Aktīvie lietotāji: 319 Kopējais novērojumu skaits: 2156360
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Laimas dati Latvijai
Pievienots 2022-12-07 22:08:20

Re, kur vaboļuks! – kad esam iekārtojušies intervijai Laimas Birziņas Ādažu dzīvokļa virtuvē, viņa uz galda pamana mazītiņu kukainīti, uzreiz ņem fotoaparātu, nobildē, un palielinātajā attēlā mēs ieraugām skaistu mārīti. "Jāskatās Mareka Ieviņa izveidotajā noteicējā, paldies viņam par to," saka Laima un atzīstas, ka viņa arī pati veido savu atrasto sugu noteicēju, tas gan prasot ļoti daudz laika. Kad Laima ir mājās, fotoaparāts vienmēr atrodoties uz palodzes, lai var pagūt nobildēt, piemēram, kādu vanagu. "Šodien centos vistu vanagu nobildēt. Man tikai jāpaskatās pa logu, ja pamanu, ka vārnu bars ceļas gaisā – aha, re, kur vistu vanags lido! Vai citreiz zvirbuļvanadziņš. Ja aparāts nebūs pa rokai, vanags jau negaidīs, kamēr to atrodu."


Laima Birziņa. Foto no personīgā arhīva

Laima Birziņa, portālā dabasdati.lv pazīstama arī kā Laimeslācis, ikdienā audzinātāja Ādažu bērnudārzā Strautiņš, ir viena no aktīvākajām fotogrāfiju iesūtītājām (4. vietā pēc fotogrāfiju skaita – 22 069 foto), kā arī 5. vietā pēc ziņoto sugu skaita – 2339 sugas, un ziņo par dažādām sugu grupām (ir 2. vietā pēc ziņoto zirnekļveidīgo novērojumu skaita, 3. vietā pēc ziņoto spāru novērojumu skaita, 4. vietā pēc ziņoto blakšu novērojumu skaita, 6. vietā pēc ziņoto vaboļu novērojumu skaita, 8. vietā pēc ziņoto sēņu un sūnu novērojumu skaita). Sākusi ar putniem, bet tagad aizrāvusies ar gļotsēnēm – mūsu intervija notika dažas dienas pēc tam, kad Laima bija atklājusi Latvijai un varbūt visai Baltijai jaunu gļotsēņu sugu – krumpaino badhāmiju Badhamia melanospora.


Krumpainā badhāmija Badhamia melanospora. Foto: Laima Birziņa

Statistika rāda, ka tagad tu ziņo galvenokārt par zirnekļiem un kukaiņiem, bet teici, ka dabasdatos sāki darboties putnu dēļ.

Jā, dabasdati man saistās visupirms ar putniem. Vēl nezināju ne dabasdatus, ne putni.lv, kad mani interesēja putnu balsis. Dzirdot kādu neparastāku balsi, ļoti gribēju uzzināt, kas ir tas dziedātājs. Ilgi meklēju, kur to varētu noskaidrot, kamēr atradu putni.lv, tur gāju cauri visiem putniem, meklēju, kuram ir tāda balss. Strādāju tepat Ādažos bērnudārzā par audzinātāju jau 25 gadus, un tas putns man katru vasaru pie loga dzied. Zināju, ka tas nav ne zvirbulis, ne zīlīte. Beigās tiešām atradu, kas tas ir – melnais erickiņš!

Meklējot putnu balsis putni.lv, domāju, cik forši būtu, ja es ietu pa mežu un, izdzirdējusi kāda putna dziesmu, zinātu, kas tur dzied un kāpēc. Tas ir tāpat kā mācoties lasīt vai kādu svešvalodu – ieraugi tekstu un nezini, ko rakstītais nozīmē, bet tad iemācies un zini. Tā es sāku mācīties putnu balsis, saprast nianses, piemēram, vai tas ir uztraukuma sauciens vai kas cits. Biju jau iereģistrējusies dabasdatos, turpināju meklēt putnu balsis, un tad parādījās ziņa par ornitologa Andra Avotiņa rīkotajiem kursiem. Tos man ļoti gribējās, bet nezināju, kā lai samenedžē laiku, man bērni mazi, naudas arī maz. Teicu kolēģiem, lai uzdāvina man tos putnu kursus. Uzdāvināja arī! 2016. gadā gāju tajos kursos, visvairāk man patika nodarbības pie Lubāna ezera, naktīs klausījāmies pūces, no rīta dumpi.


Ausainā pūce Asio otus. Foto: Laima Birziņa

Tagad tu putnu balsis labi atšķir?

Ja kādu laiku ar putnu balsīm nedarbojas, tās piemirstas, bet tagad es zinu, kur paskatīties. Vispār paldies visiem tiem labajiem cilvēkiem, kuri dabasdatos palīdz noteikt sugas un labo iesūtītāju kļūdas. Apbrīnoju Uģi Piterānu – salieku dabasdatos krāšņblaktis, un, zini, varu kaut galdam stūri nokost, bet dažas sugas neatšķiru! Džreiz pat ir tā, ka Uģis izskaidro, kuras ir tās atšķirības, bet es tik un tā skatos un nesaprotu.

Tas vēl nav tas sarežģītākais. Atceros, kad strādāju Latvijas Dabas muzejā, mani kolēģi, entomologi Kuzņecovi, dažām kukaiņu grupām vārīja ģenitālijas, jo tikai tā varēja noteikt, kurai sugai īpatnis pieder… Kā sākās tavas dabas gaitas?

Tēva mājas bija Saldus rajonā, kur uzpludināta Ciecere – Pakuļu ūdenskrātuve, sešus kilometrus gara zarna. Mēs dzīvojām uz pussalas, kādus trīssimt metru garas. Tur bija divas mājas – tēva māja un vecāsmammas māja. Tagad tur dzīvo citi cilvēki.

Tā pussala bija mana pasaule. Kad man bija seši gadi, tēvs negadījumā gāja bojā, māte pa dienu strādāja, mēs ar abiem brāļiem dzīvojāmies pa pussalu. Galvenais, kas bija jāmāk – svilpt, airēt un labi peldēt: ja pussalai no otras puses piebrauci, tad uzsvilpi, un tev ar laivu atbrauca pakaļ, bet, ja neviens nebrauca, bija jāpeld pāri. Es parasti aizpeldēju vēl aiz līkuma pie draudzenes ciemos. Zināju tajā pussalā katru vietiņu, jau četru, piecu gadu vecumā biju izložņājusi visus krūmus, visas pakrastes. Kad atvēra slūžas un nolaida ezera līmeni, man atkal bija izložņājamas vietas. Mani baidīja un sunīja, teica: "Neej mežā, tevi nozags, aizvedīs un gaļā samals," bet es tik un tā caurām dienām dzīvojos pa mežu.

Tā pussala bija noaugusi ar mežu?

Tur bija mežs, pļavas, izgruvumi krastos, stāvkrasti, kuros zināju krastu čurkstu ligzdas… Kad nācu no Lutriņu skolas, pa pussalu taciņa uz mājām gāja gar krastu, bet es pa to nekad negāju, ložņāju riņķī apkārt – man bija jāredz, kas ir izaudzis, kas uzziedējis, un vai nav kas no ligzdas izkritis. Tāds dīvainītis es biju. Maniem brāļiem daba tik ļoti neinteresēja.

Var teikt, ka mēs uzaugām kopā ar odzēm, to tur bija ļoti daudz. Kopš bērnības es odzi vairs neesmu redzējusi vispār. Bieži vien, kad gājām pa taciņu, mamma teica: "Stop!", jo uz taciņas bija odze. Odzes līda no klētsapakšas ārā, bija zem jāņogkrūmiem, zemeņu dobēs. Mums arī stārķis bija, bet odžu tik un tā daudz. Mūs nevienu nesakoda, vienreiz iekoda sunim, vienreiz govij. Sunim trīs dienas purns bija sapampis, tad pārgāja.

Arī no ērcēm es nebaidījos, un vēl tagad nebaidos, lai gan deviņu gadu vecumā kaut ko laikam jau no ērces dabūju. Vismaz mamma domāja, ka tas ir no ērces – vienu vasaru man pēkšņi atteicās darboties rokas un kājas. Neko rokās noturēt nevarēju. Uz rudens pusi palika labāk, bet pēc tam ilgu laiku bija trīce, galvassāpes, bija ietekmētas kognitīvās spējas, 25 gadu vecumā sākās locītavu problēmas... Dabasdatos Julita Kluša saka, ka pēc gļotsēnēm vajag līst kaut kur zemu, bet manas mīļākās gļotsēnes ir tās, kas atrodas acu augstumā. Tāpat arī ar kukaiņiem – varu jau pieliekties, bet pirms tam man jāievingrina ceļi. Man labāk uz augšu, nekā uz leju. Pie bērnudārza fočēju dzelteno recekleni Tremella mesenterica, pēc tam datorā bildē pamanīju, ka tur ir arī gļotsēne, un kāpu trīs metrus augšā pakaļ paraugam.

Bet atgriežamies pie Saldus un manas bērnības. Tajā pussalā jau kādu piecu gadu vecumā zināju, kur ir baraviku vietas, kur apšubeku vietas, kur gailenīšu, kur cūceņu… Lasīt es mācījos no sēņu grāmatas! Tāda mums bija mājās, to es pētīju pamatīgi, visas tās grāmatas sēnes pazinu. Droši vien manas noteicējas gaitas ir sākušās ar sēnēm.

A – alksnene, B – baravika, C – cūcene…

Apmēram tā. Kad gāju uz mežu, grozā bija ne tikai nazītis, bet arī sēņu grāmata. Citreiz grozu pielasīju tik pilnu, ka saucu brāļus, lai nāk palīgā nest. Māte domāja, ka es atkal nez cik tālu esmu aizganījusies, bet es turpat pie mājām zināju visas sēņu vietas. Uz tās pussalas bija pat mazs purviņš, kurā auga dzērvenes. Tagad tajā pussalā ir sabūvētas mājas, iekopti mauriņi, un man par zudušajām vietām sāp sirds. Arī tepat, kad no Ādažiem bauc uz Garkalnes pusi, pāri vecam tiltiņam mežā iekšā bija meža kāpas, tajā ziedēja pļavas silpurenes, bet tagad saceltas glaunas mājas ar smukiem zaļiem mauriņiem – visa dabas daudzveidība, kas tur bija, ir noplēsta. Tas pats noticis arī gar poligona malu brūklenājos un mellenājos, to vairs nav. Cilvēki ir jocīgi. Nu, varbūt viņiem bail no čūskām un ērcēm, varbūt patīk pļaut… Nezinu, ko es darītu, ja man būtu tādas mājas, bet šķiet, ka atstātu tos brūklenājus, nejauktu biotopu.

Šovasar man no tā pat palika fiziski slikti. Biju aizbraukusi uz mīļu vietu, pļavas malu, tādu kā meža kāpas nogāzi ar vecām priedēm, tur pa leju bija mazas priedītes, sausa, cieta pļavas mala. Biju tur atradusi dzegužlinu sūnkauseni, mazu oranžu un retu sēnīti. Tur viņa bija augusi, bet ieraudzīju, ka visas priedītes jau nozāģētas… Domāju: es lieku to sēni dabasdatos, tā taču reta suga, bet tik un tā tai vietai traktori un pļāvēji pāriet pāri.


Dzegužlinu sūnkausene Octospora humosa
. Foto: Laima Birziņa

Paradokss: iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, bet biotopu skaits arī… Kad no savas pussalas pārcēlies uz Rīgu?

11 gadu vecumā. Rīgā man nepatika. Te arī vairs nebija laika iet dabā. Mēdz teikt, ka tas, kas bijis bērnībā, vecumā lien ārā. Man tagad tā ir, uzskatu, ka nedrīkst atlikt. Parasti domā: "Vēl izdarīšu to un to darbu, un tad braukšu uz mežu, iešu dabā". Man tagad liekas, ka prioritātes jāsamaina vietām, daba jāliek pirmajā vietā. Pirms diviem gadiem nomira mana vīramāte, palika viņas dārzs, un tagad man ir vēl viens hobijs klāt.

Dārzā jau var ne tikai dobes ravēt, bet arī dažādas radības atrast.

Es arī atrodu! Citreiz kaimiņi skatās, ka es esmu atbraukusi uz dārzu, un nevis roku vai ravēju, bet ar fotoaparātu šurīju. Esmu tur atradusi vairākas blakšu sugas, tauriņus…

Vari veidot sava dārza sugu sarakstu.

Parastais silsamtenis Hipparchia semele dzīvo sausās saulainās vietās, kur ir priedes, ir atklātas pļaviņas, aug mārsili, bet katru gadu viņš parādās arī manā dārzā. Vienmēr biju sapņojusi dabūt eglāju samteni Pararge aegeria. Izbraukāju kādas egļu mežu pļaviņas, piesaulītes, bet nekā. Taču šovasar eglāju samtenis ielaidās manā ābelē! Jāprot tikai gaidīt. Ilgu laiku nebiju redzējusi spogulīšu resngalvīti Heteropterus morpheus (esmu to redzējusi divas vietās Raunas pusē). Domāju – kur es viņu tagad atradīšu, jāmeklē mitrās vietās, kur grīšļi… Bet pagājušovasar arī viņš ielidoja manā dārzā! Tā nu es savā dārzā esmu atradusi vairākas tādas sugas, kuras man it kā būtu jāiet tālos biotopos meklēt. Biju atstājusi vienu burkānu no pagājušā gada augam – ziedi piesaista kukaiņus. Kad konstatēju, ka manas ugunspuķu vietas ir noganītas vai pārveidotas, iesēju un iestādīju ugunspuķes dārzā. Ja izaugs, piesaistīs kukaiņus, un man būs, ko pētīt.


Spogulīšu resngalvītis Heteropterus morpheus. Foto: Laima Birziņa

Kāpēc negāji studēt bioloģiju?

To jautājumu es arī pati sev uzdodu. Droši vien man nepatrāpījās pareizie cilvēki, kas tā kā pabīda pareizā virzienā. Man ir viena slikta īpašība – to, kas ļoti patīk, man bail atzīt, it kā kautrējos. Tagad gan vairs ne. Man prasa, ko darīšu brīvdienās, un, kad atbildu, ka mikroskopēšu gļotsēnes, jautātājs brīnās: "Ko, ko darīsi? Tev par to maksā?" Kādas muļķības, tas ir mans hobijs.


Šaubīgā trihija Trichia ambigua. Foto: Laima Birziņa

Kad atsākās tava hobija aktīvā fāze?

