Aktīvie lietotāji: 155 Šodien ievadītie novērojumi: 44 Kopējais novērojumu skaits: 639628
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Cik sugas atrastas uz dižkokiem? Aicinājuma rezultāti
Pievienots 2019-01-19 21:53:53

2018. gada jūnija sākumā Dabasdatos bija publicēts aicinājums skaitīt sugas uz dižkokiem. Šajā rakstā – par aicinājuma rezultātiem.

Kamēr lasi raksta sākumu, aicinu apdomāt – cik sugu šajā Dabasdatu pētījumā varētu būt novērots uz viena koka? Cik pavisam? Vai biežāk novērotas sūnas, sēnes, kukaiņi, ķērpji, vai kāda cita sugu grupa? Kuras sugas biežākās? Savas hipotēzes pieraksti – pēc tam būs interesanti salīdzināt!

Pirms izsludināju aicinājumu apsekot dižkokus, ziņojot par visām uz koka atrastajām sugām, ilgi šaubījos, jo uzreiz bija skaidrs, ka realizēt nopietnu dižkoka apsekojumu nav viegli. Nepieradušai acij nav viegli nošķirt vienu sugu no otras, pat ja noteikšana līdz konkrētai sugai nav obligāta, jo pat eksperti parasti nav eksperti par visām sugām un to atšķiršanas pazīmēm. Turklāt rūpīgāks apsekojums prasa ilgāku laiku. Un tas viss pēc tam vēl jāapkopo!

Par akcijas sarežģītību, iesniedzot savus datus, rakstīja arī viena no dalībniecēm, Baiba Bambe: "Vispār uzdevums nebija tik viegls, kā sākumā varēja likties. Ātri vien sapratu, ka uz visiem dižozoliem ir ciprešu hipns, uz gandrīz visiem, kaut vai nedaudz, vāverastīte, bet pārējās sugas... nu jā, galvenokārt priekš manis "ķērpis nenoteikts"."

Taču, par spīti bažām, aicinājuma rezultāti krietni pārspēja domāto, par ko esmu ļoti pateicīga visiem, kas atsaucās! Līdz ar to iespējams ne tikai apkopot rezultātus, bet arī izdarīt pirmos secinājumus.

Ziņas par apsekotajiem dižkokiem iesūtīja septiņi ziņotāji (katrs par vienu līdz četriem dižkokiem), kopumā ziņojot par piecu sugu 14 kokiem no dažādām Latvijas vietām. Tie bija no knapi dižkoka kritēriju sasniegušiem līdz pat dižkokam sugas pārstāvju top 20. Visi lielākie jau bija Dabas retumu krātuves datubāzē reģistrēti, bet starp mazākajiem bija arī četri iepriekš neapzināti.


Pa kreisi – lielākais akcijas laikā ieziņotais iepriekš neapzināts dižkoks – dižozols Vestienas pagastā pie Liepu mājām ar apkārtmēru 4,90 m (foto: Baiba Bambe). Pa labi – viens no lielākajiem apsekotajiem dižozoliem – Brūveru ozols Rojas novadā; apkārtmērs – 7,25 m (foto: Vija Sileviča).

Ziņotāji un apsekoto dižkoku skaits (iekavās no tiem dižkoku skaits, kas iepriekš nebija apzināti): Vēsma Vijupe 4, Baiba Bambe 3 (1), Vija Sileviča 2 (1), Julita Kluša 2, Inguna Riževa 1 (1), Aija Amere 1 (1), Mārīte Ramša 1.

Ņemot vērā gana augsto uzdevuma sarežģītības pakāpi cilvēkam, kas nekad neko līdzīgu nav darījis, iegūtie rezultāti (sugu skaits) par konkrētajiem kokiem nav savstarpēji salīdzināmi, jo par dižkoka sugu, izmēru un atrašanās vietu būtiskāka loma bija veltītajam laikam un rūpīgai redzētā fotodokumentācijai. Taču fiksētās sugas jebkurā gadījumā liecina par šo sugu sastopamību un arī pamanāmību, tāpēc par redzētajām sugām tālāk rakstā būs analizēts vairāk.

Par vairumu apsekoto koku (deviņiem) ieziņotas mazāk nekā 10 sugas (1-8). Lielākā daļa koku tika apsekota tikai vienas dienas laikā, lielākoties vasarā. Vēsma Vijupe savus kokus apsekojusi vairākkārt, taču iespēja apsekot dižkoku visa gada griezumā, kā tas aicinājumā bija iecerēts, bija tikai Mārītei Ramšai, jo viņai dižkoks aug mājas pagalmā, līdz ar to arī apsekojumos iegūtie dati ir pielīdzināmi ļoti nopietnam pētījumam, ja vien izdotos visu atrasto arī līdz galam noteikt. Mārītei – cepuri nost par ieguldīto laiku un pūlēm!! Raksta beigās lasāmas arī viņas pašas pārdomas par šo pasākumu.

Kā redzams 1. tabulā, tieša sakarība starp koka apkārtmēru un sugu skaitu nav novērojama, jo būtiskāku lomu spēlēja fakts, cik rūpīgi apsekojums veikts. Uz Mārītes Ramšas apsekotā oša gada laikā novērots vairāk nekā pusotrs simts sugu! Tik lielisku rezultātu, izsludinot aicinājumu, nudien necerēju iegūt. Sugām bagātākie dižkoku apsekojumi parādīti 2. tabulā.

1. tabula. Apsekoto dižkoku skaits pa sugām, pēc apkārtmēra*


 *Iekavās norādīts uz viena dižkoka atrasto sugu skaits. Ar krāsām izcelti sugām bagātākie apsekojumi.

2. tabula. Sugām bagātākie dižkoku apsekojumi

Apsekotājs

Dižkoks

Vieta

Sugu skaits

Apkārtmērs

Apraksts

Vēsma Vijupe

Salas Pirmais ozols

Jūrmala

13

5,73 m

Aug koku pudurā. Dzīvi tikai galotnes zari.

Vija Sileviča

Brūveru ozols

Rojas novads

28

7,25 m

Aug klajā vietā. Veselīgs un spēcīgs. Senāk ir nolauzts viens no vadošajiem zariem, tur tagad ir caurums.

Julita Kluša

Bērzu ceļmalas ozols

Engures pag.

34

4,39 m

Ceļmalā; blakus jau paaugusies bērzu jaunaudze, bet agrākos laikos tur bija pļava.

Julita Kluša

Kleistu ielas bērzs

Rīga

42

3,06 m

Ielas malas apstādījumos

Mārīte Ramša

Osis "Kļaviņās"

Embūtes pag.

155-169

4,81 m

Aug pagalma malā. Iet bojā, daļa zaru nokaltuši.

Dižkoku skaita, novēroto sugu skaita un novērojumu skaita (summējot dažādu sugu novērojumos uz dažādiem kokiem) sadalījums pa sugu grupām parādīts 3. tabulā. Kā redzams, vislielākais novēroto sugu skaits (~1/3 no visām sugām) ir kukaiņiem, taču kopējais novērojumu un dižkoku, uz kuriem suga novērota, skaits lielāks ķērpjiem. Lai arī sūnas sastopamas uz dižkokiem bieži, novēroto sugu skaits ir būtiski mazāks, mazāks arī nekā sēnēm, kas novērotas uz mazāk kokiem, taču kopskaitā ar vairāk sugām un novērojumiem. Jāatzīmē, ka diezgan bieži novēroti arī zirnekļveidīgie, putni, gliemji un vaskulārie augi, katra sugu grupa veido ap 5% no visām novērotajām sugām

3. tabula. Dižkoku skaita, novēroto sugu skaita un novērojumu skaita sadalījums pa sugu grupām

Apskatot novēroto sugu skaitu uz konkrētiem dižkokiem sadalījumā pa sugu grupām (4. tabula) var ievērot, ka ķērpju un kukaiņu (un pēc tam attiecīgi sūnu un sēņu) sugu īpatsvars lielāks ir vairumam dižkoku, neatkarīgi no uz konkrētā dižkoka novēroto sugu skaita.

4. tabula. Novēroto sugu skaits uz konkrētiem dižkokiem sadalījumā pa sugu grupām* 


 *Ar krāsām (sarkans -> dzeltens -> zaļš) izcelts to sugu grupu novērojumu skaits (ja attiecīgajā sugu grupā novēroto sugu skaits >1), kas ir lielākais konkrētā dižkoka (aiz sugas nosaukuma norādītais skaitlis ir tā stumbra apkārtmērs cm) apsekojumā.

Īpaši aizsargājamo, reto un zinātniski nozīmīgo sugu sarakstā (5. tabula) nav iekļautas vēl vairākas retas un varbūt pat Latvijai jaunas sugas, kuru noteikšanai būtu nepieciešama rūpīgāka izpēte. Tā kā atrast kaut vienu sugu no tabulā redzamā saraksta jau ir sasniegums, tad saraksta garums (16 sugas uz nosacīti patvaļīgi izvēlētiem 14 dižkokiem) vēlreiz apstiprina – dižkoki ir ne tikai vienkārši sugām bagāti, bet arī īpašām sugām bagāti! Te gan jāpiebilst, ka uz knapi dižkoka kritērijus sasniegušā bērza, lai arī tika novērots salīdzinoši daudz sugu (pēc novēroto sugu skaita šajā pētījumā pat 2. vieta), neviena īpaša suga novērota netika.

5. tabula. Īpaši aizsargājamās, retās un zinātniski nozīmīgās sugas*


*ĪA – īpaši aizsargājama suga; LSG – suga ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā; ML – sugai var veidot mikroliegumu; DMB – dabisku meža biotopu raksturojoša suga; IS – indikatorsuga, SPS – specifiskā suga.

No kukaiņiem (6. tabula) visvairāk jeb pusei no dižkokiem novēroti tauriņi, lielākoties dažādi naktstauriņi (sprīžmeši, tīklkodes, zāļsviļņi u.c.). Uz vairāk nekā trešdaļas dižkoku redzētas arī vaboles (praulvaboles, koksngrauži, smecernieki, smailvaboles u.c.), divspārņi (galvenokārt mušveidīgie) un plēvspārņi (lielākoties skudras, arī jātnieciņi u.c.). Blakšu kārta pārstāvēta ar sarkanblaktīm, zemesblakti, vairogblakti un mīkstblakti. No citiem kukaiņiem redzētas divu sugu ķērpjutis, arī zeltactiņa, laputs, cikādiņa, skarpijmuša un makstene.

6. tabula. Kukaiņu novērojumu sadalījums pa kukaiņu kārtām

Kukaiņu sugu uz dižkokiem tika novērots visvairāk no visām sugu grupām (gandrīz 100 novērojumi!), starp tām arī viena aizsargājamā suga, kas raksturīga dobumainiem kokiem – spožā skudra Lasius fuliginosus. Lielākoties uz dažādiem kokiem novērotas atšķirīgas kukaiņu sugas. Droši noteiktas ir tikai četras sugas (turklāt katra no savas kārtas!), kas atrastas uz vairāk nekā viena koka, un arī šīs četras sugas tikai uz diviem kokiem katra, visas uz ozoliem.


Biežāk novērotās kukaiņu sugas: spožā skudra
Lasius fuliginosus (foto: Vija Sileviča), sarkanblakts Pyrrhocoris apterus (foto: Vēsma Vijupe), ievu tīklkode Yponomeuta evonymella (foto: Mārīte Ramša) un smailvabole Scaphidium quadrimaculatum (foto: Mārīte Ramša).

Vairāk novērojumu nekā kukaiņiem – apmēram trešdaļa no visiem – ir ķērpjiem, tie arī atrasti uz lielākās daļas dižkoku (11 no 14), tomēr sugu skaits ķērpjiem novērots mazāks nekā kukaiņiem. Tas varētu liecināt par to, ka kukaiņi uz dižkokiem kopumā sastopami vairāk, taču ķērpji nebēg, vieglāk novērojami un nofotografējami, tāpēc arī novērojumu ir vairāk. Biežāk novērotās ķērpju sugas: ramalīna Ramalina pollinaria, plūmju evernija Evernia prunastri un rievainā parmēlija Parmelia sulcata (uz 5-6 dižkokiem). Citas biežāk novēroto ķērpju ģintis: fiscijas Physcia sp., pertuzārijas Pertusaria sp., sienasķērpji Xanthoria sp., lekanoras Lecanora sp.


Rievainā parmēlija Parmelia sulcata ir starp visbiežāk novērotajām ķērpju sugām, taču Mārītei Ramšai uz oša to izdevās novērot ar apotēcijiem, kas gan ir reti! Foto: Mārīte Ramša

Te īpaši jāatzīmē Mārītes Ramšas pētījums uz dižā oša – viņai uz viena paša dižkoka izdevās novērot apmēram 50 sugu ķērpjus (pavisam šajā Dabasdatu pētījumā novērotas 68-77 ķērpju sugas, kas ir vairāk nekā 10% no visām apzinātajām Latvijas ķērpju sugām). Iespējams, ka novērots arī vairāk sugu, bet tālākā noteikšana – dalīšana pa sugām jau kļuva pārāk sarežģīta, tāpēc sugu skaits norādīts aptuvens esošo zināšanu robežās.

Apkopojot šī pētījuma rezultātus, internetā uzgāju rakstu par citiem līdzīgiem ķērpju pētījumiem uz viena koka (te gan nav runa tieši par dižkokiem) pasaules mērogā (Sipman, Nöske 2005), kur tika secināts, ka mitrajos tropu mežos ķērpju sugu ir vairāk nekā mērenajā joslā. Uzsvērts, ka noteikto ķērpju sugu skaitu ietekmē gan koka augšanas vieta, gan pētnieka pieredze, gan metodoloģija, jo daudzas sugas var nebūt viegli sasniedzamas.

Tā dažādos pagājušā un šī gadsimta pētījumos uz viena koka atrasto ķērpju sugu skaits ir, piemēram, 12-55 (Franču Gviānā D-Amerikā); 45-84 (Venecuēlā, izmantots autoceltnis); 24-78 (Ekvadorā, rāpšanās ar virves palīdzību); 52 (ozolu mežā Lielbritānijā) u.c., kā arī uz viena krituša koka – 176 (Jaungvinejā), 76 (Tasmānijā). Vēl interesants fakts, ka Ekvadoras pētījums (ar 24-78 sugām uz koka jeb vidēji 56 sugām) tika atkārtots, kad koki bija nozāģēti, tātad apsekojami daudz pilnīgāk, iegūstot 56-129 sugas uz viena koka (vidēji – 80,8 sugas uz koka). Tika arī secināts, ka ķērpju sugu skaits atkarīgs gan no koka sugas, gan arī no koka apkārtmēra (vecuma) (Sipman, Nöske 2005).

Lai arī pētījumos tika apsekoti pavisam citu sugu un citā vidē auguši koki, arī Mārītes veiktā pētījuma rezultāti ļoti labi iekļaujas, vēlreiz apliecinot, ka uz dižkokiem tiešām ir daudz sugu, ka Mārīte veikusi tiešām rūpīgu apsekojumu, bet pavisam pilnīga uzskaite sugu skaitu vēl ievērojami palielinātu.

Daudzi ķērpji pēc foto vien ir grūti nosakāmi.


Pa kreisi (foto: Mārīte Ramša; uz oša) ir kāda no pertuzārijām. Ja pieliktu mēli un būtu rūgta, būtu bieži sastopamā rūgtā pertuzārija Pertusaria amara, bet bez pagaršošanas var tikai minēt. Savukārt pa labi (foto: Julita Kluša, uz ozola) esošo pertuzāriju noteikt palīdz raksturīgā dzeltenīgā krāsa. Dzeltenīgā pertuzārija Pertusaria flavida ir reta un aizsargājama suga.


Ķērpis Chrysothrix candelaris – no skata nešķiet īpaša (kā dzeltens pulveris), taču ir samērā reta ķērpju suga, kas šīs akcijas ietvaros uz dižozoliem novērota pat divas vai trīs reizes. Foto: Julita Kluša

Vairāk nekā 10% no visām sugām uz dižkokiem novērotas sēņu sugas, taču tikai divas sugas novērotas vairāk nekā uz viena koka, tostarp parastā sērpiepe Laetiporus sulphureus – pat uz 5 dižozoliem.

Sēņu sugu sadalījums pa dižkokiem ir nevienmērīgs. Visbiežāk uz dižkokiem (pusei no apsekotajiem kokiem) atrastas piepes, taču sugu skaita ziņā vairāk atrastas sēnes uz ķērpjiem, bet visas – uz viena dižkoka (7. tabula). Iespējams, uz citiem kokiem šādā skatījumā ķērpji nav pētīti.

7. tabula. Sēņu novērojumu sadalījums pa sēņu grupām


 


Šī pētījuma ietvaros Mārīte atradusi pat potenciāli jaunas sēņu sugas Latvijai – pa kreisi sēne Erythricium aurantiacum, kas lielākoties aug uz fiscijām jeb Physcia ģints ķērpjiem, bet pa labi sēne Merismodes sp. (iespējams, Merismodes anomalus), kas aug uz lapukoku mizas. Foto: Mārīte Ramša; uz oša.


Iespējams, visai bieži sastopama sēne uz ķērpjiem, taču maz ievērota – sēne Xanthoriicola physciae, kas parazitē uz sienasķērpjiem Xanthoria sp. Foto Mārīte Ramša; uz oša.

Visbiežāk uz dižkokiem novērotas sānsporogonsūnas jeb pleirokarpās sūnas – vairāk nekā puse no sugām, turklāt uz katra koka, kur atrastas sūnas, vismaz viena (8. tabula).

8. tabula. Sūnu novērojumu sadalījums pa sūnu grupām 


Biežākās uz dižkokiem novērotās sūnu sugas: ciprešu hipns Hypnum cupressiforme var. cupressiforme (uz 7 kokiem jeb pusei no apsekotajiem kokiem) un parastā vāverastīte Leucodon sciuroides (uz 5 kokiem). Vēl vairāk nekā uz viena dižkoka tika atrasta sprogainā slaidlape Homalothecium sericeum, noras vijzobe Syntrichia ruralis un lielā pūkcepurene Orthotrichum speciosum. Uz viena no kokiem tika novērota arī aizsargājama un reta suga – nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula.


Pa kreisi – ciprešu hipns Hypnum cupressiforme var. cupressiforme, kuru foto autore Baiba Bambe komentējusi: "Tas laikam ir uz visiem ozoliem, kuri resnāki par roku." Pa labi – retākā no uz dižkokiem novērotajām sūnu sugām – nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula uz Brūveru ozola, Vijas Silevičas foto.

Zirnekļveidīgajiem (14 sugas), līdzīgi kā vaskulārajiem augiem (10 sugas), visi novērojumi uz dažādiem kokiem ir atšķirīgi, t.i, neviena suga nav novērota divreiz. Nav novērotas vai noteiktas arī kādas retas vai citādi īpašas sugas.

Putnu sugas tika novērotas tikai uz diviem dižkokiem, kaut kopā 13 sugas – tas tikai liecina, ka putni dižkokus nesmādē, vien to novērošanai nepieciešams ilgāks laika periods – ar vienreizēju apmeklējumu nepietiek.


Meža pūce Strix aluco uz Kļaviņu (Mācītājmuižas) dižoša. Foto: Mārīte Ramša. Skaisto skatu autore gan piefiksējusi vēl pirms akcijas izsludināšanas, bet tā kā tas tomēr iekļaujas 2018. gadā, putns pie gada sugām pieskaitāms. Pavisam gada laikā Mārīte uz šī oša novēroja 12 putnu sugas, tai skaitā arī divas īpaši aizsargājamas sugas.

Uz vairāk nekā trešdaļas dižkoku novēroti arī gliemji. Biežāk novērotā suga – raibais vīngliemezis Arianta arbustorum (3 novērojumi).


 Vārpstiņgliemežu Clausiliidae sp. sugas ir grūti atšķiramas, viegli noteikt ir tikai gludo vārpstiņgliemezi Cochlodina laminata, jo tā čaula ir gluda (attēlā pa kreisi; foto: Vēsma Vijupe; uz ozola). Savukārt grūti savstarpēji atšķiramie vārpstiņgliemeži ar rievotu čaulu (pa labi; foto: Mārīte Ramša; uz oša) visi ir dabisku meža biotopu indikatorsugas.

No citām sugām biežākās – pa divām reizēm redzētas sliekas un mitrenes, kā arī ala, miga kādam dzīvniekam.

Kopumā akcijas laikā uz 14 dižkokiem veikti vairāk nekā 300 novērojumi vismaz 250 sugām – manuprāt, lieliski rezultāti, ņemot vērā, ka tamlīdzīgs pētījums tika organizēts pirmoreiz.

Noslēgumā aktīvākās ziņotājas Mārītes Ramšas pārdomas par sugu "vākšanu" uz dižkokiem, kas nemaz tik vienkāršs pasākums nebija:

"Izlasot par akciju, nopriecājos, jo patīk būt dabā un fotografēt ar konkrētu mērķi, turklāt šādi pasākumi vienmēr dod iespēju uzzināt kaut ko jaunu. Sākotnēji likās, ka uzskaite būs vienkārša, jo koku iespējams apskatīt jebkurā laikā – dižkoks osis aug manā sētā, tātad atliek tikai tam apiet apkārt un savākt sugas. Apsveru domu “pieķert” klāt arī kādu netālu augošu dižozolu.

Man entuziasms drusku noplok, kad izlasu, ka Julita jau vienā reizē uz dižkoka ieraudzījusi pārdesmit sugu. Saskaitu uz savējā līdz šim piefiksētās putnu sugas, dažas sūnas, dzelteno sienasķērpi un ramalīnas augšējos zaros. Njā, no manis šajā akcijā liela labuma nebūs. Bez tam mums ar fotoaparātu ir absolūta raksturu nesaderība, jo reiz, pēc kāda tauriņa lūkojoties, pamatīgi nogāžos, kā saka – zirgs gar zemi, pats gar zemi un pilna mute ar zemi, manā gadījumā – man mute ar zemi, fotoaparāts ar zemi un, neskatoties uz to, ka, aparātu sargājot, ietriecos ar seju nātrēs, bojājums objektīvā.

Kopš tā laika daudzmaz kvalitatīvas bildes iespējams uzņemt tikai saulainā laikā. Savukārt manām acīm piemetusies kaut kāda totāla gaismas nepanesamība. Caur saulesbrillēm mēģinu kaut ko saskatīt uz stumbra un priecājos, ja izdodas nofotografēt kādu ķērpi vai tā daļu, jo man kā nespeciālistei šķiet, ka zinātājam jau ar to pietiks.

Vēl grūtāk iet ar lidojošām un ātri rāpojošām radībām – neesmu paspējusi tās lāgā ieraudzīt, kad viņas jau ir prom, labākajā gadījumā atstājot par piemiņu kādu miglas bildi. Savukārt sīkie lidoņi vienkārši sastingst, saplūst ar stumbru un nav ieraugāmi. Problēma ir arī tā, ka stumbram piekļūt tik tuvu kā gribētos traucē sakņu kakls, kā arī netieku pie augšējiem zariem, un pat to apakšējās daļas ir tādā leņķi, ka, mēģinot kaut ko saskatīt, riskēju nogāzties augšpēdus. Labi, ka par mani apžēlojas vējš un ik pa laikam nomet kādu zariņu ar ķērpjiem.

Rezultātā guvums jau nav nemaz tik slikts, tikai samests datorā bez jebkādas sistēmas, un rudenī, pārskatot guvumu, saprotu, kādu ķīseli esmu savārījusi Julitai. Lai glābtu situāciju, mēģinu sameklēt ķērpjus vēlreiz, lai nobildētu detalizētāk un – tavu brīnumu – atkal un atkal ieraugu vēl nepiefiksētas sugas! Termiņi jau pārsniegti, bet es iekrītu azartā, neticami, ka iespējams ieraudzīt vēl kaut ko jaunu, pat sēnes uz ķērpjiem! Jā, ieraudzīt jau var, tikai mana kamera atsakās sadarboties – kvalitatīvas bildes tik sīkām lietām, tik pelēkā laikā – i neprasiet.

Kas to būtu domājis, ka uz viena koka tik daudz sugu! Ķērpju dažādība ir pārsteidzoša – uz katra nolūzuša, it kā "plika", sīka zariņa, tuvāk aplūkojot, izrādās vesela ķērpju pasaule, kurā grūti orientēties – nesaprotu, kur viens beidzas un cits sākas. Līdz ar to ķērpji kļuva par interesantāko sugu grupu un beigās iedzina pat azartā – uzmanīju katru nokritušo zariņu un mizu ar cerību atrast vēl ko neredzētu. Protams, ka lielākais prieks par sēni Erythricium aurantiacum, kas ir jauna suga Latvijā, un ar savu interesanto faktūru iepriecina arī sīko sēnīšu kolonija Merismodes sp., kas kvalitatīvā attēlā izskatītos kā īsts mākslas darbs.

Skaidrs, ka nākošreiz darītu savādāk – krātu sugu novērojumus atsevišķās mapītes, lai saprastu, kā un ko īsti esmu safotografējusi, kas vēl pietrūkst sugas noteikšanai, kā arī izveidotu savu galeriju ar ievietotajām sugām, lai novērstu atkārtošanos. Sev par attaisnojumu jāsaka, ka nedomāju, ka sugu būs tik daudz :)".


Dižais osis, uz kura Mārīte Ramša 2018. gadā novēroja vismaz 155-169 dažādas sugas. Foto: Mārīte Ramša.

Paldies Marekam Ieviņam, Ansim Opmanim, Uģim Piterānam, Rolandam Moisejevam, Mārtiņam Kalniņam, Uldim Ļoļānam, Inesei Cerai un Ivaram Leimanim, kuri ikdienišķi vai pēc konkrēta lūguma palīdzēja noteikt uz dižkokiem redzamās sugas, jo vienai visu "sašķirot" sugās būtu bijis daudzkārt ilgāk un grūtāk.

 

Literatūra

Sipman H.J.M., Nöske N.M. 2005. How many lichen species grow on a single tree? Observations in primary tropical forests compared.

 

Julita Kluša, dziedava.lv, Dabas retumu krātuve

2019-01-19

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Fringilla coelebs - 2019-04-19 SintijaK
Turdus philomelos - 2019-04-19 Arnis2
Emberiza citrinella - 2019-04-19 SintijaK
Ciconia ciconia - 2019-04-19 Arnis2
Phylloscopus collybita - 2019-04-19 SintijaK
Alauda arvensis - 2019-04-19 Arnis2
Emberiza schoeniclus - 2019-04-19 vigulis
Haematopus ostralegus - 2019-04-19 vigulis
Corvus corax - 2019-04-19 SintijaK
Pica pica - 2019-04-19 SintijaK
Linaria cannabina - 2019-04-19 Arnis2
Gerridae sp. - 2019-04-19 nekovārnis
Prunella modularis - 2019-04-19 Arnis2
Parus major - 2019-04-19 SintijaK
Dryocopus martius - 2019-04-19 Gaidis Grandāns
Larus canus - 2019-04-19 SintijaK
Anas platyrhynchos - 2019-04-19 SintijaK
Podiceps cristatus - 2019-04-19 SintijaK
Fringilla coelebs - 2019-04-19 girtsbar
Cyanistes caeruleus - 2019-04-19 girtsbar
Fringilla coelebs - 2019-04-19 Arnis2
Columba palumbus - 2019-04-19 Arnis2
Picus canus - 2019-04-19 girtsbar
Troglodytes troglodytes - 2019-04-19 Arnis2
Serinus serinus - 2019-04-19 IevaM
Phylloscopus collybita - 2019-04-19 Arnis2
Parus major - 2019-04-19 Arnis2
Emberiza citrinella - 2019-04-19 Arnis2
Erithacus rubecula - 2019-04-19 Arnis2
Upupa epops - 2019-04-19 Mix
Turdus merula - 2019-04-19 Arnis2
Turdus iliacus - 2019-04-19 Arnis2
Turdus pilaris - 2019-04-19 Arnis2
Buteo buteo - 2019-04-19 Arnis2
Dendrocopos major - 2019-04-19 Arnis2
Picus canus - 2019-04-19 Arnis2
Pyrrhula pyrrhula - 2019-04-19 karlis88
Phylloscopus collybita - 2019-04-19 Vita Ju
Regulus ignicapilla - 2019-04-19 Mix
Pandion haliaetus - 2019-04-19 Tringa
Erithacus rubecula - 2019-04-17 Wija
Passer montanus - 2019-04-17 Wija
Vulpes vulpes - 2019-04-17 Wija
Cervus elaphus - 2019-04-17 Wija
Prunella modularis - 2019-04-19 Mix
Phoenicurus ochruros - 2019-04-19 Mix
Picus canus - 2019-04-19 Gaidis Grandāns
Circus cyaneus - 2019-04-18 mazais_ezis
Dendrocopos medius - 2019-04-18 Siona
Parus major - 2019-04-18 Siona
Cyanistes caeruleus - 2019-04-18 Siona
Sturnus vulgaris - 2019-04-18 Siona
Erithacus rubecula - 2019-04-18 Siona
Corvus cornix - 2019-04-13 Siona
Corvus corax - 2019-04-13 Siona
Corvus cornix - 2019-04-13 Siona
Picus canus - 2019-04-19 laaga
Lasius fuliginosus - 2019-04-18 Vīksna
Araneae sp. - 2019-04-18 BioLaura
Fringilla coelebs - 2019-04-18 BioLaura
Pyrrhocoris apterus - 2019-04-18 BioLaura
Mergus merganser - 2019-04-18 rolandsl
Ficaria verna - 2019-04-18 BioLaura
Tetrastes bonasia - 2018-05-30 aer
Scilla siberica - 2019-04-18 BioLaura
Viola odorata - 2019-04-18 BioLaura
Dryocopus martius - 2019-04-18 Vīksna
Viola odorata - 2019-04-16 BioLaura
Tussilago farfara - 2019-04-16 BioLaura
Tussilago farfara - 2019-04-16 BioLaura
Columba livia domestica - 2019-04-17 Gallinago media
Sciurus vulgaris - 2019-04-18 Vīksna
Aves sp. - 2019-04-18 Vīksna
Dendrocopos leucotos - 2019-04-18 eksperts 3
Strix aluco - 2019-04-18 eksperts 3
Inachis io - 2019-04-18 bišudzenis
Tussilago farfara - 2019-04-18 bišudzenis
Anser sp. - 2019-04-18 eksperts 3
Scolopax rusticola - 2019-04-18 bišudzenis
Sturnus vulgaris - 2019-04-18 Gallinago media
Emberiza citrinella - 2019-04-18 Ilona_rasa
Lepus europaeus - 2019-04-18 eksperts 3
Anas platyrhynchos - 2019-04-18 Gallinago media
Capreolus capreolus - 2019-04-18 eksperts 3
Aves sp. - 2019-04-18 eksperts 3
Gallinago gallinago - 2019-04-18 Ilona_rasa
Accipiter gentilis - 2019-04-18 Ilona_rasa
Anthus pratensis - 2019-04-18 Ilona_rasa
Bucephala clangula - 2019-04-18 eksperts 3
Turdus viscivorus - 2019-04-18 Ilona_rasa
Vanellus vanellus - 2019-04-18 Ilona_rasa
Anas crecca - 2019-04-18 eksperts 3
Clangula hyemalis - 2019-04-18 Ilona_rasa
Charadrius dubius - 2019-04-18 Ilona_rasa
Scolopax rusticola - 2019-04-18 eksperts 3
Phylloscopus collybita - 2019-04-18 Ilona_rasa
Dytiscidae sp. - 2019-04-18 Ilona_rasa
Grus grus - 2019-04-18 eksperts 3
Prunus padus (syn. Padus avium) - 2019-04-12 de kje
Pyrrhocoris apterus - 2019-04-18 fotonieks
Phylloscopus collybita - 2019-04-18 de kje
Tetrao urogallus - 2019-04-18 Latvju_zēns
Cervus elaphus - 2019-04-18 girtsbar
Phylloscopus collybita - 2019-04-18 Inga Eizenberga
Hirundo rustica - 2019-04-18 Rallus
Sympecma paedisca - 2019-04-18 Mari
Phylloscopus collybita - 2019-04-18 Kristers K
Pyrrhula pyrrhula - 2019-04-18 Kristers K
Motacilla alba - 2019-04-18 Kristers K
Erithacus rubecula - 2019-04-18 Kristers K
Turdus philomelos - 2019-04-18 Kristers K
Dendrocopos major - 2019-04-18 Kristers K
Regulus regulus - 2019-04-18 Kristers K
Anemone ranunculoides - 2019-04-17 kamene
Phellinus tremulae - 2019-04-18 kamene
Inachis io - 2019-04-18 kamene
Falco columbarius - 2019-04-18 Platacis
Formica rufa - 2019-04-18 kamene
Castor fiber - 2019-04-18 kamene
Pylaisia polyantha - 2019-04-18 kamene
Pinus sylvestris - 2019-04-18 kamene
Capreolus capreolus - 2019-04-18 kamene
Picea abies - 2019-04-18 kamene
Mammalia sp. - 2019-04-18 kamene
Corydalis solida - 2019-04-18 kamene
Gagea lutea - 2019-04-18 kamene
Alauda arvensis - 2019-04-18 de kje
Glechoma hederacea - 2019-04-18 kamene
Anthus pratensis - 2019-04-18 de kje
Actitis hypoleucos - 2019-04-18 kamene
Turdus iliacus - 2019-04-18 de kje
Cygnus cygnus - 2019-04-18 de kje
Cygnus cygnus - 2019-04-18 de kje
Pica pica - 2019-04-18 de kje
Pseudomerulius aureus - 2019-04-18 Gaidis Grandāns
Emberiza citrinella - 2019-04-18 editez
Troglodytes troglodytes - 2019-04-18 ML
Bucephala clangula - 2019-04-18 megere
Anas penelope - 2019-04-18 megere
Tachybaptus ruficollis - 2019-04-18 megere
Cygnus cygnus - 2019-04-18 megere
Gallinago gallinago - 2019-04-18 editez
Chrysosplenium alternifolium - 2019-04-18 Ansis
Phylloscopus collybita - 2019-04-18 marccins
Callophrys rubi - 2019-04-18 Gaidis Grandāns
Ficaria verna - 2019-04-18 Alvis Āboliņš
Aquila pomarina - 2019-04-18 Alvis Āboliņš
Aquila pomarina - 2019-04-18 Alvis Āboliņš
Natrix natrix - 2019-04-18 Gaidis Grandāns
Pinus sylvestris - 2019-04-18 Ansis
Depressaria emeritella - 2019-04-18 sandis
Orthosia cerasi - 2019-04-18 sandis
Cleora cinctaria - 2019-04-18 sandis
Callophrys rubi - 2019-04-18 sandis
Anas crecca - 2019-04-18 sandis
Tringa ochropus - 2019-04-18 sandis
Alcedo atthis - 2019-04-18 sandis
Pandion haliaetus - 2019-04-17 sandis
Fringilla montifringilla - 2019-04-17 sandis
Alauda arvensis - 2019-04-17 sandis
Numenius arquata - 2019-04-17 sandis
Prunella modularis - 2019-04-17 sandis
Emberiza schoeniclus - 2019-04-17 sandis
Charadrius dubius - 2019-04-17 sandis
Charadrius dubius - 2019-04-17 sandis
Gallinago gallinago - 2019-04-17 sandis
Anser sp. - 2019-04-17 sandis
Salix repens subsp. rosmarinifolia - 2019-04-18 Ansis
Diplolepis rosae - 2019-04-15 Mimi Serada 1
Turdus iliacus - 2019-04-15 Mimi Serada
Mergus merganser - 2019-04-15 Mimi Serada
Daphne mezereum - 2019-04-18 meža_meita
Daphne mezereum - 2019-04-18 meža_meita
Pseudoplectania nigrella - 2019-04-18 Lemmus
Tetrastes bonasia - 2019-04-18 Gaidis Grandāns
Tetrastes bonasia - 2019-04-18 Gaidis Grandāns
Circus aeruginosus - 2019-04-18 Platacis
Gonepteryx rhamni - 2019-04-18 Gaidis Grandāns
Inachis io - 2019-04-18 Gaidis Grandāns
Podiceps cristatus - 2019-04-18 Platacis
Panurus biarmicus - 2019-04-18 Platacis
Cygnus cygnus - 2019-04-18 Platacis
Gagea minima - 2019-04-17 Andrēnkalns
Haliaeetus albicilla - 2019-04-18 Platacis
Gagea minima - 2019-04-17 Andrēnkalns
Egretta alba - 2019-04-18 Platacis
Larus argentatus - 2019-04-18 Platacis
Gagea minima - 2019-04-17 Andrēnkalns
Mergus albellus - 2019-04-18 Platacis
Aythya ferina - 2019-04-18 Platacis
Phylloscopus collybita - 2019-04-17 Andrēnkalns
Natrix natrix - 2019-04-18 Gaidis Grandāns
Mergus albellus - 2019-04-18 Platacis
Erinaceus sp. - 2019-04-17 tatia
Anser anser - 2019-04-18 Platacis
Spinus spinus - 2019-04-17 tatia
Acanthocinus aedilis - 2019-04-18 laaga
Certhia familiaris - 2019-04-14 tatia
Anser sp. - 2019-04-18 Platacis
Turdus philomelos - 2019-04-14 tatia
Fringilla coelebs - 2019-04-14 tatia
Pica pica - 2019-04-14 tatia
Garrulus glandarius - 2019-04-14 tatia
Erithacus rubecula - 2019-04-14 tatia
Tetrastes bonasia - 2019-04-18 Gaidis Grandāns
Anas querquedula - 2019-04-18 Platacis
Remiz pendulinus - 2019-04-18 Platacis
Frullania tamarisci - 2019-04-18 Ivars L.
Pelobates fuscus - 2011-05-24 Durkts 2
Podiceps grisegena - 2019-04-18 Platacis
Remiz pendulinus - 2019-04-18 Platacis
Nymphalis antiopa - 2019-04-18 Platacis
Rallus aquaticus - 2019-04-18 Platacis
Callophrys rubi - 2019-04-18 Gaidis Grandāns
Biatora sphaeroides - 2019-04-18 Ivars L. 1
Byssonectria aggregata - 2019-04-13 Puķu Ilze
Inachis io - 2019-04-18 Matrus
Acanthocinus aedilis - 2019-04-18 laaga
Phellinus chrysoloma - 2019-04-18 Ivars L.
Natrix natrix - 2019-04-18 Matrus
Sitta europaea - 2019-04-18 aer
Turdus philomelos - 2019-04-18 aer
Helodium blandowii - 2019-04-18 Ansis
Prunella modularis - 2019-04-18 aer
Emberiza schoeniclus - 2019-04-18 aer
Daphne mezereum - 2019-04-18 IevaM
Jamesoniella autumnalis - 2019-04-18 IevaM
Grus grus - 2019-04-18 Kristers K
Dendrocopos minor - 2019-04-17 AndaB
Bacidia rubella - 2019-04-18 IevaM
Ciconia ciconia - 2019-04-18 Kristers K
Larus ridibundus - 2019-04-18 Kristers K
Troglodytes troglodytes - 2019-04-17 AndaB
Sturnus vulgaris - 2019-04-18 Kristers K
Sitta europaea - 2019-04-17 AndaB
Prunella modularis - 2019-04-18 Kristers K
Plectrophenax nivalis - 2019-04-18 aer
Coccothraustes coccothraustes - 2019-04-18 Kristers K
Anas platyrhynchos - 2019-04-18 Kristers K
Turdus philomelos - 2019-04-18 Kristers K
Dendrocopos minor - 2019-04-18 Kristers K
Fulica atra - 2019-04-17 AndaB
Dendrocopos major - 2019-04-18 Kristers K
Passer domesticus - 2019-04-18 DanaH
Mergus merganser - 2019-04-17 AndaB
Regulus regulus - 2019-04-18 Kristers K
Certhia familiaris - 2019-04-18 Kristers K
Icmadophila ericetorum - 2019-04-13 Puķu Ilze 3
Natrix natrix - 2019-04-18 IevaM
Corvus cornix - 2019-04-17 AndaB
Podiceps cristatus - 2019-04-17 AndaB
Fulica atra - 2019-04-17 AndaB
Charadrius dubius - 2019-04-18 aer
Tringa ochropus - 2019-04-18 aer
Larus canus - 2019-04-18 aer
Phylloscopus collybita - 2019-04-18 aer
Anas platyrhynchos - 2019-04-17 AndaB
Columba palumbus - 2019-04-18 edmunds77665
Emberiza citrinella - 2019-04-18 aer
Cyanistes caeruleus - 2019-04-18 aer
Turdus philomelos - 2019-04-18 aer
Phylloscopus collybita - 2019-04-18 aer
Turdus merula - 2019-04-18 aer
Fringilla coelebs - 2019-04-18 aer
Anas platyrhynchos - 2019-04-18 aer
Sidera lenis (syn. Skeletocutis lenis) - 2019-04-18 Ivars L.
Erithacus rubecula - 2019-04-18 aer
Erithacus rubecula - 2019-04-18 aer
Emberiza citrinella - 2019-04-18 aer
Serinus serinus - 2019-04-18 aer
Pseudobryum cinclidioides - 2019-04-18 Ansis
Tetrastes bonasia - 2019-04-18 Gaidis Grandāns
Cyanistes caeruleus - 2019-04-18 Kristers K
Parus major - 2019-04-18 Kristers K
Erithacus rubecula - 2019-04-18 laaga
Fringilla coelebs - 2019-04-18 Kristers K
Phoenicurus ochruros - 2019-04-18 RedFox
Nezināms
@ anthicus
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
nekovārnis 18.aprīlis, 21:42

Viens un tas pats koksngrauža foto divās dažādās vietās. Kurš novērojums pareizais?


Sintija Martinsone 18.aprīlis, 21:26

Lukstu čakstīte arī mēdz atdarināt mazo svilpi.


Lemmus 18.aprīlis, 21:12

Paldies! :)


fotonieks 18.aprīlis, 20:51

Neapšaubāmi - koksngrauzis. Tikai kāds?


fotonieks 18.aprīlis, 20:40

Var jau būt.


dekants 18.aprīlis, 17:31

Telefonā izmantoju "Hi-Q mp3 recorder" maksas versiju. Ļoti labs, ar iespēju ar vienu pieskārienu ekrānam (widget) sākt/beigt ierakstu jebkurā brīdī. Un putniem ātrums svarīgs :)


Karmena 18.aprīlis, 13:38

Paldies, Valda!


Karmena 18.aprīlis, 13:36

Neesmu speciāliste, tāpēc nevaru apgalvot, ka suga tiešām noteikta pareizi. Cik iespējams, mēģinu pati atrast atbildi uz jautājumu, ko esmu nofotografējusi, taču dažreiz tas neizdodas. Gadās arī kļūdīties, tāpēc ceru, ka zinošāki cilvēki izlabos, ja suga būs noteikta aplam.


laaga 18.aprīlis, 13:24

Paldies, to jau zinu :) Problēma, ka telefons ieraksta citā formātā, nekā šeit der, attiecīgi jākonvertē uz mp3. No konvertācijas vietnes atkal nevarēja (vai nemācēju) lejuplādēt uz telefonu, bet tikai dabūt linku uz mp3 failu :) Links no rīta vēl strādāja, acīmredzot tiek pēc laika dzēsts tur ieraksts. Iepriekšējam aparātam biju uzlicis app, kas raksta uzreiz mp3, šim vēl nav sanācis laika uz šo iespringt :)


dekants 18.aprīlis, 13:13

Raksta, ka fails neeksistē. Audio visērtāk ir pievienot šeit portālā


laaga 18.aprīlis, 10:57

Balss ieraksts https://convertaudio.net/download/2019041713/ZfbkuJCgHWZuVwgV/hnet_Tfb.mp3


Rallus 18.aprīlis, 10:21

Bez drošas redzēšanas mazo svilpi pēc balss aprīlī nevajadzētu skaitīt. Jāiet meklēt, kur svilpotājs. te agrākie novērojumi Agra Celmiņa uzturētajā lapā: http://www.putni.lv/eryery.htm


Rallus 18.aprīlis, 10:15

Paldies, Uģi, šo sugu vēl nebiju iepriekš novērojis. Spārnu svītras ir arī atšķirīgas tomēr no Semioscopis avellanella.


ūdensvistiņa 18.aprīlis, 09:29

Vai tik tas nebija mājas strazds?


Vīksna 18.aprīlis, 00:35

Pavasara drojenīte.


CerambyX 17.aprīlis, 23:40

Suga tā droši noteikta? Man pašam ar Andrena ģinti pieredze visai maza, bet nu tur sugu vesela jūra - vairāk kā 60 un bieži vien pēc foto noteikšana tāda sarežģīta. Bet nu ja šīs suga ir tāda tipiska un nekas cits līdzīgs nav - tad var jau būt, kāpēc ne.


felsi 17.aprīlis, 22:17

Paldies Marek, pirkstiņkļūda! :)


felsi 17.aprīlis, 22:15

Paldies, tāda dīvainīte:)


Vīksna 17.aprīlis, 21:42

Paldies !


Lemmus 17.aprīlis, 21:28

Paldies! Jā, egles kritala, apakšpusē, ievāca arī paraudziņu.


gunitak 17.aprīlis, 20:47

Paldies!


Ivars L. 17.aprīlis, 20:31

Es domāju, ka tā nav parastā zeltpore, bet, kas tas ir, nevarēšu pateikt.


Ivars L. 17.aprīlis, 18:09

Ja uz egles kritalas, tad tumšbrūnā cietpiepe Phellinus ferrugineofuscus.


ivars 17.aprīlis, 17:05

Attēlā neviens zīriņš nav redzams.


de kje 17.aprīlis, 16:07

Sorri...mazi burtiņi mobilajā, čuņčiņs vulgaris būs istā suga


IevaM 17.aprīlis, 14:06

Kā noteikta šī pasuga?


tatia 17.aprīlis, 10:26

Paldies, Andris.


dekants 17.aprīlis, 10:14

Šis būs dziedātājstrazds - spārni "nav redzami" un tie saplūst ar muguru (sila strazdam izceļas), melnie plankumi uz vēdera veido līnijas (nevis ir izmētāti pa vēderu), vairāk saliecies uz priekšu nekā sila strazds, nav "alus vēderiņš", galva un proporcijas izskatās "pareiza izmēra" (sila strazdam galva šķiet maziņa, apaļīgs vēderiņš)


Mari 17.aprīlis, 09:30

Paldies, Ivar!


meža_meita 17.aprīlis, 08:50

Voldemār, kāda ir pasta adrese?


Rallus 17.aprīlis, 08:36

Paldies par apstiprinājumu, taustos tajos līdzīgajos, toņu niansēs. Spārnu zīmējumiem un līnijām būtu jābūt drošākām pazīmēm identificēšanai.


Kukainis 17.aprīlis, 07:43

Atsūti ērci pa pastu, precizēšu sugu un nodošu ērci analīzēm.


Vīksna 16.aprīlis, 23:14

Paldies !


Vīksna 16.aprīlis, 23:13

Paldies !


Mari 16.aprīlis, 22:49

Liels paldies par skaidrojošo komentāru!


Blakts 16.aprīlis, 22:42

Trapezonotus sp. - arenarius vai desertus. Tā daudz maz 'viegli' gana precīzi var atšķirt tēviņus pēc ģenitāliju formas, bet mātītes (šī izskatās, ka ir mātīte - visas kājas tumšas?) arī ar ievāktu eksemplāru nav pārāk viegli atšķirt.


Ansis 16.aprīlis, 22:02

Droši vien, ka meža zeltstarīte. Jāskata piezemes lapu galotne: meža zeltstarītei tā kapucveida, iesārtajai - plakana; iesārtajai zeltstarītei ziedkopā var būt līdz 14 ziediem, meža zeltstarītei 3-6 ziedi.


felsi 16.aprīlis, 20:27

Paldies Tauriņiem!


felsi 16.aprīlis, 20:26

Paldies Inita, man arī bija tāda versija!


felsi 16.aprīlis, 20:25

Paldies Ivar! Tā var būt, tur izcirsts diezgan labs mežs.


Vīksna 16.aprīlis, 20:23

Vispār tuvumā grāvī auga arī brūnais dižmeldrs.


Vīksna 16.aprīlis, 20:17

Laikam pārstrādājos, domāju meža zeltstarīti.Nebija laika sīkāk pētīt pusdienas pārtraukumā.


Vīksna 16.aprīlis, 20:01

Varbūt tomēr meža ķērsa.


Vīksna 16.aprīlis, 19:57

Pie siltumnīcām daudz saaugušas skarbās ķērsas.


Edgars Smislovs 16.aprīlis, 19:43

Interesants noverojums.


Vīksna 16.aprīlis, 18:53

Paldies !


Vīksna 16.aprīlis, 18:52

Paldies !


Vīksna 16.aprīlis, 18:36

Paldies !


Vīksna 16.aprīlis, 18:32

Paldies !


de kje 16.aprīlis, 17:17

Valt! Paldies!. Tik biezhi nesanak sastapt :)


Latvju_zēns 16.aprīlis, 17:10

šis būs sila strazds


LV zilzīlīte 16.aprīlis, 16:03

Zaļžubītes


LV zilzīlīte 16.aprīlis, 16:03

Jā tās ir žubītes.


LV zilzīlīte 16.aprīlis, 16:02

Žubīte


Tauriņu Vērošana 16.aprīlis, 15:50

2. attēlā no beigām - Orthosia populeti (det. N.Savenkovs)


Tauriņu Vērošana 16.aprīlis, 15:46

Otrs, protams, furcifera jā.


Inita 16.aprīlis, 15:32

Var būt rievainā sānause Pleurotus cornucopiae . Tai ir tāds izteiktāks kātiņš


Saulcite 16.aprīlis, 13:52

Pievienošu,pagaidām netieku pie bildēm.


Ivars L. 16.aprīlis, 12:14

Tāpēc jau šķita netipiska, ka nav apšu cietpiepe. :)


kamene 16.aprīlis, 10:47

Manuprāt, tā nav plakanpiepe. Līdzās uz kritalas, kas bija pārvēlusies upītei, bija mazāka piepe - tipiska apšu cietpiepe Phellinus tremulae - piekļāvusies stumbram un ķeburaina. Šī bija netipiska, tāpēc arī nobildēju..


IlzeP 16.aprīlis, 08:15

Tad labāk būtu skaitu mainīt uz 1. Dati par īpaši aizsargājamām sugām aiziet arī uz Dabas aizsardzības pārvaldes datu bāzi "Ozols".


Ivars L. 15.aprīlis, 23:41

Izskatās, ka būs ozola celms, jo piepe, manuprāt, ir košā zeltpore Hapalopilus croceus.


dziedava 15.aprīlis, 22:41

Smukas bildes! Suga gan ir viegli nosakāma - pēc galvas liekuma aizmugurē un spīdīguma; nevajag nevienu nogalināt. :/


KM 15.aprīlis, 22:40

Jā, skaits, protams, ir ieliksts nosacīts. Piekrastes krūmos bija liels vairums ar zelstarīšu audzēm, visas tuvāk nepētīju un nefotografēju tā ka, visticamāk pārējās varēja būt meža zeltstarītes. Nofotografētā zeltstarīte auga nedaudz atstatus un pievērsa manu uzmanību ar iesārto nokrāsu, to arī atzīmēju kartē.


Edgars Smislovs 15.aprīlis, 22:01

Jūras ērglis.


Martins 15.aprīlis, 21:50

Jā, bildes ir gana labas, lai to precīzi noteiktu. Ir vēl viena pazīme, ko var izmantot dabā - ja skudru saspiež (saberž), tad ir labi saožama tāda saldena, patīkama smarža. To pašu izdarot ar citām sugām, degunā "iecirtīs" etiķa smarža.


Mo 15.aprīlis, 21:44

Šī ir spožā skudra tā droši?


IevaM 15.aprīlis, 21:37

Es arī teiktu, ka drīzāk jūras ērglis. Ne peļu klijānam, ne niedru lijai nav tik plati spārni


meža_meita 15.aprīlis, 21:30

Paldies Julita! Jā, šodien vairākās vietās redzēju.


forelljjanka 15.aprīlis, 21:00

Izskatās pēc jauna jūras ērgļa.


Kristers K 15.aprīlis, 20:23

Nav par ko, bet par visiem 100% neesmu galīgi pārliecināts varbūt niedru lija


DabaLaba 15.aprīlis, 19:29

Par spārnu platumu nemācēšu teikt, attālums bija pārāks liels. Bet paldies!


felsi 15.aprīlis, 18:30

Paldies par sēnītēm!


felsi 15.aprīlis, 18:29

Paldies Ivar! Tad esmu domājusi pareizi.


Kristers K 15.aprīlis, 18:05

Izskatās pēc peļu klijāna


Kristers K 15.aprīlis, 18:03

Cik liels, bija plēsējputna spārnu platums?


dziedava 15.aprīlis, 17:47

Nav gļotsēne, sēne - šogad laikam stipri savairojusies, daudz ziņojumu


dziedava 15.aprīlis, 17:45

Varētu būt Hypomyces aurantius


sandis 15.aprīlis, 16:15

Par sārtgalvīšiem runājot - Latvijas rietumu un centrālajā daļā tas jau sen vairs nav nekas īpašs. Izskatās, ka areāls šogad būs paplašinājies nedaudz uz ZA. Man tomēr liktos, ka Vidzemes centrālajā, austrumu un ziemeļu daļā un Latgalē tā joprojām ir interesanta suga. Tomēr Dabasdatos kaut kā ačgārni tie tiek izcelti - visi rietumdaļas novērojumi ir interesanto sarakstā, kamēr no trim Cēsu apkārtnes novērojumiem kā interesants atzīmēts tikai viens. Neuzprasos uz nokļūšanu "goda listē" (novērojums ieziņots, iekļauts datubāzē, miers mājās), bet nelielu izbrīnu tas tomēr raisa.


sandis 15.aprīlis, 16:02

Ir, ir jauna suga Cēsīm. Platacis sāpīgi iedūra, kamēr nedēļas nogalē ķemmējām Krievijas pierobežu :D Vakar tur vairs nebija. Uz to brīdi 191. putnu suga Cēsu pilsētas sarakstā (184 manā listē plus 7 "pelēkajā listē"). Šodien krita nr. 192 - beidzot arī sarkanā klija, turpat pie karjera.


dziedava 15.aprīlis, 14:25

Izskatās neparasti!!


dziedava 15.aprīlis, 14:15

Šāda ir jāpagaršo - ja rūgta, tad Pertusaria amara


dziedava 15.aprīlis, 13:46

Mikroskopiski. Nemikroskopējot pēc noklusēšanas pieņem, ka Austrijas. Ja grib pierādīt pretējo - jāmikroskopē :).


IlzeP 15.aprīlis, 13:35

Kā abas agrenes atšķiramas?


Platacis 15.aprīlis, 11:58

ir


Inita 15.aprīlis, 11:30

Var redzēt, ka kātiņa pamatne sāk melnēt. Tātad kāda no smailās stiklenes Hygrocybe conica varietātēm.


Inita 15.aprīlis, 11:28

Būtu nogaršota, uzreiz būtu skaidrs ir Reja stiklene H. mucronata sin. H. reae vai nav. Vispār gribētu mainīt latvisko nosaukumu. Kāda nu tur Reja stiklene, la latīniskais tagad mainīts uz H. mucronata! Tāds Rejs tikpat nevienam neko neizsaka. Rūgtā stiklene labāk atbilst un izsaka galveno īpašību, kā uzreiz atšķirt sugu. Otrs variants - H. insipida - negaršīgā stiklene (arī nejēdzīgs nosaukums - varētu domāt, ka kāda no viņām ir garšīga :) ) Tā ir oranžīga ar dzeltenīgu maliņu.


Inita 15.aprīlis, 11:17

Visdrīzāk jā.


Inita 15.aprīlis, 11:13

Ja melnē, tad smailā stiklene. izskatās, ka šī nemelnē un tad jau kļūst interesanti. Tālāk nemelnējošās, dzeltenās,oranžās un sarkanās stiklenes iedalās lipīgajās un pat gļotainajās un sausajās vai pat zvīņainajās. Šī izskatās vismaz lipīga, ja ne gļotaina. Tālāk jāskatās lapiņu piestiprināšanās veids - brīvas, taisni pieaugušas, vai nolaidenas. To foto neredz. Tad nu atliek izvēlēties no sarkanajām - H. punicea liela un smaila vismaz sākumā - laikam nederēs. H. reae atbilst rievotā maliņa, bet tā ir ļoti maza un ar izteikti rūgtu garšu, ko vairs nevar pārbaudīt. Atliek H. coccinea vai H. insipida. (no Latvijā līdz šim atrastajām). Tas tā, Uldim Ļoļānam par stikleņu noteikšanu. Latvijā ap 25 sugas (kā skaita). Ziemeļvalstīs kopumā ap 50 sugas, kuras gandrīz visas varētu atrast arī pie mums.


dekants 15.aprīlis, 10:53

Sanāk agrākais novērojums ar mazuļiem?


Inita 15.aprīlis, 10:36

Mīnijsarkanā stiklene Hygrocybe miniata


Inita 15.aprīlis, 10:35

Julitai taisnība!


dziedava 15.aprīlis, 10:34

Paldies, Marek!


Inita 15.aprīlis, 10:34

Visas melnējošā stiklenes tagad ir Hygrocybe conica smailā stiklene. Tur gan ir kādas 4 varitātes, bet suga viena.


Inita 15.aprīlis, 10:32

Izskatās, ka kātiņš melnē? ja melnē tad H. conica, kaut gan tai vajadzētu būt ar smailu cepurīti. Ja tomēr nemelnē, tad varētu būt Reja stiklene Hygrocybe reae. Tai ir rievota maliņa un ļoti rūgta garša. Tā gan ir ļoti maziņa.


Inita 15.aprīlis, 10:26

Gaileņu stklene Hygrocybe cantharellus.


Inita 15.aprīlis, 10:22

Mīnijsarkanā stiklene Hygrocybe miniata


Inita 15.aprīlis, 10:21

Gaileņu stiklene Hygrocybe cantharellus. vai kāda no tai līdzīgajām, reti sastopamajām.


Inita 15.aprīlis, 10:18

Oranždzeltenā stiklene


Inita 15.aprīlis, 10:17

Ja melnē, tad Hygrocybe conica. ja nemelnē, tad ļoti interesanti!


Inita 15.aprīlis, 10:14

Oranždzeltenā


Inita 15.aprīlis, 10:14

Oranždzeltenā stklene


Inita 15.aprīlis, 10:13

Ir!


Inita 15.aprīlis, 10:10

Diezgan droši, ka oranždzeltenā. Vismaz nekas cits no Latvijā jau zināmajām nesanāk.


Inita 15.aprīlis, 10:09

Hygrocybe conica smailā stiklene.


Inita 15.aprīlis, 10:02

Varētu būt sarkanā stiklene Hygrocybe punicea. Viena no lielākajām stiklenēm.


Inita 15.aprīlis, 09:56

Ļoti iespējams, ka smaržīgā stiklene Hygrocybe quieta. Priekš stiklenes diezgan liela, lapiņas izteikti retas. Vajadzētu būt blakšu smakai. (Līdz ar to neteiktu, ka latviskais nosaukums ļoti atbilstošs, bet ne jau es to izdomāju :) ) Vismaz no līdz šim Latvijā atrastajām vislīdzīgākā.


Aleksandra 15.aprīlis, 09:38

Paldies, Edgar!


Rallus 15.aprīlis, 08:36

Vai saucieni ilgākā laikā dzirdēti vai tik īslaicīgi?


asaris 14.aprīlis, 21:08

Austrijas agrene


baltanda 14.aprīlis, 20:40

Paldies!


IlzeP 14.aprīlis, 20:21

Tāds diezgan neskaidrs mums tas termiņš bija sarunāts...


forelljjanka 14.aprīlis, 19:50

Apstiprinu!;)


baltanda 14.aprīlis, 19:42

Gribētu, lai kāds apstiprina, vai tā ir sniedze. Redzēju pirmo reizi, tāpēc neesmu pārliecināta.


dziedava 14.aprīlis, 18:49

Hmm, blakus bija 3 stumbri uz vienām saknēm, divi droši bērzi, šim paņēmu mizu un bija balta, bērza, bet kas zin, varbūt tā miza tikai izlikās šim kokam, apšu audze tur bija


Edgars Smislovs 14.aprīlis, 18:48

Super!


forelljjanka 14.aprīlis, 18:37

Nav jauna suga Cēsu pilsētai?;)


dekants 14.aprīlis, 17:51

Vai nav tā kā šos vairs kā interesantus neatzīmē?


Ivars L. 14.aprīlis, 17:11

Es tomēr domāju, ka tā ir apse un Ceriporiopsis aneirina.


dekants 14.aprīlis, 14:35

Meža tilbīte


marsons 14.aprīlis, 11:52

Man izskatās, ka drīzāk uz DR-D. Saskaras ar uz DA-A esošajiem pašapmežojušamies poligona smiltājiem -bērziņi un priedītes. Par metriem uz vienu vai otru pusi nestrīdos, bez palīgierīcēm, ja tuvumā nav kādu zīmīgu orientieru, precīzi iezīmēties ir neiespējami, vismaz man. Tad jau jāpāriet uz koordinātēm. Lai kā tas arī nebūtu, vēlreiz tur pastaigāju pa kritalām un atradu vēl vienu ar diviem augļķermeņiem.


Aleksandra 14.aprīlis, 11:41

Paldies, Edgar!


marsons 14.aprīlis, 11:02

Bez foto redzamā fragmenta vēl ir pārējais stumbrs un tur tuvāk galotnei ir zaru paliekas. Pēc manas pieredzes egļu zari nav vērsti šaurā leņķī uz augšu attiecībā pret stumbru (ir perpendikulāri vai uz leju), bet priedes zari gan. Pēc tā tad arī spriedu.


Edgars Smislovs 14.aprīlis, 10:22

Interesants novērojums


Edgars Smislovs 14.aprīlis, 10:21

Interesants novērojums


Edgars Smislovs 14.aprīlis, 10:19

Interesants novērojums


Edgars Smislovs 14.aprīlis, 10:16

Interesants novērojums.


Ansis 14.aprīlis, 10:11

Bildēs, domājams, ir iesārtā zeltstarīte. Tā aug upju krastu pļavās. Senlejas nogāzē redzētā varētu būt cita suga (meža zeltstarīte) un augu skaits atradnē nav tik liels.


IlzeP 14.aprīlis, 09:42

Nomainīju, taču laiku var izlabot arī novērotājs pats - aizejot uz novērojumu, labajā pusē pie datuma un laika parādās "Mainīt datus".


felsi 14.aprīlis, 08:43

To var manīt, ka mežos:)


Vīksna 14.aprīlis, 08:34

Paldies !


nekovārnis 14.aprīlis, 07:35

Ziedmuša Cheilosia sp., iespējams C.albipila.


Ivars L. 14.aprīlis, 00:37

Ja atlasa tepat DD košo zeltporu novērojumu bides, tad redzams, ka to vecie aķ ir brūni.


dziedava 14.aprīlis, 00:04

Ka veca, to jau pat es saprotu :), bet kā tādai vecai jāizskatās?


Ivars L. 13.aprīlis, 23:16

Tas ir vecs - pērnais augļķermenis.


Vīksna 13.aprīlis, 23:00

Paldies !


dziedava 13.aprīlis, 22:44

Jā, Inguna, virsma izskatās līdzīga Amaurochaete, bet mājās vēl papētīšu rūpīgāk.


dziedava 13.aprīlis, 22:41

Ivar, paldies! Googlē atradu gandrīz identisku foto, bet vai ir arī kāds apraksts, kur minēts tāds brūns biezs poru slānis? Jo vairumā foto nekā tāda nav. Bet ozols bij noklāts ar šīm ne vien vienā šķirbā, bet laikam pat trijās no dažādām pusēm.


dziedava 13.aprīlis, 22:29

Paldies, Ansi, šo gan neiedomājos!


Aleksandra 13.aprīlis, 22:19

Paldies, Māra!


OKK 13.aprīlis, 22:05

Parastais nātru raibenis


Aceralba 13.aprīlis, 21:56

Pelēkais.


Aleksandra 13.aprīlis, 21:45

Paldies, Kārli un Edgar!


asaris 13.aprīlis, 21:38

Lielā gaura


Irbe 13.aprīlis, 20:42

Lidojumā divas


Irbe 13.aprīlis, 20:36

Pēc sarkanās klijas izskatās


Ķikuts 13.aprīlis, 18:56

Pievienojot novērojumu, aizmirsu norādīt precīzu laiku. Mazais ērglis redzēts plkst.13:34.


felsi 13.aprīlis, 18:18

Izskatās pēc Amaurochaete atra !


DabaLaba 13.aprīlis, 16:57

Jā, paldies!


gunitak 13.aprīlis, 16:05

Paldies!


DabaLaba 13.aprīlis, 15:55

Paldies!


DabaLaba 13.aprīlis, 15:54

Paldies!


Irbe 13.aprīlis, 15:21

Mazais - vienīgais, kam zem astes nav nekā sarkana.


gunitak 13.aprīlis, 14:44

Šaubos starp baltmugurdzeni un mazo dzeni.


Irbe 13.aprīlis, 14:36

Vai domāji šo? http://www.putni.lv/spacly.htm


Irbe 13.aprīlis, 14:33

Dziedātājstrazds


Irbe 13.aprīlis, 14:31

Dziedātājstrazds


Irbe 13.aprīlis, 14:22

https://dabasdati.lv/site/img/pub/1/2/296/1393511364.pdf


Ivars L. 13.aprīlis, 13:54

Manuprāt košā zeltpore Hapalopilus croceus.


Ivars L. 13.aprīlis, 00:26

Šī arī sanāk platdaivu rikardija?


Ivars L. 13.aprīlis, 00:21

Tad jau šī arī sanāk platdaivu rikardija.


Ansis 12.aprīlis, 22:37

Lapoņa zaru gali ir gaišāki, tie varētu būt platdaivu rikardijas zariņi ar vairķermenīšiem, kas stipri atgādina pirkstaino rikardiju. Pēdējai nebūs atrodami platāki lapoņi sūnas klājiena sānos un zariņu galos neveidojas vairķermenīši, tie nav gaišāki.


Ansis 12.aprīlis, 22:30

Būs gan cinobrpiepe, tikai ar ziemā izbalējušu apmali.


Vīksna 12.aprīlis, 21:36

Paldies !


Vīksna 12.aprīlis, 21:33

Paldies !


Bekuvecis 12.aprīlis, 18:42

Foto ar supersīkajām tomēr atradu un nosūtīju uz e-pastu.


Bekuvecis 12.aprīlis, 18:03

Agrā pavasarī mēdz būt tik sīkas! Sk., piemēram: http://www.senes.lv/Foto_hronika_2014_03.htm. (Gadās pat vēl sīkākas, tik uz sitiena neatradu to foto.)


marsancija 12.aprīlis, 17:34

Paldies Ilzei Priedniecei par sugas precizēšanu. Nezināju, kura no dzilnām ir spējīga uz tādu varoņdarbu.


dziedava 12.aprīlis, 16:19

O, par to, ka varētu būt Gada, pat neaizdomājos :)


IevaM 12.aprīlis, 16:07

Vajadzētu būt gada putnam :) Mežirbe


Ivars L. 12.aprīlis, 15:21

Spriežot pēc atradnes punkta kartē, retinātais priežu sils ir uz R-DR-D, nevis uz A.


Ivars L. 12.aprīlis, 14:57

Kāpēc tik ļoti viennozīmīgi priede? Pēc redzamā fragmenta izskatās stipri sadalījusies, apsūnojusi, faktiski pēc skata nenosakāmas sugas kritala...


Ivars L. 12.aprīlis, 14:47

Vai tiešām nav Pycnoporus cinnabarinus?


dziedava 12.aprīlis, 13:14

Vai nav par sīku? Sākumā ar par to domāju, bet tad likās, ka varbūt ķērpjsēne, ne šī sēne, vizuāli citāda likās. Skatu no apakšas tikai jaunnedēļ varēšu pielikt


Bekuvecis 12.aprīlis, 13:04

Bildē gan pagrūti atpazīt, bet tomēr būs.


marsons 12.aprīlis, 10:35

Paldies, visas tātad apšu smalkpiepītes! Man likās, ka ir atšķirīgas. Piemēram, šī, izžāvējot gabaliņu, praktiski nemainīja krāsu, bet tās citas kļuva stipri tumšākas, dzeltenbrūnas.


marsons 12.aprīlis, 10:23

Paldies! Viennozīmīgi priedes kritala.


ivars 12.aprīlis, 09:31

Jā, dziedātājs.


LV zilzīlīte 12.aprīlis, 08:06

Varbūt Dziedātājstrazds ?


artis113 11.aprīlis, 22:09

Paldies, nezināju:)


MJz 11.aprīlis, 22:01

Šī pilnīgi noteikti nav vistilbe. Šīs tūkstošgades sākumā Papē rudeņos ķēru vistilbs un mērkaziņas, pie reizes mērot tām knābja garumus. Ar +/- dažiem mm var teikt, ka vistilbei knābja garums ir 4 cm, bet mērkaziņai 7 cm. Tātad vistilbei knābja garums tikai nedaudz garāks par galvu, bet mērkaziņai knābis vairāk kā 2 x pārsniedz galvas izmērus. Šādas proporcijas gan neizslēdz ķikutu.


Aceralba 11.aprīlis, 21:48

Paldies!


Aceralba 11.aprīlis, 21:46

Paldies, pieklājīgs vecums :)


dziedava 11.aprīlis, 19:16

Lielāka virsmas tuvinājuma nav? Un cik liela? Varbūt ir kas cits


meža_meita 11.aprīlis, 18:45

Ivar, pievienoju, bet tikpat švaka.


forelljjanka 11.aprīlis, 18:41

Pirmajā bildē visas-cekulpīles,otrajā arī 3 gaigalas.Lielās gauras ,vismaz foto,nav nevienas.;)


forelljjanka 11.aprīlis, 18:38

Būs atkal mūsu lielākais dzenis-melnā dzilna.Instruments kalšanai ir gana jaudīgs,jo savas mājas-dobumu var izkalt vienā no blīvākajām koksnēm Latvijā-priedē!;)


marsancija 11.aprīlis, 17:07

Gribētu zināt, kurš no dzeņveidīgajiem ir spējīgs uz ko tādu. Izbrīnu rada fakts, ka blīgzna ir tiai nokaltusi, nevis satrupējusi. Koksne ir pamatīgi cieta, bet skaidas ne pa jokam- var sacensties ar bebru.


forelljjanka 11.aprīlis, 16:38

Interesanti,ka es nekad neko līdzīgu neesmu mežā atradis(kaut gan es tur esmu katru brīvu brīdi:DD),bet loģika saka,ka tā ir melnā dzilna.Kaut vai pēc pielietotā "instrumenta" lieluma un jaudas.Tieši tāpat ar Laimas novērojumu,melnā vien būs.;)


Ivars L. 11.aprīlis, 13:53

Vēl kāda bilde nav?


KrisVi 11.aprīlis, 13:44

Liels paldies par izsmeļošo skaidrojumu. Es vēl tikai mācos atpazīt putnus. Pēc Jūsu skaidrojuma sāku labāk saprast bridējputnus, palasīju vēlreiz aprakstus internetā un apskatījos pieejamos video. Tā tik tiešām būs mērkaziņa, paceļoties tai sākumā bij tāds saraustīts lidojums kā zigzag veidā, pamazām uzņēma augstumu, sākumā lidoja zemu. Aizlidoja tālu prom. Skaņu tiešām nedzirdēju, tomēr tai dienā bij liels vējš, galvā cepure+kapuce, kas varbūt traucēja sadzirdēt klusas skaņas. Priecājos par katru ieraudzītu un iepazītu putnu. Paldies par palīdzēšanu atpazīšanā!


ER 11.aprīlis, 12:38

LARRID ar S2325 un dzeltenu plastmasas K154 gredzenots 18.06.2010. kā mazulis Babītes ezerā (Dmitrijs Boiko).


ER 11.aprīlis, 12:04

LARRID ar S7608 gredzenots 15.04.2009. kā pieaudzis (2g+) putns Rīgā, 56°57'N 24°07'E (Aigars Kalvāns).


dziedava 11.aprīlis, 11:59

O, paldies Ivar, neienāca prātā.


dekants 11.aprīlis, 11:35

Piekrītu par paugurknābja


AndaB 11.aprīlis, 11:34

Liels paldies! Jums taisnība - svilpju mātītes. :)


IlzeP 11.aprīlis, 10:36

Datu bāzē ir ar citu nosaukumu


artis113 11.aprīlis, 10:25

Nav iespējams pievienot sugu: baltkrūtainais ezis Erinaceus concolor


IevaM 11.aprīlis, 09:49

Labs apraksts :) Tā ir svilpja mātīte


meža_meita 11.aprīlis, 07:32

Ivar, Liels paldies!


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2019
© dabasdati.lv
Saglabāts