Aktīvie lietotāji: 360 Šodien ievadītie novērojumi: 151 Kopējais novērojumu skaits: 2171244
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Valzirgs – jauna zvēru suga Latvijas faunā!
Pievienots 2022-08-08 16:36:59

Tas jau ir gandrīz neierasti, ja kādu dienu Dabasdatos sadaļā INTERESANTĀKIE NOVĒROJUMI pie kādas sēņu, ķērpju, gļotsēņu vai blakšu sugas novērojuma nav piezīmes – jauna suga LV. Ne pie vienas Dabasdatos iekļuvušās zvēru sugas līdz šim šādas piezīmes gan nav bijis. Tagad ierakstam par valzirgu [1] šādu piezīmi drīkst pievienot. Nevienā citā man zināmā, iepriekš publicētā rakstu avotā nav norādīts, ka Latvijā būtu redzēts valzirgs. Egons Tauriņš savā monogrāfijā [2] vien norāda: "Ļoti reti Baltijas jūras dienviddaļā ieklejo cekulronis un valzirgs."

Jā, dažiem ļoti veicas. Ne tikai pamanīt laikus un neuzbrist virsū [1], kas varētu beigties ar lielu izbīli abiem. Veicas, ka nevajadzēja piepūlēties. Nevajadzēja meklēt vēl nenocirstos DMB (dabisko mežu biotopus [3]), rāpties pāri un zem kritalām, ievākt paraugus un tad mikroskopā mēģināt saskatīt nesaskatāmas lietas. Veicās arī tajā ziņā, ka nedaudz vēlāk vēl citi bija sadomājuši paklaiņot pa naksnīgo liedagu ar viedtālruņiem rokās un iegūt lietiskos pierādījumus [4] (1.att.). Paveicās arī man, turklāt divos veidos. Nebija jālauza galva par ierakstu, kam nav pievienots foto un kas ir vairāk nekā neticams – ir bijusi norādītā suga vai nē (vai sajaukts ar kādu citu). Paveicās, ka mobilo telefonu nepaņēmu līdzi uz guļamistabu un mani nepamodināja neviens no četriem zvaniem 3.50 no rīta.


1. attēls. Valzirgs Liepājas liedagā 2022. gada 4. jūlijā. Foto: Dana Domareva (Facebook)

Vai šī patiešām ir pirmā reize, kad kāds valzirgs "spēra kāju uz Latvijas zemes"? Domāju, ka nē. Pirmkārt, šī bijusi gan ļoti liela veiksme aculieciniekiem atrasties īstajā vietā un īstajā laikā, gan liela nejaušība, valzirgam izkāpjot krastā vietā, kur tam priekšā "sagaidītāji". Nerunāsim par laikiem, kad latviski rakstīja tikai bībelēs, kad, protams, nebija viedie tālruņi un kad cilvēki liedagā neslaistījās bez darba. Nerunāsim arī par tiem laikiem, kad mūsu, ja ne bioloģiskie tad ģeogrāfiskie senči cūkdelfīnus medīja ar harpūnām [5] un kad Baltijas jūrā dzīvoja Grenlandes roņi [6]. Tomēr pieskaitīto valzirgu vēsture Latvijā sākas no 2022. gada 3. jūlija.

Jā, mūsdienās būt jūras zvēru ekspertam ir ļoti viegli. Nemaz nav jāmeklē kāds kuģis un jādodas jūru plašumos "dzīt pēdas" jūras zvēriem. Kolēģi par naktī notikušo painformē "pieklājīgā" rīta agrumā, kad lietiskie pierādījumi jau ievietoti internetā (Facebook). "Zvans draugam" (e-vēstules veidā citu valstu jūras zvēru ekspertiem), pasērfošana internetā (lai latviski palasītu, ko raksta citu valstu e-laikrakstos/portālos), un secinājumus var izdarīt dažu stundu laikā.

Secinājumi? Ir "kritis" jauns rekords. Dānijas jūras zvēru pētnieka Kārļa Kristiāna Kinces (Carl Christian Kinze) rīcībā esošā informācija liecinot, ka līdz šim tālākais valzirgu iepeldējums Baltijas jūrā reģistrēts tālajā 1939. gadā Vismāras līcī (Vācija). Baltijas jūras gadījumā valzirga vizīte joprojām uzskatāma par unikālu, iespējams, uz vienas rokas pirkstiem skaitāmu gadījumu. Dānijas portāls DR norāda: "Kopš 1900. gada Dāniju ir apmeklējuši mazāk nekā 10 valzirgu. Bet šogad esam redzējuši jau divus" [7]. Jāņem vērā, ka Dāniju apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūras pats "aizsākums" jūras šaurumi, kas savieno Ziemeļjūru un Baltijas jūru. Un, aizsteidzoties šim stāstam pa priekšu: no šiem diviem viens (vārdā Freja) neizvēlējās iespēju iepeldēt Baltijas jūrā, bet pasaules slavu izpelnījās citā veidā: 2021. gada rudenī, viesojoties Nīderlandē, vairākas dienas padzīvoja uz kādas valzirgu klases zemūdenes [8] klāja [9].

Kā pareizi noprotat, otrs ne tikai iepeldēja Baltijas jūrā, bet atpeldēja vismaz līdz Liepājai. To ļauj secināt abu valzirgu "fotosesijas". Par Freju nodēvētajai valzirgu jaunkundzei ir ļoti īsi ilkņi (kā norāde uz jaunību). Savukārt, Baltijas jūrā iepeldējušam valzirgam visos attēlos redzami vienādgari un galos satuvināti ilkņi. Norvēģu biologs un godalgots vienas dienas laikā atrodamo sugu mednieks Rūne Oe (Rune Aae) [10] zina teikt, ka valzirga vecums novērtēts 25-30 gadu robežās. Ja var ticēt Vikipēdijai [11], tas priekš valzirga ir ļoti solīds vecums. Jāpiebilst, ka arī šo valzirgu Štrālzundes jūras muzeja darbinieki pēc tā apskates Rīgenas smilšainajā liedagā klasificējuši kā dāmu [12]. Vēl pirms tam zviedri šai valzirgu kundzei bija devuši vārdu Stens [13]. Laikmetā, kad virzāmies uz bezdzimuma cilvēku sabiedrību, tas, acīmredzot, jāuztver par pašsaprotamu lietu…

Jautāsiet, kas zināms par Stena/Stenas "pastaigām" Baltijas jūrā? Kārļa Kristiāna Kinces norādes uz virzieniem "sērfošanai internetā" un pati "sērfošana" liecina, ka maija vidū viņa pirmo reizi piereģistrēta Dānijas salā Lesje (Læsø) Kategatā apmēram pa vidu starp Dāniju un Zviedriju [14]. Jūnijā sākumā viņa dzīvojusies pa Kategata Zviedrijas piekrasti [13,15]. Jūnija vidū valzirdzene pārsteidza pludmales apmeklētājus Rīgenas salā (Vācija) [12]. Vēl pēc nedēļas, t.i. saulgriežu laikā viņa to atkārtoja kādā sabiedrībai neatklātā Rietumpomožes vojevodistes (Polija) pludmalē [16]. Un tad viņa pieteicās Latvijas liedagotājiem (no vārda liedags!)…

Vai Stenam/Stenai bijuši vēl kādi Baltijas jūras krasta vai saliņu apmeklējumi? To zina tikai viņa pati. Tikai viņa pati zina, kāpēc, visticamāk, no Atlantijas okeāna arktiskajiem ūdeņiem devusies tālā peldējumā uz dienvidiem un pat iepeldējusi Baltijas jūrā, kas valzirgiem, iespējams, ir tas pats, kas cilvēkam tuksnesis. Jo Baltijas jūrā neatrast to (vai tie ir izmēros daudz sīkāki un/vai retāk sastopami), ko valzirgs ēd savā ierastajā dzīvotnē (arktiskajos ūdeņos): garneles, krabjus, cauruļtārpus, mīkstos koraļļus, tunikātus, jūras gurķus, dažādus moluskus [11]. Par to netieši liecina no Štrālzundes jūras muzeja jūras zvēru eksperta Mihaila Dēnes (Michael Dähne) saņemtais komentārs: "Es domāju, ka dzīvnieks ir nopietni zaudējis svaru, šķiet, ka viņam ir sliktāks veselības stāvoklis nekā agrāk Rīgenā vai pat Polijā."

Iespējams, Stens/Stena nezina, kas liek viņai doties bioloģiski nepamatotos klejojumos. Iespējams, ka arī valzirgi līdzīgi kā delfīni un vaļi visā pasaulē, un it īpaši Melnajā jūrā [17], cieš no dažādām cilvēka aktivitātēm. Bet, iespējams, viss ir daudz vienkāršāk: ja starp cilvēkiem ir klejotāji, arī tādi, kas pamanās iet bojā, kāpēc gan lai starp jūras zvēriem nebūtu tādu – ar noslieci uz klejošanu (it īpaši, ja esi vēl gana jauns vai jau "pensionārs"). Rakstā par slaveno valzirdzeni Freju [9] ievietota ne mazāk slavenā valzirgu jaunskunga Vallija Eiropas apceļošanas karte (2. att.).


2. attēls. Valzirga Vallija novērojumu vietas Ziemeļjūrā un pie Islandes 2021. gadā (https://www.dailymail.co.uk/news/article-10160121/Female-walrus-taken-cuddling-Walrus-class-SUBMARINE-Dutch-port.html).

Aprēķināts, ka zināmais piereģistrētais "pārgājiena maršruts" līdz Islandei Vallijam bijis vismaz 4000 km [18].

Jā, ir cilvēki, kas seko influenceriem, un ir cilvēki, kas seko valzirgiem (to klejojumiem). Starp viņiem ir arī pieminētais Rūne Oe. Izrādās, ka Stens/Stena no Atlantijas ziemeļiem visticamāk peldējusi gar Norvēģijas piekrasti, kur piereģistrēta divās vietās. Rūne arī sastādījis valzirdzenes ceļojuma karti. Katrs šo karti var apskatīt šeit un katrs var parēķināt, cik km nopeldējiusi Stens/Stena, vismaz no pirmā "kontrolpunkta".

Valzirgs Latvijā piereģistrēts. Vai pieskaitīsim to Latvijas faunai? Jā un nē. Latvijā konstatēto zvēru sugu sarakstam to pievienosim, līdzīgi kā afalīnu, tini vai lielo naktssikspārni. Par īstiem vietējās faunas pārstāvjiem gan tos nesauksim, tikai par maldu viesiem. Līdz ar to arī topošajā Eiropas zīdītājdzīvnieku atlantā [19] neparādīsies atzīme par sugas klātbūtni attiecīgajā Latvijas kvadrātā. Un arī līdzīgu iemeslu dēļ valzirgs netiks iekļauts projekta LIFE FOR SPECIES ietvaros topošajā Latvijas Sarkanajā grāmatā [20], lai gan suga iekļauta ne tikai Grenlandes Sarkanajā grāmatā/sarakstā [21], bet arī Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) Sarkanajā grāmatā/sarakstā (kategorijā "gandrīz apdraudēta suga") [22].

Informācijas avoti

1. https://dabasdati.lv/lv/observation/lvahui5ffqhmcf78ov5j1poun0/

2. Tauriņš E. 1982. Latvijas zīdītājdzīvnieki. Rīga, Zvaigzne.

3. http://latvijas.daba.lv/biotopi/mezi.shtml

4. https://irliepaja.lv/vide/valzirgs-apciemo-liepajas-pludmali/

5. https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2016_files/1%20numurs/V_Berzins_B_Dumpe_Cukdelfinu_LVIZ_2016_1.pdf

6. Glykou A., Lougas L., Piličiauskienė G., Schmölcke U., Eriksson G., Lidén K. 2021. Reconstructing the ecological history of the extinct harp seal population of the Baltic Sea. Quaternary Science Reviews (251).

7. https://www.dr.dk/nyheder/regionale/nordjylland/stor-hvalros-er-det-seneste-sjaeldne-dyr-i-danmark-det-er-det-vildeste

8. https://en.wikipedia.org/wiki/Walrus-class_submarine

9. https://www.dailymail.co.uk/news/article-10160121/Female-walrus-taken-cuddling-Walrus-class-SUBMARINE-Dutch-port.html

10. https://www.sabima.no/artsjakten-1900-arter-funnet-lopet-dogn/

11. https://en.wikipedia.org/wiki/Walrus

12. https://www.ndr.de/nachrichten/mecklenburg-vorpommern/Walross-am-Strand-von-Ruegen-Gast-aus-der-Arktis,walross254.html

13. https://norrahalland.se/nyheter/valrossen-paa-nidingen-dopt-till-sten/30158

14. https://nordjyske.dk/nyheder/frederikshavn/hvalrossen-paa-laesoe-forsvundet/2920971

15. https://norrahalland.se/nyheter/valrossen-sten-har-synts-i-skaane/30273

16. https://kronika24.pl/sensacja-w-okolicach-mielna-mors-wypoczywal-na-baltyckiej-plazy/

17. https://nra.lv/pasaule/384705-kara-del-melnaja-jura-iet-boja-tukstosiem-delfinu.htm?utm_source=neatkariga.nra.lv&utm_medium=site&utm_campaign=nralvLinks&utm_content=redirect

18. https://www.bbc.com/news/uk-england-cornwall-58632372

19. https://dabasdati.lv/lv/article/parskats-par-ziditaju-mammalia-noverojumiem-portala-dabasdatilv-2017-gada/2017/

20. https://www.lifeforspecies.lu.lv/par-projektu/par-projektu/

21. https://www2.dmu.dk/pub/groenlands_roedliste_2007_dk.pdf

22. https://www.iucnredlist.org/species/15106/45228501

Materiāls sagatavots Eiropas Komisijas LIFE projekta “Apdraudētas sugas Latvijā: uzlabotas zināšanas un kapacitāte, informācijas aprite un izpratne” (projekta Nr. LIFE19 GIE/LV/000857 - LIFE FOR SPECIES) ietvaros. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.

Šis materiāls satur tikai projekta LIFE FOR SPECIES īstenotāju viedokli, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un Eiropas Komisija nav atbildīgas par šeit sniegto informāciju un tās iespējamo izmantojumu.

Valdis Pilāts
zīdītāju eksperts
Dabas aizsardzības pārvalde
Projekts LIFE for Species

2022-07-06

Pēdējie novērojumi
Libellula depressa - 2025-06-01 gunitak
Emberiza citrinella - 2025-06-01 Sintija Martinsone
Parus major - 2025-06-01 finesse
Passer montanus - 2025-06-01 finesse
Circus aeruginosus - 2025-06-01 finesse
Corvus corone cornix - 2025-06-01 finesse
Alauda arvensis - 2025-06-01 finesse
Nezināms
Ignotus
@ Vīksna
Pēdējie komentāri novērojumiem
adata 01.jūnijs, 07:33

Paldies, Vija! Tāda doma man bija, domāju, pavērošu vēl sudrabainu apvalciņu drošībai. Stiklaino kājiņu pamanīju.


zemesbite 31.maijs, 23:52

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 31.maijs, 23:48

Paldies,Uģi, par labojumiem!


edge 31.maijs, 23:48

Mārtiņš izanalizējis visas bildes.


Ziemelmeita 31.maijs, 23:47

Paldies,Marek, par labojumiem!


nekovārnis 31.maijs, 23:20

Rāceņu vai kāpostu baltenis


W 31.maijs, 23:08

Marek, paldies!


P.Timoščuks 31.maijs, 23:03

Jā, visticamāk, paldies!


CerambyX 31.maijs, 22:31

Grūti saskatīt, bet izskatās sīks - varbūt tomēr Grammoptera ruficornis?


Amanda 31.maijs, 21:15

Lielie ķīri


Ivars Leimanis 31.maijs, 21:05

Man izskatās, ka lēverainums tāds paknaps. Ko Tu teiktu par Lophozia ventricosa?


Irbe 31.maijs, 19:51

Niedru lija


zemesbite 31.maijs, 19:39

Paldies, Kārli!


zemesbite 31.maijs, 19:31

Paldies, Raivo!


zemesbite 31.maijs, 19:27

Paldies, Uģi!


Gaidis Grandāns 31.maijs, 19:11

Aizdomas, ka novērojuma vieta nav precīzi atzīmēta


Pūcis 31.maijs, 18:11

Kļūda, ievadot datus…


ekologs 31.maijs, 18:06

Jā, ļoti iespējams :)


gunitak 31.maijs, 17:52

Liels paldies!


Amanda 31.maijs, 17:46

Ceru ķauķis


Lemmus 31.maijs, 17:37

Tas bija viens no variantiem. :)


dziedava 31.maijs, 16:15

Oho! Vispirms te jāsaprot, vai sporu mākonis viegli nāk no kausiņa (tad armijā sporu stadijā vajadzētu būt arī tukšiem kausiņiem), vai arī stingri turas iekšā. Izskatās apaļīgas, tas ir neparasti.


dziedava 31.maijs, 16:05

Paldies, Renāt!


Amanda 31.maijs, 15:23

Varbūt egļu krustknābis


Amanda 31.maijs, 15:20

Mizložņa


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:30

Šķiet B.humilis, jo krūšu vidū novērojama tumšs laukums, kas B.muscorum nav raksturīgi un matini uz vēdera ir ar izteiktākiem rudākiem akcentiem nekā tas būtu B.muscorum.


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:13

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:12

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:11

Varam redzēt, ka krūtis ir piesātināti oranžīgas un bez sirmajiem matiņiem krūšu malās. Varētu šķist, ka tēviņam ir koši blondi mati, bet tā ir gaismas spēle. Uz vēdera tergītiem arī neredzās tumšas svītras kā, piemēram B.humilis un nav rudu, sirmu matiņu klājuma kā B.pascuorum. Pats vēdera gals ir balts, tātad noteikti B.hypnorum. :)


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:06

B.vestalis būtu daudz ar piesātinātāku dzelteno krāsu gan uz krūtīm, gan vēdera tergītiem. Pļavā kad manīts parasti izceļas uz B.bohemicus fona. Šī domāju tieši būs B.bohemicus


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:54

B.sylvestris


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:54

B.sylvestris


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:53

Šeit ir samērā grūti pateikt. Lielākā iespēja, ka redzam B.hortorum vai arī B.ruderatus, tomēr nevar arī atmest B.barbutellus (būtu labi redzēt kājas). Iespējams kāds zinošāks ar savu aci spēs nodalīt.


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:23

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:23

Visticamāk B.campestris tēviņš


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:21

Šķiet būs B.pascuorum


Ivetta 31.maijs, 10:24

Paldies, Uģi, par noteiktajiem!


Kārlis Levinskis 31.maijs, 09:44

Ja skatās uz kolorītu, matiņu garumu un pakaļējām kājām (neizskatās, ka būtu putekšņu vācelītes) domāju, ka visticamāk varētu būt B.bohemicus. Bet, lai noteiktu uz 100% labākais būtu redzēt vēdera galiņu.


dziedava 31.maijs, 09:42

Paldies, Raivo! :)


Arnis2 31.maijs, 08:10

Tā ir Sēlija:)


Mareks Kilups 31.maijs, 07:18

izskatās, ka pelēkās apgūst arī Latgali!


Ziemelmeita 31.maijs, 06:45

Paldies par labojumiem, Uģi!


Ziemelmeita 31.maijs, 06:43

Paldies, Raivo!


Mežirbe777 31.maijs, 03:19

Parmelia sulcata


Mežirbe777 31.maijs, 03:18

Hypogymnia physodes (+ iespējams lihenofīlā sēne)


Mežirbe777 31.maijs, 03:13

Physconia distorta


Mežirbe777 31.maijs, 03:10

Usnea hirta


Mežirbe777 31.maijs, 03:07

+ Par H.physodes


Mežirbe777 31.maijs, 03:06

Evernia prunastri


Mežirbe777 31.maijs, 03:05

Physcia caesia


Mežirbe777 31.maijs, 03:02

Physconia distorta


Mežirbe777 31.maijs, 03:00

Tas taču Stereocaulon sp. ! Superskaists :)


Mežirbe777 31.maijs, 02:55

Platismatia glauca


Mežirbe777 31.maijs, 02:52

Parmelia sulcata


Mežirbe777 31.maijs, 02:51

Evernia prunastri


Mežirbe777 31.maijs, 02:50

Ramalina fraxinea


Mežirbe777 31.maijs, 02:47

Hypogymnia physodes


Mežirbe777 31.maijs, 02:44

1.Foto E.prunastri un H.physodes / 2. P.sulcata


Mežirbe777 31.maijs, 02:41

Hypogymnia physodes


Mežirbe777 31.maijs, 02:39

Lecanactis abietina


Mežirbe777 31.maijs, 02:34

Hypogymnia tubulosa


Mežirbe777 31.maijs, 02:30

Ramalina fastigiata


Mežirbe777 31.maijs, 02:28

Caloplaca flavorubescens


Mežirbe777 31.maijs, 02:27

Xanthoria parietina


Mežirbe777 31.maijs, 02:22

Chaenotheca ferruginea


Mežirbe777 31.maijs, 02:17

Xanthoria parietina


Mežirbe777 31.maijs, 02:16

Xanthoria parietina


Mežirbe777 31.maijs, 02:14

Xanthoria parietina


Mežirbe777 31.maijs, 02:14

2. Foto centrā ir pārliecinoša Calicium salicinum :)


Mežirbe777 31.maijs, 02:12

Evernia prunastri


Mežirbe777 31.maijs, 02:08

Evernia prunastri


Mežirbe777 31.maijs, 02:01

Caloplaca flavorubescens


Mežirbe777 31.maijs, 01:53

Chaenotheca ferruginea


Mežirbe777 31.maijs, 01:52

Izteiksmīga Platismatia glauca :)


Mežirbe777 31.maijs, 01:48

Ramalina fraxinea


Mežirbe777 31.maijs, 01:44

Būs vien C.furfuracea, morfoloģija var variēt :)


Mežirbe777 31.maijs, 01:40

Physcia caesia


Mežirbe777 31.maijs, 01:38

Xanthoria parietina


Mežirbe777 31.maijs, 01:37

2. Foto krāšņa Physcia caesia. Pirmais foto neatbilstošs.


Mežirbe777 31.maijs, 01:35

Physcia caesia


Mežirbe777 31.maijs, 01:33

2. Foto noteikti ir C.phaeocephala ( ĪA suga ) 1.visticamāk Calicium viride


Mežirbe777 31.maijs, 01:25

Drīzāk Hypogymnia tubulosa :)


Mežirbe777 31.maijs, 01:18

Maldinoša Parmelia sulcata?


CerambyX 31.maijs, 01:17

Visticamāk Scolopostethus grandis


Mežirbe777 31.maijs, 01:04

+ Par P.distorta


Mežirbe777 31.maijs, 01:00

Chrysothrix candelaris


Mežirbe777 31.maijs, 00:57

Ramalina farinacea


Mežirbe777 31.maijs, 00:53

Ļoti jau līdzīga Reichlingia leopoldii, bet Renāte lai dod galavārdu. Šo vēl nav sanācis sastapt.


Mežirbe777 31.maijs, 00:37

Peltigera rufescens


Mežirbe777 31.maijs, 00:34

Evernia prunastri


Mežirbe777 31.maijs, 00:33

Platismatia glauca


Mežirbe777 31.maijs, 00:30

Xanthoria candelaria


Mežirbe777 31.maijs, 00:27

Savādas formas Flavoparmelia caperata? Noteikti kas interesants :)


Mežirbe777 30.maijs, 23:30

Ar lielu varbūtību Lachnellula resinaria.


dziedava 30.maijs, 19:47

Rūsgans var būt arī pa malām, pakāje


Mari 30.maijs, 19:43

Nāksies vēlreiz šo apciemot :)


dziedava 30.maijs, 19:13

Tad ir neparasti. Varbūt parastais gļotpūpēdis, varbūt kāda vēl neaprakstīta suga :). Būtu interesanti mikroskopiski pārliecināties, vai atbilst parastajam.


dziedava 30.maijs, 19:11

Super! No retā gala un salīdzinoši ļoti agri!


dziedava 30.maijs, 19:06

Būtu labi, ja izdotos kaut ko rūsganu novērot, lai apstiprinātu hipotēzi :). Jo ar tiem dzeltenajiem līdz galam nav skaidrības, jā.


dziedava 30.maijs, 19:04

Vajadzētu palikt rūsganam. Pavasarī aug rūsganais ragansviests, kas ir dzeltens ar rūsganiem pleķiem, var palikt viss rūsgans, vai tikai kādas rūsganas iezīmes.


W 30.maijs, 19:01

Paldies, eksperti - Marek, Uģi, Artur!


Mari 30.maijs, 18:58

3., 4., 5., foto 29. maijā. Sanācis ragansviests :) Tikai kāds? Parastais?


FunnyFox 30.maijs, 18:54

Man likās dzeltens arī dabā.


dziedava 30.maijs, 18:37

Šobrīd noteikti jāglabā mitrumā, varbūt var pat īslaicīgi ūdenī ielikt, lai uzņem pietiekami mitruma. tad var pusaizvērtā kastītē uz mitrām salvetēm, bet jāskatās, lai ir mitrums.


Mari 30.maijs, 18:33

Es domāju, ka jā - baltie attīstībā :)


Mari 30.maijs, 18:32

Mīksti, gļotaini, paņēmu paraudziņu, baidos vai nobriedīs mājas apstākļos....


Mari 30.maijs, 18:31

1. foto 27. maijā; 2., 3., 4. un 5. foto 29. maijā.


dziedava 30.maijs, 18:30

Oho, tie brūnie varētu būt baltie attīstībā?! Mīksti? Šobrīd nav ideju, ļoti interesanti


Eggy 30.maijs, 16:36

Paldies!


ivars 30.maijs, 16:33

Niedru lija.


mufunja 30.maijs, 16:15

Paldies Arturs


ekologs 30.maijs, 15:54

Melndzeltenā sēņmārīte (Psyllobora vigintiduopunctata).


ekologs 30.maijs, 15:52

Pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara).


dziedava 30.maijs, 11:59

Tik dzeltens? Vai tikai tā izskatās?


Vīksna 30.maijs, 08:42

Paldies !


Vīksna 30.maijs, 08:40

Paldies !


ekologs 30.maijs, 08:37

Domas vedina uz pazemes kameni (Bombus subterraneus), bet, tas ir tikai pieņēmums :)


CerambyX 30.maijs, 08:35

O, forši - jauni atradumi prom no zināmajām Zemgales vietām. Interesanti, ka, ņemot vērā sugas izplatību Igaunijā, tad teorētiski Latvijā būtu jābūt arī Vidzemē un droši vien arī vēl citur. Tagad īstais laiks meklēt! :)


guta7 30.maijs, 08:07

Vakar viņu bija diezgan daudz, pat vairāk, nekā atzīmēju.


guta7 30.maijs, 08:04

Paldies par skaidrojumu! Noderīgi.


ekologs 30.maijs, 08:04

Mīkstspārnis (Cantharis livida).


guta7 30.maijs, 08:02

Paldies ar labojumu, Uģi!


ekologs 30.maijs, 08:02

Manuprāt, tīruma kamene (Bombus pascuorum).


ekologs 30.maijs, 07:59

Zeltastes mūķene (Euproctis similis).


ekologs 30.maijs, 07:55

Krāšņblakts (Corizus hyoscyami).


ekologs 30.maijs, 07:54

Ošu pļavraibeņa kāpurs (Euphydryas maturna).


ekologs 30.maijs, 07:44

Tumšā ēnvabole (Melandrya dubia).


ekologs 30.maijs, 07:33

Plakanis (Uleiota planata).


ekologs 30.maijs, 07:29

Melnulis (Bolitophagus reticulatus).


CerambyX 30.maijs, 01:01

Labi 'nokartēti' šīs sugas atradumi Ziemeļgaujā šogad! :)


CerambyX 30.maijs, 01:00

Ja bija tāds izteikti liels, tad sanguineus priežu mežos būs tipiskākā suga


Vīksna 30.maijs, 00:33

Senāk bija labs sēņu mežs, arī melnais stārķis dzīvoja. Tagad pat visas vecāko audžu atliekas izzāģētas, daļa vidējo audžu nozāģētas vai izretinātas, izbraukātas, vietām briesmīgas vēžas, dažus atstātos kokus vējš izgāzis.Postaža kā pēc kara un vērtīgais sabojāts


mufunja 29.maijs, 20:27

mēģināšu :)


dziedava 29.maijs, 20:17

Oho, šo būtu jāvēro..


ekologs 29.maijs, 16:04

Ou, jā...:) Paldies par labojumu, Uģi :)


inita_h 29.maijs, 14:36

Paldies!


dziedava 29.maijs, 14:30

Paldies, Ivar, būtu jau jauki! :) Līdzīga ir.


ekologs 29.maijs, 14:06

Marek, Uģi, paldies!


Ivars Leimanis 29.maijs, 13:27

Lophozia guttulata


copmen 29.maijs, 13:25

Varbūt kāds zin, kāpēc pienene tāda? Trīs tādas ieraudzīju.


Liepzieds 29.maijs, 09:22

Vai šī būtu pūces atrija?


Liepzieds 29.maijs, 09:21

Vai tīruma vijolīte?


nekovārnis 29.maijs, 09:03

Manuprāt drīzāk Dermestes laniarius


nekovārnis 29.maijs, 08:56

Šī manuprāt prauleņa Platycerus caprea mātīte. P.caraboides priekškrūšu vairoga punktējums blīvāks, vienmērīgāks.


nekovārnis 29.maijs, 08:29

Otrajā foto rievainais skujkoku koksngrauzis, Asemum striatum


ekologs 29.maijs, 07:38

Šis varētu būt egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus).


ekologs 29.maijs, 07:34

Melnulis (Bolitophagus reticulatus).


ekologs 28.maijs, 23:07

Pētereņu sfings (Hemaris tityus).


Vīksna 28.maijs, 20:26

Naktstauriņš - sfings, varbūt pētereņu, līdzīgs arī sausseržu, speci vairāk zin.


a.b 28.maijs, 20:23

Visi trīs vienādi balti ?


a.b 28.maijs, 20:23

Baltais taču ?


AtisL 28.maijs, 18:28

Mazākais apakšā.


a.b 28.maijs, 18:00

Vīsi ļoti līdzīgi. Kurš no četriem ir zīda?


W 28.maijs, 17:50

Uģi, paldies!


spiigana 28.maijs, 14:09

Aizmugurējai kājai palielinot izskatās, ka gredzenam cipari 20, 29 vai 28, bet skaidri diemžēl neredz nevienā bildē.


spiigana 28.maijs, 13:05

Nu jā, laikam vēlamo pieņēmu par esošo, lielo nekad neesmu satikusi, kamēr ar brūnajām pilni faili... Paldies!


ekologs 28.maijs, 12:38

Joslainais ādgrauzis (Dermestes lardarius).


kamene 28.maijs, 10:34

Paldies, Mārtiņ, par sarkanacēm!


kamene 28.maijs, 10:26

Paldies!


Vīksna 28.maijs, 10:08

Paldies !


ekologs 28.maijs, 09:41

Lapgrauzis (Gonioctena viminalis).


ekologs 28.maijs, 09:39

Sprakšķis (Selatosomus cruciatus).


Vīksna 28.maijs, 09:38

Paldies !


zane_ernstreite 28.maijs, 08:40

Arī par šo paldies!


zane_ernstreite 28.maijs, 08:40

Ak tā, paldies, Uģi!


megemege 28.maijs, 00:11

27.05. plkst. 18:47 novērots ligzdā viens peļu klijāna mazulis. Brīdi pat likās, ka ligzdā vēl viens kustas, bet 100% pārliecība nebija. Pievienotas bildes.


ekologs 27.maijs, 23:06

Ok, skaidrs! Paldies arī par pārējiem labojumiem :)


zemesbite 27.maijs, 22:49

Paldies, Uģi!


Martins 27.maijs, 22:41

Limax ater nebūs - tā suga var būt no sarkanas lidz melni, taču kopumā vienkrāsaina. Šim eksemplāram labi redzami melnie plankumi un svītras, kas raksturīgi L.cinereoniger.


dekants 27.maijs, 22:18

Lielajai čakstei sakļauta aste (sēžot) no apakšpuses viscaur balta. Brūnajai čakstei astes galā plata, melna svītra.


Ivars Leimanis 27.maijs, 22:09

Es jau neko! Skaidrs, ka ekspertiem ir labi zināms, kapēc kāds kukaiņa novērojums uzskatāms par interesantu. Es tikai arī sagribēju to uzzināt. :) Paldies, Uģi, par infu!


CerambyX 27.maijs, 21:57

drīzāk melanarius


CerambyX 27.maijs, 21:53

Suga tai vabolei, kas pa labi :)


CerambyX 27.maijs, 21:51

Dytiscus sp. ir, bet ne marginalis


CerambyX 27.maijs, 21:51

Man ar pēc Andrena vaga izskatās, pat ja varbūt tāds nedaudz vēlāks īpatnis (visbiežāk suga agrāk pavasarī - pat martā, bet g.k. aprīlī).


Ziemelmeita 27.maijs, 21:40

Paldies,Uģi!


Ziemelmeita 27.maijs, 21:35

Paldies,Artur un Uģi!


CerambyX 27.maijs, 21:33

Šī teorētiski 'vieglāk' atrodama suga (dzīvo uz pēterenēm saulainās un sausākās vietās), bet tikai 2013. gadā Latvijā pirmo reizi konstatēta, kas acīmredzot pēdējos 5-7gados diezgan izplatījusies. Droši vien kaut kad drīz varbūt arī sasniegs tādu 'biežumu' (vismaz ziņoto novērojumu skaita ziņā), ka varēs pie interesantajiem arī neatzīmēt, bet pagaidām jau, manuprāt, ir labi izcelt, lai pievērstu uzmanību šīs sugas atradumiem.


Ivars Leimanis 27.maijs, 21:21

Tas pats interesantums - "Salīdzinoši slēpts dzīvesveids. Maz novērojumu tāpēc izplatība un fenoloģija neskaidra."?


Ziemelmeita 27.maijs, 21:18

Paldies,Artur,par sugu noteikšanu!


Mari 27.maijs, 21:11

Mēģināšu apsekot pēc pāris dienām :)


dziedava 27.maijs, 21:05

Oho, interesanti, kas tur izaugs


ekologs 27.maijs, 21:04

Manuprāt, melnā mežaskudra tā nebūs. Vairāk uz tumšās koksnes skudras pusi, bet te vēl kādam jāpaskatās.


Eggy 27.maijs, 20:47

Paldies!


ekologs 27.maijs, 20:41

Melnulis (Bolitophagus reticulatus).


Ziemelmeita 27.maijs, 20:35

Paldies,Artur!


ekologs 27.maijs, 20:28

Mazais priežu smecernieks (Hylobius pinastri).


ekologs 27.maijs, 20:20

Vītolu koksngrauzis (Lamia textor).


Ziemelmeita 27.maijs, 20:10

Paldies,Artur!


ekologs 27.maijs, 20:08

Sprakšķis (Ctenicera pectinicornis).


Ziemelmeita 27.maijs, 18:03

Paldies,Artur!


mufunja 27.maijs, 14:21

Paldies Arturs :)


ekologs 27.maijs, 13:42

Brūnā smilšvabole (Cicindela hybrida).


ekologs 27.maijs, 13:40

Lapkoku ligzdu koksngrauzis (Rhagium mordax).


dziedava 27.maijs, 12:54

Varbūt ir skats pa lielāku gabalu? Varētu būt sprodzīte, bet mazliet dīvains skats.


dziedava 27.maijs, 12:52

Attīstība netika novērota? Tas ir pats sākums, sugu no tā diemžēl nevarēs noteikt.


ekologs 27.maijs, 11:36

Lapgrauzis (Donacia sp.).


ekologs 27.maijs, 11:33

Lapgrauzis (Gonioctena viminalis).


ekologs 27.maijs, 11:29

Sprakšķis (Ctenicera pectinicornis).


Ivars Leimanis 27.maijs, 10:29

Oki, skaidrs, "mīklaina" suga. :) Paldies, Marek!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts