Aktīvie lietotāji: 190 Šodien ievadītie novērojumi: 146 Kopējais novērojumu skaits: 991908
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Process ir galvenais, ne zinātniskais grāds!
Pievienots 2020-10-30 18:47:27

Julitu Klušu es ievēroju pirms gadiem astoņiem: sākumā aci piesaistīja dabas fotogrāfijas sociālajos tīkols, tad satikāmies kukaiņu foto konkursā, un vēlāk piedāvāju rakstīt žurnālā "Vides Vēstis". Pa šiem gadiem Julita vienmēr bija pirmā, kas iesniedza raksta materiālus, rūpīgi uzpasēja visas izmaiņas, un tāpēc varu galvot, ka viņas rakstos aplamību nav. Julita ir klusa, noslēgta pret nepazīstamiem cilvēkiem, bet kopā ar savējiem – aizrautīga stāstniece. Viņa ir cilvēks, ar kuru var iet izlūkos. Es uzskatu, ka Julita ir Latvijai ļoti nozīmīgs cilvēks, kas nesavtīgi nododas idejai un dabas izpētei velta pilnīgi visu savu laiku. Un tas dod rezultātu: iespējams, dzīvojam valstī ar vislabāk organizēto gļotsēņu sabiedrisko pētniecību!

Zibsnis no dzīves:
Reiz, kad mājnieki gribējuši cept piparkūkas uz svētkiem, viņi atraduši cepeškrāsnī pērnās. Tas spilgi ilustrē ģimenes attieksmi pret ikdienību: katrs iegrimis savos darbos un hobijos tā, ka mazajā virtuvītē ieskrien tikai uz īsu brīdi.

Julita, esam satikušās Lāčupītes mežā, kuru esi izstaigājusi krustu šķērsu, jo dzīvo Iļģuciemā. Pirms gadiem desmit Tu vēl nebiji dabas pētniece?

Pētniece nebiju, bet dabu sāku tā intensīvāk fotografēt pirms desmit gadiem. Bērni bija mazi, mēs pa vasarām dzīvojām Engurē, un tad fotografēju visu pēc kārtas: kukaiņus, putnus, augus; man nebija nekādu specifisku interešu. Un tad sāku meklēt, kādas sugas esmu nobildējusi. Tolaik rosījos pa draugiem.lv, taisīju dabas foto galerijas. Vēl veidoju savu lapu Dziedava.lv un visu, ko safotografēju, liku arī tur. Iepazinos ar Andu Straumi, un viņa pateica, ka ir tādi Dabasdati.lv – tur var likt fotogrāfijas, un zinātāji pateiks, kas tas ir. Un tā 2009. gada 28. decembrī es piereģistrējos, un man bija pirmie trīs novērojumi: putns, kas ieskrējis istabā – izrādījās, tas bija pelēkais mušķērājs, un divi tauriņi, viens no tiem citrontauriņš. (Smejamies.) Jā, tāds ļoti rets, un es gribēju uzzināt, kā to sauc. Otrs bija lielais atraitnīšu raibenis.


Julita Kluša. Foto: Anitra Tooma

Bija posms, kad ar šalli mērīji dižkokus Rīgā.

Jā, tas viss notika vienā laikā, mēs ar vīru sākām interesēties par dižkokiem, bērni auga, kamēr gaidīju viņus no pulciņiem, bija brīvs laiks. Staigāju pa Rīgu un mērīju dižkokus. Savu pirmo dižkoku nomērīju ar šalli, jo tā bija vienīgā, kas gadījās pa rokai. Koku mērīšanas dēļ sazinājos ar Gunti Eniņu, viņš mani novirzīja pie Anša Opmaņa. Sāku Ansim uzdot visādus jautājumus, arī par sēnēm, par sūnām, par citiem augiem, un viņš centās atbildēt.

Kad tu pamanīji gļotsēnes? Gadu vēlāk – 2010. gada rudenī es rakstīju Ansim vēstuli: "Šito gan es nesaprotu – kas tas ir???" Un tur bija lērums jautājumu, uz kuriem Ansim nebija atbilžu, un arī Dabasdatos nevienam nebija ideju. Jā, tagad varu svinēt savdabīgu jubileju.

Tad sāku meklēt internetā, Google par laimi jau bija. Atradu poļu gļotsēņu lapu un sāku piemērīt, kas varētu būt tas, ko esmu nofotografējusi Latvijā. Sākumā bija tikai kādi pāris novērojumi gadā, vēlāk sazinājos ar mikoloģēm Initu Dānieli un Diānu Meieri, un izrādījās, ka Latvijā gļotsēnes neviens nepēta un mani ātri vien sāka uzskatīt par galveno speciālistu šajā jomā, kaut es zināju šausmīgi maz.


Šokolādes gļotsēne Stemonitis sp. Foto: Julita Kluša

Kāda situācija šajā jomā ir pēc desmit gadiem?

Pateicoties Dabasdatiem, ir notikušas grandiozas izmaiņas. Ir atklāts daudz jaunu sugu un varietāšu, ne viens vien jau nosaka gļotsēnes ar mikroskopu. Pavasarī arī es nopirku mikroskopu, jo tad, kad Inguna Riževa un Sandis Laime iegādājās mikroskopus, es sapratu, ka man vairs nav, kur atkāpties! Kas es par galveno speciālistu, ja citi jau pakāpušies nākamajā līmenī? Tā desmit gadu laikā viss pagājis uz priekšu daudz nopietnākā līmenī, man ir padomju laika, vācu un franču gļotsēņu noteicēji. Pēdējais ir visvērtīgākais – tā ir grāmata ar visu gļotsēņu noteikšanas atslēgu.

Facebook ir starptautiska gļotsēņu grupa "Slime Mold Identification & Appreciation", tai ir vairāk nekā 20 tūkstoši sekotāju, un tur nesen bija aicinājums ziņot par gļotsēņu atradumiem ar attīstības stadijām, lai tās labāk izzinātu. Skatos un priecājos: Latvijā tas notiek jau vairākus gadus. Ir cilvēki, kas vēro un fotografē stadijas, un tā mēs pasaules līmenī esam izrāvušies priekšgalā. Ir ļoti labi, ka var sazināties ar vadošajiem ārzemju speciālistiem gļotsēņu jomā, var sūtīt paraudziņus noteikšanai. Tā ar to cilvēku daudzumu, kas Dabasdatos ziņo gļotsēnes, ir iespējams Latviju ļoti labi izpētīt.

Tagad cilvēki tik daudz ziņo, ka mēs uzzinām ne tikai sugas, bet arī to, kā dažādas sugas attīstās. Tik interesanti vērot, kā sezonas laikā parādās kāda suga sākuma stadijā, pēc brītiņa visi jau sūta bildes, kur var redzēt, ka šī gļotsēne jau ir nobriedusi, un tā, sadarbojoties, mēs redzam visas Latvijas ainu. To nevar izdarīt viens cilvēks. Ir cilvēki, kas vāc paraudziņus un sūta man. Tad, kad pienāks garie ziemas vakari, es ķeršos pie mikroskopa un varēšu tos kārtīgi izpētīt. Pagaidām es strādāju Dabas skaitīšanas projektā un nevaru daudz nodoties savam hobijam.

Kā ievāc paraudziņu? (Video)

Galvenais, lai paraudziņš ir sausumā. Ideāli, ja to var ielikt sērkociņu kastītē vai, kā Andris Baroniņš izdomāja, salvetēs: sasprauž maliņas un tad glabā. Ievākt vajag visu augļķermeni ar barotnes pamatni, nevis tikai vienu vālīti. Gļotsēnes ir ļoti sīkas. Tāpēc jārīkojas uzmanīgi, vienreiz nošķaudīsies un neko vairs neatradīsi. Tāpēc paraugus ir grūti sagatavot pētīšanai mikroskopā. Bet aplūkot tos palielinājumā ir ļoti svarīgi: katras sugas sporām ir savs raksturīgs raksts un forma. Tās ir ļoti mazas, no 4 mikrometriem līdz 10-15 mikrometriem. Otrs parametrs, pēc kura nosaka sugu ir: kā gļotsēne kopumā izskatās. Vajag nomērīt garumu, platumu, galviņas diametru. Un kā izskatās iekšpusē kapilīcijs, kādā krāsā un rakstā. Tas katrai ģintij atšķiras. Pa gabalu reizēm nevar pat attapt, kas tā par ģinti, bet mikroskopā – ahā! Gan sporas, gan kapilīcijs pasaka visu priekšā.

Cik sugas Latvijā ir atklātas?

Visas atrastās jau nav vēl izpētītas un noteiktas. Mums ir kādas 115 sugas pašu noteiktas, vēl dažas vajadzētu mikroskopiski aplūkot, lai apstiprinātu sugu. Un vēl kādas 20 sugas ir tikai no vēsturiskiem datiem.


Julitas atrasta un mikroskopēta jauna gļotsēņu suga Latvijai
tumšbrūnā kribrārija Cribraria atrofusca.
Foto: Julita Kluša

Bioloģijas fakultāti nav beidzis neviens zinātnieks, kas šobrīd pēta gļotsēnes. Šī ir tautas kustība Latvijā?

Jā, pilnīgi noteikti. Gļotsēņu daudzveidības izpēte ir pilnīgs amatieru saiets, bet daudzi pamazām pārtop par amatieriem-zinātniekiem, kas iemīļotajai tēmai var veltīt vairāk laika nekā štata zinātnieks, kuram, iespējams, jāstrādā citos projektos. Glotsēņu izpētē Dabasdatu loma ir nenovērtējami liela. Es viena neko tādu nespētu paveikt pat mūža garumā. Portālā mums ir iespējas runāties, diskutēt, tā pamazām esam sadraudzējušies.

Kas ir galvenie "spečuki"?

Sandis Laime ļoti zinātniski pieiet tam visam. Viņš pacēlis gļotsēņu pētniecības latiņu vēl augstāk, un es nevaru atpalikt. Bet mūsu pulkā ir vairāki desmiti cilvēku, kas ar sirdi un dvēseli ieziņo kaut pāris gļotsēņu sugas, bet viņi, piemēram, ir izsekojuši sugas attīstību no sākuma līdz beigām. Nē, es nesaukšu vārdā dažus, labāk teikšu lielu paldies pilnīgi visiem. Tas, ka cilvēks nenoslinkoja un ieziņoja, jau ir sasniegums, un mums ir nozīmīgi uzzināt, kur un kādos apstākļos tā suga aug un attīstās. Inguna Riževa ir kā galvenais motors, Marita Krūze arī ar mikroskopu darbojas. Baroniņu pāris: Valda un Andris, arī Evita Oļehnoviča tik fanātiski ziņo un vāc paraudziņus – man būs, ko ziemā pētīt un salīdzināt.

Kad kļuvi par Dabasdatu administratori?

Tas bija 2013. gada vasarā. Es tobrīd strādāju Lietuvā, kartēju biotopus, kad man atrakstīja tolaiku Dabasdatu vadītāja Nora Rustanoviča un piedāvāja iespēju pašai manīt sugu nosaukumus citu iesūtītajos novērojumos. Tieši tajā laikā man nebija vaļas to darīt, bet neatteicos, jo tas taču ir liels gods! Tā brīvprātīgā administratora darbs ilgst nu jau astoto gadu. Daudz biju iemācījusies no Anša Opmaņa, īpaši par ziedaugiem un sūnām, kādu laiku Dabasdatos noteicu tās.

Gļotsēnes centos izpētīt pati, un tas bija mans lauciņš. Tagad ir tik daudz gļotsēņu ziņojumu, piemēram, jūnijā bija apmēram 10 ziņojumi dienā, jūlijā jau 20, augustā, septembrī – gandrīz 30 ziņojumi dienā! Ja es aizbraucu uz vairākām dienām mežā, tad mājās mani gaida gandrīz 100 novērojumu, un man vairs citām grupām neatliek laika.

Tāpēc priecājos, kad citi administratori pamana, ka gļotsēne ir ieziņota pie sēnēm vai nezināmajiem, un pārliek pie gļotsēnēm, citādi varu kaut ko palaist garām. Tāpēc es katru brīvu brīdi cenšos izskatīt jaunākos novērojumus, lai tie neuzkrātos. Ja ielaidīšu, būs grūti tikt galā. Augustā bija vairāk nekā 800 novērojumi mēnesī! Vienkāršās sugas es varu ātri pārskatīt, bet tikko kāda sarežģītāka suga, jāiet cauri noteicējam, un vienas sugas noteikšana var paņemt dienu, pat vairākas. Ir reizes, kad saku, ka jāpēta vairāk, un cilvēki iet uz to vietu vairākas reizes, fotografē attīstības stadijas, ievāc paraudziņus – tas ir fantastiski! Un tad man jāsaprot, kas tas ir. To nevar ātri izdarīt. Gļotsēņu pasaule man liekas ļoti aizraujoša. Un tas, ka mēs, amatieri, Latvijā gļotsēņu izpētes līmeni esam pacēluši tik augstā līmenī, ir unikāli un zinātniski vērtīgi.

Kāda ir gļotsēņu vieta uz planētas?

Tāpat kā viss pārējais dabā: visi ir saistīti. Esmu redzējusi, ka kolembolas un gliemeži ēd gļotsēnes.

Vai taisnība, ka gļotsēnes kustās?

Viņas pārvietojas savas dzīves sākumā, lai sameklētu barību. Kad ir jau uzbarojušās, tad stāv uz vietas un aug tikai krāšņumā un plašumā.

Vai neesi domājusi, ka vajadzētu iegūt arī kādu zinātnisku grādu?

Tas man nav tik svarīgi, galvenais, lai ir rezultāts.


Aveņu gļotsēne Tubifera ferruginosa. Foto: Julita Kluša

Vai ģimene Tev palīdz?

Viņi man ļauj darīt to, ko es gribu. Visas brīvās vietas mājās aizņem paraudziņi, grāmatas par dabu, nevis, teiksim, pavārgrāmatas.

Pirms pāris gadiem Dabasdatos bija diezgan liels haoss IT jomā, kas apgrūtināja novērojumu ziņošanu. Tā kā man ir programmēšanas iemaņas, tad es piekritu palīdzēt sakārtot Dabasdatus, lai varētu normāli pievienot ziņojumus. Man daudz palīdzēja dēls Dzintars, viņš vēl mācās vidusskolā, bet datorlietās ir lielāks "spečuks" par mani. Viņš šogad dabūja bronzas medaļu Pasaules programmēšanas olimpiādē skolēniem. Puisim ir īpašs programmētāja talants, viņš sarežģītajā programmas kodā spēja ātri noorientēties un veikli iebakstīja: "Labo šeit!", un man bija tikai jāuzraksta pats programmas kods. Mēs bijām komanda un izdarījām daudz, bet visas ieceres vēl nepaguvām paveikt.

Kādi ir Tavi vērtīgākie atklājumi šogad?

Mana pamatdarbošanās Dabas skaitīšanas projektā šogad ir atsegumu apsekošana, t.sk. sūnu uzskaite. Šī grupa uz atsegumiem ir maz pētīta. Ir sugas, par kurām domāja, ka tās ir ļoti retas, bet izrādās – diezgan bieži sastopamas. Lielākais sūnu prieks – atradu gludo zaļastīti, kas ir tikai otrā atradne Gaujas Nacionālajā parkā.

No gļotsēnēm atradu balto krāterīti – otro atradni Latvijā; bija zināma tikai viena no 1934. gada. Ir interesantāk atrast nevis pilnīgi jaunas sugas, kuras var noteikt tikai mikroskopā, bet tādas, kas ir atšķiramas jau dabā. Un tad skaidrs, ka tā tik tiešām nav redzēta, nevis – nav mikroskopēta. Man bija pārsteigums, ka, pētot sūnas un atsegumus, atradu gļotsēnes. Piemēram, baltkājas diaheja: skaista gļotsēne ar baltu kātiņu un krāsainu metāliska spīduma vālīti. Šogad to ieraudzīju divās vietās, kas ir 3. un 4. atradne Latvijā.

Vislielākais pārsteigums bija atrast gļotsēnes uz smiltīm, jo viņas taču parasti aug uz kritalām, sūnām, augiem. Bet, kad ieraudzīju novēlušos smilšakmens bluķi, uz kura auga dažādu sugu gļotsēnes, tas bija kaut kas neredzēts! Ja es nepētītu atsegumus, nekad nebūtu to redzējusi. Un kurš gan iedomātos tās meklēt smiltīs?


Garā ziedu metatrihija Metatrichia floriformis uz nobrukuša smiltskmens atseguma gabala. Foto: Julita Kluša

Kā varētu attīstīties tavs pētnieka mūžs?

Mans lielais mērķis ir izdot grāmatu par Latvijas gļotsēnēm un pilnveidot mājas lapu. Kamēr es ar to tikšu galā, tas nemaz nebūs tik ātri.

Bet izdot grāmatu ar krāsainām makro fotogrāfijām ir dārgi!

Par naudu es domāju vismazāk, primāri ir jāizdara darbs, un tad domās par naudu. Tomēr tam vajadzētu rast atbalstu, jo Latvijā nekas tāds nav bijis. Gļotsēnes varbūt nav tik populāras, toties ir ļoti skaistas, un tas varētu ieinteresēt cilvēkus.

Man galvenais ir mērķis, uz ko tiekties. Un tie, kas piedalās gļotsēņu izpētē, arī aizraujas. Mēs jau esam priecīgi, un process taču ir galvenais!

Atmiņas par pirmsākumiem

Kad piereģistrējos Dabasdatos un mēģināju pievienot kādu novērojumu, pats pirmais palīgs bija Andris Klepers jeb Rallus. Viņš momentā pamanīja, ka neesmu nezināmam novērojumam pievienojusi bildi, un jautāja, kā var palīdzēt. Es biju tik pārsteigta, ka cilvēki uzreiz reaģē. Vēlāk Uģis Piterāns daudz sugu noteica.

Sākumā man bija bail, jo es sugu nosaukumus gribēju uzzināt, lai vēlāk to izmantotu Dziedava.lv lapā. Bet – vai es tā drīkstu darīt? Es taču izmantošu citu zināšanas par brīvu! Vai tad tā var? Tas nekas, ka manā mājas lapā jau arī viss ir bez maksas. Tāpēc, šķiet, speciāli rakstīju uz Dabasdatiem un lūdzu atļauju. Tagad es pati to daru bez atlīdzības, un man tas liekas normāli.

Tāpēc es saprotu iesācējus, kas baiļojas, ka kaut ko noteiks nepareizi, vai viņu novērojumi ir nevērtīgi un nav ko traucēt ekspertus. Man gribas viņus atbalstīt un slavēt, jo nekad iepriekš nevar zināt, kurš novērojums būs pārsteidzoši rets. Un Dabasdatiem nekas slikts nenotiks, ja tur būs kāds parasts novērojums vairāk.

Anitra Tooma

30.10.2020.

 

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Cinclus cinclus - 2021-01-17 MaijaMedne
Pyrrhula pyrrhula - 2021-01-17 MaijaMedne
Anas platyrhynchos - 2021-01-17 MaijaMedne
Turdus pilaris - 2021-01-18 IevaM
Anas platyrhynchos - 2021-01-17 MaijaMedne
Passer montanus - 2021-01-18 ligausis
Lepus sp. - 2021-01-18 tatia
Nezināms
@ sindi
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
aer 18.janvāris, 10:34

Gredzena numuru diemžēl nenolasīju. Gulbis izstaipija kāju, tā vien redzēju, ka ir gredzenots. Tuvāk tur pieiet nevarēja. Vēl varu pateikt, ka gredzens bija alumīnija. Brienot gar Piķurgu viens gulbis 1 vai 2 reizes zemu pārlidoja, kā arī tālāk vienā no novērojumiem redzamas gulbja darbības pēdas uz ledus, kur tas nolaidies un ilgi uzturējies. Tā vien šķiet, ka šis pats negrib pamest teritoriju un varētu būt " aizdomās turamais" EE055.


Matrus 18.janvāris, 10:05

Kaut kur pazudis ilggadīgs Brekšu kakta ligzdotājs, vismaz 20 gadus vecs tēviņš ar gredzenu Latvia Riga EE055, varbūt tas ir viņš?


andrisb 18.janvāris, 08:34

Nevesela.


andrisb 18.janvāris, 08:08

Lapsa.


gints 18.janvāris, 00:13

Paldies, Ivar! Uz to pusi vilka.


ivars 18.janvāris, 00:08

Purva piekūns.


felsi 17.janvāris, 23:33

Godīgi runājot, nekādas domas, varbūt augu školādes gļ., tā tā kā līdzīga?


dziedava 17.janvāris, 23:26

Vai joprojām domas par izlocīto? Tai bija sarkans hypothallus un sporām viena pusē jābūt bālākām


IlzeP 17.janvāris, 21:40

Ir, ir baltvēderis


ligausis 17.janvāris, 21:38

Varētu būt gaigalas? Izšaubīja, jo lidoja bez skaņas, parasti satrauktie saucieni nodod viņas.


dziedava 17.janvāris, 21:36

Paldies Ansi, nē, šāda ideja pat prātā neienāca. Ievākta tika kā kāda no smalkajām nesaprotamajām sūnām..


Ansis 17.janvāris, 21:26

Parasti garlapu kažoveni var atpazīt jau pa gabalu, bet ja sanāk tuvāk apskatīt - tad ļoti drukna lapas dzīsla, šūnas ar vienu papilu vidū, zobaina lapas mala un smaila galotne ir tās pazīmes, kas liecina par šo sugu.


pustumsa 17.janvāris, 21:00

Paldies, Jāni un Ilze!


martinssitcs 17.janvāris, 19:19

Jā, tā arī tika secināts, Haliaeetus albicilla juv.


raoz 17.janvāris, 18:37

Paldies!


Martins 17.janvāris, 18:30

Nu skaisti, Andri! Bērnības sapnis šo pasugu "ieaudzēt" Latvijā. Bet atliek tikai "mazliet" pagaidīt!


forelljjanka 17.janvāris, 18:27

Kas radīja aizdomas uz jebko citu,kā meža pīle ?


Rallus 17.janvāris, 18:11

Tāda brūngana toņa pieskaņa jūtama...nez ir vēl kāds kadrs?


Rallus 17.janvāris, 18:05

Lielās gauras M tomēr. Kaut arī knābja galam pile virsū un neredz noliekumu uz leju, tomēr pārāk kontrastējoša kakla josla starp brūno un balto. Kopējais izskats arī.


RedStar7 17.janvāris, 17:40

Gredzens vienam no putniem CT09.


RedStar7 17.janvāris, 17:34

Ļoti interesanti, nemaz nenojautu, ka ir tādas grūtības ar zaķu noteikšanu. Tagad es DD ziņojumus lieku ar telefonu, attiecīgi punktu, jo datorā pievienot ziņojumu prasa daudz vairāk laika. Es pat nenojautu, ka punktam / laukumam varētu būt kāda nozīme.


marsancija 17.janvāris, 16:57

Paldies!


forelljjanka 17.janvāris, 16:56

Jā,ir.


Rallus 17.janvāris, 16:48

Precīzi, Maija!


marsancija 17.janvāris, 16:45

Vai varētu būt dzeltenā stērste?


MaijaRe 17.janvāris, 16:44

Te var dzirdēt balsi. Tā kā vēl putnus mācos, drošības pēc ierakstīju https://www.youtube.com/watch?v=MeLjNd9FIKs


forelljjanka 17.janvāris, 16:02

Pelēkais strazds.


felsi 17.janvāris, 16:00

Pievienoju mikroskopiju. Sporotēka 6-7 mm, kātiņš līdz 1,5 mm, diegveidīgs. Vālītes platums līdz 1 mm. Kapilīcijs ļoti ātri izjūk, fiksēti tikai fragmenti. Sporas 8,4 - 9,2 - 10,0 mkm.


felsi 17.janvāris, 11:50

Patreiz nedaudz samitrināju un paliku zem lampas, varbūt veiksies, un dabūšu sporas.:)


CerambyX 17.janvāris, 11:23

Jāsaka, ka mans prāts bildē to uztvēra kā zemasti - ups:D Tāpēc arī varbūt nepareizi interpretēju Andra sākotnējo piezīmi par 'melno asti' kas bija domāta droši vien tumšā virsaste (attiecībā pret mājas balodi) - citādi domāju, kurā brīdī meža balodim no apakšas jāskatās melna aste kā pazīme. Bet nu jā - pazīmju kopums tā ka daudz variantus neatstāj. Vairs jautājumu nav - meža balodis :)


raoz 17.janvāris, 11:22

Paldies!


forelljjanka 17.janvāris, 10:59

Ir jūras,balta aste tikai vecajiem putniem.


forelljjanka 17.janvāris, 10:58

Jūras.


forelljjanka 17.janvāris, 10:52

Zeltgalvīši.


forelljjanka 17.janvāris, 09:20

Uģi,Rīgā arī vistu vanagi ligzdo!:DD Piekritīsi,ka spārns ir klasisks meža baloža,no lauku pazīmēm(vienkrāsainas,brūnganpelēkas segspalvas,bez jebkādām strīpām un izteikti balta spārna ārmala,pie kam ,visiem vecumiem)te neko neredz.Par asti.Es bildē redzu virsasti,pie kam labi redzama arī mugura,kurā klasiskam klinšu un tā līdziniekam(citu krāsu variāciju mājas,nav vērts pat pieminēt:)),vairumā gadījumu,ir balts laukums!Jā,retos gadījumos tas var nebūt.Melnais astes gals un šauras,baltas kantītes sānos var būt abām sugām,savukārt meža,tūlīt aiz melnā riņķa galā seko tāds kā gaišāks riņķis,mājās tā ir reti,tam biežāk astes pašā galā ir gaiša kantīte.Acs,jā,tādā kvalitātē,grūti spriest,knābi neredz(it kā nojaušamais par labu meža;)).Ja arī tur Griezē ir kāds mājas balodis,tas nesēž koka zaros mežmalā,bet ir pie kaltes,fermas vai stallīšiem un sēž uz jumta.;)


SA Travel 17.janvāris, 02:44

:) Noteikti ir redzēts ērglis ar zivi. :)


ligausis 17.janvāris, 01:29

Lidoja DDR virzienā


ligausis 17.janvāris, 01:28

Lidoja DDR virzienā


felsi 16.janvāris, 22:59

Pievienoju mikroskopiju. Sporas11,3 -12,7 - 12,9 -13,1 mkm. Elatera 5,5-5,6 mkm. Izskatās pēc krāterformas:)


felsi 16.janvāris, 21:06

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 12,9 -13,6 mkm.


Edgars Smislovs 16.janvāris, 20:54

Viena, šaura strīpa uz spārna, primāro spalvu, lauku baloža, baltā maliņa, nav. Jābūt meža.


CerambyX 16.janvāris, 20:40

Šai vajadzēs nedaudz detalizētākas redzētā pazīmes - vecais putns vai jaunas? Varbūt ir foto? Ziemā reņģu kaija nav tas biežākais putns - melnspārnu kaija daudz ticamāk + Pāvilostā pēdējos gados ziemā regulār ir viena (iespējams gadu no gada viens un tas pats putns) melnspārnu kaija ar dzeltenām kājām.


girtsbar 16.janvāris, 20:36

Vai ir bikšainais klijāns?


CerambyX 16.janvāris, 20:34

Rīgā mājas baloži sēž kokos starp zariem kā mīļie :) Par asti interesanti - kādu pazīmi jūs tur saskatat, kas ir tipiska meža balodim? Es pat vairāk pat ne mājas vs meža, kā meža vs lauku (tāpēc vaicājums par foto lidojumā), jo nu dīvains lauku balodis līdzīgā paskatā/rakursā var būt relatīvi mānīgs - piemēram kā šajā attēlā: https://dabasdati.lv/lv/observation/469a3a278f30149d3ec7e3814333a09d/ Attiecīgi vai pie šādas kvalitātes foto var tur acu krāsu 100% precīzi novērtēt? Nezinu gan... Bet tumšākā josliņa uz spārnu gan būtu Ok meža balodim, tas gan. Tā ka gan jau, ka ir meža.


Wiesturs 16.janvāris, 20:33

Wiki pamatā aprakstīta vasaras barība. Konkrēti no barotavas pieredzes, kur man daudz nākuši melnie - pamatā leksē iekšā auzu pārslas (kas redzējušas nedaudz nerafinētas saulespuķu eļļas), bet ēd arī citu barību (grūbas, griķus, arī saulespuķu sēklas, bet tās mazāk). Pa laikam, ja nav liels sals, var iedot kādu ābolu (svaigu), ko paknābāt - novērtēs.


Matrus 16.janvāris, 20:26

Gredzens “Latvia Riga EK4xx” - pēdējie divi cīpari nav nolasïti...


forelljjanka 16.janvāris, 20:18

Diezgan ticami,ka meža,lai arī daudz ko neredz,tas ko redz,spārns,aste ,par labu meža.Mājas balodis jau arī ļoti reti ielaižas un sēž kokā tādā zaru biežņā.Lidojums jau gan īpaši neatšķiras.;)


Rallus 16.janvāris, 20:15

Melna aste un melna acs, būs meža


Mo 16.janvāris, 19:59

Nē, nebūs, lidojums haotisks, atšķīrās no "standarta baložiem". Likās, ka "plašāks" spārnu vēziens.


CerambyX 16.janvāris, 19:58

Nav vēl kāds foto? Kaut vai neass izplūdis, varbūt lidojumā?


Mo 16.janvāris, 19:40

Vai šis varētu būt meža balodis?


felsi 16.janvāris, 19:27

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 8,0-8,1 mkm. Elatera ap 4,4 mkm.


forelljjanka 16.janvāris, 18:52

Gan jau sajuka ar jūras.;)


PutnuDraugsNagļos 16.janvāris, 18:32

Vai Skrundā jau aprīlis?


ML 16.janvāris, 18:07

Wikipedia stāv rakstīts - Melnais mežastrazds ir visēdājs, tas barojas ar dažādiem kukaiņiem, to kāpuriem, sliekām, sēklām un ogām. Tas pamatā barojas uz zemes, lēkājot un pārmeklējot teritoriju. Galvenā maņa, kas tiek izmantota, lai sameklētu barību, ir redze, bet, lai atrastu sliekas vai citus bezmugurkaulniekus, kas noslēpušies zem kritušām lapām un kritalām, melnais mežastrazds izmanto arī dzirdi. Retos gadījumos tiek medīti arī mazi mugurkaulnieki, piemēram, mazas vardītes, ķirzakas un kurkuļi. Barību melnais mežastrazds meklē arī kokos, uzlasot dažādus kukaiņus un tauriņu kāpurus. Melnajam mežastrazdam vasaras beigās un rudeņos liels gardums ir gatavās ogas un augļi, piemēram, ķirši un āboli, lai gan augļu izvēle ir atkarīga no putnu izplatības areāla.


Mo 16.janvāris, 16:43

Starpcitu, braucu gar "Tāvām laukirbēm" - nemanīju vairs - iespējams, ka sniegs pa biezu. Toties sniedze tur tuvumā.


forelljjanka 16.janvāris, 16:39

Ha,ha,ieraudzīju kartē Veldres,šīs tak citas Veldres!:DD


forelljjanka 16.janvāris, 16:38

https://dabasdati.lv/lv/observation/2bzv2qhnurm4jaggp730lx68lixvm0l4/ ;)


angel 16.janvāris, 16:32

Smiltenes pilsētas virzienā


dziedava 16.janvāris, 14:10

Oho, šo novērojumu vispār biju palaidusi garām. Domāju, ka mūsu laikā vēl nav mikroskopēta, bet ir! :) Vai paraudziņš ir saglabāts? Es ceru, ka visi mikroskopētie paraudziņi ir saglabāti? Īpaši jaunajām un retajām sugām.


Bounijs 16.janvāris, 12:37

Barojās kopā ar meža pīlēm.


CerambyX 16.janvāris, 10:48

Nopietni? :D


MoreOrLess 16.janvāris, 07:15

Labošu tad uz nenoteiktu koralleni :)


vigulis 15.janvāris, 23:36

Tad jau patiesi lokāli, ja piesalusi :)


Laimeslācis 15.janvāris, 23:22

Edgars Mūkins saka, ka šī nav arī egļu korallene, bet kura...(?)


Vīksna 15.janvāris, 22:26

Reizēm fočiks nedarbojās,par aukstu, nācās sildīt.Kas aizlidoja pīļveidīgie nelieku, arī nesapratu, varbūt daļa lielās gauras. Kam mašīnas, vai tuvāk ūdeņiem var rīt, parīt, kad vēl aukstāks skaitīt.


bišudzenis 15.janvāris, 22:06

Iespējamas abas jā. Izlidojumā spārnu apakšu neredzēja?


felsi 15.janvāris, 21:48

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 11,3-11,8-12,3 mkm., elatera 5,5 mkm.


Simoninna 15.janvāris, 19:16

Paldies, ir ir tie zivju gārņi, nezinu kāpēc tām dzērvēm piesējos. Ehhh, šodien 29 varēja saskaitīt.


Laimeslācis 15.janvāris, 19:10

Izskatās ka varētu būt slaidzirneklis Pachygnatha degeeri


IeAn 15.janvāris, 18:20

Pūce bija labi redzama, izlidoja no klēts pažobeles. Sugu minēju, jo vasarā bieži pie mājas dzirdējām viņas saucienus, bet neizslēdzu iespēju, ka tā varēja būt arī meža pūce...


Laimeslācis 15.janvāris, 13:50

Paldies, Valda!


Wiesturs 15.janvāris, 13:40

O, negaidīti :) Paldies!


ivars 15.janvāris, 13:20

Mazie nebūs.


IlzeP 15.janvāris, 11:20

Aizsūtīšu vēl arī viņiem :)


Grislis 15.janvāris, 08:34

Lai noteiktu precīzāk, būtu jāredz mazliet vairāk un sīpoliņš.


Martins 15.janvāris, 08:28

Šo un citas fotogrāfijas apskatīja Jānis Ozoliņš un Valdis Pilāts un vienojās, ka tas ir baltais zaķis.


IevaM 15.janvāris, 08:12

Vajadzētu precizēt novērošanas datumu. Tas noteikti nav janvāris :)


Laimeslācis 14.janvāris, 23:19

Paldies, Julita, papētīšu!


dziedava 14.janvāris, 22:44

Jā, bet tur vajag labāku tuvplānu (un varbūt ne tikai). Es atkal par Ruzenia spermoides iedomājos, bet kas zin, tās nav vienīgās..


Laimeslācis 14.janvāris, 22:41

Paldies, Julita, pameklēšu!


dziedava 14.janvāris, 22:31

Nē, izskatās pēc Merismodes, tikai kurai sugai bija tādi kātiņi.. šobrīd nav laika meklēt.


IlzeP 14.janvāris, 21:31

Pievienoju datu bāzei. Nav jau tā, ka mums nebūu visādi eksoti sugu sarakstā :)


forelljjanka 14.janvāris, 20:35

Vai tomēr zivju gārņi ? ;)


IevaM 14.janvāris, 20:21

Nepieaudzis jūras ērglis


bišudzenis 14.janvāris, 19:46

Būtu labi pievienot kādus paskaidrojumus par sugas noteikšanu, pazīmes utt.


MoreOrLess 14.janvāris, 15:49

Tās jau atkal muskuspīles - Cairina moschata domestica. Laikam jau neatbilst DD sugu saraksta politikai, bet vai tomēr nebūtu vērts pievienot? Mājputns jau ir, bet ne masveidīgs, turklāt ik pa laikam vazājas pa dabiskiem biotopiem. Pati esmu brīnījusies par lidojošu muskuspīli, pa Abavu laivojot.


IlzeP 14.janvāris, 15:00

Droši vien novērotājs ir iezīmējis visu teritoriju, kurā redzēts zaķis. Es agrāk tā bieži darīju, taču, saprotot, ka tālākām darbībām ar novērojumu labāks ir punkts (dau atlasē poligoni mēdz neatlasīties korekti), tagad parasti atzīmēju vienu no konkrētā īpatņa novērošanas punktiem.


OKK 14.janvāris, 09:36

Vai tad tik grūti kartē ielikt punktu?


IlzeP 14.janvāris, 09:31

Mārtiņ, pēc kādām pazīmēm noteici par balto?


MoreOrLess 14.janvāris, 07:40

Paldies! Jā, izskatās, ka viss sakrīt, un skuju slānis arī acīmredzams!


andrisb 13.janvāris, 21:46

Es domāju, ka arī pelēkais.


andrisb 13.janvāris, 21:36

Ir, ir! Baltais vasarā ir tumšākbrūns par pelēko.


IlzeP 13.janvāris, 21:32

Andri, bet šis? https://dabasdati.lv/lv/observation/i6pqr34dfb9qj64v83o1p6tut5/


IlzeP 13.janvāris, 21:30

Nu tad beigu beigās riskēšu mainīt uz pelēko.


marsancija 13.janvāris, 21:25

Apdzīvotu māju tuvumā maz un visās it kā suņi pie vietas. Mednieciņš arī no vienas no šīm mājām.


marsancija 13.janvāris, 21:20

Paldies! Noklausījos. Tiešām, te kaut kāda līdzība samanāma, arī tāda ņerkstēšana un riešana pa starpām. Dzīvnieki gan spējīgi uz dažādām skaņām , atkarībā pēc situācijas. Pēc dzirdētāju teiktā, dabā tas esot izklausījies diezgan dramatiski :) Šamie, laikam "uz cūkām" sēdējuši, kad netālu sacēlusies šī kņada.


andrisb 13.janvāris, 21:09

Suńi.


marsancija 13.janvāris, 21:09

Jā, dzirdēt var tikai, kaut kādā veidā pastiprinot skaņu. Beigās sāk riet tuvējās mājas suns, jo arī sadzirdējis šīs dīvainības.


forelljjanka 13.janvāris, 20:54

Pats gan vienmēr esmu dzirdējis tikai klasiku.


Laimeslācis 13.janvāris, 20:52

Jaunajā Initas un Diānas sēņu grāmatā rakstīts, ka aug skuju koku mežos uz skuju un citu nobiru slāņa. Laikam tad nav vajadzīgas egles, der arī priežu nobiras/skujas ...


forelljjanka 13.janvāris, 20:52

Ilgi klausījos,beigās kaut ko līdzīgu atradu : https://www.youtube.com/watch?v=zXmva8f4Yd4 ,tā kā,varētu būt,beigās gan liekas rej suns.


andrisb 13.janvāris, 20:50

Baltais zaķis piemājas maurińā nebarosies.


marsancija 13.janvāris, 20:18

Ļoti vēlētos speciālistu komentāru par šo ierakstu. Cilvēki, kas šīs skaņas dzirdēja (divi jauni mednieki), apgalvo, ka tie ir vilki, bet izklausās kaut kā diezgan suniski. Ieraksts veikts ar telefonu, kvalitāte nav iepriecinoša (fonā arī otrs telefons). Pati arī labi zinu šo apvidu, zinu, ka vilki tur mājo, pēdas esmu redzējusi un likusi arī DD, reiz arī gaudošanu dzirdēju, bet tā bija tipiska. Šī bara ņerkstēšana ir krietni citādāka. Nekādi klejojoši suņi apvidū nav novēroti.


MoreOrLess 13.janvāris, 19:55

Ja egļu korallenei nav vajadzīgas egles, tad varētu būt (un izskatas arī)! Šajā parka daļā ir priedes un stādīti lapkoki; pieņēmu, ka apakšā varētu būt kāda kritala bijusi. Bet ļoti iespējams, ka auga tāpat uz zemes (smilts). Neko daudz vairāk no tik senas bildes vairs nevar pateikt...


Laimeslācis 13.janvāris, 19:28

Uz manu aci tā kā egļu korallene


IlzeP 13.janvāris, 19:21

Paldies, Jāni, nokavēji dažas minūtes - tikko ieliku Viļņa zaķi :) Bet jauki, ka ieziņoji Gada dzīvnieku, pie tam tik skaistu vasarīgo balto zaķi!


forelljjanka 13.janvāris, 19:14

https://dabasdati.lv/lv/observation/sug0g2i5atsjc9mfem7idguk54/ ,Izrādās nebiju ziņojis,varbūt noder...;)


felsi 13.janvāris, 18:29

Garākām vālīte līdz 2 mm, kātiņs līdz 1 mm, īsākās 1-1, mm, kātiņš 0,5 mm.


IlzeP 13.janvāris, 17:45

Par šo zaķi šodien izvērsās ekspertu diskusijas, jo gribēju ielikt rakstā par Gada dzīvnieku, lai ilustrētu, kāds izskatās baltais zaķis vasarā. Piecu ekspertu aptaujā nebija vienprātības, un viedokļi drīzāk ir par labu jaunam pelēkajam zaķim.


Ilze Ķuze 13.janvāris, 17:07

Paldies, Ivar!


kamene 13.janvāris, 16:24

Interesanti! Cik skatos uz vecām ābelēm, nav sanācis ieraudzīt. Būs vai jādodas skatīties.


Ilze Ķuze 13.janvāris, 16:22

Tiešām egle :). Jo - divreiz pārbaudīju - uz tās pašas kritalas bija arī tumšbrūnā cietpiepe. Es arī sliecos uz S.ochraceum, kas uz lapukokiem bija vietām diezgan bagātīgi.


Ivars L. 13.janvāris, 16:14

Izskatās pēc Dentipellis fragilis, bet uz egles jau tas neaug. Tiešām, tiešām egle? P.centrifuga pēdējā laikā atrodas arī uz apsēm. Ja tiešām egle, tad varbūt Steccherinum ochraceum, kas, šķiet, uz eglēm mēdz gadīties tādās lapukoku gravās.


dziedava 13.janvāris, 00:39

Cik garas? Te nekur nav izmēra vai mēroga. Sporām droši nav tīkliņa? Pēc kopskata tiešām atgādina kādu no Stemonitopsis typhina, sporas tik mazliet par lielu. Bet jāzina citus parametrus arī, lai var domāt tālāk


felsi 12.janvāris, 23:22

Pievienoju mikroskopiju, vālīti grūti pilnu iegūt zem pelējuma slāņa. Sporas 8,5-8,2-8,7-9,0. Sudrabainā man liekas nav, bet kas?, komatrihija?


Matrus 12.janvāris, 20:44

Paldies, papildināju gulbju datu bāzi!


gunitak 12.janvāris, 20:31

Ruslan, šeit arī ar gredzenu.


Matrus 12.janvāris, 20:24

Paldies par gulbju kontrolēm, papildināju datu bāzi!


Matrus 12.janvāris, 20:24

Paldies par gulbju kontrolēm! EE191 jau 16-to sezonu ziemo Rīgā un tās apkārtnē!


felsi 12.janvāris, 20:22

Paldies Uģi!


felsi 12.janvāris, 20:21

Paldies Julita,lēnām tīru kurpju kastes:)


Vīksna 12.janvāris, 20:05

Paldies ! Uģis atkal papildina sugas. Bet salā ziemojošos ūdensputnus diez vai meklēšu.Jau tagad pīles iztraucēju.


zane_ernstreite 12.janvāris, 17:31

Paldies, Julita! Būs vienalga iemesls siltākā sezonā šo vietu apraudzīt. Un jāmācās arī rūpīgāk bildēt un arī paraudziņus ievākt. Man jau tie vērojumi pievienotā vērtība dienišķajām pastaigām... Kaut gan - ir bijušas dažas reizes, kad izvēlos potenciālu vietu, un tiešām eju 'sēnēs'.


nekovārnis 12.janvāris, 17:28

Paldies, Uği! :)


IevaM 12.janvāris, 16:54

Rīt varu mēģināt savākt. Šodien nebija, kur ielikt...


IlzeP 12.janvāris, 14:45

Vai ir ieziņojušies divi vienādi novērojumi? Tikko pamanīju, ka Andris pie otra jau komentējis. Tad vienns jādzēš.


IlzeP 12.janvāris, 14:43

Vai foto nav? Domāju gan, ka citu iespēju īsti nav. (Vistu vanags taču nemedītu zvirbuļus?)


Laimeslācis 12.janvāris, 13:53

Liels paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


dziedava 12.janvāris, 13:42

Labās vietās gļotsēnes aug gadu no gada, bet vai tās pašas sugas - tas cits jautājums. Ir dažādi. Katrā ziņā nav tā, ka ja vienu gadu auga, otrā arī droši var meklēt. Šī arī no tādām retajām sugām, kas varētu neaugt atkal. Bet ja vieta laba, varbūt uzaug kaut kas cits ne sliktāks. :) Jebkurā gadījumā pieredze, ka šādas baltas - pelēkbaltas uz kātiņiem vajag rūpīgi sabildēt un vēlams ievākt, jo no foto reti var droši noteikt.


dziedava 12.janvāris, 13:35

Šai nav ievākts paraudziņš? Izskatās līdzīga vienai mūsu laikā vēl ne reizi nenoteiktai sugai (Hemitrichia calyculata), bet to vajadzētu vispirms skatīt mikroskopiski, lai droši saprastu, ka no ārējā izskata var noteikt. Bet varbūt arī kļūdos, - pieredzes jau nav.


dziedava 12.janvāris, 11:45

Uģi, paldies!


zane_ernstreite 12.janvāris, 09:59

Njā... Diemžēl paraudziņu kategorijā es nedomāju... :( Zinu, kur tas bija un pavasarī/vasarā varu iet meklēt. Ja vien ir vērts to darīt, jo nav ne mazākās sapratnes par to, vai šāda gļotsēne tur paliek vairākus gadus, vai tas ir viengadīgs pasākums.


CerambyX 12.janvāris, 09:54

Vajadzētu būt, ka tagad būs pareizi (DendrocEptes vietā DendrocOptes).


didzisj 12.janvāris, 09:32

Šī bija pirmā nomenklatūra ko dd izmeta mobilajā versijā ierakstot latvisko nosaukumu.


Mari 12.janvāris, 09:28

Paldies, Uģi! :)


Edgars Jānis 12.janvāris, 09:21

Paldies, Uģi, par komentāru. Turpinām sekot Baltvaigu zostiņas gaitām Lielupes krastā attālināti - šī vārda īstajā nozīmē. Vismaz 50 m.


VijaS 12.janvāris, 07:47

Paldies, Ivar!


IevaM 12.janvāris, 07:31

Man arī pirmā sajūta bija, ka vistu vanags.


CerambyX 12.janvāris, 00:01

Ja putns neizskatās vizuāli traumēts, tad, manuprāt, pagaidām neko daudz pasākt nevar - noķert jau nevarēs šā vai tā. Kamēr ir neaizsalis ūdens un sniegs nav gluži pusmetrs - tad jau barību vajadzētu spēt atrast. Liela daļa baltvaigo zosu tomēr ligzdo galējā Eiropas/Āzijas tundrā (arī tuvāk, piemēram, pat Igaunijā un Somijā - tā ka to lai zin no kurienes punts atlidojis), kur noteikti gadās piedzīvot arī gana skarbus apstākļus ('vasara' jau tur īsa). Arī ziemošanas vietās Rietumeiropā ar sniegu noteikti šad un tad gadās sastapties - ja zem sniega var kādu zāles kumšķi izkašāt, tad viss ok. Ir Latvijā bijuši gadījumi, kad atsevišķi ziemā 'aizķērušies' īpatņi dzīvojas vienā vietā, ja tur ir ko ēst - tas nebūtu nekas neparasts. Droši vien labāk pat ir putnu lieki netraucēt, jo katrs pārlidojums tomēr ir enerģijas tērēšana.


Rallus 11.janvāris, 23:50

Varbūt šis: http://www.putni.lv/accnis.htm


Edgars Jānis 11.janvāris, 23:47

Kā slēpni medībām izvēlas biezu tūju. Puteņo, iespējams, pamanījis tur paslēpušos zvirbuļus


Rallus 11.janvāris, 23:45

Vispirms nomainīju sugu, tad pamanīju komentārus. Ja ir kāds foto, var droši pievienot vai mainīt. Man gan arī pirmā sajūta, ka vistu, kaut, protams, mānīgi šādā rakursā - abi iespējami.


Edgars Jānis 11.janvāris, 23:06

Putns joprojām uzturas tajā pašā vietā arī pēc sniega sasnigšanas. Tuvojoties cilvēkam, paceļas spārnos un nolaižas nesasniedzamā vietā uz upes ledus. Acīmredzams, ka nevēlas pamest šo vietu. Lidojums vienmērīgs, bet tālāk nedodas. Novērota 1 atstatus stāvoša spalva labajam spārnam. Kam ziņot par situāciju?


dziedava 11.janvāris, 22:56

Izskatās, ka atbilst :)


felsi 11.janvāris, 22:25

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 7,5 - 7,9 mkm, elatera 5,2 mkm.


Laimeslācis 11.janvāris, 21:26

Paldies, Ivar, sugu noteikšanu!


dziedava 11.janvāris, 21:22

Nu šitās ir baigi labās! Var gadīties arī kas rets. Bet no tāda foto gan neko precīzāk nevarēs pateikt, visdrīzāk būtu vajadzīgs paraudziņš noteikšanai.


forelljjanka 11.janvāris, 20:24

Varbūt otrais "e" ?;)


AAvj 11.janvāris, 20:18

Pieņemot, ka esmu gandrīz gadu aizgulējies (https://doi.org/10.2173/bow.miswoo1.01), vai nav kļūda ģints nosaukumā (pirmais "e")?


AAvj 11.janvāris, 20:11

Interesants zinātniskais nosaukums! Sen jau tāds? Kura nomenklatūra tagad dabasdatos ir pieņemta?


Laimeslācis 11.janvāris, 20:10

Paldies, Uģi, par informāciju! Jāiet būs pavasarī, vasarā skatīties. Tur visās vietās koksnē, kur nav mizas, ir 2mm mazi caurumiņi.


CerambyX 11.janvāris, 20:04

Šādi sveķu vāciņi parasti tiek saistīti ar Passaloecus sp. racējlapsenēm, kas mitinās tur. Nezinu tik smalki vai tikai pēc tāda vāciņa sugu var noteikt - man šķiet vairākas tur līdzīgi varēja darīt.


Laimeslācis 11.janvāris, 20:04

Paldies, Uģi!


Ilze Ķuze 11.janvāris, 19:43

Re kā. Julita, nu laikam jau Tev pašai būs jāizdomā smalks nosaukums. :) (Apskatījos, ka citur nosaukumā ir, piemēram, saistība ar izdedžiem. Tai šīs sēnes stadijai, ko arī es novēroju, tiešām struktūra bija kā apdegušam kokam, oglēm.)


Laimeslācis 11.janvāris, 19:23

Paldies, Ivar!


pētniece 11.janvāris, 19:20

Uz kātiņa gan nebija, uz ceputītes bija gaiša, matēta, gandrīz caurspīdīga, gļotaina plēvīte.


dziedava 11.janvāris, 19:12

Šī sēne Latvijā vēl īsti nav atklāta :D, Latvijas sēņu datubāzē nav, jo ar askusēnēm iet vēl grūtāk nekā ar bazīdijsēnēm - nav savadīts pat tas, kas jau zināms. Varētu svinīgi pievienot sarakstam, tikai tad jāizdomā latviskais nosaukums, kas tik ļoti mēli nemežģa kā latīniskais :) (un par palīdzēšanu nav jāatvainojas ;))


dziedava 11.janvāris, 19:06

O, jā, lieliski, tas vecais nosaukums griezās mēlē. Liels paldies par palīdzību! :)


Ilze Ķuze 11.janvāris, 19:04

Un arī šai nav latviskā nosaukuma. Atvaino, Julita, par komentāru gūzmu! :)


Ilze Ķuze 11.janvāris, 19:00

Lielajā sēņu grāmatā minēts labskanīgāks nosaukums - silāju iedobīte.


dziedava 11.janvāris, 18:51

Ivar, ar šo novērojumu suga tika atklāta vai agrāk tai bija cits nosaukums?


felsi 11.janvāris, 18:44

Nobriedušā galviņa 0,4 mm, kātiņš 2 mm. Nu tāda sīciņa, sakaltusi, knapi atradu, bet paklausot Taviem vadošiem norādījumiem :), skatīju koka kripatu atkārtoti un ieraudzīju!


dziedava 11.janvāris, 18:44

Ilze, jā, te Sidera vulgaris ir, nav Latvijas sugu sarakstā :)


dziedava 11.janvāris, 18:43

daudzsporu sārtpore :) Paldies, Ivar!


dziedava 11.janvāris, 18:41

Vareni, ka izdevies mājas apstākļos nogatavoties! Sporas kripatiņu lielākas, bet mājas apstākļos tas laikam būtu normāli. Galvenais ir pašas gļotsēnes garums - vai nav par īsu? Jābūt 2-4mm garām. Varbūt nobriedušās ir tik garas? Lineāls jau ir jaunām. Ja garums atbilst, tad jau būs īstā.


Ivars L. 11.janvāris, 18:33

Pēdējā, vēl nenopublicētajā, Latvijā jaunatrasto un reto sugu Līgas rakstā LatVeg, vairākām sugām jau ir izdomāti nacionālie nosaukumi, piemēram, Sarcoporia polyspora = sārtporu daudzspore (ja pareizi atceros). Julit, pārskati šo manuskriptu.


Ilze Ķuze 11.janvāris, 18:30

Julita - te Sidera vulgaris


felsi 11.janvāris, 18:26

Dzēsu iepriekš ziņoto, jo nevarēju pievienot bildes, te restartēts ar visu mikroskopiju. Man liekas, L. columbine.


dziedava 11.janvāris, 18:24

Paldies! :) Centrbēdzes flēbija pa šo laiku jau pārvērtusies latīniski par Hermanssonia centrifuga ;). Sarcoporia polyspora priekšlikums db ir brūnējošā želejpiepe. Sidera vulgaris db nav! Vai tai senāk varētu būt bijis cits nosaukums vai tā ir nesen atklāta suga? Pārējo ielaboju :)


dziedava 11.janvāris, 18:12

Īssporu nav pārprotamāk kā platsporu. Db. klāt pierakstīju šo versiju. Tā kā tur bija uz jautājuma, tātad jautājums bija atklāts un nav bijis noslēgts.


Ilze Ķuze 11.janvāris, 18:02

Izgāju caur saviem novērojumiem un te vēl pāris pamanīju: Phlebia serialis - rindu flēbija, Phlebia centrifuga - centrbēdzes flēbija. Tad vēl LV nosaukuma nav Sarcoporia polyspora, Sidera vulgaris un Tyromyces kmetii.


Ivars L. 11.janvāris, 17:57

LatVeğ26 publikācijā tomēr latviskais nosaukums vēl nebija norādīts. Tad jau var mainīt arī uz īssporu balteni, kas tomēr būtu precīzāk, lai gan pareizrakstības nezinātājam pārprotamāk (īsas poras vai īsas sporas :D ).


Laimeslācis 11.janvāris, 17:47

Paldies, Ivar!


dziedava 11.janvāris, 17:42

Paldies, visas pieminētās laikam izskatīju. Ja ir zināms vēl kas labojams (starp citu - visās sugu grupās), tad tagad droši var teikt, lai nav uz aklo jāmeklē


Ivars L. 11.janvāris, 17:38

Nosaukumu piešķīra Diāna, viņa zinās labāk, kāpēc.


dziedava 11.janvāris, 17:36

Jautājums, vai tā ir saturiska kļūda. Ja sporas nav platas, tad kāpēc toreiz iedots tas nosaukums? Kļūda vai bija pamats?


Ivars L. 11.janvāris, 17:33

Bet publikācijās (arī Līgas&co) jau ir aizgājis kā platsporu, līdz ar to jāatstāj kā ir.


zane_ernstreite 11.janvāris, 17:31

Paldies!


Ilze Ķuze 11.janvāris, 17:31

Šeit - tulkojumā no krievu val. - kā Ivars rakstīja - uzsvars uz īss: http://mycoweb-stv.ru/aphyllophorales/3/19/index.html#1.8.23.3.


dziedava 11.janvāris, 17:27

Hmm, ofic.db platsporu baltene ir uz jautājuma. Varbūt tās sporas ir īsas, bet platas vienlaicīgi? :)


Ivars L. 11.janvāris, 17:24

Tas ir par sporām (lai gan brevi nozīmē īss nevis plats).


dziedava 11.janvāris, 17:06

Par šo droši vien jautājums, vai brevi-spora vai brevis-pora, t.i., platas ir poras vai sporas? Ivar, Tu zini?


dziedava 11.janvāris, 17:01

Interesanti, ka datubāzē nav vispār, bet nu skaidrs, te vismaz var droši ieviest latvisko.


Ivars L. 11.janvāris, 16:58

Jā, protams.


dziedava 11.janvāris, 16:57

Amorāli sniegbaltā baltene :D


dziedava 11.janvāris, 16:56

Nu varbūt iekšējai lietošanai lai pagaidām paliek sniegbaltā, līdz izkristalizējas precīzāk?


Ilze Ķuze 11.janvāris, 16:45

Jaunajā sēņu grāmatā vaskaines - Peniophora ģints, minētas četras sugas - sārtā, priežu, grubuļainā un ozolu.


Ivars L. 11.janvāris, 16:38

Nē, nē, paldies, nevajag, labprāt iztikšu bez šī saraksta. :)


dziedava 11.janvāris, 16:36

Paldies, Ilze, šo publikāciju neienāca prātā izmantot. Vaskaine ir jau droši citai sugai, tā ka ja publicēta, tad labāk kā tur. :) Ivar, tā nav jauna, bet iekšējā lietošanā, nav publiska. Inita man iedeva pieeju. Gan jau Tu ar vari sarunāt. Visi priecājas, ja kāds zinošs tur uzlabo un papildina :)).


Ivars L. 11.janvāris, 16:28

Julita, kas Tev tā par oficiālo datu bāzi? Tas ir kaut kas jauns, kaut kur apskatāma?


Mareks Kilups 11.janvāris, 16:25

šis novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/4d54214127ffc23244b8638cdf98795f/ manuprāt, uz šo filtram daudz drīzāk būtu jānoreaģē, kā uz interesantu


Mareks Kilups 11.janvāris, 16:23

ar šīm kopā bija arī zolīds ziemžubīšu bariņš. ja žubītes manā pagastā pa reizei tomēr ziemā ir redzētas, tad ziemžubes ir principā interesantāks novērojums. nez kādēļ tās filtrs neatlasa?


Ivars L. 11.janvāris, 16:22

Jā, šobrīd dažādos izziņas avotos tās ir divas atšķirīgas sugas, lai gan zinātnieki domā, ka tās, visticamāk, ietver vēl citas sugas. :D C.excelsa ir jaunajā sėņu lielgrāmatā kā violetā smalkpiepe.


Ilze Ķuze 11.janvāris, 16:21

Julita, es tikai atzīmēju publikācijā minētos nosaukumus. :) Ja mikologiem ir svaigāka doma par citu, atbilstošāku nosaukumu, tad, protams, jāliek tas.


dziedava 11.janvāris, 16:18

Paldies, jā, visam plānots iet cauri, apskatīšos. :) Bet par šo - no kurienes sausā krustoderma - tā esat vienojušies? Ofic. datubāzē ģintij ir hipotētiski vaskaine, sugas vārda nav. Ja liek, tad abās uzreiz vienādi.


Ilze Ķuze 11.janvāris, 16:18

Latviskais - platsporu baltene. (Visi šie nosaukumi no publikācijas “Īpaši aizsargājamās un reti sastopamās sēņu sugas Latvijā”.)


Ilze Ķuze 11.janvāris, 16:15

Julita, ja pie vienas labošanas, varbūt arī šai var ielikt latvisko - sausā krustoderma? :) Un Dentipellis fragilis - trauslā adatene; Anomoporia bombycina - kokvilnas anomoporija.


Ivars L. 11.janvāris, 16:14

Kaut gan, varbūt ar to nemoralis domāts kaut kas cits, nevis birztala, bet piemēram, nemorāla izplatība (Distribution and ecology. Temperate Eurasia, found in Europe, Iran and Ja- pan; on angiosperm wood, especially Fraxinus, preferring coarse substrates like thick branches or even logs) - "nemorālā baltene". Ar nosaukumu piešķiršanu man diez ko nesekmējas.


dziedava 11.janvāris, 16:09

(Ja manu jautājumu gūzma ir absolūtā nelaikā, tad varu pārtraukt un turpināt kkad citreiz)


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts