Aktīvie lietotāji: 349 Šodien ievadītie novērojumi: 23 Kopējais novērojumu skaits: 2177594
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Skaitīsim sugas uz dižkokiem!
Pievienots 2018-06-07 18:26:28

2018. gadā Latvijas Dabas fonds kā Gada dzīvotni izvēlējies dižkoku, tāpēc Dziedava.lv sadarbībā ar Dabas retumu krātuvi un portālu Dabasdati.lv radās ideja – mēs kopīgi varētu veikt, šķiet, vēl nebijušu pētījumu – saskatīt, cik dažādas sugas iespējams vizuāli novērot uz viena dižkoka?

Pirms ķerties pie pētījuma veikšanas instrukcijas, vispirms īss ieskats par dižkokiem kopumā.

Latvijā ar likumu noteikti dižkoka kritēriji gan pēc apkārtmēra, gan garuma fiksētam koku sugu sarakstam. Koks ir dižkoks, ja izpildās vismaz viens no kritērijiem. Vairums dižkoku interesentu pievēršas apkārtmēra mērīšanai, jo tas ir salīdzinoši vienkāršāk. Precīzai augstuma mērīšanai būtu vajadzīga dārga tehnika vai rāpšanās koka galotnē. Arī šajā pētījumā pievērsīsimies dižkokiem pēc apkārtmēra. Zemāk ieskats biežāk mērīto dižkoku sugu sarakstā līdz ar lielākajiem to pārstāvjiem.

Latvijā lielākie dižkoki pēc apkārtmēra; katras sugas dižākais

Koka sugaDižkoka kritērijs pēc apkārtmēra (m)Dižkoku % no visu sugu dižkokiem *LV lielākais sugas dižkoksLielākā dižkoka apkārtmērs
(mērīšanas gads)
parastais ozols
Quercus robur

4

40%

Kaives ozols

10,52 m (2016.)

baltais vītols
Salix alba

4,5

3%

Dzenīšu vītols

9,30 m (2017.)

parastā liepa
Tilia cordata

3,5

12%

Sasmakas Elku liepa

8,63 m (2013.)

parastā vīksna
Ulmus laevis

4

3%

Ķeiru lielā vīksna

7,32 m (2017.)

parastā kļava
Acer platanoides

3,5

2,5%

Rūtiņu kļava

6,35 m (2016.)

parastā goba
Ulmus glabra

4

0,3%

Istras goba

6,22 m (2015.)

parastais osis
Fraxinus excelsior

3,5

3%

Zilēnu osis

6,10 m (2013.)

parastā zirgkastaņa
Aesculus hippocastanum

3

2%

Reņķa dārza 1. zirgkastaņa

5,45 m (2018.)

parastā egle
Picea abies

3

1,2%

Alciema egle

4,66 m (2018.)

parastā priede
Pinus sylvestris

2,5

15%

Aļļu priede

4,47 m (2016.)

parastā apse
Populus tremula

3

0,1%

Kadāja apse

4,15 m (2015.)

āra bērzs
Betula pendula

3

1,3%

Andrejsātu bērzs

3,90 m (2012.)

parastais kadiķis
Juniperus communis

0,8

1,3%

Rietekļa kadiķis

3,14 m (2016.)

* - izmantoti atklātā sabiedriskā fonda "Dabas retumu krātuve" (DRK) un Dziedava.lv koku apsekojumu dati

 

Kā veikt pētījumu?

Izvēlies kādu dižkoku, kuram varēsi veltīt pietiekami ilgu laiku, lai sameklētu un nofotografētu iespējami daudzas sugas. Ideāli, ja kokam var veltīt vairākas dienas, jo sugu uzskaitē derēs visas 2018. gadā līdz 1. decembrim uz koka ievērotās sugas. Vērtīgs gan būs arī vienreizējs apmeklējums, jo liela daļa sugu sūnas, ķērpji savu atrašanos uz koka gada griezumā nemaina.

Kad koks izvēlēts:

• tas līdz ar foto jāreģistrē portālā Dabasdati.lv, izvēloties statusu dižkoks;

• tā kā pēc tam būs Dabasdatos jāreģistrē arī visas uz šī dižkoka atrastās sugas, tad ērtākai datu apkopošanai, piezīmēs norādi vai, atliekot dižkoka vietu kartē, vietas nosaukumā ietver dižkoka vārdu vai jau zināmu, vai paša izdomātu;

• piezīmēs norādi koka apkārtmēru šaurākajā vietā līdz 1,3 m augstumam un augstumu, kādā koks mērīts;

• fotogrāfijā(-s) jābūt redzamam vai piezīmēs pierakstītam, kādos apstākļos koks aug klajumā, mežā, koku pudurī; cik noēnots, kā arī aptuveni kādā augstumā dalās starās.

Ja izvēlētais koks būs zināms, Dabas retumu krātuves eksperti sniegs informāciju par tā iepriekšējiem mērījumiem.


Ja koki nekad nav pētīti, pirmajā brīdī var apjukt
kas no redzamā ir pats koks, kas cita suga, vai vispār tur kas aug? Košāk zaļās, arī zaļbrūnās, mīkstākās, maigākās ir sūnas (1). Ķērpji ar izteiktu laponi ir asāki, reizēm klājeniski (2), reizēm kā pušķīši (3), nereti pelēcīgi, kaut mitrumā daži arī kļūst zaļi. Tiem var būt bļodveidīgi augļķermeņi jeb apotēciji (4). Ķērpji var būt dažādās, arī košās krāsās, bet reizēm pēc izskata atgādina miltus vai krāsu (5). Vislabāk pētīt ar lupu vai caur foto makro režīmā, tad var izdoties saskatīt arī sīkus ķērpīšus, kas atgādina nagliņas (6). Foto: Julita Kluša.

Pētījumam der gan tās sugas, kas ir koka pastāvīgie iedzīvotāji (sūnas, ķērpji, augi, sēnes, kukaiņi, apdzīvotas ligzdas putni u.c.), gan ciemiņi - īslaicīgi uzlaidies tauriņš, spāre, putns u.tml. Der arī koku apdzīvojošo sugu apdzīvotāji, piem., uz dižkoka augošu sēni ēdošie kāpuri, jo arī pakārtotās sugas dzīvotni nodrošinājis dižkoks. Skaita tikai dzīvās sugas, bet beigtos, t.sk., kāda iedzīvotāja barību vai barības atliekas, neskaita, izņemot gadījumus, kad plānotajai barībai izdevies izbēgt dzīvai, līdz ar to koks kaut vai īslaicīgi tapis par šīs sugas dzīvotni.


Šajā gadījumā vītols ir dzīvotne ne vien piepēm, bet arī ar piepēm barojošamies piepju melnuļiem, jo, ja nebūtu koka, uz kura augt piepei, nebūtu arī šo vaboļu. Foto: Julita Kluša.

Sugai jāatrodas uz dižkoka dzīvām vai atmirušām virszemes daļām uz stumbra, zariem, virszemes saknēm. Neskaitās sugas, kas aug vai uzturas blakus, tiešā veidā neizmantojot koku kā savu dzīvotni, piem., pienenes starp koka saknēm. Meklējot sugas, jācenšas tās nebojāt un netraucēt nelīst apdzīvotā ligzdā, kāpurus meklēt, nebojājot dzīvotni un pēc foto noliekot atpakaļ.

Reģistrējot uz dižkoka atrastu sugu:

Vietu, ja iespējams, vēlams izvēlēties no "Iepriekš saglabātas vietas" to pašu, kas bija izveidota reģistrētajam dižkokam. Piezīmēs jānorāda, ka suga ir konkrētajam dižkokam, minot arī vārdu, ar kādu koks Dabasdatos reģistrēts (ja tas nav redzams jau vietas nosaukumā).

• Obligāti jāpievieno fotogrāfiju(-as), kur suga labi saskatāma. Fotografējot sūnas, ķērpjus vai sēnes, jāņem vērā, ka nederēs tikai foto pa gabalu, nepieciešams labs tuvplāns ar saskatāmām detaļām, vēlams arī kopskats.

* Ja sēnei ir cepurīte, nepieciešams nofotografēt gan tās augšpusi, gan apakšpusi.

* Sūnas vēlams fotografēt mitras, kas nav sačokurojušās, bet izplatušās. Ja ir sauss, var apsmidzināt ar ūdeni un mirkli uzgaidīt, kamēr atveras.

* Ķērpjus ar pelēkzaļu laponi vērts fotografēt gan sausus, gan samitrinātus, jo ir sugas, kuras sausas ir pelēkas, bet mitrumā kļūst zaļas.

* Ķērpjus un sēnes vērts arī nedaudz paskrāpēt vai paspaidīt nereti bojājuma vietā mainās krāsa. Reakcija jānorāda piezīmēs, jo tas var palīdzēt noteikt sugu.

• Atrastajai sugai foto jābūt redzamai vai piezīmēs aprakstītai atrašanās vietai aptuveni kādā augstumā suga novērota, uz kuras koka daļas (stumbra, zara, saknes, lapas u.tml.), uz dzīva koka vai tā atmirušās daļas.

Jāņem vērā:

• sugas nedrīkst pievilināt (piem., atdarinot putnu dziesmas, izliekot barotavu vai ēsmu u.tml.) u.c. ietekmēt to sastopamību;

• neapdzīvotas ligzdas vai kādas sugas darbības pēdas (kalumi, sūdiņi u.tml.) var reģistrēt, bet dižkoka 2018. gada sugu skaitā tiks ieskaitītas tikai tās sugas, kurām iespējams pierādīt, ka suga bijusi dzīva uz koka šajā gadā. Tomēr arī šāda papildus informācija, kas skaitā neiekļausies, ir interesanta un vērtīga ziņošanai;

• lai suga tiktu ieskaitīta, tai nav jābūt noteiktai vai droši līdz sugai nosakāmai, bet, ja tā nav nosakāma, tai jābūt vizuāli atšķiramai no citām uz dižkoka fotografētajām sugām, lai varētu iespējami droši pateikt, ka cita suga. Vai suga ir droši atšķirama no pārējām, palīdzēs noteikt arī Dabasdati.lv eksperti.

Kādas sugas uz dižkokiem var sagaidīt?

Nelielam ieskatam, ko uz dižkoka varētu sagaidīt, apkopoju savu pieredzi, kas ietver tikai "acīs krītošākās" sugas. Visbiežāk ievērotās sugas uz dižkokiem bija vāverastīte (raksturīga suga parkos un uz atsevišķi augošiem kokiem) un aizsargājamā spožā skudra (apdzīvo dobumainus kokus). Vēl bieži sastopamas sugas sūnas: ciprešu hipns, plakanā skrāpīte, lielā pūkcepurene, kažocenes, sprogainā slaidlape; no sēnēm biežākās parastā sērpiepe un ziemeļu klimakodone; vaskulārie augi: pīlādži, bērzi, ogu krūmi, papardes, sīkziedu spriganes; no dzīvniekiem sarkanblaktis, visādas skudras, gliemji, lapsenes.


Parastā vāverastīte Leucodon sciuroides mitra (fonā) un sausa (mazajā attēlā). Foto: Valda Ērmane, Marta Zvejsalniece.


Spožā skudra Lasius fuliginosus ir aizsargājama suga, taču uz dobumainiem dažādu sugu kokiem sastopama diezgan bieži. Visvairāk
uz ozoliem un liepām; dzīvo arī uz skujkokiem. Spožās skudras raksturīgākās pazīmes spīdīgs ķermenis un aizmugurē ieliekta galva. Sastopami arī spārnoti eksemplāri. Foto: Julita Kluša.

Vislielākā sugu daudzveidība dažādās sugu grupās un vislielākais kopējais sugu skaits konstatēts ozoliem. Uz ozoliem arī vislielākais atrasto aizsargājamo un reto sugu skaits, vairums sēnes. No tām biežākās plaisājošā rūtaine, košā zeltpore un aknene.

Arī daudz, tomēr apmēram divreiz mazāk sugu nekā uz ozola atrasts uz liepas, priedes, vītola, kļavas un oša. Visvairāk vaskulāro augu sugu uz vītoliem, priedēm, arī uz ozoliem. Tiesa, no tām neviena reta un aizsargājama. Sugām nabadzīgākie koki egle, bērzs, zirgkastaņa.

Lai zinātu, kādām sugām pievērst lielāku vērību, zemāk apkopotas uz dižkokiem raksturīgākās retās un aizsargājamās sugas. Ja izdosies atrast kaut vienu no tām, varēs droši uzskatīt, ka dižkoku pētīšana bijusi īpaši veiksmīga! Grūtāk ievērtēt un pazīt varētu būt retos ķērpjus un sūnas, taču sēnes un kukaiņus ar labu foto var mēģināt atpazīt arī bez iepriekšējas pieredzes.

Retas, aizsargājamas ķērpju sugas, kam vecie koki ir raksturīga dzīvotne

Raksturīgākās koku sugasSastopamība
kausveida pleirostikta Pleurosticta acetabulum lapukoki Uz atklātās vietās augošiem kokiem; ceļmalās, parkos. Reta, aizsargājama.
liepu parmelīna Parmelina tiliacea liepa, arī ozols, osis, u.c. citi platlapji Ceļmalās. Reta, aizsargājama.
brūngalvainā henotēka Chaenotheca phaeocephala ozols Uz koka mizas, biežāk atklātās, saulainās vietās. Reta, aizsargājama.
skleroforas Sclerophora sp. osis, ozols, vīksna u.c. lapukoki Retas. Aizsargājamas visas sugas ģintī.
henotēka Chaenotheca cinerea lapukoki: osis, ozols, goba Reta.
zaļganā henotēka Chaenotheca chlorella ozols, egle Uz atmirstošu koku mizas, biežāk mitrākās vietās. Reta, aizsargājama.
dzeltenīgā pertuzārija Pertusaria flavida ozols u.c. lapukoki Reta, aizsargājama.

 

 


Kausveida pleirostikta Pleurosticta acetabulum
viens no vieglāk ievērojamiem aizsargājamiem ķērpjiem, jo var aizņemt lielāku laukumu. Raksturīgs krokains lapojums un lapoņa krāsas maiņa mitrumā sauss ir pelēks, mitrumā kļūst zaļš. Var būt arī brūni apotēciji. Foto: Julita Kluša.


Liepu parmelīna Parmelina tiliacea. Atšķirībā no līdzīgās kausveida pleirostiktas parmelīna nav tik kruzuļaina. Foto: Ivars Leimanis.


Brūngalvainajai henotēkai Chaenotheca phaeocephala (fonā un baltajā rāmī) raksturīgs granulārs laponis. Pretstatā līdzīgajai zaļganajai henotēkai Chaenotheca chlorella (sarkanā rāmī) laponis ir pulverveida. Foto: Ivars Leimanis, Julita Kluša.


Skleroforas Sclerophora sp. uz koka stumbra izskatās kā sīki gaiši punktiņi (fona attēlā
bālā sklerofora). Mazajos attēlos - sklerofora Sclerophora coniophaea (oranžā rāmī) un bālā sklerofora Sclerophora pallida (baltā rāmī). Foto: Renāte Ondzule, Ivars Leimanis.


Uz dižkokiem mēdz augt arī aizsargājamais parastais plaušķērpis Lobaria pulmonaria, taču tā atrašanās vairāk saistīta ar vides apstākļiem, meža ilglaicību, ne tieši koka izmēriem vai vecumu. Foto: Julita Kluša.

Retas, aizsargājamas sūnu sugas, kam vecie koki ir raksturīga dzīvotne

Raksturīgākās koku sugasSastopamība
zaļganā vijzobe Syntrichia virescens visādi koki Uz koku stumbriem. Reta, bet no retajām salīdzinoši biežākā.
kārpainā vijzobe Syntrichia papillosa ozols Atrasta tikai uz dižkokiem, Latvijā 2 atradnes.
kalnu vijzobe Syntrichia montana lapukoki Uz atklātās vietās augošiem kokiem. Ļoti reta.
nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula ozols Uz slīpiem stumbriem, nokareniem zariem; pārsvarā Kurzemē. Reta, aizsargājama.
Laiela pūkcepurene Orthotrichum lyellii lapukoki Ļoti reta un aizsargājama, atrasta tikai Latvijas rietumdaļā.
plakanlapu porenīte Porella platyphylla lapukoki Aug vietās ar paaugstinātu gaisa mitrumu. Aizsargājama.

 

 


Latvijā ir 6 vijzobju sugas, vairums retas un ļoti retas, arī tādas, kas meklējamas uz dižkokiem. Retā zaļganā vijzobe Syntrichia virescens (abi foto, kas atdalīti ar baltu līniju) pēc izmēriem ir trīs reizes mazāka nekā ļoti bieži sastopamā noras vijzobe Syntrichia ruralis (sarkanā rāmī). Zaļā rāmī
kārpainā vijzobe Syntrichia papillosa, kam raksturīgi vairķermenīši (tādi kā sīki zaļi krikumiņi) gar lapas vidusdzīslu. Foto: Julita Kluša, Ansis Opmanis.


Nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula. Foto: Julita Kluša.


Plakanlapu porenīte Porella platyphylla. Jāuzmanās, lai nesajauktu ar ļoti bieži sastopamo plakano skrāpīti Radula complanata (sarkanā rāmī). Foto: Julita Kluša, Valda Ērmane.

Retas, aizsargājamas sēņu sugas, kam vecie koki ir raksturīga dzīvotne

Raksturīgākās koku sugasSastopamība
Plaisājošā rūtaine Xylobolus frustulatus ozols Uz nokaltušiem zariem un stumbra atmirušās daļas. Reta, aizsargājama.
Košā zeltpore Hapalopilus croceus ozols Uz ļoti vecu koku stumbra. Aizsargājama, reta.
Parastā aknene Fistulina hepatica ozols, liepa Pie lielu koku stumbru pamatnēm. Reta, aizsargājama.
Daivainā čemurene Grifola frondosa ozols Pie koku stumbru pamatnēm. Reta, aizsargājama.
Zīdainā makstaine Volvariella bombycina lapu koki Aug koku dobumos vai krokās. Aizsargājama.

 

 


Plaisājošā rūtaine Xylobolus frustulatus atgādina saplaisājušu mizu; tās virsmas krāsa biežāk ir balta, bēšīga, bet var būt arī sarkanīga līdz brūna. Foto: Julita Kluša


Košā zeltpore Hapalopilus croceus aug uz ļoti vecu ozolu stumbriem. Aizsargājama un reta. Attēlā kopā ar veciem augļķermeņiem. Foto: Julita Kluša.


Parastā aknene Fistulina hepatica pēc izskata atgādina aknas. Foto: Julita Kluša.


Daivainā čemurene Grifola frondosa. Foto: Valda Ērmane.


Zīdainajai makstainei Volvariella bombycina raksturīga maksts, no kuras tā aug. Foto: Inga Grīnvalde, Julita Kluša.

Retas, aizsargājamas dzīvnieku sugas, kam vecie koki ir raksturīga dzīvotne

Raksturīgākās koku sugasSastopamība
Blāvā briežvabole Dorcus parallelopipedus osis, liepa, ozols u.c. lapukoki Reta, aizsargājama.
Lapkoku praulgrauzis Osmoderma barnabita ozols, liepa, goba u.c. lapukoki Uz atklātās vietās augošiem lieliem kokiem. Pieaudzis kukainis uz koku stumbriem novērots jūlija beigās un augusta sākumā. Rets, aizsargājams.
Marmora rožvabole Liocola lugubris lapukoki (platlapji) Kāpuri attīstās trūdošā koksnē vecu koku dobumos. Pieaugušu vaboli vērts meklēt saulainās dienās no jūnija vidus līdz septembrim uz tekošas sulas. Aizsargājama.
Priežu sveķotājkoksngrauzis Nothorhina punctata priede Rets, aizsargājams. Dabā atpazīstams pēc raksturīga sveķojuma uz vecas priedes mizas.
Melnais stārķis Ciconia nigra Priedes, ozoli, retāk apses u.c. veci, lielu izmēru koki Ligzda parasti uz zara, nost no stumbra. Aizsargājams.
Ērgļi, citi lielie putni ligzdas veido lielos, augstos kokos Visi ērgļi ir aizsargājami.
Melnā dzilna Dryocopus martius dažādu sugu veci koki, kam 8 m augstumā diametrs ir vismaz 30 cm Augstu kokā kaļ dobumu ligzdošanai; vēlāk to apdzīvo citas sugas. Aizsargājama.
Sikspārņi pārsvarā lapukoki, reizēm priede Kā mītņu vietas kalpo dobumi, plaisas, atlupusi vai ļoti kreveļaina miza; dižkoki nozīmīgi arī kā barošanās vietas un orientieris klajā ainavā. Visas sikspārņu sugas ir aizsargājamas.

 

 


Blāvā briežvabole Dorcus parallelopipedus. Raksturīga plata augšdaļa. Foto: Julita Kluša.


No kreisās: lapkoku praulgrauzis Osmoderma barnabita un marmora rožvabole Liocola lugubris. Foto: Julita Kluša.

Gada beigās plānots apkopot visu šī gada laikā veikto pētījumu rezultātus. Lai zinātu, kas veicis šādu pētījumu, lūgums līdz 2018. gada 1. decembrim uz e-pastu drk@dziedava.lv atsūtīt linku uz Dabasdati.lv reģistrētā dižkoka, kam veikts pētījums, novērojuma lapu. Interesanti būtu noskaidrot, vai un kā atšķiras novēroto sugu skaits uz kokiem klajumā un noēnotās vietās; vai sugu skaitu vairāk ietekmē koka izmērs vai forma (zarojums utml.); kuri koki izrādīsies sugām bagātākie? Cik varētu būt lielākais sugu skaits, kas vizuāli novērots uz viena koka? Kādas retas un aizsargājamas sugas izdosies atrast?

Dabas aizsardzības pārvalde dižkoku un potenciālo dižkoku atrašanās vietas apkopo Dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols, tajā apkopoto koku skaits tuvojas 9 tūkstošiem: ozols.daba.gov.lv

Neatkarīgu datubāzi jau vairāk nekā 20 gadus veido Dabas retumu krātuves aktīvisti. Tā ietver ne tikai pašreizējo DRK aktīvistu darba rezultātu, bet arī senākus datu apkopojumus, kas veikti Māra Laiviņa, Raimonda Cinovska, Gunta Eniņa vadībā, kā arī no Valsts ģeoloģijas, meteoroloģijas un vides aģentūras dižkoku datubāzes un dižkokiem nozīmīgākās literatūras tādējādi satur ziņas no 19. gs. beigām un aptver informāciju par 15500 kokiem. Līdzīga datubāze 9 gadus tiek veidota arī Dziedava.lv paspārnē, kas iespēju robežās tiek arī publiskota. Šobrīd publicēti dati par 5 tūkstošiem koku, no kuriem ar fotogrāfijām vairāk nekā 1100. Kamēr tiek meklēti līdzekļi un iespējas internetā publicēt visus DRK uzkrātos datus līdz ar apsekojumu vēsturi, izveidota mājaslapa, kurā publicēti pamatdati par visiem Dabas retumu krātuves un "Dziedava.lv" apsekotajiem kokiem līdz 2015. gadam: dziedava.lv/dizkoki/

Vēl nozīmīgs materiāls, kurā var smelties idejas dižkoku apzināšanai, ir rakstu sērija žurnālos "Latvijas Veģetācija", kur publicēti 15 Latvijas rajonu dendroloģisko stādījumu koku un krūmu pētījumu materiāli (1973-2004), minot arī dižāko koku stumbru diametrus. Visi minētie žurnāli lasāmi arī internetā, bet, lai būtu rakstos vieglāk orientēties, izveidota mājaslapa, kurā rajoni sadalīti pagastu un apstādījumu līmenī: dziedava.lv/daba/apstadijumi/.

Ja ir jautājumi vai precizējumi par uz dižkokiem sastopamām sugām, droši var rakstīt/jautāt komentāros. Paldies par palīdzību sugu atlasē Ansim Opmanim, Rolandam Moisejevam, Viesturam Vintulim.

Julita Kluša, dziedava.lv

2018-06-01

Pēdējie novērojumi
Caprimulgus europaeus - 2025-06-08 apogs apogs
Caprimulgus europaeus - 2025-06-08 apogs apogs
Strongylosoma stigmatosum - 2025-06-08 P.Timoščuks
Cassida murraea - 2025-06-08 P.Timoščuks
Lullula arborea - 2025-06-08 apogs apogs
Aegolius funereus - 2025-06-08 apogs apogs
Caprimulgus europaeus - 2025-06-08 apogs apogs
Nezināms
Ignotus
@ Carum carvi
Pēdējie komentāri novērojumiem
marsancija 07.jūnijs, 22:36

Padies Uģim par sugu noteikšanu!


Ance.p 07.jūnijs, 22:18

Vai šis ir kāds no sprīžmešiem? Vai arī pūcīte? Naktstauriņu jomā neesmu gudra, taču vēlos iepazīt :)


Amanda 07.jūnijs, 21:45

Dzērve


Amanda 07.jūnijs, 21:44

Krīkļi


Amanda 07.jūnijs, 21:43

Dzērve


ekologs 07.jūnijs, 20:53

Vairogblakts (Eurydema oleracea).


Eggy 07.jūnijs, 20:50

Paldies!


Kiwi 07.jūnijs, 20:50

Paldies, Mārtiņ, par sugas noteikšanu!


Kiwi 07.jūnijs, 20:47

Paldies, Marek, par sugu noteikšanu!


Kiwi 07.jūnijs, 20:44

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


zemesbite 07.jūnijs, 20:42

Paldies, Uģi!


Ivars Leimanis 07.jūnijs, 20:04

Piepe tā nav - vismaz bildēs poras nav saredzamas. Varbūt ogļmelnā grubulene Kretzschmaria deusta? Vismaz to "piedāvā" MI.


Ivars Leimanis 07.jūnijs, 19:56

Bet vai Dabasdatos vairs ir jēga labot vecos novērojumus? Tie jau aiztransportēti uz jauno Dabasdati.ornitho. Droši vien jālabo tur?


Ivars Leimanis 07.jūnijs, 19:52

Bumbuļu kātiņpiepe


Igors 07.jūnijs, 19:37

Domāju, ka šis putns ir Saxicola rubicola. http://www.putni.lv/txt/saxid/saxid.htmэ


Edgars Smislovs 07.jūnijs, 19:15

Tas pats tēviņš abos kolāžā saliktajos attēlos, saskatāmi tie paši gaišie plankumi uz galvas un vairākas identiskas sānu svītras.


IlzeP 07.jūnijs, 17:22

Paldies, Uģi!


inita_h 07.jūnijs, 16:30

Paldies!


W 07.jūnijs, 16:07

Artur, paldies!


ekologs 07.jūnijs, 15:48

Smecernieks (Cionus scrophulariae).


ekologs 07.jūnijs, 15:41

Smecernieks (Chlorophanus viridis).


ekologs 07.jūnijs, 15:38

Sprakšķis (Ampedus elegantulus).


ekologs 07.jūnijs, 15:36

Lapkoku ligzdu koksngrauzis (Rhagium mordax).


ekologs 07.jūnijs, 15:35

Vairogblakts (Carpocoris fuscispinus).


ekologs 07.jūnijs, 15:31

Sprakšķis (Selatosomus cruciatus).


ekologs 07.jūnijs, 15:28

Ragainā cikāde (Centrotus cornutus).


Ziemelmeita 07.jūnijs, 14:49

Paldies,par sugas noteikšanu.


Ziemelmeita 07.jūnijs, 14:45

Pievienoju mikroskopijas bildes. Izskatās,ka ir tīkliņš, bet nevaru saprast,kurai atbilst sporu izmēri, ja pareizi nomērīju. Kātiņš 2 mm, vālīte 7 mm.


Ziemelmeita 07.jūnijs, 13:17

Paldies par labojumiem,Uģi!


ekologs 06.jūnijs, 23:12

Manuprāt, Smecernieks (Cionus scrophulariae).


VitaS 06.jūnijs, 22:26

Kļūda datumā?


zemesbite 06.jūnijs, 22:12

Paldies, Uģi!


dziedava 06.jūnijs, 22:00

Interesantas mazas sporas. Būs jāpapēta vēl.


Ziemelmeita 06.jūnijs, 21:48

Paldies,Edgar!


Ziemelmeita 06.jūnijs, 21:48

Paldies,Uģi!


Ziemelmeita 06.jūnijs, 20:06

Rīt paskatīšos, šovakar jāsaliek novērojumiem bildes no kameras.


dziedava 06.jūnijs, 20:02

Jā, interesanti! Varbūt būs tīklotas sporas (t.i., adatiņas, no kuru punktiem virsmā veidojas tīkliņš)


Ziemelmeita 06.jūnijs, 19:45

Trešā un ceturtā bilde šodien, t.i. pēc 3 dienām. Izaugusi kāda no šokolādītēm. Rīt paskatīšos mikroskopā sporas.


ekologs 06.jūnijs, 19:04

Manuprāt, lapkoku tinējsmecernieks (Byctiscus betulae) :)


zemesbite 06.jūnijs, 19:00

Paldies, Marek!


dziedava 06.jūnijs, 18:59

Tā kā paraugs nav saglabāts telpiski, tad diemžēl nevar pateikt, vai iekšējās struktūras atbilstu baltajam ragansviestam. Skats mazliet mulsinošs un sporas ir ar tumšāku kārpu grupām. Tā kā ar tādām sporām ir vēl paraugi, tad tiks atlikts pie tiem, vrb ar laiku sapratīšu, vai tāds arī var būt baltais ragansviests, vai tas ir pavisam kas cits


Edgars Smislovs 06.jūnijs, 16:29

Vēlams pievienot aprakstu kas īsti ir redzēts dabā? Pēc šī foto manuprāt īsti neatbilst bišudzenim, bet iespējams ka telefona bildē putns ir pamatīgi izkropļots. Iespējams ir vēl bildes? Neatkarīgi no kvalitātes.


marsancija 06.jūnijs, 15:48

Meža tulpe


marsancija 06.jūnijs, 15:40

Paldies, Amanda, ka pamanīji! Iepriekš noteicējā pētīju zvirbuļnieku un kaut kā automātiski aizgāja :)


Lemmus 06.jūnijs, 15:09

Paldies,Julita!


Eggy 06.jūnijs, 11:08

Paldies par manas mistērijas atrisināšanu! Tagad varēšu mierīgāk gulēt, ja zinu,kas katru nakti aiz loga dzied. :)


IlzeP 06.jūnijs, 11:04

Šāds gļuks vēl nebija dzirdēts, paldies par ziņu!


dziedava 06.jūnijs, 10:10

Paldies :)


guta7 06.jūnijs, 09:49

Paldies par labojumu manai neuzmanības kļūdai!


Ziemelmeita 06.jūnijs, 09:45

Paldies, Mārtiņ, par labojumiem!


Diāna 06.jūnijs, 09:19

Jā, protams, ka parastā, tur kāds pārpratums gadījies, Maruta


spiigana 06.jūnijs, 08:22

Man aplikācijā gandrīz katru reizi ir jāatjauno sugu datu bāzi, citādi dati nevadās. Tieku līdz sugai un, kad gribu apstiprināt, atlec atpakaļ karte un jāsāk no jauna. Un katru reizi pēc atjaunināšanas verot vaļā, atkal stāv rakstīts, ka atjaunota 15.05. Nezinu, varbūt man tikai tāds gļuks...


adata 06.jūnijs, 07:54

Julita, šim nomainīju kritalas sugu no apses uz egli.


adata 06.jūnijs, 07:45

Labi, rakstīšu komentāru, kad mainīšu kritalas sugu, jāmēģina jau sākumā pēc iespējas precīzāk. Šajā gadījumā gļotsēne pati "palīdzēja" . Es arī savukārt domāju, ka jūs redzat autora izmaiņas...


CerambyX 05.jūnijs, 21:54

Forši!


dziedava 05.jūnijs, 21:39

Pēc krāsām arī stabili varētu iedomāties F.rufa, bet kopskats, stingrais gludais apvalks tam galīgi neatbilst.


dziedava 05.jūnijs, 21:36

Interesanti ar šo dzelteno gludo. Gludajiem vispār nevajadzētu būt tik dzelteniem, un sporas sanāca 6,5-7 mkm. Nu formāli sporām jābūt 7-9 mkm, tātad der, bet nu virs 7 mkm tur nerādās, un šī jau ir atkārtota mikroskopija. Pēc dzeltenuma dikti gribējās laevis, bet nu nesanāk.


dziedava 05.jūnijs, 21:17

Nu nez vai.. Tādi brīnumi līdz šim nav redzēti. Tavas sporas gan ir diezgan miglainas un salīdzināt grūti. Paraugu saglabāšu, varbūt kādreiz uznāks kāda apskaidrība :)


IlzeP 05.jūnijs, 20:12

Man noteikšanā nav nekādu nopelnu, uzticējos Raivo.


VijaS 05.jūnijs, 19:52

Hm, interesanti - stāvot uzblīdušas..?


VijaS 05.jūnijs, 19:49

Jā, tā sanāk.


dziedava 05.jūnijs, 19:49

Paldies, skaidrs. Tās piezīmes vajag likt Dabasdatos, lai citi arī var izlasīt. :)) Pēc apvalka es tagad rūsgano neminētu, bet atceros, ka savulaik mēs par to domājām, vai tā var būt. Šoreiz manas šaubas un izbrīns bija par treknām kārpām. Pēc kārpu vienmērīguma teiktu, ka F.leviderma, bet tam nav tik treknas kārpas redzētas. Tavā mikroskopijā tādu pat nav, normālas levidermas kārpas.


VijaS 05.jūnijs, 19:44

Mikroskopija gan priekš tām bālganajām iekšām ir šausmīgi dzeltena..


dziedava 05.jūnijs, 19:44

Vija, šoreiz kļūda minējumā. Tātad ar šādiem pēc foto vajag uzmanīties.


VijaS 05.jūnijs, 19:35

Kas vairs tik senus notikumus atceras... Piezīmēs rakstīts "pēc krāsas rūsganais ragansviests, pēc perīdija varbūt arī gludais, jau padrupis. Iekšas bālganas" - laikam starp šiem arī nevarēju izlemt, jo sporu izmēri derētu abiem. Un neatceros, kāpēc atdevu Tev, tas pat nav atzīmēts..


dziedava 05.jūnijs, 16:21

P.S. Paraugs ir pie manis un esmu arī mikroskopējusi :), bet mani interesē Tavi foto salīdzināšanai (paraugs tomēr vecs) un Tavs viedoklis par redzēto.


dziedava 05.jūnijs, 16:19

Te es redzu pierakstus par mikroskopiju, bet nav to foto un nav rezumē. Kāpēc? Priecātos, ja pieliktu foto un šaubas, kas traucēja noteikt sugu.


dziedava 05.jūnijs, 15:40

Mikroskopēju. Šobrīd pēc mikroskopijas iet uz "pagaidu" grupu, jo ir pāris pazīmes, kas nav raksturīgas tipiskam baltajam ragansviestam. Bet vrb netipiskam ir. :D Turpināšu pētīt šo grupu un tad ceru secināt līdz galam.


dziedava 05.jūnijs, 12:35

Jā, norādītām koku sugām būtu labi būt iespējami pareizām, jo es tos datus izmantoju :). Slikti, ka Dabasdatos nav redzams, ka tāds parametrs ir mainīts no autora puses. Ja kādreiz kādiem "veciem" datiem gadās ko tādu mainīt, labi būtu uzrakstīt komentārā, lai to var ņemt vērā.


Amanda 05.jūnijs, 07:29

Dzeguze


CerambyX 05.jūnijs, 03:47

Galvenais dziedātājs ierakstā ir krūmu ķauķis - tiem tiešām ir raksturīgi tā tumsā dziedāt.


marsancija 05.jūnijs, 00:59

Ceru, ka pareizi noteikta? Foto caur automašīnas logu, nav diezko skaidri.


marsancija 05.jūnijs, 00:27

Paldies Raivo un Ilzei par ķērpju sugām!


marsancija 05.jūnijs, 00:22

Paldies Valdai par kļūdas labojumu :)!


Eggy 04.jūnijs, 23:32

Vai audio fails ir pievienojies? Šonakt atkal ap 23:00 sāka dziedāt, tikai šoreiz Meža Pūce viena vai vairākas izdomāja pievienoties. :)


adata 04.jūnijs, 21:33

Tad man jānomaina kritalas suga arī "tīģerītim", kas pērn tur novērota.


adata 04.jūnijs, 21:31

Piedošanu, nomainīju laicīgi (no apses) uz pareizo, lai nejauc galvu.


Ivars Leimanis 04.jūnijs, 20:38

Lūdzu labot uz parasto sētaspiepi.


Ziemelmeita 04.jūnijs, 19:10

Paldies,Artur!


ekologs 04.jūnijs, 19:04

Gonioctena quinquepunctata


dziedava 04.jūnijs, 18:44

Ja ņem vērā grupēšanos no daudziem sīkiem augļķermeņiem, tad īsti nekam neatbilst. Ph.confertum vajag stipri lielākas sporas, Ph.virescens sākumā ir dzeltens, F.gyrosa nesastāv no "bumbiņām", bet izlocītiem augļķermeņiem, un sporas arī 7-11 mkm īsti te nav. Vēl izskatāms Ph.obscurum, kam sporas atbilst, bet sākumstadija aizdomīga un D=0,4-0,8 arī te gluži nav. Visbeidzot paliek pārslainā cukurīte, kam sporas stipri par mazu. Sākotnējā versija bija baltais ragansviests, kam tipiski eksemplāri sporas nav ar tumšākām grupām, bet tas jāpēta, vai tomēr nevar būt. Vai tie var izskatīties kā no daudziem augļķermeņiem veidoti - vēl jāpēta.


dziedava 04.jūnijs, 16:59

Šis burvīgais eks. būs mikroskopēts. Tumšāku kārpu grupu sporām nav :)


dziedava 04.jūnijs, 16:31

Ahā, tad suga skaidra. :) Sākumā piezīmēs, šķiet, bija apse, kas nelikās ticami šai sugai.


adata 04.jūnijs, 16:20

Julita, droši, ka egle. Priedes tur neaug. Ilgi pētīju kāda suga varētu būt, jo tajā uzkalniņā aug palielas apses. Līdz atradu sānā zara vietu, palauzu koksni - smaržoja pēc sveķiem! Tas baļķa gals apzāģēts ar zāģi, droši vien pārvilkts no lejas, kur bijusi cirsma ar eglēm.


inita_h 04.jūnijs, 15:26

Paldies!


BI 04.jūnijs, 15:16

Gredzenots: 22.06.2011. Babītes ezerā. Šogad no 26.03. - 02.04. redzēts kanālā, Novērotas kanālā arī 2019., 2022., 2023.


ekologs 04.jūnijs, 14:33

Sprakšķis (Ctenicera pectinicornis).


ekologs 04.jūnijs, 13:33

Skrejvabole (Carabus granulatus).


dziedava 04.jūnijs, 12:58

Sporas ir ne tikai ar tumšāku kārpu grupām, bet arī ar gaišu joslu pāri. Iespējams, tā tomēr kāda cita, vēl nezināma suga. Tādas sporas, iesk. izmēru, ir Physarum orbis, bet tā atkal uz dzīviem kokiem un lapkokiem, arī neatbilst. Katrā ziņā šis novērojums jāatceras, ja kas par tēmu gadās.


dziedava 04.jūnijs, 12:19

Droši, ka apse?


dziedava 04.jūnijs, 10:47

Paldies, Marita, par pētījumu! Izskatās, ka tuvākā laikā ķeršos pie šīs ģints ievākto paraugu rūpīgākas pētīšanas. Domājams, ka ragansviesti ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē nav lāga sapētīti, tāpēc ir bardaks noteikšanā. Variē gan sporu izmēri, gan sporu virsmas raksts (vai kārpas vienmērīgi izvietotas, vai ar tumšākām grupām). Vajag vismaz pašiem priekš sevis "savējās" sašķirot.


dziedava 04.jūnijs, 10:44

Marita, jebkurā gadījumā tas ir kopdarbs - eksperts bez atraduma arī neko nevar noteikt. Es par šo sugu zināju jau sen, tai pat bija jau latviskais nosaukums (jo Eiropā atrasta), tikai nebiju papētījusi, kur tieši zināma. Nosakot citus gļotpūpēžus, allaž "uzdūros" uz šī un nodomāju - ehh, ja būtu tāds posmains, tad gan uzreiz viss būtu skaidrs, bet kā nav, tā nav! ;)


Eggy 04.jūnijs, 08:34

Labi, šonakt to izdarīšu :)


ekologs 04.jūnijs, 07:37

Vītolu koksngrauzis (Lamia textor).


Ziemelmeita 04.jūnijs, 07:18

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


CerambyX 04.jūnijs, 00:48

Neatminos ķivuli naktī dzirdējis. Varbūt var ierakstīt dziesmu - tad kļūs skaidrāks :) Vakarā/nakts sākumā, piemēram, visādi ķauķi var dziedāt (krūmu, purva, ceru u.c.), kas var izklausīties visai 'ļurinoši' un skanīgi (kaut, protams, savādāki kā ķivuļa dziesma).


Eggy 03.jūnijs, 23:30

Vai Ķivulis ir nakts dziedātājs? Jau trešo nakti pie loga dzied brīnišķīgas dziesmiņas.


Eggy 03.jūnijs, 23:16

Paldies!


Amanda 03.jūnijs, 23:01

Akmeņčakstīte


Ziemelmeita 03.jūnijs, 22:17

Paldies par labojumiem, Uģi!


Ziemelmeita 03.jūnijs, 22:16

Paldies,Aiga,laikam būs gan.


megemege 03.jūnijs, 22:10

Vai nav sila cīrulis?


IlzeP 03.jūnijs, 20:40

Turpinot par kļūdu aplikācijā - tā esot novērsta, tādēļ aicinu no rītdienas atjaunināt sugu datu bāzi aplikācijās. Tad dzēstajām sugām vairs nevajadzētu būt sarakstā.


VitaS 03.jūnijs, 20:33

Eiropas septiņstarīte. Piezīmēs suga pareizi, bet pie nosaukuma kļūda


IlzeP 03.jūnijs, 14:26

Nezinu gan, vai šādu atsevišķu taksonu vajag (tad jau daudzām sugām vajadzētu), tāpat daļa pievienos vienkārši zem sugas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka jaunajā portālā varēs meklēt pēc vārda piezīmēs.


Berts 03.jūnijs, 13:22

Paldies Uģis!


spiigana 03.jūnijs, 12:31

Paldies, Julita! Jā, aplikācijā man tādu opciju piedāvāja, bet, tā kā nesapratu, kas zem tā domāts, ieliku tomēr pie "parastās" bitenes. Un laikam labi, ka tā :) .


dziedava 03.jūnijs, 10:47

Laikam mutācija, īsti nezinu, bet Dabasdatos šai formai bija atsevišķs taksons Geum rivale fo. monstrosum, kas tagad rādījās izdzēsts. Ilze! Es atjaunoju šo taksonu, jo acīmredzot joprojām Dabasdatu aplikācijā visi dzēstie taksoni rādās (šim taksonam bija ziņojums) un joprojām uzkrājas novērojumi, kas ir zem dzēstiem taksoniem un pēc ziņošanas nav pieejami (jo taksons "dzēsts"). Turklāt man nav skaidrs, kāpēc šis taksons vispār tika dzēsts, un kā tagad atlasīt šādus ziņojumus, ja šāda taksona nebūs :/


Vīksna 03.jūnijs, 02:24

Paldies !


Ziemelmeita 02.jūnijs, 22:32

Paldies,Mārtiń!


Wiesturs 02.jūnijs, 22:23

Novērojumam ir acīmredzami nepareizi norādītas koordinātes: sikspārnis ir fotografēts ēkā, bet punkts ielikts vietā, kur nevienas ēkas nav. Pēc kartes nav iespējams saprast, vai un uz kuru no apkārtējām ēkām novērojums attiecas.


Martins 02.jūnijs, 22:16

Ja būtu izkadrēta, visticamāk sugu varētu noteikt.


laumae 02.jūnijs, 21:22

Paldies, Uģi!


laumae 02.jūnijs, 20:57

Paldies par precizējumu, Ivar!


Ivetta 02.jūnijs, 20:13

Paldies, Uģi!


megemege 02.jūnijs, 19:59

Paldies, Ilze! Jā, izmantoju visai bieži!


Mari 02.jūnijs, 19:29

Un pēdējais foto (2.jūn) - 6 dienu attīstības fināls :)


Mari 02.jūnijs, 19:25

Paldies, Sandi! Te jau Julitai lielais paldies - atradums bez eksperta vērtējuma tā arī paliktu kā gļotsēne sp. :)


dziedava 02.jūnijs, 18:44

Hmm, vēl arī liels klājiens. Dzeltenie man šķiet parasti mazāki. Priedes celms atkal rūsganajam mazāk raksturīgs. Kā jau teicu, ar šitiem ragansviestiem līdz galam skaidrības nav. Lieliski, ka ir attīstība, būs vairāk materiāla, lai saprastu.


IlzeP 02.jūnijs, 17:55

Kāpēc ne mātīte? http://www.putni.lv/saxtra.htm (putni.lv ir labs resurss, lai apskatītu sugu attēlus dažādos vecumos un dzimumos)


IlzeP 02.jūnijs, 17:50

Jā, šī ir zināma nopietna problēma.


Ziemelmeita 02.jūnijs, 15:59

Paldies, Uģi!


sandis 02.jūnijs, 15:51

Skaists atradums un skaisti foto! Apsveicu, Marita!


Vīksna 02.jūnijs, 15:28

Paldies !


nekovārnis 02.jūnijs, 15:09

Oo, smuks! :)


Ziemelmeita 02.jūnijs, 14:27

Paldies,Edgar!


Ziemelmeita 02.jūnijs, 14:25

Paldies,Andri! Arī man jauna suga.


Ziemelmeita 02.jūnijs, 14:24

Paldies,Andri! Jauna suga manā sarakstā.


adata 02.jūnijs, 13:30

Ir arī sudrabains apvalciņš, kas jau lobās nost!


megemege 02.jūnijs, 13:28

Paldies, Edgar! Tad sanāk , ka tas ir jaunais putns?


megemege 02.jūnijs, 13:13

Paldies, Edgar! Jā, tiešām pārskatot vēlreiz video var redzēt, ka acs āda ir melna.


Mežirbe777 02.jūnijs, 13:02

Paldies, Ilze! Jā, bija domāts par izvēlnes listi aplikācijā. Ievadot nevarēju izlemt kuru no diviem sinonīmiem ieziņot. :)


Edgars Smislovs 02.jūnijs, 12:28

Kaņepītis?


Zigurds Krievans 02.jūnijs, 12:25

Blakus upe, pietiekami krūmi, kāpēc nevar uzskatīt ka ir ligzdošanai piemērotā biotopā? varbūt nebija vēl "iejutusies" vietā, un ņēmās pa rapšu lauku:) Ar domāju kādu statusu likt. Ņemot vērā piemērotas vietas tuvumu nolēmu par B. Bet tā - redzēju dažas sekundes, paspēju tikai 2x nofotografēt. Nedziedāja, un vairs neparādījās.


IlzeP 02.jūnijs, 11:47

Cyphelium inquinans no datu bāzes ir dzēsta. Diemžēl laikam parādās apilkācijā...


IlzeP 02.jūnijs, 11:41

Vajadzētu sadalīt atsevišķos novērojumos! Vismaz to invazīvo.


spiigana 02.jūnijs, 11:12

Neesmu atradusi informāciju, kāpēc reti, bet pļavas bitenei mēdz būt pa kādam šāda ziedam. Tas ir kas īpašs vai kaut kāda mutācija? Varbūt kāds ar botāniku saistīts var paskaidrot :)


dziedava 02.jūnijs, 10:44

Marita, ja drīkst, es gribēšu arī paraudziņu un visus foto oriģinālus, jo te ir nobildēta unikāla attīstība. Internetā vispār izdodas atrast tikai vienu plusmīnus foto par tēmu, kur nu ar attīstību!! Ja nu izdodas ar grāmatu, varbūt varētu ielikt grāmatā. Foto uz julita (at) inbox.lv


Vīksna 02.jūnijs, 10:40

Paldies !


Vīksna 02.jūnijs, 10:26

Paldies !


Vīksna 02.jūnijs, 10:25

Paldies ! Trāpās man tie mošķi. Domāju varbūt puskaltusi ziedmuša, pakustināju zaru, bet aizlidoja. Labi, ka ne kā iepriekš - lidoja virsū, dzinu prom.


CerambyX 02.jūnijs, 10:20

Fonā uz piepes - mizasblakts Aradus corticalis


CerambyX 02.jūnijs, 10:15

Aha


CerambyX 02.jūnijs, 10:15

Varbūt briežu ādasspindele Hypoderma diana


Mo 02.jūnijs, 09:42

Macrothylacia rubi?


Mari 02.jūnijs, 08:42

Oho, super pārsteigums! Paldies, Julita!!! :) Paldies. Inga! :)


Inga Vītola 02.jūnijs, 07:59

Cik intereseants un smuks atradums! Super, ka ir arī attīstības stadijas. Apsveicu!


Mareks Kilups 02.jūnijs, 06:21

vai šī ir pareizi noteikta suga?


mufunja 02.jūnijs, 06:03

Jā.


ievahaa 02.jūnijs, 00:11

Ahā, tad skaidrs, tātad jaunuļi. Paldies!


dziedava 02.jūnijs, 00:08

Super, šitas gan ir labs!! Dienvidu suga sanāk, Eiropā uz D ir, bet virs Polijas vairs nav. Varbūt laika apstākļi ietekmēja, ka sāka aug dienvidniece


Mežirbe777 01.jūnijs, 23:53

DD Datubāzē figurē gan Acolium inquinans, gan Cyphelium inquinans. Pēc aktuālās sistemātikas korektais ir Acolium ģints nosaukums.


dziedava 01.jūnijs, 22:45

Ā, ir foto ar lineālu, sanāk 1mm. Ļoti labi. Ir hipotēze. Mājās pārbaudīšu. :))


dziedava 01.jūnijs, 22:41

Kāds ir izmērs? Tā viens gabaliņa platums


KarR 01.jūnijs, 22:24

6 sugas, bet interesanta ir Potamocorbula amurensis, jauna invazīva gliemene. (Priekšpēdējā rindā, visas izņemot pirmo)


megemege 01.jūnijs, 21:43

Iedzeltenais ķauķis.


Mari 01.jūnijs, 21:40

6.- 9. foto 1.jūnijs.


Mari 01.jūnijs, 21:39

Augļķermeni krietni apstrādājušas pasīkas vabolītes. Īsti nevar saprast par to rudumu, sporas vid 8mkm.


VijaS 01.jūnijs, 21:38

Paldies, Julita! :)


Mari 01.jūnijs, 21:34

7.-10.foto tapuši 1.jūnijā no svaigi paņemta paraudziņa. Augļķermeņi palika arvien gaišāki, virsējais slānis ar vieglu zeltainu metālisku spīdumu. Sporu diametrs - 7,5-8 mkm, bet pa retam arī lielākas.


zemesbite 01.jūnijs, 21:16

Paldies, Marek! :)


Ziemelmeita 01.jūnijs, 21:09

Paldies, jā, bildē pētīju, ka nav tomēr kūlīte bet kaut kas cits.


dziedava 01.jūnijs, 21:08

Kūlīte sastāv no atsevišķām vālītēm, bet te ir vienots apvalks ar rakstiņu


Ziemelmeita 01.jūnijs, 21:07

Paldies,Julita!


nekovārnis 01.jūnijs, 21:04

Šī drīzāk ziedmuša Dasysyrphus tricinctus - mātīte.


Ziemelmeita 01.jūnijs, 20:45

Paldies,Marek!


gunitak 01.jūnijs, 18:33

Kāļu baltenis


zemesbite 01.jūnijs, 15:36

Paldies, Uģi!


IlzeP 01.jūnijs, 14:32

Peļu klijāniem krāsa ļoti variē. Ja bikšainais, tad tas būtu starp vēlākajiem reģistrētajiem migrantiem.


IlzeP 01.jūnijs, 14:28

Paskatiet šeit nepieaugušos putnus: http://www.putni.lv/chrrid.htm


megemege 01.jūnijs, 13:18

Vakars jau krēsloja, tomēr spārnu apakšas raksts un gaišā galva sniedza šādu manu novērojumu, kad klijāns pacēlās no jumta.


ievahaa 01.jūnijs, 12:49

Tā bija mana pirmā doma. Taču krāsojums īsti neatbilst. Bija turpat blakus arī lielie ķīri kādus tos pazīstu - tumšām sejām un sarkaniem knābjiem. Šie bija "kārnāki", brūna visa galva, tai skaitā knābis.


Aleksejs 01.jūnijs, 11:28

Kā ir noteikta suga? Varbūt peļu klijāns?


Vīksna 01.jūnijs, 11:05

Paldies !


dziedava 01.jūnijs, 11:02

Ai, cik žēl. Bija tiešām oranžs?


mufunja 01.jūnijs, 10:27

Julita, to droši vien apēda kukaiņi, vai arī to nogāza lietus. Nekas vairs nav palicis pāri.:(:(


Ziemelmeita 01.jūnijs, 09:41

Paldies,Kārli!


Kārlis Levinskis 01.jūnijs, 09:39

B.bohemicus


nekovārnis 01.jūnijs, 09:36

Šis tā kā pēc Leiopus nebulosus izskatās.


adata 01.jūnijs, 07:33

Paldies, Vija! Tāda doma man bija, domāju, pavērošu vēl sudrabainu apvalciņu drošībai. Stiklaino kājiņu pamanīju.


zemesbite 31.maijs, 23:52

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 31.maijs, 23:48

Paldies,Uģi, par labojumiem!


edge 31.maijs, 23:48

Mārtiņš izanalizējis visas bildes.


Ziemelmeita 31.maijs, 23:47

Paldies,Marek, par labojumiem!


nekovārnis 31.maijs, 23:20

Rāceņu vai kāpostu baltenis


W 31.maijs, 23:08

Marek, paldies!


P.Timoščuks 31.maijs, 23:03

Jā, visticamāk, paldies!


CerambyX 31.maijs, 22:31

Grūti saskatīt, bet izskatās sīks - varbūt tomēr Grammoptera ruficornis?


Amanda 31.maijs, 21:15

Lielie ķīri


Ivars Leimanis 31.maijs, 21:05

Man izskatās, ka lēverainums tāds paknaps. Ko Tu teiktu par Lophozia ventricosa?


Irbe 31.maijs, 19:51

Niedru lija


zemesbite 31.maijs, 19:39

Paldies, Kārli!


zemesbite 31.maijs, 19:31

Paldies, Raivo!


zemesbite 31.maijs, 19:27

Paldies, Uģi!


Gaidis Grandāns 31.maijs, 19:11

Aizdomas, ka novērojuma vieta nav precīzi atzīmēta


Pūcis 31.maijs, 18:11

Kļūda, ievadot datus…


ekologs 31.maijs, 18:06

Jā, ļoti iespējams :)


gunitak 31.maijs, 17:52

Liels paldies!


Amanda 31.maijs, 17:46

Ceru ķauķis


Lemmus 31.maijs, 17:37

Tas bija viens no variantiem. :)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts