Aktīvie lietotāji: 122 Šodien ievadītie novērojumi: 727 Kopējais novērojumu skaits: 1856880
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Cik sugas atrastas uz dižkokiem? Aicinājuma rezultāti
Pievienots 2019-01-19 21:53:53

2018. gada jūnija sākumā Dabasdatos bija publicēts aicinājums skaitīt sugas uz dižkokiem. Šajā rakstā – par aicinājuma rezultātiem.

Kamēr lasi raksta sākumu, aicinu apdomāt – cik sugu šajā Dabasdatu pētījumā varētu būt novērots uz viena koka? Cik pavisam? Vai biežāk novērotas sūnas, sēnes, kukaiņi, ķērpji, vai kāda cita sugu grupa? Kuras sugas biežākās? Savas hipotēzes pieraksti – pēc tam būs interesanti salīdzināt!

Pirms izsludināju aicinājumu apsekot dižkokus, ziņojot par visām uz koka atrastajām sugām, ilgi šaubījos, jo uzreiz bija skaidrs, ka realizēt nopietnu dižkoka apsekojumu nav viegli. Nepieradušai acij nav viegli nošķirt vienu sugu no otras, pat ja noteikšana līdz konkrētai sugai nav obligāta, jo pat eksperti parasti nav eksperti par visām sugām un to atšķiršanas pazīmēm. Turklāt rūpīgāks apsekojums prasa ilgāku laiku. Un tas viss pēc tam vēl jāapkopo!

Par akcijas sarežģītību, iesniedzot savus datus, rakstīja arī viena no dalībniecēm, Baiba Bambe: "Vispār uzdevums nebija tik viegls, kā sākumā varēja likties. Ātri vien sapratu, ka uz visiem dižozoliem ir ciprešu hipns, uz gandrīz visiem, kaut vai nedaudz, vāverastīte, bet pārējās sugas... nu jā, galvenokārt priekš manis "ķērpis nenoteikts"."

Taču, par spīti bažām, aicinājuma rezultāti krietni pārspēja domāto, par ko esmu ļoti pateicīga visiem, kas atsaucās! Līdz ar to iespējams ne tikai apkopot rezultātus, bet arī izdarīt pirmos secinājumus.

Ziņas par apsekotajiem dižkokiem iesūtīja septiņi ziņotāji (katrs par vienu līdz četriem dižkokiem), kopumā ziņojot par piecu sugu 14 kokiem no dažādām Latvijas vietām. Tie bija no knapi dižkoka kritēriju sasniegušiem līdz pat dižkokam sugas pārstāvju top 20. Visi lielākie jau bija Dabas retumu krātuves datubāzē reģistrēti, bet starp mazākajiem bija arī četri iepriekš neapzināti.


Pa kreisi – lielākais akcijas laikā ieziņotais iepriekš neapzināts dižkoks – dižozols Vestienas pagastā pie Liepu mājām ar apkārtmēru 4,90 m (foto: Baiba Bambe). Pa labi – viens no lielākajiem apsekotajiem dižozoliem – Brūveru ozols Rojas novadā; apkārtmērs – 7,25 m (foto: Vija Sileviča).

Ziņotāji un apsekoto dižkoku skaits (iekavās no tiem dižkoku skaits, kas iepriekš nebija apzināti): Vēsma Vijupe 4, Baiba Bambe 3 (1), Vija Sileviča 2 (1), Julita Kluša 2, Inguna Riževa 1 (1), Aija Amere 1 (1), Mārīte Ramša 1.

Ņemot vērā gana augsto uzdevuma sarežģītības pakāpi cilvēkam, kas nekad neko līdzīgu nav darījis, iegūtie rezultāti (sugu skaits) par konkrētajiem kokiem nav savstarpēji salīdzināmi, jo par dižkoka sugu, izmēru un atrašanās vietu būtiskāka loma bija veltītajam laikam un rūpīgai redzētā fotodokumentācijai. Taču fiksētās sugas jebkurā gadījumā liecina par šo sugu sastopamību un arī pamanāmību, tāpēc par redzētajām sugām tālāk rakstā būs analizēts vairāk.

Par vairumu apsekoto koku (deviņiem) ieziņotas mazāk nekā 10 sugas (1-8). Lielākā daļa koku tika apsekota tikai vienas dienas laikā, lielākoties vasarā. Vēsma Vijupe savus kokus apsekojusi vairākkārt, taču iespēja apsekot dižkoku visa gada griezumā, kā tas aicinājumā bija iecerēts, bija tikai Mārītei Ramšai, jo viņai dižkoks aug mājas pagalmā, līdz ar to arī apsekojumos iegūtie dati ir pielīdzināmi ļoti nopietnam pētījumam, ja vien izdotos visu atrasto arī līdz galam noteikt. Mārītei – cepuri nost par ieguldīto laiku un pūlēm!! Raksta beigās lasāmas arī viņas pašas pārdomas par šo pasākumu.

Kā redzams 1. tabulā, tieša sakarība starp koka apkārtmēru un sugu skaitu nav novērojama, jo būtiskāku lomu spēlēja fakts, cik rūpīgi apsekojums veikts. Uz Mārītes Ramšas apsekotā oša gada laikā novērots vairāk nekā pusotrs simts sugu! Tik lielisku rezultātu, izsludinot aicinājumu, nudien necerēju iegūt. Sugām bagātākie dižkoku apsekojumi parādīti 2. tabulā.

1. tabula. Apsekoto dižkoku skaits pa sugām, pēc apkārtmēra*


 *Iekavās norādīts uz viena dižkoka atrasto sugu skaits. Ar krāsām izcelti sugām bagātākie apsekojumi.

2. tabula. Sugām bagātākie dižkoku apsekojumi

Apsekotājs

Dižkoks

Vieta

Sugu skaits

Apkārtmērs

Apraksts

Vēsma Vijupe

Salas Pirmais ozols

Jūrmala

13

5,73 m

Aug koku pudurā. Dzīvi tikai galotnes zari.

Vija Sileviča

Brūveru ozols

Rojas novads

28

7,25 m

Aug klajā vietā. Veselīgs un spēcīgs. Senāk ir nolauzts viens no vadošajiem zariem, tur tagad ir caurums.

Julita Kluša

Bērzu ceļmalas ozols

Engures pag.

34

4,39 m

Ceļmalā; blakus jau paaugusies bērzu jaunaudze, bet agrākos laikos tur bija pļava.

Julita Kluša

Kleistu ielas bērzs

Rīga

42

3,06 m

Ielas malas apstādījumos

Mārīte Ramša

Osis "Kļaviņās"

Embūtes pag.

155-169

4,81 m

Aug pagalma malā. Iet bojā, daļa zaru nokaltuši.

Dižkoku skaita, novēroto sugu skaita un novērojumu skaita (summējot dažādu sugu novērojumos uz dažādiem kokiem) sadalījums pa sugu grupām parādīts 3. tabulā. Kā redzams, vislielākais novēroto sugu skaits (~1/3 no visām sugām) ir kukaiņiem, taču kopējais novērojumu un dižkoku, uz kuriem suga novērota, skaits lielāks ķērpjiem. Lai arī sūnas sastopamas uz dižkokiem bieži, novēroto sugu skaits ir būtiski mazāks, mazāks arī nekā sēnēm, kas novērotas uz mazāk kokiem, taču kopskaitā ar vairāk sugām un novērojumiem. Jāatzīmē, ka diezgan bieži novēroti arī zirnekļveidīgie, putni, gliemji un vaskulārie augi, katra sugu grupa veido ap 5% no visām novērotajām sugām

3. tabula. Dižkoku skaita, novēroto sugu skaita un novērojumu skaita sadalījums pa sugu grupām

Apskatot novēroto sugu skaitu uz konkrētiem dižkokiem sadalījumā pa sugu grupām (4. tabula) var ievērot, ka ķērpju un kukaiņu (un pēc tam attiecīgi sūnu un sēņu) sugu īpatsvars lielāks ir vairumam dižkoku, neatkarīgi no uz konkrētā dižkoka novēroto sugu skaita.

4. tabula. Novēroto sugu skaits uz konkrētiem dižkokiem sadalījumā pa sugu grupām* 


 *Ar krāsām (sarkans -> dzeltens -> zaļš) izcelts to sugu grupu novērojumu skaits (ja attiecīgajā sugu grupā novēroto sugu skaits >1), kas ir lielākais konkrētā dižkoka (aiz sugas nosaukuma norādītais skaitlis ir tā stumbra apkārtmērs cm) apsekojumā.

Īpaši aizsargājamo, reto un zinātniski nozīmīgo sugu sarakstā (5. tabula) nav iekļautas vēl vairākas retas un varbūt pat Latvijai jaunas sugas, kuru noteikšanai būtu nepieciešama rūpīgāka izpēte. Tā kā atrast kaut vienu sugu no tabulā redzamā saraksta jau ir sasniegums, tad saraksta garums (16 sugas uz nosacīti patvaļīgi izvēlētiem 14 dižkokiem) vēlreiz apstiprina – dižkoki ir ne tikai vienkārši sugām bagāti, bet arī īpašām sugām bagāti! Te gan jāpiebilst, ka uz knapi dižkoka kritērijus sasniegušā bērza, lai arī tika novērots salīdzinoši daudz sugu (pēc novēroto sugu skaita šajā pētījumā pat 2. vieta), neviena īpaša suga novērota netika.

5. tabula. Īpaši aizsargājamās, retās un zinātniski nozīmīgās sugas*


*ĪA – īpaši aizsargājama suga; LSG – suga ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā; ML – sugai var veidot mikroliegumu; DMB – dabisku meža biotopu raksturojoša suga; IS – indikatorsuga, SPS – specifiskā suga.

No kukaiņiem (6. tabula) visvairāk jeb pusei no dižkokiem novēroti tauriņi, lielākoties dažādi naktstauriņi (sprīžmeši, tīklkodes, zāļsviļņi u.c.). Uz vairāk nekā trešdaļas dižkoku redzētas arī vaboles (praulvaboles, koksngrauži, smecernieki, smailvaboles u.c.), divspārņi (galvenokārt mušveidīgie) un plēvspārņi (lielākoties skudras, arī jātnieciņi u.c.). Blakšu kārta pārstāvēta ar sarkanblaktīm, zemesblakti, vairogblakti un mīkstblakti. No citiem kukaiņiem redzētas divu sugu ķērpjutis, arī zeltactiņa, laputs, cikādiņa, skarpijmuša un makstene.

6. tabula. Kukaiņu novērojumu sadalījums pa kukaiņu kārtām

Kukaiņu sugu uz dižkokiem tika novērots visvairāk no visām sugu grupām (gandrīz 100 novērojumi!), starp tām arī viena aizsargājamā suga, kas raksturīga dobumainiem kokiem – spožā skudra Lasius fuliginosus. Lielākoties uz dažādiem kokiem novērotas atšķirīgas kukaiņu sugas. Droši noteiktas ir tikai četras sugas (turklāt katra no savas kārtas!), kas atrastas uz vairāk nekā viena koka, un arī šīs četras sugas tikai uz diviem kokiem katra, visas uz ozoliem.


Biežāk novērotās kukaiņu sugas: spožā skudra
Lasius fuliginosus (foto: Vija Sileviča), sarkanblakts Pyrrhocoris apterus (foto: Vēsma Vijupe), ievu tīklkode Yponomeuta evonymella (foto: Mārīte Ramša) un smailvabole Scaphidium quadrimaculatum (foto: Mārīte Ramša).

Vairāk novērojumu nekā kukaiņiem – apmēram trešdaļa no visiem – ir ķērpjiem, tie arī atrasti uz lielākās daļas dižkoku (11 no 14), tomēr sugu skaits ķērpjiem novērots mazāks nekā kukaiņiem. Tas varētu liecināt par to, ka kukaiņi uz dižkokiem kopumā sastopami vairāk, taču ķērpji nebēg, vieglāk novērojami un nofotografējami, tāpēc arī novērojumu ir vairāk. Biežāk novērotās ķērpju sugas: ramalīna Ramalina pollinaria, plūmju evernija Evernia prunastri un rievainā parmēlija Parmelia sulcata (uz 5-6 dižkokiem). Citas biežāk novēroto ķērpju ģintis: fiscijas Physcia sp., pertuzārijas Pertusaria sp., sienasķērpji Xanthoria sp., lekanoras Lecanora sp.


Rievainā parmēlija Parmelia sulcata ir starp visbiežāk novērotajām ķērpju sugām, taču Mārītei Ramšai uz oša to izdevās novērot ar apotēcijiem, kas gan ir reti! Foto: Mārīte Ramša

Te īpaši jāatzīmē Mārītes Ramšas pētījums uz dižā oša – viņai uz viena paša dižkoka izdevās novērot apmēram 50 sugu ķērpjus (pavisam šajā Dabasdatu pētījumā novērotas 68-77 ķērpju sugas, kas ir vairāk nekā 10% no visām apzinātajām Latvijas ķērpju sugām). Iespējams, ka novērots arī vairāk sugu, bet tālākā noteikšana – dalīšana pa sugām jau kļuva pārāk sarežģīta, tāpēc sugu skaits norādīts aptuvens esošo zināšanu robežās.

Apkopojot šī pētījuma rezultātus, internetā uzgāju rakstu par citiem līdzīgiem ķērpju pētījumiem uz viena koka (te gan nav runa tieši par dižkokiem) pasaules mērogā (Sipman, Nöske 2005), kur tika secināts, ka mitrajos tropu mežos ķērpju sugu ir vairāk nekā mērenajā joslā. Uzsvērts, ka noteikto ķērpju sugu skaitu ietekmē gan koka augšanas vieta, gan pētnieka pieredze, gan metodoloģija, jo daudzas sugas var nebūt viegli sasniedzamas.

Tā dažādos pagājušā un šī gadsimta pētījumos uz viena koka atrasto ķērpju sugu skaits ir, piemēram, 12-55 (Franču Gviānā D-Amerikā); 45-84 (Venecuēlā, izmantots autoceltnis); 24-78 (Ekvadorā, rāpšanās ar virves palīdzību); 52 (ozolu mežā Lielbritānijā) u.c., kā arī uz viena krituša koka – 176 (Jaungvinejā), 76 (Tasmānijā). Vēl interesants fakts, ka Ekvadoras pētījums (ar 24-78 sugām uz koka jeb vidēji 56 sugām) tika atkārtots, kad koki bija nozāģēti, tātad apsekojami daudz pilnīgāk, iegūstot 56-129 sugas uz viena koka (vidēji – 80,8 sugas uz koka). Tika arī secināts, ka ķērpju sugu skaits atkarīgs gan no koka sugas, gan arī no koka apkārtmēra (vecuma) (Sipman, Nöske 2005).

Lai arī pētījumos tika apsekoti pavisam citu sugu un citā vidē auguši koki, arī Mārītes veiktā pētījuma rezultāti ļoti labi iekļaujas, vēlreiz apliecinot, ka uz dižkokiem tiešām ir daudz sugu, ka Mārīte veikusi tiešām rūpīgu apsekojumu, bet pavisam pilnīga uzskaite sugu skaitu vēl ievērojami palielinātu.

Daudzi ķērpji pēc foto vien ir grūti nosakāmi.


Pa kreisi (foto: Mārīte Ramša; uz oša) ir kāda no pertuzārijām. Ja pieliktu mēli un būtu rūgta, būtu bieži sastopamā rūgtā pertuzārija Pertusaria amara, bet bez pagaršošanas var tikai minēt. Savukārt pa labi (foto: Julita Kluša, uz ozola) esošo pertuzāriju noteikt palīdz raksturīgā dzeltenīgā krāsa. Dzeltenīgā pertuzārija Pertusaria flavida ir reta un aizsargājama suga.


Ķērpis Chrysothrix candelaris – no skata nešķiet īpaša (kā dzeltens pulveris), taču ir samērā reta ķērpju suga, kas šīs akcijas ietvaros uz dižozoliem novērota pat divas vai trīs reizes. Foto: Julita Kluša

Vairāk nekā 10% no visām sugām uz dižkokiem novērotas sēņu sugas, taču tikai divas sugas novērotas vairāk nekā uz viena koka, tostarp parastā sērpiepe Laetiporus sulphureus – pat uz 5 dižozoliem.

Sēņu sugu sadalījums pa dižkokiem ir nevienmērīgs. Visbiežāk uz dižkokiem (pusei no apsekotajiem kokiem) atrastas piepes, taču sugu skaita ziņā vairāk atrastas sēnes uz ķērpjiem, bet visas – uz viena dižkoka (7. tabula). Iespējams, uz citiem kokiem šādā skatījumā ķērpji nav pētīti.

7. tabula. Sēņu novērojumu sadalījums pa sēņu grupām


 


Šī pētījuma ietvaros Mārīte atradusi pat potenciāli jaunas sēņu sugas Latvijai – pa kreisi sēne Erythricium aurantiacum, kas lielākoties aug uz fiscijām jeb Physcia ģints ķērpjiem, bet pa labi sēne Merismodes sp. (iespējams, Merismodes anomalus), kas aug uz lapukoku mizas. Foto: Mārīte Ramša; uz oša.


Iespējams, visai bieži sastopama sēne uz ķērpjiem, taču maz ievērota – sēne Xanthoriicola physciae, kas parazitē uz sienasķērpjiem Xanthoria sp. Foto Mārīte Ramša; uz oša.

Visbiežāk uz dižkokiem novērotas sānsporogonsūnas jeb pleirokarpās sūnas – vairāk nekā puse no sugām, turklāt uz katra koka, kur atrastas sūnas, vismaz viena (8. tabula).

8. tabula. Sūnu novērojumu sadalījums pa sūnu grupām 


Biežākās uz dižkokiem novērotās sūnu sugas: ciprešu hipns Hypnum cupressiforme var. cupressiforme (uz 7 kokiem jeb pusei no apsekotajiem kokiem) un parastā vāverastīte Leucodon sciuroides (uz 5 kokiem). Vēl vairāk nekā uz viena dižkoka tika atrasta sprogainā slaidlape Homalothecium sericeum, noras vijzobe Syntrichia ruralis un lielā pūkcepurene Orthotrichum speciosum. Uz viena no kokiem tika novērota arī aizsargājama un reta suga – nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula.


Pa kreisi – ciprešu hipns Hypnum cupressiforme var. cupressiforme, kuru foto autore Baiba Bambe komentējusi: "Tas laikam ir uz visiem ozoliem, kuri resnāki par roku." Pa labi – retākā no uz dižkokiem novērotajām sūnu sugām – nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula uz Brūveru ozola, Vijas Silevičas foto.

Zirnekļveidīgajiem (14 sugas), līdzīgi kā vaskulārajiem augiem (10 sugas), visi novērojumi uz dažādiem kokiem ir atšķirīgi, t.i, neviena suga nav novērota divreiz. Nav novērotas vai noteiktas arī kādas retas vai citādi īpašas sugas.

Putnu sugas tika novērotas tikai uz diviem dižkokiem, kaut kopā 13 sugas – tas tikai liecina, ka putni dižkokus nesmādē, vien to novērošanai nepieciešams ilgāks laika periods – ar vienreizēju apmeklējumu nepietiek.


Meža pūce Strix aluco uz Kļaviņu (Mācītājmuižas) dižoša. Foto: Mārīte Ramša. Skaisto skatu autore gan piefiksējusi vēl pirms akcijas izsludināšanas, bet tā kā tas tomēr iekļaujas 2018. gadā, putns pie gada sugām pieskaitāms. Pavisam gada laikā Mārīte uz šī oša novēroja 12 putnu sugas, tai skaitā arī divas īpaši aizsargājamas sugas.

Uz vairāk nekā trešdaļas dižkoku novēroti arī gliemji. Biežāk novērotā suga – raibais vīngliemezis Arianta arbustorum (3 novērojumi).


 Vārpstiņgliemežu Clausiliidae sp. sugas ir grūti atšķiramas, viegli noteikt ir tikai gludo vārpstiņgliemezi Cochlodina laminata, jo tā čaula ir gluda (attēlā pa kreisi; foto: Vēsma Vijupe; uz ozola). Savukārt grūti savstarpēji atšķiramie vārpstiņgliemeži ar rievotu čaulu (pa labi; foto: Mārīte Ramša; uz oša) visi ir dabisku meža biotopu indikatorsugas.

No citām sugām biežākās – pa divām reizēm redzētas sliekas un mitrenes, kā arī ala, miga kādam dzīvniekam.

Kopumā akcijas laikā uz 14 dižkokiem veikti vairāk nekā 300 novērojumi vismaz 250 sugām – manuprāt, lieliski rezultāti, ņemot vērā, ka tamlīdzīgs pētījums tika organizēts pirmoreiz.

Noslēgumā aktīvākās ziņotājas Mārītes Ramšas pārdomas par sugu "vākšanu" uz dižkokiem, kas nemaz tik vienkāršs pasākums nebija:

"Izlasot par akciju, nopriecājos, jo patīk būt dabā un fotografēt ar konkrētu mērķi, turklāt šādi pasākumi vienmēr dod iespēju uzzināt kaut ko jaunu. Sākotnēji likās, ka uzskaite būs vienkārša, jo koku iespējams apskatīt jebkurā laikā – dižkoks osis aug manā sētā, tātad atliek tikai tam apiet apkārt un savākt sugas. Apsveru domu “pieķert” klāt arī kādu netālu augošu dižozolu.

Man entuziasms drusku noplok, kad izlasu, ka Julita jau vienā reizē uz dižkoka ieraudzījusi pārdesmit sugu. Saskaitu uz savējā līdz šim piefiksētās putnu sugas, dažas sūnas, dzelteno sienasķērpi un ramalīnas augšējos zaros. Njā, no manis šajā akcijā liela labuma nebūs. Bez tam mums ar fotoaparātu ir absolūta raksturu nesaderība, jo reiz, pēc kāda tauriņa lūkojoties, pamatīgi nogāžos, kā saka – zirgs gar zemi, pats gar zemi un pilna mute ar zemi, manā gadījumā – man mute ar zemi, fotoaparāts ar zemi un, neskatoties uz to, ka, aparātu sargājot, ietriecos ar seju nātrēs, bojājums objektīvā.

Kopš tā laika daudzmaz kvalitatīvas bildes iespējams uzņemt tikai saulainā laikā. Savukārt manām acīm piemetusies kaut kāda totāla gaismas nepanesamība. Caur saulesbrillēm mēģinu kaut ko saskatīt uz stumbra un priecājos, ja izdodas nofotografēt kādu ķērpi vai tā daļu, jo man kā nespeciālistei šķiet, ka zinātājam jau ar to pietiks.

Vēl grūtāk iet ar lidojošām un ātri rāpojošām radībām – neesmu paspējusi tās lāgā ieraudzīt, kad viņas jau ir prom, labākajā gadījumā atstājot par piemiņu kādu miglas bildi. Savukārt sīkie lidoņi vienkārši sastingst, saplūst ar stumbru un nav ieraugāmi. Problēma ir arī tā, ka stumbram piekļūt tik tuvu kā gribētos traucē sakņu kakls, kā arī netieku pie augšējiem zariem, un pat to apakšējās daļas ir tādā leņķi, ka, mēģinot kaut ko saskatīt, riskēju nogāzties augšpēdus. Labi, ka par mani apžēlojas vējš un ik pa laikam nomet kādu zariņu ar ķērpjiem.

Rezultātā guvums jau nav nemaz tik slikts, tikai samests datorā bez jebkādas sistēmas, un rudenī, pārskatot guvumu, saprotu, kādu ķīseli esmu savārījusi Julitai. Lai glābtu situāciju, mēģinu sameklēt ķērpjus vēlreiz, lai nobildētu detalizētāk un – tavu brīnumu – atkal un atkal ieraugu vēl nepiefiksētas sugas! Termiņi jau pārsniegti, bet es iekrītu azartā, neticami, ka iespējams ieraudzīt vēl kaut ko jaunu, pat sēnes uz ķērpjiem! Jā, ieraudzīt jau var, tikai mana kamera atsakās sadarboties – kvalitatīvas bildes tik sīkām lietām, tik pelēkā laikā – i neprasiet.

Kas to būtu domājis, ka uz viena koka tik daudz sugu! Ķērpju dažādība ir pārsteidzoša – uz katra nolūzuša, it kā "plika", sīka zariņa, tuvāk aplūkojot, izrādās vesela ķērpju pasaule, kurā grūti orientēties – nesaprotu, kur viens beidzas un cits sākas. Līdz ar to ķērpji kļuva par interesantāko sugu grupu un beigās iedzina pat azartā – uzmanīju katru nokritušo zariņu un mizu ar cerību atrast vēl ko neredzētu. Protams, ka lielākais prieks par sēni Erythricium aurantiacum, kas ir jauna suga Latvijā, un ar savu interesanto faktūru iepriecina arī sīko sēnīšu kolonija Merismodes sp., kas kvalitatīvā attēlā izskatītos kā īsts mākslas darbs.

Skaidrs, ka nākošreiz darītu savādāk – krātu sugu novērojumus atsevišķās mapītes, lai saprastu, kā un ko īsti esmu safotografējusi, kas vēl pietrūkst sugas noteikšanai, kā arī izveidotu savu galeriju ar ievietotajām sugām, lai novērstu atkārtošanos. Sev par attaisnojumu jāsaka, ka nedomāju, ka sugu būs tik daudz :)".


Dižais osis, uz kura Mārīte Ramša 2018. gadā novēroja vismaz 155-169 dažādas sugas. Foto: Mārīte Ramša.

Paldies Marekam Ieviņam, Ansim Opmanim, Uģim Piterānam, Rolandam Moisejevam, Mārtiņam Kalniņam, Uldim Ļoļānam, Inesei Cerai un Ivaram Leimanim, kuri ikdienišķi vai pēc konkrēta lūguma palīdzēja noteikt uz dižkokiem redzamās sugas, jo vienai visu "sašķirot" sugās būtu bijis daudzkārt ilgāk un grūtāk.

 

Literatūra

Sipman H.J.M., Nöske N.M. 2005. How many lichen species grow on a single tree? Observations in primary tropical forests compared.

 

Julita Kluša, dziedava.lv, Dabas retumu krātuve

2019-01-19

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Pulsatilla patens - 2024-04-16 Ziemelmeita
Dendrocopos major - 2024-04-16 Ziemelmeita
Lycopodium clavatum - 2024-04-16 Ziemelmeita
Porodaedalea pini (syn. Phellinus pini) - 2024-04-16 Ziemelmeita
Gyromitra esculenta - 2024-04-16 Ziemelmeita
Schizophyllum commune - 2024-04-16 Ziemelmeita
Natrix natrix - 2024-04-16 Ziemelmeita
Nezināms
Ignotus
@ mazais_ezis
Pēdējie komentāri novērojumiem
IlzeP 16.aprīlis, 18:01

Bija sarakstā 2x, apvienotas


IlzeP 16.aprīlis, 17:55

Noteica Inita


Ivars Leimanis 16.aprīlis, 16:34

Šī arī, tomēr, izskatās pēc Lewinskya speciosa.


Ivars Leimanis 16.aprīlis, 16:21

Šī tomēr ir Lewinskya speciosa.


ekologs 16.aprīlis, 13:24

Dižais mājas zirneklis (Eratigena atrica) :)


BI 16.aprīlis, 12:49

Mazulis, tēviņš, 19.05.2022. Bērnu slimnīca


dziedava 16.aprīlis, 11:15

Cerēju, ka te būs kas cits, bet perīdijs ir ar brūniem plankumiem, un tur pēc šādām sporām sanāk tikai viens variants.


Mareks Kilups 16.aprīlis, 08:18

paldies!


eme 16.aprīlis, 08:02

Jā, laikam tiešām sevi ķauķis. Nevarēja saklausīt pauzes dziesmas daļās, tāpēc vairāk likās līdzīgs vakarlēpim.


dziedava 15.aprīlis, 23:32

Raivo, neatradām gan. Te bij tāda "īsā" piestāšana pa ceļam uz Latgali. Ja nu atrodam :). Varam citugad mēģināt kopīgiem spēkiem meklēt, tagad jau Marina mūs apmācīja - kur un kā jāskatās :)


Mežirbe777 15.aprīlis, 23:25

Tajā mežā vēl kāda nivicolous suga neatradās? Tajā dienā biju citos mežos, būtu zinājis, palīdzētu meklēšanā. ML teritorijās gļotsēņu sugu daudzveidība ir daudz lielāka, nekā tajā mežā. :))


dziedava 15.aprīlis, 22:46

Neubertam 49.lpp. pēc zīmējumiem sanāk B, C, kas ir C.ellae, nekā labāka nav


dziedava 15.aprīlis, 22:41

Starp citu, C.ellae sinonīms ir C.nannegae :))


dziedava 15.aprīlis, 22:39

Sporu izmēri mums var teikt sakrīt, jo es rēķinu līdz 0,5 un man sanāca 8,5-9 mkm


dziedava 15.aprīlis, 22:38

Tiesa, arī pēc Neuberta C.ellae diametrs ir 0,3-0,4 mm, bet te man bija 0,4-0,5 mm (Tev vēl vairāk)


dziedava 15.aprīlis, 22:36

Nannengu bija bail skatīties :D, par šādām man pirms tam jau bija piezīmes sarakstītas. Bet nu šis ir tas starpvariants.


dziedava 15.aprīlis, 22:34

Par līdzīgu bija diskusija arī pie Sanda. Gļotsēne ne tik gara un ne tik īsa . Starp C.nigra un C.ellae. Neatceros, cik gara bija Sandim, bet viņam teicu, ka gan jau C.nigra. Tagad šo skatos piezīmēs, kas pēc frančiem C.ellae līdz 1 mm, bet pēc Neuberta līdz 1,6(2) mm, kas visu maina.


VijaS 15.aprīlis, 22:31

Līdz konkrētākai hipotēzei nenonācu, atslēga Nannengā vispār izskatās briesmīgi...


VijaS 15.aprīlis, 22:22

Īsi gali un smalki dzelonīši; elateras kopumā smukas. Bet par sporām bija pārsteigums, ka neatradu, paraudziņš nemaz tik bezcerīgs neizskatījās.


dziedava 15.aprīlis, 22:18

Klau, ko Tu neuzrakstīji, ka šis ir mikroskopēts? Es tikko arī mikroskopēju to pašu :)


dziedava 15.aprīlis, 22:16

Elateras, starp citu, ļoti interesantas. Ar īsiem galiem. Būtu jāpapēta, kam vispār tā var būt. Bet nu sēnes sporas apēdušas gan


pustumsa 15.aprīlis, 21:54

Paldies!


dziedava 15.aprīlis, 21:48

Piekrītu Didymium crustaceum :)


Ziemelmeita 15.aprīlis, 21:46

Paldies,Ansi,par labojumu.


VijaS 15.aprīlis, 21:44

Augļķermeņi it kā neizskatās bojāti, bet mikroskopijā abos sagatavotajos stikliņos sanāk dzeltens ķīselis ar elaterām, sporas neatrodu. Atstāju nenoteiktu.


felsi 15.aprīlis, 21:31

Pievienoju mikroskopiju.


gunitak 15.aprīlis, 19:52

Ļoti labi. Otrā bildē pāris. Ieliekot statusu P, novērojums aizies ligzdojošo putnu atlantam.


Ziemelmeita 15.aprīlis, 19:50

Gulbis tas bija, putnu redzēju. Riņķoja ne pārāk augstu. Es mazo nepazīstu, bet klausoties gulbju balsis putni lv., vislīdzīgākais likās tieši mazā gulbja sauciens, tapēc radās šaubas vai ziemeļu vai mazais gulbis.


mufunja 15.aprīlis, 19:48

Nejauša fotogrāfija


IlzeP 15.aprīlis, 19:43

Niedru liju mātītes jau ir brūnas.


IlzeP 15.aprīlis, 19:41

Varbūt mazais? Bet man nav pieredzes... Droši, ka gulbis?


gunitak 15.aprīlis, 19:36

Statuss (P)


gunitak 15.aprīlis, 19:06

Varbūt niedru stērste?


IlzeP 15.aprīlis, 19:05

Paldies, ieziņošu atsevišķi. Hmm, būs rīt arī jāiet uz Linezeru - vakar ķerra, šodien lielgalvis... kas būs rīt? :)


Edgars Smislovs 15.aprīlis, 19:02

Viena tik tiešām lielgalvja M.


IlzeP 15.aprīlis, 18:54

Vai vēl kādam viena no M neizskatās pēc brūnkakļa?


Gradin 15.aprīlis, 18:41

Es teiktu, ka laucis


mufunja 15.aprīlis, 18:08

Vēl viens noslēpums :)


dziedava 15.aprīlis, 18:05

Pagaidām atstāšu kā līdz galam nenoteiktu.


dziedava 15.aprīlis, 18:04

Vēl var būt Badhamia rugulosa, bet tai pagaidām neatradu foto salīdzināšanai. Ļoti reta


dziedava 15.aprīlis, 18:01

Šo es mikroskopēju un man īsti nekas nesanāk. Ne nivicolous, ne parasta suga. Izskatās, ka Physarum sp. Mazliet līdzīgs Physarum sulphureum, bet sporām nav tumšāku kārpu grupas. Physarum decipiens it kā ir bez kājiņas, bet šiem ir kājiņas. Man šķiet, ka Edvīns teica, ka Physarum decipiens patiesībā ir sugu grupa un tur vajadzētu veikt inventarizāciju, varbūt tāpēc grūti noteikt.


dziedava 15.aprīlis, 17:57

Paldies, domāju, ka atradu! :)


spiigana 15.aprīlis, 17:55

Vajadzētu arī plēšputniem iespēju ielikt "nenoteikts". To, ka tas ir plēšputns, es redzu, bet konkrētāk identificēt ir problēmas. Un ne tikai šoreiz...


felsi 15.aprīlis, 17:47

Tā arī lēnām gatavojas :)


mufunja 15.aprīlis, 17:44

Julita, jums ir šis paraugs


dziedava 15.aprīlis, 17:40

Labi! Tur ir divas lapas, man izskatās, ka uz katras lapas ir cita suga :). Noteikšana nebūs ātra visiem tiem vākumiem, jo daudz paraugu un sarežģīti noteikt.


mufunja 15.aprīlis, 17:35

tie ir no vienas vietas


mufunja 15.aprīlis, 17:34

Es paskatījos uz savējiem, es noteikti tos sajaucu.(((


adata 15.aprīlis, 17:33

Šī nebūs Eiropas saulpurene.


dziedava 15.aprīlis, 17:24

Marina, vai varētu būt, ka ievāktas citas lapas, nekā ir pirmajos foto? Es atradu līdzīgu 1. aprīļa paraugu (Gaiduļi) uz lapām, bet gļotsēnes izskatās drusku citādāk izvietotas.


mufunja 15.aprīlis, 17:18

Julita, jums ir šis paraugs.


mufunja 15.aprīlis, 17:17

Julita, jums ir šis paraugs.


mufunja 15.aprīlis, 17:15

Julita, jums ir šis paraugs.


dziedava 15.aprīlis, 17:15

Tā ka par jauno sugu "atbildīga" noteikti ir Marina, šis ir tikai manis atrasts eksemplārs, ko Edvīns atzina par labu esam :D


mufunja 15.aprīlis, 17:13

Es arī domāju, ka tas ir tāds pats tips. Tas ir tikai tas, ka pirmais paraugs nogatavojās mājās, tāpēc tas bija savādāk.


dziedava 15.aprīlis, 17:10

Te Edvīna apstiprinājums T. alpina: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3643043522622146 Viņš gan apgalvo, ka apstiprinājums ir tikai šim konkrētajam novērojumam, nevis iepriekšējiem. Mana pārliecība, ka tur visi bija vienādi, bet lai vai kā - apstiprināts ir šis, kas bija arī vispilnīgāk nobriedušais. Es mikroskopēju vēl 2 citus mazāk nobriedušus, un tur sporas par kādu 1 mkm bija mazākas, kaut visādi citādi arī domāju, ka tomēr šī pati suga, jo elateras izskatījās tādas pašas (citām līdzīgām sugām tādas nav redzētas).


girtsbar 15.aprīlis, 16:54

Kļūda datu ievadē


Osis 15.aprīlis, 16:07

Paldies Edgar!


Irbe 15.aprīlis, 15:40

Niedru lija


ivars 15.aprīlis, 15:29

Droši vien, jā.


Mareks Kilups 15.aprīlis, 14:33

ērglis diez vai būs - nav tāds izmērs. gan jau tā pati niedru lija tomēr.


Mareks Kilups 15.aprīlis, 14:32

paldies!


ekologs 15.aprīlis, 11:45

Smecernieks (Hylobius sp.) :)


Marjory 15.aprīlis, 11:44

Šajā ligzdā stārķi dzīvo jau daudzus gadus.


ivars 15.aprīlis, 10:48

Sloka.


dziedava 15.aprīlis, 08:23

Gan jau gļotpūpēdis parastais


IlzeP 15.aprīlis, 07:53

Tā kā neviens neprotestē, rakstu nosaukumu


dziedava 14.aprīlis, 22:57

Hipotēze?


felsi 14.aprīlis, 22:53

Briedinu.


dziedava 14.aprīlis, 21:51

Oho, ka tik nebūs kruzuļotais ragansviests! Fuligo gyrosa syn. Physarum gyrosum


Mangusts 14.aprīlis, 21:44

Paldies!


ivars 14.aprīlis, 21:22

Ielieciet failiem.lv un iekopējiet šeit saiti.


guta7 14.aprīlis, 20:55

Noskatījos video vairākas reizes, aste neatbilst sarkanai klijai, tātad nav. Kur varētu pievienot video, lai speciālisti vārtu noteikt šo košo plēšputnu.


Edgars Smislovs 14.aprīlis, 20:53

Manuprāt niedru lija


IlzeP 14.aprīlis, 20:38

Vai video ir kaut kur redzams?


ivars 14.aprīlis, 20:31

Klija tā nav. Izskatās pēc jūras ērgļa.


guta7 14.aprīlis, 19:57

Ir arī video, kur var labāk saskatīt.


guta7 14.aprīlis, 19:55

Iespējams, ka arī nav, bet tā koši brūnā krāsa, kuru nevaru iedomāties nevienam plēšputnam. Nāksies pavaktēt ar nopietnu tehniku.


davis_wi 14.aprīlis, 19:52

Neesmu vislielākais speciālists, bet galīgi pēc klijas neizskatās.


felsi 14.aprīlis, 19:40

Pievienoju 2 foto, kāda pēc 24 stundām.


felsi 14.aprīlis, 19:38

Pievienoju foto, kāda pēc 24 stundām.


Mareks Kilups 14.aprīlis, 19:30

šim novērojumam pazīmi vajadzētu mainīt uz N, nav piemērots biotops


Mareks Kilups 14.aprīlis, 19:27

šim novērojumam pazīmi vajadzētu mainīt uz N, nav piemērots biotops


Mareks Kilups 14.aprīlis, 19:27

šim novērojumam pazīmi vajadzētu mainīt uz N, nav piemērots biotops


guta7 14.aprīlis, 19:22

Paldies par palīdzību sūnu noteikšanā!


ekologs 14.aprīlis, 18:53

Skaidrs. Paldies! :)


nekovārnis 14.aprīlis, 18:36

Dabasdatos sugu ievadē ir ierobežojums - 3 ailes(pakāpes), tāpēc spārēm visracionālāk būs 1.kārta - Spāres, 2.dzimta - Daiļspāres, Dižspāres, utt., 3.suga.


Ivars Leimanis 14.aprīlis, 18:27

2.bildi tomēr būtu labi izdzēst no šī novērojuma - pārliecinoša U.bruchii.


ekologs 14.aprīlis, 18:20

Nezinu, varbūt šis jautājums kaut kad jau tika apspriests, bet vai nebūtu labāk dabasdatos izdalīt sīkāk vienādspārnu spārēs (Zygoptera) un dažādspārnu spārēs (Anisoptera)?


IlzeP 14.aprīlis, 18:06

Gandrīz visi ziedi pazuduši - acīmredzot, paņemti.


dziedava 14.aprīlis, 17:44

Man izskatās Lamproderma pulveratum, bet būs jāpārprasa Edvīnam.


ekologs 14.aprīlis, 16:20

Pelēkais zaķis (Lepus europaeus) :)


ekologs 14.aprīlis, 16:18

Skrejvabole (Carabus nemoralis) :)


Ziemelmeita 14.aprīlis, 15:25

Paldies,Ansi, par labojumiem.


CerambyX 14.aprīlis, 15:12

Protams, biju domājis quadriguttatus.


Matrus 14.aprīlis, 15:09

Paldies par gulbja kontroli, datubāzē ir tikai kontroles gredzenošanas vietā (Buļļupe pie tilta): 25.03. & 05.04.2021., 17.04.2022. un 09.02.2024.


Matrus 14.aprīlis, 15:07

Paldies par gredzenoto gulbju kontrolēm, papildināju datubāzi! EK722 pēdējo reizi turpar novērots pirms gada (01.03.2023.), šobrīd 18 gadus (vai vairāk, 2006.g.-) vecs tēviņš.


Ilmarsok 14.aprīlis, 14:10

Paldies, ka noteicāt sugu!


Karmena 14.aprīlis, 12:46

Paldies par sugas noteikšanu, Margarita! Paldies par labojumu, Ilze!


ekologs 14.aprīlis, 12:34

Parastā varde (Rana temporaria) :)


ekologs 14.aprīlis, 12:32

Airvabole (Acilius canaliculatus) :)


ekologs 14.aprīlis, 12:26

Nātru lācītis (Callimorpha dominula) :)


Ziemelmeita 14.aprīlis, 12:22

Klausos putni.lv un man vairāk izklausās pēc mazā gulbja sauciena. Kurš no viņiem būs šis?


ekologs 14.aprīlis, 10:05

https://www.kerbtier.de/cgi-bin/enXCompare.cgi?ID=c0ec0d0d6d


ekologs 14.aprīlis, 10:04

Te savukārt, skatoties pēc tiem plankumiem, manuprāt, Glischrochilus quadriguttatus, Mh...domīgi


ekologs 14.aprīlis, 09:59

Es arī skatos uz tiem plankumiem un zīlēju :)


nekovārnis 14.aprīlis, 09:39

Uģi, kas ar šo? quadrisignatus/quadriguttatus?


nekovārnis 14.aprīlis, 09:37

Nevar īsti saprast. Plankumi pēc kopējās formas un novietojuma drīzāk kā Glischrochilus quadrisignatus, bet augšējie tomēr mazliet dalās trijās daļās kā Glischrochilus quadriguttatus. Dotu 80% ka G.quadrisignatus, 20% G.quadriguttatus, bet diez vai tas palīdzēs :)


Edgars Smislovs 14.aprīlis, 07:19

http://www.putni.lv/loclus.htm http://www.putni.lv/capeur.htm


Edgars Smislovs 14.aprīlis, 04:48

Vakarlēpis dienas laikā dzied niedrēs? Iespējams seivi ķauķis?


Kiwi 13.aprīlis, 22:31

Paldies, Edgar!


ekologs 13.aprīlis, 22:27

Marek, Tavs viedoklis?


Kiwi 13.aprīlis, 22:15

Platknābis?


ekologs 13.aprīlis, 22:05

Ūdens skorpions (Nepa cinerea).


Kiwi 13.aprīlis, 21:49

Paldies, Ansi!


Izabella 13.aprīlis, 21:39

Paldies, Mareks!


Ziemelmeita 13.aprīlis, 21:14

Paldies,Marek.


Irbe 13.aprīlis, 20:58

Melngalvas ķauķis M


Vladimirs S 13.aprīlis, 20:48

Paldies!


BI 13.aprīlis, 20:39

EK722 - tēviņš, ad, 27.03.2009, Buļļupe pie tilta


Ziemelmeita 13.aprīlis, 20:16

Paldies,Edgar.


ekologs 13.aprīlis, 17:24

Manuprāt, Zaļā vairogblakts (Palomena prasina).


ekologs 13.aprīlis, 17:18

Vairogblakts (Eysarcoris aeneus).


Ziemelmeita 13.aprīlis, 16:06

Paldies,Ansi.


Ziemelmeita 13.aprīlis, 15:47

Paldies,Julita. Paskatīšos pētījumu. Tad šī droši vien būs parastā maršancija.


BI 13.aprīlis, 13:30

EV523 - Tēviņš, 4y+, 12.04.2015, Buļļupe, Rīga


BI 13.aprīlis, 12:52

Gredzenots 1.10.2015 Buļļupē pie tilta, 1y


VitaS 13.aprīlis, 12:45

Otrs bija ar tādu pašu krāsojumu.


IlzeP 13.aprīlis, 10:52

Paldies, Julita!


Vīksna 13.aprīlis, 10:12

Vēl tādiem sīkuļiem pāri 700 sugu noteikt un varbūt ne visas noteiktas ?


Vīksna 13.aprīlis, 10:07

Paldies !


ekologs 13.aprīlis, 09:38

Te, manuprāt, Īsspārnis (Anotylus insecatus).


ekologs 13.aprīlis, 09:32

Īsspārnis (Bolitobius cingulatus).


dziedava 13.aprīlis, 09:13

Kvadrātiskā nebūs, tai nav tādu "ķobīšu". Kvadrātiskajai, kad veidojas sporogoni, sākumā uz lapoņa redzami tādi kvadrātiski izciļņi, kuri ar laiku uz kātiņa paceļas augstāk. Vijai Silevičai par šo attīstību bija pamatīgs pētījums :) https://dabistiskinteresantumi.blogspot.com/2019/05/kvadratiska-preisija.html


AtisL 13.aprīlis, 09:06

Kreisā pusē tālākā.


ekologs 13.aprīlis, 08:52

Manuprāt, Slaidzirneklis (Tetragnatha sp.).


ekologs 13.aprīlis, 08:40

Krabjzirneklis (Xysticus ulmi).


ekologs 13.aprīlis, 08:38

Iespējams nobružāts, krāsojumu zaudējis Smecernieks (Cleonis pigra).


fufuks 13.aprīlis, 07:37

Black-headed gull strikes again...


fufuks 13.aprīlis, 07:34

Kura?


dziedava 12.aprīlis, 23:00

Skaisti, jaunā raža! :)


zane_ernstreite 12.aprīlis, 21:08

Paldies, Ansi, par precizējumu!


Ziemelmeita 12.aprīlis, 19:48

Paldies,Ansi, par sūnu noteikšanu.


Ziemelmeita 12.aprīlis, 19:47

Paldies,Ansi.


Ansis 12.aprīlis, 19:06

Sens ārstniecības augs (izmantoti sakneņi un lapas), tādēļ atrodams pie mājām, kur pamestās vietās spēj izkonkurēt citus augus. Atsevišķu projektu ietekmē esošu subjektu ieskatā tiek dēvēts par invazīvu.


Gaidis Grandāns 12.aprīlis, 15:48

Drīzāk pelēkā cielava, spriežot pēc biotopa.


marsancija 12.aprīlis, 15:04

Šopavasar pirmais, bet vispār kārtējais šajā vietā.


marsancija 12.aprīlis, 14:13

Īsti nesapratu, kādu statusu likt- "barojas", "vecāki ar mazuļiem"? Katrā ziņā raža laba :)


IlzeP 12.aprīlis, 13:19

Vasarā milzīgām lapām; uzskata par iespējami invazīvu.


Vīksna 12.aprīlis, 12:30

Bastarda tūsklape.


ekologs 12.aprīlis, 12:18

Vārpstiņgliemezis (Clausiliidae sp.) :)


Vīksna 12.aprīlis, 11:37

Paldies !


ekologs 12.aprīlis, 11:35

Te arī Skrejvabole (Bembidion sp.) :)


ekologs 12.aprīlis, 11:34

Kāda no Bembidion sp.


ekologs 12.aprīlis, 11:22

Spīdulis (Glischrochilus quadrisignatus).


ekologs 12.aprīlis, 10:57

Gludvabole (Olibrus sp.) :)


Ziemelmeita 12.aprīlis, 10:50

Paldies,Vija, par labojumu.


ekologs 12.aprīlis, 10:49

Skrejvabole (Pterostichus niger) :)


Ekoskola Taurenitis 11.aprīlis, 22:39

Paldies. Zināsim kādu statusu likt nākamreiz.


felsi 11.aprīlis, 22:21

Pievienoju mikroskopiju.


ekologs 11.aprīlis, 21:27

Ko Mareks, Uģis teiks?


IlzeP 11.aprīlis, 21:20

Šī izmaiņa tikai sakārtošanai, suga nav mainīta.


IlzeP 11.aprīlis, 21:20

Šī izmaiņa tikai sakārtošanai, suga nav mainīta.


IlzeP 11.aprīlis, 21:19

Šī izmaiņa tikai sakārtošanai, suga nav mainīta.


IlzeP 11.aprīlis, 21:19

Šī izmaiņa tikai sakārtošanai, suga nav mainīta.


IlzeP 11.aprīlis, 21:18

Šī izmaiņa tikai sakārtošanai, suga nav mainīta.


IlzeP 11.aprīlis, 21:18

Kaut ko es te esmu jaukusies ar sistemātiku. Šī izmaiņa tikai sakārtošanai, suga nav mainīta.


CerambyX 11.aprīlis, 20:45

Njā, es to ar tik uz smilšu graudiņu fona esmu atradis, kur tas melnais 'punkts' kaut mazliet, bet izceļas :D Gan jau nav ļoti reta suga, bet nu grūti atrodams šāds sīkulis.


nekovārnis 11.aprīlis, 20:37

Knapi varēja saskatīt, šaubos vai dabiskā vidē būtu ieraudzījis pat ja uz to skatītos :) Pat sīkmārīte, kurai kerbtier.de norāda izmēru 1,3-1,8mm šķita lielāka :)


CerambyX 11.aprīlis, 20:17

O, šī forša!


DaceKKK 11.aprīlis, 19:55

Baltās


Irbe 11.aprīlis, 18:51

Melnais mežastrazds?


Ziemelmeita 11.aprīlis, 17:55

Paldies,Ansi, par visiem labojumiem.


Vīksna 11.aprīlis, 16:45

Paldies !


dziedava 11.aprīlis, 14:31

Paldies!


IlzeP 11.aprīlis, 14:14

Dzeltenās? :)


IlzeP 11.aprīlis, 14:12

Vai mainīt sugu uz krustziežu stublāju smecernieku?


ekologs 11.aprīlis, 13:22

Paldies, Marek! Tad jau Skrejvabole Pterostichus niger :) Tieši tajā vietā arī iepriekš novēroju P. niger, tikai šoreiz kaut kā tas priekškrūšu vairogs samulsināja. Paldies!


Edgars Smislovs 11.aprīlis, 12:48

baltās?


nekovārnis 11.aprīlis, 11:28

Man tā kā pēc Pterostichus niger izskatās - centram tuvākā rieva uz priekškrūšu vairoga izskatās garāka par malējo (P.melanarius parasti daudz maz vienādas) un priekškrūšu vairoga platākā daļa tuvāk galvai (P.melanarius gandrīz centrā), Priekškrūšu vairoga ārmala aizmugurējā daļā izskatās taisna (P.melanarius tas liekums diezgan vienmērīgs gar visu pr.vairoga ārmalu) Bet varbūt vienkārši ne pārāk parocīgais noteikšanas leņķis vainīgs :) Šāda izmēra vabolēm var mēģināt uz gaiša fona aizmugurējās kājas pēdu nobildet - P.melanarius pēdas apakša ar sariņiem, P.niger - bez.


ekologs 11.aprīlis, 09:07

Līķvabole (Silphidae sp.) :)


ekologs 10.aprīlis, 23:19

Ziemeļu baltkrūtainais ezis (Erinaceus roumanicus) :)


ekologs 10.aprīlis, 22:31

Zilā eļļas vabole (Meloe violaceus) :)


Kiwi 10.aprīlis, 22:17

Paldies par sugas noteikšanu, Krister!


Kristers K 10.aprīlis, 22:02

Pelēkās pīles


Ziemelmeita 10.aprīlis, 21:58

Paldies,Edgar par labojumiem


felsi 10.aprīlis, 21:48

Pievienoju mikroskopiju.


Edgars Smislovs 10.aprīlis, 21:45

Žubīte un Paceplītis.


ekologs 10.aprīlis, 21:09

Atvainojos, drukas kļūda :) Tātad, skatos šo foto un netieku skaidrībā, bet, cik var spriest pēc priekškrūšu vairoga, tad manuprāt, vairāk atbilst P. melanarius.


ekologs 10.aprīlis, 21:05

Marek, Uģi, kā Jums liekas Pterostichus niger vai Pterostichus melanarius? Skatos šo foto un netieku skaidrībā, bet var spriest pēc priekškrūšu vairoga, tad manuprāt, vairāk atbilst P. melanarius.


Ziemelmeita 10.aprīlis, 20:56

Paldies,Margarita.


Irbe 10.aprīlis, 20:44

Dzilnītis, vidū iedziedas paceplītis


DaceK 10.aprīlis, 20:42

Paldies!


Kiwi 10.aprīlis, 20:38

Paldies, Margarita, par palīdzību!


Irbe 10.aprīlis, 20:36


Kiwi 10.aprīlis, 20:27

Vai varētu būt plukšķis?


guta7 10.aprīlis, 19:58

Paldies, Artur!


Edgars Smislovs 10.aprīlis, 19:47

Sajaukta suga? Ķīris?


ekologs 10.aprīlis, 19:25

Spožā skudra (Lasius fuliginosus) :)


Igors 10.aprīlis, 18:29

Agris Celmiņš, - "Ja putns būtu no Krievijas populācijas, rūsgana bārda svītra varētu liecināt par izcelsmi no hibrīdu zonas ar priežu stērsti populācijas austrumos. Bet ap aci nav rūsgans laukums, kas drošāk liecinātu par hibrīdu (raksts: http://www.putni.lv/pdf/Panov_Roubtsov_Monzikov_2003.pdf)."


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts