Tas jau ir gandrīz neierasti, ja kādu dienu Dabasdatos sadaļā INTERESANTĀKIE NOVĒROJUMI pie kādas sēņu, ķērpju, gļotsēņu vai blakšu sugas novērojuma nav piezīmes – jauna suga LV. Ne pie vienas Dabasdatos iekļuvušās zvēru sugas līdz šim šādas piezīmes gan nav bijis. Tagad ierakstam par valzirgu [1] šādu piezīmi drīkst pievienot. Nevienā citā man zināmā, iepriekš publicētā rakstu avotā nav norādīts, ka Latvijā būtu redzēts valzirgs. Egons Tauriņš savā monogrāfijā [2] vien norāda: "Ļoti reti Baltijas jūras dienviddaļā ieklejo cekulronis un valzirgs."
Jā, dažiem ļoti veicas. Ne tikai pamanīt laikus un neuzbrist virsū [1], kas varētu beigties ar lielu izbīli abiem. Veicas, ka nevajadzēja piepūlēties. Nevajadzēja meklēt vēl nenocirstos DMB (dabisko mežu biotopus [3]), rāpties pāri un zem kritalām, ievākt paraugus un tad mikroskopā mēģināt saskatīt nesaskatāmas lietas. Veicās arī tajā ziņā, ka nedaudz vēlāk vēl citi bija sadomājuši paklaiņot pa naksnīgo liedagu ar viedtālruņiem rokās un iegūt lietiskos pierādījumus [4] (1.att.). Paveicās arī man, turklāt divos veidos. Nebija jālauza galva par ierakstu, kam nav pievienots foto un kas ir vairāk nekā neticams – ir bijusi norādītā suga vai nē (vai sajaukts ar kādu citu). Paveicās, ka mobilo telefonu nepaņēmu līdzi uz guļamistabu un mani nepamodināja neviens no četriem zvaniem 3.50 no rīta.
1. attēls. Valzirgs Liepājas liedagā 2022. gada 4. jūlijā. Foto: Dana Domareva (Facebook)
Vai šī patiešām ir pirmā reize, kad kāds valzirgs "spēra kāju uz Latvijas zemes"? Domāju, ka nē. Pirmkārt, šī bijusi gan ļoti liela veiksme aculieciniekiem atrasties īstajā vietā un īstajā laikā, gan liela nejaušība, valzirgam izkāpjot krastā vietā, kur tam priekšā "sagaidītāji". Nerunāsim par laikiem, kad latviski rakstīja tikai bībelēs, kad, protams, nebija viedie tālruņi un kad cilvēki liedagā neslaistījās bez darba. Nerunāsim arī par tiem laikiem, kad mūsu, ja ne bioloģiskie tad ģeogrāfiskie senči cūkdelfīnus medīja ar harpūnām [5] un kad Baltijas jūrā dzīvoja Grenlandes roņi [6]. Tomēr pieskaitīto valzirgu vēsture Latvijā sākas no 2022. gada 3. jūlija.
Jā, mūsdienās būt jūras zvēru ekspertam ir ļoti viegli. Nemaz nav jāmeklē kāds kuģis un jādodas jūru plašumos "dzīt pēdas" jūras zvēriem. Kolēģi par naktī notikušo painformē "pieklājīgā" rīta agrumā, kad lietiskie pierādījumi jau ievietoti internetā (Facebook). "Zvans draugam" (e-vēstules veidā citu valstu jūras zvēru ekspertiem), pasērfošana internetā (lai latviski palasītu, ko raksta citu valstu e-laikrakstos/portālos), un secinājumus var izdarīt dažu stundu laikā.
Secinājumi? Ir "kritis" jauns rekords. Dānijas jūras zvēru pētnieka Kārļa Kristiāna Kinces (Carl Christian Kinze) rīcībā esošā informācija liecinot, ka līdz šim tālākais valzirgu iepeldējums Baltijas jūrā reģistrēts tālajā 1939. gadā Vismāras līcī (Vācija). Baltijas jūras gadījumā valzirga vizīte joprojām uzskatāma par unikālu, iespējams, uz vienas rokas pirkstiem skaitāmu gadījumu. Dānijas portāls DR norāda: "Kopš 1900. gada Dāniju ir apmeklējuši mazāk nekā 10 valzirgu. Bet šogad esam redzējuši jau divus" [7]. Jāņem vērā, ka Dāniju apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūras pats "aizsākums" – jūras šaurumi, kas savieno Ziemeļjūru un Baltijas jūru. Un, aizsteidzoties šim stāstam pa priekšu: no šiem diviem viens (vārdā Freja) neizvēlējās iespēju iepeldēt Baltijas jūrā, bet pasaules slavu izpelnījās citā veidā: 2021. gada rudenī, viesojoties Nīderlandē, vairākas dienas padzīvoja uz kādas valzirgu klases zemūdenes [8] klāja [9].
Kā pareizi noprotat, otrs ne tikai iepeldēja Baltijas jūrā, bet atpeldēja vismaz līdz Liepājai. To ļauj secināt abu valzirgu "fotosesijas". Par Freju nodēvētajai valzirgu jaunkundzei ir ļoti īsi ilkņi (kā norāde uz jaunību). Savukārt, Baltijas jūrā iepeldējušam valzirgam visos attēlos redzami vienādgari un galos satuvināti ilkņi. Norvēģu biologs un godalgots vienas dienas laikā atrodamo sugu mednieks Rūne Oe (Rune Aae) [10] zina teikt, ka valzirga vecums novērtēts 25-30 gadu robežās. Ja var ticēt Vikipēdijai [11], tas priekš valzirga ir ļoti solīds vecums. Jāpiebilst, ka arī šo valzirgu Štrālzundes jūras muzeja darbinieki pēc tā apskates Rīgenas smilšainajā liedagā klasificējuši kā dāmu [12]. Vēl pirms tam zviedri šai valzirgu kundzei bija devuši vārdu Stens [13]. Laikmetā, kad virzāmies uz bezdzimuma cilvēku sabiedrību, tas, acīmredzot, jāuztver par pašsaprotamu lietu…
Jautāsiet, kas zināms par Stena/Stenas "pastaigām" Baltijas jūrā? Kārļa Kristiāna Kinces norādes uz virzieniem "sērfošanai internetā" un pati "sērfošana" liecina, ka maija vidū viņa pirmo reizi piereģistrēta Dānijas salā Lesje (Læsø) Kategatā apmēram pa vidu starp Dāniju un Zviedriju [14]. Jūnijā sākumā viņa dzīvojusies pa Kategata Zviedrijas piekrasti [13,15]. Jūnija vidū valzirdzene pārsteidza pludmales apmeklētājus Rīgenas salā (Vācija) [12]. Vēl pēc nedēļas, t.i. saulgriežu laikā viņa to atkārtoja kādā sabiedrībai neatklātā Rietumpomožes vojevodistes (Polija) pludmalē [16]. Un tad viņa pieteicās Latvijas liedagotājiem (no vārda liedags!)…
Vai Stenam/Stenai bijuši vēl kādi Baltijas jūras krasta vai saliņu apmeklējumi? To zina tikai viņa pati. Tikai viņa pati zina, kāpēc, visticamāk, no Atlantijas okeāna arktiskajiem ūdeņiem devusies tālā peldējumā uz dienvidiem un pat iepeldējusi Baltijas jūrā, kas valzirgiem, iespējams, ir tas pats, kas cilvēkam tuksnesis. Jo Baltijas jūrā neatrast to (vai tie ir izmēros daudz sīkāki un/vai retāk sastopami), ko valzirgs ēd savā ierastajā dzīvotnē (arktiskajos ūdeņos): garneles, krabjus, cauruļtārpus, mīkstos koraļļus, tunikātus, jūras gurķus, dažādus moluskus [11]. Par to netieši liecina no Štrālzundes jūras muzeja jūras zvēru eksperta Mihaila Dēnes (Michael Dähne) saņemtais komentārs: "Es domāju, ka dzīvnieks ir nopietni zaudējis svaru, šķiet, ka viņam ir sliktāks veselības stāvoklis nekā agrāk Rīgenā vai pat Polijā."
Iespējams, Stens/Stena nezina, kas liek viņai doties bioloģiski nepamatotos klejojumos. Iespējams, ka arī valzirgi līdzīgi kā delfīni un vaļi visā pasaulē, un it īpaši Melnajā jūrā [17], cieš no dažādām cilvēka aktivitātēm. Bet, iespējams, viss ir daudz vienkāršāk: ja starp cilvēkiem ir klejotāji, arī tādi, kas pamanās iet bojā, kāpēc gan lai starp jūras zvēriem nebūtu tādu – ar noslieci uz klejošanu (it īpaši, ja esi vēl gana jauns vai jau "pensionārs"). Rakstā par slaveno valzirdzeni Freju [9] ievietota ne mazāk slavenā valzirgu jaunskunga Vallija Eiropas apceļošanas karte (2. att.).
2. attēls. Valzirga Vallija novērojumu vietas Ziemeļjūrā un pie Islandes 2021. gadā (https://www.dailymail.co.uk/news/article-10160121/Female-walrus-taken-cuddling-Walrus-class-SUBMARINE-Dutch-port.html).
Aprēķināts, ka zināmais piereģistrētais "pārgājiena maršruts" līdz Islandei Vallijam bijis vismaz 4000 km [18].
Jā, ir cilvēki, kas seko influenceriem, un ir cilvēki, kas seko valzirgiem (to klejojumiem). Starp viņiem ir arī pieminētais Rūne Oe. Izrādās, ka Stens/Stena no Atlantijas ziemeļiem visticamāk peldējusi gar Norvēģijas piekrasti, kur piereģistrēta divās vietās. Rūne arī sastādījis valzirdzenes ceļojuma karti. Katrs šo karti var apskatīt šeit un katrs var parēķināt, cik km nopeldējiusi Stens/Stena, vismaz no pirmā "kontrolpunkta".
Valzirgs Latvijā piereģistrēts. Vai pieskaitīsim to Latvijas faunai? Jā un nē. Latvijā konstatēto zvēru sugu sarakstam to pievienosim, līdzīgi kā afalīnu, tini vai lielo naktssikspārni. Par īstiem vietējās faunas pārstāvjiem gan tos nesauksim, tikai par maldu viesiem. Līdz ar to arī topošajā Eiropas zīdītājdzīvnieku atlantā [19] neparādīsies atzīme par sugas klātbūtni attiecīgajā Latvijas kvadrātā. Un arī līdzīgu iemeslu dēļ valzirgs netiks iekļauts projekta LIFE FOR SPECIES ietvaros topošajā Latvijas Sarkanajā grāmatā [20], lai gan suga iekļauta ne tikai Grenlandes Sarkanajā grāmatā/sarakstā [21], bet arī Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) Sarkanajā grāmatā/sarakstā (kategorijā "gandrīz apdraudēta suga") [22].
Informācijas avoti
1. https://dabasdati.lv/lv/observation/lvahui5ffqhmcf78ov5j1poun0/
2. Tauriņš E. 1982. Latvijas zīdītājdzīvnieki. Rīga, Zvaigzne.
3. http://latvijas.daba.lv/biotopi/mezi.shtml
4. https://irliepaja.lv/vide/valzirgs-apciemo-liepajas-pludmali/
5. https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2016_files/1%20numurs/V_Berzins_B_Dumpe_Cukdelfinu_LVIZ_2016_1.pdf
6. Glykou A., Lougas L., Piličiauskienė G., Schmölcke U., Eriksson G., Lidén K. 2021. Reconstructing the ecological history of the extinct harp seal population of the Baltic Sea. Quaternary Science Reviews (251).
7. https://www.dr.dk/nyheder/regionale/nordjylland/stor-hvalros-er-det-seneste-sjaeldne-dyr-i-danmark-det-er-det-vildeste
8. https://en.wikipedia.org/wiki/Walrus-class_submarine
9. https://www.dailymail.co.uk/news/article-10160121/Female-walrus-taken-cuddling-Walrus-class-SUBMARINE-Dutch-port.html
10. https://www.sabima.no/artsjakten-1900-arter-funnet-lopet-dogn/
11. https://en.wikipedia.org/wiki/Walrus
12. https://www.ndr.de/nachrichten/mecklenburg-vorpommern/Walross-am-Strand-von-Ruegen-Gast-aus-der-Arktis,walross254.html
13. https://norrahalland.se/nyheter/valrossen-paa-nidingen-dopt-till-sten/30158
14. https://nordjyske.dk/nyheder/frederikshavn/hvalrossen-paa-laesoe-forsvundet/2920971
15. https://norrahalland.se/nyheter/valrossen-sten-har-synts-i-skaane/30273
16. https://kronika24.pl/sensacja-w-okolicach-mielna-mors-wypoczywal-na-baltyckiej-plazy/
17. https://nra.lv/pasaule/384705-kara-del-melnaja-jura-iet-boja-tukstosiem-delfinu.htm?utm_source=neatkariga.nra.lv&utm_medium=site&utm_campaign=nralvLinks&utm_content=redirect
18. https://www.bbc.com/news/uk-england-cornwall-58632372
19. https://dabasdati.lv/lv/article/parskats-par-ziditaju-mammalia-noverojumiem-portala-dabasdatilv-2017-gada/2017/
20. https://www.lifeforspecies.lu.lv/par-projektu/par-projektu/
21. https://www2.dmu.dk/pub/groenlands_roedliste_2007_dk.pdf
22. https://www.iucnredlist.org/species/15106/45228501
Materiāls sagatavots Eiropas Komisijas LIFE projekta “Apdraudētas sugas Latvijā: uzlabotas zināšanas un kapacitāte, informācijas aprite un izpratne” (projekta Nr. LIFE19 GIE/LV/000857 - LIFE FOR SPECIES) ietvaros. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.
Šis materiāls satur tikai projekta LIFE FOR SPECIES īstenotāju viedokli, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un Eiropas Komisija nav atbildīgas par šeit sniegto informāciju un tās iespējamo izmantojumu.
Valdis Pilāts
zīdītāju eksperts
Dabas aizsardzības pārvalde
Projekts LIFE for Species
2022-07-06