Aktīvie lietotāji: 175 Kopējais novērojumu skaits: 623683
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Cik sugas atrastas uz dižkokiem? Aicinājuma rezultāti
Pievienots 2019-01-19 21:53:53

2018. gada jūnija sākumā Dabasdatos bija publicēts aicinājums skaitīt sugas uz dižkokiem. Šajā rakstā – par aicinājuma rezultātiem.

Kamēr lasi raksta sākumu, aicinu apdomāt – cik sugu šajā Dabasdatu pētījumā varētu būt novērots uz viena koka? Cik pavisam? Vai biežāk novērotas sūnas, sēnes, kukaiņi, ķērpji, vai kāda cita sugu grupa? Kuras sugas biežākās? Savas hipotēzes pieraksti – pēc tam būs interesanti salīdzināt!

Pirms izsludināju aicinājumu apsekot dižkokus, ziņojot par visām uz koka atrastajām sugām, ilgi šaubījos, jo uzreiz bija skaidrs, ka realizēt nopietnu dižkoka apsekojumu nav viegli. Nepieradušai acij nav viegli nošķirt vienu sugu no otras, pat ja noteikšana līdz konkrētai sugai nav obligāta, jo pat eksperti parasti nav eksperti par visām sugām un to atšķiršanas pazīmēm. Turklāt rūpīgāks apsekojums prasa ilgāku laiku. Un tas viss pēc tam vēl jāapkopo!

Par akcijas sarežģītību, iesniedzot savus datus, rakstīja arī viena no dalībniecēm, Baiba Bambe: "Vispār uzdevums nebija tik viegls, kā sākumā varēja likties. Ātri vien sapratu, ka uz visiem dižozoliem ir ciprešu hipns, uz gandrīz visiem, kaut vai nedaudz, vāverastīte, bet pārējās sugas... nu jā, galvenokārt priekš manis "ķērpis nenoteikts"."

Taču, par spīti bažām, aicinājuma rezultāti krietni pārspēja domāto, par ko esmu ļoti pateicīga visiem, kas atsaucās! Līdz ar to iespējams ne tikai apkopot rezultātus, bet arī izdarīt pirmos secinājumus.

Ziņas par apsekotajiem dižkokiem iesūtīja septiņi ziņotāji (katrs par vienu līdz četriem dižkokiem), kopumā ziņojot par piecu sugu 14 kokiem no dažādām Latvijas vietām. Tie bija no knapi dižkoka kritēriju sasniegušiem līdz pat dižkokam sugas pārstāvju top 20. Visi lielākie jau bija Dabas retumu krātuves datubāzē reģistrēti, bet starp mazākajiem bija arī četri iepriekš neapzināti.


Pa kreisi – lielākais akcijas laikā ieziņotais iepriekš neapzināts dižkoks – dižozols Vestienas pagastā pie Liepu mājām ar apkārtmēru 4,90 m (foto: Baiba Bambe). Pa labi – viens no lielākajiem apsekotajiem dižozoliem – Brūveru ozols Rojas novadā; apkārtmērs – 7,25 m (foto: Vija Sileviča).

Ziņotāji un apsekoto dižkoku skaits (iekavās no tiem dižkoku skaits, kas iepriekš nebija apzināti): Vēsma Vijupe 4, Baiba Bambe 3 (1), Vija Sileviča 2 (1), Julita Kluša 2, Inguna Riževa 1 (1), Aija Amere 1 (1), Mārīte Ramša 1.

Ņemot vērā gana augsto uzdevuma sarežģītības pakāpi cilvēkam, kas nekad neko līdzīgu nav darījis, iegūtie rezultāti (sugu skaits) par konkrētajiem kokiem nav savstarpēji salīdzināmi, jo par dižkoka sugu, izmēru un atrašanās vietu būtiskāka loma bija veltītajam laikam un rūpīgai redzētā fotodokumentācijai. Taču fiksētās sugas jebkurā gadījumā liecina par šo sugu sastopamību un arī pamanāmību, tāpēc par redzētajām sugām tālāk rakstā būs analizēts vairāk.

Par vairumu apsekoto koku (deviņiem) ieziņotas mazāk nekā 10 sugas (1-8). Lielākā daļa koku tika apsekota tikai vienas dienas laikā, lielākoties vasarā. Vēsma Vijupe savus kokus apsekojusi vairākkārt, taču iespēja apsekot dižkoku visa gada griezumā, kā tas aicinājumā bija iecerēts, bija tikai Mārītei Ramšai, jo viņai dižkoks aug mājas pagalmā, līdz ar to arī apsekojumos iegūtie dati ir pielīdzināmi ļoti nopietnam pētījumam, ja vien izdotos visu atrasto arī līdz galam noteikt. Mārītei – cepuri nost par ieguldīto laiku un pūlēm!! Raksta beigās lasāmas arī viņas pašas pārdomas par šo pasākumu.

Kā redzams 1. tabulā, tieša sakarība starp koka apkārtmēru un sugu skaitu nav novērojama, jo būtiskāku lomu spēlēja fakts, cik rūpīgi apsekojums veikts. Uz Mārītes Ramšas apsekotā oša gada laikā novērots vairāk nekā pusotrs simts sugu! Tik lielisku rezultātu, izsludinot aicinājumu, nudien necerēju iegūt. Sugām bagātākie dižkoku apsekojumi parādīti 2. tabulā.

1. tabula. Apsekoto dižkoku skaits pa sugām, pēc apkārtmēra*


 *Iekavās norādīts uz viena dižkoka atrasto sugu skaits. Ar krāsām izcelti sugām bagātākie apsekojumi.

2. tabula. Sugām bagātākie dižkoku apsekojumi

Apsekotājs

Dižkoks

Vieta

Sugu skaits

Apkārtmērs

Apraksts

Vēsma Vijupe

Salas Pirmais ozols

Jūrmala

13

5,73 m

Aug koku pudurā. Dzīvi tikai galotnes zari.

Vija Sileviča

Brūveru ozols

Rojas novads

28

7,25 m

Aug klajā vietā. Veselīgs un spēcīgs. Senāk ir nolauzts viens no vadošajiem zariem, tur tagad ir caurums.

Julita Kluša

Bērzu ceļmalas ozols

Engures pag.

34

4,39 m

Ceļmalā; blakus jau paaugusies bērzu jaunaudze, bet agrākos laikos tur bija pļava.

Julita Kluša

Kleistu ielas bērzs

Rīga

42

3,06 m

Ielas malas apstādījumos

Mārīte Ramša

Osis "Kļaviņās"

Embūtes pag.

155-169

4,81 m

Aug pagalma malā. Iet bojā, daļa zaru nokaltuši.

Dižkoku skaita, novēroto sugu skaita un novērojumu skaita (summējot dažādu sugu novērojumos uz dažādiem kokiem) sadalījums pa sugu grupām parādīts 3. tabulā. Kā redzams, vislielākais novēroto sugu skaits (~1/3 no visām sugām) ir kukaiņiem, taču kopējais novērojumu un dižkoku, uz kuriem suga novērota, skaits lielāks ķērpjiem. Lai arī sūnas sastopamas uz dižkokiem bieži, novēroto sugu skaits ir būtiski mazāks, mazāks arī nekā sēnēm, kas novērotas uz mazāk kokiem, taču kopskaitā ar vairāk sugām un novērojumiem. Jāatzīmē, ka diezgan bieži novēroti arī zirnekļveidīgie, putni, gliemji un vaskulārie augi, katra sugu grupa veido ap 5% no visām novērotajām sugām

3. tabula. Dižkoku skaita, novēroto sugu skaita un novērojumu skaita sadalījums pa sugu grupām

Apskatot novēroto sugu skaitu uz konkrētiem dižkokiem sadalījumā pa sugu grupām (4. tabula) var ievērot, ka ķērpju un kukaiņu (un pēc tam attiecīgi sūnu un sēņu) sugu īpatsvars lielāks ir vairumam dižkoku, neatkarīgi no uz konkrētā dižkoka novēroto sugu skaita.

4. tabula. Novēroto sugu skaits uz konkrētiem dižkokiem sadalījumā pa sugu grupām* 


 *Ar krāsām (sarkans -> dzeltens -> zaļš) izcelts to sugu grupu novērojumu skaits (ja attiecīgajā sugu grupā novēroto sugu skaits >1), kas ir lielākais konkrētā dižkoka (aiz sugas nosaukuma norādītais skaitlis ir tā stumbra apkārtmērs cm) apsekojumā.

Īpaši aizsargājamo, reto un zinātniski nozīmīgo sugu sarakstā (5. tabula) nav iekļautas vēl vairākas retas un varbūt pat Latvijai jaunas sugas, kuru noteikšanai būtu nepieciešama rūpīgāka izpēte. Tā kā atrast kaut vienu sugu no tabulā redzamā saraksta jau ir sasniegums, tad saraksta garums (16 sugas uz nosacīti patvaļīgi izvēlētiem 14 dižkokiem) vēlreiz apstiprina – dižkoki ir ne tikai vienkārši sugām bagāti, bet arī īpašām sugām bagāti! Te gan jāpiebilst, ka uz knapi dižkoka kritērijus sasniegušā bērza, lai arī tika novērots salīdzinoši daudz sugu (pēc novēroto sugu skaita šajā pētījumā pat 2. vieta), neviena īpaša suga novērota netika.

5. tabula. Īpaši aizsargājamās, retās un zinātniski nozīmīgās sugas*


*ĪA – īpaši aizsargājama suga; LSG – suga ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā; ML – sugai var veidot mikroliegumu; DMB – dabisku meža biotopu raksturojoša suga; IS – indikatorsuga, SPS – specifiskā suga.

No kukaiņiem (6. tabula) visvairāk jeb pusei no dižkokiem novēroti tauriņi, lielākoties dažādi naktstauriņi (sprīžmeši, tīklkodes, zāļsviļņi u.c.). Uz vairāk nekā trešdaļas dižkoku redzētas arī vaboles (praulvaboles, koksngrauži, smecernieki, smailvaboles u.c.), divspārņi (galvenokārt mušveidīgie) un plēvspārņi (lielākoties skudras, arī jātnieciņi u.c.). Blakšu kārta pārstāvēta ar sarkanblaktīm, zemesblakti, vairogblakti un mīkstblakti. No citiem kukaiņiem redzētas divu sugu ķērpjutis, arī zeltactiņa, laputs, cikādiņa, skarpijmuša un makstene.

6. tabula. Kukaiņu novērojumu sadalījums pa kukaiņu kārtām

Kukaiņu sugu uz dižkokiem tika novērots visvairāk no visām sugu grupām (gandrīz 100 novērojumi!), starp tām arī viena aizsargājamā suga, kas raksturīga dobumainiem kokiem – spožā skudra Lasius fuliginosus. Lielākoties uz dažādiem kokiem novērotas atšķirīgas kukaiņu sugas. Droši noteiktas ir tikai četras sugas (turklāt katra no savas kārtas!), kas atrastas uz vairāk nekā viena koka, un arī šīs četras sugas tikai uz diviem kokiem katra, visas uz ozoliem.


Biežāk novērotās kukaiņu sugas: spožā skudra
Lasius fuliginosus (foto: Vija Sileviča), sarkanblakts Pyrrhocoris apterus (foto: Vēsma Vijupe), ievu tīklkode Yponomeuta evonymella (foto: Mārīte Ramša) un smailvabole Scaphidium quadrimaculatum (foto: Mārīte Ramša).

Vairāk novērojumu nekā kukaiņiem – apmēram trešdaļa no visiem – ir ķērpjiem, tie arī atrasti uz lielākās daļas dižkoku (11 no 14), tomēr sugu skaits ķērpjiem novērots mazāks nekā kukaiņiem. Tas varētu liecināt par to, ka kukaiņi uz dižkokiem kopumā sastopami vairāk, taču ķērpji nebēg, vieglāk novērojami un nofotografējami, tāpēc arī novērojumu ir vairāk. Biežāk novērotās ķērpju sugas: ramalīna Ramalina pollinaria, plūmju evernija Evernia prunastri un rievainā parmēlija Parmelia sulcata (uz 5-6 dižkokiem). Citas biežāk novēroto ķērpju ģintis: fiscijas Physcia sp., pertuzārijas Pertusaria sp., sienasķērpji Xanthoria sp., lekanoras Lecanora sp.


Rievainā parmēlija Parmelia sulcata ir starp visbiežāk novērotajām ķērpju sugām, taču Mārītei Ramšai uz oša to izdevās novērot ar apotēcijiem, kas gan ir reti! Foto: Mārīte Ramša

Te īpaši jāatzīmē Mārītes Ramšas pētījums uz dižā oša – viņai uz viena paša dižkoka izdevās novērot apmēram 50 sugu ķērpjus (pavisam šajā Dabasdatu pētījumā novērotas 68-77 ķērpju sugas, kas ir vairāk nekā 10% no visām apzinātajām Latvijas ķērpju sugām). Iespējams, ka novērots arī vairāk sugu, bet tālākā noteikšana – dalīšana pa sugām jau kļuva pārāk sarežģīta, tāpēc sugu skaits norādīts aptuvens esošo zināšanu robežās.

Apkopojot šī pētījuma rezultātus, internetā uzgāju rakstu par citiem līdzīgiem ķērpju pētījumiem uz viena koka (te gan nav runa tieši par dižkokiem) pasaules mērogā (Sipman, Nöske 2005), kur tika secināts, ka mitrajos tropu mežos ķērpju sugu ir vairāk nekā mērenajā joslā. Uzsvērts, ka noteikto ķērpju sugu skaitu ietekmē gan koka augšanas vieta, gan pētnieka pieredze, gan metodoloģija, jo daudzas sugas var nebūt viegli sasniedzamas.

Tā dažādos pagājušā un šī gadsimta pētījumos uz viena koka atrasto ķērpju sugu skaits ir, piemēram, 12-55 (Franču Gviānā D-Amerikā); 45-84 (Venecuēlā, izmantots autoceltnis); 24-78 (Ekvadorā, rāpšanās ar virves palīdzību); 52 (ozolu mežā Lielbritānijā) u.c., kā arī uz viena krituša koka – 176 (Jaungvinejā), 76 (Tasmānijā). Vēl interesants fakts, ka Ekvadoras pētījums (ar 24-78 sugām uz koka jeb vidēji 56 sugām) tika atkārtots, kad koki bija nozāģēti, tātad apsekojami daudz pilnīgāk, iegūstot 56-129 sugas uz viena koka (vidēji – 80,8 sugas uz koka). Tika arī secināts, ka ķērpju sugu skaits atkarīgs gan no koka sugas, gan arī no koka apkārtmēra (vecuma) (Sipman, Nöske 2005).

Lai arī pētījumos tika apsekoti pavisam citu sugu un citā vidē auguši koki, arī Mārītes veiktā pētījuma rezultāti ļoti labi iekļaujas, vēlreiz apliecinot, ka uz dižkokiem tiešām ir daudz sugu, ka Mārīte veikusi tiešām rūpīgu apsekojumu, bet pavisam pilnīga uzskaite sugu skaitu vēl ievērojami palielinātu.

Daudzi ķērpji pēc foto vien ir grūti nosakāmi.


Pa kreisi (foto: Mārīte Ramša; uz oša) ir kāda no pertuzārijām. Ja pieliktu mēli un būtu rūgta, būtu bieži sastopamā rūgtā pertuzārija Pertusaria amara, bet bez pagaršošanas var tikai minēt. Savukārt pa labi (foto: Julita Kluša, uz ozola) esošo pertuzāriju noteikt palīdz raksturīgā dzeltenīgā krāsa. Dzeltenīgā pertuzārija Pertusaria flavida ir reta un aizsargājama suga.


Ķērpis Chrysothrix candelaris – no skata nešķiet īpaša (kā dzeltens pulveris), taču ir samērā reta ķērpju suga, kas šīs akcijas ietvaros uz dižozoliem novērota pat divas vai trīs reizes. Foto: Julita Kluša

Vairāk nekā 10% no visām sugām uz dižkokiem novērotas sēņu sugas, taču tikai divas sugas novērotas vairāk nekā uz viena koka, tostarp parastā sērpiepe Laetiporus sulphureus – pat uz 5 dižozoliem.

Sēņu sugu sadalījums pa dižkokiem ir nevienmērīgs. Visbiežāk uz dižkokiem (pusei no apsekotajiem kokiem) atrastas piepes, taču sugu skaita ziņā vairāk atrastas sēnes uz ķērpjiem, bet visas – uz viena dižkoka (7. tabula). Iespējams, uz citiem kokiem šādā skatījumā ķērpji nav pētīti.

7. tabula. Sēņu novērojumu sadalījums pa sēņu grupām


 


Šī pētījuma ietvaros Mārīte atradusi pat potenciāli jaunas sēņu sugas Latvijai – pa kreisi sēne Erythricium aurantiacum, kas lielākoties aug uz fiscijām jeb Physcia ģints ķērpjiem, bet pa labi sēne Merismodes sp. (iespējams, Merismodes anomalus), kas aug uz lapukoku mizas. Foto: Mārīte Ramša; uz oša.


Iespējams, visai bieži sastopama sēne uz ķērpjiem, taču maz ievērota – sēne Xanthoriicola physciae, kas parazitē uz sienasķērpjiem Xanthoria sp. Foto Mārīte Ramša; uz oša.

Visbiežāk uz dižkokiem novērotas sānsporogonsūnas jeb pleirokarpās sūnas – vairāk nekā puse no sugām, turklāt uz katra koka, kur atrastas sūnas, vismaz viena (8. tabula).

8. tabula. Sūnu novērojumu sadalījums pa sūnu grupām 


Biežākās uz dižkokiem novērotās sūnu sugas: ciprešu hipns Hypnum cupressiforme var. cupressiforme (uz 7 kokiem jeb pusei no apsekotajiem kokiem) un parastā vāverastīte Leucodon sciuroides (uz 5 kokiem). Vēl vairāk nekā uz viena dižkoka tika atrasta sprogainā slaidlape Homalothecium sericeum, noras vijzobe Syntrichia ruralis un lielā pūkcepurene Orthotrichum speciosum. Uz viena no kokiem tika novērota arī aizsargājama un reta suga – nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula.


Pa kreisi – ciprešu hipns Hypnum cupressiforme var. cupressiforme, kuru foto autore Baiba Bambe komentējusi: "Tas laikam ir uz visiem ozoliem, kuri resnāki par roku." Pa labi – retākā no uz dižkokiem novērotajām sūnu sugām – nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula uz Brūveru ozola, Vijas Silevičas foto.

Zirnekļveidīgajiem (14 sugas), līdzīgi kā vaskulārajiem augiem (10 sugas), visi novērojumi uz dažādiem kokiem ir atšķirīgi, t.i, neviena suga nav novērota divreiz. Nav novērotas vai noteiktas arī kādas retas vai citādi īpašas sugas.

Putnu sugas tika novērotas tikai uz diviem dižkokiem, kaut kopā 13 sugas – tas tikai liecina, ka putni dižkokus nesmādē, vien to novērošanai nepieciešams ilgāks laika periods – ar vienreizēju apmeklējumu nepietiek.


Meža pūce Strix aluco uz Kļaviņu (Mācītājmuižas) dižoša. Foto: Mārīte Ramša. Skaisto skatu autore gan piefiksējusi vēl pirms akcijas izsludināšanas, bet tā kā tas tomēr iekļaujas 2018. gadā, putns pie gada sugām pieskaitāms. Pavisam gada laikā Mārīte uz šī oša novēroja 12 putnu sugas, tai skaitā arī divas īpaši aizsargājamas sugas.

Uz vairāk nekā trešdaļas dižkoku novēroti arī gliemji. Biežāk novērotā suga – raibais vīngliemezis Arianta arbustorum (3 novērojumi).


 Vārpstiņgliemežu Clausiliidae sp. sugas ir grūti atšķiramas, viegli noteikt ir tikai gludo vārpstiņgliemezi Cochlodina laminata, jo tā čaula ir gluda (attēlā pa kreisi; foto: Vēsma Vijupe; uz ozola). Savukārt grūti savstarpēji atšķiramie vārpstiņgliemeži ar rievotu čaulu (pa labi; foto: Mārīte Ramša; uz oša) visi ir dabisku meža biotopu indikatorsugas.

No citām sugām biežākās – pa divām reizēm redzētas sliekas un mitrenes, kā arī ala, miga kādam dzīvniekam.

Kopumā akcijas laikā uz 14 dižkokiem veikti vairāk nekā 300 novērojumi vismaz 250 sugām – manuprāt, lieliski rezultāti, ņemot vērā, ka tamlīdzīgs pētījums tika organizēts pirmoreiz.

Noslēgumā aktīvākās ziņotājas Mārītes Ramšas pārdomas par sugu "vākšanu" uz dižkokiem, kas nemaz tik vienkāršs pasākums nebija:

"Izlasot par akciju, nopriecājos, jo patīk būt dabā un fotografēt ar konkrētu mērķi, turklāt šādi pasākumi vienmēr dod iespēju uzzināt kaut ko jaunu. Sākotnēji likās, ka uzskaite būs vienkārša, jo koku iespējams apskatīt jebkurā laikā – dižkoks osis aug manā sētā, tātad atliek tikai tam apiet apkārt un savākt sugas. Apsveru domu “pieķert” klāt arī kādu netālu augošu dižozolu.

Man entuziasms drusku noplok, kad izlasu, ka Julita jau vienā reizē uz dižkoka ieraudzījusi pārdesmit sugu. Saskaitu uz savējā līdz šim piefiksētās putnu sugas, dažas sūnas, dzelteno sienasķērpi un ramalīnas augšējos zaros. Njā, no manis šajā akcijā liela labuma nebūs. Bez tam mums ar fotoaparātu ir absolūta raksturu nesaderība, jo reiz, pēc kāda tauriņa lūkojoties, pamatīgi nogāžos, kā saka – zirgs gar zemi, pats gar zemi un pilna mute ar zemi, manā gadījumā – man mute ar zemi, fotoaparāts ar zemi un, neskatoties uz to, ka, aparātu sargājot, ietriecos ar seju nātrēs, bojājums objektīvā.

Kopš tā laika daudzmaz kvalitatīvas bildes iespējams uzņemt tikai saulainā laikā. Savukārt manām acīm piemetusies kaut kāda totāla gaismas nepanesamība. Caur saulesbrillēm mēģinu kaut ko saskatīt uz stumbra un priecājos, ja izdodas nofotografēt kādu ķērpi vai tā daļu, jo man kā nespeciālistei šķiet, ka zinātājam jau ar to pietiks.

Vēl grūtāk iet ar lidojošām un ātri rāpojošām radībām – neesmu paspējusi tās lāgā ieraudzīt, kad viņas jau ir prom, labākajā gadījumā atstājot par piemiņu kādu miglas bildi. Savukārt sīkie lidoņi vienkārši sastingst, saplūst ar stumbru un nav ieraugāmi. Problēma ir arī tā, ka stumbram piekļūt tik tuvu kā gribētos traucē sakņu kakls, kā arī netieku pie augšējiem zariem, un pat to apakšējās daļas ir tādā leņķi, ka, mēģinot kaut ko saskatīt, riskēju nogāzties augšpēdus. Labi, ka par mani apžēlojas vējš un ik pa laikam nomet kādu zariņu ar ķērpjiem.

Rezultātā guvums jau nav nemaz tik slikts, tikai samests datorā bez jebkādas sistēmas, un rudenī, pārskatot guvumu, saprotu, kādu ķīseli esmu savārījusi Julitai. Lai glābtu situāciju, mēģinu sameklēt ķērpjus vēlreiz, lai nobildētu detalizētāk un – tavu brīnumu – atkal un atkal ieraugu vēl nepiefiksētas sugas! Termiņi jau pārsniegti, bet es iekrītu azartā, neticami, ka iespējams ieraudzīt vēl kaut ko jaunu, pat sēnes uz ķērpjiem! Jā, ieraudzīt jau var, tikai mana kamera atsakās sadarboties – kvalitatīvas bildes tik sīkām lietām, tik pelēkā laikā – i neprasiet.

Kas to būtu domājis, ka uz viena koka tik daudz sugu! Ķērpju dažādība ir pārsteidzoša – uz katra nolūzuša, it kā "plika", sīka zariņa, tuvāk aplūkojot, izrādās vesela ķērpju pasaule, kurā grūti orientēties – nesaprotu, kur viens beidzas un cits sākas. Līdz ar to ķērpji kļuva par interesantāko sugu grupu un beigās iedzina pat azartā – uzmanīju katru nokritušo zariņu un mizu ar cerību atrast vēl ko neredzētu. Protams, ka lielākais prieks par sēni Erythricium aurantiacum, kas ir jauna suga Latvijā, un ar savu interesanto faktūru iepriecina arī sīko sēnīšu kolonija Merismodes sp., kas kvalitatīvā attēlā izskatītos kā īsts mākslas darbs.

Skaidrs, ka nākošreiz darītu savādāk – krātu sugu novērojumus atsevišķās mapītes, lai saprastu, kā un ko īsti esmu safotografējusi, kas vēl pietrūkst sugas noteikšanai, kā arī izveidotu savu galeriju ar ievietotajām sugām, lai novērstu atkārtošanos. Sev par attaisnojumu jāsaka, ka nedomāju, ka sugu būs tik daudz :)".


Dižais osis, uz kura Mārīte Ramša 2018. gadā novēroja vismaz 155-169 dažādas sugas. Foto: Mārīte Ramša.

Paldies Marekam Ieviņam, Ansim Opmanim, Uģim Piterānam, Rolandam Moisejevam, Mārtiņam Kalniņam, Uldim Ļoļānam, Inesei Cerai un Ivaram Leimanim, kuri ikdienišķi vai pēc konkrēta lūguma palīdzēja noteikt uz dižkokiem redzamās sugas, jo vienai visu "sašķirot" sugās būtu bijis daudzkārt ilgāk un grūtāk.

 

Literatūra

Sipman H.J.M., Nöske N.M. 2005. How many lichen species grow on a single tree? Observations in primary tropical forests compared.

 

Julita Kluša, dziedava.lv, Dabas retumu krātuve

2019-01-19

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Strix aluco - 2019-02-23 sanchox 1
Larus sp. - 2019-02-23 Edgars Smislovs
Larus canus - 2019-02-23 Edgars Smislovs 1
Psophus stridulus - 2018-09-20 Wiesturs
Oedipoda caerulescens - 2018-09-20 Wiesturs
Polyommatus icarus - 2018-09-20 Wiesturs
Lasiommata megera - 2018-09-20 Wiesturs
Lasiommata megera - 2018-09-20 Wiesturs
Lycaena tityrus - 2018-09-20 Wiesturs
Issoria lathonia - 2018-09-20 Wiesturs
Lycaena phlaeas - 2018-09-20 Wiesturs
Colias hyale - 2018-09-20 Wiesturs
Larus argentatus - 2019-02-16 Laimeslācis
Coenonympha arcania - 2018-09-20 Wiesturs
- 2019-02-18 Osis
Pieris rapae - 2018-09-20 Wiesturs
Larus sp. - 2019-02-16 Laimeslācis
Lasiommata megera - 2018-09-20 Wiesturs
Larus sp. - 2019-02-16 Laimeslācis
Larus canus - 2019-02-16 Laimeslācis
Inachis io - 2019-02-23 Wiesturs
Sciurus vulgaris - 2019-02-23 Wiesturs
Larus marinus - 2019-02-16 Laimeslācis
Inachis io - 2019-02-23 Wiesturs
Inachis io - 2019-02-23 Wiesturs
Bucephala clangula - 2019-02-16 Laimeslācis
Capreolus capreolus - 2019-02-23 Wiesturs
Cygnus olor - 2019-02-23 Edgars Smislovs
Capreolus capreolus - 2019-02-06 Laimeslācis
Attagenus pellio - 2019-02-11 Ansis
Vulpes vulpes - 2019-02-06 Laimeslācis
Capreolus capreolus - 2019-02-06 Laimeslācis
Parus major - 2019-02-23 Edgars Smislovs
Aves sp. - 2019-02-03 Laimeslācis
Pyrrhula pyrrhula - 2019-02-23 Edgars Smislovs
Sturnus vulgaris - 2019-02-23 Edgars Smislovs
Cyanistes caeruleus - 2019-02-23 Edgars Smislovs
Tremella mesenterica - 2019-02-03 Laimeslācis
Phellinus conchatus - 2019-01-15 Laimeslācis
Acanthis flammea - 2019-02-23 Edgars Smislovs
Leucodon sciuroides - 2019-01-15 Laimeslācis
Corvus cornix - 2019-02-23 Edgars Smislovs
- 2019-02-20 Izabella
Buteo buteo - 2019-02-20 Izabella
Haliaeetus albicilla - 2019-02-23 asaris
Grus grus - 2019-02-23 intelis
Pyrrhula pyrrhula - 2019-02-23 Inga Eizenberga
Gonepteryx rhamni - 2019-02-23 Kristers K 4
Bucephala clangula - 2019-02-22 Natalja Knazeva
Dendrocopos minor - 2019-02-22 eksperts 3
Strix aluco - 2019-02-22 eksperts 3
Larus canus - 2019-02-22 eksperts 3
Capreolus capreolus - 2019-02-22 eksperts 3
Egretta alba - 2019-02-23 Kristers K
Picoides tridactylus - 2019-02-23 Kristers K
Anser albifrons - 2019-02-23 Arnis2
Turdus merula - 2019-02-23 Arnis2
Mergus merganser - 2019-02-23 Arnis2 1
Mergus albellus - 2019-02-23 Arnis2
Ardea cinerea - 2019-02-23 Arnis2
- 2019-02-23 pustumsa
Passer domesticus - 2019-02-23 Arnis2
Larus marinus - 2019-02-23 Arnis2
Aythya ferina - 2019-02-23 Arnis2
Fulica atra - 2019-02-23 Arnis2
Aythya fuligula - 2019-02-23 Arnis2
Anas acuta - 2019-02-23 Arnis2 1
Haliaeetus albicilla - 2019-02-23 Arnis2
Dryocopus martius - 2019-02-23 pustumsa 1
Cygnus olor - 2019-02-23 Arnis2 1
Bucephala clangula - 2019-02-23 pustumsa
Anas platyrhynchos - 2019-02-23 Arnis2
Larus argentatus - 2019-02-23 pustumsa
Corvus cornix - 2019-02-23 pustumsa
Cygnus olor - 2019-02-23 pustumsa
Ardea cinerea - 2019-02-23 pustumsa
Erithacus rubecula - 2019-02-23 IlzeP
Dendrocopos major - 2019-02-23 pustumsa
Cyanistes caeruleus - 2019-02-23 pustumsa
Bucephala clangula - 2019-02-23 pustumsa
Cygnus cygnus - 2019-02-23 pustumsa
Cygnus cygnus - 2019-02-23 pustumsa
Anas platyrhynchos - 2019-02-23 pustumsa
Cyanistes caeruleus - 2019-02-23 pustumsa
Parus major - 2019-02-23 pustumsa
Aegithalos caudatus - 2019-02-23 Acenes
Turdus merula - 2019-02-23 pustumsa
Corvus cornix - 2019-02-23 pustumsa
Sciurus vulgaris - 2019-02-23 pustumsa
Passer montanus - 2019-02-23 pustumsa
Dendrocopos major - 2019-02-23 pustumsa
Accipiter gentilis - 2019-02-23 DanaH
Accipiter gentilis - 2019-02-23 sandrux
Passer montanus - 2019-02-17 sandrux
Utricularia intermedia - 2018-09-15 dziedava
Neovison vison - 2019-02-23 Rallus
Martes martes - 2019-02-23 Rallus
Dendrocopos major - 2019-02-23 DanaH
Accipiter gentilis - 2019-02-23 DanaH
Cinclus cinclus - 2019-02-23 Rallus
Carduelis carduelis - 2019-02-23 Rallus
Haliaeetus albicilla - 2019-02-20 mazais_ezis
Chloris chloris - 2019-02-23 Anta.S.
Aves sp. - 2019-02-23 Acenes
Dendrocopos major - 2019-02-23 Anta.S.
Castor fiber - 2019-02-23 ER
Corvus corax - 2019-02-23 Rallus
Capreolus capreolus - 2019-02-23 Rallus
Garrulus glandarius - 2019-02-23 Anta.S.
Accipiter gentilis - 2019-02-23 Anta.S.
Cervus elaphus - 2019-02-23 Rallus
Dryocopus martius - 2019-02-23 Rallus
Sciurus vulgaris - 2019-02-23 Rallus
Castor fiber - 2019-02-23 Rallus
Accipiter gentilis - 2019-02-23 Anta.S.
Lanius excubitor - 2019-02-23 Rallus
Anas platyrhynchos - 2019-02-23 Rallus
Accipiter gentilis - 2019-02-23 Anta.S.
Acanthis flammea - 2019-02-23 KrisVi
Lanius excubitor - 2019-02-23 Matrus
Lanius excubitor - 2019-02-23 Matrus
Corvus frugilegus - 2019-02-20 ūdensvistiņa
Capreolus capreolus - 2019-02-22 ūdensvistiņa
Columba livia domestica - 2019-02-23 Anta.S.
Vulpes vulpes - 2019-02-21 ūdensvistiņa
Mergus merganser - 2019-02-23 Anta.S.
Columba livia domestica - 2019-02-23 Matrus
Parus major - 2019-02-23 Anta.S.
Garrulus glandarius - 2019-02-23 Astrantia
Chloris chloris - 2019-02-23 Astrantia
Fringilla coelebs - 2019-02-23 Astrantia
Pyrrhula pyrrhula - 2019-02-23 Astrantia
Parus major - 2019-02-23 Astrantia
Poecile montanus - 2019-02-23 Astrantia
Passer domesticus - 2019-02-23 Astrantia
Passer montanus - 2019-02-23 Astrantia
Cyanistes caeruleus - 2019-02-23 Astrantia
Turdus merula - 2019-02-23 Astrantia
Turdus merula - 2019-02-23 Anta.S.
Mergus merganser - 2019-02-23 Matrus
Anas platyrhynchos - 2019-02-23 Matrus
Pyrrhula pyrrhula - 2019-02-23 gunitak
Chloris chloris - 2019-02-23 gunitak
Erithacus rubecula - 2019-02-23 de kje
Strix aluco - 2019-02-23 meža_meita 1
Vulpes vulpes - 2019-02-16 anthicus
Acanthis flammea - 2019-02-23 mardzh
Chloris chloris - 2019-02-22 mardzh
Cygnus olor - 2019-02-21 anthicus
Nezināms
@ zemesbite
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
Laimeslācis 23.februāris, 23:03

:D Jautras konstrukcijas! Jāpaseko šīm dīvainajām, varbūt arī izaugs otrais stāvs kā ragi :))


dziedava 23.februāris, 22:48

Nu var jau būt, ka viena suga :). Pētot internetā, šai sugai tiešām visdažādākās formas un varianti - tievs kātiņš, resns kātiņš, vispār neredz kātiņu. Apaļa galviņa un tāda pļacka kā šajos foto. Un tad vēl šāda konstrukcija, kā šajā foto: https://colnect.com/sq/pocket_calendars/pocket_calendar/43445-Phleogena_faginea-Mushrooms-%C3%87eki :) Bija ideja, ka varbūt ir kāda cita suga ģintī, bet nekā - šī ir vienīgā suga šajā ģintī visā pasaulē. Izskatīju citas ģintis dzimtā - nekā tik līdzīga vairāk neatradu. Varbūt sēņu sugās dalītāji vēl līdz šai sugai nav tikuši, jo no tām dažādajām formām varētu ne vienu vien sugu vēl izdomāt. :D Paldies par novērojumu! Zināsim, ka var būt arī tāda. :)


Laimeslācis 23.februāris, 22:45

Paldies, Edgar! Šī būvēta tikai no sūnām un oderēta ar vilnu. Vai tādas melnais meža strazds arī taisa? Melnajam meža strazdam esmu redzējusi no zariņiem, zāles stiebriem.


Wiesturs 23.februāris, 22:43

Ar šo tad mans palikušais "parāds" no pērnajiem dienas tauriņiem ir salikts DD.


dziedava 23.februāris, 22:40

Paldies!


LV zilzīlīte 23.februāris, 22:33

Jūras ērglis


Edgars Smislovs 23.februāris, 22:06

Melnais meža strazds (?) - LL


Kamelija 23.februāris, 21:07

Jā, cenšamies uz pagrabu iet pēc iespējas retāk, lai netraucētu. Lai labi izguļās. Vasarā būs odi jāķer.


DabaLaba 23.februāris, 17:02

Paldies!


DabaLaba 23.februāris, 17:00

Paldies!


Laimeslācis 23.februāris, 16:46

Julita, lūdzu uzmet aci! :) Pēc nepilna mēneša (20.01.2019. - 17.02.2019.) apciemoju vīksnas stumbeni ar fleogenām, pievienoju vēl vienu bildi, sakārtoju piezīmes un novērojuma periodu. Man liekas, ka visās bildēs ir viena suga... ?


Irbe 23.februāris, 15:42

Iespējams, melnais meža strazds. Uztraukuma sauciens, kādu var izdot vairāki putni, piemēram, sarkanrīklīte, zīlītes, mežastrazdi.


Irbe 23.februāris, 14:51

Dzilnītis


dziedava 23.februāris, 11:23

Šai vajadzētu nomainīt sugu, bet es nezinu, vai sīkziedu ciņusmilga DD sistemātikā izdalāma atsevišķi vai liekama pie parastās ciņusmilgas?


Wiesturs 23.februāris, 00:10

Skaisti guļ :)


Ivars L. 22.februāris, 22:19

Laikam jau otra biežākā antrodija - viļņainā.


nekovārnis 22.februāris, 21:20

Kad janvārī gribēju ievadīt savus Boreus novērojumus atklājās, ka tāda Boreus sp. datubāzē nemaz nav. Tā kā šobrīd nav īsti laika un zināšanu lai iedziļinātos šajā grupā nācās izveidot attiecīgu mapīti :)


Fossa 22.februāris, 20:09

Nu tas ir Kaņieris, tur grūti atrast vietu ̤b̤e̤z̤ ̤ laučiem :))


dziedava 22.februāris, 16:56

Uzgāju šo novērojumu par sniega mušām. Tolaik diskusija bija, ka noteikt var tikai līdz ģintij. Nosaukuma maiņas vēsture nav saglabājusies, bet šobrīd uzrādās kā retākā no abām sugām (skatos šo rakstu: https://dabasdati.lv/en/article/uz-kustosa-sniega-mekle-sniega-musas/2014/?links=en/article/uz-kustosa-sniega-mekle-sniega-musas/2014/ ). Vai ir kāds pamats, kāpēc būtu tieši Boreus westwoodi?


roosaluristaja 22.februāris, 16:51

Vispār jau nav obligāti šīs piepes nest uz mājām. Pēc attēliem dabā arī sugu var sekmīgi noteikt.


AAvj 22.februāris, 11:43

Bet, ja jau medī, tad būtu jābūt kādai foto ar redzamiem spārniem vai pat asti?


AAvj 22.februāris, 11:42

Urālpūces lielais plīvurs. Un ir ziema. Ar sērsnu. Sērsna ir grūtāk kā vienkārši daudz sniega vai liels aukstums.


de kje 22.februāris, 11:40

skaisti!


de kje 22.februāris, 11:39

vauuuu


roosaluristaja 22.februāris, 09:52

Tas, kas tur lido viens, manuprāt ir kajaks.


AinisP 22.februāris, 09:30

Ļoti līdzīga urālpūcei, tomēr... 100% neapgalvošu.


IlzeP 21.februāris, 21:46

Jāni, nav jau vajadzīga nakts, lai satiktu urālpūci :) Par šo attēlu man viedokļa nav.


roosaluristaja 21.februāris, 21:01

Ez zinu, ka ir ziema, kaut gan tagad jau pūces lēnām uzsāk riestot, jo marta sākumā teorētiski var uzsākt ligzdot. Pēc šā attēla neko nevar pateikt. Tas ir uzņemts no sāna, ar trelkameru, zisbpuldzes gaisma traucē visu adekvāti uztvert. Iespējams ir pieejami vēl kādi attēli. Tomēr, ja apskatām situāciju no otras puses, nemēģinot analizēt šo sliktas kvalitātes attēlu. Mums ir meža pūces, teritorija, kur pūce ir sekmīgi ligzdojusi iepriekšējā gadā, ticams, ka tā arī ziemā uzturas kaut kur tuvējā apkārtnē, jo šī ziema nebija īpaši barga un nebija lielas vajadzības doties kaut kur prom. Mums nav zināmi nekādi urālpūču novērojami tuvumā un vispār tuvējā apkārtnē nav šai sugai piemērotu biotopu.Kurš variants mums šķiet ticamāks? Urālpūce atlidojusi apskatīt, kā dzīvo viņas mazākā radinice? Var jau būt.


forelljjanka 21.februāris, 20:11

Uldi,ir ziema.;) Kā tad ,piemēram,ar urālpūcēm Rīgas centrā,dažus gadus atpakaļ?Bet,kā jau rakstīju,Kurzemē pagaidām šo nav(nu labi Kolkā naktī nav gadījies būt!:D),tātad,nav man pilnīgi nekādas pieredzes ar viņām.;) Tikai subjektīvs viedoklis,ka neizskatās pēc meža pūces(kuras savukārt redzētas ļļoottii daudzas).


roosaluristaja 21.februāris, 19:22

Pēc šāda attēla noteikt sugu, protams, ir ļoti sarežģīti. Tumšais trīsstūris tādas kvalitātes bildē var nebūt redzams. Te ir jāņem vērā lokālā situācija. Tuvumā nav nopietnu meža masīvu, kas nepieciešami urālpūcei, saukārt meža pūce ligzdo būrī pie mājas un tai šeit ir pastāvīga teritorija. Tāpēc 99,99%, ka tā ir vietējā meža pūce un 0,01%, ka nez no kurienes iemaldījusies urālpūce.


felsi 21.februāris, 18:52

Paldies, labošu!


Vladimirs S 21.februāris, 18:39

Izskatās kā urālpūce.


forelljjanka 21.februāris, 17:52

Lai jau nu apskatās kādi pūču vīri(Guntis,Andris,Gaidis),bet,manuprāt,tā ir pūce ,ko pats nekad neesmu redzējis-Urālpūce!;) Plīvurpūce gan nebūs.:) Mežā pūcei "sejas"vidū ir tāds izteikts ,tumšs trijstūris,konkrētajam putnam neko tādu neredz...


LV zilzīlīte 21.februāris, 16:40

Varbūt iespējams plīvurpūce...?


IlzeP 21.februāris, 13:32

Pazīme arī nebūs īstā, mainu uz "novērots"


Edgars Smislovs 21.februāris, 12:04

Melnais meža strazds?


Edgars Smislovs 21.februāris, 11:31

Kajaks...


kimkim 21.februāris, 11:09

;-)), GPS nedaudz nokļūdījies,koks, šķiet, ka bija vai nu veca blīgzna vai apse, būs jāiet velreiz paskatīties.


de kje 21.februāris, 09:33

ja kontura(auguma proporcija) neliktos savaada tad teiktu meža pīle :)


ivars 21.februāris, 09:31

Ir grūtības noteikt šo sugu?


jayjay 21.februāris, 09:08

Paldies par komentāru!


dziedava 20.februāris, 22:27

Man izskatās Anaptychia ciliaris


felsi 20.februāris, 22:19

Julitai! Lūdzu paskaties, vai noteikts pareizi!


Arnis2 20.februāris, 20:58

Nez tas viņiem raksturīgi atrasties starp laučiem? Vienīgā reize , kad lielgalvi redzēju, tas arī bija lauču barā.


CerambyX 20.februāris, 18:06

Bez šaubām :)


Fossa 20.februāris, 17:37

Diemžēl atradu tikai tagad starp bildēm, arhivējot. Vai tiešām lielgalvis? :)


dziedava 20.februāris, 16:29

Paldies par tik sena noteikšanu :)


Vīksna 20.februāris, 15:45

Paldies !


Wiesturs 20.februāris, 14:38

O, paldies par šito sēriju :)


Ivars L. 20.februāris, 13:19

Šitādas jūrās un okeānos nav sastopamas.;) Kaut kas ar novērojuma punktu nogājis greizi. Uz kādas koka sugas auga?


Ivars L. 20.februāris, 13:16

Vajadzētu būt citai kladonijai. Vismaz attēlā neredz sarkanos toņus.


asaris 19.februāris, 23:12

Jā ir pareizi.


Ansis 19.februāris, 22:19

Subjektīvs viedoklis salīdzinot citu fotogrāfijas sēņu forumos. M.ligli biežāk ir tieši šādas krāsas apaļi mazāki kausiņi un mikorizas pavedieni uz substrāta, M.cinerea kausiņi nesimetriskāki, bieži ar līkumotu malu.


Giitaa 19.februāris, 22:02

Vai es pareizi noteicu sugu?


dziedava 19.februāris, 21:21

Kāpēc Mollisia ligni, nevis Mollisia cinerea?


LV zilzīlīte 19.februāris, 18:54

Man liekas ka šī būs pelēkā dzilna


nekovārnis 19.februāris, 18:35

Brūnā būs cita suga - zaļā vairogblakts Palomena prasina


W 19.februāris, 18:17

Nebija jau arī skujkoks! Paldies!


gunitak 19.februāris, 17:58

Paldies, Ruslan, par atbildi.


Vīksna 19.februāris, 17:42

Paldies !


roosaluristaja 19.februāris, 17:06

Varētu būt Trametes ochracea.


roosaluristaja 19.februāris, 17:05

Kaut kāda sētaspiepe, varbūt. Bet vispār piepēm, tāpat visām citām sēnēm, ir jāfotografē gan cepurītes augšpuse, gan apakšpuse. Pretējā gadījumā tam bieži vien nav jēgas.


Matrus 19.februāris, 16:17

Paldies par gulbju kontrolēm, papildināju datu bāzi! Šie visi vietējie ziemotāji. Šodien (19.02.) Ķengaragā atlidoja pirmie pavasara migranti - nolasīti jaunie gredzeni, novērots/apgredzenots poļu morfas pauguknābja gulbis (Cygnus olor immutabilis). Tāpēc, arī citās vietās - Buļļupē, Juglas ezerā un citur tuvākajās dienās parādīsies migranti, tai skaitā ar gredzeniem, kuri nav novēroti šajā ziemas periodā! Pārskatu par pēdējās ziemas gredzenoto gulbju skaitu un citiem rezultātiem ielikšu savā FB lapā.


Matrus 19.februāris, 16:06

Paldies par kontolēm, papildināju datu bāzi! EP191 Buļļupē šoziem novērots neregulari: 16.01., tad 12.02.2019. Varbūt uz jūru bija atlidojis?


Matrus 19.februāris, 16:03

Paldies par gulbju gredzenu kontrolēm, papildināju datu bāzi!


Matrus 19.februāris, 15:58

Paugurknābja gulbis ar gredzenu LR EP078, mātīte, dzimusi 2010. gadā vai agrāk. Gredzenota 06.04.2013. Daugavā pie Ķengaraga. Datu bāze 54 kontroles, pēdējo ziemu pavadīja Daugavā pie Dārziņiem un Ķengaraga kopš 23.12.2018.Pārī ar pavecu tēviņu LR EE389 (dzimis 2002. gadā vai agrāk). Paldies par kontroli!


Matrus 19.februāris, 15:54

Paldies par kontrolēm, papildināju datu bāzi!


Matrus 19.februāris, 15:52

Paldies par gulbju kontrolēm no Juglas kanāla (09., 17.02.2019), papildināju datu bāzi!


roosaluristaja 19.februāris, 11:05

Saldā eksīdija aug uz skujkokiem. Šis pēc skujkoka neizskatās.


lichen_Ro 19.februāris, 10:46

Hmm.. tiešām, mana kļūda, pārbaudīju pēc Mycobank, un nebiju zinājis par izmaiņām, kas tika veiktas 2017 gadā. Atstājam Acolium inquinans.


MoreOrLess 19.februāris, 09:35

http://rigazoo.lv/media/sugu%20sadalai%20raksti/ZOO_Rehab_2013_pages-36-37.pdf Pielieku linku uz rupuču "galeriju". Tā gan nu jau novecojusi, kopš 2013. gada apritē nākušas vēl citas sugas. Juceklis ar hibrīdiem arī ir pamatīgs. Atveros vienu izcilu eksemplāru, kam viena galvas puse bija kā T.s. scripta, otra – kā T.s. elegans.


Laimeslācis 18.februāris, 22:32

Paldies, Uģi, par blaktīšu noteikšanu un vērtīgo info! :)


patigunta 18.februāris, 22:13

Droši apgalvot, ka tas ir elegans nevar, patiesi drīzāk scripta scripta.


gints 18.februāris, 22:09

Var gadīties, mazums :) Pagājušogad gan šķiet, ka līdz septembrim/oktobrim bija, tad vairs nekā līdz šodienai. (neesmu atzīmējis vairākas viesošanās reizes vasarā/rudenī, jo nav bijis laika sataisīt bildes),


CerambyX 18.februāris, 22:03

Šī arī forša - droši vien nekas rets, bet pagaidām DD maz ziņojumu. Šis acīmredzot ziemojošs īpatnis (deviņvīrspēku lapu rozetes vispār laba ziemojošo kukaiņu slēptuve, jo gaļīgās lapas kā silta sega - agrā pavasarī tādas pacilājot daudz ko interesantu var atrast), jo vasarā dzīvo uz sakranajām spulgotnēm, plaukšķenēm u.c. tuvu radniecīgiem augiem.


CerambyX 18.februāris, 22:03

Forši - pirmais pieaugušas tīklblakts ziņojums šogad :) Šī tāda samērā bieži sastopama suga, ko siltākā laikā arī var viegli atrast - jāmeklē uz tīruma usnēm (Cirsium arvensis), kur sēž parastu kaut kur uz lapām vai lapu žāklēs.


felsi 18.februāris, 21:39

Ka tik nebūs no Raunas ielas ieziņotā, jo tagad vairs neesmu tur manījusi. Tālu jau nav.


patigunta 18.februāris, 21:28

Mums ir tipisks elegans - ar sārtām "ausīm", bez sarkanīgiem plankumiem bruņu malās. Skatījos internetā bildes, bet daudz haotiskas un kļūdainas informācijas. Pseudemys nelsoni vispār ir endēmiska ASV suga (Floridā un Džordžijā), kuru negausīgi eksportē. Jāni - mūsu rupucis nemaz pēc brīvības tā nealkst - ir piedāvātas izvēles iespējas - pēc izstaigāšanās esmu nolikusi uz sliekšņa, viņš izvēlas doties iekšā telpā, arī iestādes tuvumā viņš meklē durvis, pa kurām iesprukt. Pa āru vedu viņu, lai apsauļotu. Rupucis nevar visu laiku tupēt pamazā akvārijā, tam gan pretojas - pārāk ātrai likšanai akvārijā. Rupucis teicami atšķir pret viņu labvēlīgi un nelabvēlīgi noskaņotus cilvēkus un dzīvniekus, labā kompānijā ir atbrīvots, pašapzinīgs, aktīvs, nav uzbāzīgs, ar citādiem ļaudīm ir citāds, arī ar tiem, kam viņš ir izklaides objekts (nemāk noturēt, bet grib ar viņu fotogrāfēties - vairs neļauju). Mani viņš sagaida vētraini, gatavs izrāpties pa vertikālo akvārija sienu (manā virzienā:) ) "Arestam" nav ne vainas, ārā rupucī stipri cīnās stress un, laikam, ziņkārība. Attēlā redzamajam rupucim vēlu visu to labāko. Vismaz pāris valstīs Amerikas saldūdens bruņurupuču tirdzniecība esot aizliegta.


Edgars Smislovs 18.februāris, 20:37

Interesants novērojums.


Ansis 18.februāris, 19:13

Sporu vācelītes, visticamāk, ir parastajai pilēzijai, bet zaļās lapas citām sugām: ciprešu hipnam, lielajai pūkcepurenei. Skaistajām fotogrāfijām vēlama arī kāda "tehniskā bilde" kur asums uz lielāku sūnas klāto daļu, jo pēc atsevišķām daļām ne vienmēr iespējams korekti noteikt sugu.


tngu 18.februāris, 19:03

Šodien 18.02 arī pie mola.


tngu 18.februāris, 19:01

Paldies!


Ansis 18.februāris, 18:48

Skatījos Index Fungorum - tur kā pamatnosaukums tagad norādīts Acolia (pirms dažiem gadiem bija Cyphelium).


forelljjanka 18.februāris, 16:41

Protams,tas tā vairāk uz čuju,sen bērnībā uz laukiem bija12-15 būrīši ,ko regulāri kontrolēju,lielajai parasti sūnas bija vairāk,biezāks slānis,tā proporcionāli dominēja ligzdas materiālā,zilzīlītei vairāk dominēja pūkas un spalvas.Zilzīlītes bija baigi ražīgās-15 cāļus izperēja un izveda,divās kārtās sēdēja kamēr izlidoja! :DDD No sugu viedokļa gan tā ozolu birzs nebija interesanta-lielā,zilzīlīte,purva,melnais mušķērājs un dzilnītis,pie mājas vēl pelēkais mušķērājs un lauku zvirbulis.


forelljjanka 18.februāris, 16:27

Darbā dzirdēju komentāru Kurzemes radio par tēmu!Ugunsdzēsēji esot rupuci noķeklējuši no ledus,sieviete, kas šamos izsaukusi,to savākusi,turēšot mājās.Tā kā,padzīvoja vairākus gadus brīvībā un atkal "arests"!;)


MoreOrLess 18.februāris, 16:17

Trachemys scripta scripta.


MoreOrLess 18.februāris, 16:16

Nebūs Trachemys scripta, vairāk izskatās pēc Pseudemys nelsoni – līkumainais, cilpainais dzelteno līniju raksts galvas sānos, sarkanīgie plankumi bruņām pa malu. Zooveikali Latviju apgādā ar daudzām Amerikas saldūdens rupuču sugām – Trachemys scripta dažādas pasugas un starppasugu hibrīdi, Pseudemys – nelsoni, floridana, concinna, Graptemys – pseudogeographica, oachitensis, un visu laiku nāk klāt vēl jaunas sugas. Kad bruņrupucīši mājās akvārijā izaug par lielu, nereti nonāk nevis pie citiem saimniekiem vai zooveikalā, bet dīķī. Ja spēj izdzīvot Latvijas ziemu (pielāgoties tai), kļūst par potenciālu apdraudējumu vietējām sugām. Biju domājusi, ka purva bruņrupuču Latvijā vairs īsti nav, ja nu kaut kur Latgalē, kur šā vai tā nu jau būs izzuduši. Dažādu laiku un dažādas ticamības atradņu saraksts (t.sk. Kurzemē, Zemgalē) ir sugas aizsardzības plānā DAP interneta lapā - https://www.daba.gov.lv/public/lat/dati1/sugu_un_biotopu_aizsardzibas_plani/


ievag 18.februāris, 12:34

Super, apsveicu ar novērojumu. Citi brauc nezin kur, lai papriecātos par delfīniem. Citiem paveicas Mangaļsalā :) Gan jau, ka jaunie, tiem patīk dauzīties riņķī.


IlzeP 18.februāris, 12:18

Agrāk par lielo zīlīti teica, ka 1. maijā 1. ola, nu jau varētu būt aprīļa beigās. Cekulzīlīte vienīgā agrākā - tai aprīļa beigās jau mazuļi izlido. Pēc šīs bildes noteikt zīlīšu sugu būs grūti.


IlzeP 18.februāris, 12:14

Tikpat labi lielā zīlīte - tāds parupjš tas materiāls


Fuatra 18.februāris, 11:30

Paldies


Vīksna 18.februāris, 10:39

Paldies !


Vīksna 18.februāris, 10:19

Paldies !


dziedava 18.februāris, 09:58

Paldies, tas 3. attēlā droši vien? Un par pārējiem neko nevar pateikt?


lichen_Ro 18.februāris, 09:43

Vienā no attēliem redzu Calicium saliciunum :)


lichen_Ro 18.februāris, 09:42

Pleurosticta acetabulum


lichen_Ro 18.februāris, 09:41

Pleurosticta acetabulum


lichen_Ro 18.februāris, 09:34

Suga noteikta pareizi, tikai nosaukums ir sinonimizēts - pašlaik Cyphelium inquinans :) Retums (pats tik pāris reizes esmu atradis). Apsveicu ar atradni :)


kamene 18.februāris, 09:34

Smailā skrajlape Plagiomnium cuspidatum


kamene 18.februāris, 09:29

Tagad ir pareizs novērojuma laiks.


Kukainis 18.februāris, 09:22

Sēņodiņš Mycetophilidae sp.


patigunta 18.februāris, 01:05

Paldies, Tauriņu Vērošana (gribēju jau teikt 04.12.18. :) )


patigunta 18.februāris, 00:49

Paldies, Edgar!


patigunta 18.februāris, 00:12

Man arī grūti pateikt - bet... vides temperatūra? Mums nav Floridas klimats, pat ne ASV Lielo ezeru rajona klimats, kur zinātnieki uztraukušies par Trachemys scripta invāziju Ēri ezerā, ne par pašiem rupučiem.Varot draudēt nezināmi parazīti un visu zivju izēšana.Man zināmais Tr.s scr. elegans parasti uzturas akvārijā 22- 25 grādu temperatūrā, ja ziemā jāstaigā pa aukstu grīdu, tad ir mazkustīgāks, drīz ielien kādā kaktā, ķepiņas pavisam aukstas. Tuvojas anabioze:D Iespējams - sarkanausu bruņurupuci spēj pie mums veiksmīgi ziemot, vismaz siltās vai vidējās ziemās, ziemas guļa vai anabioze pārciešama. Šis konkrētais rupucis droši vien laimīgāks ir par vientuļu rupuci akvārijā, kuram neviens nevelta uzmanību. Ja izmests, tad veiksmīgā vietā. Zivis un bezmugurkaulniekus viņi ēd gan. Mums akvārijā divas zivis pazuda, līķi netika atrasti. Tomēr - pirms bruņurupuča iegādes ir jābūt apdomīgam, viņi ilgi dzīvo! Iespējams, man zināmo rupuci, kurš nemaz nav mans(iestādes rupucis) , nāksies ņemt pie sevis. Akvāriju nebiju plānojusi... It kā scr. scr. un scr. elegans varot krustoties savā starpā.


dziedava 17.februāris, 23:43

Droši vien kāda no molīzijām, iespējams, pelēkā molīzija Mollisia cinerea, bet nezinu, cik droši to var apgalvot bez mikroskopiskiem pētījumiem.


Vīksna 17.februāris, 23:14

Paldies !


felsi 17.februāris, 22:50

Izskatījās kā sēne ar dobu vidu, uz sūnas nebija, sakni neatradu, sūna bija uz nokaltuša koka.


dziedava 17.februāris, 22:45

Tā tiešām ir izskatījās kā sēne (nevis kāda veca auga atlieka)? uz kā auga (uz sūnas, kritalas vai zemes)?


CerambyX 17.februāris, 22:33

Peļu klijāns


Aceralba 17.februāris, 22:27

Paldies!


Mo 17.februāris, 20:48

O, jā, ir - paldies!


asaris 17.februāris, 20:43

Domāju ka mārīte Tytthaspis sedecimpunctata


asaris 17.februāris, 20:37

Alu pūcīte


CerambyX 17.februāris, 20:30

Steatoda bipunctata tā izskatās.


Carum carvi 17.februāris, 20:12

Paldies!


forelljjanka 17.februāris, 19:39

Nu nē!Varēji kādu sadauzīt,smaķele būtu ne pa jokam!:O Tur pa starpu visādi zirnekļi,mušas ieķepušas,arī tā nav jābūt.Vēl varēji vienkārši olas pagrozīt,jaundētas visas smuki grozās,vecas,pamestas iegūlušās tādā kā vietā,bezmaz pielipušas pie ligzdas materiāla.Zīlītes arī nepieder pie nekādiem ekstrēmagrligzdotājiem,vismaz nekas nav dzirdēts.Aprīļa otra puse,beigas, tad viss sāksies.;)


Carum carvi 17.februāris, 19:10

Bet vai tās varētu būt šī gada? Pēc olu satura nevarēja saprast. Laikam jau novēloti šogad iztīrīju..


forelljjanka 17.februāris, 19:04

Vajadzētu būt lielajai zīlītei,zilzīlītei gan ļoti līdzīgas,tikai mazākas.Kaut gan, daudzām zīlītēm olas līdzīgas.;)


Saila 17.februāris, 18:58

Paldies par labojumu!


Saila 17.februāris, 18:57

Paldies par komentāru!


Carum carvi 17.februāris, 18:53

Paldies!


forelljjanka 17.februāris, 18:42

Kāda no zīlītēm,iespējams zilzīlīte.


Vīksna 17.februāris, 17:54

Paldies !


Kukainis 17.februāris, 16:50

Rūdolf! Vai Tu to ērci sagūstīji un iesprostoji?


Vīksna 17.februāris, 16:46

Paldies !


Siona 17.februāris, 16:39

Izskatās pēc septiņpunktu mārītes (Coccinella septempunctata) kāpura! ;)


Wiesturs 17.februāris, 13:30

Acleris notana?


gints 17.februāris, 11:40

Super :)


Siona 17.februāris, 10:52

Tāda rūsgana... nav tomēr rūsganā meža skudra? :)


Vīksna 17.februāris, 10:46

Paldies !


ūdensvistiņa 17.februāris, 10:31

Izskatās pēc ziemas žubītes.


dziedava 17.februāris, 10:06

Tās varētu būt tīklērces Tetranychidae


kamene 17.februāris, 09:59

Paldies, Ivar!


Aceralba 17.februāris, 09:26

Paldies!


Aceralba 17.februāris, 09:25

Paldies!


Aceralba 17.februāris, 09:24

Paldies!


Vīksna 17.februāris, 08:51

Paldies !


forelljjanka 17.februāris, 08:23

Guna,grūti pateikt,visi tie Amerikas līdzinieki parasti ir izturīgāki par Eiropas un izspiež vietējos(Eiropas/Amerikas ūdele,Signāl un c.vēži/platspīļu vēzis),purva bruņurupucis gan ir tik maz(vai vispār ir Kurzemē?),ka šamais,būdams vēl arī viens pats,to neapdraud,bet vai tam klājas īpaši grūti...;) Skumji varbūt vienam!:D Ja pareizi saprotu,ēd viņš zivis,ūdens bezmugurkaulniekus,tās mantas HES-ā netrūkst...


W 17.februāris, 08:21

Paldies, Julita:)


Vīksna 17.februāris, 07:43

Paldies !


patigunta 16.februāris, 23:56

Ar pārziemošanu var apsveikt, bet nedomāju, ka viņam viegli klājies, par bijušo saimnieku un zooveikalu nezinu, ko domāt. Uldi - dzīvnieki ne tikai izbēg, tos arī pamet. Šādus interesantos novērojumus pie sevis pieskaitu dramatiskajiem novērojumiem, atliek cerēt, ka dažiem ir laimīgas beigas. Ja rupucis ir noķerams, tad kāds rupuču mīļotājs varētu dzīvniekam piedāvāt izvēles iespējas. Pašai nācies socializēt un vest pastaigā rupuci, kuram īpašnieks tikai iedeva ar mēru ēst, izmazgāja akvāriju, bet citādi nelikās ne zinis. Pastaigas laikā pamukt var, manējais metās prom pa tramvaja sliedēm... Tik tikko noķēru.


Ansis 16.februāris, 23:50

Bildē izskatās taisnas lapas un rizoīdiem bagāti klāts (tūbains) stublājs - tas atbilsts viļņotajai divzobei


Durkts 16.februāris, 22:50

klāt ir..


dziedava 16.februāris, 22:35

Micarea lignaria līdzīga. Bet vai ir - kas zina..


dziedava 16.februāris, 22:31

Man tā kā atgādina Melanohalea sp. (M. olivacea vai M. septentrionalis; bērzs labi der abām), bet droši apgalvot nevaru


W 16.februāris, 21:24

Uz pusdzīvas blīgznas kritalas!


dziedava 16.februāris, 21:02

Uz kā novērots?


dziedava 16.februāris, 21:00

Neparasta..


forelljjanka 16.februāris, 20:16

Šamais lopiņš ir atkal veiksmīgi pārziemojis un esot novērots tuvāk HES-a slūžām.


patigunta 16.februāris, 19:51

2015. gadā delfīni manīti pie Klaipēdas. Delfinārijs tur nav tālu:)) Vai ir reāli izmukt no delfinārija, gan nezinu. Afalīnas iespējams izmantot arī militāriem mērķiem. Novērojums, protams, patiesi interesants.


Aceralba 16.februāris, 18:37

Šodien (16.02.2019.) ~ padsmit metrus no pirmā koka pamanīju kalumus vēl citā kokā (6.-9.foto).


LV zilzīlīte 16.februāris, 18:35

Es neko tādu Latvijā neesmu redzējusi dzirdējusi . Fantastiski !!! Bet varbūt būtu jāziņo par to sociālajos tīklos (varbūt) . Bet varbūt tie ir izbēguši...?


forelljjanka 16.februāris, 17:51

Tundras sējas zosis.


IlzeP 16.februāris, 14:04

Nosaukumu izlaboju. Ehh, divas stundas vēlāk šādus brīnumus tur neredzējām.


puke 16.februāris, 12:31

16.02 no rīta pīle turpat pie mola.


Sintija Martinsone 16.februāris, 11:23

Lūdzu dzēst šo novērojumu.


Sintija Martinsone 16.februāris, 11:22

Lūdzu dzēst šo novērojumu.


Mareks Kilups 16.februāris, 11:12

janvāris, jā, protams. uz janvāra novērojuma atkārtojumu varēja cerēt, kad bijām Liepājā centrālajos ziemotāju uzskaišu datumos dažas dienas vēlāk :) bet Ilzei un Ievai tas izdevās Rīgā. nav jau izslēgts, ka tas ir kāds no tiem pašiem šodien redzētajiem putniem... ā nē, zivīm... ā nē sorī - zīdītājiem ;)


Sintija Martinsone 16.februāris, 11:09

Fantastiski!


CerambyX 16.februāris, 10:47

Latīnisko gan kādam jāpalabo - trunKatus ne pēc ka neizskatās :D


CerambyX 16.februāris, 10:46

10.janvārī 1 īpatnis bija Liepājas ostā - tā ka šogad 'uzpeldējums'


Mareks Kilups 16.februāris, 10:33

šis ir ļooooti iespaidīgi! vēlreiz apsveicu! (ja par cūkdelfīnu novērojumiem ir redzēti kautkādi apkopojumi (laikam jau saistībā ar Gada dzīvnieka akciju), tad par afalīnu novērojumiem Latvijā neko daudz neesmu redzējis. varbūt Dabasdatos var kāds uztaisīt apkopojumu? pieļauju, ka šis ir pirmais novērojums Latvijā, kad redzēti vienlaikus divi delfīni!?)


IevaM 16.februāris, 10:09

Man arī tā šķiet


dziedava 16.februāris, 09:56

Ja skujkoks, tad dzeltenā receklene Tremella mesenterica nevarētu būt, jo tā aug uz lapukokiem. Drīzāk Dacrymyces palmatus, kas aug uz skujkokiem.


CerambyX 16.februāris, 09:27

Opā, es jau sāku skatīties kalendārā vai nav 1. aprīlis :D Stilīgi! Laikam jau afalīna (Tursiops truncatus)?


tngu 16.februāris, 09:26

Tas varētu būt skujkoks. Kadiķis?


kamene 16.februāris, 09:09

Paldies!


Laimeslācis 15.februāris, 20:54

O! Man prieks un jauna suga! :)


Vīksna 15.februāris, 20:21

Paldies ! Vēršmēles, suņmēles tur nav redzētas, neaizmirstules gan pietiekoši.


dziedava 15.februāris, 19:35

Tās ir kādas no ciborijām. Uz lazdām it kā augot Ciboria coryli, bet Latvijā, šķiet, neviens īsti nav šķirojis, visas pie spurdžu ciborijām Ciboria amentacea, bet, domāju, mikroskopiski gan jau būtu pierādāmas arī citas sugas. Bet vispār - spurdžu ciborijas esot vienas no pirmajām pavasara sēnēm - tā ka pavasaris klāt! :)


dziedava 15.februāris, 18:34

Paldies!


CerambyX 15.februāris, 18:31

Šis grūts, jo pirmās stadijas nimfas daudzām sugām visai līdzīgas un nav vēl ieguvušas īsti nekādas pieaugušam īpatnim raksturīgas iezīmes.


CerambyX 15.februāris, 18:25

Šis es ar domāju, ka visai droši, ka būs Sehirus luctuosus - ķermeņa virspuse tomēr ar vieglu bronzas atspīdumu, nav 'piķa melna'. Kā arī luctuosus tieši ir saistīta ar neaizmirstulītēm (Myosostis sp.) kamēr morio - g.k. ar vēršmēlēm (bet piemin arī suņmēles, piemēram).


CerambyX 15.februāris, 18:22

Paldies, eksemplārs saņemts un, izpētot to tuvumā, jāsaka, ka tas tomēr būs Sehirus luctuosus. Bronzas atspīdums tomēr izteikts un arī citādi viss pārējais tomēr atbilst. Tāds 'trekns' eksemplārs tātad - tuvu sugas maksimālajam iespējamajam izmēram. Pagaidām gribētos teikt, ka pārāk bieža šī suga nav tā ka jebkurā gadījumā foršs atradums :)


Blakts 15.februāris, 18:11

Tā izskatās, jā!


Ilona_rasa 15.februāris, 17:46

Paldies par noteikšanu!


Bekuvecis 15.februāris, 16:52

Novērojuma laiks gan šķērsām...


Bekuvecis 15.februāris, 16:49

Otrajā foto redzami tipiski pundurkamolenes kātiņi!


Bekuvecis 15.februāris, 16:28

Ir puslocenes, ir. Frišas un skaistas!


dziedava 15.februāris, 15:38

Elasmostethus interstinctus?


dziedava 15.februāris, 14:14

Kas tā par koka sugu varētu būt? Skujkoks/ lapukoks?


Laimeslācis 15.februāris, 12:38

Skaisti! Neesmu speciālists, bet teiktu oranžā puslocene.


Ilona_rasa 15.februāris, 09:23

Nu, viņš jau māk maskēties :)


ūdensvistiņa 15.februāris, 09:05

Pelēkais.


de kje 15.februāris, 09:02

ehhh..sho neizdevaas noverot! :)


de kje 15.februāris, 09:01

Busim vienlaicigi noverojuši! :)


de kje 15.februāris, 08:38

ok


Vīksna 14.februāris, 22:03

Paldies par nosaukumiem !


cygnologs 14.februāris, 19:27

Man vienmēr pirmie pavasara vēstnieši (ja runājam par ziemeļu gulbjiem) ir īpatņi ar kakla gredzeniem. Ja ziemas mēnešos tiem bija las;ijumi Vācijā vai Polijā un pēc tam arī Latvijā - tad 100% pavasara migrants :) Vai arī bara lielumam jābūt vismāz virs 30 īpatņiem. Neviens taču nezin cik ziemeļu gulbji katru ziemu par ziemošanas vietu izvēlas Liepājas ezeru.


Vīksna 14.februāris, 18:39

Paldies !


forelljjanka 14.februāris, 17:19

Nūū,27-jā decembrī pirmie pavasara migranti nu nekādīgi! :DD Sugām, kuras Latvijā vairāk vai mazāk ziemo, jēdziens pirmie pavasara migranti ir ttiikk stiepjams!!!;) Manuprāt būtu atzīmējama vai nu masveidīga migrācija ,vai pierādīta atgriešanās Latvijā no Polijas vai Vācijas,kaut Lietuvas! Gredzenotiem ziemeļniekiem tas nav nekas neiespējams.


forelljjanka 14.februāris, 17:09

Paturpinot Ritvaru ,kukaiņu piekūna 1 cy būtu daudz gaišāka galvas virsa un izteiktāka "sejas maska".Savā monitorā gan putnu redzu diezgan brūnu un sliecos vairāk uz purva 1 cy,bet purva jau ir gan.;)


Rekmanis 14.februāris, 15:49

Primārās lidspalvas spārna virspusē KP ir bez svītrojuma. Tās ir vienkrāsaini pelēkzilas līdz brūngani melnas atkarībā no putna vecuma. KP nedaudz citas proporcijas šādā pozīcijā - garāka aste; platāki, garāki, un ne tik smaili spārni (salīdzinot ar putnu fotogrāfijā). KP mātītei labi redzama būtu oranžā galva. KP 1cy ķermeņa virspuses krāsojumā dominē brūnais tonis, nevis zilganais tonis, kā putnam fotogrāfijā. KP tēviņš tas noteikti nav. Edgaram bija variants par purva piekūnu. PP M un 1cy tas nav, jo ķermeņa virspuse zilgana, nevis brūna. Bildē spārnu virspusē labi redzamas raibās primārās lidspalvas, kas raksturīgas PP. Zilgani pelēkais ķermeņa virspuses krāsojums norāda uz to, ka tas ir purva piekūna tēviņš. Lūdzu izlabot sugu!


Matrus 14.februāris, 14:28

Lūgums pievienot sarakstam šo naktstauriņu sugu.


Vīksna 14.februāris, 14:11

Paldies !


Vīksna 14.februāris, 12:57

Piepalīdzēšu Uģim ar Mareku kādu blakti pamedīt, cik būs laika, tā jau visu ko bildēju.


Vīksna 14.februāris, 12:25

Paldies !


Vīksna 14.februāris, 12:24

Paldies !


kamene 14.februāris, 11:33

Birztalas skarene Poa nemoralis


Bekuvecis 14.februāris, 11:01

Arī rūsganās! Agrāk domāju, ka tās ir trešās izplatītākās Latvijā - pēc skropstainajām (G.fimbriatum) un vainagotajām (G.quadrifidum). Taču pēdējos gados sāk izkatīties (ne tikai pēc DD ziņojumiem), ka varētu būt pat otrās.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2019
© dabasdati.lv
Saglabāts