Aktīvie lietotāji: 265 Šodien ievadītie novērojumi: 84 Kopējais novērojumu skaits: 2220781
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Cik sugas atrastas uz dižkokiem? Aicinājuma rezultāti
Pievienots 2019-01-19 21:53:53

2018. gada jūnija sākumā Dabasdatos bija publicēts aicinājums skaitīt sugas uz dižkokiem. Šajā rakstā – par aicinājuma rezultātiem.

Kamēr lasi raksta sākumu, aicinu apdomāt – cik sugu šajā Dabasdatu pētījumā varētu būt novērots uz viena koka? Cik pavisam? Vai biežāk novērotas sūnas, sēnes, kukaiņi, ķērpji, vai kāda cita sugu grupa? Kuras sugas biežākās? Savas hipotēzes pieraksti – pēc tam būs interesanti salīdzināt!

Pirms izsludināju aicinājumu apsekot dižkokus, ziņojot par visām uz koka atrastajām sugām, ilgi šaubījos, jo uzreiz bija skaidrs, ka realizēt nopietnu dižkoka apsekojumu nav viegli. Nepieradušai acij nav viegli nošķirt vienu sugu no otras, pat ja noteikšana līdz konkrētai sugai nav obligāta, jo pat eksperti parasti nav eksperti par visām sugām un to atšķiršanas pazīmēm. Turklāt rūpīgāks apsekojums prasa ilgāku laiku. Un tas viss pēc tam vēl jāapkopo!

Par akcijas sarežģītību, iesniedzot savus datus, rakstīja arī viena no dalībniecēm, Baiba Bambe: "Vispār uzdevums nebija tik viegls, kā sākumā varēja likties. Ātri vien sapratu, ka uz visiem dižozoliem ir ciprešu hipns, uz gandrīz visiem, kaut vai nedaudz, vāverastīte, bet pārējās sugas... nu jā, galvenokārt priekš manis "ķērpis nenoteikts"."

Taču, par spīti bažām, aicinājuma rezultāti krietni pārspēja domāto, par ko esmu ļoti pateicīga visiem, kas atsaucās! Līdz ar to iespējams ne tikai apkopot rezultātus, bet arī izdarīt pirmos secinājumus.

Ziņas par apsekotajiem dižkokiem iesūtīja septiņi ziņotāji (katrs par vienu līdz četriem dižkokiem), kopumā ziņojot par piecu sugu 14 kokiem no dažādām Latvijas vietām. Tie bija no knapi dižkoka kritēriju sasniegušiem līdz pat dižkokam sugas pārstāvju top 20. Visi lielākie jau bija Dabas retumu krātuves datubāzē reģistrēti, bet starp mazākajiem bija arī četri iepriekš neapzināti.


Pa kreisi – lielākais akcijas laikā ieziņotais iepriekš neapzināts dižkoks – dižozols Vestienas pagastā pie Liepu mājām ar apkārtmēru 4,90 m (foto: Baiba Bambe). Pa labi – viens no lielākajiem apsekotajiem dižozoliem – Brūveru ozols Rojas novadā; apkārtmērs – 7,25 m (foto: Vija Sileviča).

Ziņotāji un apsekoto dižkoku skaits (iekavās no tiem dižkoku skaits, kas iepriekš nebija apzināti): Vēsma Vijupe 4, Baiba Bambe 3 (1), Vija Sileviča 2 (1), Julita Kluša 2, Inguna Riževa 1 (1), Aija Amere 1 (1), Mārīte Ramša 1.

Ņemot vērā gana augsto uzdevuma sarežģītības pakāpi cilvēkam, kas nekad neko līdzīgu nav darījis, iegūtie rezultāti (sugu skaits) par konkrētajiem kokiem nav savstarpēji salīdzināmi, jo par dižkoka sugu, izmēru un atrašanās vietu būtiskāka loma bija veltītajam laikam un rūpīgai redzētā fotodokumentācijai. Taču fiksētās sugas jebkurā gadījumā liecina par šo sugu sastopamību un arī pamanāmību, tāpēc par redzētajām sugām tālāk rakstā būs analizēts vairāk.

Par vairumu apsekoto koku (deviņiem) ieziņotas mazāk nekā 10 sugas (1-8). Lielākā daļa koku tika apsekota tikai vienas dienas laikā, lielākoties vasarā. Vēsma Vijupe savus kokus apsekojusi vairākkārt, taču iespēja apsekot dižkoku visa gada griezumā, kā tas aicinājumā bija iecerēts, bija tikai Mārītei Ramšai, jo viņai dižkoks aug mājas pagalmā, līdz ar to arī apsekojumos iegūtie dati ir pielīdzināmi ļoti nopietnam pētījumam, ja vien izdotos visu atrasto arī līdz galam noteikt. Mārītei – cepuri nost par ieguldīto laiku un pūlēm!! Raksta beigās lasāmas arī viņas pašas pārdomas par šo pasākumu.

Kā redzams 1. tabulā, tieša sakarība starp koka apkārtmēru un sugu skaitu nav novērojama, jo būtiskāku lomu spēlēja fakts, cik rūpīgi apsekojums veikts. Uz Mārītes Ramšas apsekotā oša gada laikā novērots vairāk nekā pusotrs simts sugu! Tik lielisku rezultātu, izsludinot aicinājumu, nudien necerēju iegūt. Sugām bagātākie dižkoku apsekojumi parādīti 2. tabulā.

1. tabula. Apsekoto dižkoku skaits pa sugām, pēc apkārtmēra*


 *Iekavās norādīts uz viena dižkoka atrasto sugu skaits. Ar krāsām izcelti sugām bagātākie apsekojumi.

2. tabula. Sugām bagātākie dižkoku apsekojumi

Apsekotājs

Dižkoks

Vieta

Sugu skaits

Apkārtmērs

Apraksts

Vēsma Vijupe

Salas Pirmais ozols

Jūrmala

13

5,73 m

Aug koku pudurā. Dzīvi tikai galotnes zari.

Vija Sileviča

Brūveru ozols

Rojas novads

28

7,25 m

Aug klajā vietā. Veselīgs un spēcīgs. Senāk ir nolauzts viens no vadošajiem zariem, tur tagad ir caurums.

Julita Kluša

Bērzu ceļmalas ozols

Engures pag.

34

4,39 m

Ceļmalā; blakus jau paaugusies bērzu jaunaudze, bet agrākos laikos tur bija pļava.

Julita Kluša

Kleistu ielas bērzs

Rīga

42

3,06 m

Ielas malas apstādījumos

Mārīte Ramša

Osis "Kļaviņās"

Embūtes pag.

155-169

4,81 m

Aug pagalma malā. Iet bojā, daļa zaru nokaltuši.

Dižkoku skaita, novēroto sugu skaita un novērojumu skaita (summējot dažādu sugu novērojumos uz dažādiem kokiem) sadalījums pa sugu grupām parādīts 3. tabulā. Kā redzams, vislielākais novēroto sugu skaits (~1/3 no visām sugām) ir kukaiņiem, taču kopējais novērojumu un dižkoku, uz kuriem suga novērota, skaits lielāks ķērpjiem. Lai arī sūnas sastopamas uz dižkokiem bieži, novēroto sugu skaits ir būtiski mazāks, mazāks arī nekā sēnēm, kas novērotas uz mazāk kokiem, taču kopskaitā ar vairāk sugām un novērojumiem. Jāatzīmē, ka diezgan bieži novēroti arī zirnekļveidīgie, putni, gliemji un vaskulārie augi, katra sugu grupa veido ap 5% no visām novērotajām sugām

3. tabula. Dižkoku skaita, novēroto sugu skaita un novērojumu skaita sadalījums pa sugu grupām

Apskatot novēroto sugu skaitu uz konkrētiem dižkokiem sadalījumā pa sugu grupām (4. tabula) var ievērot, ka ķērpju un kukaiņu (un pēc tam attiecīgi sūnu un sēņu) sugu īpatsvars lielāks ir vairumam dižkoku, neatkarīgi no uz konkrētā dižkoka novēroto sugu skaita.