Kad bērni uzauga. Man kā bērnudārza audzinātājai ir foršs darba laiks – dienu strādā, diena brīva. Pēc bērnudārza dienas ir grūti pārslēgties, galva kā čemodāns domu pilna. Bet esmu sapratusi – ja izeju dabā, ielienu Glāziņpurvā un dzirdu, kā mērkaziņas un meža tilbītes lidinās, tad mans pasaules centrs ir tur. Ja vēl kaut ko interesantu atrodu, kādu gļotsēni uz kritalas vai interesantu piepi, tad diena ir izdevusies.


Austeru sānause Pleurotus ostreatus. Foto: Laima Birziņa

Daudz kā interesanta esot Ādažu poligonā.

Tur es iekšā nelienu.

Tur labi sēnes augot, pupuķi dzīvojot.

Turpat blakus, valsts mežos, arī labi aug. Tur arī visus kalniņus un lejiņas esmu izložņājusi. Pupuķi mums tepat pa Ādažiem diezgan bieži staigā, Kadagā divreiz esmu redzējusi zaļo vārnu.


Pupuķis Upupa epops. Foto: Laima Birziņa

Taviem bērnudārza bērniem arī rādi dabu?

Protams. Tā grupa, kuras lielākā daļa rudenī aizgāja skolā, bija manējie – iemācījās atrast kukaiņus, sauca mani, lai fotografēju, un, kad parādīju tuvplānā, kāds tas kukainis izskatās, bija priecīgi. Visu ko viņi man stiepa, ir palīdzējuši savākt sugas pie bērnudārza. Vienreiz sēžu sapulcē, viens bērns nāk un sauc: "Laimiņa, man vajag kaut ko pateikt!" Laižu viņu iekšā sapulcē, viņš saka: "Laimiņ, ezis atkal pakakāja pie kukaiņu mājas!"

Pirmā tev bija interese par dabu un tikai tad par tās fotografēšanu?

Jā. Fotografēju jau jaunībā, bet ne dabu – bildēju cilvēkus, dabasskatus. Pirmais fotoaparāts man bija Ļubiķeļ, tad man atdeva labu Zenit. Savā 40 gadu dzimšanas dienā bērnudārzā uztaisīju makrfotoizstādi, 2015. gadā arī tauriņu fotoizstādi Raunā. Par dabasdatu esamību uzzināju 2013. gadā televīzijā un domāju: akdie’s, cik laba lieta! Tādam cilvēkam kā man tur ir, ar ko un kuriem padalīties! (Jo ne jau visus cilvēkus interesē tas, ko es mežā esmu redzējusi.) Turklāt šiem ziņojumiem ir vērtība!

Pirmais ziņojums man bija Raunas pusē atrasta ziemeļu klimakociste Climacocystis borealis, skaista piepe, kas aug uz egļu celmiem. Iemācījos ielikt, ieliku un tad kādu laiku neko neliku, domāju – ko nu tur likšu kaut ko nesvarīgu. Bet tad reiz braucu ar divriteni pār Kadagas tiltu tepat aiz kultūras nama, skatos – lejā tāds kā suns noslīcis, uzpūties, spalvains. Kāpu lejā skatīties, kas tas tāds, un ieraudzīju – ronēns! Acis ciet, lūpā liels trijžuburu āķis ar vizuli ieķēries. Piezvanu Vides dienestam, pati stāvu un skatos, vai viņš dzīvs, un vienā brīdī ronēns atver actiņas un iešļūc ūdenī! Gabalu tālāk iznirst un lēkā, medīdams zivtiņas. Vairākas stundas viņš tur dzīvojās. Pat roņu pētnieks Valdis Pilāts to atzina par interesantu novērojumu.


Pelēkais ronis Halichoerus grypus
Gaujā. Foto: Laima Birziņa

Sākusi likt novērojumus dabasdatos, sapratu, ka es no dabasdatiem arī mācos. Kad tagad kaut ko atrodu, uzreiz vēl nelieku, jo man niez nagi – varu to atradumu pati noteikt vai nevaru? Meklēju, meklēju, kamēr atrodu, kas tā par sugu, cik izplatīta. Citreiz, protams, tā ir kā adatas meklēšana siena kaudzē. Ja nu nekādi nevaru pati noteikt, tad nopūšos un lieku dabasdatos.

Vai dabasdati ir ērti?

Jā, tie ir ļoti labi. Man tie ir kā augstskola. Sāku ar putniem, tad pārlecu uz tauriņiem. Pēc tam nāca aicinājums meklēt spāres, gāju cauri tām, paldies Mārtiņam Kalniņam par grāmatu. Spāres man arī ļoti patīk, tās ir kaut kas mistisks. Aizlienu purva ezera maliņā un mierīgi gaidu. Atlido viena, atlido citāda… Man nepatīk tauriņiem un citiem kukaiņiem un putniem skriet pakaļ. Parasti viņi man pielido klāt. Ja spāre pielidos tālāk, es nelēkšu ūdenī viņai pakaļ – gan pēc minūtēm desmit viņa pielidos tuvāk. Pat putni pielido tuvāk. Citreiz dzirdu, garastītes bariņā lido. Pagaidu – un tiešām tās pielido tik tuvu, ka varu nofočēt. Vai dārzā nesen mazais dzenis bija. Iztaisu vienu kontrolšāvienu un domāju – gan jau viņš pielidos arī tuvāk. Jā, pielido burtiski divarpus metru attālumā un nopozē. Paldies, malacītis!


Vītolu zaigspāres Chalcolestes viridis. Foto: Laima Birziņa

Vārdu sakot, kuru grupu sāku pētīt, ar to aizraujos.

Putni tevi tiešām interesē mazāk nekā agrāk?

Drusku mazāk. Tagad domāju, kas man mīļāks – blaktis vai gļotsēnes. Bet, ja nekā cita nav, der arī putni. Visus jūras putnus neesmu vēl iepazinusi, bet tad būtu jātiek līdz jūrai. Tuvumā visās manās kādreiz interesantajās vietās nekā vairs nav. Tepat aiz čipšu fabrikas grāvī vēl 2016. gadā, kad sāku putnot, dziedāja ezera ķauķis. Kāds tur šodien vairs ezera ķauķis…

Tagad tur droši vien dzied lapu pūtējs.

Lai es tiktu pie putniem, man ir jātiek arvien tālāk no centra. Bet dabā eju regulāri. Nevaru iekšā ilgi nosēdēt, ja kādu laiku netieku laukā savās takās, kļūstu nejauka. Tikai ziemā, kad dienas īsas, man tas mazāk patīk, jo man vajag labu gaismu, lai es ietu dabā.

Kuras dzīvo organismu grupas tev tagad ir topā?

Tagad sāku rakt savas gļotsēnes ārā. Man ir kādas trīs kurpju kastes, pilnas ar paraugu kastītēm. Mikroskopu iegādājos pirms pāris gadiem tieši gļotsēņu dēļ. Bez Julitas Klušas vēl joprojām pati sugas noteikt neprotu, tikai atrodu, mikroskopēju un izvirzu savu hipotēzi. Liels paldies Julitai par gļotsēnu skolu Dziedava.lv (bieži to izmantoju) un ceļu līdz jaunajām sugām.

Tagad ziemā mikroskopēšu, bet nāks pavasaris, un tad sirds gavilēs – ielīdīšu tādos džungļos, kur neviens cilvēks nelien, neviens mani tur netraucē, es tur mierīgi tupu un pētu, kas man apkārt ložņā. Piemēram, grīšļos pāri galvai, kur ir zirnekļi, kukaiņi… Julita dažreiz prasa: "Kā tu to atradi?" Saku, ka tas ir meditatīvs process. Varu aiziet pie kāda koka, krūma vai brūklenāja un ilgi, ilgi skatīties.

Kā teica zoologs Ģirts Kasparsons, zooloģija ir sēdoša zinātne.

Sēžu, skatos, parādās kāds kukainītis, pēc brīža vēl cits, tad izrādās, ka kāds tur ir sēdējis noslēpies nekustīgs, un nu izkustas… Lielākais pārsteigums ir tad, kad es to visu esmu safočējusi, mājās ielieku datorā, skatos bildi un ieraugu: "Re, kas tur vēl ir!" Tā man bieži gadās. Pie bērnudārza fotografēju ozolā dzelteno recekleni, domāju – parādīšu bērniem, kāda mums kokā sēne aug. Nofotografēju, ielieku datorā, lai sakārtotu bildi dabasdatiem, pievelku tuvāk – eu, re, kur gļotsēne blakus! Kapsulu badhāmija! Dabūju kāpt pakaļ.

Cik Latvijai jaunas sugas esi atradusi?

Divas gļotsēņu sugas noteikti. Šovasar dabūju arī Latvijai jaunu blakti. Ielidoja manā dārzā kaķumētrās. Tajā dienā to bija daudz, pēc pāris dienām tikai četras, tad viena, un pēc tam vairs nevienas.


Zemesblakts Heterogaster cathariae
jauna suga Latvijai, ielidojusi Laimas dārzā. Foto: Laima Birziņa

Pati noteici?

Nevarēju, jo tādu blakti manas acis nebija skatījušas. Ieliku dabasdatos, Uģis noteica.

Kāds no taviem bērnudārza audzēkņiem jau kaut ko dabasdatos liek?

Es šad tad lieku bērnu vērojumus dabasdatos, ja kopā esam vērojuši. Bērni ir ļoti vērīgi. Viņi zina, ka es kaut ko meklēju, un atrod priekš manis: "Kas tas ir?" Daudzas blaktis viņi man tā ir atnesuši. Otra lieta – vērojot kopā ar mani, viņi iemācās nebaidīties no kukaiņiem un zirneklīšiem. Saka man: "Uztaisīsim zirneklītim mājiņu un pabarosim!" Stāstu, ka zirneklītim ir sava mājiņa. Tāpat ar sliekām, gliemežiem, visām dzīvām radībiņām. Fotoaparātā digitāli varu palielināt bildi un bērniem parādīt, cik tā sīkā radībiņa ir skaista.

Diemžēl tās vietas, kur radībiņas dzīvo, nevar palielināt, to daudzums tikai samazinās.

Tas gan. Man pat brīžiem liekas, ja kādu foršu vietu atrodu, tās pēc laika vairs nav. Te Ādažos tieši tā arī notiek. Bēdīgi.

Tu tagad atradumus bildē dabasdatiem vai arī priekš sevis?

Dabasdatiem. To pašu, ko lieku dabasdatos, ielieku arī sev, lai vieglāk noteikt. Man patīk, ka kaut kas vērtīgs tomēr paliek. Kā Uģis Piterāns saka, tas paliks arī pēc simt gadiem, kad tās vietas sen vairs nebūs. Tie ir dati manai Latvijai.

Egīls Zirnis

2022-12-07

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Cuculus canorus - 2025-05-12 finesse
Curruca communis - 2025-05-12 finesse
Cygnus cygnus - 2025-05-12 finesse
Sturnus vulgaris - 2025-05-12 finesse
Bucephala clangula - 2025-05-12 finesse
Corvus corone cornix - 2025-05-12 finesse
Hirundo rustica - 2025-05-12 finesse
Nezināms
Ignotus
@ DaceV
Pēdējie komentāri novērojumiem
inita_h 12.maijs, 20:10

Paldies!


CerambyX 12.maijs, 19:14

Vai hibrīds


ekologs 12.maijs, 19:08

Īsspārnis (Staphylinus dimidiaticornis).


ekologs 12.maijs, 18:59

Līķvabole (Thanatophilus sinuatus).


mufunja 12.maijs, 18:32

Paldies, Julita. Protams, mēģināšu, ja sanāks. Nu, tie ir ļoti mazi.


Ziemelmeita 12.maijs, 18:26

Paldies, Julita!


dziedava 12.maijs, 16:31

Vajadzētu vienu un to pašu paraugu ar dažādiem KOh, jo dažādus paraugus īsti salīdzināt jau nevar


dziedava 12.maijs, 16:30

Viens variants ir Diderma tigrinum


dziedava 12.maijs, 15:54

Ja tur var saskatīt sporu masu (neliekot zem stikliņa, bet tāpat no augšas), tad to vajadzētu nofotografēt, jo sporu masas krāsa var būt svarīga. Šīs ir viegli mikroskopēt, ja ir daudz - tad viegli nobirdināt uz stikliņa un visu arī vajag mikroskopēt - vajag redzēt gan perīdija skaldnes - krāsa mikroskopijā, virsma, kādas ir to maliņas, kā arī sporām krāsa, virsma un izmērs.


dziedava 12.maijs, 15:51

Cik gara?


IlzeP 12.maijs, 15:47

Intereses pēc - vai šis bija Somijā vai arī novērojumam bija jābūt Latvijā?


Gaidis Grandāns 12.maijs, 15:41

Drīzāk gan sarkanā klija


dziedava 12.maijs, 14:46

Viļņainās lapiņas izskatās pēc viļņainās lācītes


Deichmane 12.maijs, 11:24

Video: https://youtube.com/shorts/J4-xYGIhz7w?feature=share


KM 12.maijs, 01:40

Ceru, ka audio fails pievienojās


VijaS 11.maijs, 20:59

Paldies, Uģi!


zemesbite 11.maijs, 20:44

Paldies, Uģi!


CerambyX 11.maijs, 20:02

Attēlā varbūt vajadzīgās sugas noteikšanas pazīmes 100% saskatīt nevar, tomēr tas ko var it kā saskatīt, manuprāt, ir ok U.rufa. Arī apdzīvotais substrāts (satrupējusi priedes kritala) atbilst labāk rufa (culinaris tipiski satrupējušā lapkoku - bērzu, apšu, ozolu utml. - koksnē vai zem stāvošu nokaltušu stumbru mizas utml.).


Eggy 11.maijs, 18:27

Paldies! Pievienoju papildus bildi ar dobumu, kuram blakus šis dzenis pielidoja. Ielīda arī.


Amanda 11.maijs, 16:43

Dižraibais dzenis


Mežirbe777 11.maijs, 13:40

Anaptychia ciliaris.


ausma156 11.maijs, 13:13

Vecs egļu mežs , dažas priedes. Lielākās priedes apkārtmērs 1,95metri.


Ģimene Kuzhel 11.maijs, 12:50

Liels paldies!


zemesbite 11.maijs, 10:12

Paldies, Ansi!


P.Timoščuks 11.maijs, 02:38

U. culinaris(?)


Amanda 10.maijs, 23:49

Mazais ērglis


Amanda 10.maijs, 23:47

Mazais ērglis


dziedava 10.maijs, 21:34

Paraugā kopā ar foto labi redzamo gļotsēni bija arī diezgan daudz mazā kriksīte Licea minima, kas sanāktu senākais novērojums Dabasdatos, ja to pievienotu (un pievienot vajadzētu :))


IlzeP 10.maijs, 21:03

Arī šis


IlzeP 10.maijs, 21:02

Vēl viens novērojums ar pazaudējušos sugu...


dziedava 10.maijs, 18:01

Pēc foto krāsas aveņgļotsēne, bet paraugs sakaltis ciets, nenosakāms


Santoo 10.maijs, 17:29

Tā vajadzētu būt, diemžēl, manā gadījumā ikonas nereaģēja, nezinu kāpēc tā, vakar, pirmo reizi šajā portālā piereģistrējos...jāatzīst, manā pusē daudz dažādu putnu, augu un dzīvnieku...pie barotaviņas pīlādzītī sēdēja Apodziņš, Zvirbuļvanags uzbruka mazputniņiem krūmā, pie barotaviņas, šie kā tādi birstoši āboli no ābeles, samuka krūma apakšā, biezoknī, kur plēsējs netiek klāt...laidarā reiz bija ielaidusies Pūcīte(šķiet, Meža pūce), mazais šunelis ar šo cīkstējās, kad nogrāba, Pūcīte izmantoja viltību un izlikās beigta, tas viss notika naktī, bet Pūcīti sabužināju un šī aizlaidās...Dzenīts bieži klaudzina koku sausajos zaros...pļavā bieži redzu lielo plēsīgo putnu, šķiet Mazais ērglis, vai kas līdzīgs...pagājušajā gadā lācis rosījās pļavā, tas video uzņemts...vāverīte, cauna, lapsiņas, mežacūkas, stirniņas, alnis udc, daba ir krāšņa savā daudzveidībā.


dziedava 10.maijs, 17:21

Bija paraugs pl.13:35, kur nebija nekā par gļotsēņu tēmu (~zeme) un paraugs 13:36, kurā bija pumpurītes, kas tika mikroskopētas. Dabasdatos bija šis novērojums pl.13:35 un neviena, kas varētu atbilst pl.13:36, tāpēc pieņēmu, ka abi vākumi ir no tās pašas vietas.


IlzeP 10.maijs, 15:58

Mainīju uz kadiķi, jo Homo sapiens jaunajā portālā nebūs.


IlzeP 10.maijs, 15:42

Mainīju sugu, jo jaunajā portālā Homo sapiens nebūs.


CerambyX 10.maijs, 15:25

Nepareizs datums droši vien.


IlzeP 10.maijs, 14:06

Man izskatās pēc priedes. Bet kādēļ Sarkanajā grāmatā?


IlzeP 10.maijs, 13:59

Sandi, šī izskatās tā pati suga, par ko mans iepriekšējais komentārs


dziedava 10.maijs, 13:56

Grūti teikt, vai 2. foto varētu būt tas pats, kas paraugā, jo paraugs ir ar tumšbrūnām gļotsēnēm. Suga noteikta atbilstoši parauga mikroskopijai.


IlzeP 10.maijs, 13:35

Šim jau laikam sugu vairs nerestaurēt (bez foto)... Kaut kas no Sarkanās grāmatas.


IlzeP 10.maijs, 12:20

Šis novērojums bija pazaudējis nosaukumu. Mainīju uz nenoteiktu bērzlapi.


IlzeP 10.maijs, 11:41

Un pie tam atkārtojas?


IlzeP 10.maijs, 11:34

Tomēr šim ir suga. Pārējie Tavā, Uldi, profilā rādās kā "Nezināms", bet atverot novērojumu kaut kāds kodējums. Pārsauc, lūdzu, tos ar kodējumu sugas nosaukuma vietā.


IlzeP 10.maijs, 11:31

Laikam visi Tavi šī datuma grīšļi bez sugas


IlzeP 10.maijs, 11:26

Arī šis zaudējis sugu


IlzeP 10.maijs, 11:23

Kura no šīm sugām ir slima vai ievainota? (Kas jādara ar šo novērojumu - vai sugas, kas nav Homo sapiens, saziņotas?)


IlzeP 10.maijs, 10:49

Valt, vai garšoja labi?


IlzeP 10.maijs, 10:47

Tas pats ar šo


IlzeP 10.maijs, 10:43

Arī šis novērojums datu bāzē bez sugas. Ivar, kas tas ir?


IlzeP 10.maijs, 10:20

Izlaboju


IlzeP 10.maijs, 09:37

Maijas minētā Vides SOS ir aplikācija, kurā ziņot. No Dabasdatiem vides pārkāpumu gadījumi pie atbildīgajām institūcijām nenonāk.


IlzeP 10.maijs, 09:11

Vai vidējais dzenis un melnodzene tika ieziņoti?


IlzeP 10.maijs, 09:06

Mežacūkas paliekas? Varētu pārlikt uz šo sugu, jo jaunajā portālā Homo sapiens nebūs.


ekologs 10.maijs, 07:29

Jā, cik neskaties tos matiņus, vēderu (spīdīgs, matēts utt.) u.c., vieglāk nepaliek :)


IlzeP 10.maijs, 07:18

Aplikācija parāda Jūsu atrašanās vietu pati, un tad karte bīdāma ar diviem pirkstiem tā, lai ekrāna centrā esošais krustiņš sakristu ar putna atrašanās vietu.


IlzeP 10.maijs, 07:16

Paldies par ziņu!


CerambyX 09.maijs, 22:31

polyctena/rufa abas ārēji tiešām līdzīgas (te dabasdatos droši vien būtu patiesībā korekti visas Formica rufa, atzīmēt kā rufa/polyctena sugu pāri, jo tikai tā no malas pēc pūžņa vai vienkārša foto laikam atšķirt īsti nevar - tas tik tā kaut kā iegājies, ka tie lielie pūžņi ir rūsganā meža skudra, kaut polyctena ir tik pat bieži sastopama suga), galvenā atšķirība it kā, ka rufa krūšu virspuse ar lielāku skaitu atstāvošu matiņu/sariņu, bet polyctena mazāk - atkarībā no noteicēja kuru skatās, tas tā robeža norādīta samērā dažāda (12, 20, vismaz 3 pāri utml). It kā iesaka no vienas ligzdas skatīties kādu 'sēriju' eksemplāru (nu teiksim kādus 5-10, bet varbūt pat vairāk), lai tad var 'vidēji' novērtēt matiņu skaitu, jo vienam eksemplāram tie var būt arī, piemēram, nodiluši vai 'uz robežas'. Šis man ar izskatās pēc polyctena/rufa, tomēr kopumā jau jāņem vērā, ka vēl jau arī ir citas ~ līdzīgi krāsotas sugas, kas atšķirsies, piemēram, ar matainu pakausi/galvas aizmugurējo daļu (aquilonia, pratensis, lugubris, truncorum - pēdējā gan ar sarkanāku galvu, atšķiras labāk) vai ar iegriezumu klipeusa priekšējā malā (sanguinea). Nu un tad vēl sugas kam galvas aizmugurējā daļa ieliekta (exsecta, forsslundi, pressilabris, foreli). Nu un vēl citas :D


nekovārnis 09.maijs, 18:32

Man vecās mājas sienā iemitinājušās skudras, visdrīzāk Formica polyctena. Pagājušogad mēģināju tā droši noteikt ķeksītim, gan art fotoaparātu, gan zem mikroskopa - tā arī nesanāca :(


ekologs 09.maijs, 17:55

Uģi, Marek, skaidrs, ka te ne bez sarežģītības pakāpes noteikšanā, bet, vai nevarētu būt Formica polyctena?


Santoo 09.maijs, 17:23

Gribēju pievienot novērojumu, bet ar telefona starpniecību nekādīgi nesanāca kartē vietu atzīmēt.


Bounijs 09.maijs, 17:06

Netika. Mēģināju mednī, bet biju jau prom no tās vietas un nevarēja atzīmēt lokāciju..vai nemācēju. Bet informēju vietējo mednieku un, cik sapratu, viņi apsekoja.


ekologs 09.maijs, 16:46

Paldies, Uģi!


Alvis Āboliņš 09.maijs, 15:39

Sveiki! Vai tā neizskatījās sākotnēji kā melnā stārķa būvēta ligzda? Netālu 2023. gadā meklēju ligzdu.


erts 09.maijs, 14:01

Tajā pat vietā kur 2021.gadā.


IlzeP 09.maijs, 13:33

Mārtiņ, tad derētu ieziņot novērojumu!


ekologs 09.maijs, 13:29

Anthocoris confusus?


Berts 09.maijs, 13:26

Paldies Uģim!


IlzeP 09.maijs, 11:01

Un šim nu nevajadzētu būt testēšanas vajadzībām, bet īstai sugai.


IlzeP 09.maijs, 10:59

Šī cita suga. Arī novērojums bez sugas vārda.


IlzeP 09.maijs, 10:56

Un šai vajadzētu būt tai pašai sūnu sugai, par ko rakstīju iepriekšējā komentārā. Slēpjama atradnes vieta, Sarkanajā grāmatā, bet pazaudējusi vārdu.


IlzeP 09.maijs, 10:53

Migrējot pirmo datu porciju uz Ornitho, atradās novērojumi, kam datu bāzē trūkst sugas (t.i., nevis nenoteikti, bet vispār trūkst). Ir kaut kāds sugas ID, bet tas nekam neatbilst. Viena no tiem ir šī sūna. Lūdzu, palīdziet - kas šī ir?


BI 09.maijs, 10:34

Gredzenota: 02.01.2025. Holandē, martā vēl pa Holandi: https://submit.cr-birding.org/animals/223260/tO4fggzTxYgfMtJRQ1Ba/


Santoo 09.maijs, 09:09

Kūko, kūko dzeguzīte :))) Tikko pagalmā, Salacas ielejā, Staiceles pagastā, mājas pagalmā caur saimniecības ēkas durvju spraugu, redzēju krāšņo Pupuķi, arī pagājušajā vasarā manīju.


IlzeP 09.maijs, 08:02

Paldies par ziņu! Jā, šis nav labi. Būs jāpārbauda.


ekologs 09.maijs, 07:35

Paldies!


dziedava 09.maijs, 07:28

Ilze, vadot Dabasdatu aplikācijā apšu graudaini, ir divi ieraksti ar šo sugu. Tagad apskatījos, ka viens DD skaitās dzēsts. Izskatās, ka aplikācijā joprojām kā dzīvas eksistē visas dabasdatos dzēstās sugas. Nezinu, cik tādas ir vēl bez apšu graudaines. Bet tas ir slikti, jo vismaz apšu graudainei zem dzēstās sugas rādās 5 ziņojumi. Nez vai ziņotāji gribējuši būt dzēstajā versijā - aplikācijā to jau neredz. Vajadzētu panākt, ka visi dzēsto sugu ziņojumi pārceļas uz dzīvajām sugām un lai aplikācijā dzēstās sugas nerādās!


Martins 08.maijs, 20:07

Ja teiksi, ka latviskais nosaukums ir acīmredzamā pretrunā ar attēlā redzamo - piekritīšu. Latviskais nosaukums nav veiksmīgs, jo Latvijas populācija (vismaz tik daudz, cik es esmu redzējis) ir riktīgi melna.


Martins 08.maijs, 19:58

Šis vēl ir "tīnis" - sugu nevarēs notreikt. Var tikai pateikt, ka nav gludais vārpstiņgliemezis.


Amanda 08.maijs, 19:57

Dziedātājstrazds


Ivars Leimanis 08.maijs, 17:03

garenporu tauriņpiepe (Trametes gibbosa)


Ziemelmeita 08.maijs, 16:11

Paldies,Julita!


dziedava 08.maijs, 16:10

Sporām skaidri redzams smalks tīkliņš - tā būs nelīdzenā pilienīte :)


Ziemelmeita 08.maijs, 16:05

Pievienoju mikroskopijas bildes.


Vīksna 08.maijs, 11:47

Paldies !


CerambyX 08.maijs, 11:17

Web Archive var atrast: https://web.archive.org/web/20240613213249/http://leb.daba.lv/Formicidae.htm


Amanda 08.maijs, 10:09

Lauku piekūns


BI 08.maijs, 09:33

Jau martā tusēja pa šo rajonu, tā ka "rajonu" notur.


ekologs 08.maijs, 06:58

Kāda no ērcēm (Acari sp.), jā. Kāda augsnes ērce vai arī samtērce.


dziedava 07.maijs, 18:06

P.S. Un cik patīkami šajā vietā kartē redzēt mikroliegumu!!! Ivar, arī Tavs nopelns :)


dziedava 07.maijs, 18:03

Ivar L. - tas ir Tavs atradums! 2016. gadā šī suga Latvijā nebija zināma, atklāta tika tikai 2022. gadā pēc 2021. g. novērojuma, kad tika mikroskopēts. Tāpēc tolaik pēc kopskata neko tādu noteikt nebiju spējīga. Šogad atradu pati 3. atradni LV, un tad, savelkot kopā visus redzētos 3 novērojumus, ir pārliecība, ka šo sugu var noteikt arī pēc kopskata - nekas cits līdzīgs nav zināms. Nu vismaz pagaidām.


nekovārnis 07.maijs, 13:59

Bija pieejams vecajā LEB mājaslapā, bet izskatās ka šobrīd tā vairs nav aktīva.


IlzeP 07.maijs, 11:48

Paldies!


Sassa2507 07.maijs, 11:09

Dala pagalmu ar vārnām, zvirbuļiem un citiem mazputniņiem. YT video": https://youtube.com/shorts/onLFaEc89LE


CerambyX 07.maijs, 10:57

Tomēr vēlreiz apskatot šo novērojumu, Nikolajs saka, ka laikam jau tomēr 'košs' pectinea - gaišo plankumu forma tomēr ne līdz galm atbilst masculella


Vīksna 07.maijs, 10:48

Paldies !


meža_meita 07.maijs, 08:36

Viss vajadzīgais ir redzams, - ķērpis "guļ" uz paklājiņa (laponis), kuram ir oranži-rūsgani-sarkani pleķi :)) + klasisks biotops, nojaušams aķ tonis, forma.


Vīksna 06.maijs, 23:27

Paldies !


kirsisnelsons 06.maijs, 22:29

Kļūda bija.


dziedava 06.maijs, 21:37

Paldies! Jauki, ka ir atsaucīgi DNS pratēji :)


IlzeP 06.maijs, 21:29

Paldies, Renāte! Kā to pēc šīs miglu bildes var pateikt?!


pustumsa 06.maijs, 20:31

Paldies!


Ziemelmeita 06.maijs, 19:48

Tad jābrauc šurp uz Ziemeļgauju.


meža_meita 06.maijs, 19:26

Gribu šajā gultā iegulties!


Mežirbe777 06.maijs, 19:19

Pateicos par Sveicieniem! Sekvencēšanu veica Tartu Universitātes Liheniloģe Ave Suija. Lielisks raksts par sugu un tās ekoloģiskajām prasībām lasāms Areskoug & Thor 2005. gada Zin. Publikācijā.


Siona 06.maijs, 19:00

Ir kaut kur pieejams nesvaigs? :)


dziedava 06.maijs, 18:50

Sveicieni Raivo un Renātei! :)) Kas veica DNS?


Mežirbe777 06.maijs, 15:35

Brīnišķīgi, ko lai citu saka :) Priekš pilnas laimes būtu vēl jāatrod gan C.tigillare , gan C.inquinans Pēc literatūras datiem šī suga esot reta visā mūsu reģionā. Igaunijā pirmo reizi atrasta pirms 20 gadiem , mums tikai tagad izdevās :)


meža_meita 06.maijs, 14:42

Hiphip urrā! DNS rezultāti ir apstiprinājuši šo sugu kā Notarisa kalīciju Calicium notarisii (Tul.) M. Prieto & Wedin (syn. Cyphelium notarisii). Pirmais, droši pierādītais, sugas novērojums Latvijā! Sveicam Raivo!


megere 06.maijs, 13:50

Paldies!


Mežirbe777 06.maijs, 09:49

Paldies par padomu ! Rūpīgāk apskatot paraugu, jāpiekrīt, ka šis nav D.alboatrum, drīzāk kāds no gaišajiem Rhizocarpon , piem. R. disporum. Pēc Elurikkus datiem Igaunijā (kur ir arī šis novērojums) ir vismaz 64 atradnes, būs kāda no tām jāapskata, jānovērtē morfoloģiskās pazīmes :)


karlis_t 06.maijs, 09:46

Ok. Braucu pa ceļu no Ābelniekiem Liekņu virzienā, vietā, kur ielikts punkts, pamanīju vilku. Īsti nesapratu, ko viņš tur darīja, barības objektu neatradu, varbūt vienkāŗši pārsteidzu kustībā. Vilks ievēroja, ka apstājos, uzsāka kuustību uz tuvējo meža nogabalu pāri laukam. Kamēr aplūkoju to binoklī, aizmirsu, ka jāuzņem arī foto, foto uzņēmu ar telefonu 10x digitālo zoom brīdī, kad vilks bija ticis pāri lielākajai lauka daļai.


ekologs 05.maijs, 21:47

Samtērce (Trombidiidae sp.).


Ziemelmeita 05.maijs, 21:01

Paldies,Renāte, par sugu noteikšanu!


meža_meita 05.maijs, 21:01

Ir vairākas līdzīgas, bet šī nebūs Diplotomma alboatrum. Tā ir ļoti reta, bez mūsdienu atradnēm un pierādāma tikai mikroskopiski.


IlzeP 05.maijs, 20:07

Pašu video diemžēl ielikt nevar, var tikai ielikt saiti uz to (komentāros vai piezīmēs) - tad video jābūt ieliktam kaut kur citur (piemēram, YouTube).


VijaS 05.maijs, 18:55

8.-9. bildes - atliekas vairāk kā desmit mēnešus vēlāk, 01.05.2025.


cielava 05.maijs, 18:42

Paldies!


cielava 05.maijs, 18:42

Paldies!


adata 05.maijs, 18:09

Julita, apse nevar būt. Melnalksnis vai visticamāk blīgzna. Vieta mitra, kaut gravas uzkalniņš, bet dūksnains un ēnains. Pēdējā bildē mazliet no atlikušās mizas koka sugai.


Ziemelmeita 05.maijs, 17:07

Paldies,Edgar!


CerambyX 05.maijs, 16:02

Tad it kā vajadzētu būt augļukoku tīklkodei (Yponomeuta padella).


lauraporuka 05.maijs, 15:51

Paldies par sugas noteikšanu :) Man šķiet, ka tā bija kāda krūmveida plūme - tas bija tās biezs, blīvs krūmveidīgs augs, kas izmantots mājas dzīvžogam. Es pieliku vēl bildes ar pašu augu.


CerambyX 05.maijs, 15:03

Jā, tā izskatās, ka cursitans. Retāk var būt šādi eksemplāri, kam uz vēdera viens liels melns 'pleķis'.


CerambyX 05.maijs, 15:00

Kas tas par augu? - neatpazīstu :)


Mari 05.maijs, 14:59

Varbūt Sciocoris cursitans?


Ziemelmeita 05.maijs, 12:19

Paldies,Julita! Kritala diezgan satrūdējusi, nezinu, kas. Mazu paraugu pańēmu, mēgināšu paskatīties sporas, kaut vai trenińa nolūkos.


dziedava 05.maijs, 10:47

Tādām koši dzeltenām pusizjukušām (ja dzeltenais sporu mākonis nav staipīgs), vērts skatīties, uz kādas kritalas auga - vai nav skujkoks. Ja uz skujkoka, tad liela varbūtība, ka medainā bumbulīte, jo citas līdzīgās tipiski aug uz lapkoku kritalām.


dziedava 05.maijs, 09:03

Paldies, Ansi, par noteikšanu!


Vladimirs S 04.maijs, 23:21

Vai suņa saimnieks.


CerambyX 04.maijs, 23:05

Suns gan varēja būt labāk audzināts.


Ziemelmeita 04.maijs, 21:33

Paldies,Julita!


Dravante 04.maijs, 21:20

https://youtube.com/shorts/xNu7SDd-J5I?feature=share


dziedava 04.maijs, 20:44

Paldies, Ilze!


IlzeP 04.maijs, 20:30

Kopā ar sējas zosīm


megemege 04.maijs, 17:18

Paldies, Edgar!


alexborzenko 04.maijs, 15:38

Atvainojos, tā ir pārrakstīšanās kļūda


Ziemelmeita 04.maijs, 14:02

Paldies, Uģi!


CerambyX 04.maijs, 14:00

Vidējā foto - Pogonocherus fasciculatus


dziedava 04.maijs, 12:46

Manuprāt, sanāk Xanthoria fulva. Ķērpju sarakstā nebija, pievienoju. Ja ir kāds gudrāks, var labot.


dziedava 04.maijs, 12:05

Vai kritala varētu būt apse?


dziedava 04.maijs, 12:05

Vērīga acs! :) Jā, mikroskopija apstiprina izlocīto ērkulīti. Sanāk kādi 300m no iepriekšējās atradnes.


dziedava 04.maijs, 11:27

Vai te varētu būt baltpieres zosis kopā ar īsknābja zosīm?


ivars 04.maijs, 08:10

Lukstu čakstīte.


Mari 04.maijs, 07:11

Paldies! Tā sanāk, pati brīnos :D


angel 04.maijs, 00:01

problēmas ar serveri tiešām nopietnas. brīvos brīžos turpat 3 dienas, lai kādu foto pievienotu.


dziedava 03.maijs, 23:38

Paldies, Edgar! :)


Ivetta 03.maijs, 23:02

Paldies, Uģi, par visiem noteiktajiem!


CerambyX 03.maijs, 22:48

Tev uz šo sugu veicas! :)


CerambyX 03.maijs, 20:17

Šis foršs atradums!


nekovārnis 03.maijs, 18:24

Paldies, Uģi! :)


apogs apogs 03.maijs, 17:29

Vispār ,ka aizvakar uzzināju - Tukuma novada Cērē lakstīgala dzirdēta 20.aprīlī.


zane_ernstreite 03.maijs, 09:13

Jā, gredzens, tiesa! Paldies, Ilze, par šo piezīmi! Jāpārskata šajā pļavā šopavasar redzētie tārtiņi, ko esmu ieziņojusi kā smilšu, bet vēl vieni noteikti bija upes.


Mari 03.maijs, 08:25

Paldies, Marek!


Osis 02.maijs, 21:34

Stepes?


dziedava 02.maijs, 17:16

Skaisti! :)


IlzeP 02.maijs, 16:35

Šeit labi saskatāma upes tārtiņa pazīme - dzeltenais gredzens ap aci.


dziedava 02.maijs, 12:06

Paļaušos uz eksperta Ivara (viena no dažiem, kam šai sugai ir novērojumi DD) slēdzienu :)


dziedava 02.maijs, 12:05

Lasu apraksta https://www.britishbryologicalsociety.org.uk/learning/species-finder/rhytidiadelphus-subpinnatus/ tulkojumu "Šī ir viena no tām sūnām, kam dabā ir raksturīgs izskats, taču mikroskops sniedz maz papildu informācijas, jo nav īsti noteiktas “atdalīšanas” pazīmes, kas to atšķirtu no R. squarrosus." Nu brīnišķīgi, tad šī suga priekš manis izskatās pilnīgi bezcerīgi :/


dziedava 02.maijs, 11:33

Kad nodots paraugs tiks (ja tiks) līdz noteikšanai, neesmu droša, ka vēl eksistēšu :D. Būtu forši, ja būtu kāda vienkārša pazīme, ko ātri noskaidrot :))


Ivars Leimanis 02.maijs, 11:26

Zinu! Jāiedod paraugs sūnu ekspertiem.:D


dziedava 02.maijs, 11:08

Ivar, būtu laimīga, ja tā būtu! Nekad šo sugu neesmu sapratusi un pati noteikusi. Daudz par to ir domāts, bet katru reizi atmesta tā doma. Šoreiz mocījos mežā, mocījos pa ceļam uz mājām un plānoju mocīties mājās :D. Varbūt zini, kā to noskaidrot droši? Ir ievākta, bet pat nezinu, ko ar to iesākt :(


Ivars Leimanis 02.maijs, 10:58

Plagiothecium cavifolium?


Ivars Leimanis 02.maijs, 10:47

Gan jau, ka DMB indikators - Rhytidiadelphus subpinnatus.


Aleksejs 02.maijs, 10:21

Paldies!


Kristaps Blūms 02.maijs, 09:17

Mežu masīvā ligzdo jau vēsturiski, melnie stārķi reģionā manīti katru gadu.


Amanda 02.maijs, 08:33

Varbūt purva tilbītes


Amanda 02.maijs, 08:30

Varbūt krīkļi


zane_ernstreite 02.maijs, 07:01

Tomēr upes, paldies, Gint, par komentāru un, Uģi, - pa labojumu!


CerambyX 02.maijs, 02:00

Iespējams Andrena flavipes


megemege 01.maijs, 23:45

Jā, Amanda, tomēr būs dzeltenā stērste. Paldies!


megemege 01.maijs, 23:24

Vairāk sliecos, ka varētu būt pļavas čipste.


zane_ernstreite 01.maijs, 22:54

Man šķiet ducīgāks nekā upes


gints 01.maijs, 22:51

Es gan neesmu baigais spečuks, bet šis tomēr nav upes tārtiņš? :)


megemege 01.maijs, 22:44

Grūti pateikt. Putns, kas pacēlās no ligzdiņas - aste pagara un oranžas krāsas laukums virs astes! To tikai paspēju pamanīt.


Amanda 01.maijs, 21:34

Peļu klijāns


Amanda 01.maijs, 21:03

Jūras ērglis


Amanda 01.maijs, 21:03

Varbūt dzeltenā stērste


CerambyX 01.maijs, 19:22

Laikam Rhamphomyia marginata


ekologs 01.maijs, 15:31

Pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara).


ekologs 01.maijs, 15:28

Pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara).


angel 01.maijs, 14:27

Izskatās, ka savainots labais spārns, mazdārziņu īpašnieki saka, ka patiltē jau 4.dienu. kur var ziņot?


Vīksna 01.maijs, 13:13

Eglāju samtenis, Pararge aegeria.


dziedava 01.maijs, 10:41

:)


MJz 01.maijs, 10:36

Viedokļu daudzveidībai - man izskatās pēc jaunā ķīķa.


dziedava 01.maijs, 08:50

Paldies, Ansi, par noteikšanām!


dziedava 30.aprīlis, 16:16

Nu tad vajag vēl kādu viedokli. Neesmu tik zinoša, lai pati pieņemtu lēmumu par sugu.


zane_ernstreite 30.aprīlis, 13:21

Paldies, Edgar!


Stelis 30.aprīlis, 08:46

Paldies!


Ziemelmeita 30.aprīlis, 00:06

Paldies,Uģi, par sugu noteikšanu!


Aleksejs 29.aprīlis, 23:36

Vai var būt jūras zīriņš?


IlzeP 29.aprīlis, 22:30

Pārbaudīju - jā, kaut gan sarakstā ("Sugu saraksti") ir, šī suga neatlasās.


IlzeP 29.aprīlis, 22:24

Hmm, es redzu, ka ir dabasdati.ornitho sarakstā. Nav pielikts latviskais ("Ķērpis ...") - varbūt tādēļ neredzēji? Bet pēc latīniskā tāpat vajadzēja varēt atrast... Ķērpju sarakstam tur vajadzētu būt garākam (ir iesniegts garāks), nekā šeit.


Ivars Leimanis 29.aprīlis, 21:14

dzeltenā tauriņpiepe


Lietuviete 29.aprīlis, 19:43

Esmu kļūdījusies nosakot sugu. Vēlreiz paklausījos ķauķu balss ierakstus, tas tomēr būs gaišais ķauķis.


Edgars Smislovs 29.aprīlis, 17:48

Pēc kāju apspalvojuma un acs krāsas manuprāt būs klijāns.


Edgars Smislovs 29.aprīlis, 17:45

Lauku vai purva piekūns


Edgars Smislovs 29.aprīlis, 17:41

Neapgalvoju, bet mauprāt, trīspirkstu dzenis.


Vladimirs S 29.aprīlis, 16:47

http://www.putni.lv/ansans.htm Agrākie novērojumi ar mazuļiem!


VitaP. 29.aprīlis, 16:46

Un laikam šis zvēriņš arī nāk pārziemot mūsu bēniņos. Paskaļš kaimiņš augšstāvā. :))


VitaP. 29.aprīlis, 16:40

Jā, video redzams, ka krūšu plankums pāriet uz priekškājām līdz elkoņa augstumam. Diemžēl, izkadrēt neizdodas, izplūst attēls. Paldies par komentāru+labojumu!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts