Aktīvie lietotāji: 125 Šodien ievadītie novērojumi: 275 Kopējais novērojumu skaits: 629944
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Cik sugas atrastas uz dižkokiem? Aicinājuma rezultāti
Pievienots 2019-01-19 21:53:53

2018. gada jūnija sākumā Dabasdatos bija publicēts aicinājums skaitīt sugas uz dižkokiem. Šajā rakstā – par aicinājuma rezultātiem.

Kamēr lasi raksta sākumu, aicinu apdomāt – cik sugu šajā Dabasdatu pētījumā varētu būt novērots uz viena koka? Cik pavisam? Vai biežāk novērotas sūnas, sēnes, kukaiņi, ķērpji, vai kāda cita sugu grupa? Kuras sugas biežākās? Savas hipotēzes pieraksti – pēc tam būs interesanti salīdzināt!

Pirms izsludināju aicinājumu apsekot dižkokus, ziņojot par visām uz koka atrastajām sugām, ilgi šaubījos, jo uzreiz bija skaidrs, ka realizēt nopietnu dižkoka apsekojumu nav viegli. Nepieradušai acij nav viegli nošķirt vienu sugu no otras, pat ja noteikšana līdz konkrētai sugai nav obligāta, jo pat eksperti parasti nav eksperti par visām sugām un to atšķiršanas pazīmēm. Turklāt rūpīgāks apsekojums prasa ilgāku laiku. Un tas viss pēc tam vēl jāapkopo!

Par akcijas sarežģītību, iesniedzot savus datus, rakstīja arī viena no dalībniecēm, Baiba Bambe: "Vispār uzdevums nebija tik viegls, kā sākumā varēja likties. Ātri vien sapratu, ka uz visiem dižozoliem ir ciprešu hipns, uz gandrīz visiem, kaut vai nedaudz, vāverastīte, bet pārējās sugas... nu jā, galvenokārt priekš manis "ķērpis nenoteikts"."

Taču, par spīti bažām, aicinājuma rezultāti krietni pārspēja domāto, par ko esmu ļoti pateicīga visiem, kas atsaucās! Līdz ar to iespējams ne tikai apkopot rezultātus, bet arī izdarīt pirmos secinājumus.

Ziņas par apsekotajiem dižkokiem iesūtīja septiņi ziņotāji (katrs par vienu līdz četriem dižkokiem), kopumā ziņojot par piecu sugu 14 kokiem no dažādām Latvijas vietām. Tie bija no knapi dižkoka kritēriju sasniegušiem līdz pat dižkokam sugas pārstāvju top 20. Visi lielākie jau bija Dabas retumu krātuves datubāzē reģistrēti, bet starp mazākajiem bija arī četri iepriekš neapzināti.


Pa kreisi – lielākais akcijas laikā ieziņotais iepriekš neapzināts dižkoks – dižozols Vestienas pagastā pie Liepu mājām ar apkārtmēru 4,90 m (foto: Baiba Bambe). Pa labi – viens no lielākajiem apsekotajiem dižozoliem – Brūveru ozols Rojas novadā; apkārtmērs – 7,25 m (foto: Vija Sileviča).

Ziņotāji un apsekoto dižkoku skaits (iekavās no tiem dižkoku skaits, kas iepriekš nebija apzināti): Vēsma Vijupe 4, Baiba Bambe 3 (1), Vija Sileviča 2 (1), Julita Kluša 2, Inguna Riževa 1 (1), Aija Amere 1 (1), Mārīte Ramša 1.

Ņemot vērā gana augsto uzdevuma sarežģītības pakāpi cilvēkam, kas nekad neko līdzīgu nav darījis, iegūtie rezultāti (sugu skaits) par konkrētajiem kokiem nav savstarpēji salīdzināmi, jo par dižkoka sugu, izmēru un atrašanās vietu būtiskāka loma bija veltītajam laikam un rūpīgai redzētā fotodokumentācijai. Taču fiksētās sugas jebkurā gadījumā liecina par šo sugu sastopamību un arī pamanāmību, tāpēc par redzētajām sugām tālāk rakstā būs analizēts vairāk.

Par vairumu apsekoto koku (deviņiem) ieziņotas mazāk nekā 10 sugas (1-8). Lielākā daļa koku tika apsekota tikai vienas dienas laikā, lielākoties vasarā. Vēsma Vijupe savus kokus apsekojusi vairākkārt, taču iespēja apsekot dižkoku visa gada griezumā, kā tas aicinājumā bija iecerēts, bija tikai Mārītei Ramšai, jo viņai dižkoks aug mājas pagalmā, līdz ar to arī apsekojumos iegūtie dati ir pielīdzināmi ļoti nopietnam pētījumam, ja vien izdotos visu atrasto arī līdz galam noteikt. Mārītei – cepuri nost par ieguldīto laiku un pūlēm!! Raksta beigās lasāmas arī viņas pašas pārdomas par šo pasākumu.

Kā redzams 1. tabulā, tieša sakarība starp koka apkārtmēru un sugu skaitu nav novērojama, jo būtiskāku lomu spēlēja fakts, cik rūpīgi apsekojums veikts. Uz Mārītes Ramšas apsekotā oša gada laikā novērots vairāk nekā pusotrs simts sugu! Tik lielisku rezultātu, izsludinot aicinājumu, nudien necerēju iegūt. Sugām bagātākie dižkoku apsekojumi parādīti 2. tabulā.

1. tabula. Apsekoto dižkoku skaits pa sugām, pēc apkārtmēra*


 *Iekavās norādīts uz viena dižkoka atrasto sugu skaits. Ar krāsām izcelti sugām bagātākie apsekojumi.

2. tabula. Sugām bagātākie dižkoku apsekojumi

Apsekotājs

Dižkoks

Vieta

Sugu skaits

Apkārtmērs

Apraksts

Vēsma Vijupe

Salas Pirmais ozols

Jūrmala

13

5,73 m

Aug koku pudurā. Dzīvi tikai galotnes zari.

Vija Sileviča

Brūveru ozols

Rojas novads

28

7,25 m

Aug klajā vietā. Veselīgs un spēcīgs. Senāk ir nolauzts viens no vadošajiem zariem, tur tagad ir caurums.

Julita Kluša

Bērzu ceļmalas ozols

Engures pag.

34

4,39 m

Ceļmalā; blakus jau paaugusies bērzu jaunaudze, bet agrākos laikos tur bija pļava.

Julita Kluša

Kleistu ielas bērzs

Rīga

42

3,06 m

Ielas malas apstādījumos

Mārīte Ramša

Osis "Kļaviņās"

Embūtes pag.

155-169

4,81 m

Aug pagalma malā. Iet bojā, daļa zaru nokaltuši.

Dižkoku skaita, novēroto sugu skaita un novērojumu skaita (summējot dažādu sugu novērojumos uz dažādiem kokiem) sadalījums pa sugu grupām parādīts 3. tabulā. Kā redzams, vislielākais novēroto sugu skaits (~1/3 no visām sugām) ir kukaiņiem, taču kopējais novērojumu un dižkoku, uz kuriem suga novērota, skaits lielāks ķērpjiem. Lai arī sūnas sastopamas uz dižkokiem bieži, novēroto sugu skaits ir būtiski mazāks, mazāks arī nekā sēnēm, kas novērotas uz mazāk kokiem, taču kopskaitā ar vairāk sugām un novērojumiem. Jāatzīmē, ka diezgan bieži novēroti arī zirnekļveidīgie, putni, gliemji un vaskulārie augi, katra sugu grupa veido ap 5% no visām novērotajām sugām

3. tabula. Dižkoku skaita, novēroto sugu skaita un novērojumu skaita sadalījums pa sugu grupām

Apskatot novēroto sugu skaitu uz konkrētiem dižkokiem sadalījumā pa sugu grupām (4. tabula) var ievērot, ka ķērpju un kukaiņu (un pēc tam attiecīgi sūnu un sēņu) sugu īpatsvars lielāks ir vairumam dižkoku, neatkarīgi no uz konkrētā dižkoka novēroto sugu skaita.

4. tabula. Novēroto sugu skaits uz konkrētiem dižkokiem sadalījumā pa sugu grupām* 


 *Ar krāsām (sarkans -> dzeltens -> zaļš) izcelts to sugu grupu novērojumu skaits (ja attiecīgajā sugu grupā novēroto sugu skaits >1), kas ir lielākais konkrētā dižkoka (aiz sugas nosaukuma norādītais skaitlis ir tā stumbra apkārtmērs cm) apsekojumā.

Īpaši aizsargājamo, reto un zinātniski nozīmīgo sugu sarakstā (5. tabula) nav iekļautas vēl vairākas retas un varbūt pat Latvijai jaunas sugas, kuru noteikšanai būtu nepieciešama rūpīgāka izpēte. Tā kā atrast kaut vienu sugu no tabulā redzamā saraksta jau ir sasniegums, tad saraksta garums (16 sugas uz nosacīti patvaļīgi izvēlētiem 14 dižkokiem) vēlreiz apstiprina – dižkoki ir ne tikai vienkārši sugām bagāti, bet arī īpašām sugām bagāti! Te gan jāpiebilst, ka uz knapi dižkoka kritērijus sasniegušā bērza, lai arī tika novērots salīdzinoši daudz sugu (pēc novēroto sugu skaita šajā pētījumā pat 2. vieta), neviena īpaša suga novērota netika.

5. tabula. Īpaši aizsargājamās, retās un zinātniski nozīmīgās sugas*


*ĪA – īpaši aizsargājama suga; LSG – suga ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā; ML – sugai var veidot mikroliegumu; DMB – dabisku meža biotopu raksturojoša suga; IS – indikatorsuga, SPS – specifiskā suga.

No kukaiņiem (6. tabula) visvairāk jeb pusei no dižkokiem novēroti tauriņi, lielākoties dažādi naktstauriņi (sprīžmeši, tīklkodes, zāļsviļņi u.c.). Uz vairāk nekā trešdaļas dižkoku redzētas arī vaboles (praulvaboles, koksngrauži, smecernieki, smailvaboles u.c.), divspārņi (galvenokārt mušveidīgie) un plēvspārņi (lielākoties skudras, arī jātnieciņi u.c.). Blakšu kārta pārstāvēta ar sarkanblaktīm, zemesblakti, vairogblakti un mīkstblakti. No citiem kukaiņiem redzētas divu sugu ķērpjutis, arī zeltactiņa, laputs, cikādiņa, skarpijmuša un makstene.

6. tabula. Kukaiņu novērojumu sadalījums pa kukaiņu kārtām

Kukaiņu sugu uz dižkokiem tika novērots visvairāk no visām sugu grupām (gandrīz 100 novērojumi!), starp tām arī viena aizsargājamā suga, kas raksturīga dobumainiem kokiem – spožā skudra Lasius fuliginosus. Lielākoties uz dažādiem kokiem novērotas atšķirīgas kukaiņu sugas. Droši noteiktas ir tikai četras sugas (turklāt katra no savas kārtas!), kas atrastas uz vairāk nekā viena koka, un arī šīs četras sugas tikai uz diviem kokiem katra, visas uz ozoliem.


Biežāk novērotās kukaiņu sugas: spožā skudra
Lasius fuliginosus (foto: Vija Sileviča), sarkanblakts Pyrrhocoris apterus (foto: Vēsma Vijupe), ievu tīklkode Yponomeuta evonymella (foto: Mārīte Ramša) un smailvabole Scaphidium quadrimaculatum (foto: Mārīte Ramša).

Vairāk novērojumu nekā kukaiņiem – apmēram trešdaļa no visiem – ir ķērpjiem, tie arī atrasti uz lielākās daļas dižkoku (11 no 14), tomēr sugu skaits ķērpjiem novērots mazāks nekā kukaiņiem. Tas varētu liecināt par to, ka kukaiņi uz dižkokiem kopumā sastopami vairāk, taču ķērpji nebēg, vieglāk novērojami un nofotografējami, tāpēc arī novērojumu ir vairāk. Biežāk novērotās ķērpju sugas: ramalīna Ramalina pollinaria, plūmju evernija Evernia prunastri un rievainā parmēlija Parmelia sulcata (uz 5-6 dižkokiem). Citas biežāk novēroto ķērpju ģintis: fiscijas Physcia sp., pertuzārijas Pertusaria sp., sienasķērpji Xanthoria sp., lekanoras Lecanora sp.


Rievainā parmēlija Parmelia sulcata ir starp visbiežāk novērotajām ķērpju sugām, taču Mārītei Ramšai uz oša to izdevās novērot ar apotēcijiem, kas gan ir reti! Foto: Mārīte Ramša

Te īpaši jāatzīmē Mārītes Ramšas pētījums uz dižā oša – viņai uz viena paša dižkoka izdevās novērot apmēram 50 sugu ķērpjus (pavisam šajā Dabasdatu pētījumā novērotas 68-77 ķērpju sugas, kas ir vairāk nekā 10% no visām apzinātajām Latvijas ķērpju sugām). Iespējams, ka novērots arī vairāk sugu, bet tālākā noteikšana – dalīšana pa sugām jau kļuva pārāk sarežģīta, tāpēc sugu skaits norādīts aptuvens esošo zināšanu robežās.

Apkopojot šī pētījuma rezultātus, internetā uzgāju rakstu par citiem līdzīgiem ķērpju pētījumiem uz viena koka (te gan nav runa tieši par dižkokiem) pasaules mērogā (Sipman, Nöske 2005), kur tika secināts, ka mitrajos tropu mežos ķērpju sugu ir vairāk nekā mērenajā joslā. Uzsvērts, ka noteikto ķērpju sugu skaitu ietekmē gan koka augšanas vieta, gan pētnieka pieredze, gan metodoloģija, jo daudzas sugas var nebūt viegli sasniedzamas.

Tā dažādos pagājušā un šī gadsimta pētījumos uz viena koka atrasto ķērpju sugu skaits ir, piemēram, 12-55 (Franču Gviānā D-Amerikā); 45-84 (Venecuēlā, izmantots autoceltnis); 24-78 (Ekvadorā, rāpšanās ar virves palīdzību); 52 (ozolu mežā Lielbritānijā) u.c., kā arī uz viena krituša koka – 176 (Jaungvinejā), 76 (Tasmānijā). Vēl interesants fakts, ka Ekvadoras pētījums (ar 24-78 sugām uz koka jeb vidēji 56 sugām) tika atkārtots, kad koki bija nozāģēti, tātad apsekojami daudz pilnīgāk, iegūstot 56-129 sugas uz viena koka (vidēji – 80,8 sugas uz koka). Tika arī secināts, ka ķērpju sugu skaits atkarīgs gan no koka sugas, gan arī no koka apkārtmēra (vecuma) (Sipman, Nöske 2005).

Lai arī pētījumos tika apsekoti pavisam citu sugu un citā vidē auguši koki, arī Mārītes veiktā pētījuma rezultāti ļoti labi iekļaujas, vēlreiz apliecinot, ka uz dižkokiem tiešām ir daudz sugu, ka Mārīte veikusi tiešām rūpīgu apsekojumu, bet pavisam pilnīga uzskaite sugu skaitu vēl ievērojami palielinātu.

Daudzi ķērpji pēc foto vien ir grūti nosakāmi.


Pa kreisi (foto: Mārīte Ramša; uz oša) ir kāda no pertuzārijām. Ja pieliktu mēli un būtu rūgta, būtu bieži sastopamā rūgtā pertuzārija Pertusaria amara, bet bez pagaršošanas var tikai minēt. Savukārt pa labi (foto: Julita Kluša, uz ozola) esošo pertuzāriju noteikt palīdz raksturīgā dzeltenīgā krāsa. Dzeltenīgā pertuzārija Pertusaria flavida ir reta un aizsargājama suga.


Ķērpis Chrysothrix candelaris – no skata nešķiet īpaša (kā dzeltens pulveris), taču ir samērā reta ķērpju suga, kas šīs akcijas ietvaros uz dižozoliem novērota pat divas vai trīs reizes. Foto: Julita Kluša

Vairāk nekā 10% no visām sugām uz dižkokiem novērotas sēņu sugas, taču tikai divas sugas novērotas vairāk nekā uz viena koka, tostarp parastā sērpiepe Laetiporus sulphureus – pat uz 5 dižozoliem.

Sēņu sugu sadalījums pa dižkokiem ir nevienmērīgs. Visbiežāk uz dižkokiem (pusei no apsekotajiem kokiem) atrastas piepes, taču sugu skaita ziņā vairāk atrastas sēnes uz ķērpjiem, bet visas – uz viena dižkoka (7. tabula). Iespējams, uz citiem kokiem šādā skatījumā ķērpji nav pētīti.

7. tabula. Sēņu novērojumu sadalījums pa sēņu grupām


 


Šī pētījuma ietvaros Mārīte atradusi pat potenciāli jaunas sēņu sugas Latvijai – pa kreisi sēne Erythricium aurantiacum, kas lielākoties aug uz fiscijām jeb Physcia ģints ķērpjiem, bet pa labi sēne Merismodes sp. (iespējams, Merismodes anomalus), kas aug uz lapukoku mizas. Foto: Mārīte Ramša; uz oša.


Iespējams, visai bieži sastopama sēne uz ķērpjiem, taču maz ievērota – sēne Xanthoriicola physciae, kas parazitē uz sienasķērpjiem Xanthoria sp. Foto Mārīte Ramša; uz oša.

Visbiežāk uz dižkokiem novērotas sānsporogonsūnas jeb pleirokarpās sūnas – vairāk nekā puse no sugām, turklāt uz katra koka, kur atrastas sūnas, vismaz viena (8. tabula).

8. tabula. Sūnu novērojumu sadalījums pa sūnu grupām 


Biežākās uz dižkokiem novērotās sūnu sugas: ciprešu hipns Hypnum cupressiforme var. cupressiforme (uz 7 kokiem jeb pusei no apsekotajiem kokiem) un parastā vāverastīte Leucodon sciuroides (uz 5 kokiem). Vēl vairāk nekā uz viena dižkoka tika atrasta sprogainā slaidlape Homalothecium sericeum, noras vijzobe Syntrichia ruralis un lielā pūkcepurene Orthotrichum speciosum. Uz viena no kokiem tika novērota arī aizsargājama un reta suga – nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula.


Pa kreisi – ciprešu hipns Hypnum cupressiforme var. cupressiforme, kuru foto autore Baiba Bambe komentējusi: "Tas laikam ir uz visiem ozoliem, kuri resnāki par roku." Pa labi – retākā no uz dižkokiem novērotajām sūnu sugām – nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula uz Brūveru ozola, Vijas Silevičas foto.

Zirnekļveidīgajiem (14 sugas), līdzīgi kā vaskulārajiem augiem (10 sugas), visi novērojumi uz dažādiem kokiem ir atšķirīgi, t.i, neviena suga nav novērota divreiz. Nav novērotas vai noteiktas arī kādas retas vai citādi īpašas sugas.

Putnu sugas tika novērotas tikai uz diviem dižkokiem, kaut kopā 13 sugas – tas tikai liecina, ka putni dižkokus nesmādē, vien to novērošanai nepieciešams ilgāks laika periods – ar vienreizēju apmeklējumu nepietiek.


Meža pūce Strix aluco uz Kļaviņu (Mācītājmuižas) dižoša. Foto: Mārīte Ramša. Skaisto skatu autore gan piefiksējusi vēl pirms akcijas izsludināšanas, bet tā kā tas tomēr iekļaujas 2018. gadā, putns pie gada sugām pieskaitāms. Pavisam gada laikā Mārīte uz šī oša novēroja 12 putnu sugas, tai skaitā arī divas īpaši aizsargājamas sugas.

Uz vairāk nekā trešdaļas dižkoku novēroti arī gliemji. Biežāk novērotā suga – raibais vīngliemezis Arianta arbustorum (3 novērojumi).


 Vārpstiņgliemežu Clausiliidae sp. sugas ir grūti atšķiramas, viegli noteikt ir tikai gludo vārpstiņgliemezi Cochlodina laminata, jo tā čaula ir gluda (attēlā pa kreisi; foto: Vēsma Vijupe; uz ozola). Savukārt grūti savstarpēji atšķiramie vārpstiņgliemeži ar rievotu čaulu (pa labi; foto: Mārīte Ramša; uz oša) visi ir dabisku meža biotopu indikatorsugas.

No citām sugām biežākās – pa divām reizēm redzētas sliekas un mitrenes, kā arī ala, miga kādam dzīvniekam.

Kopumā akcijas laikā uz 14 dižkokiem veikti vairāk nekā 300 novērojumi vismaz 250 sugām – manuprāt, lieliski rezultāti, ņemot vērā, ka tamlīdzīgs pētījums tika organizēts pirmoreiz.

Noslēgumā aktīvākās ziņotājas Mārītes Ramšas pārdomas par sugu "vākšanu" uz dižkokiem, kas nemaz tik vienkāršs pasākums nebija:

"Izlasot par akciju, nopriecājos, jo patīk būt dabā un fotografēt ar konkrētu mērķi, turklāt šādi pasākumi vienmēr dod iespēju uzzināt kaut ko jaunu. Sākotnēji likās, ka uzskaite būs vienkārša, jo koku iespējams apskatīt jebkurā laikā – dižkoks osis aug manā sētā, tātad atliek tikai tam apiet apkārt un savākt sugas. Apsveru domu “pieķert” klāt arī kādu netālu augošu dižozolu.

Man entuziasms drusku noplok, kad izlasu, ka Julita jau vienā reizē uz dižkoka ieraudzījusi pārdesmit sugu. Saskaitu uz savējā līdz šim piefiksētās putnu sugas, dažas sūnas, dzelteno sienasķērpi un ramalīnas augšējos zaros. Njā, no manis šajā akcijā liela labuma nebūs. Bez tam mums ar fotoaparātu ir absolūta raksturu nesaderība, jo reiz, pēc kāda tauriņa lūkojoties, pamatīgi nogāžos, kā saka – zirgs gar zemi, pats gar zemi un pilna mute ar zemi, manā gadījumā – man mute ar zemi, fotoaparāts ar zemi un, neskatoties uz to, ka, aparātu sargājot, ietriecos ar seju nātrēs, bojājums objektīvā.

Kopš tā laika daudzmaz kvalitatīvas bildes iespējams uzņemt tikai saulainā laikā. Savukārt manām acīm piemetusies kaut kāda totāla gaismas nepanesamība. Caur saulesbrillēm mēģinu kaut ko saskatīt uz stumbra un priecājos, ja izdodas nofotografēt kādu ķērpi vai tā daļu, jo man kā nespeciālistei šķiet, ka zinātājam jau ar to pietiks.

Vēl grūtāk iet ar lidojošām un ātri rāpojošām radībām – neesmu paspējusi tās lāgā ieraudzīt, kad viņas jau ir prom, labākajā gadījumā atstājot par piemiņu kādu miglas bildi. Savukārt sīkie lidoņi vienkārši sastingst, saplūst ar stumbru un nav ieraugāmi. Problēma ir arī tā, ka stumbram piekļūt tik tuvu kā gribētos traucē sakņu kakls, kā arī netieku pie augšējiem zariem, un pat to apakšējās daļas ir tādā leņķi, ka, mēģinot kaut ko saskatīt, riskēju nogāzties augšpēdus. Labi, ka par mani apžēlojas vējš un ik pa laikam nomet kādu zariņu ar ķērpjiem.

Rezultātā guvums jau nav nemaz tik slikts, tikai samests datorā bez jebkādas sistēmas, un rudenī, pārskatot guvumu, saprotu, kādu ķīseli esmu savārījusi Julitai. Lai glābtu situāciju, mēģinu sameklēt ķērpjus vēlreiz, lai nobildētu detalizētāk un – tavu brīnumu – atkal un atkal ieraugu vēl nepiefiksētas sugas! Termiņi jau pārsniegti, bet es iekrītu azartā, neticami, ka iespējams ieraudzīt vēl kaut ko jaunu, pat sēnes uz ķērpjiem! Jā, ieraudzīt jau var, tikai mana kamera atsakās sadarboties – kvalitatīvas bildes tik sīkām lietām, tik pelēkā laikā – i neprasiet.

Kas to būtu domājis, ka uz viena koka tik daudz sugu! Ķērpju dažādība ir pārsteidzoša – uz katra nolūzuša, it kā "plika", sīka zariņa, tuvāk aplūkojot, izrādās vesela ķērpju pasaule, kurā grūti orientēties – nesaprotu, kur viens beidzas un cits sākas. Līdz ar to ķērpji kļuva par interesantāko sugu grupu un beigās iedzina pat azartā – uzmanīju katru nokritušo zariņu un mizu ar cerību atrast vēl ko neredzētu. Protams, ka lielākais prieks par sēni Erythricium aurantiacum, kas ir jauna suga Latvijā, un ar savu interesanto faktūru iepriecina arī sīko sēnīšu kolonija Merismodes sp., kas kvalitatīvā attēlā izskatītos kā īsts mākslas darbs.

Skaidrs, ka nākošreiz darītu savādāk – krātu sugu novērojumus atsevišķās mapītes, lai saprastu, kā un ko īsti esmu safotografējusi, kas vēl pietrūkst sugas noteikšanai, kā arī izveidotu savu galeriju ar ievietotajām sugām, lai novērstu atkārtošanos. Sev par attaisnojumu jāsaka, ka nedomāju, ka sugu būs tik daudz :)".


Dižais osis, uz kura Mārīte Ramša 2018. gadā novēroja vismaz 155-169 dažādas sugas. Foto: Mārīte Ramša.

Paldies Marekam Ieviņam, Ansim Opmanim, Uģim Piterānam, Rolandam Moisejevam, Mārtiņam Kalniņam, Uldim Ļoļānam, Inesei Cerai un Ivaram Leimanim, kuri ikdienišķi vai pēc konkrēta lūguma palīdzēja noteikt uz dižkokiem redzamās sugas, jo vienai visu "sašķirot" sugās būtu bijis daudzkārt ilgāk un grūtāk.

 

Literatūra

Sipman H.J.M., Nöske N.M. 2005. How many lichen species grow on a single tree? Observations in primary tropical forests compared.

 

Julita Kluša, dziedava.lv, Dabas retumu krātuve

2019-01-19

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Ardea cinerea - 2019-03-24 Irbe
Passer montanus - 2019-03-24 Irbe
Parus major - 2019-03-24 Irbe
Pyrrhula pyrrhula - 2019-03-24 Irbe
Lullula arborea - 2019-03-24 Irbe
Emberiza schoeniclus - 2019-03-24 Irbe
Dendrocopos medius - 2019-03-24 Litenesputni
Turdus viscivorus - 2019-03-23 Irbe
Lullula arborea - 2019-03-23 Irbe
Anas platyrhynchos - 2019-03-23 Irbe
Grus grus - 2019-03-24 Rallus
Larus ridibundus - 2019-03-23 Irbe
Anser fabalis - 2019-03-24 Rallus
Anser serrirostris - 2019-03-24 Rallus
Anser albifrons - 2019-03-24 Rallus
- 2019-03-23 Irbe
Branta leucopsis - 2019-03-24 Rallus
- 2019-03-23 Irbe
Coccothraustes coccothraustes - 2019-03-24 Acenes
Mergus merganser - 2019-03-24 Acenes
- 2019-03-23 Irbe
Fulica atra - 2019-03-24 Acenes
Larus ridibundus - 2019-03-24 Acenes
Lanius excubitor - 2019-03-24 Pūcis
Branta leucopsis - 2019-03-24 Pūcis
Hydrocoloeus minutus - 2019-03-24 zais
Formica rufa - 2019-03-24 LV zilzīlīte
Dendrocopos sp. - 2019-03-24 LV zilzīlīte
Corvus cornix - 2019-03-24 Siona
- 2019-03-22 Laimeslācis
Tetrastes bonasia - 2019-03-24 Litenesputni
Emberiza schoeniclus - 2019-03-24 Pūcis
Hepatica nobilis - 2019-03-24 LV zilzīlīte
Ciconia ciconia - 2019-03-24 Pūcis
Emberiza citrinella - 2019-03-24 Pūcis
Grus grus - 2019-03-24 Pūcis
Vanellus vanellus - 2019-03-24 Pūcis
Capreolus capreolus - 2019-03-24 Pūcis
- 2019-03-24 LV zilzīlīte
Tussilago farfara - 2019-03-24 LV zilzīlīte
Melanitta fusca - 2019-03-24 Latvju_zēns
Ciconia ciconia - 2019-03-24 Pūcis
Emberiza schoeniclus - 2019-03-24 Pūcis
Cygnus cygnus - 2019-03-24 Kristers K
Accipiter gentilis - 2019-03-24 Kristers K
Bubo bubo - 2019-03-24 Kristers K
Alces alces - 2019-03-24 Kristers K
Sus scrofa - 2019-03-24 Kristers K
Archiearis parthenias - 2019-03-24 Kristers K
Certhia familiaris - 2019-03-24 Kristers K
Larus ridibundus - 2019-03-24 Kristers K
Poecile palustris - 2019-03-24 Kristers K
Buteo buteo - 2019-03-24 Kristers K
Dendrocopos major - 2019-03-24 Kristers K
Corvus corax - 2019-03-24 Kristers K
Accipiter nisus - 2019-03-24 Kristers K
Turdus viscivorus - 2019-03-24 Kristers K
Corvus corax - 2019-03-24 Kristers K
Grus grus - 2019-03-24 Kristers K
Bucephala clangula - 2019-03-24 Astrantia
Larus ridibundus - 2019-03-24 Astrantia
Carduelis carduelis - 2019-03-24 PutnuDraugsNagļos
Sturnus vulgaris - 2019-03-24 PutnuDraugsNagļos
Lanius excubitor - 2019-03-24 PutnuDraugsNagļos 1
Corvus corax - 2019-03-24 Siona
Motacilla alba - 2019-03-24 PutnuDraugsNagļos
Ciconia ciconia - 2019-03-24 Siona
Cygnus olor - 2019-03-24 gunitak
Gonepteryx rhamni - 2019-03-24 Mo
Larus ridibundus - 2019-03-24 gunitak
Mergus merganser - 2019-03-24 Lielā_skudra
Anas platyrhynchos - 2019-03-24 gunitak
Cygnus olor - 2019-03-24 gunitak
Aegithalos caudatus - 2019-03-24 IlvijaKumsāre
Glechoma hederacea - 2019-03-24 PruseBaiba
- 2019-03-24 gunitak
Nymphalis xanthomelas - 2019-03-24 gunitak
Cygnus columbianus bewickii - 2019-03-24 Rallus
Gonepteryx rhamni - 2019-03-24 gunitak
Fulica atra - 2019-03-24 Anta.S.
Anser albifrons - 2019-03-24 Anta.S.
Scolopostethus sp. - 2019-03-24 CerambyX
Fulica atra - 2019-03-24 DG
Podiceps grisegena - 2019-03-24 DG
Parus major - 2019-03-24 gunitak
Poecile palustris - 2019-03-24 Pūcis
Fringilla coelebs - 2019-03-24 gunitak
Podiceps cristatus - 2019-03-24 DG
Cygnus olor - 2019-03-24 gunitak
Columba palumbus - 2019-03-24 DG
Nymphalis xanthomelas - 2019-03-24 gunitak
Formica rufa - 2019-03-24 gunitak
Grus grus - 2019-03-24 DG
Columba palumbus - 2019-03-24 Mo
Passer montanus - 2019-03-24 DG
Aegithalos caudatus - 2019-03-23 Mo 1
Pyrrhocoris apterus - 2019-03-24 CerambyX
Gonepteryx rhamni - 2019-03-24 nekovārnis
Mergus serrator - 2019-03-24 visvaldis.s
Columba palumbus - 2019-03-24 girtsbar
Clangula hyemalis - 2019-03-24 Anta.S.
Capreolus capreolus - 2019-03-24 visvaldis.s
Melanitta nigra - 2019-03-24 visvaldis.s 1
Anas crecca - 2019-03-24 visvaldis.s
Somateria mollissima - 2019-03-24 visvaldis.s 2
Anas acuta - 2019-03-24 visvaldis.s
Anas penelope - 2019-03-24 visvaldis.s
Haliaeetus albicilla - 2019-03-24 vigulis
Melanitta fusca - 2019-03-24 visvaldis.s
Phalacrocorax carbo - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Emberiza citrinella - 2019-03-24 Ilona_rasa
Fringilla coelebs - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Sitta europaea - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Chilacis typhae - 2019-03-24 nekovārnis
Rhyparochromus pini - 2019-03-24 nekovārnis
Cyanistes caeruleus - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Poecile sp. - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Grus grus - 2019-03-24 vigulis
Parus major - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Sturnus vulgaris - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Erithacus rubecula - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Turdus merula - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Haliaeetus albicilla - 2019-03-24 maariite
Picus canus - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Dendrocopos major - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Aegithalos caudatus - 2019-03-24 Ilona_rasa
Troglodytes troglodytes - 2019-03-24 Ilona_rasa
Fringilla coelebs - 2019-03-24 vigulis
Columba palumbus - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Capreolus capreolus - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Fulica atra - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Regulus regulus - 2019-03-24 Ilona_rasa
Sturnus vulgaris - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Emberiza schoeniclus - 2019-03-24 vigulis
Turdus merula - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Larus argentatus - 2019-03-24 vigulis
Erithacus rubecula - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Fringilla coelebs - 2019-03-24 Ilona_rasa
Cygnus cygnus - 2019-03-24 vigulis
Fringilla coelebs - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Crocus vernus subsp. vernus - 2019-03-24 LV zilzīlīte
Emberiza schoeniclus - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Emberiza citrinella - 2019-03-23 Saulcite
Picus canus - 2019-03-24 vigulis
Emberiza citrinella - 2019-03-24 vigulis
Larus ridibundus - 2019-03-24 vigulis
Larus ridibundus - 2019-03-24 vigulis
Cygnus olor - 2019-03-24 vigulis
Anas platyrhynchos - 2019-03-24 vigulis
Vanellus vanellus - 2019-03-23 Saulcite
Corvus cornix - 2019-03-24 vigulis
Garrulus glandarius - 2019-03-24 vigulis
Anthocoris sp. - 2019-03-24 CerambyX
Drymus ryeii - 2019-03-24 CerambyX
Motacilla alba - 2019-03-24 vigulis
Motacilla cinerea - 2019-03-24 Janisu 3
Alauda arvensis - 2019-03-24 vigulis
Sarcoscypha austriaca - 2019-03-23 Saila
Ichneumonidae sp. - 2019-03-24 LV zilzīlīte
Anser albifrons - 2019-03-23 Saulcite
Lichenes - 2019-03-23 Saila
- 2019-03-24 Ilona_rasa
Corizus hyoscyami - 2019-03-24 CerambyX
Larus ridibundus - 2019-03-24 Saulcite
Pisaura mirabilis - 2019-03-22 Laimeslācis
Gastrodes grossipes - 2019-03-24 CerambyX
Columba palumbus - 2019-03-24 girtsbar
Alauda arvensis - 2019-03-24 girtsbar
Grus grus - 2019-03-23 Saulcite
Corvus cornix - 2019-03-23 Saulcite
Capreolus capreolus - 2019-03-23 Saulcite
Elasmostethus interstinctus - 2019-03-24 CerambyX
Grus grus - 2019-03-24 aer
Corvus corax - 2019-03-24 aer
Grus grus - 2019-03-24 aer
Mergus merganser - 2019-03-24 Lelde U.
Mergus albellus - 2019-03-23 Lelde U.
Grus grus - 2019-03-24 aer
Alauda arvensis - 2019-03-24 LigaL
Anas platyrhynchos - 2019-03-24 SintijaK
Vanellus vanellus - 2019-03-24 LigaL
Pionosomus varius - 2019-03-24 CerambyX
Hydrocoloeus minutus - 2019-03-24 LigaL
Anser albifrons - 2019-03-24 LigaL
Dolycoris baccarum - 2019-03-24 CerambyX
Rhynocoris annulatus - 2019-03-24 CerambyX
Grus grus - 2019-03-24 aer
Buteo buteo - 2019-03-24 aer
Trapezonotus sp. - 2019-03-24 CerambyX
Capreolus capreolus - 2019-03-24 aer
Grus grus - 2019-03-24 aer
Anthus pratensis - 2019-03-24 Mix
Aegithalos caudatus - 2019-03-23 Vērotāja
Parus major - 2019-03-24 SintijaK
Grus grus - 2019-03-24 LigaL
Certhia familiaris - 2019-03-24 DabaLaba
Regulus regulus - 2019-03-24 SintijaK
Sturnus vulgaris - 2019-03-24 LigaL
Fringilla coelebs - 2019-03-24 LigaL
Ciconia ciconia - 2019-03-23 LigaL
Erithacus rubecula - 2019-03-24 DabaLaba
Anthus sp. - 2019-03-18 Pūcis
Lophophanes cristatus - 2019-03-24 DabaLaba
Fringilla coelebs - 2019-03-24 SintijaK
Hymenoptera sp. - 2019-03-21 Vīksna
- 2019-03-21 Vīksna
Coleoptera sp. - 2019-03-23 Vīksna
Brachycera - 2019-03-23 Vīksna
Parus major - 2019-03-24 SintijaK
Turdus merula - 2019-03-24 SintijaK
- 2019-03-21 Vīksna
- 2019-03-21 Vīksna
Sturnus vulgaris - 2019-03-24 anthicus
Sturnus vulgaris - 2019-03-24 anthicus
Grus grus - 2019-03-23 anthicus
Motacilla cinerea - 2019-03-24 SintijaK
- 2019-03-21 Vīksna
- 2019-03-21 Vīksna
- 2019-03-21 Vīksna
Tetrastes bonasia - 2019-03-24 Mix
Cygnus olor - 2019-03-24 SintijaK
Alauda arvensis - 2019-03-10 Stach
Picus canus - 2019-03-24 girtsbar
Anas platyrhynchos - 2019-03-24 SintijaK
Bucephala clangula - 2019-03-24 SintijaK
- 2019-03-24 Stach
Vanellus vanellus - 2019-03-24 Stach
Vanellus vanellus - 2019-03-24 girtsbar
Lullula arborea - 2019-03-24 girtsbar
Grus grus - 2019-03-19 Stach
Corvus cornix - 2019-03-24 DG
Motacilla alba - 2019-03-24 Janisu
Ciconia ciconia - 2019-03-23 uudensmellone
Grus grus - 2019-03-24 girtsbar
Parus major - 2019-03-24 girtsbar
Alauda arvensis - 2019-03-24 girtsbar
Corvus cornix - 2019-03-24 DG
Vanellus vanellus - 2019-03-24 SintijaK
Ciconia ciconia - 2019-03-24 Agnis
Vanellus vanellus - 2019-03-24 SintijaK
Anas platyrhynchos - 2019-03-24 DG
Cygnus olor - 2019-03-24 gunitak
Cyanistes caeruleus - 2019-03-24 gunitak
- 2019-03-24 gunitak
Dendrocopos major - 2019-03-24 gunitak
Fringilla coelebs - 2019-03-24 gunitak
Turdus merula - 2019-03-24 girtsbar
Cygnus olor - 2019-03-24 gunitak
Parus major - 2019-03-24 gunitak
Corvus cornix - 2019-03-24 SintijaK
Sitta europaea - 2019-03-24 gunitak
Alauda arvensis - 2019-03-24 SintijaK
Alces alces - 2019-03-24 girtsbar
Gonepteryx rhamni - 2019-03-22 Karmena
Coccinella septempunctata - 2019-03-22 Karmena 1
Nymphalis xanthomelas - 2019-03-22 Karmena
Anas platyrhynchos - 2019-03-24 vigulis
Exochomus quadripustulatus - 2019-03-22 Karmena
Bucephala clangula - 2019-03-24 vigulis
Turdus pilaris - 2019-03-24 vigulis
Sturnus vulgaris - 2019-03-24 vigulis
Emberiza schoeniclus - 2019-03-24 Acenes
Anser sp. - 2019-03-24 GatisE
Capreolus capreolus - 2019-03-24 GatisE
Grus grus - 2019-03-24 Siona
Poecile montanus - 2019-03-24 girtsbar
Parus major - 2019-03-24 girtsbar
Corvus corax - 2019-03-24 kimkim
Vanellus vanellus - 2019-03-24 GatisE
Buteo buteo - 2019-03-24 girtsbar
Erithacus rubecula - 2019-03-24 Arnis2
Lullula arborea - 2019-03-24 Arnis2
Bucephala clangula - 2019-03-24 girtsbar
Parus major - 2019-03-24 girtsbar
Lullula arborea - 2019-03-24 girtsbar
Turdus philomelos - 2019-03-24 Arnis2
Egretta alba - 2019-03-24 Siona
Sitta europaea - 2019-03-24 Litenesputni
Columba palumbus - 2019-03-24 Litenesputni
Pyrrhula pyrrhula - 2019-03-24 Litenesputni
Tetrastes bonasia - 2019-03-24 Litenesputni
Grus grus - 2019-03-24 girtsbar
Columba palumbus - 2019-03-24 Arnis2
Gallinago gallinago - 2019-03-24 Arnis2
Buteo buteo - 2019-03-24 girtsbar
Parus major - 2019-03-24 Litenesputni
Turdus merula - 2019-03-24 Litenesputni
Dendrocopos leucotos - 2019-03-24 Litenesputni
Pyrrhula pyrrhula - 2019-03-24 Litenesputni
Turdus merula - 2019-03-24 Litenesputni
Fringilla coelebs - 2019-03-24 Litenesputni
Turdus pilaris - 2019-03-24 Litenesputni
Dendrocopos minor - 2019-03-24 Litenesputni
Ciconia ciconia - 2019-03-24 Janisu
Haliaeetus albicilla - 2019-03-23 Mix
Orthosia incerta - 2019-03-23 Vīksna
Brachionycha nubeculosa - 2019-03-23 Vīksna
Sturnus vulgaris - 2019-03-23 Irbe
Grus grus - 2019-03-23 Irbe
Aves sp. - 2019-03-23 Irbe
- 2019-03-23 Irbe
Anser albifrons - 2019-03-23 Rallus
Lepus timidus - 2019-03-23 Rallus
Motacilla alba - 2019-03-22 Laimeslācis
Vulpes vulpes - 2019-03-23 galochkin
Hymenoptera sp. - 2019-03-22 Laimeslācis
Sturnus vulgaris - 2019-03-20 Divpēdis
Turdus merula - 2019-03-20 Divpēdis
Linaria cannabina - 2019-03-20 Divpēdis
Rhyparochromus pini - 2019-03-22 Laimeslācis
Emberiza citrinella - 2019-03-20 Divpēdis
Ciconia ciconia - 2019-03-23 Divpēdis
Branta leucopsis - 2019-03-23 Liepzieds
Xysticus sp. - 2019-03-22 Laimeslācis
Drymus sylvaticus - 2019-03-22 Laimeslācis
Anas penelope - 2019-03-23 Fossa
Castor fiber - 2019-03-23 Fossa 2
- 2019-03-22 Laimeslācis
Anser albifrons - 2019-03-23 picapica
Dolycoris baccarum - 2019-03-22 Laimeslācis
Grus grus - 2019-03-23 picapica
Chloris chloris - 2019-03-23 picapica
Emberiza citrinella - 2019-03-23 picapica
Fringilla coelebs - 2019-03-23 picapica
Anser albifrons - 2019-03-23 Divpēdis
Stictopleurus sp. - 2019-03-22 Laimeslācis
Dendrocopos major - 2019-03-23 Divpēdis
Mergus albellus - 2019-03-22 picapica
Plectrophenax nivalis - 2019-03-23 Divpēdis
Buteo buteo - 2019-03-04 picapica
- 2019-03-22 Laimeslācis
Haliaeetus albicilla - 2019-03-16 picapica
Tetrix sp. - 2019-03-22 Laimeslācis
Tetrix sp. - 2019-03-22 Laimeslācis
Anser brachyrhynchus - 2019-03-23 Edgars Smislovs 2
Turdus viscivorus - 2019-03-23 Litenesputni
Ciconia ciconia - 2019-03-23 Litenesputni
Turdus philomelos - 2019-03-23 Edgars Smislovs
Columba palumbus - 2019-03-23 Edgars Smislovs
Scolopax rusticola - 2019-03-22 Edgars Smislovs
Strix aluco - 2019-03-22 Edgars Smislovs
Crucibulum laeve - 2019-03-23 Līga Strazdiņa 1
Ciconia ciconia - 2019-03-23 Edgars Smislovs
Circus aeruginosus - 2019-03-23 Edgars Smislovs
Gallinago gallinago - 2019-03-23 Edgars Smislovs
Numenius arquata - 2019-03-23 Edgars Smislovs
Anas clypeata - 2019-03-23 Edgars Smislovs
Gallinago gallinago - 2019-03-23 Edgars Smislovs
Plectrophenax nivalis - 2019-03-23 pustumsa
Tringa ochropus - 2019-03-23 Edgars Smislovs 1
Anser brachyrhynchus - 2019-03-23 Edgars Smislovs
Anser anser - 2019-03-23 pustumsa
Ciconia ciconia - 2019-03-23 Klintslejas
Cygnus columbianus bewickii - 2019-03-23 Edgars Smislovs
Datronia mollis - 2019-03-23 Mari
Grus grus - 2019-03-23 Stunda
Rhodonia placenta (syn. Oligoporus placentus) - 2019-03-23 Mari
Anas acuta - 2019-03-23 pustumsa
Aegithalos caudatus - 2019-03-23 Stunda
Aves sp. - 2019-03-22 dziedava
Schizotus pectinicornis - 2019-03-22 dziedava
Plecoptera sp. - 2019-03-22 dziedava
Perichaena corticalis - 2019-03-22 dziedava
Ciconia ciconia - 2019-03-23 aina
Circus cyaneus - 2019-03-23 asaris
Turdus philomelos - 2019-03-23 asaris
Vulpes vulpes - 2019-03-13 aina
Buteo buteo - 2019-03-13 aina
Mergus albellus - 2019-03-23 PutnuDraugsNagļos
Galanthus nivalis - 2019-03-23 Fuatra
Plagiomnium affine - 2019-03-23 Fuatra
Accipiter nisus - 2019-03-13 aina 2
- 2019-03-23 Fuatra
Capreolus capreolus - 2019-03-13 aina
Scolopax rusticola - 2019-03-23 Quetzalcoatl
Fringilla coelebs - 2019-03-23 Gustins
Pyrrhula pyrrhula - 2019-03-23 Gustins
Grus grus - 2019-03-23 Gustins
Ciconia nigra - 2019-03-23 valters 9
Sturnus vulgaris - 2019-03-23 Aceralba
Lepus europaeus - 2019-03-23 KrisVi
Turdus merula - 2019-03-23 Aceralba
Mergus merganser - 2019-03-23 PutnuDraugsNagļos
Anas acuta - 2019-03-23 PutnuDraugsNagļos
Dendrocopos sp. - 2019-03-23 Aceralba
Fringilla coelebs - 2019-03-23 PutnuDraugsNagļos
Sarcoscypha austriaca - 2019-03-23 Aceralba
Sturnus vulgaris - 2019-03-23 KrisVi
- 2019-03-23 Aceralba
Turdus pilaris - 2019-03-23 KrisVi
Sitta europaea - 2019-03-23 Aceralba
Grus grus - 2019-03-23 Acenes
Branta leucopsis - 2019-03-23 KrisVi
Capreolus capreolus - 2019-03-23 Acenes
Gonepteryx rhamni - 2019-03-23 Acenes
Mammalia sp. - 2019-03-23 Aceralba
Parus major - 2019-03-23 Vīksna
Cygnus cygnus - 2019-03-23 Vīksna
Gonepteryx rhamni - 2019-03-23 Acenes
Cyanistes caeruleus - 2019-03-23 AndrejsD
Regulus regulus - 2019-03-23 AndrejsD
Sarcoscypha austriaca - 2019-03-23 Aceralba
Ardea cinerea - 2019-03-23 Vīksna
Capreolus capreolus - 2019-03-23 Vīksna
Sarcoscypha austriaca - 2019-03-23 Aceralba
Petasites hybridus - 2019-03-23 Vīksna
Cygnus olor - 2019-03-23 Vīksna
Dendrocopos sp. - 2019-03-23 Aceralba
Hepatica nobilis - 2019-03-23 Vīksna
Fringilla coelebs - 2019-03-23 Vīksna
Archiearis parthenias - 2019-03-23 Aceralba
Dendrocopos leucotos - 2019-03-23 Aceralba
Veronica sp. - 2019-03-23 Vīksna
Grus grus - 2019-03-23 Snifs
Parus major - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Tetrao tetrix - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Pica pica - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Sturnus vulgaris - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Emberiza citrinella - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Emberiza citrinella - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Grus grus - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Dryocopus martius - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Picus canus - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Alauda arvensis - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Alauda arvensis - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Lullula arborea - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Emberiza citrinella - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Emberiza citrinella - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Turdus philomelos - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Grus grus - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Alauda arvensis - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Alauda arvensis - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Alauda arvensis - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Lullula arborea - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Vanellus vanellus - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Columba palumbus - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Chloris chloris - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Chloris chloris - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Parus major - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Cyanistes caeruleus - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Garrulus glandarius - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Sturnus vulgaris - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Emberiza schoeniclus - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Emberiza citrinella - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Emberiza citrinella - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Turdus merula - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Cygnus cygnus - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Grus grus - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Alauda arvensis - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Alauda arvensis - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Lullula arborea - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Vanellus vanellus - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Vanellus vanellus - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Chloris chloris - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Passer montanus - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Passer montanus - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Corvus corax - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Corvus cornix - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Emberiza citrinella - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Alauda arvensis - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Alauda arvensis - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Alauda arvensis - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Alauda arvensis - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Poecile palustris - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Emberiza citrinella - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Emberiza citrinella - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Lullula arborea - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Aegithalos caudatus - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Corvus cornix - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Corvus monedula - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Emberiza citrinella - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Emberiza citrinella - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Emberiza citrinella - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Emberiza citrinella - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Grus grus - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Alauda arvensis - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Alauda arvensis - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Alauda arvensis - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Lullula arborea - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Lullula arborea - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Pyrrhula pyrrhula - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Sitta europaea - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Cyanistes caeruleus - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Garrulus glandarius - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Garrulus glandarius - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Emberiza citrinella - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Emberiza citrinella - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Turdus merula - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Lullula arborea - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Sitta europaea - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Parus major - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Parus major - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Tetrao tetrix - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Pica pica - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Pica pica - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Sturnus vulgaris - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Emberiza citrinella - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Emberiza citrinella - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Emberiza citrinella - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Grus grus - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Alauda arvensis - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Alauda arvensis - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Vanellus vanellus - 2019-03-23 Sintija Martinsone
Corvus frugilegus - 2019-03-23 Liepzieds
Glaucidium passerinum - 2019-03-23 Litenesputni
Scolopax rusticola - 2019-03-23 Litenesputni
Accipiter nisus - 2019-03-23 Mo
Branta leucopsis - 2019-03-23 Mo
Grus grus - 2019-03-23 Mo
Motacilla alba - 2019-03-23 Mo
Larus ridibundus - 2019-03-23 Mo
Aves sp. - 2019-03-23 Mo 1
Nezināms
@ sanchox
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
IlzeP 24.marts, 17:45

Paldies par skaidrojumu!


forelljjanka 24.marts, 17:19

Vairāk velk uz kaņepīti...;)


Edgars Smislovs 24.marts, 16:54

Manuprāt kaņepītis vai ķeģis.


Matrus 24.marts, 16:34

Leišu gredzens.


Laimeslācis 24.marts, 16:27

Ooo! Paldies!


Latvju_zēns 24.marts, 16:20

Ziemas žubīte


Blakts 24.marts, 15:45

Pievienojos Marekam - vajadzētu būt Drymus sylvaticus


Kristers K 24.marts, 15:17

Nav par ko! No kādas valsts šis gulbis atlidojis?


DabaLaba 24.marts, 14:12

Paldies!


LV zilzīlīte 24.marts, 11:56

Mizložņa.


Quetzalcoatl 24.marts, 11:29

Atvainojos. Izlaboju statusu. Tiešām redzēju sloku mājas pagalmā. Droši vien migrēja. Pietuvojos, lai redzētu, vai tā ir ievainota, un putns aizlidoja bez problēmām.


dziedava 24.marts, 11:23

Tas varētu būt gļotainās liepu zāģlapsenes Caliroa annulipes kāpuru darbs. Grauž arī ozolu lapas.


dziedava 24.marts, 11:18

Tas nav dižkoks?


LigaL 24.marts, 11:18

Ar binokli grūti saskatīt numuru, diemžēl nav jaudīgākas optikas - vieta & darbs kolēģiem ar teleskopiem! Šīs zosis šiet uzturas un barojas jau vairāk kā nedēļu.


Latvju_zēns 24.marts, 11:14

Pirmajā bildē tuvākajai zosij gredzens ap kaklu


Laimeslācis 24.marts, 11:03

Paldies, Marek!


DabaLaba 24.marts, 10:22

Paldies!


Vīksna 24.marts, 10:12

Jau sāk iekrāties bildes, nav laika likt.


gunitak 24.marts, 10:06

Paldies!


Matrus 24.marts, 09:49

Paldies par gulbja kontroli, papildināju daru bāzi!


Matrus 24.marts, 09:47

Paldies par gredzenoto gulbju kontrolēm no Velnezera, papildināju datu bāzi!


Matrus 24.marts, 09:47

Paugurknābja gulbis, tēviņš, dzimis 2008. gadā vai agrāk, gredzenots Lielupes grīvā 05.06.2011. Datu bāzē ir tikai 6 kontroles no grīvas un Vakarbuļļiem. Nav ligzdojis. Šogad Buļļupē novērots 10.03.2019. Paldies par kontroli!


Mari 24.marts, 08:20

Paldies!


IlzeP 24.marts, 08:16

Apbrīnojami!


IlzeP 24.marts, 08:13

Jā, vārnveidīgie putni mēdz pulcēties uz nakšņošanu koku galotnēs lielos baros, arī vairākas sugas kopā.


IlzeP 24.marts, 08:10

Migrāciju laikā var gadīties arī mājas pagalmā. Bet kādēļ statuss ir "NAV novērots", kas ar šo domāts?


nekovārnis 24.marts, 07:48

Pēc proporcijām man tā kā pēc Drymus sylvaticus izskatās. Mazliet pietrūkst asuma. Jāpagaida Uģa viedoklis.


Aceralba 24.marts, 07:46

Paldies!


forelljjanka 24.marts, 07:32

Sātans(tā tur viņu saucot, jo met ārā baltajiem iedzīvi)ir mājās!:DD


Kukainis 24.marts, 06:56

Sēņodiņš Mycetophilidae sp.


Vladimirs S 24.marts, 06:07

Putns apgredzenots: 11.04.2013 Rīga.(Autoosta). Paldies!


Laimeslācis 23.marts, 23:59

No virspuses izskatās pēc sūrās pundurkamolenes, apakšiņu neredz, tāpēc vienmēr jānobildē :)


marsancija 23.marts, 23:14

Paldies Julitai un Ansim par papardi un ķērpi.


Liepzieds 23.marts, 22:52

Paldies! :)


Edgars Smislovs 23.marts, 22:17

Kovārņi un krauķi.


Liepzieds 23.marts, 22:12

Krauķi vai kovārņi? Vairākiem parka kokiem galotnes pilnas. Vai šādi iekārtojas uz nakšņošanu?


nekovārnis 23.marts, 21:54

Pavasarsprīžmetis, drīzāk bērzu, bet nav pārliecības ka ne raibāka apšu pavasarsprīžmeša mātīte.


Andrejs 23.marts, 21:52

Paldies!


dziedava 23.marts, 21:45

Paldies, Marek!


nekovārnis 23.marts, 21:42

Manuprāt kādas strautenes kāpurs.


AinisP 23.marts, 21:31

Jā, tika novērots vizuāli. Tika iztraucēts no stāvkrasta klints Gaujas vecupes krastos. Domājams, ka te ir ligzdošanas terit., jo arī GNP ekspertu atzinumā mežaudzei, ūpis te ir ticis konstatēts arī iepriekš.


pustumsa 23.marts, 21:12

Paldies! Man tāds vēl nebija bijis.


asaris 23.marts, 21:08

Garkaklis.


Kristers K 23.marts, 20:56

Sorry nepamanīju, ka statuss NAV novērots, kaut speciāli meklēts


Kristers K 23.marts, 20:55

Tiešām sloka pilsētā?


Kristers K 23.marts, 20:52

Izskatās pēc spīļastes


Vīksna 23.marts, 20:29

Paldies !


dziedava 23.marts, 20:21

Šitā interesanta. Tik nevar saprast, vai pa vidu ir uzkalniņš vai tas objekts ir kā kausiņš un pa vidu bedrīte? Vai varētu būt kas līdzīgs kā sēne Lasiobelonium lanceolatum vai pavisam kas cits?


Fuatra 23.marts, 20:11

Es mājās jau bieži nemaz precīzi neatceros kurā vietā fotografēju to vai citu sūnu vai citu augu. Šoreiz staigāju pa vidus daļu pirms vidējā pagrieziena (ja skatās no Ērgļu puses). Ja liktu foto uzreiz bez apstrādes no vietas, tas nebūtu tik kvalitatīvi, bet var jau citeiz mēģināt. Šoreiz no manām esošām vietām paņēmu tādu, kas ietver šodien skatīto teritoriju.


asaris 23.marts, 20:09

Bildē žubītes tēviņš.


Ansis 23.marts, 19:36

Jautājums vairāk ir par vietas koordinātēm, ne biotopu. Jums ir labas fotogrāfijas ar droši atpazīstamām sugām, kuras gribētos piesaistīt precīzākai vietai. Nākamo reizi šīs (protams arī citas!) sugas varētu mēģināt atrast kādu kilometru tālāk. Būtu daudz labāks priekšstats par sugu izplatību.


Fuatra 23.marts, 19:13

Mežā


nekovārnis 23.marts, 19:03

Varbūt parastais nātru raibenis? Mazajam vēl par agru.


forelljjanka 23.marts, 18:52

Domāju,ka zvirbuļnieks.;)


Ansis 23.marts, 18:50

Kur īsti novērojums veikts?? Mežā, meža malā, tīrumā, purvā, ceļmalā. Vispār jau tas ir svarīgi un jo sevišķi - koordinātes. No uzvilktās 20 km garās līnijas, datus eksportējot, saglabāsies tikai līnijas sākumpunkta koordinātes.


forelljjanka 23.marts, 17:27

Kāds no jūrasbuļļiem,nebūtu tik novārtīts,varētu pateikt.Ticamāk ,ka ziemeļu.


dziedava 23.marts, 17:24

Vēja slota, kas rodas ģenētiskas mutācijas rezultātā.


forelljjanka 23.marts, 17:23

Lai būtu korekti ,prasītos DDatos ieviest kaut kādu Clanga vai Aquila sp.,jo putnu labi apskatīt neizdevās.Mazajam izrādās nav nekāds ekstrēms datums,tomēr vidējo izslēgt nevar(saucieni Dabā nav atšķirami).


LV zilzīlīte 23.marts, 16:31

Varbūt platgalve...?


Siona 23.marts, 16:28

Paldies! :)


LV zilzīlīte 23.marts, 16:25

Jā izskatās kā peļu klijāns


felsi 23.marts, 16:24

Paldies Ansi!


Siona 23.marts, 16:02

Nav kaut kāda buļļzivs, piemēram, četrragu buļļzivs?


Siona 23.marts, 13:57

Zilzīlīte ;)


Vīksna 23.marts, 11:55

Paldies !


Aceralba 23.marts, 09:03

Gredzenotā pīle turpat bija arī 22.03.2019.


Laimeslācis 22.marts, 23:38

Kārpainā peltīgera.


Laimeslācis 22.marts, 23:28

Paldies, Marek! Gribēju likt - samtērce, bet nospriedu ka laikam tomēr nebūs pareizi, tāpēc ieliku zirneklis (nenoteikts).


Vīksna 22.marts, 22:14

Ledusskapī 2 ērces burciņās jau ir.


zemesbite 22.marts, 20:05

Paldies, Valt! :)


Latvju_zēns 22.marts, 20:03

Baltvēderis


asaris 22.marts, 19:39

Vai nu nepareiza bilde vai nepareiza suga.


Arnis2 22.marts, 19:29

Žēl. Bija degungalā.


Matrus 22.marts, 18:48

Holandes gredzeniem ir x.xxx.xxx - Tev trūkst divu ciparu sākumā...


Astrantia 22.marts, 17:13

Paldies! Nebija pārliecības.


Kukainis 22.marts, 15:30

Tas nu par treku, tik daudz atradumu. Sestdien ap pusdienlaiku braucu uz Sviteni lenkt ērces ar "ērču deķi"!


Edgars Smislovs 22.marts, 14:46

Peļu klijāns.


Edgars Smislovs 22.marts, 14:42

Sila strazds.


Sintija Martinsone 22.marts, 11:47

Varbūt sīlis.


tatia 22.marts, 09:38

Kas tad var būt par putnu ar zili brūngano ķermeni, melno taisno knābi, meža strazda lielumā un papagaiļa dziesmai līdzīgo balsi? Ja tikai pats papagailis! :)


alisija220alisija0alise 22.marts, 00:14

jup sniedze... Paldies Ilze!


alisija220alisija0alise 22.marts, 00:12

cielava toč nebija...


Vīksna 21.marts, 23:41

Paldies !


CerambyX 21.marts, 23:04

Sēņgrauzis Mycetophagus quadriguttatus - reta suga, pēdējos ~30 gados vien 3 publicēti atradumi.


Aceralba 21.marts, 21:36

Paldies!


Vīksna 21.marts, 20:57

Paldies !


Edgars Smislovs 21.marts, 20:55

Denmark. http://www.cr-birding.org/node/865


Matrus 21.marts, 20:51

Trūkst sērijas (varbūt S) un pirmā cipara. Tad arī uzzināsim, kas šādi liek gredzenus...)


Matrus 21.marts, 20:49

Visi putnu gredzeni ir unikāli, bieži lielie ķīri tiek novēroti vienā vietā daudzu gadu periodā. Par tādiem atkārtotiem novērojumiem arī ir jāziņo pētniekiem...)


Ievucis 21.marts, 19:31

Skaidrs, paldies!


Aceralba 21.marts, 19:30

Jauki, paldies!


Vladimirs S 21.marts, 19:25

Putns apgredzenots: 17.07.2017 Rīga (Torņakalns). Arkādijas parks. Paldies!


meža_meita 21.marts, 19:13

Julita, vai śī arī būs Cladonia botrytes?


Igors 21.marts, 19:10

https://dabasdati.lv/lv/observation/92m1jjvai12qbqk1fvum75jhd2/


meža_meita 21.marts, 19:07

Paldies Ivar!


meža_meita 21.marts, 19:03

Paldies Uģim!


zemesbite 21.marts, 18:29

Šajās bildēs bumbulīšus neredz, varbūt izdosies ieraudzīt uz citas Parmelia sulcata.


kamene 21.marts, 18:09

Par ciprešu hipnu liecina arī bizītes veidā sakārtotas sirpjveida lapas. Īsvācelītēm lapas parasti taisnas.


Ansis 21.marts, 17:01

Īsvācelītes parasti ir tumšāk zaļas ar īsākām un platākām (kā minēts ģints nosaukumā) sporu vācelītēm.


Ansis 21.marts, 16:49

Sievpaparde mūsu klimatā nekad nepārziemo; dzeloņainā ozolpaparde ir daļēji ziemzaļa, viegli atpazīstama šai laikā.


Ansis 21.marts, 16:27

Izskatās pēc lielās pūkcepurenes. Krokvācelītei krāsa un forma līdzīga, bet tā ir vismaz 2 x mazāka, meklējama mežos, noēnotās nogāzēs uz smilts vai kūdras


CerambyX 21.marts, 15:05

Ķirmis Anobium (Hadrobregmus) pertinax


CerambyX 21.marts, 15:04

Līķvabole Phosphuga atrata


CerambyX 21.marts, 15:03

Kāds nu administrators bija tuvāk sugu nomainīt tāds bija - šoreiz 'Blakts' izrādījās ātrāka par citiem :D Par taksonomiju gan jāpapēta - droši vien kailvaboļu dzimta ir aktuālākais variants, bet pagaidām DD ievietota kā 'pa vecam' jeb blusvaboļu (Leptinidae) dzimtā.


marsancija 21.marts, 14:45

Sanāca 1. aprīļa joks.ar blakti. Sirsnīgi atvainojos!


marsancija 21.marts, 14:40

Tad tomēr bebru blusvabole blaktīm piederoša? DD Mārtiņa Kalniņa rakstā un citur literatūrā atrodu, ka Kailvaboļu (Leiodidae) dzimta.


lichen_Ro 21.marts, 14:35

Gan jau ka Aspicilia sp. līdz sugai noteikt nav iespējams.


dziedava 21.marts, 13:24

Sarkanā krāsa uz Parmelia sulcata ļoti jau atgādina pēdējo foto no parazītiskās sēnes Marchandiomyces corallinus lapas: http://www.lichensmaritimes.org/index.php?task=fiche&lichen=381&lang=en Bet pēc tā vien es neņemtos sugu noteikt. Derētu atrast arī kādus pašas sēnes rozā bumbulīšus :)


pētniece 21.marts, 12:44

Paldies Baiba un Ilze


dziedava 21.marts, 12:41

Tagad, neatkarīgi no komentāriem skatot, arī nonācu pie tā paša, ka visdrīzāk P.stellaris, tāpēc uz to nomainīšu. Ja tomēr nav, priecāšos par citām versijām ar komentāriem, kāpēc. :)


IevaM 21.marts, 11:49

Noteikti nebūs zaļā vārna. Tās Latvijā atgriežas maija sākumā, un arī mazdārziņos nesēž un nedzied. Varbūt var pievienot fotogrāfiju vai dziesmas ierakstu?


dziedava 21.marts, 10:45

Šis man kaut kā tā pārliecinoši nedodas rokā. Vispirms par plankumiem, kas vairāk redzami 2. foto - tādi lielāki ar sarkanbrūnu malu -tie man izskatās pēc sēnes darba - liepu lapu lielplankumainība Gloeosporium tiliae, bet sēne nerada caurgrauztās rūtiņas. Tas, kas šajos foto ir visvairāk, hipotētiski man sanāk gļotainās liepu zāģlapsenes Caliroa annulipes kāpuru grauzumi. Pati tādus esmu redzējusi uz ozoliem. Mulsina tas, ka šajā lapā: https://bladmineerders.nl/parasites/animalia/arthropoda/insecta/hymenoptera/symphyta/tenthredinidae/heterarthrinae/caliroa/caliroa-annulipes/ minētas tikai platlapu liepas. Te: https://www.naturespot.org.uk/species/oak-slug-sawfly gan minētas vienkārši liepas. Interesanti arī, ka "gļotainā liepu zāģlapsene" ir akadēmiskajā terminu datubāzē, tātad Latvijā aktuāla tieši liepām, kaut angliski ir "oak slug sawfly". Nez vai latviski tā būtu dēļ platlapu liepām? LV googlē gan ārpus termini.gov.lv (nu, neskaitot Dziedavu un Dabasdatus:)) gan nekas par šo sugu neatrodas. Un principā šis ir vienīgais ticamais variants, cik izskatīju.


kamene 21.marts, 10:40

Parastā rožgalvīte Rhodobryum roseum


Edgars Smislovs 21.marts, 10:31

Zaļā vārna -nevar būt!


kamene 21.marts, 10:29

Paldies!


IlzeP 21.marts, 09:02

Vai nav pārāk balta cielavai - pie galvas nekā melna?


Kaimiņiene 21.marts, 07:25

Specializētie minī spraudeņi ar kabeli datoram-fotoaparātam nav meklējami foto veikalos, bet parastā Cenuklubā, savējam tā atradu.


Vīksna 21.marts, 06:48

Paldies


CerambyX 21.marts, 02:14

Bez šaubām A.aescularia


Vīksna 21.marts, 00:44

Varbūt zirgkastaņu sprīžmetis Alsophila aescularia ?


OKK 21.marts, 00:24

" jo fotoaparāts nesavienojams ar datoru" <<< Tas nav iespējams... tas ir tikai tajā gadījumā, ja Tev fotoaparātu, redzot Tavu aktivitāti DD, ir uzdāvinājis sen pensionētais onkulis , kuram ir "jāatīsta filmiņas" (fotoaparāta īpatnība). Iedrukā fotoaparāta nosaukumu un datora operētājsistēmas nosaukumu!


dziedava 20.marts, 23:09

Straussūna gan tā nav - pēdējā foto labi var redzēt, ka uzaudzis nākamais "stāvs", tāpēc to sauc par stāvaini.


MJz 20.marts, 22:46

Palielinot bildi izskatās pēc baltās cielavas. Biotops arī labāk atbilst cielavai nekā sniedzei.


felsi 20.marts, 22:38

Apkārt apses, kārkli.


W 20.marts, 22:19

Aizbraukšu noskaidrot, ja sanāks:)


dziedava 20.marts, 22:01

Te derētu koka suga. Kas par kokiem tur apkārt bija? Atgādina kaut ko no Lachnellula (kad viņas tādas aizvērušās, tad lāga neredz, vai tur iekšā ir koša krāsa vai nav)


IlzeP 20.marts, 21:51

Man arī šķiet, ka varētu būt sniedze


IlzeP 20.marts, 21:50

Nu jau izklausās ticami :)


dziedava 20.marts, 21:49

Tā nevar būt zeme, kas "iesprūdusi" tajos trauciņos? :) Izskatās nu pilnīgi neredzēti, pat nav virziena, kurā meklēt.


forelljjanka 20.marts, 21:37

Bez 100 % pārliecības,bet dikti izskatās pēc oša kritalas.;)


W 20.marts, 21:33

Visa tā kritala izskatījās kā tikko atbrīvojusies no sniega, ļoti slapja. Melnās podziņas vietām bija sablīvējušās kopā, veidoja tādu kā garozu . Tajās vietās, kur masa bija izsmērējusies, no apakšas auga jauni veidojumi.


dziedava 20.marts, 21:25

Tas bija slapjš, saķepis?


asaris 20.marts, 21:19

Varbūt sniedze?


Edgars Smislovs 20.marts, 21:10

Tā nebūs garastīte.


W 20.marts, 21:09

Tas bija izsmērēts pa kritalu - putrasveidīgs.


Laimeslācis 20.marts, 20:55

Vēlreiz pārjautāju šoferītim par stārķu novērošanas apstākļiem. Teica, ka stārķi nelielā attālumā (apm. 50-60m ) priekšā pārlidojuši ceļam un laidušies uz pļavu. Uz jautājumu, vai tās nebija dzērves, atbildēja, ka putni bija balti ar sarkanām kājām, nevis pelēki un stārķus no dzērvēm atšķirt protot. Un nosolījās turpmāk fotografēt. :)


dziedava 20.marts, 20:53

Saturs ciets vai pulverains? Nevar īsti saprast


Bekuvecis 20.marts, 20:32

Nu var jau būt... Bet vsp - veca pļeka.


W 20.marts, 20:25

Kritalas piederību nebija iespējams noteikt:)


dziedava 20.marts, 20:22

Vou, izskatās kā uz galda trauki ar ēdienu - daļa pilni, daļa jau tukši. :) Ideju sugai gan pagaidām nav.


Bekuvecis 20.marts, 20:22

Ziemene baros uz zemes neaug! Tai vajag koksni. Un izskata detaļas arī neatbilst.


Bekuvecis 20.marts, 20:15

Skrimšļainā eksīdija. Šopavasar atkal aug kā negudra, ne mazāk kā 2015.g.


meža_meita 20.marts, 20:10

Paldies abiem!


Bekuvecis 20.marts, 20:09

Nekas nav jāiesāk! :) Melnajai pseidoplektānijai šķērsgiezumā tik tiešām pienākas būt blāvi pelēkai, un tā mēdz augt ne vien pie eglēm, bet arī pie priedēm, tikai krietni retāk (ne pēc teorijas vien - pats esmu uzgājis 2008.g.). Citādi pēc ārienes - arī īstā.


zemesbite 20.marts, 19:32

Paldies, Julita!


DabaLaba 20.marts, 19:12

Paldies!


dziedava 20.marts, 19:11

Nu vo, es šito nekad neesmu griezusi! Egļu mežos uz stumbra pamatnes raksturīga suga. Ko iesākt tagad ar šķērsgriezumu un priedi - nezinu..


LV zilzīlīte 20.marts, 19:10

Jā tas ir jūras ērglis.


dziedava 20.marts, 19:08

Es mācībās biju 1x redzējusi, kartēšanā reizēm piedomāju, bet tml. aizdomīgie tomēr šķita apšaubāmi. Laikam tikai vienu ieliku DD, un tas pats droši, ka nebija īstais. Tev vnk labākie meži. ;)


Kristers K 20.marts, 18:58

Zilais gredzena kods -CTO9


Kristers K 20.marts, 18:56

Jā, pļava bija aplūdusi


forelljjanka 20.marts, 18:51

Tā pļava vismaz bija applūdusi?Jo lielās gauras pa pļavām nestaigā.Statusu arī mainu,tas nav gauru ligzdošanas biotops.Lielā gaura ir dobumperētājs,vēl ligzdošana iespējama straujupīšu stāvkrastu nišās(sava veida dobums zemē).


Ievucis 20.marts, 18:44

Paldies! Sadalīju uz 3 novērojumiem.


Laimeslācis 20.marts, 18:38

Paldies, Julita!


meža_meita 20.marts, 18:36

Šodien iemanījos no attāluma pamanīt. Žēl,ka agrāk nepazinu. Labās vietās samērā bieži.


meža_meita 20.marts, 18:34

Liels paldies, Ivar, par visām sugām.


meža_meita 20.marts, 18:32

Paldies Julita. Tās nav baltas malas, tas ir šķērsgriezumā. Drīzāk priede, bet droši nezinu.


lichen_Ro 20.marts, 17:53

Trapeliopsis sp. Pēc personīgās pieredzes - drīzāk Trapeliopsis flexuosa


dziedava 20.marts, 17:38

Tūkstoškājis Ommatoiulus sp.


Siona 20.marts, 17:18

Super, paldies! :)


dziedava 20.marts, 16:44

1. foto varētu būt melnā pseidoplektānija Pseudoplectania nigrella (tur varētu būt egles koksnes gabaliņš?). Bet 2. foto tās ar baltajām malām???


Vīksna 20.marts, 16:37

Paldies !


kamene 20.marts, 16:25

Paldies, Ivar. sadalīšu divos novērojumos.


Ivars L. 20.marts, 16:20

Pēdējā bildē cita - dzeltenā antrodija Antrodia xantha.


Ivars L. 20.marts, 16:15

Varētu būt Antrodia mellita.


dziedava 20.marts, 16:05

Ilze, jāievieš suga!


Ivars L. 20.marts, 15:53

Varētu būt mizas apaļpore Oxyporus corticola.


dziedava 20.marts, 15:52

Graudzāļu svītru rūsa Puccinia graminis - parazitē pamīšus uz graudzālēm un bārbelēm.


dziedava 20.marts, 14:16

Tā ir kāda kladonija. Varbūt lodīšu kladonija Cladonia coccifera


Aceralba 20.marts, 12:29

Briti jau atsūtīja atbildi: These records will appear in the next week once loaded on our web site at the following link(s): http://www.ntgg.org.uk/map/EY45430


Kristers K 20.marts, 12:14

Labi


Kristers K 20.marts, 12:14

Ilze Priedniece pēc balss arī atšķīru :)


galochkin 20.marts, 11:53

Спасибо, Владимир! Да, уже начитался вчера и теперь в курсе. Но всё равно не ожидал от неё такой наглости. :) В прошлом году по весне видел как скворцы два раза сбивали белку, пытающуюся забраться к ним в дупло. Она падала на землю с высоты 8-9 метров, отряхивалась и шла по своим делам дальше. За неё точно можно не волноваться. :)


IlzeP 20.marts, 11:44

Šo vajadzētu izdzēst un pievienot no jauna pareizajā vietā.


IlzeP 20.marts, 11:43

Pārlidojošus cīruļus pamana un atšķir galvenokārt pēc balss, ne izskata


Kristers K 20.marts, 10:48

Jā, foto nav. Un ko man darīt ja laikapstākļi nebija tie tīkamākie?!?! Un ,otrkārt, nevaru pievienot bildes DD, jo fotoaparāts nesavienojams ar datoru


Kristers K 20.marts, 10:44

Vispār lielās gauras bija pļavā blakus ir upe un netālu mežs


Kristers K 20.marts, 10:41

Īstais biotops jūra


Kristers K 20.marts, 10:41

Iedomājaties varbūt nepareizas koordinātes man ir


Kristers K 20.marts, 10:39

Jo purva zīlīte ir tumšāka, uz spārniem nebija baltas joslas.


OKK 20.marts, 09:40

Gaigala pilsētas centrā? Biotops "Jūra" ??? Ceru, šiem K.K. novērojumiem ir piemērots statuss "Tīņi ākstās" vai tml.?


OKK 20.marts, 09:35

Kāpēc tieši purva zīlīte?


OKK 20.marts, 09:32

Foto, protams, kā parasti nav?


Ivars L. 19.marts, 23:30

Laikam galīgi vecas alkšņu spulgpiepes.


Ivars L. 19.marts, 23:11

Varētu būt īlenveida kladonija.


Ivars L. 19.marts, 23:07

Pirmajā attēlā Hypogymnia physodes un Parmelia sulcata. Otrajā, tas ar brūno apakšu - Platismatia glauca.


Ivars L. 19.marts, 23:01

Man šķiet, ka kladonija.


Ievucis 19.marts, 22:57

Tur auga bērzi, alkšņi, lazdas un arī pa vidu pa kādam skujkokam.


Ievucis 19.marts, 22:53

Pēc attēliem atbilst Enteridium lycoperdon.


Ievucis 19.marts, 22:51

Iekšējais saturs uzspiežot saira un krita ārā. Vidēji cieta, jo diezgan blīvs arējais apvalks.


Ievucis 19.marts, 22:44

Hmm, dažas pazīmes, piemēram, viļņains laponis un pseidocifellas, atbilst šai sugai. Un biotops noteikt ir vecs pārmitrs mežs. Kāda no Cetrelia sp. varētu būt.


dziedava 19.marts, 22:37

Ja saturs stipri irstošs, tad man vairāk izskatās pēc gļotsēnes, neīstā pūpēža Enteridium lycoperdon. Ko saprast ar "vidēji cieta", ja pēc skata vidus gandrīz tukšs?


dziedava 19.marts, 22:30

Bumbuļu sklerocīnija ir lielāka. Šī ir kāda no ciborijām, kas aug uz koku spurdzēm (ne uz augsnes) - gan jau bija spurdze apakšā, tik varbūt grūti pamanāma. Kādi koki tur auga?


dziedava 19.marts, 22:25

Ja nav pilnīgas pārliecības par sugu, es ieteiktu ziņot kā nenoteiktu, piem., ķērpis (nenoteikts), un hipotētisko sugu rakstīt piezīmēs. Jo nepareizi noteiktas sugas izķert daudz grūtāk, tā kā laika trūkuma dēļ nereti tiek pieņemts, ka ziņotājs ir pārliecināts par sugu, un novērojums nemaz netiek apskatīts; un tā paliek nepareizi noteikta suga. Nenoteiktu sugu tomēr lielāka varbūtība, ka apskata, vai vismaz nestāv ar nepareizi noteiktu nosaukumu.


dziedava 19.marts, 22:19

Man šķiet tūkstoškājis. Pēc izmēra un posmu skaita varētu būt Brachydesmus superus.


Aleksandra 19.marts, 21:59

Paldies!


felsi 19.marts, 21:52

Izskatās pēc cietpūpēža.


Vladimirs S 19.marts, 21:28

На сколько знаю, ушастая сова не представляет опасности для белки т.к. главным в рационе являются мелкие рызуны (мыши,полевки,бурозубки) охотится на земле. А вот сама белка представляет большую опасность для мелких птиц разоряя их гнезда как с яйцами так и с птенцами. p.s. За Лялю можно не волноваться. :)


Aleksandra 19.marts, 21:21

Julitai - pievienoju vēl bildes, kur vairāk redzama augšpuse.


dziedava 19.marts, 21:04

Droši vien pertuzārija. Vajag pagaršot - ja rūgts, tad rūgtā pertuzārija.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2019
© dabasdati.lv
Saglabāts