4. tabula. Novēroto sugu skaits uz konkrētiem dižkokiem sadalījumā pa sugu grupām* 


 *Ar krāsām (sarkans -> dzeltens -> zaļš) izcelts to sugu grupu novērojumu skaits (ja attiecīgajā sugu grupā novēroto sugu skaits >1), kas ir lielākais konkrētā dižkoka (aiz sugas nosaukuma norādītais skaitlis ir tā stumbra apkārtmērs cm) apsekojumā.

Īpaši aizsargājamo, reto un zinātniski nozīmīgo sugu sarakstā (5. tabula) nav iekļautas vēl vairākas retas un varbūt pat Latvijai jaunas sugas, kuru noteikšanai būtu nepieciešama rūpīgāka izpēte. Tā kā atrast kaut vienu sugu no tabulā redzamā saraksta jau ir sasniegums, tad saraksta garums (16 sugas uz nosacīti patvaļīgi izvēlētiem 14 dižkokiem) vēlreiz apstiprina – dižkoki ir ne tikai vienkārši sugām bagāti, bet arī īpašām sugām bagāti! Te gan jāpiebilst, ka uz knapi dižkoka kritērijus sasniegušā bērza, lai arī tika novērots salīdzinoši daudz sugu (pēc novēroto sugu skaita šajā pētījumā pat 2. vieta), neviena īpaša suga novērota netika.

5. tabula. Īpaši aizsargājamās, retās un zinātniski nozīmīgās sugas*


*ĪA – īpaši aizsargājama suga; LSG – suga ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā; ML – sugai var veidot mikroliegumu; DMB – dabisku meža biotopu raksturojoša suga; IS – indikatorsuga, SPS – specifiskā suga.

No kukaiņiem (6. tabula) visvairāk jeb pusei no dižkokiem novēroti tauriņi, lielākoties dažādi naktstauriņi (sprīžmeši, tīklkodes, zāļsviļņi u.c.). Uz vairāk nekā trešdaļas dižkoku redzētas arī vaboles (praulvaboles, koksngrauži, smecernieki, smailvaboles u.c.), divspārņi (galvenokārt mušveidīgie) un plēvspārņi (lielākoties skudras, arī jātnieciņi u.c.). Blakšu kārta pārstāvēta ar sarkanblaktīm, zemesblakti, vairogblakti un mīkstblakti. No citiem kukaiņiem redzētas divu sugu ķērpjutis, arī zeltactiņa, laputs, cikādiņa, skarpijmuša un makstene.

6. tabula. Kukaiņu novērojumu sadalījums pa kukaiņu kārtām

Kukaiņu sugu uz dižkokiem tika novērots visvairāk no visām sugu grupām (gandrīz 100 novērojumi!), starp tām arī viena aizsargājamā suga, kas raksturīga dobumainiem kokiem – spožā skudra Lasius fuliginosus. Lielākoties uz dažādiem kokiem novērotas atšķirīgas kukaiņu sugas. Droši noteiktas ir tikai četras sugas (turklāt katra no savas kārtas!), kas atrastas uz vairāk nekā viena koka, un arī šīs četras sugas tikai uz diviem kokiem katra, visas uz ozoliem.


Biežāk novērotās kukaiņu sugas: spožā skudra
Lasius fuliginosus (foto: Vija Sileviča), sarkanblakts Pyrrhocoris apterus (foto: Vēsma Vijupe), ievu tīklkode Yponomeuta evonymella (foto: Mārīte Ramša) un smailvabole Scaphidium quadrimaculatum (foto: Mārīte Ramša).

Vairāk novērojumu nekā kukaiņiem – apmēram trešdaļa no visiem – ir ķērpjiem, tie arī atrasti uz lielākās daļas dižkoku (11 no 14), tomēr sugu skaits ķērpjiem novērots mazāks nekā kukaiņiem. Tas varētu liecināt par to, ka kukaiņi uz dižkokiem kopumā sastopami vairāk, taču ķērpji nebēg, vieglāk novērojami un nofotografējami, tāpēc arī novērojumu ir vairāk. Biežāk novērotās ķērpju sugas: ramalīna Ramalina pollinaria, plūmju evernija Evernia prunastri un rievainā parmēlija Parmelia sulcata (uz 5-6 dižkokiem). Citas biežāk novēroto ķērpju ģintis: fiscijas Physcia sp., pertuzārijas Pertusaria sp., sienasķērpji Xanthoria sp., lekanoras Lecanora sp.


Rievainā parmēlija Parmelia sulcata ir starp visbiežāk novērotajām ķērpju sugām, taču Mārītei Ramšai uz oša to izdevās novērot ar apotēcijiem, kas gan ir reti! Foto: Mārīte Ramša

Te īpaši jāatzīmē Mārītes Ramšas pētījums uz dižā oša – viņai uz viena paša dižkoka izdevās novērot apmēram 50 sugu ķērpjus (pavisam šajā Dabasdatu pētījumā novērotas 68-77 ķērpju sugas, kas ir vairāk nekā 10% no visām apzinātajām Latvijas ķērpju sugām). Iespējams, ka novērots arī vairāk sugu, bet tālākā noteikšana – dalīšana pa sugām jau kļuva pārāk sarežģīta, tāpēc sugu skaits norādīts aptuvens esošo zināšanu robežās.

Apkopojot šī pētījuma rezultātus, internetā uzgāju rakstu par citiem līdzīgiem ķērpju pētījumiem uz viena koka (te gan nav runa tieši par dižkokiem) pasaules mērogā (Sipman, Nöske 2005), kur tika secināts, ka mitrajos tropu mežos ķērpju sugu ir vairāk nekā mērenajā joslā. Uzsvērts, ka noteikto ķērpju sugu skaitu ietekmē gan koka augšanas vieta, gan pētnieka pieredze, gan metodoloģija, jo daudzas sugas var nebūt viegli sasniedzamas.

Tā dažādos pagājušā un šī gadsimta pētījumos uz viena koka atrasto ķērpju sugu skaits ir, piemēram, 12-55 (Franču Gviānā D-Amerikā); 45-84 (Venecuēlā, izmantots autoceltnis); 24-78 (Ekvadorā, rāpšanās ar virves palīdzību); 52 (ozolu mežā Lielbritānijā) u.c., kā arī uz viena krituša koka – 176 (Jaungvinejā), 76 (Tasmānijā). Vēl interesants fakts, ka Ekvadoras pētījums (ar 24-78 sugām uz koka jeb vidēji 56 sugām) tika atkārtots, kad koki bija nozāģēti, tātad apsekojami daudz pilnīgāk, iegūstot 56-129 sugas uz viena koka (vidēji – 80,8 sugas uz koka). Tika arī secināts, ka ķērpju sugu skaits atkarīgs gan no koka sugas, gan arī no koka apkārtmēra (vecuma) (Sipman, Nöske 2005).

Lai arī pētījumos tika apsekoti pavisam citu sugu un citā vidē auguši koki, arī Mārītes veiktā pētījuma rezultāti ļoti labi iekļaujas, vēlreiz apliecinot, ka uz dižkokiem tiešām ir daudz sugu, ka Mārīte veikusi tiešām rūpīgu apsekojumu, bet pavisam pilnīga uzskaite sugu skaitu vēl ievērojami palielinātu.

Daudzi ķērpji pēc foto vien ir grūti nosakāmi.


Pa kreisi (foto: Mārīte Ramša; uz oša) ir kāda no pertuzārijām. Ja pieliktu mēli un būtu rūgta, būtu bieži sastopamā rūgtā pertuzārija Pertusaria amara, bet bez pagaršošanas var tikai minēt. Savukārt pa labi (foto: Julita Kluša, uz ozola) esošo pertuzāriju noteikt palīdz raksturīgā dzeltenīgā krāsa. Dzeltenīgā pertuzārija Pertusaria flavida ir reta un aizsargājama suga.


Ķērpis Chrysothrix candelaris – no skata nešķiet īpaša (kā dzeltens pulveris), taču ir samērā reta ķērpju suga, kas šīs akcijas ietvaros uz dižozoliem novērota pat divas vai trīs reizes. Foto: Julita Kluša

Vairāk nekā 10% no visām sugām uz dižkokiem novērotas sēņu sugas, taču tikai divas sugas novērotas vairāk nekā uz viena koka, tostarp parastā sērpiepe Laetiporus sulphureus – pat uz 5 dižozoliem.

Sēņu sugu sadalījums pa dižkokiem ir nevienmērīgs. Visbiežāk uz dižkokiem (pusei no apsekotajiem kokiem) atrastas piepes, taču sugu skaita ziņā vairāk atrastas sēnes uz ķērpjiem, bet visas – uz viena dižkoka (7. tabula). Iespējams, uz citiem kokiem šādā skatījumā ķērpji nav pētīti.

7. tabula. Sēņu novērojumu sadalījums pa sēņu grupām


 


Šī pētījuma ietvaros Mārīte atradusi pat potenciāli jaunas sēņu sugas Latvijai – pa kreisi sēne Erythricium aurantiacum, kas lielākoties aug uz fiscijām jeb Physcia ģints ķērpjiem, bet pa labi sēne Merismodes sp. (iespējams, Merismodes anomalus), kas aug uz lapukoku mizas. Foto: Mārīte Ramša; uz oša.


Iespējams, visai bieži sastopama sēne uz ķērpjiem, taču maz ievērota – sēne Xanthoriicola physciae, kas parazitē uz sienasķērpjiem Xanthoria sp. Foto Mārīte Ramša; uz oša.

Visbiežāk uz dižkokiem novērotas sānsporogonsūnas jeb pleirokarpās sūnas – vairāk nekā puse no sugām, turklāt uz katra koka, kur atrastas sūnas, vismaz viena (8. tabula).

8. tabula. Sūnu novērojumu sadalījums pa sūnu grupām 


Biežākās uz dižkokiem novērotās sūnu sugas: ciprešu hipns Hypnum cupressiforme var. cupressiforme (uz 7 kokiem jeb pusei no apsekotajiem kokiem) un parastā vāverastīte Leucodon sciuroides (uz 5 kokiem). Vēl vairāk nekā uz viena dižkoka tika atrasta sprogainā slaidlape Homalothecium sericeum, noras vijzobe Syntrichia ruralis un lielā pūkcepurene Orthotrichum speciosum. Uz viena no kokiem tika novērota arī aizsargājama un reta suga – nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula.


Pa kreisi – ciprešu hipns Hypnum cupressiforme var. cupressiforme, kuru foto autore Baiba Bambe komentējusi: "Tas laikam ir uz visiem ozoliem, kuri resnāki par roku." Pa labi – retākā no uz dižkokiem novērotajām sūnu sugām – nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula uz Brūveru ozola, Vijas Silevičas foto.

Zirnekļveidīgajiem (14 sugas), līdzīgi kā vaskulārajiem augiem (10 sugas), visi novērojumi uz dažādiem kokiem ir atšķirīgi, t.i, neviena suga nav novērota divreiz. Nav novērotas vai noteiktas arī kādas retas vai citādi īpašas sugas.

Putnu sugas tika novērotas tikai uz diviem dižkokiem, kaut kopā 13 sugas – tas tikai liecina, ka putni dižkokus nesmādē, vien to novērošanai nepieciešams ilgāks laika periods – ar vienreizēju apmeklējumu nepietiek.


Meža pūce Strix aluco uz Kļaviņu (Mācītājmuižas) dižoša. Foto: Mārīte Ramša. Skaisto skatu autore gan piefiksējusi vēl pirms akcijas izsludināšanas, bet tā kā tas tomēr iekļaujas 2018. gadā, putns pie gada sugām pieskaitāms. Pavisam gada laikā Mārīte uz šī oša novēroja 12 putnu sugas, tai skaitā arī divas īpaši aizsargājamas sugas.

Uz vairāk nekā trešdaļas dižkoku novēroti arī gliemji. Biežāk novērotā suga – raibais vīngliemezis Arianta arbustorum (3 novērojumi).


 Vārpstiņgliemežu Clausiliidae sp. sugas ir grūti atšķiramas, viegli noteikt ir tikai gludo vārpstiņgliemezi Cochlodina laminata, jo tā čaula ir gluda (attēlā pa kreisi; foto: Vēsma Vijupe; uz ozola). Savukārt grūti savstarpēji atšķiramie vārpstiņgliemeži ar rievotu čaulu (pa labi; foto: Mārīte Ramša; uz oša) visi ir dabisku meža biotopu indikatorsugas.

No citām sugām biežākās – pa divām reizēm redzētas sliekas un mitrenes, kā arī ala, miga kādam dzīvniekam.

Kopumā akcijas laikā uz 14 dižkokiem veikti vairāk nekā 300 novērojumi vismaz 250 sugām – manuprāt, lieliski rezultāti, ņemot vērā, ka tamlīdzīgs pētījums tika organizēts pirmoreiz.

Noslēgumā aktīvākās ziņotājas Mārītes Ramšas pārdomas par sugu "vākšanu" uz dižkokiem, kas nemaz tik vienkāršs pasākums nebija:

"Izlasot par akciju, nopriecājos, jo patīk būt dabā un fotografēt ar konkrētu mērķi, turklāt šādi pasākumi vienmēr dod iespēju uzzināt kaut ko jaunu. Sākotnēji likās, ka uzskaite būs vienkārša, jo koku iespējams apskatīt jebkurā laikā – dižkoks osis aug manā sētā, tātad atliek tikai tam apiet apkārt un savākt sugas. Apsveru domu “pieķert” klāt arī kādu netālu augošu dižozolu.

Man entuziasms drusku noplok, kad izlasu, ka Julita jau vienā reizē uz dižkoka ieraudzījusi pārdesmit sugu. Saskaitu uz savējā līdz šim piefiksētās putnu sugas, dažas sūnas, dzelteno sienasķērpi un ramalīnas augšējos zaros. Njā, no manis šajā akcijā liela labuma nebūs. Bez tam mums ar fotoaparātu ir absolūta raksturu nesaderība, jo reiz, pēc kāda tauriņa lūkojoties, pamatīgi nogāžos, kā saka – zirgs gar zemi, pats gar zemi un pilna mute ar zemi, manā gadījumā – man mute ar zemi, fotoaparāts ar zemi un, neskatoties uz to, ka, aparātu sargājot, ietriecos ar seju nātrēs, bojājums objektīvā.

Kopš tā laika daudzmaz kvalitatīvas bildes iespējams uzņemt tikai saulainā laikā. Savukārt manām acīm piemetusies kaut kāda totāla gaismas nepanesamība. Caur saulesbrillēm mēģinu kaut ko saskatīt uz stumbra un priecājos, ja izdodas nofotografēt kādu ķērpi vai tā daļu, jo man kā nespeciālistei šķiet, ka zinātājam jau ar to pietiks.

Vēl grūtāk iet ar lidojošām un ātri rāpojošām radībām – neesmu paspējusi tās lāgā ieraudzīt, kad viņas jau ir prom, labākajā gadījumā atstājot par piemiņu kādu miglas bildi. Savukārt sīkie lidoņi vienkārši sastingst, saplūst ar stumbru un nav ieraugāmi. Problēma ir arī tā, ka stumbram piekļūt tik tuvu kā gribētos traucē sakņu kakls, kā arī netieku pie augšējiem zariem, un pat to apakšējās daļas ir tādā leņķi, ka, mēģinot kaut ko saskatīt, riskēju nogāzties augšpēdus. Labi, ka par mani apžēlojas vējš un ik pa laikam nomet kādu zariņu ar ķērpjiem.

Rezultātā guvums jau nav nemaz tik slikts, tikai samests datorā bez jebkādas sistēmas, un rudenī, pārskatot guvumu, saprotu, kādu ķīseli esmu savārījusi Julitai. Lai glābtu situāciju, mēģinu sameklēt ķērpjus vēlreiz, lai nobildētu detalizētāk un – tavu brīnumu – atkal un atkal ieraugu vēl nepiefiksētas sugas! Termiņi jau pārsniegti, bet es iekrītu azartā, neticami, ka iespējams ieraudzīt vēl kaut ko jaunu, pat sēnes uz ķērpjiem! Jā, ieraudzīt jau var, tikai mana kamera atsakās sadarboties – kvalitatīvas bildes tik sīkām lietām, tik pelēkā laikā – i neprasiet.

Kas to būtu domājis, ka uz viena koka tik daudz sugu! Ķērpju dažādība ir pārsteidzoša – uz katra nolūzuša, it kā "plika", sīka zariņa, tuvāk aplūkojot, izrādās vesela ķērpju pasaule, kurā grūti orientēties – nesaprotu, kur viens beidzas un cits sākas. Līdz ar to ķērpji kļuva par interesantāko sugu grupu un beigās iedzina pat azartā – uzmanīju katru nokritušo zariņu un mizu ar cerību atrast vēl ko neredzētu. Protams, ka lielākais prieks par sēni Erythricium aurantiacum, kas ir jauna suga Latvijā, un ar savu interesanto faktūru iepriecina arī sīko sēnīšu kolonija Merismodes sp., kas kvalitatīvā attēlā izskatītos kā īsts mākslas darbs.

Skaidrs, ka nākošreiz darītu savādāk – krātu sugu novērojumus atsevišķās mapītes, lai saprastu, kā un ko īsti esmu safotografējusi, kas vēl pietrūkst sugas noteikšanai, kā arī izveidotu savu galeriju ar ievietotajām sugām, lai novērstu atkārtošanos. Sev par attaisnojumu jāsaka, ka nedomāju, ka sugu būs tik daudz :)".


Dižais osis, uz kura Mārīte Ramša 2018. gadā novēroja vismaz 155-169 dažādas sugas. Foto: Mārīte Ramša.

Paldies Marekam Ieviņam, Ansim Opmanim, Uģim Piterānam, Rolandam Moisejevam, Mārtiņam Kalniņam, Uldim Ļoļānam, Inesei Cerai un Ivaram Leimanim, kuri ikdienišķi vai pēc konkrēta lūguma palīdzēja noteikt uz dižkokiem redzamās sugas, jo vienai visu "sašķirot" sugās būtu bijis daudzkārt ilgāk un grūtāk.

 

Literatūra

Sipman H.J.M., Nöske N.M. 2005. How many lichen species grow on a single tree? Observations in primary tropical forests compared.

 

Julita Kluša, dziedava.lv, Dabas retumu krātuve

2019-01-19

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Lycaena phlaeas - 2025-08-11 Ziemelmeita
Corvus corax - 2025-08-12 finesse
Pernis apivorus - 2025-08-12 Edgars Smislovs
Coccinella hieroglyphica - 2025-08-11 Ziemelmeita
Clanga pomarina - 2025-08-12 Edgars Smislovs
Stictoleptura rubra - 2025-08-11 Ziemelmeita
Crex crex - 2025-08-12 Edgars Smislovs
Nezināms
Ignotus
@ Mo
Pēdējie komentāri novērojumiem
CerambyX 12.augusts, 10:10

Gillmeria sp., pakaļkāju stilbu krāsa var palīzdēt noteikšanā.


IlzeP 12.augusts, 09:38

Valdis Pilāts komentēja, ka, visticamāk, baltkrūtainais, bet drošai atšķiršanai vajagot mērījumus vai ģenētiskas analīzes (https://www.inaturalist.org/posts/44841-identifications-of-hedgehogs-erinaceus-in-europe). Dabasdatos gan tradicionāli ežu sugas noteiktas pēc izskata, riskēšu mainīt uz baltkrūtaino.


dziedava 11.augusts, 23:18

Ir žirafe, jā :)


Mo 11.augusts, 21:41

Vispār nebiju piefiksējis, bet, katrā vietā savādāk: a) Latvijasdaba.lv: zelta karūsa ir Carassius carassius; sudrabkarūsa - Carassius auratus; b) Inaturalist: zelta karūsa ir Carassius carassius; sudrabkarūsa - Carassius gibelio; c) Wikipedia (pie zelta karūsas, atsauce uz RigaZoo, taču, lapai 404 kļūda, wikipedia kā avots gan pusnopietns): zelta karūsa - Carassius auratus; sudrabkarūsa - Carassius gibelio; d) No enciklopēdiju sērijas "Latvijas Daba" 5. un 6. sējuma: zelta karūsa - Carassius carassius; sudrabkarūsa - Carassius auratus; e) No Latvijas PSR mazās enciklopēdijas izveido putru - parastā karūsa - Carassius carassius; zelta karūsa - Carassius auratus auratus; sudrabkarūsa - Carassius auratus gibelio; f) LLKC izdotais plakāts "Latvijas zivis": Carassius carassius; sudrabkarūsa - Carassius gibelio; Kaut kā tā.


BI 11.augusts, 21:39

Šie un arī smilšu tārtiņš tur pat pa nakti gredzenoti.


Mari 11.augusts, 21:16

Pievienoju divus perīdija foto, ceru, ka tur redzama tā "žirafes āda" :)


IlzeP 11.augusts, 20:22

Carassius auratus ir latīniskais nosaukums sudrabkarūsai - vai domāta tā?


IlzeP 11.augusts, 19:54

Hmm, pie kuras sugas pagaidām paliekam - L. birnbaumii?


Mo 11.augusts, 19:16

Te prasās pievienot zelta karūsu (Carassius auratus).


dziedava 11.augusts, 19:09

Diderma cinereum teorētiski Latvijā skaitās zināma suga, bet tā ir noteikta pagājušā gadsimtā un paraugs nav saglabājies. Pēc apraksta spriežot, ir aizdomas, ka tā noteikta nepareizi. Šis un Marinas novērojumus katrā ziņā šķiet tuvāk sugas aprakstam, turklāt dažādos noteicējos apraksti atšķiras, un, kopāņemtiem, šiem aprakstiem abi novērojumi atbilst. Nebūtu brīnums, ka zem "Diderma cinereum" patiesībā slēpjas sugu grupa, kas vēl zinātnē nav izpētīta, jo šī suga pasaulē skaitās reta un attiecīgi vispār nav daudz pētīta. Līdz ar to abiem novērojumiem šobrīd piešķiru šīs sugas nosaukumu. Ja zinātnē kkas būs vairāk izpētīts un būs lielāka skaidrība, tad jau varēs nosaukumu mainīt. Paraugs tiks saglabāts.


dziedava 11.augusts, 18:53

Diderma cinereum šobrīd ir ticamākā versija no zināmā. Ne mazāk ticami, ka šī parauga suga zinātnē vēl nav aprakstīta, tāpēc paraugu vajadzētu saglabāt.


Bekuvecis 11.augusts, 17:21

P.S. Nupat tikai pamanīju, ka novērojuma piezīmēs teikts "īstā krāsa bija maigi citrondzeltena". Nu tad varbūt ir ar' Leucocoprinus birnbaumii... Centīšos būt uzmanīgāks!


Bekuvecis 11.augusts, 17:17

Protams, uz vietas krāsa, kātiņa detaļas u.c. redzamas labāk nekā fotogrāfijās. Taču, skatoties uz šīm bildēm, man kaut kā "nevelk" uz Leucocoprinus birnbaumii (kura Latvijā ir atrasta nu jau nezcik reizes). Tā ka tiešām derētu aizgādāt uz Dabas muzeju. Vai var uzskatīt par sugu Latvijā? Leucocoprinus birnbaumii figurē pērnajā Latvijas bazīdijsēņu konspektā (14.lpp.)...


mufunja 11.augusts, 13:33

Paldies Arturs


mufunja 11.augusts, 13:32

Paldies Baiba


dziedava 11.augusts, 10:27

No zināmajām pēc sporu izmēra tiešām visdrīzāk sūnu, kaut priekš tās arī par lielu. Drošībai vajadzētu galviņas perīdija mikroskopiju, jāredz, ka tas ir plankumains kā žirafes āda.


dziedava 11.augusts, 10:22

Varbūt izskatās pelēcīgs, jo cauri baltajam apvalkam arvien vairāk caurredzās tumšā, nobriedusī sporu masa, bet ar nosaukumu "pelēcīgais" ragansviests neaugs mežā, tas aug uz komposta, kūtsmēsliem utml., drīzāk cilvēku māju tuvumā.


Mari 11.augusts, 09:48

Melno kājiņu neatradu, augļķermeņi izveidojušies sūnas lapu galos. Sporas 13-14 mkm, dažas arī 15 mkm.


kamene 11.augusts, 09:29

Apskatīju internetā pieejamās bildes. Pēc krāsas krietni līdzīgākas ir Leucocoprinus birnbaumii, kas jau vairākas reizes ir atrasta puķupodos Latvijā.


kamene 11.augusts, 09:01

Sēnītes ieraudzījām kāpņu telpas puķu podā ar juku. Augsne nākusi no nezin kurienes. Vai tad to var uzskatīt par sugu Latvijā, ja ir tikai telpās un puķupodā? Sēnītes izskatījās kā mākslīgas, dabā tādā krāsā neesmu redzējusi, tāpēc pārbaudīju, vai īsta un nobildēju.


StarFlare 11.augusts, 01:16

Tītiņš jeb grozgalvis (Jynx torquilla


megemege 10.augusts, 23:51

Kāpēc mans novērojums ir pie šī Kārļa Raudziņa? :/


bišudzenis 10.augusts, 23:21

Kā novērojumam palīdz pievienotā bilde?


ekologs 10.augusts, 23:06

Ou, jā! Segspārni!!! Paldies, Uģi! :)


VijaS 10.augusts, 21:32

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 10.augusts, 21:28

Paldies,Marek!


adata 10.augusts, 20:25

Tikai attīstībā līdz sporām nav tikusi. Mēdz apkaltst un apstāties attīstībā.


VijaS 10.augusts, 20:24

Visticamāk jā, taču ceru tuvākajās dienās pārbaudīt attīstībā.


VijaS 10.augusts, 20:22

Šis manuprāt ir viens no tiem pagaidām nesaprotamajiem ragansviestiem, kas visādi citādi izskatās kā baltais, bet kam apakšslānī parādās dzeltenais tonis. Un kurus mēs vēl pagaidām neesam izdomājuši, zem kā "pabāzt".. Jā, otrajā bildē var redzēt to dzelteno apakšējo plēvi, kuru izķidāju, skatoties, kādā krāsā ir iekšas.


adata 10.augusts, 20:15

Minu, ka rūsganais. Ir manāmi rūsgani pleķi.


adata 10.augusts, 20:10

Vija, vai tik nebūs rūsganais, jo dzeltenais tonis ir klāt. Otrajā bildē kreisajā lejas stūrī var labi redzēt.


dziedava 10.augusts, 18:28

Bez mikroskopēšanas līdz sugai grūti. Sūnu cukurītei ir melna kājiņa. Te ir?


Divpēdis 10.augusts, 15:04

Paldies pat noteikšanu, Uģi!


Karliina 10.augusts, 14:53

novērošanas kameras video: https://youtu.be/x34fJhrGXuo


megemege 10.augusts, 12:54

Paldies, Ansi!:)


dziedava 10.augusts, 12:01

Tādu vajadzētu ievākt, nobriedināt un mikroskopēt. Vēl par jaunu, lai noteiktu.


W 10.augusts, 09:21

Paldies, Uģi!


Siona 10.augusts, 08:19

Oki, paldies! :)


ekologs 09.augusts, 23:57

Liepājas pludmale pilna ar izskalotām aļģēm (Slidenā furcelārija Furcellaria lumbricalis) u.c. Līdzās aļģēm var novērot izskalotus dubļu krabjus (Rhithropanopeus harrisii), ar kuriem barojas dažādi putni :)


dziedava 09.augusts, 23:07

Nu ar to jau var mēģināt ko iesākt. :) Vari skatīt Ļeontjeva publikācijas un skatīt, vai ir kas līdzīgs. :)) Man pašai šobrīd nebūs tam laika, vilkpienaines atliktas tālākā plauktiņām, lai arī dažām ir virsma sabildēta. Tās tad vēlāk kopā visas skatīšu. Šobrīd mežonīgi daudz svaigu vākumu, ar tiem vispirms jātiek galā, lai var kaut mazliet atbrīvot uz galda kaut stūrīti brīvas vietas :/


ekologs 09.augusts, 22:53

Paldies, Uģi! Skatījos tā ar aizdomām:)


Siona 09.augusts, 21:18

Es ļoti centos, bet es īsti nezinu, vai tas ir tas, ko Tu gribēji redzēt :D


Siona 09.augusts, 20:51

Tuvplāna bildi pievienoju, mazākās bija maziņas - līdz 0,5cm diametrā, bet bija arī mazliet lielāki eksemplāri. :) Jaunu neredzēju, tikai šādā paskatā.. Tagad pamēģināšu to virsmu pamikroskopēt.


ekologs 09.augusts, 17:48

Uģi, Marek, jūsuprāt, kurš?


dziedava 09.augusts, 16:02

Sporas visām vienādas. Mikroskopā pirmkārt jāskata virsmas raksts - apkārtējo perīdiju vajag mikroskopēt un arī vnk tuvplānā nobildēt. Virsma ir pati svarīgākā plus gļotsēnes diametrs un krāsa jaunai un nobriedušai. Un tad vēl sporu izmērs var noderēt, ja to ļoti precīzi samēra, jo izmēri ir tuvi, nianses svarīgas. Sporu raksts visām vienāds, tam noteikšanā nav nozīmes.


Siona 09.augusts, 15:34

Pievienoju vilkpienaines sporu bildes, varbūt tās kaut kā līdz :)


ekologs 09.augusts, 11:39

Apsveicu, Marek! :)


IlzeP 09.augusts, 11:36

Pazīme "D" izmantojma ligzdošanas sezonā.


nekovārnis 09.augusts, 08:54

O, paldies Dagmāra! :)


Bekuvecis 08.augusts, 21:55

Leucocoprinus cretaceus, eksotiska svešzemniece. Šķiet, pirmo reizi Latvijā. Tāpēc nebūtu par skādi piespēlēt paraudziņu Dabas muzejam, resp., Initai D.


Ziemelmeita 08.augusts, 21:08

Paldies par labojumiem!


Siona 08.augusts, 20:56

Paldies! :)


Eggy 08.augusts, 18:26

Šeit mēģināšu atbraukt vēl kādu dienu. Skaits varētu būt arī lielāks. Lēkāja pa zariem.


Eggy 08.augusts, 18:23

Ātrumā nepareizo uzspiedu,kad reģistrēju.


meža_meita 08.augusts, 16:54

Super, apsveicu! Paldies, ka uzreiz piedomā par nosaukumu latviešu valodā, tas ir ļoti svarīgi.


adata 08.augusts, 16:09

Jā! Tieši tik zaļgana ir zaļganā pumpurīte!


Siona 08.augusts, 15:27

Pievienoju, kā gļotsēne izskatās šodien! :) Gana zaļgana, ne?


IlzeP 08.augusts, 14:58

Ķeksīša nebija. Man sanāca!


IlzeP 08.augusts, 14:55

Griezēm ir arī visādi atkārtotie perējumi, piemēram, ja kaut kur sapļauj ligzdu, pārceļas un mēģina atkal.


Ziemelmeita 08.augusts, 11:33

Paldies,Amanda!


Ragaste 08.augusts, 11:28

Somu kolēgi/eksperti apstiprināja, ka tā ir Merodon moenium. Zo, tā skaitās jauna suga Latvijas sarakstā. =]


Mežirbe777 08.augusts, 11:24

Ilzei - šis novērojums ticis atzīmēts kā "interesants", tomēr galvenās lapas kreisajā stūrī neparādās un paša novērojuma aprakstā arī nē.


Ragaste 08.augusts, 11:15

Paldies! Es jebkurā gadījumā esmu loti priecīga uzzināt, kas ir tas, ko atradu.


Toms Čakars 08.augusts, 11:00

Paldies!


ekologs 08.augusts, 10:09

Melnais priežu celmu koksngrauzis (Spondylis buprestoides).


Amanda 08.augusts, 10:04

Peļu klijāns


Ziemelmeita 08.augusts, 07:49

Paldies,Uģi!


Ziemelmeita 08.augusts, 07:48

Paldies,Ansi!


Bekuvecis 08.augusts, 06:41

Jā!


Bekuvecis 08.augusts, 06:41

Augļķermeni pārgriezušas un apskatījušas arī iekšieni, lietuviešu mikoloģe Reda Iršenaite kopā mūsu Diānu Meieri secinājušas, ka tā tomēr ir cita baltzobju suga - melnā. (Tas nekas, ka bildē tāda neizskatās: jaunībā šīs sugas sēnes mēdz būs stipri gaišas, ne tuvu ne melnas.)


VijaS 08.augusts, 00:15

Recekļainā hipokreja?


angel 07.augusts, 23:02

Liels paldies par visiem dienastauriņu precizējumiem un ka neapnīk labot!


marsancija 07.augusts, 22:57

Maskēšanās eksperte :)


zane_ernstreite 07.augusts, 21:06

Jā, Iveta, priedes celms. Svaiga cirsma.


adata 07.augusts, 20:55

Varētu būt saplacinātā kūlīte, ja aug uz priedes celma, pavisam ticami.


zane_ernstreite 07.augusts, 20:20

Interesēja, kas no vakardien ieraudzītās plazmodija čupiņas attīstīsies. Pievienoju šodiena bildi.


CerambyX 07.augusts, 12:41

Paldies par papildus foto - jā, var apstiprināt, ka ir parastais zilenītis :)


NikaMeduza 07.augusts, 11:43

Paldies par labojumu! Pievienoju arī attēlu ar spārnu apakšpusi :)


Eggy 07.augusts, 11:40

Pievienoju 2 papildus attēlus. Ģimenīte turpina uzturēties migas tuvumā un pārvietojas pa teritoriju, regulāri tiek izdzerts piedāvātais ūdens.


Lemmus 07.augusts, 11:18

Paldies,Vija! :)


zane_ernstreite 07.augusts, 10:46

Stulba paviršības kļūda... Paldies par labojumu!


zane_ernstreite 07.augusts, 10:45

Ar tiem sienāžiem un siseņiem vispār grūti. Paldies par ieteikumu!


CerambyX 07.augusts, 09:57

Varbūt labāk kā Chorthippus sp., tur arī citas līdzīgas sugas. Pēc foto var būt grūti ar kaut cik vērā ņemamu pārliecību noteikt.


zane_ernstreite 07.augusts, 07:33

Jā, segspārnu gludums... Paldies!


zane_ernstreite 07.augusts, 07:32

Paldies, Uģi, par detalizēto skaidrojumu! Paskatījos taurini.lv bildes un salīdzinājumā šķietami esmu uztvērusi pazīmi.


Vīksna 07.augusts, 00:46

Paldies !


CerambyX 07.augusts, 00:19

Otrajā attēlā - Pheosia tremula


CerambyX 07.augusts, 00:09

Drīzāk Lygus gemellatus. Tāda gluda izskatās


CerambyX 07.augusts, 00:07

Krāsa mainīga - gludi segspārni :)


CerambyX 07.augusts, 00:04

Šajā rakursā ūsu krāsu nevar redzēt, bet ir saskatāmas tumšā svītriņa priekšspārna pamatnē (tādas tikai tēviņiem), kas melnūsainajam sadalīta divās daļās (viena garāka strīpiņa, otra īsāka), bet brūndzeltenajam ir viena gara mazliet izlocīta svītriņa.


CerambyX 07.augusts, 00:01

Otrajā foto Choerades sp.


CerambyX 06.augusts, 23:54

Noteikti ne drudzeņu zilenītis - visticamāk parastais zilenītis (Polyommatus icarus). Drošai noteikšanai jāredz spārnu apakšpuse.


Ziemelmeita 06.augusts, 23:17

Paldies,Uģi, par labojumiem!


zane_ernstreite 06.augusts, 22:22

Beidzot viens melnūsainais, kaut noteikšanas pazīmes tā arī īsti nesaprotu... Paldies, Uģi!


zane_ernstreite 06.augusts, 22:21

Nešķita tik zils... Paldies, Uģi!


zane_ernstreite 06.augusts, 22:20

Paldies par paskaidrojumu!


zane_ernstreite 06.augusts, 22:19

Skaidrs! Paldies, ir bijusi maza saskarsme ar šīm


guta7 06.augusts, 21:33

Paldies, Uģi, par kļūdas labojumu!


CerambyX 06.augusts, 21:03

Zilgani laukumiņi uz pakaļspārna, kāda cita suga.


Mo 06.augusts, 20:59

cerams, ka pareizi


adata 06.augusts, 20:07

Šis plazmodijs vēl diezgan jauns, būtu jāvēro kā formēsies, vairāk izskatās pēc zaļganās pumpurītes, varbūt ragansviests, kas saplūstu lielākā pikā un būtu pārslaināks pēc skata.


adata 06.augusts, 19:59

Šī noteikti ir gļotsēne, tik nezinu, varbūt kāds ragansviestiņš vai kas cits.


Ziemelmeita 06.augusts, 18:55

Paldies,Vija,iespējams ka padzīvojis baltais. Tādi tur bija vairākās vietās.


VijaS 06.augusts, 18:46

Varētu būt padilis baltais, man liekas, pelēcīgajam vajadzētāku grubuļaināku virsmu.


zane_ernstreite 06.augusts, 18:42

Paldies, Vija, par domu gājiena apstiprinājumu!


VijaS 06.augusts, 18:37

Tā vajadzētu būt :)


VijaS 06.augusts, 18:36

Krusta zirneklis Araneus diadematus.


Mežirbe777 06.augusts, 16:48

Paldies, Ilze! Apakšgrupa priekš ģints Lecidea pašlaik nepastāv. Visi Igaunijas novērojumi noteikti nonāks arī PlutoF un Elurikkus, par to nav šaubu.


Mežirbe777 06.augusts, 16:44

Paldies, Ilze!


ivars 06.augusts, 14:59

Jā, zivjērglis.


IlzeP 06.augusts, 13:37

Sugu sarakstā varētu ielikt (zem kuras apakšgrupas?), taču jaunajā portālā dabasdati.ornitho.lv novērojumi ārpus Latvijas neparādīsies. Jāpadomā, vai ir kāda iespēja ieziņot kaut kur citur.


IlzeP 06.augusts, 13:30

Ieliku sarakstā, vismaz pagaidām ierakstīju arī Raivo ierosināto latvisko nosaukumu. Komentāra tekstu pārkopēšu uz piezīmēm, lai parādās datu atlasēs.


ekologs 06.augusts, 13:03

Iespējams Allacma fusca.


W 06.augusts, 12:25

Paldies, Uldi!


Mežirbe777 05.augusts, 22:53

Suga noteikta kā Lecidea tesselata pēc nogādātā parauga (det. A.Suija). Nav DD sugu sarakstā. Pēc Elurikkus datiem EE ir 17 atradnes un pēc IUCN kritērijiem novērtēta kā NT. Pēc pieejamās info, pie mums LV nemaz nav atrasta.


dziedava 05.augusts, 21:57

Pirmais dzīvais pilsētas [Rīgas] koks ar gļotsēnēm šajā sezonā. Pēc kopskata cerēju uz B.versicolor, ko fiksi mikroskopijā apstiprināšu, bet sporas rāda galīgi nepazīstamu ainu. Nāksies pievērsties vēlāk pēc kārtējās ekspedīcijas..


pustumsa 05.augusts, 20:11

Noteicējs arī tā saka


Mežirbe777 05.augusts, 20:00

Mana izvirzītā hipotēze ir apstiprinājusies :) Šī ir Abrothallus peyritschii (Stein) I. Kotte. Apstiprināja Ave Suija mikroskopējot nogādāto paraugu, un tas tika deponēts TU herbārijā. Pēc R.Kaupužas dotās informācijas - Jauna, iepriekš nereģistrēta lihenofīlo sēņu suga Latvijai :) DD sugu sarakstā nav. Sugas zinātniskais nosaukums veltīts par godu Austriešu Botāniķim, Mikologam un ārstam Johann Joseph Peyritsch (1835–1889) , tādēļ sugas latviskais nosaukums, fonētiski pareizi pārveidojot uzvārdu varētu skanēt kā Peiriča melnpunktīte, jo Abrothallus ģintij jau ir ticis dots nosaukums - Melnpunktītes.


a.b 05.augusts, 19:47

Gredzenošanas datums: 22.05.2025, Bišumuiža (Latvijas Gredzenošanas centra info.).


a.b 05.augusts, 19:34

Uz vietas likās, ka niedru lija lidinās. Peļu klijāns ? Bet seja savādākā nedaudz it kā.


dziedava 05.augusts, 08:53

Tai dobē arī kāds mitrinātājs papildus tika pielikts? Jo dobe pati par sevi var arī nebūt gana mitra. Marinai gan arī no plazmodija neko sagaidīt neizdevās. Tas, ko izdevās noteikt, bija pats jau izaudzis.


adata 05.augusts, 07:42

Būs nokarenā pumpursmilga.


VijaS 04.augusts, 22:16

Jā, tieši par to iedomājos. Plazmodijam gan laikam nepatika, ka es pusdienu to zara gabalu staipu līdzi, stīdziņas palika tumšas un maliņas sarāvās un aizrāpoja, pēdējā bildē redzamā daļa laikam palīda kaut kur zem mizas - svētdien zars līdz mājupbraukšanai nostāvēja zālē dobē, lai būtu mitrums, bet varbūt ar to bija par maz. Šovakar apskatīju - nekas svaigs vēl nerāpo.


dziedava 04.augusts, 22:05

Šis izskatās pēc tā Marinas brīnuma - vilkomlangejas plazmodija..


dziedava 04.augusts, 21:29

Šobrīd šī sugu grupa zinātnē vēl nav sadalīta atsevišķās sugās, tāpēc noteikšanai pietiek ar to, kas ir. Bet vispār mikroskopijā būtu jāskatās ne tik daudz sporas, bet kapilīcija pavedienus, to rakstu, kā arī kausiņa rakstu mikroskopijā - to, ko jau tagad jāskatās sarkanajām un dzeltenajām sprodzītēm.


dziedava 04.augusts, 21:25

Mainīs krāsu uz zaļganu, tātad zaļganā pumpurīte. Un tāpēc drīkst arī nemikroskopēt ;))


Siona 04.augusts, 20:26

Šo es mazlietiņ paņēmu uz mājām līdzi, tagad jāgaida, kad mainīs krāsu un tad jāmikroskopē, ja? :)


Vīksna 04.augusts, 19:34

Kastaņbrūnā kātiņpiepe, Polyporus badius.


angel 04.augusts, 18:55

paldies!


VijaS 04.augusts, 18:49

Krusta zirneklis Araneus diadematus.


čūskis 04.augusts, 18:26

Izskatās pēc Ķīnas cimdiņkrabja (Eriocheir sinensis).


VitaP. 04.augusts, 12:00

Labiņi, paldies!


Bekuvecis 04.augusts, 10:51

Ineta, tā nebūs taksonomiski korekti: receklenes jeb Tremella ir bazīdijsēnes, bet Ascotremella - askusēnes. Askureceklene? Neizklausās īsti daiļskanīgi... Vēl jādomā!


kamene 04.augusts, 10:49

Paldies, Uģi!


kamene 04.augusts, 10:48

Paldies, Vija un Iveta!


guta7 04.augusts, 09:15

Man arī likās, ka ir kas cits, bet arī otrs foto ir ne visai, jo fotografēts pa gabalu un tumšos apstākļos. Tumšais zīmējums šķita atšķirīgs no četrjoslu koksngrauža.


guta7 04.augusts, 09:11

Paldies, Edgar, par skaidrojamu! Ļoti noderīgi!


nekovārnis 04.augusts, 08:27

Šis man vairāk pēc Rutpela maculata izskatās. Derētu kādu tuvāku foto, te īsti krāsas/toņus neredz.


Bekuvecis 04.augusts, 08:16

Šī ir neīstās bērzubekas gaišā forma. Sastopama daudz retāk neka parastā (tumšākā) un vairākumā aprakstu ignorēta. Ir novērota arī Latvijā, turklāt atkārtoti un vienā atradnē ar parastajām (sk. http://www.senes.lv/species/leccinum_pseudoscabrum.htm).


guta7 04.augusts, 07:50

Turpat auga arī neīstā bērzubeka Leccinum pseudoscabrum, taču šai pilnīgi cita krāsa. Leccinum pseudoscabrum nevarēju pietiekoši labi nofotografēt, jo bija ļoti tumšs.


guta7 04.augusts, 07:46

Paldies, Edgar, par labojumu!


Amanda 04.augusts, 07:14

Vidējais dzenis


Amanda 04.augusts, 07:12

Varbūt dārza ķauķis


VitaS 04.augusts, 01:08

Sīkziedu sprigane


marsancija 04.augusts, 00:48

Paldies, Julita, par komentāru! Es arī nebiju līdz galam pārliecināta, vai tā vispār ir gļotsēne, bet par sēni nosaukt šos veidojumu arī kaut kā nespēju :)


dziedava 04.augusts, 00:17

Tā ir sēne. Uz tausti gumijaina, neizšķīst, neizjūk taustot.


InŠu 03.augusts, 23:47

Dižskābaržu receklene


dziedava 03.augusts, 22:58

Paldies, Uģi!


CerambyX 03.augusts, 22:53

Man šķiet, ka attēlos nevar gluži saskatīt pietiekami daudz detaļu, lai precīzi noteiktu sugu (no divām biežākajām Chrysura sugām - hirsuta un radians ir visai līdzīgas). Noapaļots vēdera gals ir arī, piemēram, Pseudospinolia neglecta (bet jāredz tuvāk spārnu dzīslojums, lai atšķirtu no Chrysura).


Ziemelmeita 03.augusts, 22:34

Paldies,Julita! Paraugs ir, ceru ka nobriedīs līdz sporām, mēģināšu mikroskopēt.


dziedava 03.augusts, 22:13

Man gan šķiet, ka tai jābūt Brauna, bet vislabāk to būtu mikroskopiski pārbaudīt, jo tomēr pasaulē reta, grūti saprast, kā mums tā sogad superbieža


dziedava 03.augusts, 22:07

Fantastiski. Šogad jūlijā atklāju jaunu sugu Baltijā, un tagad viņa jau pa visu Latviju…


Ziemelmeita 03.augusts, 21:16

Pēdējās trīs bildes pēc vairākām stundām karstā mašīnā aizvērtā kastītē. Tumšas bumbińas ar dzeltenīgiem raibumińiem.


angel 03.augusts, 20:04

Paldies!


Amanda 03.augusts, 20:02

Cekulpīle


Amanda 03.augusts, 20:01

Brūnkakļi


Ziemelmeita 03.augusts, 19:17

Pēdējās trīs bildes pēc vairākām stundām karstā mašīnā slēgtā kastītē.


Kiwi 03.augusts, 18:10

Paldies, Marek!


Amanda 03.augusts, 17:24

Sloka


Amanda 03.augusts, 17:19

Lauku piekūns


roosaluristaja 03.augusts, 11:13

L.pseudoscabrum?


roosaluristaja 03.augusts, 11:00

Varbūt C.limonius


nekovārnis 03.augusts, 09:39

Jā, deviņplankumu.


Vīksna 03.augusts, 09:11

Paldies !


ekologs 03.augusts, 08:20

Paldies, Marek!


Mari 03.augusts, 08:00

Varbūt Deviņplankumu krāšņvabole?


Mari 03.augusts, 07:50

1. foto dabā, pārējie - no paraudziņa.


adata 03.augusts, 07:44

Šī visticamāk sēne, neatminos nosaukumu, bet saistīts ar taukaini.


nekovārnis 03.augusts, 07:38

Izskatās ka Stenurella melanura tēviņš


ekologs 02.augusts, 23:32

Manuprāt, Zirneklis (Hyptiotes paradoxus).


Kiwi 02.augusts, 17:19

Atvainojos, par sugu noteikšanu! :)


Kiwi 02.augusts, 17:19

Paldies, Uģi, par suhu noteikšanu.


Kiwi 02.augusts, 17:18

Paldies, Marek, par sugu noteikšanu.


Kiwi 02.augusts, 17:16

Diemžēl foto nav, diezgan tuvu bija, binoklī pētīju, bet izskatot noteicējā tilbītes, paliku pie šīs. Izteikta gaišā svītra virs acs.


Bekuvecis 02.augusts, 14:00

Visdrīzāk trauslā vālene (Clavaria fragilis), bet bez garantijas.


Bekuvecis 02.augusts, 13:54

Abs. pārliecības gan nav: trūkst skaidrs apakšpuses foto.


Amanda 02.augusts, 11:27

Jūras ērgļi


Amanda 02.augusts, 11:27

Peļu klijāns


dziedava 02.augusts, 10:28

Vēl kaut kur minēta pazīme - viļņains kapilīcijs. To te nemāku novērtēt.


dziedava 02.augusts, 10:26

Palasīju Diderma cinereum aprakstus dažādos noteicējos. Apraksti arī dažādi :D Augļķermeņu izmērs minēts 0,3-0,5 mm / 0,3-0,7 mm / līdz 1 mm Sporas 8-11 mkm vai 9-11 mkm, parasti ar tumšāku kārpu grupēm, bet Neubertam - bez. Kapilīcijs parasti minēts tumšs, ar tumšu vidu un galos bāls. Bet Nannengas monogrāfijā ir iekļauts arī variants, ka viss kapilīcijs bāls. Vārdsakot, ir aizdomas, ka tā varētu būt sugu grupa, kurā katrs interpretē pa savam atbilstoši pieejamiem paraugiem. Pa visiem aprakstiem kopā ņemtiem mums arī sanāk D.cinereum :)


ekologs 02.augusts, 09:43

Platā airvabole tā nebūs. Platā airvabole, kā jau nosaukums liecina, ir izmēros iespaidīgāka, platāka un, priekškrūšu vairoga krāsojums ir savādāks. Manuprāt, tā ir Airvabole (Dytiscus dimidiatus), bet arī te ir jāredz vēderpuse.


Bekuvecis 02.augusts, 09:35

Griezumā nav X. bubalinus raksturīgo pazīmju.


Ansis 01.augusts, 22:57

Paldies, Julita!


guta7 01.augusts, 22:17

Paldies, Julita!


dziedava 01.augusts, 21:45

Drīzāk jau lākturītes. Bet uz lapkoka tās ir retāk (nav neiespējami)


guta7 01.augusts, 21:43

Paldies, Iveta, izlabošu!


adata 01.augusts, 21:33

Šis būs tumšais kailgliemezis. Mantija vienkrāsaina un pēdai gaiša svītra pa vidu.


a.b 01.augusts, 21:21

Paldies, izlabosim. Vismaz sugu uzminēju.


IlzeP 01.augusts, 20:47

Vajadzētu novērojumu dzēst un pievienot no jauna pareizajā vietā.


dziedava 01.augusts, 20:45

Minējums. Ja ir ievākta, tad vajadzētu nobildēt nobriedušu, kādā krāsā galviņa un kāds rakstiņš uz tās.


dziedava 01.augusts, 20:40

Apelsīnu pumpurīte?


dziedava 01.augusts, 20:24

Physarum conglomeratum?


dziedava 01.augusts, 20:22

P.murinum vai P.globuliferum. Kājiņa izskatās drīzāk dzeltena, tāpēc drīzāk P.murinum, jo P.globuliferum kaļķis ir balts. Ja mikroskopijā kapilīcija mezgli ir dzeltenīgi, tad droši var mainīt uz P.murinum


ekologs 01.augusts, 20:18

Pelēkā dakšaste (Cerura vinula).


dziedava 01.augusts, 20:13

Minējums, bet galviņas izskatās plakanas, ar iespējamu ieliekumu augšpusē, vietām saaugušas, plus substrāts - D.clavus ir laba hipotēze


BI 01.augusts, 19:58

Ups! Bildē skaidri redzams DT6057 !!!


ekologs 01.augusts, 18:19

Raibais vīngliemezis (Arianta arbustorum).


ekologs 01.augusts, 18:12

Priežu celmu rudais koksngrauzis (Arhopalus rusticus).


dziedava 01.augusts, 17:56

Kāpēc nebij nomainīta suga? Sporas šķiet palielas? Foto apskatīt nav, bet pēc apraksta ir ok un izskats, krāsa arī atbilst P.virescens


dziedava 01.augusts, 17:23

Ievākta un mikroskopēta nav?


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts