Aktīvie lietotāji: 31 Šodien ievadītie novērojumi: 2 Kopējais novērojumu skaits: 996279
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Process ir galvenais, ne zinātniskais grāds!
Pievienots 2020-10-30 18:47:27

Julitu Klušu es ievēroju pirms gadiem astoņiem: sākumā aci piesaistīja dabas fotogrāfijas sociālajos tīkols, tad satikāmies kukaiņu foto konkursā, un vēlāk piedāvāju rakstīt žurnālā "Vides Vēstis". Pa šiem gadiem Julita vienmēr bija pirmā, kas iesniedza raksta materiālus, rūpīgi uzpasēja visas izmaiņas, un tāpēc varu galvot, ka viņas rakstos aplamību nav. Julita ir klusa, noslēgta pret nepazīstamiem cilvēkiem, bet kopā ar savējiem – aizrautīga stāstniece. Viņa ir cilvēks, ar kuru var iet izlūkos. Es uzskatu, ka Julita ir Latvijai ļoti nozīmīgs cilvēks, kas nesavtīgi nododas idejai un dabas izpētei velta pilnīgi visu savu laiku. Un tas dod rezultātu: iespējams, dzīvojam valstī ar vislabāk organizēto gļotsēņu sabiedrisko pētniecību!

Zibsnis no dzīves:
Reiz, kad mājnieki gribējuši cept piparkūkas uz svētkiem, viņi atraduši cepeškrāsnī pērnās. Tas spilgi ilustrē ģimenes attieksmi pret ikdienību: katrs iegrimis savos darbos un hobijos tā, ka mazajā virtuvītē ieskrien tikai uz īsu brīdi.

Julita, esam satikušās Lāčupītes mežā, kuru esi izstaigājusi krustu šķērsu, jo dzīvo Iļģuciemā. Pirms gadiem desmit Tu vēl nebiji dabas pētniece?

Pētniece nebiju, bet dabu sāku tā intensīvāk fotografēt pirms desmit gadiem. Bērni bija mazi, mēs pa vasarām dzīvojām Engurē, un tad fotografēju visu pēc kārtas: kukaiņus, putnus, augus; man nebija nekādu specifisku interešu. Un tad sāku meklēt, kādas sugas esmu nobildējusi. Tolaik rosījos pa draugiem.lv, taisīju dabas foto galerijas. Vēl veidoju savu lapu Dziedava.lv un visu, ko safotografēju, liku arī tur. Iepazinos ar Andu Straumi, un viņa pateica, ka ir tādi Dabasdati.lv – tur var likt fotogrāfijas, un zinātāji pateiks, kas tas ir. Un tā 2009. gada 28. decembrī es piereģistrējos, un man bija pirmie trīs novērojumi: putns, kas ieskrējis istabā – izrādījās, tas bija pelēkais mušķērājs, un divi tauriņi, viens no tiem citrontauriņš. (Smejamies.) Jā, tāds ļoti rets, un es gribēju uzzināt, kā to sauc. Otrs bija lielais atraitnīšu raibenis.


Julita Kluša. Foto: Anitra Tooma

Bija posms, kad ar šalli mērīji dižkokus Rīgā.

Jā, tas viss notika vienā laikā, mēs ar vīru sākām interesēties par dižkokiem, bērni auga, kamēr gaidīju viņus no pulciņiem, bija brīvs laiks. Staigāju pa Rīgu un mērīju dižkokus. Savu pirmo dižkoku nomērīju ar šalli, jo tā bija vienīgā, kas gadījās pa rokai. Koku mērīšanas dēļ sazinājos ar Gunti Eniņu, viņš mani novirzīja pie Anša Opmaņa. Sāku Ansim uzdot visādus jautājumus, arī par sēnēm, par sūnām, par citiem augiem, un viņš centās atbildēt.

Kad tu pamanīji gļotsēnes? Gadu vēlāk – 2010. gada rudenī es rakstīju Ansim vēstuli: "Šito gan es nesaprotu – kas tas ir???" Un tur bija lērums jautājumu, uz kuriem Ansim nebija atbilžu, un arī Dabasdatos nevienam nebija ideju. Jā, tagad varu svinēt savdabīgu jubileju.

Tad sāku meklēt internetā, Google par laimi jau bija. Atradu poļu gļotsēņu lapu un sāku piemērīt, kas varētu būt tas, ko esmu nofotografējusi Latvijā. Sākumā bija tikai kādi pāris novērojumi gadā, vēlāk sazinājos ar mikoloģēm Initu Dānieli un Diānu Meieri, un izrādījās, ka Latvijā gļotsēnes neviens nepēta un mani ātri vien sāka uzskatīt par galveno speciālistu šajā jomā, kaut es zināju šausmīgi maz.


Šokolādes gļotsēne Stemonitis sp. Foto: Julita Kluša

Kāda situācija šajā jomā ir pēc desmit gadiem?

Pateicoties Dabasdatiem, ir notikušas grandiozas izmaiņas. Ir atklāts daudz jaunu sugu un varietāšu, ne viens vien jau nosaka gļotsēnes ar mikroskopu. Pavasarī arī es nopirku mikroskopu, jo tad, kad Inguna Riževa un Sandis Laime iegādājās mikroskopus, es sapratu, ka man vairs nav, kur atkāpties! Kas es par galveno speciālistu, ja citi jau pakāpušies nākamajā līmenī? Tā desmit gadu laikā viss pagājis uz priekšu daudz nopietnākā līmenī, man ir padomju laika, vācu un franču gļotsēņu noteicēji. Pēdējais ir visvērtīgākais – tā ir grāmata ar visu gļotsēņu noteikšanas atslēgu.

Facebook ir starptautiska gļotsēņu grupa "Slime Mold Identification & Appreciation", tai ir vairāk nekā 20 tūkstoši sekotāju, un tur nesen bija aicinājums ziņot par gļotsēņu atradumiem ar attīstības stadijām, lai tās labāk izzinātu. Skatos un priecājos: Latvijā tas notiek jau vairākus gadus. Ir cilvēki, kas vēro un fotografē stadijas, un tā mēs pasaules līmenī esam izrāvušies priekšgalā. Ir ļoti labi, ka var sazināties ar vadošajiem ārzemju speciālistiem gļotsēņu jomā, var sūtīt paraudziņus noteikšanai. Tā ar to cilvēku daudzumu, kas Dabasdatos ziņo gļotsēnes, ir iespējams Latviju ļoti labi izpētīt.

Tagad cilvēki tik daudz ziņo, ka mēs uzzinām ne tikai sugas, bet arī to, kā dažādas sugas attīstās. Tik interesanti vērot, kā sezonas laikā parādās kāda suga sākuma stadijā, pēc brītiņa visi jau sūta bildes, kur var redzēt, ka šī gļotsēne jau ir nobriedusi, un tā, sadarbojoties, mēs redzam visas Latvijas ainu. To nevar izdarīt viens cilvēks. Ir cilvēki, kas vāc paraudziņus un sūta man. Tad, kad pienāks garie ziemas vakari, es ķeršos pie mikroskopa un varēšu tos kārtīgi izpētīt. Pagaidām es strādāju Dabas skaitīšanas projektā un nevaru daudz nodoties savam hobijam.

Kā ievāc paraudziņu? (Video)

Galvenais, lai paraudziņš ir sausumā. Ideāli, ja to var ielikt sērkociņu kastītē vai, kā Andris Baroniņš izdomāja, salvetēs: sasprauž maliņas un tad glabā. Ievākt vajag visu augļķermeni ar barotnes pamatni, nevis tikai vienu vālīti. Gļotsēnes ir ļoti sīkas. Tāpēc jārīkojas uzmanīgi, vienreiz nošķaudīsies un neko vairs neatradīsi. Tāpēc paraugus ir grūti sagatavot pētīšanai mikroskopā. Bet aplūkot tos palielinājumā ir ļoti svarīgi: katras sugas sporām ir savs raksturīgs raksts un forma. Tās ir ļoti mazas, no 4 mikrometriem līdz 10-15 mikrometriem. Otrs parametrs, pēc kura nosaka sugu ir: kā gļotsēne kopumā izskatās. Vajag nomērīt garumu, platumu, galviņas diametru. Un kā izskatās iekšpusē kapilīcijs, kādā krāsā un rakstā. Tas katrai ģintij atšķiras. Pa gabalu reizēm nevar pat attapt, kas tā par ģinti, bet mikroskopā – ahā! Gan sporas, gan kapilīcijs pasaka visu priekšā.

Cik sugas Latvijā ir atklātas?

Visas atrastās jau nav vēl izpētītas un noteiktas. Mums ir kādas 115 sugas pašu noteiktas, vēl dažas vajadzētu mikroskopiski aplūkot, lai apstiprinātu sugu. Un vēl kādas 20 sugas ir tikai no vēsturiskiem datiem.


Julitas atrasta un mikroskopēta jauna gļotsēņu suga Latvijai
tumšbrūnā kribrārija Cribraria atrofusca.
Foto: Julita Kluša

Bioloģijas fakultāti nav beidzis neviens zinātnieks, kas šobrīd pēta gļotsēnes. Šī ir tautas kustība Latvijā?

Jā, pilnīgi noteikti. Gļotsēņu daudzveidības izpēte ir pilnīgs amatieru saiets, bet daudzi pamazām pārtop par amatieriem-zinātniekiem, kas iemīļotajai tēmai var veltīt vairāk laika nekā štata zinātnieks, kuram, iespējams, jāstrādā citos projektos. Glotsēņu izpētē Dabasdatu loma ir nenovērtējami liela. Es viena neko tādu nespētu paveikt pat mūža garumā. Portālā mums ir iespējas runāties, diskutēt, tā pamazām esam sadraudzējušies.

Kas ir galvenie "spečuki"?

Sandis Laime ļoti zinātniski pieiet tam visam. Viņš pacēlis gļotsēņu pētniecības latiņu vēl augstāk, un es nevaru atpalikt. Bet mūsu pulkā ir vairāki desmiti cilvēku, kas ar sirdi un dvēseli ieziņo kaut pāris gļotsēņu sugas, bet viņi, piemēram, ir izsekojuši sugas attīstību no sākuma līdz beigām. Nē, es nesaukšu vārdā dažus, labāk teikšu lielu paldies pilnīgi visiem. Tas, ka cilvēks nenoslinkoja un ieziņoja, jau ir sasniegums, un mums ir nozīmīgi uzzināt, kur un kādos apstākļos tā suga aug un attīstās. Inguna Riževa ir kā galvenais motors, Marita Krūze arī ar mikroskopu darbojas. Baroniņu pāris: Valda un Andris, arī Evita Oļehnoviča tik fanātiski ziņo un vāc paraudziņus – man būs, ko ziemā pētīt un salīdzināt.

Kad kļuvi par Dabasdatu administratori?

Tas bija 2013. gada vasarā. Es tobrīd strādāju Lietuvā, kartēju biotopus, kad man atrakstīja tolaiku Dabasdatu vadītāja Nora Rustanoviča un piedāvāja iespēju pašai manīt sugu nosaukumus citu iesūtītajos novērojumos. Tieši tajā laikā man nebija vaļas to darīt, bet neatteicos, jo tas taču ir liels gods! Tā brīvprātīgā administratora darbs ilgst nu jau astoto gadu. Daudz biju iemācījusies no Anša Opmaņa, īpaši par ziedaugiem un sūnām, kādu laiku Dabasdatos noteicu tās.

Gļotsēnes centos izpētīt pati, un tas bija mans lauciņš. Tagad ir tik daudz gļotsēņu ziņojumu, piemēram, jūnijā bija apmēram 10 ziņojumi dienā, jūlijā jau 20, augustā, septembrī – gandrīz 30 ziņojumi dienā! Ja es aizbraucu uz vairākām dienām mežā, tad mājās mani gaida gandrīz 100 novērojumu, un man vairs citām grupām neatliek laika.

Tāpēc priecājos, kad citi administratori pamana, ka gļotsēne ir ieziņota pie sēnēm vai nezināmajiem, un pārliek pie gļotsēnēm, citādi varu kaut ko palaist garām. Tāpēc es katru brīvu brīdi cenšos izskatīt jaunākos novērojumus, lai tie neuzkrātos. Ja ielaidīšu, būs grūti tikt galā. Augustā bija vairāk nekā 800 novērojumi mēnesī! Vienkāršās sugas es varu ātri pārskatīt, bet tikko kāda sarežģītāka suga, jāiet cauri noteicējam, un vienas sugas noteikšana var paņemt dienu, pat vairākas. Ir reizes, kad saku, ka jāpēta vairāk, un cilvēki iet uz to vietu vairākas reizes, fotografē attīstības stadijas, ievāc paraudziņus – tas ir fantastiski! Un tad man jāsaprot, kas tas ir. To nevar ātri izdarīt. Gļotsēņu pasaule man liekas ļoti aizraujoša. Un tas, ka mēs, amatieri, Latvijā gļotsēņu izpētes līmeni esam pacēluši tik augstā līmenī, ir unikāli un zinātniski vērtīgi.

Kāda ir gļotsēņu vieta uz planētas?

Tāpat kā viss pārējais dabā: visi ir saistīti. Esmu redzējusi, ka kolembolas un gliemeži ēd gļotsēnes.

Vai taisnība, ka gļotsēnes kustās?

Viņas pārvietojas savas dzīves sākumā, lai sameklētu barību. Kad ir jau uzbarojušās, tad stāv uz vietas un aug tikai krāšņumā un plašumā.

Vai neesi domājusi, ka vajadzētu iegūt arī kādu zinātnisku grādu?

Tas man nav tik svarīgi, galvenais, lai ir rezultāts.


Aveņu gļotsēne Tubifera ferruginosa. Foto: Julita Kluša

Vai ģimene Tev palīdz?

Viņi man ļauj darīt to, ko es gribu. Visas brīvās vietas mājās aizņem paraudziņi, grāmatas par dabu, nevis, teiksim, pavārgrāmatas.

Pirms pāris gadiem Dabasdatos bija diezgan liels haoss IT jomā, kas apgrūtināja novērojumu ziņošanu. Tā kā man ir programmēšanas iemaņas, tad es piekritu palīdzēt sakārtot Dabasdatus, lai varētu normāli pievienot ziņojumus. Man daudz palīdzēja dēls Dzintars, viņš vēl mācās vidusskolā, bet datorlietās ir lielāks "spečuks" par mani. Viņš šogad dabūja bronzas medaļu Pasaules programmēšanas olimpiādē skolēniem. Puisim ir īpašs programmētāja talants, viņš sarežģītajā programmas kodā spēja ātri noorientēties un veikli iebakstīja: "Labo šeit!", un man bija tikai jāuzraksta pats programmas kods. Mēs bijām komanda un izdarījām daudz, bet visas ieceres vēl nepaguvām paveikt.

Kādi ir Tavi vērtīgākie atklājumi šogad?

Mana pamatdarbošanās Dabas skaitīšanas projektā šogad ir atsegumu apsekošana, t.sk. sūnu uzskaite. Šī grupa uz atsegumiem ir maz pētīta. Ir sugas, par kurām domāja, ka tās ir ļoti retas, bet izrādās – diezgan bieži sastopamas. Lielākais sūnu prieks – atradu gludo zaļastīti, kas ir tikai otrā atradne Gaujas Nacionālajā parkā.

No gļotsēnēm atradu balto krāterīti – otro atradni Latvijā; bija zināma tikai viena no 1934. gada. Ir interesantāk atrast nevis pilnīgi jaunas sugas, kuras var noteikt tikai mikroskopā, bet tādas, kas ir atšķiramas jau dabā. Un tad skaidrs, ka tā tik tiešām nav redzēta, nevis – nav mikroskopēta. Man bija pārsteigums, ka, pētot sūnas un atsegumus, atradu gļotsēnes. Piemēram, baltkājas diaheja: skaista gļotsēne ar baltu kātiņu un krāsainu metāliska spīduma vālīti. Šogad to ieraudzīju divās vietās, kas ir 3. un 4. atradne Latvijā.

Vislielākais pārsteigums bija atrast gļotsēnes uz smiltīm, jo viņas taču parasti aug uz kritalām, sūnām, augiem. Bet, kad ieraudzīju novēlušos smilšakmens bluķi, uz kura auga dažādu sugu gļotsēnes, tas bija kaut kas neredzēts! Ja es nepētītu atsegumus, nekad nebūtu to redzējusi. Un kurš gan iedomātos tās meklēt smiltīs?


Garā ziedu metatrihija Metatrichia floriformis uz nobrukuša smiltskmens atseguma gabala. Foto: Julita Kluša

Kā varētu attīstīties tavs pētnieka mūžs?

Mans lielais mērķis ir izdot grāmatu par Latvijas gļotsēnēm un pilnveidot mājas lapu. Kamēr es ar to tikšu galā, tas nemaz nebūs tik ātri.

Bet izdot grāmatu ar krāsainām makro fotogrāfijām ir dārgi!

Par naudu es domāju vismazāk, primāri ir jāizdara darbs, un tad domās par naudu. Tomēr tam vajadzētu rast atbalstu, jo Latvijā nekas tāds nav bijis. Gļotsēnes varbūt nav tik populāras, toties ir ļoti skaistas, un tas varētu ieinteresēt cilvēkus.

Man galvenais ir mērķis, uz ko tiekties. Un tie, kas piedalās gļotsēņu izpētē, arī aizraujas. Mēs jau esam priecīgi, un process taču ir galvenais!

Atmiņas par pirmsākumiem

Kad piereģistrējos Dabasdatos un mēģināju pievienot kādu novērojumu, pats pirmais palīgs bija Andris Klepers jeb Rallus. Viņš momentā pamanīja, ka neesmu nezināmam novērojumam pievienojusi bildi, un jautāja, kā var palīdzēt. Es biju tik pārsteigta, ka cilvēki uzreiz reaģē. Vēlāk Uģis Piterāns daudz sugu noteica.

Sākumā man bija bail, jo es sugu nosaukumus gribēju uzzināt, lai vēlāk to izmantotu Dziedava.lv lapā. Bet – vai es tā drīkstu darīt? Es taču izmantošu citu zināšanas par brīvu! Vai tad tā var? Tas nekas, ka manā mājas lapā jau arī viss ir bez maksas. Tāpēc, šķiet, speciāli rakstīju uz Dabasdatiem un lūdzu atļauju. Tagad es pati to daru bez atlīdzības, un man tas liekas normāli.

Tāpēc es saprotu iesācējus, kas baiļojas, ka kaut ko noteiks nepareizi, vai viņu novērojumi ir nevērtīgi un nav ko traucēt ekspertus. Man gribas viņus atbalstīt un slavēt, jo nekad iepriekš nevar zināt, kurš novērojums būs pārsteidzoši rets. Un Dabasdatiem nekas slikts nenotiks, ja tur būs kāds parasts novērojums vairāk.

Anitra Tooma

30.10.2020.

 

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Anas platyrhynchos - 2021-01-17 Kamelija
Anas platyrhynchos - 2021-01-17 Kamelija
Accipiter nisus - 2021-01-24 Vīksna
Capreolus capreolus - 2021-01-24 Vīksna
Cervus elaphus - 2021-01-24 Vīksna
Capreolus capreolus - 2021-01-24 Vīksna
Poecile sp. - 2021-01-24 Vīksna
Nezināms
@ Rolis
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
Vīksna 24.janvāris, 23:21

Paldies !


Laimeslācis 24.janvāris, 23:14

Ak jā, atausa atmiņā, ka nesen bija diskusija par šo tēmu. Paldies, Uldi, par atgādinājumu!


roosaluristaja 24.janvāris, 23:03

Tagd mēs šajā lapā atbalstām Phellinus igniarius kompleksa ideju. Phellinus alni un Phellinus nigricans atsevišķi netiek izdalīti. Sistemātika nav vienkārša lieta.. Kad vakarā aizgāji gulet bija pareizs kaut kas viens, rītā pamodies un atklāji, ka tā vairs nav taisnība


Laimeslācis 24.janvāris, 22:52

Ahā, papētīšu, salīdzināšu. Paldies par variantiem!


dziedava 24.janvāris, 22:43

Jā, turklāt mikroskopam ļoti pateicīgas, uzreiz skaidrs, vai kādas no parastām (T.varia?) vai pavisam cita ģints (ne trihija). T.affinis būtu grūtāks gadījums. No netrihijām - Oligonema, Calonema varbūt vēl kāda


Laimeslācis 24.janvāris, 22:13

Tādas jocīgas :) Piesaistīja uzmanību tas, ka dažāda lieluma


dziedava 24.janvāris, 21:59

Tas labi :). Būtu interesanti apskatīt


Laimeslācis 24.janvāris, 21:27

Izleca pie nezināmajiem. Izskatās pēc šā gada sūnas, līklapu novellijas.


Laimeslācis 24.janvāris, 21:02

Paldies, Uldi!


felsi 24.janvāris, 20:48

Paldies Uģi!


CerambyX 24.janvāris, 20:22

Lai nedaudz vēl sarežģītu situāciju, gribu tik atgādināt, ka tur pa apkārtni, cik var noprast pēc ziņojumiem DD.lv, arī dambrieži klīst - tā ka diskusija ne tikai cūka vs briedis vs alnis, bet arī jāižšķir kāds tieši briedis :D


roosaluristaja 24.janvāris, 20:06

Par to, ka tā varētu brieža pēda, piekrītu, seviški ņemot vērā, ka staltbrieži tika redzēti vizuāli. Taču par priekškājām pakaļkājām latvijasdaba.lv gan nerunā tā kā tu stāsti. Par briedi parezi, priekškāju nagu nospiedumi esot ;lielāki, bet alnim otrādi pakaļkāju pēdu nospiedumi esot lielāki. Principā jau tas nav tik butiski. Manuprāt pēc tik neskaidra pēdas nospieduma pilnigi droši sugu noteikt nevar Bet tomēr pieturos pie uzskata, ka meža cūkai 20 cm pēda ir bišku par lielu. Tad tas ir kaut kāds mītisko laiku superkuilis


picapica 24.janvāris, 19:45

Liels paldies par noteikšanu un atšķirību pazīmēm! Žēl, ka tas bija tieši tā smoga dienā, bet prieks uzzināt par šai pusē neredzētu čipsti:)


forelljjanka 24.janvāris, 19:29

Acumērs jau it kā nav tas precīzākais mērs,;) un tomēr.Gana daudz dabā redzētas visādās pēdas,arī nešaubīgi piederošas kādai konkrētai sugai.Parasti man Dabā ir tā,mežacūkas un brieža pēdas izmēros ir stipri līdzīgas,atšķiramas pēc mazo nagu nospiedumiem.Stirnu-manāmi mazākas,aļņa-manāmi lielākas,sajaucamas vienīgi ar mājlopu(govju ,buļļu )pēdām.Nekādu pretrunu gan LatvijasDabā nav,gan briedim,gan alnim priekškāju pēdas ir pamanāmi lielākas par pakaļkāju.Abām sugām arī T pēdas ir pamanāmi lielākas kā M,tāpat cūkām.Par lopiņu svaru arī dati diezgan pretrunīgi,tomēr,pietiekami dzirdēts par meža kuiļiem svarā pie 300 kg.,savukārt par alni svarā ap 700 kg.(kā rakstīts)nekas nav dzirdēts(tādi mājo Aļaskā).Tā kā,pēdas 300-500 kg.smagiem lopiem varētu būt samērojamas.;). Beidzot par konkrēto novērojumu,vienīgajā bildē ,kut kaut kas redzams no pēdām,manuprāt,briedis,mazie nadziņi pēdas platuma robežās un redzami tāpēc ,ka biezs sniegs,cūkai tie platāki par pēdas platumu,redzami praktiski vienmēr.Savukārt rakums-cūku darbs,bet ,kā jau rakstīju,mednieku barotavu apmeklē visdažādāki zvēri.


Vīksna 24.janvāris, 19:28

Paldies !


CerambyX 24.janvāris, 19:20

Super! :))


Ilze Ķuze 24.janvāris, 19:10

Varbūt noder info - DAP tikko izdevis jaunu pēdu noteicēju (autors Vilnis Skuja), te ziņa un saite uz lejuplādi: https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/atpazisti-dzivnieku-klatbutni-pieejams-izglitojosais-materials-pedas Piemēram, mežacūkai norādīts pēdas izmērs 13 cm.


nekovārnis 24.janvāris, 18:48

Man tas skats pēc cūcības izskatās :D Cik nu esmu novērojis strinas, brieži, aļņi uz vietas īpaši nemīņājas.


roosaluristaja 24.janvāris, 18:46

Kaut gan vispār tie dati latvijasdaba.lv ir bišku dīvaini. Tur rakstīts, ka mežacūkas kuiļa vidējais pēdas garums ir 20 cm, savukārt aļņu buļļa pakaļkājām 15-18 cm. Sanāk, ka aļņa pēda ir mazāka nekā cūkas! Viņi tur ar cipariem nav bišku samežģījušies?


roosaluristaja 24.janvāris, 18:20

Collas tās nav. Iespējams, tur ir domāts tikai paša naga garums, bet latvijasdaba.lv visa reālā pēda sniegā. Jo 5 cm pēda sniegā tiešām kaut kā stipri par maz.


forelljjanka 24.janvāris, 18:05

Tajā Tavā grāmatā nav gadījumā collas? :DD


forelljjanka 24.janvāris, 18:03

Nu tad paskaties ko raksta LatvijasDaba.lv ;) https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sus-scrofa-l/


roosaluristaja 24.janvāris, 17:41

Es neesmu ne mednieks, ne zīdītāju eksperts, bet man ir grāmata "Tracks and Signs of the animals and birds of Britain and Europe". Neredzu iemeslu tai neticēt. Sniedzu datus no viņas. Meža cūka - pieaugušas cūkas pēdas garums 5-8 cm. Alnis - buļļa pēdas garums 12-16 cm, govij mazāks. Staltbriedis - buļļa pēdas garums 8-9 cm, govij 6-7 cm. Ja bija 10-12 cm, tas varētu atbilst aļņa govij


Mežirbe777 24.janvāris, 17:29

Šeit tika bildēts tas pats augļķermenis kas https://dabasdati.lv/lv/observation/526d8464694384c8bb0b7a06801fe681/ kurš tika noteikts kā A. macroporum tikai pārbildēts labākā kvalitātē, un izskaitīts uz cik kritalām aug.


forelljjanka 24.janvāris, 17:26

Nu jau,nu jau Uldi!Kuilim stabili ap 20 cm pēda,sivēnmātei nebūs daudz mazāka,ap 15 cm,briežu bullim līdzīgi.Briežu govij varētu būt ap tiem12 cm.Ja labs un dziļš pēdu nospiedums ,var atšķirt pēc mazajiem nadziņiem,cūkai tuvāk pēdai un vairāk atstatus viens no otra.


DaceK 24.janvāris, 16:19

Ienāca pagalmā, pie mājas sienas kašņājās pa zāli, nobildēju caur logu. Visu dienu "ganījās" ap māju.


DaceK 24.janvāris, 16:12

Ienācās ziņa, ka redzētas lāča pēdas Ādmiņu dižakmens apkārtnē, 2020.g. decembrī. Tas ir netālu no reģistrētās vietas.


roosaluristaja 24.janvāris, 16:03

Nu, ja 10-12 cm, tad tiešām laikam alnis. Cūku pēdas ir daudz mazākas.


Pūcis 24.janvāris, 15:51

Nupat reģistrēju iztramdītus staltbriežus (kopā 20) - ja pareizi esam noteikuši. Bija arī daži šāvieni tālumā.


forelljjanka 24.janvāris, 15:48

Tā tak medniekiem zvēru piebarošanas vieta,kaut kas(kartupeļi,bietes,graudi)bijis izbērts,tagad viss apēsts.Tādā vietā apgrozās jebkuri pārnadži un plēsēji,cūkas protams,visvairāk pamanāmas,jo visu vēl arī uzrok.;)


Pūcis 24.janvāris, 15:43

Pēdas garums 10-12 cm.


roosaluristaja 24.janvāris, 15:06

Aļņi triešām parasti tā nedara. Pēda ir diezgan izplūdusi, turklāt nav skaidrs izmērs. Grūti ko precīzi apgalvot. Bet principā es arī vairāk sliecos uz meža cūkām.


marsancija 24.janvāris, 15:04

Paldies, Uldi! Joprojām nav skaidrs, pēc kādām pazīmēm atšķiramas. Liekas, abas tik vienādas:)


marsancija 24.janvāris, 15:00

Izskatās vairāk pēc meža cūku darbības, bet attēlā grūti spriest par pēdu lielumu. Droši vien dabā tas bija saprotams.


dziedava 24.janvāris, 14:27

Šis varētu būt gadījums, kad grūti droši noteikt. Kritala ir skujkoks? Varētu būt maldinošā trihija Trichia decipiens, kas jauna ir oranža vai rūsainā arcīrija Arcyria ferruginea, kas jauna ir rozā līdz oranžīgi rozā. Šajos foto krāsa ir starp oranžu un rozā. Varbūt arī foto izskatās savādāk, nekā bija dabā, un dabā bija izteikti oranžas? Ticamāka ir maldinošās trihijas versija, tad vajadzēja būt izteikti oranžām.


Irbe 24.janvāris, 14:05

Fotogrāfijā melnais strazds


pētniece 24.janvāris, 13:09

Neparasts krāsojums.


roosaluristaja 24.janvāris, 12:27

Te tas pats moments. Noteikti janvāris nav īstais šo noverojumu laiks


roosaluristaja 24.janvāris, 12:18

Arī te kaut kas ir sajauts. Nevar būt ligzdošanas sezonas pazīme janvārī! Janvāra vietā nav kaut kāds jūnijs?


roosaluristaja 24.janvāris, 12:16

Te kaut kas ir stingri sajaukts ar datumiem!


Matrus 24.janvāris, 11:02

Paldies par gulbju kontrolēm! Pēdējo reizi šo pāri novēroja Ilona Gaile 13.12.2020. Daugavā pie Vecmīlgrāvja.


klaidoņpele 24.janvāris, 10:58

Par lielu attālums manai pieticīgajai optikai, pārējās bildēs arī īsti nevar neko saprast.


Rallus 24.janvāris, 10:23

Attēls nav pateicīgākais, bet tomēr raibumi uz krūtīm ir tumši, daudz un izplūduši. Acs riņķis ir gaišs un šaurs, bez virsacs svītras. šķietami, ka to pārtrauc šaura tumša acs svītra auss un knābja virzienā. Tas pamatā atšķirtu no pļavu čipstes. Kājas arī ir tumšāki sarkanīgas.


VijaS 24.janvāris, 08:45

Paldies Imantam un Edgaram!


Matrus 23.janvāris, 22:28

EE055 šodien (23.01.2021.) novérots Dārziņu attekā...)


mazais_ezis 23.janvāris, 22:25

Melnais mežastrazds?


mazais_ezis 23.janvāris, 22:13

Skaista bilde! Paldies par gredzena nolasījumu! H52 Gredzenots Rīgā, Rūdas ielā 31.maijs 2020. gadā


mazais_ezis 23.janvāris, 22:02

Gredzenu neizdevās nolasīt?


lsinka 23.janvāris, 21:54

Jums varētu būt taisnība, trešajai arī oranžas kājas, bet uz vietas pieņēmam, ka visas trīs vienādas. Pēc tam skatījāmies pēc grāmatas tās abas, kuras labāk attēlos redzamas. Skaitu izlaboju.


Anete PB 23.janvāris, 20:53

Šajā vietā arī nav drudzenītei piemērots biotops - sauss, ar osiem raksturīgu veģetāciju (lai gan netālu vienā vietā takas malā aug pāris vilkmēles, kas parasti sastopamas mitrākās vietās).


VijaS 23.janvāris, 20:44

Tāpēc atliek klejot gar robežu.


IevaM 23.janvāris, 20:39

Poligonā arī nedrīkst bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju.


nekovārnis 23.janvāris, 19:46

Izskatās pēc Catoptria ģints zāļsviļņa.


VijaS 23.janvāris, 19:06

Kopš Ādažu poligons pirms pāris gadiem "paplašinājās ziemeļaustrumu virzienā", šaipusē ielīst uzdrošinos ļoti reti...


nekovārnis 23.janvāris, 18:55

Paldies, Uldi! :)


IevaM 23.janvāris, 18:55

Paldies, Ivar! Kaut kā neatpazinu


roosaluristaja 23.janvāris, 18:52

Augšējos divos attēlos varētu būt Calocera furcata


roosaluristaja 23.janvāris, 18:50

Mazie bumbuļi ir oranžā galertene


Kristers K 23.janvāris, 18:25

Paldies!


Kristers K 23.janvāris, 18:24

Paldies, nejauši pievienoju.


VijaS 23.janvāris, 18:20

Paldies, Ivar!


VijaS 23.janvāris, 18:18

Paldies, Ansi!


Edgars Smislovs 23.janvāris, 18:11

3 bildē - kajaks.


Edgars Smislovs 23.janvāris, 18:09

Gaigala


felsi 23.janvāris, 18:04

Nevar būt krāterveida? Apļveida galviņas grieziens.


klaidoņpele 23.janvāris, 17:54

Paldies! Bija tādas aizdomas, bet nebija pārliecības!


VijaS 23.janvāris, 16:39

Vai ar to pietiek, lai labotu sugu?


VijaS 23.janvāris, 16:37

Paldies, Ieva!


bišudzenis 23.janvāris, 16:33

Viena gan visu laiku bija sējas zoss un 2 baltpieres


IevaM 23.janvāris, 16:32

Visticamāk melnā dzilna


IevaM 23.janvāris, 16:32

Ir mizložņa :)


VijaS 23.janvāris, 16:30

Varētu būt mizložņa? Skatoties, cik metodiski tas putniņš "apsekoja" priedes zarus, turklāt no apakšas, nekas cits nenāk prātā.


VijaS 23.janvāris, 16:08

Šādi "apstrādātas" bija divas nelielas nokaltušas priedītes.


roosaluristaja 23.janvāris, 15:45

Te jau nu tiešām vajadzētu aprakstīt, kā tā pūce izskatījās. No neliela attāluma meža pūci un ausaino pūci sajaukt nav iespējams. No otras puses arī meža pūces mierīgi var dienot klētī


nekovārnis 23.janvāris, 14:59

Jā, tas bija negaidīti :) Bet izskatās, ka invāzija norit pilnā sparā un drīz šo ornamentblakšu būs kā mežā malkas :D


roosaluristaja 23.janvāris, 13:35

Ļoti iespējams, ka tā


CerambyX 23.janvāris, 12:10

Labs gada sākums!! :)


Laimeslācis 23.janvāris, 12:06

Man arī pirmā doma bija tāda, bet otrā, ka tā varētu būt graudainā ķīselene Myxarium nucleatum, jo bagātīgi, otro gadu aug uz tās pašas kritalas plikiem sāniem. Tikai nezināju, vai tā varētu tā ielīst un augt arī starp/uz sūnām. Tāpēc sašaubījos. Pēc skata vairāk līdzīga Sebacina incrustans, tāpēc atļaušos nomainīt uz šo sugu. Paldies, Uldi, par palīdzību!


Laimeslācis 23.janvāris, 11:28

Paldies, Uldi!


roosaluristaja 23.janvāris, 11:18

Varētu būt Sebacina incrustans


forelljjanka 22.janvāris, 22:00

Interesanta ligzda.Arī ar to,ka nav zināma mazo ērgļu LIFE projekta ietvaros.Turpat netālu ir vairākas zināmas,varētu būt viena no pāra ligzdām,mežs gan izskatās nav LVM.


Alvis Āboliņš 22.janvāris, 17:48

Cik tuvu!


DaceK 22.janvāris, 17:00

Paldies! Turpmāk tā atzīmēšu.


Mareks Kilups 22.janvāris, 15:35

bet nu tātad ... pūce sp. :)


Vīksna 22.janvāris, 13:26

Paldies !


IlzeP 22.janvāris, 12:59

Jāņa Bajinska komentārs: "Lai gan piekrastē parasti vairāk uzturas taimiņi, domāju, ka Daugavas mute nebūs tas gadījums. Dabiskās atražošanās iespējas taimiņiem Daugavas baseinā ir ļoti limitētas savukārt audzētavas tur atražo tikai lašus. Vizuāli, protams ir pagrūti ar 100% ticamību pateikt, ka tas ir lasis, bet spriežot pēc tā, ka uz astes kāta (uz tā kas no tā palicis) zem sānu līnijas neredz melnos x veida plankumus/punktus, es tomēr izdarītu secinājumu, ka tas ir lasis. Vai dabiskais – ar lielu varbūtību Nē, jo taukspuru nogriešana absolūti visiem smoltiem tiek realizēta salīdzinoši nesen un pa rupjo piemetot, ka lasis visticamāk ir 3-4 gadus vecs, liekas ticami."


Wiesturs 22.janvāris, 12:57

Tinējs noteikti, man izskatās pēc Archips crataegana


Wiesturs 22.janvāris, 12:41

Vajadzētu būt šim.


IlzeP 22.janvāris, 10:20

Paldies par informāciju!


IlzeP 22.janvāris, 10:17

Saņēmu šādas atbildes: "Kaut kas no baltā viņā ir, vairāk nekā no pelēkā :) Noklausījos arī ZNZ intervijas radio par gada dzīvniekiem. Sugu atšķirības un hibrīdu varbūtību tur kolēģi praktiski neaplūko" (Jānis Ozoliņš). "Šai gadījumā, es teiktu, ka tas zaķis, tiešām, vairāk izskatās pēc baltā" (Valdis Pilāts). Mainu atpakaļ uz balto. Bet ar abu sugu atšķiršanu nav vienkārši, pie tam var būt arī starpsugu hibrīdi.


dziedava 22.janvāris, 09:11

Arī Stemonitis pallida un Arcyria stipata var. imperialis nav? Visiem atklājumiem vajadzētu saglabāt paraudziņus, lai tos varētu vēl kādreiz un kāds cits pārbaudīt. Sistemātika arī mainās, jābūt iespējai pārnoteikt. Protams, līdz šīm atklāsmēm es pati nonācu tikai daudzu gadu laikā :D.


Vīksna 22.janvāris, 08:42

Paldies !


Mari 22.janvāris, 08:02

Nē, diemžēl nē, paraudziņus ilgi neglabāju, bet no šī gada sezonas noteikti labošos :)


Wiesturs 22.janvāris, 01:42

Tinējs, šķiet, Notocelia uddmanniana


Rallus 22.janvāris, 00:19

Jā, tam rudajam derētu vēl kādu rakursu. Izskatās gan, ka tas tur varētu būt lokāls rezidents.


Rallus 22.janvāris, 00:16

ar tādu knābi pat īsti nav variantu. Arī spārnu platums.


DaceK 22.janvāris, 00:16

Vietu atrādīju vides inspektorei, 100% apstiprinājums, ka lācis darbojies. Skrāpējumi dažādos augstumos, kakas blakus kokam un palieli zari ar gardiem āboliem nolauzti. Apkārtnes zemnieki lāci esot redzējuši jūnijā.


IevaM 21.janvāris, 21:19

Ziepenīte, varbūt botāniķi var pateikt, kura


pētniece 21.janvāris, 20:46

Vai viens no viņiem nav nesen pieminētās pasugas, otrs - vietējais?


marsancija 21.janvāris, 20:20

Kaut kas no filadelfiem.


marsancija 21.janvāris, 19:54

Paldies, Ilze! Protams, šis lai paliek ktegorijā Putns nezināms, jo precīzi neko saprast nevar.


IlzeP 21.janvāris, 19:10

Man arī izskatās pēc jūras ērgļa


dziedava 21.janvāris, 18:02

Paldies, darīts!


marsancija 21.janvāris, 17:56

Paldies par komentāriem! Jā, par ērgļiem man "plašas" zināšanas:)


Ivars L. 21.janvāris, 17:19

Ja ir jauna sistemātika, un tajā tās ir 1 suga, tad šajā gadījumā ir jālec (līdzi).


IevaM 21.janvāris, 17:13

Jaunajiem jūras ērgļiem aste nav balta. Mazais ērglis šobrīd ir Āfrikā, nevarētu būt.


marsancija 21.janvāris, 16:43

Jā, pēc šīs bildes atliek vien minēt, bet, katrā ziņā, kaut kas no lielākiem plēsējiem ir. Jāmēģina vēl kādu reizi tur nokļūt, varbūt izdodas noķert momentu. Kaut gan, tur drīzumā sāksies rakšanas darbi, attransportēja ekskavatoru.


marsancija 21.janvāris, 16:39

Vismaz tas, ko redzēju tuvākā attālumā, likās mazāks par jūras ērgli un nemanīju baltumu astē.


dziedava 21.janvāris, 16:35

Ivar, Uldi - ir kāds pamats Dabasdatos glabāt 3 dažādas sugas - Phellinus alni, Phellinus nigricans un Phellinus igniarius, ja pēc jaunās sistemātikas tās visas ir viena suga Phellinus igniarius? (Latvijas db arī viena) Varu visas nomainīt uz Phellinus igniarius, bet bez saskaņošanas negribu to darīt - nav jau visam jālec līdzi, varbūt atšķirības ir būtiskas, lai DD ietvaros dalītu?


dziedava 21.janvāris, 15:29

Galvenajā db šādu neatrodu. Jauna suga? Hipotēze?


pētniece 21.janvāris, 14:58

Izskatās pēc jauna jūras ērgļa.


Durkts 21.janvāris, 13:18

Arī biju nogājis līdz rumbai - vienlaicīgi bija arī 3 (trīs) strazdi


Vīksna 21.janvāris, 13:07

Jau šī gada tauriņš, bet vēl pērnos visus neesmu ielikusi.


MoreOrLess 21.janvāris, 12:03

Paldies! Kad izraku šos foto un mēģināju noteikt sugu, jau nodomāju, ka gribētos šo augu redzēt kārtīgos ziedos un nofotografēt labāk. Ja sanāks, apraudzīšu šovasar to vietu vēl, foto GPS dati ir saglabājušies.


Laimeslācis 21.janvāris, 11:32

Paldies, Valda! Pavasarī noteikti pārbaudīšu, nobildēšu.


IlzeP 21.janvāris, 10:18

Skaidrs, paldies!


IevaM 21.janvāris, 10:11

Taisna pēdu virtene bija. Diemžēl bildes nav.


IlzeP 21.janvāris, 09:15

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Varētu būt, bet foto kā pierādījums neder, jo starp diviem punktiem vienmēr var novilkt taisnu līniju :) Pierādījums ir taisna pēdu virtene."


IlzeP 21.janvāris, 09:14

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Cik augstu no zemes ir švīkas mizā? Stumbru var saskrāpēt arī staltbriedis ar ragiem. Vai ir skrāpējumi arī augstāk, vai ir lauzti zari? Vai kakas ir turpat pie ābeles? Vai tās nevar būt jenotsunim?"


Grislis 21.janvāris, 08:16

Te derēja lapu rozetes attēls, lai pārliecinoši noteiktu.


Grislis 21.janvāris, 07:58

Šo novērojumu pamanīju jau vasarā, kaut kas aizdomīgi tur tiešām likās, bet nebija laika iedziļināties. Tomēr tā kā rūgtā drudzenīte ir aizsargājamo sarakstā un gana reta, tad skaidrībā bija jātiek. Drudzenītei vajadzētu būt pagariem, smailiem kausa zobiņiem, ko foto neredz, arī krāsa neliecina, ka izplaukstot būz zilgana. Atliek piekrist Ansim, ka nekas cits kā lipīgā sveķene neizskatās, kaut arī ne tā raksturīgākā un priekš pumpuriem tāda kā novēlojusies...


Mareks Kilups 21.janvāris, 06:40

Rucavas galā tomēr arī mājas apogs nebūtu izslēdzams. viena kaut jel cik slikta bilde te ļoti noderētu.


Indrakr 20.janvāris, 22:05

Varbūt ar',jo jau patumšs bija,bet atkal tāds galīgi maziņš nemaz neizskatījās


IevaM 20.janvāris, 21:45

Tas būs apodziņš


Indrakr 20.janvāris, 21:44

Sēdēja ceriņkrūmā


dziedava 20.janvāris, 21:43

Tikai pēc mikroskopēšanas atklāju, ka no šī paša atseguma jau ir līdzīgs novērojums ar Dicranella subulata hipotēzi: https://dabasdati.lv/lv/observation/psg6539dfavnbruhchq2c7sg21/ Būtu to atcerējusies, droši vien nebūtu to darījusi. Bet varbūt, ka abi novērojumi palīdz viens otram. Atsegums gan viens, bet vākumi bija dažādi. Viens sporu vācelīšu, otrs vairpumpuriņu dēļ.


lichen_Ro 20.janvāris, 18:54

Ir īstā


Alvis Āboliņš 20.janvāris, 14:19

Pārskatīšanās atzīmējot sugu!


Irbe 20.janvāris, 14:14

Manuprāt pelēkā


Mo 20.janvāris, 13:42

Liels paldies par sugu noteikšanu!


E L Jenots 20.janvāris, 10:58

oj. noteikti, jums taisniiba, aatrumaa neiedomaajos ka peec pirmaa acu uzmetiena nosaukums tik burtiski neatbilst kaa shkjiet, dumja iesaaceeja kljuuda sanaaca.


dziedava 19.janvāris, 22:18

:D


Laimeslācis 19.janvāris, 22:14

Šī šajā mežiņā man šoziem ir visbiežākā suga :)) Oi, labs mēles mežģis sanāca :))


dziedava 19.janvāris, 22:05

Oho, pat šajā sniegā izdevās tikt pie gļotsēnes! Un vēl kādas! :))


Rallus 19.janvāris, 19:39

Sudrabene tomēr jā. Bet sanāca gan iziet lērumam attēlu un tekstu cauri, t.sk. tām, kas te DD un kaiju pētnieku lapā. Tik tumša galva ar tik simteriski noslēgtu joslu kā gredzenu pie kakla jau arī tas dīvainums. Precīzi tādu pat bildi tā arī neizdevās atrast. Gaišākas jā, raibumi nevienmērīgi plašākā zonā - arī. Bet labi vien ir pieredzei.


Edgars Smislovs 19.janvāris, 19:25

Gribētos jau amerikas dabūt. :)


felsi 19.janvāris, 19:18

Piezīmēs jau ierakstīju, manējām kātiņa nav. Ir paraugs, materiāla daudz.


felsi 19.janvāris, 19:16

Praktiski nobrieda dabā, interesanti ir tas, ka auga kritalai apakšpusē, parasti aug virspusē, tīkliņu neizdevās iegūt arī atkārtoti, izjūk, izsējas milzīgs sporu bars, dīvainīte:). Paraugs ir, materiāla daudz.


CerambyX 19.janvāris, 19:15

Ne pati tipiskākā, bet vai ir kādi alternatīvi varianti? Īsti nenāk prātā - sudrabkaija jau vien būs.


felsi 19.janvāris, 19:11

Tieši tā Julita!


Edgars Smislovs 19.janvāris, 18:37

Varbūt ir bilde?


Edgars Smislovs 19.janvāris, 18:20

Uz muguras tik lieli baltie plankumi ir tikai zvirbuļvanagam, arī būs kļūdains. Citā dienā varētu būt cits putns, Rīgā, parasti, biežāk var stastapt vistu vanagu.


davis_wi 19.janvāris, 16:29

Sveiks, Edgar! Tajā pašā nedēļā mājas otrā pusē tika novērotais vistu vanags (arī tajā pašā diennakts laikā) tad arī nav kļūdains? (palīdzēja noteikt M. Kilups) https://dabasdati.lv/lv/observation/e9ss0c0u463ubh836nnqi2jnu4/ Savukārt pāris dienu vēlāk šajā mājas pusē (arī ap to pašu diennats laiku) lidinājās vanags un trenkāja baložus, līdz kāds tika noķerts un ēst, un tika nokrustīts par vistu vajagu.https://dabasdati.lv/lv/observation/kdj0g4b5ma1idu751de4os3le3/


davis_wi 19.janvāris, 16:16

Nē, attēlā ticis tikai viens.


Edgars Smislovs 19.janvāris, 16:02

Bildē ir domāti abi putni? Redzams tikai tēviņš.


dziedava 19.janvāris, 15:28

Vispār es domāju, ka gļotsēnēm pievērsīšos ne agrāk par februāri. Nav efektīvi detaļās iedziļināties pavisam dažādos novērojumos. Kad būs laiks ķerties klāt, tad arī sistemātiski skatīšos cauri līdzīgos novērojumus. Pa to laiku var samērīt visas detaļas (kātiņus, galviņas utt), lai jau ir viss gatavs, kad skatīšos.


dziedava 19.janvāris, 15:25

Ļoti grūti saprast, kā tas viss izskatās nobriedušam pa gabalu. Pelēks? A.versicolor sporas būtu 9-11mkm, pavedieni 5-6mkm.


dziedava 19.janvāris, 14:58

Viņas nobrieda dabā vai mājās? Šīs ir interesantas, noteikti vajag daļu saglabāt neskartu, lai neizjūk un citādi netraumējas, varbūt jāsūta Edvīnam vtml. Sporas diezgan lielas, tāpēc jautāju, vai var būt deformēta augšana. Sanāk mazliet par lielu izskatā līdzīgākajām. Pēc skata varētu būt S.fusca (sporas 6,5-9mkm). Tad ir jāsaprot, vai sporas ir kārpainas (punktiņi) vai tīklotas (400x palielinājumā tāds kā šaha laukums). Mana versija 400x palielinājumam ir šāda: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=24965 Man pēc lielākā tuvplāna pat šķiet, ka varētu būt. S.fusca var augt tādās lielās grupās, kas daļa sakrīt kopā mazākās grupās. Kātiņš nomērīts ļoti maziņš, bet 9. foto izskatās, ka 1/3-1/2 no visa garuma kātiņš varētu arī atbilst, tā gluži nav, ka tik sīks. Katrā ziņā tā šobrīd šķiet ticamākā versija. Varbūt mikroskopā var labāk sapētīt un apliecināt, ka tīkliņš tiešām saskatāms (nevis sīki punktiņi). Augu š.g. vajadzētu tipiski augt uz augiem, nevis uz kritalām. Te pat sūnas uz kritalas nemana. S.pallida līdzīga, bet sporas tomēr par mazu (vajadzētu 6,5-7,5(8)mkm). Stemonaria ir daudz sugu bez foto, grūti novērtēt. Par izlocīto jau rakstīju - tad jāredz, vai apakšā pie kātiņa ir sarkanīga plēksnīte un vai sporas vienā pusē bālākas (man izskatās, ka nav), un būtu jādabū "plika" kolumella visā garumā, lai var redzēt - ir vai nav izlocīta. Citi parametri diezgan atbilst.


Karmena 19.janvāris, 14:39

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


Rallus 19.janvāris, 13:51

Knābis pārāk neliels. Tumšais apspalvojums un punktējums ļoti līdzīgs riekstrozim, tomēr būs mājas strazds, kas līdzīgs tagad ziemā.


dziedava 19.janvāris, 13:30

Esmu ievērojusi, ka tām virvēm nevar atrast galu, vai tas ir taisni aprauts. Pretstatā trihijām, kurām ir tie gari nosmailotie gali. Ja ir šaubas, tad fakts, ka nevar atrast normālu galu, jau liecina par hemitrihiju :)


Edgars Smislovs 19.janvāris, 13:18

Vistu vanags?


ivars 19.janvāris, 12:11

Zaļžube.


Simoninna 19.janvāris, 10:41

17.01.2021. vairs nav nevienas, cerams, ka aizdevās uz kādu siltāku vietiņu.


Ilona_rasa 18.janvāris, 21:14

:))


ornitologs 18.janvāris, 21:13

Šovasar Ventā veiksmīgi izperēja un izaudzēja zoslēnus. Vietējā populācija var izveidoties.


bišudzenis 18.janvāris, 20:33

Es ar ieķeksēju šī gada janvārim :)


marsancija 18.janvāris, 19:49

Kašķīga:)


felsi 18.janvāris, 19:09

Pievienoju foto kā atveras kāds augļķemenis pēc mitrināšanas un pasildīšanas zem lampas.


felsi 18.janvāris, 19:02

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 8,1-8,2-8,5 mkm. Elatera kā virve 4,7-5,2 mkm.


kamene 18.janvāris, 15:55

No tik maza droši pateikt nevar, bet uzmanību pievērsa gandrīz apaļas lapas ar sīkzobainu maliņu un brūngani zariņi. Vairākās citās bildēs mellenes ir redzamas - ar olveidīgām lapām un zaļu stublāju. Būtu vērts apskatīt dabā.


dziedava 18.janvāris, 15:38

Renāt, man tur bija salīdzinoši šaura josla gar ezeru (5-10-15 m?), kaut kas starp pārejas purvu, mežu un bebraini:D; tālāk prom no ezera sākās paaugstinājums ar pliku mežu, t.i., gandrīz bez zemsedzes (ja neskaita ik pa laikam bacānijas :D, bet tas gan nebija "ik uz soļa"), tā ka, uz priekšu ejot, platumā bacānijādi apmēram pārredzēju.


dziedava 18.janvāris, 15:31

Baiba, nebūtu brīnums, ja es tajā reibumā tādu palaistu garām. Bet vai nav drīzāk mellene, jo spics galiņš? Te foto oriģināls: https://dziedava.lv/dok/DSCN9605.JPG


meža_meita 18.janvāris, 15:30

Sākumā arī domāju, ka pundurbērzs, bet šķiet, ka jauna mellene? Julita, šis jau nav nekāds knīpucītis. Parēķini platību :) Vēl jau apstāklis, ka visu teritoriju diezin vai apstaigāji :)


kamene 18.janvāris, 15:29

Domāju - pundurbērzs.


dziedava 18.janvāris, 15:22

Oi, saprotu, man jau ar to knipucīti bija grūti :D


meža_meita 18.janvāris, 15:15

Jā, Julita, tas nogabals viss pilns ar bacāniju. Gāju un domāju - nu, lūdzu, kaut beigtos, kaut beigtos, jo nu nevarēju to spriedzi izturēt :D


kamene 18.janvāris, 15:11

Un kas tur cinītī kopā ar bacāniju un divzobi? Vai nav puddurbērzs, arī pats par sevi rets?


ulala 18.janvāris, 14:56

Igor, vai nevari pamainīt atrašanās punktu? Jo bildes Tev ir no dzelzceļa apakšas kur es arī skaitīju, un Antrai varētu rasties bēda par reālo situāciju.


kamene 18.janvāris, 14:52

Liekas iespaidīgi. Būs vasarā vai jāieplāno brauciens uz Slotukalnu apskatīties.


ivars 18.janvāris, 14:29

B gan jau nebūs.


dziedava 18.janvāris, 14:12

Renāt, droši sarēķināji, ka 4,5 ha? Arī 10x mazāka atradne būtu ļoti liela. Šādu jau nav iespējams pat iztēloties!


dziedava 18.janvāris, 13:41

Labi, ka par savu nīkuli atļāvos papriecāties, būtu šito palaidusi garām :D


dziedava 18.janvāris, 13:32

Oho, 4,5ha ir nopietni! :)) Tā apkārtne vispār ir bacānij-fantastiska, un ja vēl sapulcējas bariņš kopā, tad vispār!!


meža_meita 18.janvāris, 13:25

Kādus padsmit kilometrus no Tavējās atradnes :)


meža_meita 18.janvāris, 13:23

Man bija tieši tāds pats WOW! Tik neaprakstāmi un arī Viļakas novadā! Komplektā bija arī sašaurinātā bārdlape. https://dabasdati.lv/lv/observation/3b36d1b352ae8064ed40ddf1876b98c4/ Fenomenāli liela atradne! 4,5 ha platībā ik uz soļa.


fufuks 18.janvāris, 13:23

Nja, uzskaites laikā nebija neviena.


dziedava 18.janvāris, 12:36

Šis laikam ir lielākais WOW sūnām manā mežu kartēšanas 4 gadu pieredzē Latvijā - uz masu ņemot. 80-90 m garumā (gar ezeru ejot) bacānija bija gandrīz visu laiku. Ir bijis, ka bacānija ir plašākā teritorijā, bet tā pa pušķīšiem, uz koku stumbriem, bet te gandrīz visu laiku - ej un bacānija, visa zeme noklāta. Un vēl sākumā kompozīcijā ar sašaurināto bārdlapi, kas pati par sevi visai reta, un tālāk kompozīcijā ar divsēklu grīšļa plantācijām, kas arī pats par sevi rets. Tas bija tiešām tāds - wow - bez pārtraukuma teju 100m garumā.


ligausis 18.janvāris, 12:32

Vai varat izlabot, ja tas ir nepieciešams, ka šie ir uzskaišu dati?


aer 18.janvāris, 10:34

Gredzena numuru diemžēl nenolasīju. Gulbis izstaipija kāju, tā vien redzēju, ka ir gredzenots. Tuvāk tur pieiet nevarēja. Vēl varu pateikt, ka gredzens bija alumīnija. Brienot gar Piķurgu viens gulbis 1 vai 2 reizes zemu pārlidoja, kā arī tālāk vienā no novērojumiem redzamas gulbja darbības pēdas uz ledus, kur tas nolaidies un ilgi uzturējies. Tā vien šķiet, ka šis pats negrib pamest teritoriju un varētu būt " aizdomās turamais" EE055.


Matrus 18.janvāris, 10:05

Kaut kur pazudis ilggadīgs Brekšu kakta ligzdotājs, vismaz 20 gadus vecs tēviņš ar gredzenu Latvia Riga EE055, varbūt tas ir viņš?


andrisb 18.janvāris, 08:34

Nevesela.


gints 18.janvāris, 00:13

Paldies, Ivar! Uz to pusi vilka.


ivars 18.janvāris, 00:08

Purva piekūns.


felsi 17.janvāris, 23:33

Godīgi runājot, nekādas domas, varbūt augu školādes gļ., tā tā kā līdzīga?


dziedava 17.janvāris, 23:26

Vai joprojām domas par izlocīto? Tai bija sarkans hypothallus un sporām viena pusē jābūt bālākām


IlzeP 17.janvāris, 21:40

Ir, ir baltvēderis


ligausis 17.janvāris, 21:38

Varētu būt gaigalas? Izšaubīja, jo lidoja bez skaņas, parasti satrauktie saucieni nodod viņas.


dziedava 17.janvāris, 21:36

Paldies Ansi, nē, šāda ideja pat prātā neienāca. Ievākta tika kā kāda no smalkajām nesaprotamajām sūnām..


Ansis 17.janvāris, 21:26

Parasti garlapu kažoveni var atpazīt jau pa gabalu, bet ja sanāk tuvāk apskatīt - tad ļoti drukna lapas dzīsla, šūnas ar vienu papilu vidū, zobaina lapas mala un smaila galotne ir tās pazīmes, kas liecina par šo sugu.


pustumsa 17.janvāris, 21:00

Paldies, Jāni un Ilze!


martinssitcs 17.janvāris, 19:19

Jā, tā arī tika secināts, Haliaeetus albicilla juv.


raoz 17.janvāris, 18:37

Paldies!


Martins 17.janvāris, 18:30

Nu skaisti, Andri! Bērnības sapnis šo pasugu "ieaudzēt" Latvijā. Bet atliek tikai "mazliet" pagaidīt!


Rallus 17.janvāris, 18:11

Tāda brūngana toņa pieskaņa jūtama...nez ir vēl kāds kadrs?


Rallus 17.janvāris, 18:05

Lielās gauras M tomēr. Kaut arī knābja galam pile virsū un neredz noliekumu uz leju, tomēr pārāk kontrastējoša kakla josla starp brūno un balto. Kopējais izskats arī.


RedStar7 17.janvāris, 17:40

Gredzens vienam no putniem CT09.


RedStar7 17.janvāris, 17:34

Ļoti interesanti, nemaz nenojautu, ka ir tādas grūtības ar zaķu noteikšanu. Tagad es DD ziņojumus lieku ar telefonu, attiecīgi punktu, jo datorā pievienot ziņojumu prasa daudz vairāk laika. Es pat nenojautu, ka punktam / laukumam varētu būt kāda nozīme.


marsancija 17.janvāris, 16:57

Paldies!


forelljjanka 17.janvāris, 16:56

Jā,ir.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts