|
|
 Jau ceturto gadu gada simbolu saimei pievienojas arī gada gļotsēne, un šogad tā ir vīnogķekaru dzelksnīte Badhamia utricularis – gļotsēne, kas barojas ar koksnes sēnēm, veido krāšņus un pamanāmus vīnogu ķekariem līdzīgus augļķermeņus, un diennaktī spēj pieveikt pat 20 centimetru attālumu.
Nobriedusi vīnogķekaru dzelksnīte Badhamia utricularis. Foto: Dace Vēvere
Var teikt, ka šī nu ir īsti [...]
 Violeta krāsa mežā ir reta un mazliet noslēpumaina – tā parādās īsu brīdi un ātri pazūd. 2026. gada sēne ir ametista bērzlapene Laccaria amethystina – koši violeta sēne, kas meža klājumā izskatās kā mazs ametists. Latvijas Mikologu biedrība aicina pievērst uzmanību šim neparastajam atradumam, lai atgādinātu: sēnes nav tikai redzamie augļķermeņi; zem zemes dzīvo pats sēnes micēlijs, [...]
 Šis gads ir īpašs ķērpjiem – pēc 15 gadu pauzes Latvijas Mikologu biedrība atjauno Gada ķērpja pasludināšanas tradīciju un šogad godā tiek celts dzeltenais sienasķērpis Xanthoria parietina – bieži sastopams "pilsētnieks", viegli atpazīstams un ļoti interesants. Ķērpis nav tikai plankums uz akmens vai koka, bet sarežģīts, trausls un ļoti interesants sabiedrotais, kurš klusītēm stāsta par [...]
 Latvijas Botāniķu biedrības Sūnu grupa par 2026. gada sūnu izvēlējusies īssetas nekeru Neckera pennata. Šī sūna ir nozīmīga dabisko meža biotopu indikatorsuga, Latvijā sastopama samērā bieži lapu koku un jauktos mežos, dažādos mitruma apstākļos. Visbiežāk tā aug uz lapu koku stumbriem, īpaši uz apses, liepas, kļavas, gobas, ozola, pīlādža un oša.
Īssetas nekera Neckera pennata. Foto: Anna [...]
 Latvijas Botāniķu biedrība par Gada augu 2026 izvēlējusies skaistu un noslēpumainu purva malu iemītnieci – lāceni Rubus chamaemorus.
Lācenes Rubus chamaemorus zieds. Foto: Dace Kalniņa
Lācene ir daudzgadīgs, 5-30 cm augsts rožu dzimtas lakstaugs ar gariem, ložņājošiem sakneņiem, staraini daivainām lapām un baltiem ziediem. Zied no maija līdz jūnijam. Augļi – sākumā sārti, nogatavojoties zeltaini dzelteni, sulīgi kauleņu kopaugļi, [...]
 Pievēršot uzmanību vecu mežu nozīmei, Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par 2026. gada putnu izvēlējusies apodziņu Glaucidium passerinum – mazāko no Latvijas pūcēm.
Apodziņš Glaucidium passerinum. Foto: Edgars Smislovs
Eiropā kopumā apodziņu populācija ir stabila, un daudzās valstīs apodziņu skaits palielinās, taču LOB īstenotais plēsīgo putnu monitorings Latvijā rāda šīs sugas lejupslīdi. Pēdējos 20 gados apodziņu [...]
 2025. gadā portālā Dabasdati.lv ieziņoti 196 259 novērojumi (šeit un turpmāk – 27. decembra dati), no kuriem 149 493 jeb 76 procenti ir par putniem (pērn, Latvijas ligzdojošo putnu atlanta pēdējā gadā – 81%). 2024. gadā novērojumu skaits bija apmēram par 100 000 lielāks, nekā aizejošajā. Proporcionāli vēl lielāks kritums bija vērojams arī pēc iepriekšējā – Eiropas [...]
 Noslēdzies Baltijas putnu vērošanas pasākums "Gada īsākā diena 2025". Siltajās, tumšajās ziemas dienās ar mainīgiem laikapstākļiem kopumā saņemti 4714 savvaļas putnu novērojumi no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas; viens novērojumu saraksts iesniegts arī no Zviedrijas salas Ēlandes.
Visvairāk ziņojumu saņemts no Igaunijas (2438), kur šogad uzsākta ziemojošo putnu atlanta datu vākšana. Latvijā reģistrēti 1847, bet Lietuvā [...]
 Baltā pūce Bubo scandiacus Zviedrijā ir pasludināta par reģionā izmirušu sugu. Līdz ar to pirmo reizi 20 gadu laikā Zviedrijas valsts ir oficiāli zaudējusi kādu putnu sugu.
Foto avots: https://www.birdlife.org
Balto pūci ir grūti sajaukt ar citu sugu. Liela, spoži balta un neticami gracioza, tā ir viena no lielākajām pūcēm pasaulē. Parasti baltās pūces ligzdo [...]
 Lai dabas tūrisma objektu apmeklētāji varētu vienkāršāk un ātrāk informēt par infrastruktūras bojājumiem, vandaļu un dabas stihiju postījumiem vai citām konstatētajām neatbilstībām, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ir izveidojusi problēmu ziņošanas funkciju mobilajā lietotnē "Dabas tūrisms".
"Lietotnē apkopots vairāk nekā 700 dažādu dabas tūrisma galamērķu visā Latvijā – gan dabas takas, gan skatu vietas un torņi. [...]
|
|