Aktīvie lietotāji: 434 Kopējais novērojumu skaits: 2228983
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Pārskats par zīdītāju (Mammalia) novērojumiem portālā Dabasdati.lv 2017. gadā
Pievienots 2018-01-06 19:18:21

Gada beigas visiem ir dažādu atskaišu un kopsavilkumu laiks, un, kā jau to var redzēt arī no citiem rakstiem šeit, no “kopsavilkšanas” šajā laikā nespēj izvairīties arī Dabasdati.lv. Šoreiz tiek piedāvāts mans pirmais mēģinājums apkopot datus par gadā novērotajiem zīdītājiem (laika posmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 19. decembrim). Ja nemaldos, tas vispār ir pirmais tieši zīdītājiem veltītais pārskats Dabasdati.lv.


Vāvere. Foto: Viktors Ivanovs

Kopā 2017. gadā līdz 19. decembrim grupā “Zīdītāji” ieziņoti apmēram 1420 novērojumi, no tiem 516 ar pievienotiem attēliem. “Apmēram” tāpēc, ka par diviem novērojumiem nesakrita kopskaits, atlasot visus zīdītāju novērojumus kopā un saskaitot pa atsevišķām grupām. Šajā pārskatā nav arī iekļauti zīdītāju ziņojumi, kuri ievietoti kategorijā “Nezināms” un līdz šim nav noteikti.


Āpsis. Foto: Māris Puķītis

Kopumā visus zīdītāju novērojumus var iedalīt divās grupās: 1) 1396 savvaļas zīdītāju novērojumi un 2) 27 Homo sapiens un tā pavadoņu (suņa un kaķa) novērojumi. Jāatzīmē, ka portāls nav paredzēts mājdzīvnieku novērojumu ziņošanai.

Vismaz vienu zīdītāja novērojumu Dabasdatos ziņojuši 208 novērotāji, tomēr lielākā daļa ieziņojuši tikai vienu (85 novērotāji) vai divus (36) novērojumus. Vismaz 20 novērojumus ir ieziņojuši tikai 19 novērotāji jeb mazāk kā 1/10 no ziņotājiem. Aktīvākais zīdītāju ziņotājs 2017. gadā bijis V. Vintulis (162 ziņojumi), kurš par saviem grēkiem tagad arī raksta šo pārskatu. Ļoti aktīvi zīdītājus ziņojis arī Dmitrijs Teļnovs, ieziņojot 86 novērojumus. Trešajā vietā ar 52 novērojumiem – Andris Klepers, ceturtajā ar 51 – Ģirts Baranovskis, no kura tikai par divām sugām (49) atpaliek Normunds Kukārs. Pirmo piecinieku ar 46 sugām noslēdz Atis Lielbārdis. Savukārt Igors Deņisovs iesniedzis visvairāk novērojumu ar attēliem – attēli pievienoti visiem viņa 32 novērojumiem. Visi vai gandrīz visi zīdītāju ziņojumi ar attēliem ir arī Laimai Birziņai, Valdai Ērmanei, Edgaram Smislovam un Mārim Lukstiņam. Kaut gan ne viena vien zīdītāju suga ir tik plaši pazīstama, ka sugu apstiprinošs attēls ziņojumam nav nepieciešams, jebkura ziņojuma apstiprinājums ar foto ir vērtīgs, tāpēc jo lielāks gods un pateicība ziņotājiem-fotogrāfiem. “Top 10” ziņotāji un to veikums atspoguļots zemāk redzamajā tabulā.

Tabula ar Top 10 zīdītāju ziņotājiem 2017. gadā

Ja paskatāmies novērojumu skaita sadalījumu gada griezumā (decembrī – līdz 19.12.), tas atspoguļo divas lietas – pirmkārt, novērotāju aktivitāti un, otrkārt, kas ir mazāk patīkami, sekas tam, ka Dabasdatos nav bijis īpaša uzsaukuma ziņot par zīdītājiem un neviens šo grupu pastāvīgi “nepieskata”. Atšķirībā no daudzām citām grupām (putni, abinieki, rāpuļi, vairums bezmugurkaulnieku, daļa augu), zīdītāji ir gandrīz vienlīdz labi novērojami kā ziemā tā vasarā. Pa gadalaikiem nedaudz atšķiras tikai tas, kuras zīdītāju grupas kurā laikā ir vieglāk novērot. Līdz ar to teorētiski varētu sagaidīt, ka ziņojumu skaitam pa mēnešiem vajadzētu būt izlīdzinātam.


1. attēls. Ieziņotie zīdītāju novērojumi pa mēnešiem.

Faktiskais novērojumu skaits ļauj izsekot, ka janvārī, gadam sākoties, visi ir bijuši priecīgi atkal kaut ko jaunu ziņot, kaut vai zīdītājus; uz pavasari arvien lielāks skaits novērotāju izgāja dabā, t.sk. arī ELPA ietvaros, un ziņoja visu pēc kārtas, bet jau vasaras vidū, pēc aktīvākās putnu sezonas beigām, novērojumu skaits krasi sarūk. Rudenī acīmredzot novērotāji (izņemot “sēņotājus”) dabā izgāja mazāk, un bija arī jau noguruši no ziņošanas, tāpēc sugas, par kurām neviens nav īpašu interesi Dabasdatos izrādījis, visdrīzāk vienkārši nepūlējās ziņot.


Meža cūkas. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Brīdī, kad sāku veidot šo pārskatu, 2017. g. ziņoto zīdītāju tabulā atradās 50 it kā droši noteiktas sugas un 5 “sugu grupas” (nenoteiktas caunas, sikspārņi u.tml.). Jau tikai provizoriski pārskatot novērojumus, varēja manīt zīdītāju ekspertu pastāvīgas klātbūtnes trūkumu Dabasdatos, jo daudzi novērojumi bija tik acīmredzami maz ticami, ka pirms apkopošanas man nācās pārskatīt un labot ziņojumus vismaz daļai sugu, par kurām jutos +/- zinošs kaut ko administrēt. Pēc šādas provizoriskas revīzijas kopējais noteikto sugu skaits samazinājās uz 45, turklāt darba gaitā tika ieviestas arī divas jaunas, bet jau sen nepieciešamas “plašākas kategorijas”: iespēja ziņot līdz sugai nenoteiktus ežus un klaidoņpeles. Sākotnēji biju plānojis salīdzināt datus ar iepriekšējo gadu rezultātiem, bet ātri sapratu, ka to adekvāti nebūs iespējams izdarīt, pirms netiks pārskatīti arī iepriekšējo gadu dati. Tāpēc šī raksta ietvaros izvērtējuma pa gadiem vēl nebūs, bet tādu noteikti būs jāuztaisa nākotnē.

Savvaļas sugu apskats

Kopējais savvaļas zīdītāju novērojumu sadalījums nav īpaši pārsteidzošs (2. attēls). Kā jau lielākie un vieglāk pamanāmie, visvairāk ziņoti ir pārnadži (520 novērojumi), tad plēsēji (298). Tiem seko sugām bagātākā grupa – grauzēji ar 214 novērojumiem. Uz kopējā fona mazliet izceļas zaķi – 156 novērojumi tikai divām zaķu sugām/nenoteiktiem zaķiem. Lielākā skaitā ziņoti arī sikspārņi (116 ziņojumi), kas daļēji izskaidrojams gan ar vairāku aktīvu sikspārņu pētnieku ziņojumiem, gan ar pagrabos ziemojošo sugu novērojumiem. Pārējo zīdītāju grupu ziņojumu skaits svārstās robežās no 20 līdz 50.


2. attēls. Zīdītāju novērojumu sadalījums 2017. gadā.

 

2017. gadā visbiežāk ziņoto zīdītāju sugu “TOP 10”


*29 novērojumi ir arī ziemeļu baltkrūtainajam ezim, bet to skaitā var būt arī kāds nepareizi noteikts dzīvnieks, tāpēc godpilno 10. vietu tabulā atstāju āpsim vienam pašam.

 

Tālākajā aprakstā atsevišķi apskatīšu katru no Dabasdatos šobrīd esošajām zīdītāju grupām, kuras nākotnē acīmredzot būs jāpārkārto atbilstošāk sistemātikai un ērtākai lietošanai.

Ciršļi


Visbiežāk izdodas pamanīt nobeigušos ciršļus. Foto: Valda Ērmane

Ciršļu novērojumu 2017. gadā ir maz, kopā tikai 11 novērojumi. Tas nav liels pārsteigums, jo ciršļi ir maza izmēra dzīvnieki, dzīvo visai slēpti un ļoti ātri pārvietojas. Turklāt, ja neskaita salīdzinoši vieglāk nosakāmo lielo ūdenscirsli, kurš ir lielāks un ar ļoti kontrastainu krāsojumu, pārējās ciršļu sugas dabā noteikt ir praktiski neiespējami, un arī rokā turot pazīmes bieži nav 100% drošas. Dažos noteicējos pat teikts, ka Sorex ģints sugas pilnīgi droši var noteikt tikai pēc hromosomu skaita. Kaut gan šobrīd atstāju lielāko daļu kā “meža cirsli” noteiktos dzīvniekus, kur viņi ir, nākotnē, iespējams, vajadzēs šos novērojumus rūpīgāk pārskatīt un izlemt, vai un kādos gadījumos Dabasdatos “mazos” ciršļus vispār ir jēga ziņot kā atsevišķas sugas.

Eži


Brūnkrūtainais ezis. Foto: Edgars Smislovs

Kopā 2017.g. Dabasdatos bija ieziņoti 46 ežu novērojumi, no tiem 17 kā brūnkrūtainie eži, pārējie – ziemeļu baltkrūtainie. Diemžēl līdz šim nebija trešās kategorijas (tagad tika ieviesta), kurā atzīmēt līdz sugai nenoteiktus ežus, jo ežu noteikšana ir visai sarežģīts jautājums arī speciālistiem. Turklāt Latvijā iespējami arī abu sugu hibrīdi, par kuriem neviens īsti nezina, kā tie izskatās. Tādējādi, izrevidējot ežu novērojumus, no 17 retākās sugas – brūnkrūtainā eža – novērojumiem daži pārcēlās pie baltkrūtainajiem, bet gandrīz visi pārējie, izņemot vienu vienīgu Edgara Smislova ziņojumu (attēlā) pie Lēdurgas – nenoteiktu ežu kategorijā. Tāpat arī starp baltkrūtaino ežu novērojumiem atradās daži novērojumi, kurus vajadzēja pārcelt pie nenoteiktiem ežiem, jo bija aizdomas uz brūnkrūtaino ezi. Ļoti strikti ņemot, ja vien ezis nav pacelts rokās un tam apskatīts krūšu zīmējums, formāli visi eži būtu jāatzīmē kā līdz sugai nenoteikti. Tā kā Latvijā ziemeļu baltkrūtainais ezis tomēr ir daudz biežāk sastopams par brūnkrūtaino, Dabasdatos vismaz pagaidām ir pieļaujams atzīmēt arī pilnīgi droši nenoteiktus ežus kā ziemeļu baltkrūtainos, bet paralēli rūpēsimies, lai ežu noteikšanas precizitāte pieaugtu.

Grauzēji


Pelēkā žurka. Foto: Viktors Ivanovs

Grauzēji ir sugām bagātākā zīdītāju grupa, tāpēc atsevišķi aplūkošu sīkos grauzējus līdz žurkas izmēram un dažas “lielākās” un/vai biežāk ziņotās sugas atsevišķi.

Izmēros mazākajām un arī grūtāk nosakāmajām grauzēju sugām novērojumu nav daudz – kopā 31 astoņu sugu novērojums (3. attēls). Pieci un vairāk novērojumi ir tikai dzeltenkakla un svītrainajai klaidoņpelēm, mājas pelei un pelēkajai žurkai – vieglāk atpazīstamām un arī vieglāk novērojamām sugām, kas liecina, ka nākotnē acīmredzot būs jāpadomā arī par kādu sugu noteicēju grauzējiem un padomiem to novērošanai. Interesantākais šajā grupā ir Aivja Tjagunoviča mazā susura novērojums putnu būrītī 15. oktobrī – šai sugai visai pavēlu sezonā. Šo putnu būrīšos atrodamo sugu, pie tā piestrādājot, ziņojumos citus gadus gribētos sagaidīt lielākā skaitā.


Mazais susuris. Foto: Aivis Tjagunovičs


3. attēls. Grauzēji. Šajā un turpmākajos apļa grafikos skaitļi norāda ziņojumu skaitu, un diagrammās iekļauti tikai līdz sugai noteiktie novērojumi.

No lielākajiem grauzējiem ondatra ziņota 11 reizes, turklāt vairums ziņojumu ir no Rīgas/Pierīgas. Šī suga noteikti ir novērojama daudz biežāk, nekā to atspoguļo ziņojumi Dabasdatos, un, iespējams, tā daļēji ir noteikšanas vaina, jo divos gadījumos ondatra bija ziņota kā cits dzīvnieks (ūdeņu strupaste/Amerikas ūdele). Vāvere un Eirāzijas bebrs ir 4. un 6. šogad biežāk ziņotie zīdītāji Dabasdatos, turklāt arī ziņojumu izvietojums samērā labi nosedz Latvijas teritoriju (4. attēls). Par to, kāpēc šobrīd ir svarīgi, lai novērojumi būtu reprezentatīvi visai Latvijas teritorijai, nedaudz šī raksta beigās.


4. attēls. 2017. gadā Dabasdatos ziņoto vāveres (kreisajā pusē) un bebra novērojumu izvietojums Latvijā.

Kurmji

2017. gadā ir tikai 17 kurmju ziņojumi Latvijas centrālajā un Vidzemes daļā, kas pilnīgi noteikti neatspoguļo ne sugas izplatību, ne sastopamības biežumu Latvijā. Turklāt visi ziņojumi ir bez attēliem. Ierosinu, ka dzīva kurmja (labs) foto varētu būt zināms izaicinājums nākamajam gadam!

Pārnadži


Alnis. Foto: Māris Lukstiņš


5. attēls. Pārnadži

Visas četras pārnadžu sugas - stirna, alnis, staltbriedis un meža cūka - ir 10 visbiežāk ziņoto dzīvnieku “topā” 2017. gadā, turklāt stirna ar 347 ziņojumiem ieņem pārliecinošu pirmo vietu, ievērojami apsteidzot savus “kolēģus”.

Samērā nelielais meža cūku novērojumu skaits, iespējams, saistāms ar zināmu cūku mēra ietekmi, tomēr novērojumu izvietojums Latvijā meža cūkai joprojām ir diezgan vienmērīgs (6. attēls). Gan pārnadžu, gan plēsēju grupā ievērojamai daļai novērojumu statuss ir “Pēdas” vai “Darbības pēdas” – lieta, kurai zīdītāju gadījumā ir pastiprināti jāpievērš uzmanība ejot dabā, un patīkami, ka tas tiek arī darīts.


6. attēls. Dabasdatos ziņoto meža cūkas novērojumu izvietojums Latvijā 2017. g.

Plēsēji


Lapsa. Foto: Inga Svendsena

Līdzīgi kā grauzēju gadījumā, arī plēsējus daudzo sugu dēļ sadalīju divās grupās: lielie plēsēji, kuriem pieskaitīju arī jenotsuni un āpsi, un pārējie – caunveidīgie plēsēji.


7. attēls. “Lielie” plēsēji

Kā jau to varētu sagaidīt, no lielajiem plēsējiem neapšaubāms līderis novērojumu skaita ziņā ir lapsa, kura ir arī otrais Dabasdatos visbiežāk ziņotais zīdītājs 2017. gadā. Interesanti, ka par lāčiem ir vairāk ziņojumu nekā par vilkiem (veseli 11 ziņojumi). Tiesa, visos gadījumos novērotas ir tikai lāču pēdas vai darbības pēdas, bet vilki ir redzēti arī paši. Trim novērotājiem veicies “klātienē” redzēt arī lūsi.


Ūdrs. Foto: Edgars Laucis


8. attēls. Caunveidīgie plēsēji

No izmēros mazākajiem plēsējiem biežāk novērotās sugas ir Amerikas ūdele un meža cauna. Salīdzinoši daudz ir arī ūdra novērojumu (9). Ūdrs nemaz nav tik viegli novērojams, tomēr vairākiem novērotājiem ne tikai izdevies ūdru redzēt, bet arī iegūt labus foto attēlus. Attiecībā uz caunveidīgajiem plēsējiem gan kopumā bija vairākas problēmas ar sugu noteikšanu, kas ne visos gadījumos ir viegla, un acīmredzot šī ir vēl viena grupa, kuras ziņojumu kvalitātes uzlabošanai Dabasdatos būs jāveic daži uzlabojumi.

Sikspārņi


Platausainais sikspārnis. Foto: Gaidis Grandāns


9. attēls. Sikspārņi

No 116 ziņojumiem par sikspārņiem, visvairāk novērotas divas sugas – ziemeļu sikspārnis un brūnais garausainis (9. attēls), kuras abas ir mazajos piemāju pagrabos ziemojošas sugas.

Ziemeļu sikspārni var uzskatīt par parastāko no Latvijas sikspārņu sugām, tomēr šā gada Dabasdatu novērojumi parāda interesantu tendenci, jo novērojumi, pārsvarā no ziemošanas vietām, ir vairāk tikai valsts ziemeļu daļā (10. attēls). Vai tā ir nejaušība, vai redzam klimata pārmaiņu ietekmi – to rādīs turpmāko gadu dati. Viens no interesantākajiem novērojumiem šogad bija arī Alises Dubenlāžes ziemeļu sikspārņa atradums bišu stropā (turklāt apdzīvotā) – Latvijā pirmo reizi!


10. attēls. Ziemeļu sikspārņa (kreisajā pusē) un divkrāsainā sikspārņa novērojumi 2017. gadā.

No pārējo sugu novērojumiem interesantākie ir, protams, divi Eiropas platauša novērojumi, kā arī īpašas atzīmēšanas vērti ir Normunda Kukāra Naterera naktssikspārņa novērojumi un Krišjāņa Stokmaņa-Blaus Branta/bārdainā naktssikspārņa, visdrīzāk, vairošanās kolonijas novērojums. Nesen aicināju ziņot par riestojošiem divkrāsainajiem sikspārņiem, un pēc šī aicinājuma bija arī vairāki ziņojumi, no kuriem vērtīgākie bija no Viesītes un Alūksnes – vietām, kur šīs sugas riests vēl nebija reģistrēts. Pēdējās dienās šiem novērojumiem pievienojās arī pirmais drošais šīs sugas konstatēšanas gadījums Jelgavā ziemas laikā (Andas Alksnes ziņojums 8. decembrī).

Zaķi


Pelēkais zaķis. Foto: Sintija Martinsone

Zaķiem kā sugu grupai tikai ar divām sugām novērojumu ir daudz, kas liecina, ka zaķus (kā ģinti) mēs pazīstam un mums tie patīk, ja par tiem tik labprāt ziņojam. Lielais vairums zaķu novērojumu attiecas uz pelēko zaķi, kurš ir trešais šogad biežāk ziņotais zīdītājs, mazāk ir baltā zaķa novērojumu (28). Abas sugas vasarā nav viegli atšķirt, tāpēc visi pelēkā zaķa novērojumi arī nav pilnīgi droši (arī es neesmu drošs pēc attēliem noteikt visus iesūtītos novērojumus). Tomēr, ja paskatāmies novērojumu ģeogrāfisko izvietojumu (11. attēls), tas vieš cerības, ka sugas vismaz vairumā gadījumu ir noteiktas pareizi, jo baltā zaķa novērojumi, kā to varētu sagaidīt, izvietojas gk. valsts ZA daļā, kamēr pelēkais zaķis novērots visā Latvijas teritorijā vienmērīgi.


11. attēls. Baltā (pa kreisi) un pelēkā zaķa novērojumi Dabasdatos 2017. gadā.

Roņi


Pelēkais ronis. Foto: Igors Deņisovs

Pavisam 2017. gadā Dabasdatos ziņoti 20 roņu novērojumi, no tiem 18 – pelēkais ronis, un divi nenoteikti roņi. Lielāko daļu roņu novērojumu (12) ziņojis Igors Deņisovs no Mangaļsalas mola, kur viņam izdevies iegūt arī lieliskas roņu fotogrāfijas. Daži citi novērojumi izdarīti Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē un daži – posmā no Liepājas līdz Lietuvas robežai, bet interesanti, ka nav neviena novērojuma no līča rietumu piekrastes un arī jūras piekrastes no Liepājas līdz Kolkai. Novērojumu trūkums acīmredzot atspoguļo novērotāju (ne)aktivitāti ziņot novērotos roņus, nevis to reālo sastopamību, jo pelēkais ronis šobrīd kļuvis par visai bieži sastopamu sugu Latvijas piekrastē.

Cilvēks un citi


Homo sapiens
, 220 īpatņi iegūst barību. Foto: Igors Deņisovs

Astoņiem novērotājiem 2017. gadā izdevies novērot arī Homo sapiens un tā satelītsugas – suni un mājas kaķi. Daudzos ziņojumos Homo sapiens ziņots statusā “Novērots”, tomēr pievienotās bildes liecina, ka pareizāk būtu bijis izvēlēties statusu “Darbības pēdas, t.sk. ekskrementi”. Lielākoties novēroti atsevišķi indivīdi vai to darbības pēdas, tomēr dažos gadījumos suga novērota lielākā skaitā, piemēram, Igoram Deņisovam 20. aprīlī izdevies novērot 220 indivīdus barojamies (iegūstam barību). No Homo sapiens satelītsugām suns novērots 4 gadījumos, no tiem vienā gadījumā Valts Jaunzemis novērojis no jūras izskalotu indivīdu Latgalē. Varam tikai iedomāties vētras spēku, kurā dzīvnieks gājis bojā. Kaķis ziņots tikai vienā gadījumā, uzraugot putnu barotavu (nav zināms, ar kādām sekmēm). Tomēr šis novērojums ir savā ziņā pietiekami interesants, jo lieku reizi apliecina faktu par kaķu diversijām pie barotavām. Ja šādu ziņojumu būtu vairāk, kopā ar ziņām par kaķu “barotavas uzraudzības” sekmēm, ar laiku no šī dosjē varētu izvilkt labus argumentus, lai mēģinātu ierobežot mājas kaķa nepamatoti plašās tiesības.

Nobeigumā, savelkot kopējos secinājumus, atgriezīšos mazliet nopietnākās notīs. 1400 novērojumu – vai tas ir daudz vai maz? No vienas puses – daudz, no otras puses – maz. Dabasdatos ir daudzi novērotāji, kuri iet dabā un izdara novērojumus gandrīz vai pat ne “gandrīz” katru dienu. Tajā pat laikā ziņojumu skaits par zīdītājiem no daudziem šādiem novērotājiem ir ļoti mazs, vai tādu nav vispār. No vienas puses, protams, “pie vainas” ir jau pieminētais apstāklis, ka līdz šim Dabasdatos neviens nav zīdītājus pastāvīgi pārskatījis un bikstījis par tiem ziņot. Otrs iemesls varētu būt grūtības ar sugu noteikšanu, un pie tā būs jāpiestrādā, izveidojot kādus jaunus noteicējus šeit Dabasdatos.

No trešās puses, tas ir acīmredzot vienkāršs slinkums/uzņēmības trūkums vispirms piefiksēt redzēto un pēc tam to ieziņot. Un to “trešo pusi”, manuprāt, ir daudz vieglāk labot, nekā pirmo, kaut gan arī tās labā pirmie soļi tagad ir sperti. To saku no paša pieredzes, jo līdz šim gadam arī es biju diezgan slinks zīdītāju ziņotājs. Kas man lika mainīt savu nostāju? Eiropas zīdītāju Atlants. Tas ir uzsākts šogad, un turpināsies līdz 2020. gadam. Diemžēl, cik man zināms, vēl šobrīd Latvijā šim pasākumam nav koordinatora, jo Atlants visām valstīm ir brīvprātīgs pasākums bez speciāla kopēja projekta/finansējuma, un zīdītāju pētniekiem, kā visiem, nav brīva laika. Taču laiks iet uz priekšu, un datus ir jāievāc.


12. attēls. UTM 50x50 km kvadrāti Latvijā.

Tāpēc aicinu visus Dabasdatu kolēģus un domubiedrus tomēr piefiksēt zīdītāju novērojumus, īpaši retākas sugas un/vai parastās sugas dažādos “tālākos nostūros”, lai varam aizpildīt karti godam, jo Dabasdatu materiāls Atlantam noteikti būs noderīgs. Atšķirībā no ligzdojošajiem putniem, zīdītājiem netiek prasītas nekādas speciālas sīkākas pazīmes – pietiek tikai ar sugas drošu konstatēšanu kvadrātā. Tāpēc visos gadījumos, kad runa ir par līdzīgām sugām (vairāki caunveidīgie, eži, sīkie grauzēji), būtu vēlams vai nu foto, vai īss novēroto pazīmju apraksts piezīmēs. Zīdītāju Atlants tiek vākts UTM 50x50 km kvadrātos (12. attēls), tā kā vismaz parastākajām sugām, piemēram, stirnai, karte ir jau gandrīz aizpildīta tikai pa šo vienu gadu. Pacentīsimies to aizpildīt arī ar citām zīdītāju sugām!

Priecīgus Ziemsvētkus un ne matu/ragu/nagu nākamajā gadā!

Viesturs Vintulis

2017-12-20

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Carduelis carduelis - 2025-09-01 Ireena
Strix aluco - 2025-09-01 elita.elita
Xerocomus sp. - 2025-09-01 Ziemelmeita
Bubo bubo - 2025-09-01 ligausis
Cervus elaphus - 2025-09-01 toms.b
Cervus elaphus - 2025-09-01 toms.b
Cervus elaphus - 2025-09-01 toms.b
Nezināms
Ignotus
@ Wija
Pēdējie komentāri novērojumiem
zemesbite 02.septembris, 00:03

Paldies, Uģi!


Karmena 01.septembris, 22:36

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


zemesbite 01.septembris, 21:51

Oho! Apaveicu! :)


IlzeP 01.septembris, 19:03

Vai jāpievieno sugu sarakstam? Nav jau ar kādu sinonīmu (es neatradu)?


ekologs 01.septembris, 15:09

Uģi, ko par šo domā?


ekologs 01.septembris, 14:57

Uģi, paldies!


CerambyX 01.septembris, 13:16

Pēc tāda izskatās, jā!


Kiwi 01.septembris, 10:30

Paldies, Amanda!


mufunja 01.septembris, 08:34

Clavicorona taxophila


dziedava 01.septembris, 08:19

Āā, cik smukas :)). Kriksītēm pilnīgi noteikti vajag mikroskopēt tās skaldnītes. Jāredz krāsa mikroskopijā, vai ir divi slāņi, un kādi, un kādas ir skaldnītes malas (tur parasti ir interesants rakstiņš). Pēc sporu izmēra vien te nenosaka. 12 mkm sporām var būt, piemēram, gan mazajai, gan sīkajai kriksītei (L.minima un L.pygmaea), svarīgs arī sporām lielāks intervāls, ja iespējams.


Amanda 01.septembris, 08:06

Čuņčiņš


Amanda 01.septembris, 08:03

Smilšu tārtiņš


zemesbite 01.septembris, 00:14

Paldies, Marek!


Kiwi 01.septembris, 00:05

Paldies, Marek, par sugas noteikšanu!


Kiwi 01.septembris, 00:02

Paldies, Uldi, par sēņu sugu noteikšanu!


Kiwi 01.septembris, 00:00

Paldies, Artur un Uģi, par komentāriem!


Kiwi 31.augusts, 23:59

Paldies, Artur!


CerambyX 31.augusts, 23:32

Kādreiz, pirms gadiem 15-20, reta vai pat ļoti suga. Viens no piemēriem, kā Latvijas fauna mainās - mūsdienās vietām nav nemaz vairs reta :)


CerambyX 31.augusts, 21:23

Iespaidīgi, visu cieņu iesaistītajiem!


CerambyX 31.augusts, 21:23

Kaut kas jau laikam tajās pilsētās ir - cits 'mikroklimats', eksotiskāki augi utt. Kādu brīdi tā nebiju staigājis - tagad skaidrs, ka jāstaigā biežāk :)


pustumsa 31.augusts, 20:58

Jā bija liels. Nepieliku gan nekādu mērogu. Gandrīz 1 eiro monēta


ekologs 31.augusts, 20:39

Kazrožu sfings (Deilephila elpenor).


nekovārnis 31.augusts, 18:58

Iespējams Philonthus decorus


ievakiri 31.augusts, 17:47

Paldies!


adata 31.augusts, 16:30

Gada staipeknis.


adata 31.augusts, 16:26

Pirmajā bildē smuki izveidojušās "paciņas", otrajā vēl plazmodijs.


adata 31.augusts, 16:21

Šādiem jauniem plazmodijiem būtu vērtīga novērošana, kas tālāk veidojas, varbūt mainās krāsa, citādi ir pārāk jauni lai noteiktu ko vairāk. Te varētu izveidoties kāds no ragansviestiem, vai kaut kas no pumpurītēm.


ivars 31.augusts, 15:31

Vistu vanags.


ekologs 31.augusts, 14:58

Lapgrauzis (Sermylassa halensis).


ekologs 31.augusts, 14:53

Manuprāt, vēl plankumus neieguvusi septiņpadsmitplankumu mārīte (Halyzia sedecimguttata) :)


megere 31.augusts, 14:39

Paldies.


ekologs 31.augusts, 13:07

Ūdensmīlis (Hydrophilus sp.). Pēc dotām foto, manuprāt ,lielais ūdensmīlis (Hydrophilus piceus).


adata 31.augusts, 11:07

Tad jau tikpat svarīgs arī skābeklis, vismaz ik pa laikam jāpavēdina.


ekologs 31.augusts, 09:59

Paldies, Marek!


dziedava 31.augusts, 08:49

Cik daudz!


dziedava 31.augusts, 08:40

Jā, Iveta. Turklāt nesen ievēroju, ka svarīga gaisma. Man kastītē visu laiku bija melns (likās nenobriedis, tāpāc turēju ciet), bet tad atvēru un pēkšņt tas ieguva dzeltenu krāsu :D


adata 31.augusts, 08:02

Njā... Šādus puslīdz nobriedināt līdz sporām dikti grūti. Vēl pēc ekspedīcijām, kad to paraudziņu tik daudz! Konkrēti šeit - dabā redzams dzeltens ragansviests, bet iztraucējot paliek nesaprotama zaļgana pļeka... Veiksmes spēle, izdosies vai neizdosies.


ekologs 30.augusts, 22:34

Scaphidema metallicum?


VijaS 30.augusts, 22:16

6. bilde - paraudziņš pēc piecarpus stundām, atbraucot mājās. 7. bilde - nākamajā vakarā, pēc 27 stundām.


VijaS 30.augusts, 22:05

4.-6. bildes - pēc sešarpus stundām dabā. 7. bilde - paraudziņš pēc 14 stundām, 8. bilde - pēc 36 stundām.


dziedava 30.augusts, 21:58

Nobrieduši dzeltenas? Gan jau P.virescens


VijaS 30.augusts, 21:44

4. bilde - nākamajā vakarā, paraudziņš mājās.


VijaS 30.augusts, 21:24

5. bilde - pēc 10 stundām, atbraucot mājās. Tagad no tumši zaļganām atkal kļuvušas dzeltenas.


VijaS 30.augusts, 20:13

Tagad jau ir pelēks..


dziedava 30.augusts, 19:59

Man tādu melno pilna māja


VijaS 30.augusts, 19:22

5. bilde - pēc 36 stundām, atbraucot mājās.


ekologs 30.augusts, 18:17

Bišu skudrulītis (Trichodes apiarius).


ekologs 30.augusts, 18:15

Sprakšķis (Ampedus sp.).


Amanda 30.augusts, 17:24

Niedru lija


VijaS 30.augusts, 16:46

Un tas pat nebija ar nodomu, tikai sagadīšanās :)


Amanda 30.augusts, 16:37

Parastais šņibītis


dziedava 30.augusts, 15:42

Cik precīzi vienādi izdevies nobildēt.


adata 30.augusts, 14:44

Ak, mātītēm tāda nemaz nav!


adata 30.augusts, 14:36

Paldies, Marek! Rags laikam vēlāk izaug, tāpēc sašaubījos.


ekologs 30.augusts, 14:12

Nevarētu būt Pselactus spadix?


VijaS 30.augusts, 13:53

6. bilde pēc 38 stundām, atbraucot mājās. 7. bilde - 29. augusta vakarā (+57h). Nebriest, turpināšu mitrināt.


ievakiri 30.augusts, 13:23

Lūdzu palīdzību plēša noteikšanā


Ziemelmeita 30.augusts, 12:16

Paldies.Uldi!


ekologs 30.augusts, 11:07

Drošības labad nomainīju uz Calathus sp. Paldies par komentāriem, Marek! :)


nekovārnis 30.augusts, 11:03

Man pat ne tik daudz tā krāsa, cik priekškrūšu vairoga forma/proporcijas.


ekologs 30.augusts, 10:43

Pieliku klāt vēl vienu, pietuvinātu foto. Diemžēl nekas labāks vairs nav.


Ziemelmeita 30.augusts, 10:32

Paldies,Julita, par noderīgu skaidrojumu.


ekologs 30.augusts, 10:26

Jā, pēc fotogrāfijas tā ir, neviennozīmīgi. Bildēju tumsā ar spilgtu gaismu, līdz ar ko segspārni tādi gaiši izskatās, bet dzīvē bija diezgan tumši.


VijaS 30.augusts, 10:14

3. bilde - pēc astoņām stundām.


VijaS 30.augusts, 10:09

4. bilde - pēc četrām stundām.


VijaS 30.augusts, 10:06

5. bilde pēc nepilnām četrām stundām, plazmodijs savilcies uz augšu, vairs nav stīdziņu uz apakšējām sūnām.


dziedava 30.augusts, 08:58

Šajā gadījumā noteicošais ir kārpu izvietojums, kas te ir izteikti nevienmērīgs, nav blīvs kā F.laevis vajadzētu būt. Sporas lai arī pamatā apaļas, tomēr var redzēt arī iegarenus eksemplārus. Vienā pusē gaišākas izskatās arī F.luteonitens, vienmērīgs gaišums būtu gludā ragansviesta gadījumā.


nekovārnis 30.augusts, 08:09

Vairāk pēc nucum nekā glandium, bet bez tādas 100% pārliecības. Derētu to ūsu vālīti precīzi no augšas redzēt lai var izmērīt garuma-platuma attiecību.


adata 30.augusts, 07:58

Pēc krāsas atbilstu paciņu ragansviestam, vēlāk varētu novērot izteiktāk veidojušās "paciņas".


nekovārnis 30.augusts, 07:53

Šis man tā kā pēc Calathus cinctus vairāk izskatās. Nav gan man baigās zināšanas par skrejvabolēm :)


nekovārnis 29.augusts, 19:36

Njā, kurš būtu domājis ka retumus vairumā var izpurināt no bulvāru loka apstādījumiem :D Bet tā jau ir, pilsētā, visu acu priekšā, reti kuram gribas līst krūmus :D


dziedava 29.augusts, 16:40

Par sugu nedaudz šaubos. Ir pāris līdzīgi atradumi, dažādos biotopos, un ar nelielām atšķirībām, bet caur noteicējiem viss aiziet uz vienu sugu. Vrb kkas tiek palaists garām.


ekologs 29.augusts, 16:09

Vītolu urbējs (Cossus cossus).


ekologs 29.augusts, 15:17

Zaļais vītolu koksngrauzis (Aromia moschata).


ekologs 29.augusts, 13:51

Makstene (Trichoptera sp.).


ekologs 29.augusts, 12:45

Lielais ūdenscirslis (Neomys fodiens).


ekologs 29.augusts, 12:39

Laupītājmuša (Asilidae sp.).


ekologs 29.augusts, 12:36

Skarpijmuša (Panorpa sp.).


ekologs 29.augusts, 12:33

Zeltactiņa (Chrysopidae sp.).


dziedava 29.augusts, 08:36

Vēl jauna :)


ekologs 28.augusts, 22:46

Piepjmīlis (Endomychus coccineus).


anthicus 28.augusts, 22:34

Pēc šāda rakursa bildes sugu un ģints noteikt nav iespējams. Pareizāk būtu mainīt noteikšanu uz "Unionidae".


zemesbite 28.augusts, 21:42

Paldies, Uldi!


ekologs 28.augusts, 21:38

Uģi, Marek, Jūsuprāt, kurš no - C. glandium vai C. nucum? Pēc taustēkļu galiem izskatās, ka C. nucum.


guta7 28.augusts, 20:13

Paldies, Uģi!


angel 28.augusts, 13:32

Paldies!


angel 28.augusts, 13:32

Paldies!


ekologs 28.augusts, 12:57

Airblakts tā nebūs. Manuprāt, Alydus calcaratus.


ekologs 28.augusts, 12:47

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii). Jāuzvelk cimdi vai var arī paņemt pabiezu lupatu, tad uzmanīgi pieglaužot spārnus pie ķermeņa, jāpaņem rokās. Būtu labi uznest bēniņos, bet, ir jāpārliecinās, ka tur ir kāda izeja. Ja blakām nav ēkas, tad var uzlikt kaut kādā paaugstinājumā, kur netiek klāt plēsēji (kaķi u.c.).


mufunja 28.augusts, 12:13

Paldies Uldis.


mufunja 28.augusts, 12:11

Es domāju, ka egle


megemege 28.augusts, 11:50

Paldies, Uldi!


roosaluristaja 28.augusts, 10:26

Manuprāt čemurpūkaine nav


roosaluristaja 28.augusts, 09:47

Veca kārpsēne. Sugu noteikt praktiski nav iespējams


roosaluristaja 28.augusts, 09:41

Tas manuprāt ir kaut kas no pirenomicētēm


roosaluristaja 28.augusts, 09:21

Kātiņpiepēm ir poras


roosaluristaja 28.augusts, 09:18

Pārāk veca


Ziemelmeita 27.augusts, 22:07

Paldies,Uģi!


adata 27.augusts, 20:55

Varbūt labirinta rāpulīte?


zemesbite 27.augusts, 20:34

Paldies, Ilze! Pārskatīju vairākkārt, bet neatradu. Vai tikai man neveras statistika, jeb tā ir vispārēja problēma?


zemesbite 27.augusts, 20:29

Paldies, Uģi!


zemesbite 27.augusts, 20:28

Paldies, Iveta!


pustumsa 27.augusts, 20:01

Paldies. Tāda bija versija.


megemege 27.augusts, 17:51

Šo dikti pētīju, varbūt sapinos :) https://dabasdati.lv/lv/image/7ig6lfrtfmut4dka1ifv78ni80/670730 Gribētos, tad saprast šo divu sugu atšķirību.


Ziemelmeita 27.augusts, 17:47

Pievienoju mikroskopijas bildes. Viena puse ir gaišāka,labi redz tumšās kārpas, sporas apaļas.


Ivars Leimanis 27.augusts, 17:44

Egle vai priede?


ivars 27.augusts, 17:04

Akmeņu vien būs.


BI 27.augusts, 12:00

Gredzenots 02.06.2025 Biķernieki, Rīga. Nelaiķis tur atrodas jau vismaz no 21.08. Ja šis atradējs nelaiķi atstājis, tad organizēšu tā savākšanu.


IlzeP 27.augusts, 10:55

Man parādījās, ka ir


dziedava 27.augusts, 10:04

Pietiek ar sporām. Sporu forma (apaļas vai arī ovālas), kārpu izvietojums (blīvi vai skraji), un vai viena puse gaišāka. Izmēru nevajag, tie līdzīgi.


adata 27.augusts, 09:32

Ar tādām atsevišķām bumbiņām ragansviests noteikti nebūs, visticamāk kāda pumpurīte vai kas cits.


adata 27.augusts, 08:27

Šī arī no viltīgo gala, put kā gļotsēne, arī krāsu pamainīja... Pirmo reizi ar tādu sastopos, tāpēc tāds aplauziens!


Ziemelmeita 27.augusts, 08:25

Skatijos pēc iepriekš citā vietā atrastā, vizuāli tāds pats. Ir paraugs, paskatīšos sporas. Vai pietiek ar sporām, vai vēl kas jāskata?


Bekuvecis 26.augusts, 22:32

Jā. Nupat arī izlaboju. Hygrocybe punicea būs jaunajā Sarkanajā grāmatā kategorijā CR (kritiski apdraudēta), tāpēc tāda esošo novērojumu revīzija.


dziedava 26.augusts, 22:21

Kā zināma suga?


VijaS 26.augusts, 22:07

Paldies, Mik! :) Tur jātrāpa tādā nelielā sausā uzkalnītē citādi ļoti slapjā mežā. Šo redzēju tikai vienu, bet priežu sviestbeku viņai apkārt bija padaudz.


Amanda 26.augusts, 22:06

Vistu vanags


zemesbite 26.augusts, 21:50

Paldies par vārpstiņgliemežu noteikšanu! Cochlicopa lubrica nav datu bāzē.


zemesbite 26.augusts, 21:41

Paldies, Uģi!


Miksrieksts 26.augusts, 21:24

Rīt Silava brauc meklēt vēl Tavā vietiņā un cerams taps parauglaukums ;) Paldies mīļš, Vija!


mufunja 26.augusts, 20:46

:)


mufunja 26.augusts, 20:45

Paldies, Edgar. Tad tā ir Smailā stiklene?


mufunja 26.augusts, 20:41

Nē, uz skujkokiem


ekologs 26.augusts, 20:21

Manuprāt, lielais tritons (Triturus cristatus). Āda tāda tumša un grumbuļaina.


Ivetta 26.augusts, 19:58

Statuss super:))


LMM 26.augusts, 19:19

Cochlicopa lubrica


LMM 26.augusts, 19:16

Macrogastra plicatula


LMM 26.augusts, 19:16

Clausilia bidentata


Ivars Leimanis 26.augusts, 16:49

Ja uz lapu koka, tad tā būtu alkšņu mīkstpiepe.


Bekuvecis 26.augusts, 11:04

Nebūs gan. Visā kātiņa augumā un šur tur uz lapiņām acīmredzams melnējums, kads Hygrocybe punicea nekādi nepienākas.


ekologs 26.augusts, 10:34

Te izskatās pēc lielās nātru sviļņpūcītes (Hypena proboscidalis).


ekologs 26.augusts, 10:26

Lauku baloža (Columba palumbus) jaunulis.


Kiwi 26.augusts, 09:07

Paldies, Iveta, par sugas precizējumu!


Kiwi 26.augusts, 09:06

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Ivetta 25.augusts, 23:34

Oho! Es vēl viņu īsti negribēju fotografēt, jo nebija brilles paņēmušās reizē, un viņa izskatījās pēc lielas skudras :)) Paldies, Uģi!


Osis 25.augusts, 22:02

Paldies Uģi!


adata 25.augusts, 15:44

Šīs gan mīlīgas, kā tādas dārgumu lādītes ar monētiņām!


kamene 25.augusts, 14:01

Paldies, Renāte!


BI 25.augusts, 09:03

Paldies Uģim par labojumu.


Rallus 25.augusts, 04:36

Izcili nostrādãts!


VijaS 24.augusts, 22:24

Mikroskopēju. Appelējušas pūkainas, bet sugu noteikt varēja.


Ivars Leimanis 24.augusts, 21:55

Izsmalcinātas prasības cimperlīgajām pilsētniecēm. Paldies!


dziedava 24.augusts, 21:35

Ivar, biotopa (substrāta) apraksts atseviški te nav izcelts, ir piezīmju lauks pašai priekš sevis, lai zinātu, kur atrasts, un ir noteikšanas pazīmju lauks, kur ir uzsvērts, ka uz sūnām, jo tā ir svarīga pazīme. Tā kā mums suga jauna, par šīs sugas apdzīvotajām sūnu sugām statistika ir 1 gab. Diemžēl sugas aprakstītājs laikam sūnas nav pazinis, visu atradņu aprakstos ir “auf Moos” un viss. Bet kopumā, pētot gļotsēnes uz dzīvajiem kokiem, es teiktu, ka ne gluži konkrētai sūnu sugai ir nozīme, bet mikrobiotopam uz koka stumbra, kas sevī ietver diezgan noteiktu sūnu/ķērpju sugu komplektu, ka nu jau es pa gabalu jūtu “čuju” - šite var būt, un šite ne. Piemēram, uz hipniem var kkas augt mežā, bet pilsētnieces uz hipniem neaugs. Hipni, vāverastītes, nea. Bet komplektiņš ar pūkcepurenēm, vijzobēm ir labs, tādā vērts meklēt. Resp., kur sūnas blīvi neapklāj visu stumbru, bet kur pliks stumbrs mijas ar sūnām un ķērpjiem.


Ivars Leimanis 24.augusts, 21:09

Ā, tiešām, nosaukums perfekts (nemaz nepamanīju salikteņa otro daļu). Es aiz garlaicības tik gribēju piekasīties pie substrāta apraksta, kur nekas nav minēts par sūnām. :) Sūnu sugu ziņā tās droši vien nav izvēlīgas?


Alvis Āboliņš 24.augusts, 20:54

Paldies! Izskatās pēc pārlidošanu uz citu barošanās vietu.


guta7 24.augusts, 20:54

Pievienoju, kā izskatās patlaban.


guta7 24.augusts, 20:48

Tieši tik, gribētos teikt, ka lillā.


dziedava 24.augusts, 20:43

Oho, tiešām tik rozā?


adata 24.augusts, 20:04

Rozīgais?


dziedava 24.augusts, 20:00

Ivar, ko Tu ar to gribēji teikt? Tieši tā arī jābūt, nosaukumā ir "stumbrsūnu" jeb uz dzīvu koku stumbru sūnām augoša gļotsēne.


Ivars Leimanis 24.augusts, 19:46

Foto izskatās, kā tā neaug tieši uz kļavas stumbra (mizas), bet uz sūnas (Orthotrichum).


mufunja 24.augusts, 19:07

Paldies Julita :)


angel 24.augusts, 18:59

Paldies!


dziedava 24.augusts, 18:54

Nu tad paliks nenoteikts.


IlzeP 24.augusts, 17:19

Šķiet, ka toreiz bija cits objektīvs - grūti pateikt. Bet nedomāju, ka gļotsēne bija tik maza - drīzāk kādi 4 cm.


dziedava 24.augusts, 15:28

Tur nav divi ragansviesti? Viens baltais augšā un varbūt gludais sānā? Derētu tuvāki foto


Ivetta 23.augusts, 22:59

Paldies, Marek!


megemege 23.augusts, 21:15

Augstums bija virs koku galotnēm. Lidoja paralēli šosejai, tad attālinājās. Likās, ka abi it kā būtu loku metuši. Nešķērsojot šoseju virzījās Z virz. Abi lidoja ar nelielu atstarpi. Pirmajā dienā 16.08., kad manīti netālu ūdenī, paceļoties, visi 5 lidoja tajā pašā virzienā.


angel 23.augusts, 21:09

Paldies!


VijaS 23.augusts, 18:13

Vajadzētu būt, šķiet, paņēmu. Jāpameklē.


Alvis Āboliņš 23.augusts, 18:07

Jaunu, nezināmu teritoriju un ligzdu meklēšanai. Kaut šajā laikā jau sākusies migrācija un pārlidošanas var būt tikai starp barošanās vietām.


zemesbite 23.augusts, 16:58

Paldies, Kārli!


megemege 23.augusts, 14:10

Kāpēc jautàjat?


megemege 23.augusts, 14:09

Jā! Sapņi reiz piepildās!:)


Alvis Āboliņš 23.augusts, 13:15

Veiksmīgs novērojums! 12. augustā pavirši skatoties redzēju tikai baltos gārņus. 22. augustā lauks nožuvis un putnu vairs nav. Viens melnais stārķis tikai pārlidoja.


Alvis Āboliņš 23.augusts, 13:11

Kāds bija lidojuma virziens, augstums? Vai abi lidoja kopā?


evijaoou 23.augusts, 11:28

Ir vēl bildes, ja noder.


dziedava 23.augusts, 11:22

Kāds ir Canon vāciņa izmērs? Resp., vai gļotsēne ir mazāka par 3 cm? Ja ir, tad mainu uz R.jurana


dziedava 23.augusts, 10:46

Paraugs ir pie Tevis?


dziedava 23.augusts, 09:21

Paldies, Iveta! Ar tiem Rīgas kokiem ir tā, ka no vienas puses gribas pētīt, jo tur ir vēl viss kas atklājams, no otras puses tur sanāk daudz darba - jāmikroskopē viss, jo no skata vien praktiski nevar droši noteikt neko. Un tad ir daudz vākumu un daudz darba..


dziedava 23.augusts, 08:56

Tādām sugām raksturīgas ieplakas. Apkārt var būt visāds mežs, bet tad ir mazāka vai lielāka mitra, varbūt staigna, ieplaka ar nobirām. Skatos, ka blakus kartē iezīmēta kāda ūdenstece un baltalkšņi jau arī parasti mitrākās vietās aug.


W 23.augusts, 06:19

Paldies, Vija! Tas gan jauks pārsteigums:)


zemnieks 22.augusts, 23:22

Vismaz pāris minūtes nekustējās.


Ziemelmeita 22.augusts, 22:22

Paldies,Uģi,par labojumiem!


CerambyX 22.augusts, 22:03

Varbūt parastais zilenītis


Mari 22.augusts, 21:25

Tur ir jauktu koku mežs (egles+lapukoki), bet konkrētajā placītī pārsvarā lapu koki - liepas, baltalkšņi, bērzi. Vieta mitra, bet ne staignājs, blakus meža ūdens grāvis. Kritala, no kuras bija nemts parauga gabaliņš, gan bija krietni mitra.


ekologs 22.augusts, 21:23

Iespējams Poecilochirus carabi.


VijaS 22.augusts, 18:36

Lindblādija?


dziedava 22.augusts, 13:25

Kas tā varētu būt par organismu grupu? Sīki gaiši kriksīši uz sūnām, un ar tik skaisti oranžām iekšām ar granulām


dziedava 22.augusts, 10:08

Oi, paskatīju, ka man tekstā kļūda - P.nitens ir ar tumšāku kārpu grupām sporas. Zinātnieki vispār strīdas, vai tāda suga ir atzīstama par atsevišķu sugu, vai tie ir sinonīmi, tāpēc arī P.nitens ir maz atradņu pasaulē. Baltijā, protams, nav. Bet Polijā, piemēram, ir. Tāpēc būtu labi, ja kkas no parauga saglabātos. Jebkurā gadījumā tas būtu retums. Es vispār sporām pievēršu lielu uzmanību un šaubos, ka ar tādām atšķirībām varētu būt viena suga. Vēl jautājums, vai vieta bija mitra? Manējais līdzīgais atradums bija staignā ieplakā.


ekologs 22.augusts, 09:20

Gliemežu skrejvabole (Cychrus caraboides).


ekologs 22.augusts, 09:19

Lielā skrejvabole (Carabus coriaceus).


Mari 22.augusts, 09:00

Paldies, Julita, par pamatīgo izpētes darbu! :) Domāju, varbūt man tomēr mēģināt mikroskopēt tās sīksīkās otra augļķermeņa atlūzas, vismaz sporu izmērs būs skaidrāks un mēģināšu uzmanīgi papētīt kapilīciju.


VijaS 22.augusts, 07:27

Mikroskopēju - atbilst zāļu dzelksnītei. Augļķermeņu diametrs 0,5-0,55mm. Sporas 9,5-10mkm.


Kiwi 22.augusts, 06:26

Paldies, Kārli un Ilze!


Kiwi 22.augusts, 06:25

Paldies, Marek, par sugas noteikšanu!


Kiwi 22.augusts, 06:24

Paldies, Uģi, par sugas noteikšanu!


megemege 21.augusts, 22:10

Paldies, Ansi!


dziedava 21.augusts, 22:03

P.S. tajos pēdējos foto īsti nevar saprast, vai tie dzeltenie "bumbuļi" ir uz perīdija vai varētu būt meklētie kapilīcija mezgli?


dziedava 21.augusts, 22:02

Ir divi varianti, Physarum luteolum un Physarum nitens. Ja kaļķa mezgli ir lieli. P.luteolum sporas 8,5-11 µm, bet P.nitens - 7-9 µm. P.luteolum vienmērīgi kārpainas, bet P.luteolum - ar tumšāku kārpu grupām. Man savulaik Edvīns Johannesens noteica Physarum cf. luteolum, jo man bija sporas 8-10 mkm, bet ar tumšāku kārpu grupām. Te arī ir tumšāku kārpu grupas - tātad mans variants vai arī P.nitens. Te var apskatīties manējo, t.sk., kā izskatās lieli kapilīcija mezgli šajā gadījumā: https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?aug_id=2981&ftips1=96 Ja tādus mezglus šķērsgriezumā nevar saskatīt, tad man šobrīd nav variantu.


BI 21.augusts, 17:03

Gredzenots 02.06.2025. Biķernieku mežs, pret Stigas ielu


adata 21.augusts, 16:58

Apsveicu!


adata 21.augusts, 12:44

Ja uz skujkoka, tad būs oranžā aveņgļotsēne, citas tik apelsīnu oranžas nav.


Kārlis Levinskis 21.augusts, 12:25

B.sylvarum


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:42

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:42

Domāju, ka šo arī varētu tomēr pie B.campestris pieskaitīt


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:32

Varētu pielikt pie B.pascuorum


ekologs 21.augusts, 11:31

Izskatās kāda no Harpalus ģints. Iespējams Harpalus rufipes.


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:24

B.sylvestris


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:15

Lūkojoties uz matiņu formu un krāsu, visticamāk te būs B.rupestris tēviņa tumšā forma


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts