Aktīvie lietotāji: 71 Šodien ievadītie novērojumi: 1380 Kopējais novērojumu skaits: 1053415
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Process ir galvenais, ne zinātniskais grāds!
Pievienots 2020-10-30 18:47:27

Julitu Klušu es ievēroju pirms gadiem astoņiem: sākumā aci piesaistīja dabas fotogrāfijas sociālajos tīkols, tad satikāmies kukaiņu foto konkursā, un vēlāk piedāvāju rakstīt žurnālā "Vides Vēstis". Pa šiem gadiem Julita vienmēr bija pirmā, kas iesniedza raksta materiālus, rūpīgi uzpasēja visas izmaiņas, un tāpēc varu galvot, ka viņas rakstos aplamību nav. Julita ir klusa, noslēgta pret nepazīstamiem cilvēkiem, bet kopā ar savējiem – aizrautīga stāstniece. Viņa ir cilvēks, ar kuru var iet izlūkos. Es uzskatu, ka Julita ir Latvijai ļoti nozīmīgs cilvēks, kas nesavtīgi nododas idejai un dabas izpētei velta pilnīgi visu savu laiku. Un tas dod rezultātu: iespējams, dzīvojam valstī ar vislabāk organizēto gļotsēņu sabiedrisko pētniecību!

Zibsnis no dzīves:
Reiz, kad mājnieki gribējuši cept piparkūkas uz svētkiem, viņi atraduši cepeškrāsnī pērnās. Tas spilgi ilustrē ģimenes attieksmi pret ikdienību: katrs iegrimis savos darbos un hobijos tā, ka mazajā virtuvītē ieskrien tikai uz īsu brīdi.

Julita, esam satikušās Lāčupītes mežā, kuru esi izstaigājusi krustu šķērsu, jo dzīvo Iļģuciemā. Pirms gadiem desmit Tu vēl nebiji dabas pētniece?

Pētniece nebiju, bet dabu sāku tā intensīvāk fotografēt pirms desmit gadiem. Bērni bija mazi, mēs pa vasarām dzīvojām Engurē, un tad fotografēju visu pēc kārtas: kukaiņus, putnus, augus; man nebija nekādu specifisku interešu. Un tad sāku meklēt, kādas sugas esmu nobildējusi. Tolaik rosījos pa draugiem.lv, taisīju dabas foto galerijas. Vēl veidoju savu lapu Dziedava.lv un visu, ko safotografēju, liku arī tur. Iepazinos ar Andu Straumi, un viņa pateica, ka ir tādi Dabasdati.lv – tur var likt fotogrāfijas, un zinātāji pateiks, kas tas ir. Un tā 2009. gada 28. decembrī es piereģistrējos, un man bija pirmie trīs novērojumi: putns, kas ieskrējis istabā – izrādījās, tas bija pelēkais mušķērājs, un divi tauriņi, viens no tiem citrontauriņš. (Smejamies.) Jā, tāds ļoti rets, un es gribēju uzzināt, kā to sauc. Otrs bija lielais atraitnīšu raibenis.


Julita Kluša. Foto: Anitra Tooma

Bija posms, kad ar šalli mērīji dižkokus Rīgā.

Jā, tas viss notika vienā laikā, mēs ar vīru sākām interesēties par dižkokiem, bērni auga, kamēr gaidīju viņus no pulciņiem, bija brīvs laiks. Staigāju pa Rīgu un mērīju dižkokus. Savu pirmo dižkoku nomērīju ar šalli, jo tā bija vienīgā, kas gadījās pa rokai. Koku mērīšanas dēļ sazinājos ar Gunti Eniņu, viņš mani novirzīja pie Anša Opmaņa. Sāku Ansim uzdot visādus jautājumus, arī par sēnēm, par sūnām, par citiem augiem, un viņš centās atbildēt.

Kad tu pamanīji gļotsēnes? Gadu vēlāk – 2010. gada rudenī es rakstīju Ansim vēstuli: "Šito gan es nesaprotu – kas tas ir???" Un tur bija lērums jautājumu, uz kuriem Ansim nebija atbilžu, un arī Dabasdatos nevienam nebija ideju. Jā, tagad varu svinēt savdabīgu jubileju.

Tad sāku meklēt internetā, Google par laimi jau bija. Atradu poļu gļotsēņu lapu un sāku piemērīt, kas varētu būt tas, ko esmu nofotografējusi Latvijā. Sākumā bija tikai kādi pāris novērojumi gadā, vēlāk sazinājos ar mikoloģēm Initu Dānieli un Diānu Meieri, un izrādījās, ka Latvijā gļotsēnes neviens nepēta un mani ātri vien sāka uzskatīt par galveno speciālistu šajā jomā, kaut es zināju šausmīgi maz.


Šokolādes gļotsēne Stemonitis sp. Foto: Julita Kluša

Kāda situācija šajā jomā ir pēc desmit gadiem?

Pateicoties Dabasdatiem, ir notikušas grandiozas izmaiņas. Ir atklāts daudz jaunu sugu un varietāšu, ne viens vien jau nosaka gļotsēnes ar mikroskopu. Pavasarī arī es nopirku mikroskopu, jo tad, kad Inguna Riževa un Sandis Laime iegādājās mikroskopus, es sapratu, ka man vairs nav, kur atkāpties! Kas es par galveno speciālistu, ja citi jau pakāpušies nākamajā līmenī? Tā desmit gadu laikā viss pagājis uz priekšu daudz nopietnākā līmenī, man ir padomju laika, vācu un franču gļotsēņu noteicēji. Pēdējais ir visvērtīgākais – tā ir grāmata ar visu gļotsēņu noteikšanas atslēgu.

Facebook ir starptautiska gļotsēņu grupa "Slime Mold Identification & Appreciation", tai ir vairāk nekā 20 tūkstoši sekotāju, un tur nesen bija aicinājums ziņot par gļotsēņu atradumiem ar attīstības stadijām, lai tās labāk izzinātu. Skatos un priecājos: Latvijā tas notiek jau vairākus gadus. Ir cilvēki, kas vēro un fotografē stadijas, un tā mēs pasaules līmenī esam izrāvušies priekšgalā. Ir ļoti labi, ka var sazināties ar vadošajiem ārzemju speciālistiem gļotsēņu jomā, var sūtīt paraudziņus noteikšanai. Tā ar to cilvēku daudzumu, kas Dabasdatos ziņo gļotsēnes, ir iespējams Latviju ļoti labi izpētīt.

Tagad cilvēki tik daudz ziņo, ka mēs uzzinām ne tikai sugas, bet arī to, kā dažādas sugas attīstās. Tik interesanti vērot, kā sezonas laikā parādās kāda suga sākuma stadijā, pēc brītiņa visi jau sūta bildes, kur var redzēt, ka šī gļotsēne jau ir nobriedusi, un tā, sadarbojoties, mēs redzam visas Latvijas ainu. To nevar izdarīt viens cilvēks. Ir cilvēki, kas vāc paraudziņus un sūta man. Tad, kad pienāks garie ziemas vakari, es ķeršos pie mikroskopa un varēšu tos kārtīgi izpētīt. Pagaidām es strādāju Dabas skaitīšanas projektā un nevaru daudz nodoties savam hobijam.

Kā ievāc paraudziņu? (Video)

Galvenais, lai paraudziņš ir sausumā. Ideāli, ja to var ielikt sērkociņu kastītē vai, kā Andris Baroniņš izdomāja, salvetēs: sasprauž maliņas un tad glabā. Ievākt vajag visu augļķermeni ar barotnes pamatni, nevis tikai vienu vālīti. Gļotsēnes ir ļoti sīkas. Tāpēc jārīkojas uzmanīgi, vienreiz nošķaudīsies un neko vairs neatradīsi. Tāpēc paraugus ir grūti sagatavot pētīšanai mikroskopā. Bet aplūkot tos palielinājumā ir ļoti svarīgi: katras sugas sporām ir savs raksturīgs raksts un forma. Tās ir ļoti mazas, no 4 mikrometriem līdz 10-15 mikrometriem. Otrs parametrs, pēc kura nosaka sugu ir: kā gļotsēne kopumā izskatās. Vajag nomērīt garumu, platumu, galviņas diametru. Un kā izskatās iekšpusē kapilīcijs, kādā krāsā un rakstā. Tas katrai ģintij atšķiras. Pa gabalu reizēm nevar pat attapt, kas tā par ģinti, bet mikroskopā – ahā! Gan sporas, gan kapilīcijs pasaka visu priekšā.

Cik sugas Latvijā ir atklātas?

Visas atrastās jau nav vēl izpētītas un noteiktas. Mums ir kādas 115 sugas pašu noteiktas, vēl dažas vajadzētu mikroskopiski aplūkot, lai apstiprinātu sugu. Un vēl kādas 20 sugas ir tikai no vēsturiskiem datiem.


Julitas atrasta un mikroskopēta jauna gļotsēņu suga Latvijai
tumšbrūnā kribrārija Cribraria atrofusca.
Foto: Julita Kluša

Bioloģijas fakultāti nav beidzis neviens zinātnieks, kas šobrīd pēta gļotsēnes. Šī ir tautas kustība Latvijā?

Jā, pilnīgi noteikti. Gļotsēņu daudzveidības izpēte ir pilnīgs amatieru saiets, bet daudzi pamazām pārtop par amatieriem-zinātniekiem, kas iemīļotajai tēmai var veltīt vairāk laika nekā štata zinātnieks, kuram, iespējams, jāstrādā citos projektos. Glotsēņu izpētē Dabasdatu loma ir nenovērtējami liela. Es viena neko tādu nespētu paveikt pat mūža garumā. Portālā mums ir iespējas runāties, diskutēt, tā pamazām esam sadraudzējušies.

Kas ir galvenie "spečuki"?

Sandis Laime ļoti zinātniski pieiet tam visam. Viņš pacēlis gļotsēņu pētniecības latiņu vēl augstāk, un es nevaru atpalikt. Bet mūsu pulkā ir vairāki desmiti cilvēku, kas ar sirdi un dvēseli ieziņo kaut pāris gļotsēņu sugas, bet viņi, piemēram, ir izsekojuši sugas attīstību no sākuma līdz beigām. Nē, es nesaukšu vārdā dažus, labāk teikšu lielu paldies pilnīgi visiem. Tas, ka cilvēks nenoslinkoja un ieziņoja, jau ir sasniegums, un mums ir nozīmīgi uzzināt, kur un kādos apstākļos tā suga aug un attīstās. Inguna Riževa ir kā galvenais motors, Marita Krūze arī ar mikroskopu darbojas. Baroniņu pāris: Valda un Andris, arī Evita Oļehnoviča tik fanātiski ziņo un vāc paraudziņus – man būs, ko ziemā pētīt un salīdzināt.

Kad kļuvi par Dabasdatu administratori?

Tas bija 2013. gada vasarā. Es tobrīd strādāju Lietuvā, kartēju biotopus, kad man atrakstīja tolaiku Dabasdatu vadītāja Nora Rustanoviča un piedāvāja iespēju pašai manīt sugu nosaukumus citu iesūtītajos novērojumos. Tieši tajā laikā man nebija vaļas to darīt, bet neatteicos, jo tas taču ir liels gods! Tā brīvprātīgā administratora darbs ilgst nu jau astoto gadu. Daudz biju iemācījusies no Anša Opmaņa, īpaši par ziedaugiem un sūnām, kādu laiku Dabasdatos noteicu tās.

Gļotsēnes centos izpētīt pati, un tas bija mans lauciņš. Tagad ir tik daudz gļotsēņu ziņojumu, piemēram, jūnijā bija apmēram 10 ziņojumi dienā, jūlijā jau 20, augustā, septembrī – gandrīz 30 ziņojumi dienā! Ja es aizbraucu uz vairākām dienām mežā, tad mājās mani gaida gandrīz 100 novērojumu, un man vairs citām grupām neatliek laika.

Tāpēc priecājos, kad citi administratori pamana, ka gļotsēne ir ieziņota pie sēnēm vai nezināmajiem, un pārliek pie gļotsēnēm, citādi varu kaut ko palaist garām. Tāpēc es katru brīvu brīdi cenšos izskatīt jaunākos novērojumus, lai tie neuzkrātos. Ja ielaidīšu, būs grūti tikt galā. Augustā bija vairāk nekā 800 novērojumi mēnesī! Vienkāršās sugas es varu ātri pārskatīt, bet tikko kāda sarežģītāka suga, jāiet cauri noteicējam, un vienas sugas noteikšana var paņemt dienu, pat vairākas. Ir reizes, kad saku, ka jāpēta vairāk, un cilvēki iet uz to vietu vairākas reizes, fotografē attīstības stadijas, ievāc paraudziņus – tas ir fantastiski! Un tad man jāsaprot, kas tas ir. To nevar ātri izdarīt. Gļotsēņu pasaule man liekas ļoti aizraujoša. Un tas, ka mēs, amatieri, Latvijā gļotsēņu izpētes līmeni esam pacēluši tik augstā līmenī, ir unikāli un zinātniski vērtīgi.

Kāda ir gļotsēņu vieta uz planētas?

Tāpat kā viss pārējais dabā: visi ir saistīti. Esmu redzējusi, ka kolembolas un gliemeži ēd gļotsēnes.

Vai taisnība, ka gļotsēnes kustās?

Viņas pārvietojas savas dzīves sākumā, lai sameklētu barību. Kad ir jau uzbarojušās, tad stāv uz vietas un aug tikai krāšņumā un plašumā.

Vai neesi domājusi, ka vajadzētu iegūt arī kādu zinātnisku grādu?

Tas man nav tik svarīgi, galvenais, lai ir rezultāts.


Aveņu gļotsēne Tubifera ferruginosa. Foto: Julita Kluša

Vai ģimene Tev palīdz?

Viņi man ļauj darīt to, ko es gribu. Visas brīvās vietas mājās aizņem paraudziņi, grāmatas par dabu, nevis, teiksim, pavārgrāmatas.

Pirms pāris gadiem Dabasdatos bija diezgan liels haoss IT jomā, kas apgrūtināja novērojumu ziņošanu. Tā kā man ir programmēšanas iemaņas, tad es piekritu palīdzēt sakārtot Dabasdatus, lai varētu normāli pievienot ziņojumus. Man daudz palīdzēja dēls Dzintars, viņš vēl mācās vidusskolā, bet datorlietās ir lielāks "spečuks" par mani. Viņš šogad dabūja bronzas medaļu Pasaules programmēšanas olimpiādē skolēniem. Puisim ir īpašs programmētāja talants, viņš sarežģītajā programmas kodā spēja ātri noorientēties un veikli iebakstīja: "Labo šeit!", un man bija tikai jāuzraksta pats programmas kods. Mēs bijām komanda un izdarījām daudz, bet visas ieceres vēl nepaguvām paveikt.

Kādi ir Tavi vērtīgākie atklājumi šogad?

Mana pamatdarbošanās Dabas skaitīšanas projektā šogad ir atsegumu apsekošana, t.sk. sūnu uzskaite. Šī grupa uz atsegumiem ir maz pētīta. Ir sugas, par kurām domāja, ka tās ir ļoti retas, bet izrādās – diezgan bieži sastopamas. Lielākais sūnu prieks – atradu gludo zaļastīti, kas ir tikai otrā atradne Gaujas Nacionālajā parkā.

No gļotsēnēm atradu balto krāterīti – otro atradni Latvijā; bija zināma tikai viena no 1934. gada. Ir interesantāk atrast nevis pilnīgi jaunas sugas, kuras var noteikt tikai mikroskopā, bet tādas, kas ir atšķiramas jau dabā. Un tad skaidrs, ka tā tik tiešām nav redzēta, nevis – nav mikroskopēta. Man bija pārsteigums, ka, pētot sūnas un atsegumus, atradu gļotsēnes. Piemēram, baltkājas diaheja: skaista gļotsēne ar baltu kātiņu un krāsainu metāliska spīduma vālīti. Šogad to ieraudzīju divās vietās, kas ir 3. un 4. atradne Latvijā.

Vislielākais pārsteigums bija atrast gļotsēnes uz smiltīm, jo viņas taču parasti aug uz kritalām, sūnām, augiem. Bet, kad ieraudzīju novēlušos smilšakmens bluķi, uz kura auga dažādu sugu gļotsēnes, tas bija kaut kas neredzēts! Ja es nepētītu atsegumus, nekad nebūtu to redzējusi. Un kurš gan iedomātos tās meklēt smiltīs?


Garā ziedu metatrihija Metatrichia floriformis uz nobrukuša smiltskmens atseguma gabala. Foto: Julita Kluša

Kā varētu attīstīties tavs pētnieka mūžs?

Mans lielais mērķis ir izdot grāmatu par Latvijas gļotsēnēm un pilnveidot mājas lapu. Kamēr es ar to tikšu galā, tas nemaz nebūs tik ātri.

Bet izdot grāmatu ar krāsainām makro fotogrāfijām ir dārgi!

Par naudu es domāju vismazāk, primāri ir jāizdara darbs, un tad domās par naudu. Tomēr tam vajadzētu rast atbalstu, jo Latvijā nekas tāds nav bijis. Gļotsēnes varbūt nav tik populāras, toties ir ļoti skaistas, un tas varētu ieinteresēt cilvēkus.

Man galvenais ir mērķis, uz ko tiekties. Un tie, kas piedalās gļotsēņu izpētē, arī aizraujas. Mēs jau esam priecīgi, un process taču ir galvenais!

Atmiņas par pirmsākumiem

Kad piereģistrējos Dabasdatos un mēģināju pievienot kādu novērojumu, pats pirmais palīgs bija Andris Klepers jeb Rallus. Viņš momentā pamanīja, ka neesmu nezināmam novērojumam pievienojusi bildi, un jautāja, kā var palīdzēt. Es biju tik pārsteigta, ka cilvēki uzreiz reaģē. Vēlāk Uģis Piterāns daudz sugu noteica.

Sākumā man bija bail, jo es sugu nosaukumus gribēju uzzināt, lai vēlāk to izmantotu Dziedava.lv lapā. Bet – vai es tā drīkstu darīt? Es taču izmantošu citu zināšanas par brīvu! Vai tad tā var? Tas nekas, ka manā mājas lapā jau arī viss ir bez maksas. Tāpēc, šķiet, speciāli rakstīju uz Dabasdatiem un lūdzu atļauju. Tagad es pati to daru bez atlīdzības, un man tas liekas normāli.

Tāpēc es saprotu iesācējus, kas baiļojas, ka kaut ko noteiks nepareizi, vai viņu novērojumi ir nevērtīgi un nav ko traucēt ekspertus. Man gribas viņus atbalstīt un slavēt, jo nekad iepriekš nevar zināt, kurš novērojums būs pārsteidzoši rets. Un Dabasdatiem nekas slikts nenotiks, ja tur būs kāds parasts novērojums vairāk.

Anitra Tooma

30.10.2020.

 

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Phalacrocorax carbo - 2021-04-11 Kristers K
Clangula hyemalis - 2021-04-11 Kristers K
Fringilla coelebs - 2021-04-11 bišudzenis
Regulus regulus - 2021-04-11 bišudzenis
Gallinula chloropus - 2021-04-11 bišudzenis
Turdus viscivorus - 2021-04-11 bišudzenis
Erithacus rubecula - 2021-04-11 bišudzenis
Nezināms
@ dziedava
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
asaris 11.aprīlis, 16:34

Manuprāt ķivulis.


editez 11.aprīlis, 16:30

Domāju ka šī ir lielā gaura ( mātīte).


editez 11.aprīlis, 14:56

Blakus kokā tāda it kā ligzda. Vai tā būtu ligzda šiem baložiem?


Kārlis Levinskis 11.aprīlis, 14:40

Šķiet, ka te redzam Bombus campestris tēviņu.


gunitak 11.aprīlis, 14:27

Paldies!


Kārlis Levinskis 11.aprīlis, 14:02

Šī noteikti ir kāda no parazītkamenēm. Žēl, ka nevar saskatīt vēdera pašu galiņu. Personīgi man šis īpatnis atgādina Bombus rupestris mātīti, kam sarkanais vēdera galiņš būtu nedaudz izbalējis saulē, bet tā vien ir spekulācija.


Kārlis Levinskis 11.aprīlis, 13:54

Tīruma kamene izskatās nedaudz savādāk. Šī būs Bombus hypnorum :)


Kārlis Levinskis 11.aprīlis, 13:52

Šī būs Bombus hypnorum


megere 11.aprīlis, 12:32

Vai runa gadījumā neiet par krauķiem?


marsancija 11.aprīlis, 11:26

Vālīšu staipeknis.


mardzh 11.aprīlis, 10:44

Paldies!


IevaM 11.aprīlis, 10:42

Trešajā bildē kraukļi, tos vajadzētu likt atsevišķā novērojumā


Irbe 11.aprīlis, 10:13

Manuprāt sila strazds


Karīna 11.aprīlis, 10:12

Divi cekuldūkuri dejoja riesta deju, bužinot viens otram pretī savas skaistās frizūras


marsancija 11.aprīlis, 09:46

To jau esmu sapratusi, pavērojot kā jūs, gļotsēņu entuziastes, ņematies ar noteikšanu. Paldies par palīdzēšanu!


CerambyX 11.aprīlis, 09:13

Karaliskais ērglis, protams, būtu jauki (Latvijā līdz šim konstatēts tikai 5 reizes), bet šī ir niedru lijas mātīte (nu tā vienkāršoti sakot, laikam varot būt arī tēviņi līdzīgā krāsojumā, bet nu tās jau nianses) - tipisks sugas krāsojums. Te dažādi attēli no Latvijas: http://www.putni.lv/ciraer.htm Kaut kādā mērā krāsojums, protams, Karaliskajam ērglim ir nedaudz līdzīgs (brūns plēsīgais putns ar gaišāk dzeltenīgu galva virsu), bet nu ērgļi ir milzīgi putni, atšķirīgām ķermeņa proporcijām (platākiem, garākiem spārniem, īsāku asti). Spārni izteikti 'pirkstaini' - galos lidspalvas veido tādus kā 7 'pirkstus'. Niedru lijai 5 'pirksti'. Nu un citas pazīmes.


tatia 11.aprīlis, 08:46

Piekritīšu Jums, Ilze! :D


ligablome 11.aprīlis, 08:35

Pievienoju vēl vienu fotogrāfiju.


dziedava 11.aprīlis, 08:03

Šīs vēl nav tās sarežģītākās - ja labi paveicas, var atšķirt "uz aci", bez mikroskopēšanas! :)


marsancija 11.aprīlis, 00:41

Grūti teikt. Nav no milzīgajām, bet, tā kā par lielu vārnas ligzdai, kaut gan, varētu būt. Kad būšu vēl tuvumā, mēģināšu papētīt :)


IevaM 11.aprīlis, 00:33

Vārna?


IevaM 11.aprīlis, 00:31

Tas ir mazais tritons


marsancija 11.aprīlis, 00:07

Cik sarežģīti ar tām trihijām! Bet vismaz prieks, ka vienu tomēr esmu atradusi:)


dziedava 10.aprīlis, 23:55

Viss pareizi. :) Ir kātiņš un izstiepta vālīte. Sporu mākonis nebija apaļīgs (ar izlocītiem pavedieniem, kuru galus nevar redzēt - tā būtu hemitrihijām), bet ka var redzēt brīvus pavedienu galus (daudzi atsevišķi pavedieni ar galu uz āru), tātad trihija, visdrīzāk maldinošā trihija Trichia decipiens. Ja vālītei vāciņš būtu plīsis pa regulāru apli, tad būtu krāterveida trihija Trichia crateriformis.


marsancija 10.aprīlis, 23:42

Laikam jau ļoti parasta gļotsēnīte, bet baidos pati ķerties pie noteikšanas. Jālūdz Julita palīgos. Sporas bagātīgi putēja, tāpēc statusu liku "sporu stadijā", cerams, ka pareizi?


dziedava 10.aprīlis, 23:06

Jā, Renāt, man ir tāda aizdoma, ja jau pat norvēģu Edvīns zem ziņojuma ielika pārsteigto sejiņu :D


marsancija 10.aprīlis, 22:56

Un nevaru teikt, ka tas ir mans novērojums, jo to piefisējusi kamera, kas nav mana:)


marsancija 10.aprīlis, 22:51

Te jau gandrīz katrai medību kamerai savs lācis:) Šis izklaidējas (iespējams, arī patreiz) kādus 4,5 km no Rugāju ciema un pārsimts metrus no apdzīvotas mājas, kurā rēja arī šunelis. Pirms kāda gada pēdas redzētas netālu no Balviem, Naudaskalnā piemājas dārzā, u.t.t. Tā, ka šamie kļūst teju vai bezkaunīgi un lieli mežu masīvi viņiem galīgi nav vajadzīgi. Ar to manu drosmi ir kā ir, domāju jau, ka pekainis sen projām, nevarēju iedomāties, ka turpat krūmos tup un gaida vakaru:)


CerambyX 10.aprīlis, 22:28

Ja kaut ko baigi nejaucu, tad vajadzētu būt Andrena vaga fāterim.


meža_meita 10.aprīlis, 22:26

Būs jauna suga pasaulē! :)))))


meža_meita 10.aprīlis, 22:24

Uhhh, kas par novērojumu! Man lācis asociējas ar lieliem purvu/mežu masīviem, bet šeit tomēr tāda mozaīkveida ainava :O Meklēt lāci - nu drosmīgi!


Laimeslācis 10.aprīlis, 21:37

Paldies, Julita, par akceptu! :)


dziedava 10.aprīlis, 21:08

P.S. Smalks tīkliņš ir galvenā pazīme


dziedava 10.aprīlis, 21:06

Šaubu nav :). Kārtīgs smalks tīkliņš.


Edgars Smislovs 10.aprīlis, 20:51

Bildē nav ne baltvēderis, ne prīkšķe. Visi krīkļi.


andrisb 10.aprīlis, 20:37

Paldies, Julita!


Laimeslācis 10.aprīlis, 20:26

Paldies, Inguna, par atsaucību. Es, it kā, vienmēr notīru. Pašai jau liekas ka kārtīgi. Bet to nevar redzēt uz tik mazas virsmiņas. Tieši šobrīd skatos YouTube, kā pareizi tīrīt mikroskopa objektīvus https://www.youtube.com/watch?v=vEQzSDU0-ZQ https://www.youtube.com/watch?v=Tz4Dy5D6kdw


dziedava 10.aprīlis, 20:16

Paldies, Inguna, tas izklausās ticami! Atliek tikai tikt pie šņabja ;D


felsi 10.aprīlis, 20:08

Lasot diskusiju par miglu pie 1000x palielinājuma, atlika tik pabrīnīties, kad liksta piemeklēja arī mani. Iemesls tiešām nekvalitatīva imersijas eļļa, kas sabiezējusi, tā pieķepina fokusu. Tīrīju ar šnabi, izdevās. Sliktāk nevar būt, jo visos spec. tīrāmajos galvenais ir spirts.


zane_ernstreite 10.aprīlis, 19:52

Paldies! Ar šo mazo putnīšu noteikšanu man īpaši nesokas...


zane_ernstreite 10.aprīlis, 19:51

Ura! Paldies ))


IevaM 10.aprīlis, 19:47

Ūdensvistiņa gan :)


dziedava 10.aprīlis, 19:07

Iegūglē, papīrs tīrīšanai


Laimeslācis 10.aprīlis, 18:53

Kas tas ir Lens cleaning tissues?


dziedava 10.aprīlis, 18:52

Man nav briļļu stiklu šķidruma, brilles mazgāju ar ūdeni.. Mikroskopu slauku tikai ar Lens cleaning tissues


Laimeslācis 10.aprīlis, 18:45

Arī aizdomājos, vai ar spirtu drīkst tīrīt. (?) Varbūt ka nedrīkst! Varbūt vajag briļļu stiklu šķidrumu (neesmu vēl pamēģinājusi)? Ar KOH vēl neesmu neko darījusi un nezinu kas tas tāds ir, tikai izlasījusi par to Dabasdatu diskusijās. Kaut kāds izskaidrojums, atrisinājums noteikti ir, tikai jāatrod. Varbūt kāds pieredzējušāks mikroskopētājs būs sadzirdējis mūsu žēlabas un padalīsies pieredzē ;)


Bumpo 10.aprīlis, 18:27

Šis jau ir otrais upuris nepilna gada laikā...neskatoties uz to, ka ātruma ierobežojums uzlikts līdz 70km :(


dziedava 10.aprīlis, 18:25

Laima, man šodien atteicās 40x palielinājums (pilnīga migla, pat nav ko rādīt :((), bet no mana jau tā knapā piliena eļļas puse izlija, jo pudelīte bija apgāzusies, tāpēc parastām (man zināmām) sugām iemēģinu 100x bez eļļas. T.varia bija diezgan bezjēdzīgi, bet T.persimilis un T.favoginea tāādas bumbiņas, kādas ar eļļu nav redzētas :D. Tu domā, ka ar spirtu vispār drīkst lēcu tīrīt?? Tev jau KOH nav? Manas problēmas ar 40x sākās, kad, taupot eļļu, papildināju paraudziņu, pielejot arī klāt KOH, atliku stikliņu ar eļļu, bet baidījos, vai tas KOH nav ticis uz stikliņa, un ar vati patīrīju stikliņu. Es pat vairs neatceros, vai toreiz 40x vispār lietoju(ja reiz eļļa), bet pēc tam tikai migla. Ehh, kā mums trūkst speca :(((((


Laimeslācis 10.aprīlis, 18:13

Ļoti skaistas bumbiņas! :) Bez eļļas!? Man šodien 100x palielinājums galīgi negribēja rādīt. Kad notīrīju to lēcu (zem galdiņa), kas laiž cauri gaismu, palika drusciņ labāk, bet asu bildi, kā sākumā, dabūt nevarēju tāpat.


Laimeslācis 10.aprīlis, 18:04

Paldies, Uģi, par skaidrojumu! Interesanti! :)


DainisGeo 10.aprīlis, 17:42

Skatīt: https://www.youtube.com/watch?v=KP7bzYGHmJ0


gunitak 10.aprīlis, 17:15

Ziemeļu gulbji.


CerambyX 10.aprīlis, 16:08

Jā, tas kāpuriņš interesants atradums - kāda jātnieciņa kāpurs, kuri ir zirnekļu parazitoīdī. Iespējams Polysphincta sp., bet varbūt kāda cita. Bieži to negadās pamanīt un ievērot (pats dabā neesmu redzējis)!


andrisb 10.aprīlis, 15:12

Paldies, Ivar!


Grislis 10.aprīlis, 14:57

Paldies! Kā viss pa ziemu aizmirsies! :)


dziedava 10.aprīlis, 12:56

Izskatās kkas ar pelējumu


dziedava 10.aprīlis, 12:15

Vajadzētu būt cietai - sēnei


klaidoņpele 10.aprīlis, 08:15

šis bija tādā diezgan mitrā bērzu-baltalkšņu pudurī, zem bērza stumbeņa mizas. Pāris soļus tālāk gan sākās arī priežu nogabals...


klaidoņpele 10.aprīlis, 08:12

Paldies, Marek! :)


Mareks Kilups 10.aprīlis, 07:00

dzeltenie tārtiņi?


dziedava 10.aprīlis, 00:16

Andri, es ne! :)


Ivetta 10.aprīlis, 00:13

Ir patīkami, pievienojot pirmo novērojumu šajā gadā, jau tajā pašā dienā uzzināt ieraudzītā objekta sugu. Paldies par noteikšanu! :)


Edgars Smislovs 09.aprīlis, 23:25

Kaut kas šeit būs sajaukts.


mazais_ezis 09.aprīlis, 22:41

Labdien, kas šajā novērojumā ir redzēts? Vistu vanags kokā? Ligzda? Varbūt sajaukts punkts? Varbūt ligzda ir blakus mežā? Aizbraucot uz šo vietu dabā un pārmeklējot mežu atradu tikai meža zvēru barotavu. :)


andrisb 09.aprīlis, 22:22

Rakumi, visticamāk, rukša, bet kas kauliņus salasījis? :)


SA Travel 09.aprīlis, 21:40

Tiešam Talsu novads? :)


Mareks Kilups 09.aprīlis, 21:21

šis "par 99%" būtu varbūt ok, ja vien tas nebūtu agrākais novērojums šajā pavasarī un vispār Latvijā(!). 8.apr. nav neiespējams, tomēr ir ekstrēmi agrs datums, tādēļ šis ir tas gadījums, kad jābūt tikai un vienīgi 100%.


IlzeP 09.aprīlis, 20:57

Uģi, es vienkārši pamazām mēģinu aicināt lietotājus vairāk pievērst uzmanību tam, ka arī skaits "no" ir svarīgs. Tas ir bijis aktuāli vienmēr. "OZOLAM" ir tikai viens lauks skaitam (ciparu lauks), nevis divi, un kopš Dabasdatu pirmsākumiem šajā laukā tiek kopēts skaits "no". Lai nezaudētu informāciju, citā (teksta) laukā es manuāli katram novērojumam, kuram dots intervāls, pārrakstu teksta veidā "no-līdz" (kaut gan nezinu, vai tas tālāk tiek lietots). Lielākā daļa problēmu, kas bija programmatūras kļūdu dēļ, ir izlabotas, vēl ir neatrasta viena neliela kļūda, kuras dēļ "līdz" laukā ļoti retos gadījumos parādās nulle. Katru ceturksni eju 2x cauri visiem atlasīto īpaši aizsargājamo un invazīvo sugu noērojumu skaitiem un pārbaudu, vai kaut kur "līdz" nav mazāks par "no". Gada II un III ceturksnim tas aizņem ievērojamu laiku. Pie katras atlases arī vairākiem lietotājiem individuāli pajautāju, ko viņi ir domājuši ar intervālu, ja tas ir atlasījies dīvains. Julita, tas, manuprāt, būtu ļoti subjektīvi, ja es nerīkotos visiem novērojumiem vienādi, bet mēģinātu daļai rēķināt kaut ko pa vidu (atrast "patiesību", piemēram, pieņemt, ka īstais ir "līdz", vai kaut kur pa vidu, ir nepieciešama kaut kāda konsekventa pieeja. Bet labā ziņa ir tā, ka arī "OZOLAM" pavisam drīz ir gaidāmas pārmaiņas :) Dagnis uzticams ziņotājs, tādēļ šoreiz pajautāju viņam :)


CerambyX 09.aprīlis, 19:31

Piekrītu Julitai - pat, ja novērotājs ir tiešām atzīmējis tādu intervālu (biežāk gan tās ir DD.lv tehniskās īpatnības, ko lietotāji, kas ziņo retāk, var arī nepiefiksēt - nu ziņojot godīgi skaitu 10 var būt, ka pēc tam saglabājas kā '1-10'), tad nu tā datu eksportētāja un OZOLA problēma kā korekti šādus skaitu intervālus pārnest un saglabāt. Kaut kā neticas arī, ka šis novēroujms ir pirmais šo gadu laikā, kuru datus pārnesot uz OZOLU ir bijis atzīmēts kaut kāds intervāls? Kā tad iepriekšējās šādās situācijās tas tika darīts ja tikai tagad tā pēkšņi ir problēma? :)


zane_ernstreite 09.aprīlis, 19:22

Aha, jā, tās sarkanās bikses! ))


zane_ernstreite 09.aprīlis, 19:21

Paldies! Tad, kad es pirmo reizi redzēju mazo dzeni Gaujas krūmājos nedaudz citā vietā, tad tas bija ļoti tuvu un tiešām varēja redzēt, ka gluži miniatūrs. Te, pa gabalu, likās, ka mazais, bet nošaubījos.


Edgars Smislovs 09.aprīlis, 19:20

Trīspirkstu un mazais dzenis ir vienīgie bez sarkanajām "biksēm". :)


dziedava 09.aprīlis, 18:53

Ilze, es teiktu, ja Ozols no intervāla spēj atpazīt tikai apakšējo robežu, tad vaina ir Ozolā. Ja nav iespējams (nav laika vtml. - nav svarīgi) saskaitīt, tad intervāls ir patiesa informācija, bet konkrēts skaitlis ar lielu varbūtību var būt meli. Ozolā labāk ziņot melus nekā patiesību?


IlzeP 09.aprīlis, 18:46

Dagni, vai ar skaitu "1-10" ir jāsaprot 10? Ja ir rakstīts šādi, OZOLĀ nonāk skaits 1... Tas attiecas arī uz citiem Taviem āmuļu novērojumiem.


CerambyX 09.aprīlis, 18:30

Tāds īpatnējs, bet tomēr sliecos domāt, ka D.ryeii tomēr būs pareizais variants. Ne līdz galam bumierveida forma un D.brunneus bieži vien antenu pēdējā posma galiņš dzeltenīgs un kāju pēdas gaišākas.


nekovārnis 09.aprīlis, 18:24

Paldies, Valda! Izsaktās, ka būs īstais - starp sprīžmešiem pat neienāca prātā meklēt.


Vīksna 09.aprīlis, 18:13

Ozolu vērpējsprīžmetis Biston strataria, ja kas līdzīgs nav.


IlzeP 09.aprīlis, 17:53

Konsultējos ar Jāni Ozoliņu, tas noteikti neesot ūdrs.


IlzeP 09.aprīlis, 17:50

Jānis Ozoliņš šo neakceptē kā lāci. Vai tās nevarētu būt, piemēram, pakusušā sniegā izplūdušas suņa pēdas?


IlzeP 09.aprīlis, 17:46

Pēda esot lācim par mazu.


IlzeP 09.aprīlis, 17:44

Jānis Ozoliņš pieļauj, ka jā


IlzeP 09.aprīlis, 17:39

Hmm... Ir variants par pīli...?


IlzeP 09.aprīlis, 17:37

Pēc attēla Jānis Ozoliņš komentēja, ka varētu būt, bet varētu būt arī ūdele


paliec 09.aprīlis, 17:23

uz koka gabala redzamās čaulas nav gliemji, bet gan vēžu veidotas.


Martins 09.aprīlis, 16:28

Šai sugai būtu interesanti piefiksēt arī koka sugu. Izskrejas jau visbiežāk redzamas bērza mizā, retāk baltalkšņos, bet vabole diezgan bieži priežu mežos zem priežu mizas...


nekovārnis 09.aprīlis, 15:52

vai arī Gonioctena quinquepunctata :)


nekovārnis 09.aprīlis, 15:46

Iespējams Gonioctena intermedia


nekovārnis 09.aprīlis, 15:39

Acs vēl šogad nav piešauta, bet man izskatās ka Drymus brunneus


nekovārnis 09.aprīlis, 15:34

Jā, lielais asmalis.


Vīksna 09.aprīlis, 15:20

Varbūt asmalis, ne līķvabole ?


galochkin 09.aprīlis, 14:28

Paldies!! Впервые вижу. :)


Matrus 09.aprīlis, 14:18

Лесная завирушка


galochkin 09.aprīlis, 13:59

Подскажите пожалуйста что за птичка? Кормилась утром под кормушкой.


ER 09.aprīlis, 10:35

Lielais ķīris ar LVR metāla S1320 gredzenots 20.06.2004. kā mazulis pie Saulkalnes (Salaspils nov.). Putns visai cienījamā vecumā!


Grislis 09.aprīlis, 07:26

Manuprāt, 1.foto redzams jauns miežubrālis, bet 2.foto liekas saredzu Carex hirta pūkainās lapas.


armozo 08.aprīlis, 20:37

Ērglis mazais vai tam stipri līdzīgs redzēts 2020.gadā turp līdzās meža masīvam. Tāpēc pārmeklēju mežu, līdz atradu tādu, palielu ligzdu.


Ilze Ķuze 08.aprīlis, 20:21

Oho, īsts noteicējs! :)) Paldies par detalizēto aprakstu!


zane_ernstreite 08.aprīlis, 19:10

Nu jā, paldies, ir, kā es domāju - vienā kokā gan dižraibais, gan vidējais. Tūdaļ ielikšu vidējo atsevišķi


felsi 08.aprīlis, 19:03

Pievienoju mikroskopiju. Radziņus uz elaterām, sīkus, varu redzēt. Tad jau laikam būs T. persimilis.


felsi 08.aprīlis, 18:28

O, paldies! Šitādu nezināju!


Ivars L. 08.aprīlis, 16:49

SUGA: plaisājošā diplomitopore Diplomitoporus crustulinus. DZĪVES VIDE: aug neskartos vai maz ietekmētos mitros egļu meža biotopos - purvainās vai nogāžu audzēs. AUGŠANAS SUBSTRĀTS: egļu sausokņi, celmi, bet visbiežāk uz zemei nepieguļošām egļu kritalām. Sāk augt uz 2-3 gadu vecām kritalām, kurām vēl nav atdalījusies miza (līdzīgi kā Phellinus ferrugineofuscus un Phlebia centrifuga - līdz ar to var augt sabiedrībā, kā šajā atradnē). MAKROSKOPISKĀS PAZĪMES:augļķermeņi viengadīgi, klājeniski, līdz 4 mm biezi, no substrāta atdalāmi, svaigi - samērā stingri, bez izteiktas garšas, smarža viegla - patīkama ,sausi - cieti, koksnaini, mala - šaura, balta vai gaiši dzeltenīgi brūna, poru virspuse krēmkrāsā vai ļoti gaiši dzeltenpelēkā (sausa siena) krāsā, novecojot vai sažūstot - dzeltenpelēka līdz gaiši dzeltenbrūna. Poras stūrainas, 3-4 (5) uz mm, ar plānām sieniņām. Sažūstot, stobriņu slānis saraujas - tad ievākts, no substrāta atdalīts paraugs nedaudz ieliecas, bet dabā no substrāta neatdalījies augļķermenis parasti dziļi saplaisā 1-4 cm garos un platos segmentos. Pamata audu slānis balts līdz gaiši dzeltenpelēks, mīksts, nedaudz blīvāks veciem aķ. Stobriņu slānis līdz 3 mm biezs, šķietami piesūcināts ar kādu gaišdzeltenu sveķainu substanci, konsistence samērā blīva. ATŠĶIRŠANA NO DAŽĀM CITĀM PIEPĒM: uz egļu kritalu mizas aug arī biezā slāņpiepe, kas ir daudzgadīga, bet, ja pirmā gada augļķermenis un ikgadējie slāņi vēl nav izveidojušies, atšķirt var palīdzēt tas, ka tā porām ir biezas sieniņas, spoži balta ar vietām gaismu atstarojošu virspusi, kā arī garšas un smaržas īpašības atšķirīgas - skabenais tonis, un, manuprāt, tā ir sīkstāka, gumijaināka. Tāpat uz egļu kritalu mizas aug smirdīgā baltene, kas arī ir viengadīga, bet tai svaigai, saspiežot, ir asa, nepatīkama smaka, konsistence mīksta, želejveida līdz vaskveida. Zvaigžņu baltene parasti aug uz stipri satrupējušas koksnes, un ir daudzgadīga, bet, ja ar' gadās pirmā gada aķ, tai tomēr ir sīkākas poras (5-7 uz mm). Kokvilnas antrodija, manuprāt, veido lielākus, robustākus, nedaudz biezākus aķ, un sažūstot ir trausla, nevis koksnaini stingra. Lindblada pelēkpore ir pelēcīgāka, un tai stobriņu slānis nav piesūcināts ar gaišdzelteno sveķaino substanci. Ceru, ka bieži sastopamās antrodiju sugas (A.serialis, A.sinuosa, A.xantha) ir vairāk vai mazāk iepazītas, dabā atpazīstamas un šeit nevajag "izķidāt". :)


dziedava 08.aprīlis, 15:16

Gļotsēni neredzu. Dzeltenā varētu būt kāda sēne.


davis_wi 08.aprīlis, 15:08

Paldies par info! Darīts. Bet mulsinoši gan


IlzeP 08.aprīlis, 14:59

Vidējo vajadzētu ielikt atsevišķā novērojumā


Ilze Ķuze 08.aprīlis, 14:08

Paldies, Ivar!


Irbe 08.aprīlis, 13:40

1.foto vidējais.


Ilona_rasa 08.aprīlis, 13:34

O, super, paldies par info, Edmund!


MoreOrLess 08.aprīlis, 13:24

Tā dažreiz gadās. Vienkārši izdzēs no sava novērojuma nepareizo bildi un uzlādē īsto vēlreiz.


zane_ernstreite 08.aprīlis, 13:20

Paldies!


MoreOrLess 08.aprīlis, 13:18

:) Paldies, Ilze! Precizēju skaitu uz 6.


davis_wi 08.aprīlis, 12:59

Hei! Kaut kas ir noticis ar bildes augšupielādi. Nez kāpēc rādās cita autora bilde....


ER 08.aprīlis, 12:32

Lielais ķīris ar zilu plastmasas 2V92 un metāla EG50738 (BTO, UK) gredzenots 2020. gada decembrī Lielbritānijā, nomainot stipri nodilušu un knapi salasāmu LVR gredzenu S7723 vai S7728. Ar to senāk - 14.06.2009. - Latvijā gredzenots mazulis Radžu ūdenskrātuvē, Jēkabpilī.


AAvj 08.aprīlis, 12:21

Zaļžubīte


Inita 08.aprīlis, 11:43

Manis minētā gan ir bazīdijsēne, bet arī starp asku sēnēm ir līdzīgas...


Inita 08.aprīlis, 11:14

Veca :) Bet mākslas darbs - jā!


Inita 08.aprīlis, 10:57

Zvaniņu sausdobīte Xeromphalia campanella


grieze 08.aprīlis, 10:54

Paldies! Ceru varbūt atkal piejaucēt vasaras naktīm, vismaz reizi 5 gados...


Inita 08.aprīlis, 10:29

Klijainā turzene Tubaria furfuracea


Inita 08.aprīlis, 10:27

Pēc bildēm salīdzinot nonācu pie Pseudolasiobolus minutissimus. Bet tas tik minējums, te daudzi askusēnes labāk par mani pārzina!


Inita 08.aprīlis, 10:13

Būtu paraudziņš, varētu mēģināt mikroskopēt. Nu dikti jau smuka un interesanta!


Inita 08.aprīlis, 10:11

Veca... Varētu būt vēlā pundurkamolene, varbūt...


IlzeP 08.aprīlis, 10:02

Sesks, kas gan cits.


IlzeP 08.aprīlis, 09:43

Ir, ir visa čupiņa garausainie, visiem ausu "radziņi" rēgojas


dziedava 07.aprīlis, 22:15

Nu Ivar, Hēnela antrodītēm man speciāli bija jāpēta foto - dabā es tiem bezsakarīgajiem dzeltenumiem nepievērsu uzmanību.:D Un otrs, nesaprotu, kāpēc foto neredzu tās burvīgās poras, kas man piesaistīja uzmanību. Dabā likās tik tipiskas lazdupiepes uz lazdas.. Par alkšņu spulgpiepi šādā skatā nemāku teikt.


Laimeslācis 07.aprīlis, 21:48

Eļļu arī vienmēr noslauku un pirms lieku jaunu eļļas pilieniņu uz lēcas, vienmēr noslauku ar spirtu, lai viss tīrs. Brīžiem liekas, ka tas arī atkarīgs no ūdens daudzuma uz stikliņa - ja viss pludo, tad arī miglains. Tas knifs jāmēģina atkost, jo tā tiešām ir, ka reizēm dari visu iespējamo un šķiet, ka viss ir miglains, bet pēc kāda laiciņa ieslēdzu atkal un ir jau labāk. :) Necenšos izspiet jaunu sugu, bet tikko pārskatīju internetā Trichia affinis, gan augļķermeņu, gan sporu un elateru bildes, ļoti jau līdzīgas. Arī tukšie kausiņi smuki ka šūniņas. Tikai es nezinu Trichia affinis visus izmērus un augšanas īpatnības. ;)


dziedava 07.aprīlis, 21:41

:D Laikam jau kritala grūti nosakāmā stadijā. Pirmā bija mana versija (to tāpēc droši var atmest, man vajag kritalu mācības), bet par tām divām šaubījās Ansis.


dziedava 07.aprīlis, 21:21

Vēlāk padomāšu, ko no tā var secināt. Tīkliņš burvīgs! Man parasti tādu neizdodas dabūt, biežāk sanāk plakans, bet te kā bumbiņa! Par mikroskopu - es jau ar nezinu. Pati uz kādu mēnesi biju to pametusi, jo biju pārliecināta, ka "salauzts" vai kā tml. Man vairs tolaik jau gan 40x, gan 100x bija miglā. Iebāzu galvu spilvenā un neko vairs negribēju redzēt. Bet kad pēc tā ilgā laika pamēģināju vēl, izrādījās, ka nu viss ir skaidrs (nav vairs miglā). :D Viena lieta, par ko pēc tam rūpējos, lai katru reizi uzreiz noslauku eļļu pēc eļļas lietošanas.


Ivars L. 07.aprīlis, 21:15

Der arī bērzs un pīlādzis, bet interesanti, kā var būt trīs tik dažādas substrāta versijas. :D


dziedava 07.aprīlis, 21:10

Paldies, Ivar! Vai neko nemaina fakts, ka tas tomēr neesot bijis ozols (kā man bija rakstīts sākumā), bet pīlādzis vai bērzs?


zane_ernstreite 07.aprīlis, 21:01

Kaut kā mājaslapa uz datora pagalam neiet...


IlzeP 07.aprīlis, 20:59

... vai arī tas ir bijis risinājums lapas atvēršanās paātrināšanai (?)


IlzeP 07.aprīlis, 20:53

Šis būs jānoskaidro, katrā ziņā tāds uzdevums - samazināt pēdējo novērojumu skaitu, kas redzami - nav ticis programmētājam dots. Iespējams, ka tas ir nobrucis, labojot kaut ko citu. Ļoti labi saprotu problēmu, jo reizēm ir grūti "noķert" arī visus komentārus, ejot tiem cauri vairākas reizes dienā.


Ivars L. 07.aprīlis, 20:45

Tomēr alkšņu spulgpiepe (vecās brūnās) un to sukcesors - Hēnela antrodīte (nelielās dzeltenās).


CerambyX 07.aprīlis, 20:42

Jā, to es ar esmu ievērojis, ka "Pēdējie novērojumi" saraksts ir kļuvis īsāks - skaitīju, šķiet sanāk 100 šobrīd? Kādreiz varēja tajā logā visus tajā dienā ziņotos novērojumus redzēt. Ja rādās tikai pēdējie 100, tad taču nekur nevar tā ērti apaskatīt, kādi novērojum ir šajā dienā ziņoti. Piekrītu Edgaram - noteikti pēdējo novērojumu sarakstā jābūt vai nu visiem tās dienas ziņojumiem vai pēdējiem 1000 vai kaut kā tā (ņemot vērā atlanta datu daudzumu - ar 1000 var var būt par īsu. Labāk fiksēti - visi dienas pēdējie novērojumi). Jeb ir vēl kaut kāda sadaļa, kur va redzēt visus vienā dienā pievienotos ziņojumus? Novērojumu atlase? Tas tā neērti...


Laimeslācis 07.aprīlis, 20:40

Šķiet ka uz elaterām kaut kādas kārpiņas tomēr ir, bet reti un grūti pirfiksējamas. Gudrāka netiku. ŠĪ gļotsēne ir mani nomocījusi :)


Laimeslācis 07.aprīlis, 20:30

Pievienoju vēl sporu un elateru foto. Eļas nav par maz, bet kas par vainu nezinu, varbūt jau esmu kaut ko salauzusi - ar 40 x palielinājumu skaidra bilde, ar 100x miglaina.


Edgars Smislovs 07.aprīlis, 20:17

Nesanāk visus pie intersantajiem saķeksēt, bieži vien dēļ īsās pēdējo novērojumu listes, agrāk manuprāt tā liste bija garāka? Vēl jo vairāk tagad, kad bieži liek atlatna novērojumus, nebūtu slikti uztaisīt "Pēdējie novērojumi" listi garāku.


dziedava 07.aprīlis, 20:01

Ļoti labi saprotu. :D


CerambyX 07.aprīlis, 19:47

Varbūt vajag tomēr sākt ķeksēt? Pavasara putnu migrācijas karstākajā laikā jebkurš palīgs putnu novērojumu caurskatē (īpaši ar tiesībām ķeksēties un labot) ir zelta vērtē! Vēl jo vairāk šogad, kad paralēli LLPA iet - papildus novērojumu daudzums (+ paši admini ar taču dodas aktīvi dabā). Es pats retu reizi ārpus kukaiņiem ieskatos un kaut ko palaboju, bet baigais palīgs Edgaram un Uldim (tā šķiet viņi pēdējā laikā bez maz vai vienīgie, kas piefiksē sugu pirmos pavasara novērojumus) neesmu (atzīšos, ka bieži vien profilā putni stāv izķeksēti, lai nerādās - lai nepalaižu garām svarīgāko kukaiņu frontē). Noteikti būtu labi, ja arī citi putnu moderatori vismaz līdz maija vidum pieslēgots un palīdzētu! Kopā taču vieglāk :) Nu vai vismaz minimālā variantā, ja pamana kādu kļūdu, tad to pa klusu izlabo nevis raksta pārmetumus (jā, šo komentāru es uztvēru pārmetumu par to, ka nav ieķeksēti jūsu redzētie čuņčiņi Kolkā).


felsi 07.aprīlis, 19:19

Paldies Uģi!


felsi 07.aprīlis, 19:18

Dabā pārliecība!


felsi 07.aprīlis, 19:17

Varētu būt, ievācu paraudziņu, kaut kur iejuka(:


felsi 07.aprīlis, 19:16

Arī mikroskopēšu!


felsi 07.aprīlis, 19:16

Paraudziņš, mikroskopēšu.


felsi 07.aprīlis, 19:15

Varētu būt, ja paraudziņš atradīsies, tad pārbaudīšu. Ilgi pētīju un pētu, kaut kas no vienas, kaut kas no otras.:)


IlzeP 07.aprīlis, 19:07

Nez. Tā kā neķeksēju gandrīz neko, tad ķeksēt novērojumus, kur pati bijusi klāt, arī neplānoju. Tas nekādā gadījumā nebija pārmetums Edgaram vai kādam citam, tikai informācija par agrākiem čunčiņu novērojumiem.


CerambyX 07.aprīlis, 18:56

Ilze, es nesaprotu Tavu komentāru. Lai nu kam, bet Tev jau nu gan vajadzētu būt tam cilvēkam, kas saprot administratoru 'cieto garoziņu' un tam kas drīzāk atbalsta grūtajā cīņā tos, kas cenšas kaut ko darīt, nevis tā raksta publiski komentāru, ka kaut kas nav pamanīts un ieķeksēts.


IlzeP 07.aprīlis, 18:16

Šie neskaitās?:) https://dabasdati.lv/lv/observation/24ebc2666b5b050d113aebb0ed3c9ff6/, https://dabasdati.lv/lv/observation/1627572ea1411d468114650302ef3a31/


grieze 07.aprīlis, 11:14

Mjā, es vairs fotografēju tikai pierādījumiem :)


IevaM 07.aprīlis, 10:26

Daudz ticamāks ir parastais ķeģis, kurš šobrīd vēl uzturas Latvijā (ligzdo ziemeļos). Apmeklē arī barotavas. Mazais ķeģis ir rets un bez bildes vai detalizēta apraksta nevarēs šādu novērojumu apstiprināt.


Anžella 07.aprīlis, 09:59

Labdien! Mazs kā ķivulis, tie man te daudz. Krāsojums kā zvirbulim, bet koši sarkana cepurīte uz galvas. Foto nav, jo bail bija nobiedēt. Man ir stiklota veranda un ārpusē barotava putniem. Tik daudz sugu kā šogad, nekad neesmu novērojusi.


IevaM 07.aprīlis, 09:40

Kādēļ domājat, ka šī suga? Kā noteikti, varbūt ir bilde?


dziedava 07.aprīlis, 07:55

Interesanti! Bet es balsotu par sēni, tādas sporas nav redzētas


dziedava 07.aprīlis, 07:51

Bet ja dabā bija pārliecība, tad ok


dziedava 07.aprīlis, 07:50

Šī man tik pārliecinoši režģa neizskatās


dziedava 07.aprīlis, 07:48

T.decipiens?


dziedava 07.aprīlis, 07:46

Ferruginea?


dziedava 07.aprīlis, 07:40

Izskatās gari kausiņi kā medainajai


dziedava 07.aprīlis, 07:39

Nav krāter?


Matrus 07.aprīlis, 07:32

6. aprīlī pie mola nolasīju četrus ķīru gredzenus, no tiem trīs bija jaunie (t.sk. igauņu metāla gredzens)...)


Irbe 06.aprīlis, 23:56

Pelēkās pīles


felsi 06.aprīlis, 22:22

Ieziņoju par jaunu, jo iepriekšējais uzkārās:)


pustumsa 06.aprīlis, 22:19

tad tur bija 2 niedru lijas. Laikam pāris, jo abi riņķoja kopā. otra lija citā novērojumā. Paldies!


Igors 06.aprīlis, 22:11

https://dabasdati.lv/lv/observation/4447rurh4n4fmckosnhc2ojln7/


Ivars L. 06.aprīlis, 21:36

Ja nu kādreiz sanāks satikties, būs par ko parunāt. :D


Ilze Ķuze 06.aprīlis, 21:35

Jā, nu šādi tas atradņu skaits īpaši nepieaugs :D


Ivars L. 06.aprīlis, 21:07

Bāigi garš un sapiņķiķirēts stāsts...


Ivars L. 06.aprīlis, 20:40

Lazdupiepe tā nav. Visticamāk, tā ir brūnā cietpiepe Phellinus ferruginosus.


naktsvijole 06.aprīlis, 20:34

Kā jau komentārā rakstīju, binoklī tikai dzeltens ap kaklu, tāpēc mēģināju fotografēt, lai mājās apskatītos. Pietuvinot attēlu redzamas tikai 3 melnas svītras un C no sāna.


marsancija 06.aprīlis, 20:26

Droši vien arī tā varētu nodēvēt statusu. Liku "barojas", jo putns peldēja ūdenī, bet mani ieraugot, aizlidoja. Domājams, ka biotops ir ligzdošanai piemērots.


artis113 06.aprīlis, 20:23

Vai šī varētu būt parastā lazdupiepe?


naktsvijole 06.aprīlis, 20:22

No sākuma jau likās, ka sējas zosis....


Ilze Ķuze 06.aprīlis, 20:02

Un uz kādām pazīmēm būtu jāskatās, ja nav saplaisājusi? :)


felsi 06.aprīlis, 19:18

Es tagad cenšos visām trihijām ņemt paraudziņus, pēc ārējā izskata, nepārtraukti šaubas:)


IevaM 06.aprīlis, 19:15

Bildes diemžēl nav, jā


laaga 06.aprīlis, 17:19

Kāpēc lai es neticētu? Kā jau minēju - žēl, ka šādam īpašam, cik saprotu vienam no visu laiku lielākajiem Baltvaigu zosu novērojumiem Latvijas teritorijā, nav bildes. Domāju, jābūt iespaidīgam skatam.


grieze 06.aprīlis, 17:03

Kristap - vai Tu netici, ka Tev bildi vajag???


Matrus 06.aprīlis, 16:12

Abas kontroles (25. un 29.03.2021.) ierakstiju datu bāzē. Paldies!


Matrus 06.aprīlis, 16:12

Paldies par gulbju kontrolēm, abi atlidojuši agrāk, bet ledus apstākļos uzturējušies Daugavā pie Ķengaraga no 04. līdz 28.03.2021.


Matrus 06.aprīlis, 16:10

Paldies par kontrolēm, abi nav novēroti 94 dienas - kopš pēdējā novērojuma Gaiļezerā 30.12.2020.


Matrus 06.aprīlis, 16:09

Paldies par gulbja kontroli! LREP166 - 7,5 gadus veca mātīte, datu bāzē 103 kontroles, pērn ar negredzenotu tēviņu ligzoja Dārziņu attekā...)


AAvj 06.aprīlis, 15:29

Niedru lija


pustumsa 06.aprīlis, 15:00

Nepareizi noteicu"? Man ar tiem plēšiem pustumsā grūti.


ML 06.aprīlis, 14:37

Drukas kļūda?


ML 06.aprīlis, 14:23

Tātad, ja pareizi saprotu, tad pēc AL definīcijas nav obligāti jāperē un statuss pielietojams arī tad ja putns regulāri apmeklē to.


laaga 06.aprīlis, 09:36

Žēl, ka nav bildes :)


IlzeP 06.aprīlis, 08:19

Sugu, protams, noteikt var! :) Bieži sastopamas sugas gadījumā, par kuru ziņotājam ir pilnīga pārliecība, gan foto nav obligāti vajadzīgs. Taču var likt arī šādus foto.


dziedava 05.aprīlis, 23:50

Vou, šo biju palaidusi garām, super foto! Tie pavedieni gan izskatās neparasti ne vien paši par sevi, bet arī jo vietām plati laukumi, - tā nekur citur internetā un noteicējā neredzu, bet sporas atbilst pēc skata un izmēriem, un pavedienu grubuļainība pati par sevi arī atbilst, un arī neko citu līdzīgāku neredzu.


dziedava 05.aprīlis, 22:48

Šobrīd es drīzāk nostātos T.varia pusē :D. Man to sanāca iepazīt vēlāk un lēnāk par Tevi, šai gadā man tā vēl bij visai sveša..


dziedava 05.aprīlis, 22:46

Te tomēr neredz, ka būtu vāciņi, kas pa gludu līniju atdalītos. Varbūt trihija, varbūt kas daudz retāks; cik žēl, ka nav paraudziņa :(


andrisb 05.aprīlis, 22:41

Paldies, Julita! Paraudziņi būs visi. :)


lsinka 05.aprīlis, 22:33

Paldies, Ilze, par ieteikumu! Tā arī nereti daru, bet bieži paiet krietns laiciņš no bildes uzņemšana līdz "pēc tam mājās pie datora". Domāju, ka konkrētās Lauku baložu bildes kvalitāte lielu kaiti putnu uzskaitei nedara, vai ne?


andrisb 05.aprīlis, 22:32

Ni, ni, ni. Nekas labāks nav redzams. :(


Ansis 05.aprīlis, 22:26

Paldies, Julita!


zane_ernstreite 05.aprīlis, 22:16

Paldies! Man atkal šķita, ka priekš meža zeltstarītes par druknu.


VijaS 05.aprīlis, 22:04

Paldies, Ieva!


grieze 05.aprīlis, 21:45

Malacis! Man jau Ārija pa tālruni stāstīja :P


dziedava 05.aprīlis, 21:44

Bet paraudziņu derētu saglabāt


grieze 05.aprīlis, 21:43

Pēc bildes skaits nav 1, bet vairāki desmiti.


dziedava 05.aprīlis, 21:43

Šim sporām vajadzētu būt ar tīkliņu, nevis punktiņiem, varbūt ar aci to labāk var saprast. Bet mikroskopiski līdzīgās sugas vispār grūti atšķiramas, šobrīd vairāk orientējos uz ārējām pazīmēm


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts