpiepe


Amanda 18.aprīlis, 22:42

Baltā cielava


Linards Dedzis 18.aprīlis, 21:43

Paldies par labojumu Ansi!


guta7 18.aprīlis, 21:03

Paldies par sūnu noteikšanu!


dziedava 18.aprīlis, 20:13

Tas objekts bija ciets?


dziedava 18.aprīlis, 19:54

mana hipotēze Lamproderma pulchellum, mikrofoto: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3646995462226952


mufunja 18.aprīlis, 18:19

Paldies Julita. ES viņu redzēju.


dziedava 18.aprīlis, 17:58

Marina, varbūt var noderēt Edvīna Lamproderma lapa, varbūt nezini tādu: https://artsdatabanken.no/Pages/329136/Haglslim


Edgars Smislovs 18.aprīlis, 17:57

Jāpapildina piezīmes, bez detalizēta noteikšanas apraksta vai/un foto, nav pierādāms


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:57

Paldies.Ansi. Parastais ar krāšņo man jūk, tāpat matainais ar kadiķu,


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:51

Paldies,Ansi,


Ansis 18.aprīlis, 17:48

Ar ārzemju un iNaturālista speciālistiem jābūt uzmanīgiem. Viņi pazīst savas zemes sugas, bet Latvija tiem sveša.


aivaram 18.aprīlis, 17:31

Tagad visi var! Atvainojos!


ivars 18.aprīlis, 17:29

Jūras.


IlzeP 18.aprīlis, 17:14

Bez atļaujas nevar.


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:07

Paldies,Ansi, par noteikšanu.


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:05

Paldies,Ansi. Ne tā bilde pielikusies, bet nu lai paliek, suga ir nomainīta.


adata 18.aprīlis, 16:39

Ļoooti glīta!


Diāna 18.aprīlis, 16:39

Manuprāt, šī nav plaisājošā rūtaine! Nevaru zureizpateikt, kas cits, bet rūtainei nav raksturīga struktūra un kopskats.


Diāna 18.aprīlis, 16:29

Jā, Julita, nepiedomāju, ka automātiski ielasās datumi, skatīšos, vai varu labot


aivaram 18.aprīlis, 16:04

https://drive.google.com/file/d/1eVV6pU-QytpbBoLdQABEKI3HwkGjWD4u/view?usp=drive_link Cerams tagad var redzēt no auto videokameras!


dziedava 18.aprīlis, 15:32

Šī ir mūsu apse? Savējās mikroskopēju, sporas traumētas, tomēr var samanīt gaišu joslu pāri (visiem paraugiem), kas raksturīga Physarum ovisporum. Ja Tu savām atrodi gaišu joslu pāri, tad būs tā pati suga, jo skatos, ka Tev rakstīts - sporas tumšas. Alternatīva ar šo sporu izmēru ir P.licheniforme, bet tad sporām vienai pusei jābūt gaišākai (savām to nenovēroju).


dziedava 18.aprīlis, 15:13

Skaists tīkliņš! :)


dziedava 18.aprīlis, 14:59

Šī izskatās intriģējoši - vai nav kāda no pēcsniedzīšu lampītēm!


IlzeP 18.aprīlis, 12:30

Vai nav tomēr vālīšu?


dziedava 18.aprīlis, 11:54

Paldies, Diāna, ka ieziņoji! :) Tikai datumi tad sanāk 2.-9. aprīlis laikam?


dziedava 18.aprīlis, 11:05

Varētu būt saķepusi, veca sprodzīte Arcyria sp. Nez vai to varēs noteikt.


dziedava 18.aprīlis, 10:18

Iekšējās struktūras te ir ļoti smalkas, dzelksnītēm Badhamia sp. baltais tīkls iekšpusē būtu ar resnākiem pavedieniem. Sporas izskatās tumšas. Jāskatās, vai sporām nav pāri balti līnija kā plaissporu pumpurītei Physarum ovisporum. Tās līnijas nav viegli pamanāmas, jāieskatās. Te, piemēram ir vairākām sporām: https://dabasdati.lv/lv/image/2dfb876922600dd4a7f4de1b61331232/803924/


ivars 18.aprīlis, 09:30

Sagaišinot bildes, teiktu, ka gaišs peļu klijāns: https://failiem.lv/u/ryunwbwywp


IlzeP 18.aprīlis, 08:55

Kādas idejas par šo putnu?


DaceKKK 17.aprīlis, 23:48

Tā nojautu, ka no Bērnu slimnīcas. Biju nofotografējusi ari S04, Bieriņos un Māras dīķī. Šis pa Ziepniekkalna mežu dzīvojas.


Irbe 17.aprīlis, 21:57

Sarkanrīklīte


Edgars Smislovs 17.aprīlis, 21:43

Ievērojmi agrāk kā citus gadus un uzreiz trīs putni, ticams ka būs kas sajaukts.


zane_ernstreite 17.aprīlis, 21:21

Paldies, Ilze un Margarita, par precizējumu!


fufuks 17.aprīlis, 20:30

izskatās, ka ir divas, jo tā Kuldīgas joprojām ir Padurē.


Irbe 17.aprīlis, 20:22

Lielās gauras


Osis 17.aprīlis, 20:04

Paldies Artur, Uģi!


mufunja 17.aprīlis, 18:35

Liels paldies,Julita :)


dziedava 17.aprīlis, 18:19

Ja aizsūtīšu, tad, cerams, noskaidrosim. Bet tuvakajā laikā man nebūs laika sūtīt. Jā, mājās nenobriest tik labi, vislabāk, ja var pagaidīt, kā attīstās dabā.


AtisL 17.aprīlis, 17:55

Tieši šajā punktā pagājušajā gadā bija arī ligzda.


mufunja 17.aprīlis, 17:55

Man tas ir vienkārši briesmīgi. Es nevaru atrast fotoattēlu. Julita, nofotografē to un atsūti man, lūdzu.


dziedava 17.aprīlis, 17:40

Vienalga vajag novērojumu ielikt šajā vietā, lai var ielikt manas mikroskopijas rezultātus un sugu. Es aizsūtīšu mikroskopijas foto


mufunja 17.aprīlis, 17:38

Viņa šeit nav:(


mufunja 17.aprīlis, 17:36

Vija, Julita, mans variants Trichia varia :) varbūt es kļūdos.


mufunja 17.aprīlis, 17:28

Viņi ir divi no vienas vietas. Es nofotografēju savu paraugu mājās.Es tev iedevu nepareizo.


Ivetta 17.aprīlis, 17:17

Paldies, Uģi!


dziedava 17.aprīlis, 17:13

Bet kas ir tas, ko es mikroskopēju? Tam vajag novērojumu. Ļoti līdzīgs izskatījās šim


mufunja 17.aprīlis, 17:07

Es domāju, ka viņus nevajadzētu vest mājās. Mājās tie pilnībā nenogatavojas.Tas var būt iemesls, kāpēc sugu nevar noteikt. Kā ar Tr.alpina ((


mufunja 17.aprīlis, 16:58

Bet mēs precīzi noskaidrosim, kāda veida suga tā ir


mufunja 17.aprīlis, 16:55

Diemžēl es sajaucu lapas. Es jau rakstīju, ka man joprojām ir šis paraugs.:(


dziedava 17.aprīlis, 16:12

Cik saprotu, Edvīns noteikšanai grib paraudziņu :(, tātad tuvākā laikā skaidrības nebūs.


dziedava 17.aprīlis, 15:57

Marina, bet šim taču man bija paraugs. Tas, kas man bija ar šo datumu, bija ar brūniem plankumiem. Ja ir vēl citi vākumi no šīs vietas, tad tie var būt citas sugas. Man esošais bija L.pseudomaculatum


Ziemelmeita 17.aprīlis, 15:55

Paldies,Artur, tā sanāk bez brillēm skatoties.


ekologs 17.aprīlis, 15:51

Krupis šis nav. Parastā varde (Rana temporaria) gan :)


Irbe 17.aprīlis, 15:37

Šķiet, ka melnās pīles, 2M, 4T


ekologs 17.aprīlis, 14:08

Skrejvabole (Carabus nemoralis) :)


VijaS 17.aprīlis, 13:16

Izmērīju. 4,5-6mkm. Pēc elaterām man vairāk velk uz T. scabra, bet vai ar to vien pietiek...


mufunja 17.aprīlis, 12:56

Julita, pievienoju fotogrāfiju. Es neredzu brūnu plankumus. https://dabasdati.lv/lv/observation/ehptrhd0sfj0t3t2cbb6r14dg4/ Es to salīdzināju ar šīm fotogrāfijām.


dziedava 17.aprīlis, 12:46

Jauna suga LV jebkurā gadījumā, jautājums tikai - kura


dziedava 17.aprīlis, 12:45

Bez L. pulveratum Edvīnam ir hipotēze arī L. spinulosporum https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3645569669036198/


mufunja 17.aprīlis, 12:10

Nu jā, es arī viņus neredzēju


dziedava 17.aprīlis, 11:57

Es neredzu plankumus. Tad es pagaidām nezinu, kas tā ir par sugu, ja nav brūnu plankumu.


mufunja 17.aprīlis, 11:44

Julita,es pievienoju fotogrāfijas.


dziedava 17.aprīlis, 11:18

Elateru platums nav izmērīts? Skatos, ka medainajai Tev tādi paši zīmulīši


Ivars Leimanis 17.aprīlis, 11:12

:) komentārs bija domāts pie jaunās atradnes. :))


Ivars Leimanis 17.aprīlis, 11:10

Tik un tā interesants. Dabasdatos vien 2.novērojums, un spriežot pēc Tavas sūnu listes, Latvijā līdz šim tikai 10 atradnes.


Vīksna 17.aprīlis, 10:59

Paldies !


mufunja 17.aprīlis, 10:50

Paldies, Julita, es paskatīšos


dziedava 17.aprīlis, 10:47

Lampītēm vienmēr vajag atcerēties pirmkārt mikroskopēt perīdiju - vai ir ar plankumiem, jo tas ir galvenais, pēc kā sašķirot iespējamās sugas. Lamproderma pseudomaculatum perīdijs ir ar brūniem plankumiem, nevis vienmērīgs


zane_ernstreite 17.aprīlis, 09:27

Paldies, Uģi! Sapinos meistarībā ))


IlzeP 17.aprīlis, 09:09

Saiti uz video gan neredzam


dziedava 17.aprīlis, 07:56

Paldies, Sandi, par precizējumu, steigā nepadomāju, ka ģinti arī var svinēt :)


guta7 17.aprīlis, 07:48

Būtu jauki, ja varētu ieziņot precīzu sugas nosaukumu Pleurotus calyptratus.


Ziemelmeita 17.aprīlis, 07:47

Paldies,Margarita.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts