Aktīvie lietotāji: 545 Šodien ievadītie novērojumi: 37 Kopējais novērojumu skaits: 2284606
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Valzirgs – jauna zvēru suga Latvijas faunā!
Pievienots 2022-08-08 16:36:59

Tas jau ir gandrīz neierasti, ja kādu dienu Dabasdatos sadaļā INTERESANTĀKIE NOVĒROJUMI pie kādas sēņu, ķērpju, gļotsēņu vai blakšu sugas novērojuma nav piezīmes – jauna suga LV. Ne pie vienas Dabasdatos iekļuvušās zvēru sugas līdz šim šādas piezīmes gan nav bijis. Tagad ierakstam par valzirgu [1] šādu piezīmi drīkst pievienot. Nevienā citā man zināmā, iepriekš publicētā rakstu avotā nav norādīts, ka Latvijā būtu redzēts valzirgs. Egons Tauriņš savā monogrāfijā [2] vien norāda: "Ļoti reti Baltijas jūras dienviddaļā ieklejo cekulronis un valzirgs."

Jā, dažiem ļoti veicas. Ne tikai pamanīt laikus un neuzbrist virsū [1], kas varētu beigties ar lielu izbīli abiem. Veicas, ka nevajadzēja piepūlēties. Nevajadzēja meklēt vēl nenocirstos DMB (dabisko mežu biotopus [3]), rāpties pāri un zem kritalām, ievākt paraugus un tad mikroskopā mēģināt saskatīt nesaskatāmas lietas. Veicās arī tajā ziņā, ka nedaudz vēlāk vēl citi bija sadomājuši paklaiņot pa naksnīgo liedagu ar viedtālruņiem rokās un iegūt lietiskos pierādījumus [4] (1.att.). Paveicās arī man, turklāt divos veidos. Nebija jālauza galva par ierakstu, kam nav pievienots foto un kas ir vairāk nekā neticams – ir bijusi norādītā suga vai nē (vai sajaukts ar kādu citu). Paveicās, ka mobilo telefonu nepaņēmu līdzi uz guļamistabu un mani nepamodināja neviens no četriem zvaniem 3.50 no rīta.


1. attēls. Valzirgs Liepājas liedagā 2022. gada 4. jūlijā. Foto: Dana Domareva (Facebook)

Vai šī patiešām ir pirmā reize, kad kāds valzirgs "spēra kāju uz Latvijas zemes"? Domāju, ka nē. Pirmkārt, šī bijusi gan ļoti liela veiksme aculieciniekiem atrasties īstajā vietā un īstajā laikā, gan liela nejaušība, valzirgam izkāpjot krastā vietā, kur tam priekšā "sagaidītāji". Nerunāsim par laikiem, kad latviski rakstīja tikai bībelēs, kad, protams, nebija viedie tālruņi un kad cilvēki liedagā neslaistījās bez darba. Nerunāsim arī par tiem laikiem, kad mūsu, ja ne bioloģiskie tad ģeogrāfiskie senči cūkdelfīnus medīja ar harpūnām [5] un kad Baltijas jūrā dzīvoja Grenlandes roņi [6]. Tomēr pieskaitīto valzirgu vēsture Latvijā sākas no 2022. gada 3. jūlija.

Jā, mūsdienās būt jūras zvēru ekspertam ir ļoti viegli. Nemaz nav jāmeklē kāds kuģis un jādodas jūru plašumos "dzīt pēdas" jūras zvēriem. Kolēģi par naktī notikušo painformē "pieklājīgā" rīta agrumā, kad lietiskie pierādījumi jau ievietoti internetā (Facebook). "Zvans draugam" (e-vēstules veidā citu valstu jūras zvēru ekspertiem), pasērfošana internetā (lai latviski palasītu, ko raksta citu valstu e-laikrakstos/portālos), un secinājumus var izdarīt dažu stundu laikā.

Secinājumi? Ir "kritis" jauns rekords. Dānijas jūras zvēru pētnieka Kārļa Kristiāna Kinces (Carl Christian Kinze) rīcībā esošā informācija liecinot, ka līdz šim tālākais valzirgu iepeldējums Baltijas jūrā reģistrēts tālajā 1939. gadā Vismāras līcī (Vācija). Baltijas jūras gadījumā valzirga vizīte joprojām uzskatāma par unikālu, iespējams, uz vienas rokas pirkstiem skaitāmu gadījumu. Dānijas portāls DR norāda: "Kopš 1900. gada Dāniju ir apmeklējuši mazāk nekā 10 valzirgu. Bet šogad esam redzējuši jau divus" [7]. Jāņem vērā, ka Dāniju apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūras pats "aizsākums" jūras šaurumi, kas savieno Ziemeļjūru un Baltijas jūru. Un, aizsteidzoties šim stāstam pa priekšu: no šiem diviem viens (vārdā Freja) neizvēlējās iespēju iepeldēt Baltijas jūrā, bet pasaules slavu izpelnījās citā veidā: 2021. gada rudenī, viesojoties Nīderlandē, vairākas dienas padzīvoja uz kādas valzirgu klases zemūdenes [8] klāja [9].

Kā pareizi noprotat, otrs ne tikai iepeldēja Baltijas jūrā, bet atpeldēja vismaz līdz Liepājai. To ļauj secināt abu valzirgu "fotosesijas". Par Freju nodēvētajai valzirgu jaunkundzei ir ļoti īsi ilkņi (kā norāde uz jaunību). Savukārt, Baltijas jūrā iepeldējušam valzirgam visos attēlos redzami vienādgari un galos satuvināti ilkņi. Norvēģu biologs un godalgots vienas dienas laikā atrodamo sugu mednieks Rūne Oe (Rune Aae) [10] zina teikt, ka valzirga vecums novērtēts 25-30 gadu robežās. Ja var ticēt Vikipēdijai [11], tas priekš valzirga ir ļoti solīds vecums. Jāpiebilst, ka arī šo valzirgu Štrālzundes jūras muzeja darbinieki pēc tā apskates Rīgenas smilšainajā liedagā klasificējuši kā dāmu [12]. Vēl pirms tam zviedri šai valzirgu kundzei bija devuši vārdu Stens [13]. Laikmetā, kad virzāmies uz bezdzimuma cilvēku sabiedrību, tas, acīmredzot, jāuztver par pašsaprotamu lietu…

Jautāsiet, kas zināms par Stena/Stenas "pastaigām" Baltijas jūrā? Kārļa Kristiāna Kinces norādes uz virzieniem "sērfošanai internetā" un pati "sērfošana" liecina, ka maija vidū viņa pirmo reizi piereģistrēta Dānijas salā Lesje (Læsø) Kategatā apmēram pa vidu starp Dāniju un Zviedriju [14]. Jūnijā sākumā viņa dzīvojusies pa Kategata Zviedrijas piekrasti [13,15]. Jūnija vidū valzirdzene pārsteidza pludmales apmeklētājus Rīgenas salā (Vācija) [12]. Vēl pēc nedēļas, t.i. saulgriežu laikā viņa to atkārtoja kādā sabiedrībai neatklātā Rietumpomožes vojevodistes (Polija) pludmalē [16]. Un tad viņa pieteicās Latvijas liedagotājiem (no vārda liedags!)…

Vai Stenam/Stenai bijuši vēl kādi Baltijas jūras krasta vai saliņu apmeklējumi? To zina tikai viņa pati. Tikai viņa pati zina, kāpēc, visticamāk, no Atlantijas okeāna arktiskajiem ūdeņiem devusies tālā peldējumā uz dienvidiem un pat iepeldējusi Baltijas jūrā, kas valzirgiem, iespējams, ir tas pats, kas cilvēkam tuksnesis. Jo Baltijas jūrā neatrast to (vai tie ir izmēros daudz sīkāki un/vai retāk sastopami), ko valzirgs ēd savā ierastajā dzīvotnē (arktiskajos ūdeņos): garneles, krabjus, cauruļtārpus, mīkstos koraļļus, tunikātus, jūras gurķus, dažādus moluskus [11]. Par to netieši liecina no Štrālzundes jūras muzeja jūras zvēru eksperta Mihaila Dēnes (Michael Dähne) saņemtais komentārs: "Es domāju, ka dzīvnieks ir nopietni zaudējis svaru, šķiet, ka viņam ir sliktāks veselības stāvoklis nekā agrāk Rīgenā vai pat Polijā."

Iespējams, Stens/Stena nezina, kas liek viņai doties bioloģiski nepamatotos klejojumos. Iespējams, ka arī valzirgi līdzīgi kā delfīni un vaļi visā pasaulē, un it īpaši Melnajā jūrā [17], cieš no dažādām cilvēka aktivitātēm. Bet, iespējams, viss ir daudz vienkāršāk: ja starp cilvēkiem ir klejotāji, arī tādi, kas pamanās iet bojā, kāpēc gan lai starp jūras zvēriem nebūtu tādu – ar noslieci uz klejošanu (it īpaši, ja esi vēl gana jauns vai jau "pensionārs"). Rakstā par slaveno valzirdzeni Freju [9] ievietota ne mazāk slavenā valzirgu jaunskunga Vallija Eiropas apceļošanas karte (2. att.).


2. attēls. Valzirga Vallija novērojumu vietas Ziemeļjūrā un pie Islandes 2021. gadā (https://www.dailymail.co.uk/news/article-10160121/Female-walrus-taken-cuddling-Walrus-class-SUBMARINE-Dutch-port.html).

Aprēķināts, ka zināmais piereģistrētais "pārgājiena maršruts" līdz Islandei Vallijam bijis vismaz 4000 km [18].

Jā, ir cilvēki, kas seko influenceriem, un ir cilvēki, kas seko valzirgiem (to klejojumiem). Starp viņiem ir arī pieminētais Rūne Oe. Izrādās, ka Stens/Stena no Atlantijas ziemeļiem visticamāk peldējusi gar Norvēģijas piekrasti, kur piereģistrēta divās vietās. Rūne arī sastādījis valzirdzenes ceļojuma karti. Katrs šo karti var apskatīt šeit un katrs var parēķināt, cik km nopeldējiusi Stens/Stena, vismaz no pirmā "kontrolpunkta".

Valzirgs Latvijā piereģistrēts. Vai pieskaitīsim to Latvijas faunai? Jā un nē. Latvijā konstatēto zvēru sugu sarakstam to pievienosim, līdzīgi kā afalīnu, tini vai lielo naktssikspārni. Par īstiem vietējās faunas pārstāvjiem gan tos nesauksim, tikai par maldu viesiem. Līdz ar to arī topošajā Eiropas zīdītājdzīvnieku atlantā [19] neparādīsies atzīme par sugas klātbūtni attiecīgajā Latvijas kvadrātā. Un arī līdzīgu iemeslu dēļ valzirgs netiks iekļauts projekta LIFE FOR SPECIES ietvaros topošajā Latvijas Sarkanajā grāmatā [20], lai gan suga iekļauta ne tikai Grenlandes Sarkanajā grāmatā/sarakstā [21], bet arī Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) Sarkanajā grāmatā/sarakstā (kategorijā "gandrīz apdraudēta suga") [22].

Informācijas avoti

1. https://dabasdati.lv/lv/observation/lvahui5ffqhmcf78ov5j1poun0/

2. Tauriņš E. 1982. Latvijas zīdītājdzīvnieki. Rīga, Zvaigzne.

3. http://latvijas.daba.lv/biotopi/mezi.shtml

4. https://irliepaja.lv/vide/valzirgs-apciemo-liepajas-pludmali/

5. https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2016_files/1%20numurs/V_Berzins_B_Dumpe_Cukdelfinu_LVIZ_2016_1.pdf

6. Glykou A., Lougas L., Piličiauskienė G., Schmölcke U., Eriksson G., Lidén K. 2021. Reconstructing the ecological history of the extinct harp seal population of the Baltic Sea. Quaternary Science Reviews (251).

7. https://www.dr.dk/nyheder/regionale/nordjylland/stor-hvalros-er-det-seneste-sjaeldne-dyr-i-danmark-det-er-det-vildeste

8. https://en.wikipedia.org/wiki/Walrus-class_submarine

9. https://www.dailymail.co.uk/news/article-10160121/Female-walrus-taken-cuddling-Walrus-class-SUBMARINE-Dutch-port.html

10. https://www.sabima.no/artsjakten-1900-arter-funnet-lopet-dogn/

11. https://en.wikipedia.org/wiki/Walrus

12. https://www.ndr.de/nachrichten/mecklenburg-vorpommern/Walross-am-Strand-von-Ruegen-Gast-aus-der-Arktis,walross254.html

13. https://norrahalland.se/nyheter/valrossen-paa-nidingen-dopt-till-sten/30158

14. https://nordjyske.dk/nyheder/frederikshavn/hvalrossen-paa-laesoe-forsvundet/2920971

15. https://norrahalland.se/nyheter/valrossen-sten-har-synts-i-skaane/30273

16. https://kronika24.pl/sensacja-w-okolicach-mielna-mors-wypoczywal-na-baltyckiej-plazy/

17. https://nra.lv/pasaule/384705-kara-del-melnaja-jura-iet-boja-tukstosiem-delfinu.htm?utm_source=neatkariga.nra.lv&utm_medium=site&utm_campaign=nralvLinks&utm_content=redirect

18. https://www.bbc.com/news/uk-england-cornwall-58632372

19. https://dabasdati.lv/lv/article/parskats-par-ziditaju-mammalia-noverojumiem-portala-dabasdatilv-2017-gada/2017/

20. https://www.lifeforspecies.lu.lv/par-projektu/par-projektu/

21. https://www2.dmu.dk/pub/groenlands_roedliste_2007_dk.pdf

22. https://www.iucnredlist.org/species/15106/45228501

Materiāls sagatavots Eiropas Komisijas LIFE projekta “Apdraudētas sugas Latvijā: uzlabotas zināšanas un kapacitāte, informācijas aprite un izpratne” (projekta Nr. LIFE19 GIE/LV/000857 - LIFE FOR SPECIES) ietvaros. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.

Šis materiāls satur tikai projekta LIFE FOR SPECIES īstenotāju viedokli, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un Eiropas Komisija nav atbildīgas par šeit sniegto informāciju un tās iespējamo izmantojumu.

Valdis Pilāts
zīdītāju eksperts
Dabas aizsardzības pārvalde
Projekts LIFE for Species

2022-07-06

Pēdējie novērojumi
Buteo lagopus - 2026-02-24 Osis
Dendrocopos major - 2026-02-24 blinkija
Sitta europaea - 2026-02-24 blinkija
Parus major - 2026-02-24 blinkija
Corvus monedula - 2026-02-24 Ziemelmeita
Garrulus glandarius - 2026-02-24 Eggy
Corvus corone cornix - 2026-02-24 Ziemelmeita
Nezināms
Ignotus
@ zemesbite
Pēdējie komentāri novērojumiem
Vīksna 24.februāris, 07:51

Paldies !


Vīksna 24.februāris, 00:03

Paldies !


CerambyX 23.februāris, 23:25

Sākotnējā versija par agestis bija pareiza (šķiet šo novērojumu tā arī savulaik esmu skatījis) :)


Vīksna 23.februāris, 22:33

Paldies !


žurciņš_4 23.februāris, 21:49

Nesaprotu. Nav P. icarus.


CerambyX 23.februāris, 21:40

Droši vien kāds Passaloecus sp.


CerambyX 23.februāris, 21:38

Kāds cits no lielajiem jātnieciņiem


CerambyX 23.februāris, 21:29

Teiktu, ka šī suga - bet tad būtu jābūt bijušai uz sarkanās uzpirkstītes (nu vai tai kaut kur dārzā vismaz jābūt tuvumā).


Vīksna 23.februāris, 21:16

Paldies !


Vīksna 23.februāris, 16:51

Paldies !


Toms Čakars 23.februāris, 09:33

Pēc attēla noteica Renāte Kaupuža


Vīksna 22.februāris, 22:26

Paldies !


Siona 22.februāris, 19:30

Jā, tā gan ir! :)


Vīksna 22.februāris, 15:56

Paldies ! Reizēm te ne ieiet, ne ielikt ko var. Mēģinu vēl no vecā kautko paspēt ielikt. Ne tik daudz kukaiņus bildē, vai jēdzīgi sanāk.


ekologs 22.februāris, 15:16

Mātīte un tēviņš :)


ekologs 22.februāris, 15:07

Manuprāt, tumšā koksnes skudra (Camponotus herculeanus).


IlzeP 22.februāris, 14:22

Tad Tev laikam ir ieķeksēts "Pielāgot putnu atlantam".


Vīksna 22.februāris, 14:17

Paldies !


ekologs 22.februāris, 11:22

Manuprāt, te velk uz melnuli (Crypticus quisquilius).


dziedava 22.februāris, 10:26

Sūnu/mazā cukurīte arī tāda varētu izskatīties. Bez mikroskopēšanas nav droši noteikt.


Siona 22.februāris, 09:08

Jā, ķērpis! :) oij.. nezināmajiem novērojumiem man šis parādās automātiski, dažreiz, no telefona ievadot novērojumu, piemirstas nomainīt..


ekologs 21.februāris, 08:26

Bildē redzami 2 indivīdi :) Otrs stūrī, labā pusē zarus grauž.


dziedava 21.februāris, 08:20

3. foto vajadzētu pārbaudīt, vai nav Lamproderma columbinum. Ja ir paraugs, to jau vajadzētu varēt ātri izdarīt.


Ziemelmeita 20.februāris, 07:46

Paldies,Ansi!


Vīksna 20.februāris, 00:05

Paldies !


dziedava 19.februāris, 22:14

Jauki, ka apskatīta arī gļotsēne. :) Šai sugu grupai elateras noteikšanā ir svarīgākas par sporām, jāredz raksts un elateras gals, cik garš tas ir.


Durkts 19.februāris, 16:56

ja ir kāds imm, tad to norādu. ja nav norādīts - tad visi ad putni. paldies.


dziedava 19.februāris, 15:40

Te domāts ķērpis? Kāpēc tāds dīvains statuss?


CerambyX 18.februāris, 23:44

Vērīgi pamanīts - tiešām izskatās, ka nebūs icarus. Pēc lidošanas laika it kā varētu būt tikai agestis (priekš artaxerces tipiski daudz par vēlu).


CerambyX 18.februāris, 23:43

Jā, varētu būt, ka mazāk tipisks artaxerxes (parasti jau tas 2. plankums dauz izteiktāk nobīdīts). Jāatzīmē, ka retu reizi var būt arī aberanti icarus īpatņi, kam priekšspārna pamatnē nemaz nav tas melnais plankums. Tie citreiz stirpi mulsinoši izskatās.


ekologs 18.februāris, 20:00

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


Vladimirs S 18.februāris, 17:31

Gredzens: DEH ZH84409 Vecums: 2y Gredzenošanas datums: 05.01.2019 Gredzenošanas vieta: Unseburg, Salzlandkreis, Sachsen-Anhalt, Germany Koordinātas: 51°56'00" N 11°31'00" E


Vladimirs S 18.februāris, 17:27

Gredzena pārbaude: NOS 6H28332 Suga: Acanthis flammea flammea Vecums: 2y+ Gredzenošanas datums: 11.07.2019 Gredzenošanas vieta: Ådnøya (Norway, Hordaland, Lindås) Koordinātas: 60°44'49" N 05°02'42" E


Vīksna 18.februāris, 09:45

Paldies !


ArnitaP 18.februāris, 09:09

Paldies!


BI 18.februāris, 08:13

Jā, abi putni arī pagājušajā gadā tajā rajonā dzīvoja


žurciņš_4 18.februāris, 00:31

Nav P. icarus. Varētu būt Aricia artaxerxes vai A. agestis, jo nav unf šūnas plankuma un augšējo trīs unh postdiskālo plankumu rindā 2. plankums atrodas tuvāk pirmajam un ir nobīdīts uz leju.


toms.b 18.februāris, 00:03

Vai fonā redzamajam kreves ķērpim varētu noteikt sugu?


žurciņš_4 17.februāris, 22:35

Izskatās pēc Aporia crataegi kūniņas.


žurciņš_4 17.februāris, 22:32

Bet tas attiecas uz P. icarus. Tā varētu būt arī Aricia artaxerxes, taču bez augšpuses īsti atšķirt nevar. Katrā ziņā tas nav P. icarus.


žurciņš_4 17.februāris, 22:10

Piekrītu Vitai. Jo A. agestis sugai nav unf šūnas plankuma, savukārt P. icarus tas ir. Tāpat A. agestis gadījumā augšējo trīs unh postdiskālo plankumu rindā otrais plankums atrodas tuvāk pirmajam un ir nedaudz nobīdīts uz leju.


VitaS 17.februāris, 22:00

Šis ļoti izskatās pēc Aricia agestis.


adata 17.februāris, 21:04

Šīm redzama raksturīgā krāsu maiņa vienkopus - balta-dzeltena-brūna, aug bariņos, bet ne ciešos klājienos.


IlzeP 17.februāris, 19:14

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Kāds no sermuļu dzimtas ir, tiktāl taisnība, bet, lai vairāk ko pateiktu, vajadzētu mērogu un info par sniega dziļumu un irdenumu. Cauna tā vismazāk izskatās…"


Siona 17.februāris, 18:58

Kurai putnu sugai/ putnu sugām varētu būt raksturīgi atstāt šādus caurumus sniegā? Apkārt nebija nopēdots..


Indulis Martinsons 17.februāris, 17:34

Paldies par Jūsu palīdzību sugas noteikšanā!


Indulis Martinsons 17.februāris, 15:52

Lūdzu, orintologu padomu sugas noteikšanā, jo pašam nav nepieciešamo zināšanu. Mana versija, ka šis ir zvirbuļu vanags (Accipiter nisus).


Osis 17.februāris, 10:19

Šoreiz nebūs - ieliku vēl vienu bildi ar domu, ka būs labāk / datorā bildes ar sarkaniem/rozā knābjiem - ielieku šeit un foto baigi nokompresējās


MJz 17.februāris, 09:18

Trešā no labās izskatās pēc Kanādas zoss.


ArnitaP 16.februāris, 17:15

Paldies!


ArnitaP 16.februāris, 16:53

Vai tās varētu būt caunas pēdas?


Antarktīda 16.februāris, 07:01

Paldies


ekologs 15.februāris, 23:48

Lūšu pēdas tās nav. Manuprāt, lapsas pēdas.


ekologs 15.februāris, 23:44

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


Vīksna 15.februāris, 22:52

Paldies !


Mežirbe777 15.februāris, 22:39

Hipotētisks Mycocalicium subtile. Būtu jāiegūst papildus objektīvi dati.


dziedava 15.februāris, 21:35

Tas gan vairāk minējums, jo rozīgs sākums var būt arī Hemitrichia karstenii, kas agrāk skaitījās T.contorta varietāte


ArnitaP 15.februāris, 20:29

Vai pēdējais foto, ko pievienoju, kaut ko dod?


IlzeP 15.februāris, 20:13

Vispirms jau pēdām vajadzētu mērogu, lai kaut ko varētu saprast.


meža_meita 15.februāris, 17:16

Paldies Julita!


ArnitaP 15.februāris, 16:47

Vai tās varētu būt lūšu pēdas?


Amanda 13.februāris, 22:36

Peļu klijāns


ekologs 13.februāris, 21:13

Te izskatās pēc vidējās spīļastes (Apterygida media).


Vīksna 13.februāris, 21:02

Paldies !


ekologs 13.februāris, 21:01

Slaidzirneklis (Pachygnatha degeeri).


ekologs 13.februāris, 20:58

Krabjzirneklis (Xysticus cristatus).


Vīksna 13.februāris, 16:34

Paldies !


mufunja 13.februāris, 15:22

Paldies, Uldis. Man šķiet, ka tā ir apse.


Sintija909 13.februāris, 10:13

Putniņš ielidoja logā, bet atžirga un aizlidoja. Apkārtnē bija dzirdami citi ( nedzirdētas balsis). Krāsa pelēkbrūna.


roosaluristaja 13.februāris, 09:24

Ja tas ir uz apses, varētu būt Punctularia strigosozonata


ekologs 12.februāris, 23:35

Tinējs (Apotomis sororculana).


ekologs 12.februāris, 23:32

Tinējs (Dichrorampha simpliciana).


ekologs 12.februāris, 23:26

Kruzuļzirneklis (Dictyna arundinacea).


ekologs 12.februāris, 23:22

Lēcējzirneklis (Attulus terebratus).


ekologs 12.februāris, 23:19

Garkājods (Tipulidae sp.).


dziedava 12.februāris, 22:07

Mikroskopēju. Šis mazliet sarežģīts gadījums, jo raksturīgas sugas pazīmes ir uz galviņas (raksts), bet galviņa ir izsporojusies un rakstiņš nav saskatāms. Mikroskopiski gari elateru gali liecina par iespējamām divām sugām - T.botrytis un T.ambigua. Pēc sarkanīgās krāsas galviņai, elateras bez bumbuļveida paresninājumiem un kopējā garuma vajadzētu būt sugu grupas pamatsugai T.botrytis.


ArnitaP 12.februāris, 18:23

Paldies!


mufunja 12.februāris, 17:32

Paldies Julita.


Mežirbe777 12.februāris, 17:24

Šis ir krietni padzīvojis Fomitiporia robusta eksemplārs. I.dryadeus būtu atšķirīgs augļķermeņa izskats un dzīvotne. Suga var tikt konstatēta pie dižozolu pamatnēm.


ArnitaP 12.februāris, 16:37

Vai tā varētu būt Inonotus dryadeus? Aug uz ozola. Mazie bumbuļi, vadoties pēc krāsas, varētu būt jaunie augļķermeņi.1.foto - piepes augšpuse, 2.foto - piepes apakšpuse.


dziedava 12.februāris, 11:45

Sporas ļoti lielas, bet ar nepārprotamām tumšāku kārpu grupām, kas raksturīgas sugai ar mazākām sporām - D.minus. Tā kā sporu rakstam noteikšanā ir lielāka nozīme nekā izmēram, tad mainu nosaukumu. Iespējams, bijusi traucēta attīstība (kaļķa jau arī maz), tad sporas var būt lielākas, - nekāds brīnums traucētai attīstībai nebūtu, jo novērots novembrī, kamēr tipiski aug augustā-septembrī.


dziedava 12.februāris, 10:10

Tā kā uz sūnām ir divi līdzīgi varianti, ko var noteikt tikai mikroskopējot (varbūt kādreiz arī pēc lieliem tuvplāniem, bet ne šādiem foto), tad ieviesu sugu pāri šādiem gadījumiem - ar mazu melnu kājiņu un "cukurotu" galviņu.


dziedava 12.februāris, 09:53

Ak, mans 2019. gada naivums! Piedod, Evita, bet no šāda foto līdz sugai noteikt nevarēs.Šķiet pat, kājiņa varētu arī nebūt melna, bet balta, tad būtu jāizskata kāda pumpurītes Physarum sp. versija.


dziedava 11.februāris, 21:35

Mikroskopēju. Nekā jauna, viss apstiprinās. :)


DainisGeo 11.februāris, 21:30

O, interesanti! Paldies!


Vīksna 11.februāris, 20:50

Paldies !


dziedava 11.februāris, 20:06

Bija tāda, kā domāts, bet ļoti labi, ka dažviet mazliet pajukusi - šķiet, pirmoreiz varēju tik labi izpētīt atsegušās kolumellas, tā ka paraugs labi noderēja! :)


Edgars Smislovs 11.februāris, 16:24

Gredzens: LVR HT12103 Suga: Larus argentatus Atrašanas datums: 07.02.2026 Atrašanas vieta: Ustka, POMORSKIE, POLAND Koordinātas: 54°35'21" N 16°51'25" E 54.589027 16.857068 Atrašanas apstākļi: ring number of metal ring read. Atradējs: Andrzej Demczak


Ivars Leimanis 11.februāris, 16:13

Kalnu stāvdivzobe, Orthodicranum montanum (syn. Dicranum montanum)


Vīksna 11.februāris, 13:34

Paldies !


ekologs 11.februāris, 07:40

Kāda no sēņmīļiem (latridiidae sp.).


ekologs 11.februāris, 07:31

Pēc bildes, izskatās, ka varētu būt Dumbrainis (Cyphon padi).


ekologs 10.februāris, 22:50

Zaļais krustazirneklis (Araniella cucurbitina).


Vīksna 10.februāris, 11:04

Paldies !


Vīksna 10.februāris, 11:02

Paldies !


CerambyX 10.februāris, 08:57

Vajadzētu būt tā kā Pterostichus vernalis


ekologs 09.februāris, 22:48

Hm.... Kāda no Harpalus sp.?


Mežirbe777 09.februāris, 22:17

Uz Salix sp. lapām hipotētiski der Melampsora caprearum, bet viena bilde šādā gadījumā nav pierādījums. Nepieciešams vairāk info, lai izslēgtu citus variantus.


Vladimirs S 09.februāris, 17:51

Garkaklis vai krīklis, pēc izmēriem varētu noteikt.


ekologs 09.februāris, 17:19

Jā, diezgan līdzīgas, ja neieskatās.


Ivars Leimanis 09.februāris, 16:07

Plakanā skrāpīte


Vīksna 09.februāris, 10:45

Paldies !


Vīksna 09.februāris, 10:44

Paldies !


finesse 09.februāris, 10:34

šis būs vidējais dzenis ;)


CerambyX 09.februāris, 03:14

Synaptus nav tā ka baigi rets, bet g.k. pie ūdeņiem (palieņu pļavās, gar upēm u.c. ūdenstilpēm). Šis būs Athous haemorrhoidalis


ekologs 08.februāris, 22:49

Ko Uģis, Mareks teiks?


Vīksna 08.februāris, 22:47

Tāds tomēr rets minēts, varbūt cits.


Vīksna 08.februāris, 22:42

Paldies !


ekologs 08.februāris, 21:50

Sprakšķis (Synaptus filiformis).


pustumsa 08.februāris, 16:13

Oho!! Un cauri mežiņam gar krastu izgājis! Paldies, Andri! Žēl, ka nesatiku!


Vīksna 08.februāris, 14:10

Paldies !


ekologs 08.februāris, 11:30

Mīkstspārnis (Cantharis rustica).


ekologs 08.februāris, 10:34

Smecernieks (Phyllobius sp.).


ekologs 08.februāris, 10:30

Manuprāt, vientuļā lapsene (Odynerus melanocephalus).


ekologs 08.februāris, 10:21

Zebras lēcējzirneklis (Salticus scenicus).


adata 06.februāris, 20:29

Šis ir vidējais dzenis, dižraibajam būtu melnā svītra zem vaiga.


roosaluristaja 06.februāris, 19:48

Vairāk pēc pelēkās izskatās


Zigurds Krievans 06.februāris, 17:08

Labdien, tas priecē ka gredzenotais putns atradās :) Iepriekš gar to kaudzi biju staigājis, bet neko vairāk kā parastus kūtsmēslus neredzēju. Tagad varbūt kaut ko pieveda, bet bija stiprs sniegs un viss baltā, un neko saskatīt neizdevās. Īpaši traucēt putnus ar negribējās, tā ka pa ātro tikai gar vienu malu nogāju un devos prom. Vienā vietā bija pilns ar kraukļu pēdām, bet tur ar nekā īpaša. Paliks siltāks, cerams sanāks pačekot, ja vēl būs neaizlaidušies.


Vīksna 06.februāris, 12:29

Paldies !


ekologs 06.februāris, 07:35

Jā, Uģim taisnība ir par to apkakli. Paldies! Tinējs jau ir :) Ar melno apkakli var apskatīties Archips spp.


CerambyX 05.februāris, 22:08

Nē, Pandemis sugu kāpuriem nav tāda tumša 'apkaklīte'. Kāda cita suga.


IlzeP 05.februāris, 21:00

Vai mainīt uz šo sugu?


Vīksna 05.februāris, 19:59

Paldies !


ekologs 05.februāris, 19:13

Teiktu, ka mīkstspārnis (Cantharis pellucida).


ekologs 05.februāris, 19:08

Iespējams kāds no Otiorhynchus sp.


ekologs 05.februāris, 19:00

Manuprāt, te kārtējā Orchesella flavescens :)


ekologs 05.februāris, 18:44

Izskatās pēc tinēja (Pandemis heparana) kāpura.


IlzeP 05.februāris, 16:41

Šim tas pats


IlzeP 05.februāris, 16:40

Arī šim nav reģistrējusies vieta.


IlzeP 05.februāris, 16:38

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja iespējams, ieziņo par jaunu un šo, lūdzu, izdzēs!


IlzeP 05.februāris, 16:37

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja iespējams, ieziņo par jaunu un šo, lūdzu, izdzēs!


IlzeP 05.februāris, 16:29

Arī šeit tas pats - kaut kāda sistēmas kļūda bijusi.


IlzeP 05.februāris, 16:24

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja vieta zināma, ieziņojiet, lūdzu, vēlreiz, un šo dzēsiet!


Vīksna 05.februāris, 16:19

Paldies !


IlzeP 05.februāris, 16:17

Māri, vai Tu esi ieziņojis vēlreiz pareizajā vietā? Vai šo novērojumu var dzēst? Nevar eksoprtēt uz ornitho, jo "nav" novērojuma vietas.


dziedava 05.februāris, 15:50

Jāteic, ka šogad prioritāri cenšos laiku veltīt grāmatas "bīdīšanai uz priekšu", tāpēc ar mikroskopijām uz priekšu iet lēni, pamazām. Uz galda stāv pēdējie saņemtie paraugi, ko plānots tuvākā laikā apskatīt, bet paralēli grāmatai tas tuvākais laiks nāk lēnām.


dziedava 05.februāris, 15:49

Mikroskopija hipotēzi apstiprināja, paldies par paraugu! :)


Toms Čakars 05.februāris, 15:10

Paldies!


mazais_ezis 05.februāris, 12:47

Peļu klijāns.


Siona 05.februāris, 11:44

Bija uz ozola, jā!


LMM 04.februāris, 23:36

Perpolita, laikam hammonis.


Mežirbe777 04.februāris, 20:44

Paldies! Blakus esošā mūra kroga ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tomēr divas blakus esošās senās koka ēkas tādas nav. Daudzi skaisti retumi bija sastopami.


meža_meita 04.februāris, 20:29

Skaisti! Šo arī esmu redzējusi arī uz citām guļbūvēm, laikam viņai tās ļoti patīk. Žēl gan, ka tik unikāla koka ēka ir pamesta.


Vīksna 04.februāris, 19:12

Tas, ko man likāt atdalīt. Izžuvusi upes gultne ar dažādiem gliemežiem un rokās šī gliemene.


nekovārnis 04.februāris, 19:10

Paldies Artur un Ilze! :)


adata 04.februāris, 18:37

Paldies, Uldi!


IlzeP 04.februāris, 18:29

Viens lieks "t" nosaukumā bija problēma. Bet par sugas pareizību paļaujos uz Jums.


Vīksna 04.februāris, 15:43

Antodonta cygnea nevaru pierakstīt.


Vīksna 04.februāris, 15:38

Paldies !


ekologs 04.februāris, 15:21

Iespējams, kāda no Pogonognatellus sp.


meža_meita 04.februāris, 15:11

Paldies Ilze! Domāju, ka varbūt Spānis.


IlzeP 04.februāris, 14:34

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:32

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:31

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:30

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:30

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:29

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:27

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:27

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:25

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:22

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:20

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:20

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:17

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:16

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:12

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:57

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:55

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:53

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:51

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:49

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:49

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:48

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:43

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:40

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:39

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 11:13

Vai foto nav? Droši vien arī šoreiz pelēkā.


Jānis Ķuze 04.februāris, 11:03

Sveiki! H818 gredzenoju kā jauno putnu ligzdā 10.06.2023. Gulbenes pusē, šis ir pirmais nolasījums. Tik lielā skaitā ziemās reti gadās redzēt (aptuveni 20 gadus atpakaļ pie Dzeldas līdzīgos apstākļos tika uzskaitīti pie 30). Interesanti, kas piesaistīja putnu uzmanību, kaudzē bija kaut kas vairāk par tikai kūtsmēsliem.


Mežirbe777 04.februāris, 00:28

Aktīvajā sezonā noteikti jāievāc un jāpārbauda, aizdomas par Buellia violaceofusca, vai arī Lecanographa (:


Mežirbe777 04.februāris, 00:06

Physcia caesia (Hoffm.) Fürnr.


dziedava 03.februāris, 22:02

Paldies par paraugu! :) Mikroskopēju. Cukurīte ir droši, bet par sugu es vēl papētīšu. Tuvākā man zināmā sanāk Didymium bahiense, kam substrāts atbilst, jo aug uz visādiem augiem, bet tai it kā ir apaļas sporas, bet šīs tādas neregulāras un pat mazliet lauzītas. Jāsaprot, vai tā vnk gadījies, vai nav kādas citas sugas pazīme.


Vīksna 03.februāris, 20:47

Paldies !


IlzeP 03.februāris, 19:56

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (Arianta arbustorum sadēdējusi čaula)


IlzeP 03.februāris, 19:54

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:53

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:53

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:52

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:49

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:47

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:46

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:44

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:42

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (nepieaudzis Cepaea sp., varētu būt C. hortensis)


IlzeP 03.februāris, 19:41

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:40

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:38

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:36

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:35

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:33

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (Oxychilus sp.)


IlzeP 03.februāris, 19:26

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts