Aktīvie lietotāji: 513 Šodien ievadītie novērojumi: 33 Kopējais novērojumu skaits: 2304320
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Cik sugas atrastas uz dižkokiem? Aicinājuma rezultāti
Pievienots 2019-01-19 21:53:53

2018. gada jūnija sākumā Dabasdatos bija publicēts aicinājums skaitīt sugas uz dižkokiem. Šajā rakstā – par aicinājuma rezultātiem.

Kamēr lasi raksta sākumu, aicinu apdomāt – cik sugu šajā Dabasdatu pētījumā varētu būt novērots uz viena koka? Cik pavisam? Vai biežāk novērotas sūnas, sēnes, kukaiņi, ķērpji, vai kāda cita sugu grupa? Kuras sugas biežākās? Savas hipotēzes pieraksti – pēc tam būs interesanti salīdzināt!

Pirms izsludināju aicinājumu apsekot dižkokus, ziņojot par visām uz koka atrastajām sugām, ilgi šaubījos, jo uzreiz bija skaidrs, ka realizēt nopietnu dižkoka apsekojumu nav viegli. Nepieradušai acij nav viegli nošķirt vienu sugu no otras, pat ja noteikšana līdz konkrētai sugai nav obligāta, jo pat eksperti parasti nav eksperti par visām sugām un to atšķiršanas pazīmēm. Turklāt rūpīgāks apsekojums prasa ilgāku laiku. Un tas viss pēc tam vēl jāapkopo!

Par akcijas sarežģītību, iesniedzot savus datus, rakstīja arī viena no dalībniecēm, Baiba Bambe: "Vispār uzdevums nebija tik viegls, kā sākumā varēja likties. Ātri vien sapratu, ka uz visiem dižozoliem ir ciprešu hipns, uz gandrīz visiem, kaut vai nedaudz, vāverastīte, bet pārējās sugas... nu jā, galvenokārt priekš manis "ķērpis nenoteikts"."

Taču, par spīti bažām, aicinājuma rezultāti krietni pārspēja domāto, par ko esmu ļoti pateicīga visiem, kas atsaucās! Līdz ar to iespējams ne tikai apkopot rezultātus, bet arī izdarīt pirmos secinājumus.

Ziņas par apsekotajiem dižkokiem iesūtīja septiņi ziņotāji (katrs par vienu līdz četriem dižkokiem), kopumā ziņojot par piecu sugu 14 kokiem no dažādām Latvijas vietām. Tie bija no knapi dižkoka kritēriju sasniegušiem līdz pat dižkokam sugas pārstāvju top 20. Visi lielākie jau bija Dabas retumu krātuves datubāzē reģistrēti, bet starp mazākajiem bija arī četri iepriekš neapzināti.


Pa kreisi – lielākais akcijas laikā ieziņotais iepriekš neapzināts dižkoks – dižozols Vestienas pagastā pie Liepu mājām ar apkārtmēru 4,90 m (foto: Baiba Bambe). Pa labi – viens no lielākajiem apsekotajiem dižozoliem – Brūveru ozols Rojas novadā; apkārtmērs – 7,25 m (foto: Vija Sileviča).

Ziņotāji un apsekoto dižkoku skaits (iekavās no tiem dižkoku skaits, kas iepriekš nebija apzināti): Vēsma Vijupe 4, Baiba Bambe 3 (1), Vija Sileviča 2 (1), Julita Kluša 2, Inguna Riževa 1 (1), Aija Amere 1 (1), Mārīte Ramša 1.

Ņemot vērā gana augsto uzdevuma sarežģītības pakāpi cilvēkam, kas nekad neko līdzīgu nav darījis, iegūtie rezultāti (sugu skaits) par konkrētajiem kokiem nav savstarpēji salīdzināmi, jo par dižkoka sugu, izmēru un atrašanās vietu būtiskāka loma bija veltītajam laikam un rūpīgai redzētā fotodokumentācijai. Taču fiksētās sugas jebkurā gadījumā liecina par šo sugu sastopamību un arī pamanāmību, tāpēc par redzētajām sugām tālāk rakstā būs analizēts vairāk.

Par vairumu apsekoto koku (deviņiem) ieziņotas mazāk nekā 10 sugas (1-8). Lielākā daļa koku tika apsekota tikai vienas dienas laikā, lielākoties vasarā. Vēsma Vijupe savus kokus apsekojusi vairākkārt, taču iespēja apsekot dižkoku visa gada griezumā, kā tas aicinājumā bija iecerēts, bija tikai Mārītei Ramšai, jo viņai dižkoks aug mājas pagalmā, līdz ar to arī apsekojumos iegūtie dati ir pielīdzināmi ļoti nopietnam pētījumam, ja vien izdotos visu atrasto arī līdz galam noteikt. Mārītei – cepuri nost par ieguldīto laiku un pūlēm!! Raksta beigās lasāmas arī viņas pašas pārdomas par šo pasākumu.

Kā redzams 1. tabulā, tieša sakarība starp koka apkārtmēru un sugu skaitu nav novērojama, jo būtiskāku lomu spēlēja fakts, cik rūpīgi apsekojums veikts. Uz Mārītes Ramšas apsekotā oša gada laikā novērots vairāk nekā pusotrs simts sugu! Tik lielisku rezultātu, izsludinot aicinājumu, nudien necerēju iegūt. Sugām bagātākie dižkoku apsekojumi parādīti 2. tabulā.

1. tabula. Apsekoto dižkoku skaits pa sugām, pēc apkārtmēra*


 *Iekavās norādīts uz viena dižkoka atrasto sugu skaits. Ar krāsām izcelti sugām bagātākie apsekojumi.

2. tabula. Sugām bagātākie dižkoku apsekojumi

Apsekotājs

Dižkoks

Vieta

Sugu skaits

Apkārtmērs

Apraksts

Vēsma Vijupe

Salas Pirmais ozols

Jūrmala

13

5,73 m

Aug koku pudurā. Dzīvi tikai galotnes zari.

Vija Sileviča

Brūveru ozols

Rojas novads

28

7,25 m

Aug klajā vietā. Veselīgs un spēcīgs. Senāk ir nolauzts viens no vadošajiem zariem, tur tagad ir caurums.

Julita Kluša

Bērzu ceļmalas ozols

Engures pag.

34

4,39 m

Ceļmalā; blakus jau paaugusies bērzu jaunaudze, bet agrākos laikos tur bija pļava.

Julita Kluša

Kleistu ielas bērzs

Rīga

42

3,06 m

Ielas malas apstādījumos

Mārīte Ramša

Osis "Kļaviņās"

Embūtes pag.

155-169

4,81 m

Aug pagalma malā. Iet bojā, daļa zaru nokaltuši.

Dižkoku skaita, novēroto sugu skaita un novērojumu skaita (summējot dažādu sugu novērojumos uz dažādiem kokiem) sadalījums pa sugu grupām parādīts 3. tabulā. Kā redzams, vislielākais novēroto sugu skaits (~1/3 no visām sugām) ir kukaiņiem, taču kopējais novērojumu un dižkoku, uz kuriem suga novērota, skaits lielāks ķērpjiem. Lai arī sūnas sastopamas uz dižkokiem bieži, novēroto sugu skaits ir būtiski mazāks, mazāks arī nekā sēnēm, kas novērotas uz mazāk kokiem, taču kopskaitā ar vairāk sugām un novērojumiem. Jāatzīmē, ka diezgan bieži novēroti arī zirnekļveidīgie, putni, gliemji un vaskulārie augi, katra sugu grupa veido ap 5% no visām novērotajām sugām

3. tabula. Dižkoku skaita, novēroto sugu skaita un novērojumu skaita sadalījums pa sugu grupām

Apskatot novēroto sugu skaitu uz konkrētiem dižkokiem sadalījumā pa sugu grupām (4. tabula) var ievērot, ka ķērpju un kukaiņu (un pēc tam attiecīgi sūnu un sēņu) sugu īpatsvars lielāks ir vairumam dižkoku, neatkarīgi no uz konkrētā dižkoka novēroto sugu skaita.

4. tabula. Novēroto sugu skaits uz konkrētiem dižkokiem sadalījumā pa sugu grupām* 


 *Ar krāsām (sarkans -> dzeltens -> zaļš) izcelts to sugu grupu novērojumu skaits (ja attiecīgajā sugu grupā novēroto sugu skaits >1), kas ir lielākais konkrētā dižkoka (aiz sugas nosaukuma norādītais skaitlis ir tā stumbra apkārtmērs cm) apsekojumā.

Īpaši aizsargājamo, reto un zinātniski nozīmīgo sugu sarakstā (5. tabula) nav iekļautas vēl vairākas retas un varbūt pat Latvijai jaunas sugas, kuru noteikšanai būtu nepieciešama rūpīgāka izpēte. Tā kā atrast kaut vienu sugu no tabulā redzamā saraksta jau ir sasniegums, tad saraksta garums (16 sugas uz nosacīti patvaļīgi izvēlētiem 14 dižkokiem) vēlreiz apstiprina – dižkoki ir ne tikai vienkārši sugām bagāti, bet arī īpašām sugām bagāti! Te gan jāpiebilst, ka uz knapi dižkoka kritērijus sasniegušā bērza, lai arī tika novērots salīdzinoši daudz sugu (pēc novēroto sugu skaita šajā pētījumā pat 2. vieta), neviena īpaša suga novērota netika.

5. tabula. Īpaši aizsargājamās, retās un zinātniski nozīmīgās sugas*


*ĪA – īpaši aizsargājama suga; LSG – suga ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā; ML – sugai var veidot mikroliegumu; DMB – dabisku meža biotopu raksturojoša suga; IS – indikatorsuga, SPS – specifiskā suga.

No kukaiņiem (6. tabula) visvairāk jeb pusei no dižkokiem novēroti tauriņi, lielākoties dažādi naktstauriņi (sprīžmeši, tīklkodes, zāļsviļņi u.c.). Uz vairāk nekā trešdaļas dižkoku redzētas arī vaboles (praulvaboles, koksngrauži, smecernieki, smailvaboles u.c.), divspārņi (galvenokārt mušveidīgie) un plēvspārņi (lielākoties skudras, arī jātnieciņi u.c.). Blakšu kārta pārstāvēta ar sarkanblaktīm, zemesblakti, vairogblakti un mīkstblakti. No citiem kukaiņiem redzētas divu sugu ķērpjutis, arī zeltactiņa, laputs, cikādiņa, skarpijmuša un makstene.

6. tabula. Kukaiņu novērojumu sadalījums pa kukaiņu kārtām

Kukaiņu sugu uz dižkokiem tika novērots visvairāk no visām sugu grupām (gandrīz 100 novērojumi!), starp tām arī viena aizsargājamā suga, kas raksturīga dobumainiem kokiem – spožā skudra Lasius fuliginosus. Lielākoties uz dažādiem kokiem novērotas atšķirīgas kukaiņu sugas. Droši noteiktas ir tikai četras sugas (turklāt katra no savas kārtas!), kas atrastas uz vairāk nekā viena koka, un arī šīs četras sugas tikai uz diviem kokiem katra, visas uz ozoliem.


Biežāk novērotās kukaiņu sugas: spožā skudra
Lasius fuliginosus (foto: Vija Sileviča), sarkanblakts Pyrrhocoris apterus (foto: Vēsma Vijupe), ievu tīklkode Yponomeuta evonymella (foto: Mārīte Ramša) un smailvabole Scaphidium quadrimaculatum (foto: Mārīte Ramša).

Vairāk novērojumu nekā kukaiņiem – apmēram trešdaļa no visiem – ir ķērpjiem, tie arī atrasti uz lielākās daļas dižkoku (11 no 14), tomēr sugu skaits ķērpjiem novērots mazāks nekā kukaiņiem. Tas varētu liecināt par to, ka kukaiņi uz dižkokiem kopumā sastopami vairāk, taču ķērpji nebēg, vieglāk novērojami un nofotografējami, tāpēc arī novērojumu ir vairāk. Biežāk novērotās ķērpju sugas: ramalīna Ramalina pollinaria, plūmju evernija Evernia prunastri un rievainā parmēlija Parmelia sulcata (uz 5-6 dižkokiem). Citas biežāk novēroto ķērpju ģintis: fiscijas Physcia sp., pertuzārijas Pertusaria sp., sienasķērpji Xanthoria sp., lekanoras Lecanora sp.


Rievainā parmēlija Parmelia sulcata ir starp visbiežāk novērotajām ķērpju sugām, taču Mārītei Ramšai uz oša to izdevās novērot ar apotēcijiem, kas gan ir reti! Foto: Mārīte Ramša

Te īpaši jāatzīmē Mārītes Ramšas pētījums uz dižā oša – viņai uz viena paša dižkoka izdevās novērot apmēram 50 sugu ķērpjus (pavisam šajā Dabasdatu pētījumā novērotas 68-77 ķērpju sugas, kas ir vairāk nekā 10% no visām apzinātajām Latvijas ķērpju sugām). Iespējams, ka novērots arī vairāk sugu, bet tālākā noteikšana – dalīšana pa sugām jau kļuva pārāk sarežģīta, tāpēc sugu skaits norādīts aptuvens esošo zināšanu robežās.

Apkopojot šī pētījuma rezultātus, internetā uzgāju rakstu par citiem līdzīgiem ķērpju pētījumiem uz viena koka (te gan nav runa tieši par dižkokiem) pasaules mērogā (Sipman, Nöske 2005), kur tika secināts, ka mitrajos tropu mežos ķērpju sugu ir vairāk nekā mērenajā joslā. Uzsvērts, ka noteikto ķērpju sugu skaitu ietekmē gan koka augšanas vieta, gan pētnieka pieredze, gan metodoloģija, jo daudzas sugas var nebūt viegli sasniedzamas.

Tā dažādos pagājušā un šī gadsimta pētījumos uz viena koka atrasto ķērpju sugu skaits ir, piemēram, 12-55 (Franču Gviānā D-Amerikā); 45-84 (Venecuēlā, izmantots autoceltnis); 24-78 (Ekvadorā, rāpšanās ar virves palīdzību); 52 (ozolu mežā Lielbritānijā) u.c., kā arī uz viena krituša koka – 176 (Jaungvinejā), 76 (Tasmānijā). Vēl interesants fakts, ka Ekvadoras pētījums (ar 24-78 sugām uz koka jeb vidēji 56 sugām) tika atkārtots, kad koki bija nozāģēti, tātad apsekojami daudz pilnīgāk, iegūstot 56-129 sugas uz viena koka (vidēji – 80,8 sugas uz koka). Tika arī secināts, ka ķērpju sugu skaits atkarīgs gan no koka sugas, gan arī no koka apkārtmēra (vecuma) (Sipman, Nöske 2005).

Lai arī pētījumos tika apsekoti pavisam citu sugu un citā vidē auguši koki, arī Mārītes veiktā pētījuma rezultāti ļoti labi iekļaujas, vēlreiz apliecinot, ka uz dižkokiem tiešām ir daudz sugu, ka Mārīte veikusi tiešām rūpīgu apsekojumu, bet pavisam pilnīga uzskaite sugu skaitu vēl ievērojami palielinātu.

Daudzi ķērpji pēc foto vien ir grūti nosakāmi.


Pa kreisi (foto: Mārīte Ramša; uz oša) ir kāda no pertuzārijām. Ja pieliktu mēli un būtu rūgta, būtu bieži sastopamā rūgtā pertuzārija Pertusaria amara, bet bez pagaršošanas var tikai minēt. Savukārt pa labi (foto: Julita Kluša, uz ozola) esošo pertuzāriju noteikt palīdz raksturīgā dzeltenīgā krāsa. Dzeltenīgā pertuzārija Pertusaria flavida ir reta un aizsargājama suga.


Ķērpis Chrysothrix candelaris – no skata nešķiet īpaša (kā dzeltens pulveris), taču ir samērā reta ķērpju suga, kas šīs akcijas ietvaros uz dižozoliem novērota pat divas vai trīs reizes. Foto: Julita Kluša

Vairāk nekā 10% no visām sugām uz dižkokiem novērotas sēņu sugas, taču tikai divas sugas novērotas vairāk nekā uz viena koka, tostarp parastā sērpiepe Laetiporus sulphureus – pat uz 5 dižozoliem.

Sēņu sugu sadalījums pa dižkokiem ir nevienmērīgs. Visbiežāk uz dižkokiem (pusei no apsekotajiem kokiem) atrastas piepes, taču sugu skaita ziņā vairāk atrastas sēnes uz ķērpjiem, bet visas – uz viena dižkoka (7. tabula). Iespējams, uz citiem kokiem šādā skatījumā ķērpji nav pētīti.

7. tabula. Sēņu novērojumu sadalījums pa sēņu grupām


 


Šī pētījuma ietvaros Mārīte atradusi pat potenciāli jaunas sēņu sugas Latvijai – pa kreisi sēne Erythricium aurantiacum, kas lielākoties aug uz fiscijām jeb Physcia ģints ķērpjiem, bet pa labi sēne Merismodes sp. (iespējams, Merismodes anomalus), kas aug uz lapukoku mizas. Foto: Mārīte Ramša; uz oša.


Iespējams, visai bieži sastopama sēne uz ķērpjiem, taču maz ievērota – sēne Xanthoriicola physciae, kas parazitē uz sienasķērpjiem Xanthoria sp. Foto Mārīte Ramša; uz oša.

Visbiežāk uz dižkokiem novērotas sānsporogonsūnas jeb pleirokarpās sūnas – vairāk nekā puse no sugām, turklāt uz katra koka, kur atrastas sūnas, vismaz viena (8. tabula).

8. tabula. Sūnu novērojumu sadalījums pa sūnu grupām 


Biežākās uz dižkokiem novērotās sūnu sugas: ciprešu hipns Hypnum cupressiforme var. cupressiforme (uz 7 kokiem jeb pusei no apsekotajiem kokiem) un parastā vāverastīte Leucodon sciuroides (uz 5 kokiem). Vēl vairāk nekā uz viena dižkoka tika atrasta sprogainā slaidlape Homalothecium sericeum, noras vijzobe Syntrichia ruralis un lielā pūkcepurene Orthotrichum speciosum. Uz viena no kokiem tika novērota arī aizsargājama un reta suga – nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula.


Pa kreisi – ciprešu hipns Hypnum cupressiforme var. cupressiforme, kuru foto autore Baiba Bambe komentējusi: "Tas laikam ir uz visiem ozoliem, kuri resnāki par roku." Pa labi – retākā no uz dižkokiem novērotajām sūnu sugām – nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula uz Brūveru ozola, Vijas Silevičas foto.

Zirnekļveidīgajiem (14 sugas), līdzīgi kā vaskulārajiem augiem (10 sugas), visi novērojumi uz dažādiem kokiem ir atšķirīgi, t.i, neviena suga nav novērota divreiz. Nav novērotas vai noteiktas arī kādas retas vai citādi īpašas sugas.

Putnu sugas tika novērotas tikai uz diviem dižkokiem, kaut kopā 13 sugas – tas tikai liecina, ka putni dižkokus nesmādē, vien to novērošanai nepieciešams ilgāks laika periods – ar vienreizēju apmeklējumu nepietiek.


Meža pūce Strix aluco uz Kļaviņu (Mācītājmuižas) dižoša. Foto: Mārīte Ramša. Skaisto skatu autore gan piefiksējusi vēl pirms akcijas izsludināšanas, bet tā kā tas tomēr iekļaujas 2018. gadā, putns pie gada sugām pieskaitāms. Pavisam gada laikā Mārīte uz šī oša novēroja 12 putnu sugas, tai skaitā arī divas īpaši aizsargājamas sugas.

Uz vairāk nekā trešdaļas dižkoku novēroti arī gliemji. Biežāk novērotā suga – raibais vīngliemezis Arianta arbustorum (3 novērojumi).


 Vārpstiņgliemežu Clausiliidae sp. sugas ir grūti atšķiramas, viegli noteikt ir tikai gludo vārpstiņgliemezi Cochlodina laminata, jo tā čaula ir gluda (attēlā pa kreisi; foto: Vēsma Vijupe; uz ozola). Savukārt grūti savstarpēji atšķiramie vārpstiņgliemeži ar rievotu čaulu (pa labi; foto: Mārīte Ramša; uz oša) visi ir dabisku meža biotopu indikatorsugas.

No citām sugām biežākās – pa divām reizēm redzētas sliekas un mitrenes, kā arī ala, miga kādam dzīvniekam.

Kopumā akcijas laikā uz 14 dižkokiem veikti vairāk nekā 300 novērojumi vismaz 250 sugām – manuprāt, lieliski rezultāti, ņemot vērā, ka tamlīdzīgs pētījums tika organizēts pirmoreiz.

Noslēgumā aktīvākās ziņotājas Mārītes Ramšas pārdomas par sugu "vākšanu" uz dižkokiem, kas nemaz tik vienkāršs pasākums nebija:

"Izlasot par akciju, nopriecājos, jo patīk būt dabā un fotografēt ar konkrētu mērķi, turklāt šādi pasākumi vienmēr dod iespēju uzzināt kaut ko jaunu. Sākotnēji likās, ka uzskaite būs vienkārša, jo koku iespējams apskatīt jebkurā laikā – dižkoks osis aug manā sētā, tātad atliek tikai tam apiet apkārt un savākt sugas. Apsveru domu “pieķert” klāt arī kādu netālu augošu dižozolu.

Man entuziasms drusku noplok, kad izlasu, ka Julita jau vienā reizē uz dižkoka ieraudzījusi pārdesmit sugu. Saskaitu uz savējā līdz šim piefiksētās putnu sugas, dažas sūnas, dzelteno sienasķērpi un ramalīnas augšējos zaros. Njā, no manis šajā akcijā liela labuma nebūs. Bez tam mums ar fotoaparātu ir absolūta raksturu nesaderība, jo reiz, pēc kāda tauriņa lūkojoties, pamatīgi nogāžos, kā saka – zirgs gar zemi, pats gar zemi un pilna mute ar zemi, manā gadījumā – man mute ar zemi, fotoaparāts ar zemi un, neskatoties uz to, ka, aparātu sargājot, ietriecos ar seju nātrēs, bojājums objektīvā.

Kopš tā laika daudzmaz kvalitatīvas bildes iespējams uzņemt tikai saulainā laikā. Savukārt manām acīm piemetusies kaut kāda totāla gaismas nepanesamība. Caur saulesbrillēm mēģinu kaut ko saskatīt uz stumbra un priecājos, ja izdodas nofotografēt kādu ķērpi vai tā daļu, jo man kā nespeciālistei šķiet, ka zinātājam jau ar to pietiks.

Vēl grūtāk iet ar lidojošām un ātri rāpojošām radībām – neesmu paspējusi tās lāgā ieraudzīt, kad viņas jau ir prom, labākajā gadījumā atstājot par piemiņu kādu miglas bildi. Savukārt sīkie lidoņi vienkārši sastingst, saplūst ar stumbru un nav ieraugāmi. Problēma ir arī tā, ka stumbram piekļūt tik tuvu kā gribētos traucē sakņu kakls, kā arī netieku pie augšējiem zariem, un pat to apakšējās daļas ir tādā leņķi, ka, mēģinot kaut ko saskatīt, riskēju nogāzties augšpēdus. Labi, ka par mani apžēlojas vējš un ik pa laikam nomet kādu zariņu ar ķērpjiem.

Rezultātā guvums jau nav nemaz tik slikts, tikai samests datorā bez jebkādas sistēmas, un rudenī, pārskatot guvumu, saprotu, kādu ķīseli esmu savārījusi Julitai. Lai glābtu situāciju, mēģinu sameklēt ķērpjus vēlreiz, lai nobildētu detalizētāk un – tavu brīnumu – atkal un atkal ieraugu vēl nepiefiksētas sugas! Termiņi jau pārsniegti, bet es iekrītu azartā, neticami, ka iespējams ieraudzīt vēl kaut ko jaunu, pat sēnes uz ķērpjiem! Jā, ieraudzīt jau var, tikai mana kamera atsakās sadarboties – kvalitatīvas bildes tik sīkām lietām, tik pelēkā laikā – i neprasiet.

Kas to būtu domājis, ka uz viena koka tik daudz sugu! Ķērpju dažādība ir pārsteidzoša – uz katra nolūzuša, it kā "plika", sīka zariņa, tuvāk aplūkojot, izrādās vesela ķērpju pasaule, kurā grūti orientēties – nesaprotu, kur viens beidzas un cits sākas. Līdz ar to ķērpji kļuva par interesantāko sugu grupu un beigās iedzina pat azartā – uzmanīju katru nokritušo zariņu un mizu ar cerību atrast vēl ko neredzētu. Protams, ka lielākais prieks par sēni Erythricium aurantiacum, kas ir jauna suga Latvijā, un ar savu interesanto faktūru iepriecina arī sīko sēnīšu kolonija Merismodes sp., kas kvalitatīvā attēlā izskatītos kā īsts mākslas darbs.

Skaidrs, ka nākošreiz darītu savādāk – krātu sugu novērojumus atsevišķās mapītes, lai saprastu, kā un ko īsti esmu safotografējusi, kas vēl pietrūkst sugas noteikšanai, kā arī izveidotu savu galeriju ar ievietotajām sugām, lai novērstu atkārtošanos. Sev par attaisnojumu jāsaka, ka nedomāju, ka sugu būs tik daudz :)".


Dižais osis, uz kura Mārīte Ramša 2018. gadā novēroja vismaz 155-169 dažādas sugas. Foto: Mārīte Ramša.

Paldies Marekam Ieviņam, Ansim Opmanim, Uģim Piterānam, Rolandam Moisejevam, Mārtiņam Kalniņam, Uldim Ļoļānam, Inesei Cerai un Ivaram Leimanim, kuri ikdienišķi vai pēc konkrēta lūguma palīdzēja noteikt uz dižkokiem redzamās sugas, jo vienai visu "sašķirot" sugās būtu bijis daudzkārt ilgāk un grūtāk.

 

Literatūra

Sipman H.J.M., Nöske N.M. 2005. How many lichen species grow on a single tree? Observations in primary tropical forests compared.

 

Julita Kluša, dziedava.lv, Dabas retumu krātuve

2019-01-19

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Ciconia nigra - 2026-04-07 Lietotajs
Fringilla coelebs - 2026-04-06 RedFox
Erithacus rubecula - 2026-04-06 RedFox
Mergellus albellus - 2026-04-07 andriszarins
Emberiza schoeniclus - 2026-04-06 RedFox
Turdus merula - 2026-04-06 RedFox
Pica pica - 2026-04-06 RedFox
Nezināms
Ignotus
@ dziedava
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 07.aprīlis, 11:18

Varbūt raibā lampīte. Bez mikroskopēšanas pagaidām droši nepateikšu


dziedava 07.aprīlis, 09:23

Garie ziemas vakari. Nu ja, kā tad! :D - Kas tur tā klusiņām, neviena nepamanīts, aizlavījās garām? - Tie bija garie ziemas vakari.


Ziemelmeita 06.aprīlis, 22:24

Paldies,Ansi, par labojumiem un sugu noteikšanu!


dziedava 06.aprīlis, 20:51

Ja uz apses kritalas, tad minētu, ka Physarum straminipes


dziedava 06.aprīlis, 16:20

Man šķiet, ka ir arī ciešākas grupiņas, 1. foto kreisajā malā.


megere 06.aprīlis, 14:53

Padies!


dziedava 06.aprīlis, 14:02

Cukurīte (Didymium) vai pumpurīte (Physarum)? Man galviņas virsma šķiet vairāk kā cukurītei, bet uz sēnes .. pieredze ar pumpurītēm.


Zigurds Krievans 06.aprīlis, 12:19

Grūti spriest vai tie paši vai citi. Tā jau liekas, ka vajadzētu būt vairākiem pāriem, pēc tā cik bieži redzēti citus gadus šajā apkartnē. Vienreiz pagājušo gadu pie Skuķu ezera izskatījās ka jaunulis sēdēja kokā un bļaustījās gaidot barību no pieaugušajiem.


Zivju gārnis 06.aprīlis, 12:18

Izskatījās pēc lietuvaiņiem, ierspējams kuitalas.


megemege 06.aprīlis, 11:52

Paldies, Amanda! Es pārbaudīšu vai esmu pareizās bildes salikusi, tad arī jāizlabo!


Kiwi 06.aprīlis, 10:12

Paldies par sugas noteikšanu!


Amanda 06.aprīlis, 08:58

Baltpieres zosis


a.b 06.aprīlis, 08:34

Ja, to jau biju ieziņojis atsevišķi.


dziedava 06.aprīlis, 08:04

Paldies, Uģi!


mufunja 06.aprīlis, 08:03

Paldies, Julita. Tev taisnība. Vienīgais, ka nav saaugušas grupās .


megemege 05.aprīlis, 22:14

https://ebird.org/species/bahgoo


megemege 05.aprīlis, 22:12

Labdien! Tā gaišā zoss ir Kalna zoss ( Anser indicus) .


BI 05.aprīlis, 21:32

Gredzenots 27.06.2018 Kalnvēzes, Viesatu pagastā


valters 05.aprīlis, 20:50

zaļš un zils augšā, uz kreisās kājas abiem baltajiem gredzeniem bij kaut kāda kaslīte.


dziedava 05.aprīlis, 20:20

Nav dzelksnīte, jo starp kaļķainajiem mezgliem ir kapilīcija pavedieni bez kaļķa. Ja ir kājiņas un sporas tumšas ar gaišu līniju, tad jābūt Physarum notabile


Amanda 05.aprīlis, 16:21

Meža zosis


Kiwi 05.aprīlis, 15:51

Varētu būt lazda, sazāģēti sprunguļi zemē.


roosaluristaja 05.aprīlis, 15:08

H.fuscum, ja uz lazdas


zemesbite 05.aprīlis, 14:11

Paldies, Julita!


mufunja 05.aprīlis, 10:02

Mēģināšu to vēlreiz apskatīt.


dziedava 05.aprīlis, 09:27

Derētu kāds biotopa foto, ja būtu, vai vismaz apraksts


dziedava 05.aprīlis, 09:26

Man pēkšņi radās ideja - vai tur bija nu ļoti mitrs mikroklimats, egle ar melnalksni? Hipotētiski tādas dzeltenas var būt Diachea muscorum. Te bilde ir mazliet līdzīga: https://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Craterium_muscorum,_Trawscoed,_North_Wales,_Aug_2016_-_Flickr_-_janetgraham84.jpg


dziedava 05.aprīlis, 09:13

Tie laikam tie sēra izgulsnējumi, nezinu, kur tādus likt


dziedava 05.aprīlis, 09:08

Paldies, tad jau viss sakrīt :)


dziedava 05.aprīlis, 09:01

Versija ticama, bet reiz mēs tā kļūdījāmies ar Landevalda cilindrīti, kas arī līdzīgi pēc saplacinātās kūlītes izskatījās


dziedava 05.aprīlis, 08:57

Šobrīd divas versijas - Physarum psittacinum un P.braunianum. Bez paraudziņa te skaidrīzā netiks, bet biotops interesants


Ziemelmeita 05.aprīlis, 08:53

Satrūdējusi kritala mežā, nav dēļi. Iespējams, egle, jauktu koku mežs.


dziedava 05.aprīlis, 07:58

Sporas izskatās ļoti gaišas, varbūt nenobriedušas. Es laikam pēc kāda laiciņa mēģinātu vēlreiz mikroskopēt. Tajā pašā laikā sporu izmēri priekš T.contorta ir pamazi (ja tipiski ir 11-14 mkm, te ir knapi 11 mkm)


dziedava 05.aprīlis, 07:39

Šo vēlāk būs jāpapēta vēl. Vienā kompaktā paraudziņā, bija arī tipiskais staipīgais režģīša kapilīcijs, bet sporas kaut kāds hibrīds ar smalku tīkliņu, ko nevienai sugai pagaidām nevaru piesaistīt. Varbūt arī ir hibrīds.


dziedava 05.aprīlis, 06:50

Šūnaine, jo uz virsmas tādas kā šūniņas. Uz kā auga? Izskatās pēc dēļiem.. Vajadzētu būt egles kritalai


Ziemelmeita 05.aprīlis, 00:18

Paldies,Uği, par skaidrojumu.


CerambyX 05.aprīlis, 00:03

Nu jā, 3. attēlā var saskatīt galvas priekšā arī tādu kā 'āmurveida' izaugumu, kas raksturīgs Xylophagus. Kāpuri arī dzīvo zem mizas - bieži tieši zem nokaltušu priežu mizas.


CerambyX 05.aprīlis, 00:02

Visdrīzāk Koksnesmušas Xylophagus sp. kūniņa


Ziemelmeita 04.aprīlis, 23:36

Jā, zem mizas uz nokaltušas priedes.


CerambyX 04.aprīlis, 22:26

Kaut kāda kūniņa, bet grūti saprast - jāredz tuvāk. Katrā ziņā ne tīkllapsenes kūniņa. Kur atradās? Zem mizas?


Lemmus 04.aprīlis, 20:55

Liepu mežs vidēja vecuma,skrajš un sauss,bet vērtīgs ( ar zaļās divzobes atradnēm),piemistrojumā ozoli. Mežaudze kopumā diezgan atklāta,nekur nebija biezoknis.:)


dziedava 04.aprīlis, 18:43

Ja novērojums ielikts ne no aplikācijas, tad foto vajag pievienot pēc tam, t.i., tagad.


gunitak 04.aprīlis, 17:38

Gredzenošanas datums: 20.06.2020 Gredzenošanas vieta: Klaipėda - Kiaulės Nugaros sala, Lithuania Koordinātas: 55°39'30" N 21°08'15" E 55.6583 21.1375


gunitak 04.aprīlis, 17:33

Gredzenošanas datums: 29.01.2024 Gredzenošanas vieta: Konstanz / Bodensee Koordinātas: 47°39'00" N 09°11'00" E


dziedava 04.aprīlis, 15:24

Ja ir atmiņas, tad kāds tas liepu mežs bija? Vecs un vērtīgs? Skrajš, sauss? Atradums bija meža biezoknī vai drīzāk malā, skrajā vietā, laucē, pie takas?


dziedava 04.aprīlis, 15:18

Paraudziņa nodošanas ātruma cena. Šis man nedeva mieru, jo sarežģīta (reta) suga bija noteikta tikai no ārējām pazīmēm. Un nemieram bija pamats - iekšējās pazīmes parādīja to, ko ārējās nevarēja (un no foto vien tāpat jaunu sugu neapstiprinātu). 2021. gadā bija pasaulē retās Diderma subviridifuscum uzlidojums. Pirmais pie manis nonāca Astras Kalves paraugs, no kura tika noteikta jauna suga LV, kuru Astra novēroja 8. oktobrī. Tad pie manis nonāca Ausmas Pirogas paraugs, kas bija novērots agrāk - 12. septembrī. Un tikai tagad man nonāca Tavs paraugs, kas bija novērots tā paša 2021. gada 7. septembrī - visagrāk no visiem trim, bet visvēlāk pie manis. Būtu uzreiz man nodevusi, būtu sugas atklājēja ;)


spiigana 04.aprīlis, 14:41

Varbūt kāds ir pētījis šo plēsēju izplatību, kur viņi ir ieviesušies un sākuši vairoties? Grūti saprast, no kurienes tāds uzradies pie mana purva, bet ļoti biedējoši, tur vēl mēģina dzīvot gan irbes, gan slokas, gan mērkazas. Rubeni jau otro gadu purvā nedzirdu, nezinu, protams, vai ūdele vainīga...


dziedava 04.aprīlis, 14:21

Tev bija taisnība, nebija neievērotā, bet Smita vālenīte, kas reti tiek noteikta :)


adata 04.aprīlis, 13:52

Julitai taisnība, sēne. Pieskaroties vālītes put, kātiņos nelūzt.


dziedava 04.aprīlis, 13:51

Ātrā mikroskopija nav pretrunā ar Symphytocarpus amaurochaetoides, bet sapratu, ka vajag rūpīgāku mikroskopiju, kam šobrīd nav laika.


dziedava 04.aprīlis, 13:47

Jā, mikroskopiskās pazīmes atbilst. Bet ir arī novērojums martā, - tātad labi saglabājas. Decembrī gan jau nebija augšanas laiks. Ja oktobrī aug, tik divi mēneši bija jāiztur :)


dziedava 04.aprīlis, 13:14

Ļoti jauks paraugs. Nemikroskopēju (ceru kādreiz..), bet pēc ārējām pazīmēm izskatās pārliecinoši :)


dziedava 04.aprīlis, 11:48

Physarum leucophaeum pēc kopskata ļoti ticama versija


dziedava 04.aprīlis, 11:45

Labs. Nez vai ievākts?! Vēl Didymium serpula izskatīšanā


dziedava 04.aprīlis, 11:40

Jā, varbūt zeltmatu Physarum flavicomum


dziedava 04.aprīlis, 11:34

Man velk uz lākturītēm (Cribraria)


dziedava 04.aprīlis, 11:21

Tā kā te principā dublējas C.nigra novērojums, tikai ar pelējumu, tad man šķiet jēgpilnāk to nomainīt kā ķērpi, kas fonā ļoti smuks, kazi nosakāms.


dziedava 04.aprīlis, 11:11

Šobrīd varu iedomāties 2 variantus - melnā plaispika Amaurochaete atra vai parastais gļotpūpēdis Reticularia lycoperdon. Pēc izmēra, augšanas laika un augšanas uz apstrādāta koka atbilst abas.


dziedava 04.aprīlis, 10:40

Uz piepes tātad bija sēnes. Tumšās, manuprāt, arī drīzāk sēnes.. Tā kā puslīdz droši te ir par sēnēm, tad uz tām arī mainu.


dziedava 04.aprīlis, 10:32

Ja tā vieta bija ar ļoti mitru mikroklimatu, tad es teiktu, ka Diderma ochraceum


dziedava 04.aprīlis, 10:26

T.varia?


dziedava 04.aprīlis, 10:25

Var būt arī kādas pangas


dziedava 04.aprīlis, 10:17

Paldies, Guna! :)


dziedava 04.aprīlis, 10:17

Ļoti labi, paldies, interesanti. Tad jau tiksim skaidrībā!


dziedava 04.aprīlis, 10:09

Paldies, Marita!


IlzeP 04.aprīlis, 09:52

Nūsūtīju ziņu Jāņasētai.


guta7 04.aprīlis, 08:54

Julita, paldies par skaidrojumu un milzīgo ieguldījumu, palīdzot noteikt un izprast gļotsēnes!


dekants 04.aprīlis, 06:53

Mazais dzenis :)


V.Grigorjevs 04.aprīlis, 01:06

https://dabasdati.lv/lv/observation/hht5arpjoeq3pn021jtivg1qa7/ Iespējams, ka 03.04.26 nobildēju to pašu pāri. Cerēsim, ka tik tiešām noligzdos, bet šogad jau droši vien par vēlu, varbūt nākamgad...


Edgars Smislovs 03.aprīlis, 22:18

Mazais ērglis ?


adata 03.aprīlis, 21:57

Paldies Ansim!


adata 03.aprīlis, 21:52

Julitas, šai paņemts paraugs, diezgan izsporojies. Un tai otrai līdzīgajai, kam ieziņots novērojums, arī. Pārliecinājos, ka tiešām egles kritalas. Bet tādu gļotsēņu diezgan daudz, vai uz katras egles kritalas, daudzās vietās stumbram, tagad dzeltenos sporu mākoņus labi redz.


adata 03.aprīlis, 21:36

Domāju to Sorocybe resinae, ja tā, tad esmu soli tuvāk mērķim, nu zinu, kā izskatās un kur meklēt. Gļotsēnītes klāt gan nebija.


adata 03.aprīlis, 20:31

Man tieši šodien telefonā aplikācijas karte nestrādā (arī gan dzēsu, gan restartēju, nekā). Aizgāju uz mežu, un - aplauziens. Planšetē strādā, tagad jāmēģina trāpīt pareizie punkti. Kad nav, izjūtam kā pietrūkst... Laikam tālrunī vaina...


Mari 03.aprīlis, 19:31

Cik atceros, tāda klasiska kritala tur nebija, bet kaut kādas pussatrunējušas skaidas, zariņi un tml.


roosaluristaja 03.aprīlis, 13:17

Byssonectria sp. Pēc šādiem attēliem grūti precīzi pateikt B.terrestris vai B.fusispora


spiigana 03.aprīlis, 10:46

Esmu izdarījusi visu iespējamo - atjauninājusi telefona iestatījumus, izdzēsusi un ielādējusi vēlreiz aplikāciju, neveras vaļā un viss.


dziedava 03.aprīlis, 06:51

Uz kā auga? Uz kritalas? Ja to, protams, var atcerēties :))


dziedava 02.aprīlis, 21:15

Laikam jau tā sanāk, lai arī šai sugai lielas atšķirības no Lamproderma nigrescens nav. Kājiņas šķiet īsākas.


BI 02.aprīlis, 20:37

Jautājums par virzieniem - no apakšas uz augšu vai no augšas un leju ir lasītas krāsas. Varētu būt 2019. gada mazulis pie Strutreles muižas, varētu būt raidītājs uz muguras


Ziemelmeita 02.aprīlis, 20:35

Paldies,Julita,par labojumiem un precizējumiem!


mufunja 02.aprīlis, 19:48

Paraugs ir vāji nobriedis. Salīdzinot ar iepriekšējiem atradumiem, tas atgādina Lamproderma arcyrioides.


dziedava 02.aprīlis, 18:53

No foto īsti nevar saprast - sporas tiešām pēc gļotsēņu sporām izskatījās? Ja sēne, kāpēc tikai vienu sugu izskatīt? Svarīgākais vispirms saprast, vai sporu izskats ir gļotsēnīgs vai sēnīgs. Tiešām ir tīkliņš? Es ar savu redzi varu arī neredzēt, bet nu saskatīt no raksta es nevaru vispār neko. Avenes man īsti arī neatgādina. Nelasot diskusiju, izdomāju, ka jābūt sēnei. Kā saka - atbilde slēpjas iekšās :). Ja gļotsēne - kāds ir kapilīcijs?


dziedava 02.aprīlis, 17:19

Varbūt Ph.album, bet dikti skaists paraugs, pārbaudīšu


Kiwi 02.aprīlis, 16:20

Paldies, Uģi, par sugas noteikšanu!


dziedava 02.aprīlis, 15:23

Paldies! :)


Mari 02.aprīlis, 15:16

Jā, mežs vecs un interesants arī sēņu ziņā, vismaz 2020.gadā tā bija. Jācer, ka pa šo laiku nav izcirsts.


Mari 02.aprīlis, 15:12

Domāju, ka jā.


dziedava 02.aprīlis, 11:16

Tās kārtīgās armijas rindās un blīvās čupiņas auga vienā vietā?


dziedava 02.aprīlis, 11:07

Un, jā, visi varētu būt viena suga.


dziedava 02.aprīlis, 11:07

Būtu noderējis kopskats ar visu celmu, lai redzams, kā novietots, bet hipotēze ļoti ticama. Ja es redzētu kopskatu, iespējams, varētu arī uz to mainīt sugas nosaukumu


dziedava 02.aprīlis, 10:36

Šis interesants. Uz sausām priedes kritalām rozā mazi līdzīga izskata augļķermeņi maijā aug divām citādi atšķirīgām sugām (dažādās dzimtās) - melnajai plaispikai Amaurochaete atra un trauslajam gļotpūpēdim Reticularia jurana. Pēc sīkām mikropazīmēm (foto nav redzama pat ne sīka balta pakāje ap augļķermeni, un uz virsmas ar lielu piepūli var ja ne saskatīt, tad iztēloties tīklotu virsmas rakstu) izšķīros par biežāko no abām - melno plaispiku, kas tipiski aug samērā atklātās, skrajās vietās, t.sk. nesenos izcirtumos.


dziedava 02.aprīlis, 10:27

Paldies, interesanti! Pats mežs - vecs? Jo līdz šim šī suga atrasta tikai izcilos, vecos mežos.


finesse 02.aprīlis, 10:12

Paldies, Edgar!


CerambyX 02.aprīlis, 09:54

* Jāatceras, ka angļu 'Black-headed Gull' jeb burtiski tulkojot 'melngalvas kaija' ir Lielais Ķīris (Chroicocephalus ridibundus). Ja bieži izmanto dažādus resursus (noteicējus u.c.) angļu valodā, tad var reizēm būt 'sajukums' (pašam tā ir gadījies, gan pretējā virzienā - esmu nosaucis melngalvas kaiju angliski par 'Black-headed Gull', kaut angliski tā ir 'Mediterranean gull').


CerambyX 02.aprīlis, 09:50

Retu putnu sugu gadījumā (melngalvas kaija joprojām tāda ir) vajadzētu mēģināt iegūt fotoattēlu (ideālā variantā) vai, ja tas nav iespējams, tad vismaz aprakstīt redzētās pazīmes un novērošanas apstākļus (cik ilgi redzēts, ko putns darīja, kāda optika izmantota utt.). Lielie ķīri jau kaut kādā ziņā līdzīgi. Šāds 'tukšs' novērojums, manuprāt, nav 'akceptējams' kā melngalvas kaijas novērojums.


Mari 02.aprīlis, 09:36

Foto diemžēl nav, bet , cik atceros, auga uz horizontāla paveca nozāģēta celma virsmas. Mežs - jauktu koku, tāda reljefaina vieta :)


dziedava 02.aprīlis, 08:51

Domāju, ka nav gļotsēne


dziedava 02.aprīlis, 08:50

Ja būs paraugs, tad pārbaudīšu, vai nav Ph.leucopus


dziedava 02.aprīlis, 08:41

Par melno nav pārliecības, vai tā nav cieta sēne, bet tām rozā vajadzētu būt aveņgļotsēnēm


dziedava 02.aprīlis, 07:59

No esošajām plaispiku ģints sugām tuvākā pēc izmēriem sanāk Amaurochaete comata, kaut arī šī sanāk mazāka.


dziedava 02.aprīlis, 07:46

Ā, cik saprotu, šim vēl ir kāda kripata no parauga?! Bez kapilīcija būtu jābūt Licea, bet sporas galīgi ne no tā gala. Amaurochaete drīzāk, bet kapilīcijam jābūt. Tur vnk viss atlikums jāsmērē pa stikliņu - neko zaudēt īsti nevar - vai nu tā kko nosaka, vai paliek nenoteikts. Nu ja tas kriksītis parauga vispār saglabājies.


dziedava 02.aprīlis, 07:07

Paldies, Raivo! Ar acu gaišumu man arvien sliktāk, bet mikroskops palīdz. Jā, gribēju teikt, ka paraugam, ja vien nav kāda jutīga atradne, kurai drīkst ievākt tikai mazu gabaliņu, vērts ievākt lielāku gabalu, jo gļotsēnēm patīk kompānija. Un mikroskopa mazajos palielinājumos ar sānu papildus apgaismojumu ir vērts rūpīgi "izstaigāt" visu paraugu. Arī ķērpjus un interesantas sīksēnītes tā var atrast, ko dabā nepamanītu. Ar kriksītēm ir dažādi - pirmās es tā arī tikai citu sugu paraugos pamanīju, bet vēlāk redzēju arī dabā kriskīšu plantācijas - ja to ir daudz, tad var pamanīt jau dabā. Uz sūnām gan ir ekstrēms gadījums, dabā droši nepamanītu, arī eksemplāra noņemšana no sūnas nebija pārāk veiksmīga, tāpēc par noteikšanu mazliet šaubos (sporām mazliet cits tonis). Bet pagaidām citas hipotēzes nav (un konkrētā eksemplāra arī vairs ne).


Mežirbe777 01.aprīlis, 21:45

Brīnišķīga vērība! Līdz 0,3mm būtnes ieraudzīšanai vēl tomēr acu gaišums nesniedzas :D Reizēm pirms parauga apskates gaismas mikroskopā tas tiek pavērots arī stereo mikroskopā, tātad gļotsēņu gadījumā ir vērts pievērst padziļinātu vērību arī blakus augošām sugām. Jāmēģina atrast arī patvaļīgi! Vienīgā patiesi sīkā gļotsēne, kura ir tikusi apzināti meklēta ir B.minutissima, ar 40x lupu pārlūkojot novelliju audzes. Par kriksītēm pašlaik varu teikt - ievākt protu, tomēr pamanīt gan vēl ne.. Paldies, Julita!


IlzeP 01.aprīlis, 20:27

Vienā bildē varbūt baltu dibenu redz...


IlzeP 01.aprīlis, 20:26

Tad mainām sugu uz S. difformis?


zemesbite 01.aprīlis, 11:55

Paldies, Julita!


dziedava 01.aprīlis, 10:32

Sporu izmērs?


dziedava 01.aprīlis, 10:25

Protams, mikroskopiski derētu pārbaudīt


dziedava 01.aprīlis, 10:21

Es arī šīs neesmu atkodusi, bet tam ir zināms pamats. Nesen Norvēģijas gļotsēņu eksperts Edvīns man atsūtīja materiālu par šo sugu grupu (medainā, nelīdzenā, nolīdzinātā pilienīte), kur, piemēram, pētījumā par kā medainā vai nolīdzinātā noteiktās sugas ~30% (!!!) bija "starpsugas", kurām daļa no pazīmēm atbilda vienai sugai, daļa pazīmju - otrai sugai, tai skaitā - ārēji nav redzami izstiepti augļķermeņi (par ko Iveta raksta), bet mikroskopiski atbilst medainajai. Un otrādāk.


dziedava 01.aprīlis, 09:47

Ja ir kaut kas atmiņā vai foto aizķēries, tad priecātos uzzināt, uz kā auga, kādā vietā, jo suga arī pasaulē reta


dziedava 01.aprīlis, 09:43

Šo mēs neatpazinām, jo suga atklāta tikai 2022. gadā, bet tās sporas ar apaļajiem "dobumiem" šai sugai ir tik ļoti raksturīgas! Viss pārējais arī kā no topošās grāmatas :))


dziedava 01.aprīlis, 09:28

Paraudziņš ir. Tikai kur? :)


dziedava 01.aprīlis, 09:23

Visdrīzāk kocītes (Comatricha), bet pagaidām tā pārliecinoši suga rokā nedodas. Novērojums interesants. Varbūt ar laiku nāks skaidrība :)


dziedava 01.aprīlis, 09:12

Ņemot vērā, ka purvā, tai vajadzētu būt potenciāli aizsargājamajai sugai


dziedava 01.aprīlis, 08:50

Gļotsēņu atslēga man piedāvāja konkrētu sugu - Physarum leucophaeum (ņēmu vērā arī lapkoku klātbūtni). Ar pārsteigumu konstatēju, ka arī kopskats sugai ļoti labi atbilst. Lai arī šīs no mikroskopējamām, un it kā kkas līdzīgs var būt "viss kas", baigi jau velk uz to, ka atslēgai taisnība, jo citām līdzīgajām pilnais komplekts arī manā galvas datubāzē, ne tikai atslēgā, īsti neatbilst.


dziedava 01.aprīlis, 07:52

Tur varētu būt pat vairākas sugas


dziedava 01.aprīlis, 07:51

sēne


dziedava 01.aprīlis, 07:50

Man šis vairāk izskatās pēc nepilnīgas attīstības (stūrainās sporas arī no tā), tāpēc smalkas detaļas var nebūt precīzas. Priekš Diderma spumarioides atbilst ne tikai pakāje un sporu izmērs, bet arī tipiskais augšanas laiks augustā. Tas, kas mulsina, ir minētā priede, jo citos šīs sugas novērojumos priede nav minēta, un mežs tipiski vairāk nemorāls.


vigulis 31.marts, 21:47

Šai sugai prasās foto vai noteikšanas pazīmju aprakstu. Vai tomēr nebūs lielais ķīris?


vigulis 31.marts, 21:47

Šai sugai prasās foto vai noteikšanas pazīmju aprakstu. Vai tomēr nebūs lielais ķīris?


zemesbite 31.marts, 20:39

Paldies, Ansi!


Siona 31.marts, 19:05

Parastā zalktene! ;)


dziedava 31.marts, 18:56

Ragansviests nevar būt, jo sastāv no skaidrām grupiņām ar mazumiņiem. Mazumiņi diemžēl ir loti jauni, tāpēc vismaz es nespēju saskatīt, vai tie ir tikai apaļīgi (kas vilktu uz zaļgano pumpurīti), vai jau sākuši stiepties garumā (t.i. augstumā) - tad būtu kkas no cilindrīšu dzimtas.


Ansis 31.marts, 18:37

Paldies, Julita!


a.b 31.marts, 18:18

Varbūt arī tā. Ierakstīt nepaguvu..


forelljjanka 31.marts, 18:05

Mazais dzenis.Agrākajam novērojumam Latvijā nepietiks.;)


Mežirbe777 31.marts, 17:59

Paldies par manu aizdomu apstiprināšanu! :D Tātad gļotsēņu intuīcija nav nemaz tik zemā līmenī.. Jāturpina meklēt retāki taksoni!


adata 31.marts, 17:37

Paldies, Ansi!


dziedava 31.marts, 16:00

Paldies par paraugu! Paraugā augļķermeņi gan bija ļoti cieti, līdz galam nenobrieduši. Jauna eksemplāra krāsa var būt nozīmīga noteikšanā, bet svarīgi arī nobriedināt (turot mitrākā vietā), citādi perīdiju noņemt mikroskopēšanai ir praktiski neiespējami. Šajā gadījumā mazu gabaliņu izdevās atmiekšķēt un nodabūt, kas sarežģītākos gadījumos varētu būt nepietiekami. Pēc izmēra un perīdija pazīmēm te varētu būt divi varianti L.irregularis un L.epidendrum, kas esot viens no grūtāk atšķiramajiem sugu pāriem. L.epidendrum vairāk raksturīgi, kā es tos saucu, pārstaipi uz augļķermeņa virsmas, kas te ir ļoti labi redzami, tāpēc izšķīros par parastāko sugu.


dziedava 31.marts, 14:31

Paldies, Artur! :)


ekologs 31.marts, 14:27

Manuprāt, koku kamene (Bombus hypnorum).


dziedava 31.marts, 14:16

Paldies, Ansi!


adata 31.marts, 14:10

Jauks atradums! Kājiņas rakstītais un attēlotais garums arī mani samulsināja, un nav pirmā reize, kad Julitai kādā paraugā izdodas atrast jauku kriksīti!


dziedava 31.marts, 13:37

Man jau šķiet, ka cenšanās tikt pie nosaukuma bijusi tik veiksmīga, ka neredzu pat vajadzību mikroskopēt :), apskatīju tikai tuvplānā un pamērīju garumu (kas te nebija), bet kājiņa ir proporcionāli gara (nevis īsa, kā rakstīts), kas arī redzams 1.-2.foto. Bet interesantākais te ir cits - uz sūnas atradās arī jauka kriksīte, kuru ielikšu atsevišķā novērojumā. Ieteiktu nākmreiz nejauši ievākt mazliet vairāk eksemplāru, ne vienu vien. :D


dziedava 31.marts, 10:31

Jā, būtu jauki, ņemot vērā, ka nu jau skaidrāk iezīmējas, uz kā meklēt, un manējais atradums nemaz nebija vēl riktīgi izsporojies, lai arī nobriedis, tā ka arī domāju, ka noteikti cerības vēl ir. Pat šķita, ka manā gadījumā bija arī jaunāki eksemplāri, bet tad atkal sašaubījos, vai tie nav caurspīdīgi-baltgani sveķu pilieni. Ja ir pa vienam gab., tad pārliecība dabā nepavisam nav liela. Varbūt svarīgākais ir ne egles dzīvīgums, bet micēlijs, kas radies uz sveķiem, kas, savukārt, rodas no dzīvām eglēm. Tādā gadījumā drošs fakts ir tikai tas, ka eglei ir jābūt bijušai dzīvai :D. Līdzīgi esmu atradusi arī zeltpūšļu pilienīti Hemitrichia sordivesiculosa, kas raksturīgi aug uz dzīviem lapukokiem, bet es to atradu uz nesen lūzušas apses kritalas. "Dzīva vai nesen dzīva" - varbūt tā var saukt to vajadzīgo statusu.


Mežirbe777 31.marts, 09:35

Pieņemot, ka uz egļu sveķainām rētām, tad Sarea difformis (Fr.) Fr. . Protams, vislabāk šādus būtu noteikt balstoties uz mikro pazīmēm.


Mežirbe777 31.marts, 09:26

Konkrētā egle vēl joprojām vilka dzīvību, lai gan rētas bija ekstensīvas un noklāja visu stumbru vismaz līdz 2,5m H. Piekrītu, ka aprakstos minētas dzīvu egļu sveķainas rētas, lai gan raksturīgais melnais micēlija tīklojums novērojams arī uz nokaltušiem stumbriem, kamēr vien ir atbilstoši apstākļi tā eksistencei.. Joprojām neesmu atmetis entuziasmu atrast vēl kādu sugas atradni, tuvākajās dienās tiks apsekoti kārtējie biotopi.


dziedava 31.marts, 08:38

Raivo, "Tava" egle bija dzīva vai beigta? Es tagad domāju par savu atradumu, kuras dzīvotni man nebija laika kārtīgi papētīt, bet man tobrīd pašsaprotami šķita, ka egle ir beigta, bet tagad sāku domāt, ka runa taču bija par dzīvu (?) egļu sveķu rētām. Kā bija Tavā gadījumā?


dziedava 31.marts, 07:04

Jā!


adata 30.marts, 22:02

Tik skaisti izkritusi no kausiņiem!


megemege 30.marts, 22:00

Jā, Iveta, bija staipīgas.


adata 30.marts, 21:59

Pēc staipīgajiem kapilīcija pavedieniem un dzeltenās krāsas teiktu, ka režģa gļotsēne.


IlzeP 30.marts, 20:04

Vai aplikācija ir atjaunināta?


spiigana 30.marts, 19:48

Aplikācija man jau kādu laiku neveras vaļā, bet šodien no kompja karte raustās un neļaujas bīdīties. Tādēļ arī precīzāku vietu ielikt neizdevās.


mufunja 30.marts, 18:52

Apsveicu :)


Mežirbe777 30.marts, 18:42

Paldies par iedziļināšanos, Julita! Ceru, ka izdosies tikt pie pārliecinošas taksona piederības! Par pilienīti dzīvoju pilnīgā pārliecībā, ka jābūt DD. Tomēr nebija gan, tagad pievienoju. Reizēm mobilajā aplikācijā ir problēmas ar novērojuma sūtīšanu, ja i-neta pārklājums ir neeksistējošs. Pats centos nonākt pie taksona, tomēr nesekmīgi, nav vēl tādas pieredzes. Ceru, ka laikam ejot tāda radīsies :D


Mežirbe777 30.marts, 18:19

Super! Apsveicu, ka tiešām izdevās atrast! Suga noteikti ir izteikti prasīga un kaprīza pret mikro-dzīvotni. Šis arī ir no tāda dabiskāka meža stūrīša, ne gluži no stādītas egļu monokultūras.. Iedvesma atrast vēl kādam pietiekami vērīgam pētniekam ar gaišām acīm un lupu..


zane_ernstreite 30.marts, 17:49

Paldies, Uģi!


CerambyX 30.marts, 17:48

Meža tilbīte


dziedava 30.marts, 17:41

Bet vēlreiz par šo runājot, ir Polyschismium grupa, kas mums Latvijā nav bijusi, tāpēc tur jāpapēta rūpīgāk, jo uzreiz nav skaidrs, vai galviņas izskats ir traumēta parasta suga, vai tipiskāka cita suga ģintī, kas mums nav bijusi un tāpēc nepazīstam.


dziedava 30.marts, 17:03

Raivo, šo mikroskopēju, ir līdzīgs Diderma tigrinum, bet es vēl pārskatīšu variantus. Taču jautājums ir par trešo paraugu - pilienīti 8.03.2026., ko nevaru Dabasdatos atrast (tajā datumā no gļotsēnēm tikai purpura lākturīte). Vai sajaukts datums, vai nav Dabasdatos vispār? Man pirms mikroskopēšanas vajag, lai novērojums ir dabasdatos, lai es redzu foto dabā un varu uzreiz rakstīt mikroskopēšanas piezīmes, un piereģistrēt sev, kur Dabasdatos viss apraksts ir atrodams.


dziedava 30.marts, 16:01

Varētu būt Reticularia lycoperdon


dziedava 30.marts, 15:20

Paldies, Mārīt! Nu īsti nevar :D. Kamēr nemikroskopēju, pārliecības nebija. Normāli būtu, ja tādi augtu čupiņā (un tā tiem vajadzētu augt), tad būtu ieraugāms un saprotams. Bet nu viens gab. ir tā kā ir. :) Laimējās! Paldies Raivo, kurš ierādīja, tieši uz kādiem kokiem jāmeklē.


zemesbite 30.marts, 15:10

Vai dieniņ, kā tādu kunkulīti var ieraudzīt! Lieliski! :)


dziedava 30.marts, 14:29

Liels paldies par paraugu! Mikroskopēju, viss kārtībā, kapilīcijs ir un suga pareiza. :) Un kā jau ir gadījies - tikko saņemu un apskatu paraugu, tā uzreiz ekspedīcijā izdodas atrast arī pašai (1 gab. augļķermeni :D). Ir pilnīgi droši, Raivo, bez Tava atraduma es arī nebūtu atradusi, jo uzmanību pievērsu, ka egle bija tieši tāda pati - slīpa un melna, tāpēc īpašs paldies par biotopa un substrāta bildēm! Kad ieraudzīju koka atbilstību, tad meklēju, kamēr atradu. :)


zemesbite 30.marts, 10:34

Artur, Uģi, paldies!


IlzeP 30.marts, 08:03

Pēc kā noteicāt, ka zaļā, nevis pelēkā? Zaļā dzilna ir ļoti reta. Zaļā dzilna: http://www.putni.lv/picvir.htm Pelēkā dzilna: http://www.putni.lv/piccan.htm


Ansis 30.marts, 07:16

Pēdējā foto zobiņi labi redzami.


ekologs 29.marts, 23:21

Koksngrauzis (Obrium cantharinum).


Lietuviete 29.marts, 23:04

Liels paldies, Edgar, par sugas noteikšanu!


guta7 29.marts, 22:19

Paldies par skaidrojumu. Ilgi cīnījos, lai tiktu skaidrībā.


ekologs 29.marts, 22:03

Ok. Marek, Uģi, paldies!


adata 29.marts, 22:01

Medainajai svarīgi, lai augļķermeņi būtu vertikāli garāki izstiepti, ne apaļi. Te nevar izslēgt nelīdzeno pilienīti, jo augļķermeņi izskatās apaļi, pēc sporu mākoņa abas līdzīgas.


CerambyX 29.marts, 21:57

Izskatās ok priekš caprea, jā


Ziemelmeita 29.marts, 21:53

Paldies, kāpurs nokrita, vēl bildes dabūt nesanaca.


nekovārnis 29.marts, 21:49

Jā, grūti saprast, bet vismaz R.inqisitor tas nav.


Ziemelmeita 29.marts, 21:44

Vienīga bilde. Pietuvināju šo pašu, bet nekas īpaši labāks nav.


nekovārnis 29.marts, 21:40

Šis neizskatās pēc R.inqisitor kāpura. Varbūt kāda tuvāka bilde?


Ziemelmeita 29.marts, 21:34

Varbūt ir, neņemos apgalvot.


adata 29.marts, 21:32

Vai tik nebūs medainā bumbulīte? Augļķermeņi vertikāli izstiepti, sporu mākonis ciešā klājienā.


Siona 29.marts, 21:12

Raibās kosas aprakstā minēts: "No citām kosām viegli atšķirama pēc īlensmailajiem maksts zobiņiem ar gaišu malu." Tas būtu tas, ko redz pēdējā attēlā?


ekologs 29.marts, 16:08

Uģi, vari lūdzu uzmest savu aci? Mēs ar Mareku te punktējumu skatāmies un sākotnējais P. caraboides pārtop par P. caprea. Kādas ir Tavas domas?


zemesbite 29.marts, 15:43

Paldies, Julita!


pustumsa 29.marts, 15:34

Iespējams peļu klijāna ligzda, kurš tur blakus cīnījās ar vārnām


pustumsa 29.marts, 15:28

Šķiet plucināja vistu no blakus esošās mājas pagalma


nekovārnis 29.marts, 11:39

Vai nebūs parastais nātru raibenis? Lielais nātru raibenis ir migrants (Latvijā neziemo), kas sāk ierasties aprīlī/maijā.


nekovārnis 29.marts, 11:33

Lielais meža raibenis sāk lidot ap jāņiem :)


ekologs 29.marts, 10:58

Strautene (Plecoptera sp.).


BI 28.marts, 20:59

Gredzens HA39.922. Aizsūtīšu kolēģiem.


adata 28.marts, 18:43

Iespējams, ka medainā bumbulīte, ja augļķermeņi ir vertikāli izstiepti, vienādi plati, ne pilienveida. Te tā izskatās.


ekologs 28.marts, 16:22

Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis).


megemege 28.marts, 15:44

Paldies Amanda!


Amanda 28.marts, 15:40

Tumšās pīles


dziedava 28.marts, 09:12

S.gracilis/hyperopta, būtu skaidrāk jāredz sīkās sporas


adata 27.marts, 20:57

Piekrītu Julitai, gļotsēni neatgādina.


dziedava 27.marts, 20:10

Vairāk tā kā pēc sēnes - fleogenas izskatās..


Ziemelmeita 27.marts, 19:54

Paldies,Ivar!


Ivars Leimanis 27.marts, 19:35

Ticamāk kalnu divzobe Orthodicranum montanum.


IlzeP 27.marts, 15:45

Tā tas ir, Ainār. Bet Baltkrievijas punkts tāpat nepārmigrēsies uz Ornitho portālu. Īsti nezinu, ko ieteikt.


Dubults 27.marts, 14:46

Igor, man nav īsti skaidrs, ko šim novērojumam nozīmē kartē atliktais punkts? No Jūsu rakstītās piezīmes saprotu, ka putns gājis bojā Baltkrievijā. Tad jau mirušā putna novērojuma punktam būtu jāatrodas tur! Ja punkts paliek Teiču purvā, tad tas nozīmē, ka tieši tur atrasts beigts klinšu ērglis.


dziedava 27.marts, 10:24

Jā! :)


dziedava 27.marts, 08:56

Spriežot pēc googles, C.nigra dažādiem cilvēkiem tiešām varētu būt dažādi pazīstams, man laikam gan ir tikai viena, gļotsēniskā, asociācija ;)


IlzeP 27.marts, 07:37

Mani vienmēr samulsina šis tik pazīstamais saīsinājums - C. nigra - attiecībā uz gļotsēnēm :)


Vīksna 26.marts, 21:26

Vai tiešām pelēkais tāds koks un tik agri zied ?


nekovārnis 26.marts, 20:12

Paldies! :)


dziedava 26.marts, 19:34

C.nigra tā izjukt kā alta nemaz nespēj. Kaut ko te jāizvēlas, izvēlos retāko.


Amanda 26.marts, 07:38

Sējas zosis


marsancija 25.marts, 22:35

Paldies, Renāte!


LMM 25.marts, 19:49

Macrogastra borealis (latesriata)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts