Aktīvie lietotāji: 268 Šodien ievadītie novērojumi: 386 Kopējais novērojumu skaits: 2253746
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Process ir galvenais, ne zinātniskais grāds!
Pievienots 2020-10-30 18:47:27

Julitu Klušu es ievēroju pirms gadiem astoņiem: sākumā aci piesaistīja dabas fotogrāfijas sociālajos tīkols, tad satikāmies kukaiņu foto konkursā, un vēlāk piedāvāju rakstīt žurnālā "Vides Vēstis". Pa šiem gadiem Julita vienmēr bija pirmā, kas iesniedza raksta materiālus, rūpīgi uzpasēja visas izmaiņas, un tāpēc varu galvot, ka viņas rakstos aplamību nav. Julita ir klusa, noslēgta pret nepazīstamiem cilvēkiem, bet kopā ar savējiem – aizrautīga stāstniece. Viņa ir cilvēks, ar kuru var iet izlūkos. Es uzskatu, ka Julita ir Latvijai ļoti nozīmīgs cilvēks, kas nesavtīgi nododas idejai un dabas izpētei velta pilnīgi visu savu laiku. Un tas dod rezultātu: iespējams, dzīvojam valstī ar vislabāk organizēto gļotsēņu sabiedrisko pētniecību!

Zibsnis no dzīves:
Reiz, kad mājnieki gribējuši cept piparkūkas uz svētkiem, viņi atraduši cepeškrāsnī pērnās. Tas spilgi ilustrē ģimenes attieksmi pret ikdienību: katrs iegrimis savos darbos un hobijos tā, ka mazajā virtuvītē ieskrien tikai uz īsu brīdi.

Julita, esam satikušās Lāčupītes mežā, kuru esi izstaigājusi krustu šķērsu, jo dzīvo Iļģuciemā. Pirms gadiem desmit Tu vēl nebiji dabas pētniece?

Pētniece nebiju, bet dabu sāku tā intensīvāk fotografēt pirms desmit gadiem. Bērni bija mazi, mēs pa vasarām dzīvojām Engurē, un tad fotografēju visu pēc kārtas: kukaiņus, putnus, augus; man nebija nekādu specifisku interešu. Un tad sāku meklēt, kādas sugas esmu nobildējusi. Tolaik rosījos pa draugiem.lv, taisīju dabas foto galerijas. Vēl veidoju savu lapu Dziedava.lv un visu, ko safotografēju, liku arī tur. Iepazinos ar Andu Straumi, un viņa pateica, ka ir tādi Dabasdati.lv – tur var likt fotogrāfijas, un zinātāji pateiks, kas tas ir. Un tā 2009. gada 28. decembrī es piereģistrējos, un man bija pirmie trīs novērojumi: putns, kas ieskrējis istabā – izrādījās, tas bija pelēkais mušķērājs, un divi tauriņi, viens no tiem citrontauriņš. (Smejamies.) Jā, tāds ļoti rets, un es gribēju uzzināt, kā to sauc. Otrs bija lielais atraitnīšu raibenis.


Julita Kluša. Foto: Anitra Tooma

Bija posms, kad ar šalli mērīji dižkokus Rīgā.

Jā, tas viss notika vienā laikā, mēs ar vīru sākām interesēties par dižkokiem, bērni auga, kamēr gaidīju viņus no pulciņiem, bija brīvs laiks. Staigāju pa Rīgu un mērīju dižkokus. Savu pirmo dižkoku nomērīju ar šalli, jo tā bija vienīgā, kas gadījās pa rokai. Koku mērīšanas dēļ sazinājos ar Gunti Eniņu, viņš mani novirzīja pie Anša Opmaņa. Sāku Ansim uzdot visādus jautājumus, arī par sēnēm, par sūnām, par citiem augiem, un viņš centās atbildēt.

Kad tu pamanīji gļotsēnes? Gadu vēlāk – 2010. gada rudenī es rakstīju Ansim vēstuli: "Šito gan es nesaprotu – kas tas ir???" Un tur bija lērums jautājumu, uz kuriem Ansim nebija atbilžu, un arī Dabasdatos nevienam nebija ideju. Jā, tagad varu svinēt savdabīgu jubileju.

Tad sāku meklēt internetā, Google par laimi jau bija. Atradu poļu gļotsēņu lapu un sāku piemērīt, kas varētu būt tas, ko esmu nofotografējusi Latvijā. Sākumā bija tikai kādi pāris novērojumi gadā, vēlāk sazinājos ar mikoloģēm Initu Dānieli un Diānu Meieri, un izrādījās, ka Latvijā gļotsēnes neviens nepēta un mani ātri vien sāka uzskatīt par galveno speciālistu šajā jomā, kaut es zināju šausmīgi maz.


Šokolādes gļotsēne Stemonitis sp. Foto: Julita Kluša

Kāda situācija šajā jomā ir pēc desmit gadiem?

Pateicoties Dabasdatiem, ir notikušas grandiozas izmaiņas. Ir atklāts daudz jaunu sugu un varietāšu, ne viens vien jau nosaka gļotsēnes ar mikroskopu. Pavasarī arī es nopirku mikroskopu, jo tad, kad Inguna Riževa un Sandis Laime iegādājās mikroskopus, es sapratu, ka man vairs nav, kur atkāpties! Kas es par galveno speciālistu, ja citi jau pakāpušies nākamajā līmenī? Tā desmit gadu laikā viss pagājis uz priekšu daudz nopietnākā līmenī, man ir padomju laika, vācu un franču gļotsēņu noteicēji. Pēdējais ir visvērtīgākais – tā ir grāmata ar visu gļotsēņu noteikšanas atslēgu.

Facebook ir starptautiska gļotsēņu grupa "Slime Mold Identification & Appreciation", tai ir vairāk nekā 20 tūkstoši sekotāju, un tur nesen bija aicinājums ziņot par gļotsēņu atradumiem ar attīstības stadijām, lai tās labāk izzinātu. Skatos un priecājos: Latvijā tas notiek jau vairākus gadus. Ir cilvēki, kas vēro un fotografē stadijas, un tā mēs pasaules līmenī esam izrāvušies priekšgalā. Ir ļoti labi, ka var sazināties ar vadošajiem ārzemju speciālistiem gļotsēņu jomā, var sūtīt paraudziņus noteikšanai. Tā ar to cilvēku daudzumu, kas Dabasdatos ziņo gļotsēnes, ir iespējams Latviju ļoti labi izpētīt.

Tagad cilvēki tik daudz ziņo, ka mēs uzzinām ne tikai sugas, bet arī to, kā dažādas sugas attīstās. Tik interesanti vērot, kā sezonas laikā parādās kāda suga sākuma stadijā, pēc brītiņa visi jau sūta bildes, kur var redzēt, ka šī gļotsēne jau ir nobriedusi, un tā, sadarbojoties, mēs redzam visas Latvijas ainu. To nevar izdarīt viens cilvēks. Ir cilvēki, kas vāc paraudziņus un sūta man. Tad, kad pienāks garie ziemas vakari, es ķeršos pie mikroskopa un varēšu tos kārtīgi izpētīt. Pagaidām es strādāju Dabas skaitīšanas projektā un nevaru daudz nodoties savam hobijam.

Kā ievāc paraudziņu? (Video)

Galvenais, lai paraudziņš ir sausumā. Ideāli, ja to var ielikt sērkociņu kastītē vai, kā Andris Baroniņš izdomāja, salvetēs: sasprauž maliņas un tad glabā. Ievākt vajag visu augļķermeni ar barotnes pamatni, nevis tikai vienu vālīti. Gļotsēnes ir ļoti sīkas. Tāpēc jārīkojas uzmanīgi, vienreiz nošķaudīsies un neko vairs neatradīsi. Tāpēc paraugus ir grūti sagatavot pētīšanai mikroskopā. Bet aplūkot tos palielinājumā ir ļoti svarīgi: katras sugas sporām ir savs raksturīgs raksts un forma. Tās ir ļoti mazas, no 4 mikrometriem līdz 10-15 mikrometriem. Otrs parametrs, pēc kura nosaka sugu ir: kā gļotsēne kopumā izskatās. Vajag nomērīt garumu, platumu, galviņas diametru. Un kā izskatās iekšpusē kapilīcijs, kādā krāsā un rakstā. Tas katrai ģintij atšķiras. Pa gabalu reizēm nevar pat attapt, kas tā par ģinti, bet mikroskopā – ahā! Gan sporas, gan kapilīcijs pasaka visu priekšā.

Cik sugas Latvijā ir atklātas?

Visas atrastās jau nav vēl izpētītas un noteiktas. Mums ir kādas 115 sugas pašu noteiktas, vēl dažas vajadzētu mikroskopiski aplūkot, lai apstiprinātu sugu. Un vēl kādas 20 sugas ir tikai no vēsturiskiem datiem.


Julitas atrasta un mikroskopēta jauna gļotsēņu suga Latvijai
tumšbrūnā kribrārija Cribraria atrofusca.
Foto: Julita Kluša

Bioloģijas fakultāti nav beidzis neviens zinātnieks, kas šobrīd pēta gļotsēnes. Šī ir tautas kustība Latvijā?

Jā, pilnīgi noteikti. Gļotsēņu daudzveidības izpēte ir pilnīgs amatieru saiets, bet daudzi pamazām pārtop par amatieriem-zinātniekiem, kas iemīļotajai tēmai var veltīt vairāk laika nekā štata zinātnieks, kuram, iespējams, jāstrādā citos projektos. Glotsēņu izpētē Dabasdatu loma ir nenovērtējami liela. Es viena neko tādu nespētu paveikt pat mūža garumā. Portālā mums ir iespējas runāties, diskutēt, tā pamazām esam sadraudzējušies.

Kas ir galvenie "spečuki"?

Sandis Laime ļoti zinātniski pieiet tam visam. Viņš pacēlis gļotsēņu pētniecības latiņu vēl augstāk, un es nevaru atpalikt. Bet mūsu pulkā ir vairāki desmiti cilvēku, kas ar sirdi un dvēseli ieziņo kaut pāris gļotsēņu sugas, bet viņi, piemēram, ir izsekojuši sugas attīstību no sākuma līdz beigām. Nē, es nesaukšu vārdā dažus, labāk teikšu lielu paldies pilnīgi visiem. Tas, ka cilvēks nenoslinkoja un ieziņoja, jau ir sasniegums, un mums ir nozīmīgi uzzināt, kur un kādos apstākļos tā suga aug un attīstās. Inguna Riževa ir kā galvenais motors, Marita Krūze arī ar mikroskopu darbojas. Baroniņu pāris: Valda un Andris, arī Evita Oļehnoviča tik fanātiski ziņo un vāc paraudziņus – man būs, ko ziemā pētīt un salīdzināt.

Kad kļuvi par Dabasdatu administratori?

Tas bija 2013. gada vasarā. Es tobrīd strādāju Lietuvā, kartēju biotopus, kad man atrakstīja tolaiku Dabasdatu vadītāja Nora Rustanoviča un piedāvāja iespēju pašai manīt sugu nosaukumus citu iesūtītajos novērojumos. Tieši tajā laikā man nebija vaļas to darīt, bet neatteicos, jo tas taču ir liels gods! Tā brīvprātīgā administratora darbs ilgst nu jau astoto gadu. Daudz biju iemācījusies no Anša Opmaņa, īpaši par ziedaugiem un sūnām, kādu laiku Dabasdatos noteicu tās.

Gļotsēnes centos izpētīt pati, un tas bija mans lauciņš. Tagad ir tik daudz gļotsēņu ziņojumu, piemēram, jūnijā bija apmēram 10 ziņojumi dienā, jūlijā jau 20, augustā, septembrī – gandrīz 30 ziņojumi dienā! Ja es aizbraucu uz vairākām dienām mežā, tad mājās mani gaida gandrīz 100 novērojumu, un man vairs citām grupām neatliek laika.

Tāpēc priecājos, kad citi administratori pamana, ka gļotsēne ir ieziņota pie sēnēm vai nezināmajiem, un pārliek pie gļotsēnēm, citādi varu kaut ko palaist garām. Tāpēc es katru brīvu brīdi cenšos izskatīt jaunākos novērojumus, lai tie neuzkrātos. Ja ielaidīšu, būs grūti tikt galā. Augustā bija vairāk nekā 800 novērojumi mēnesī! Vienkāršās sugas es varu ātri pārskatīt, bet tikko kāda sarežģītāka suga, jāiet cauri noteicējam, un vienas sugas noteikšana var paņemt dienu, pat vairākas. Ir reizes, kad saku, ka jāpēta vairāk, un cilvēki iet uz to vietu vairākas reizes, fotografē attīstības stadijas, ievāc paraudziņus – tas ir fantastiski! Un tad man jāsaprot, kas tas ir. To nevar ātri izdarīt. Gļotsēņu pasaule man liekas ļoti aizraujoša. Un tas, ka mēs, amatieri, Latvijā gļotsēņu izpētes līmeni esam pacēluši tik augstā līmenī, ir unikāli un zinātniski vērtīgi.

Kāda ir gļotsēņu vieta uz planētas?

Tāpat kā viss pārējais dabā: visi ir saistīti. Esmu redzējusi, ka kolembolas un gliemeži ēd gļotsēnes.

Vai taisnība, ka gļotsēnes kustās?

Viņas pārvietojas savas dzīves sākumā, lai sameklētu barību. Kad ir jau uzbarojušās, tad stāv uz vietas un aug tikai krāšņumā un plašumā.

Vai neesi domājusi, ka vajadzētu iegūt arī kādu zinātnisku grādu?

Tas man nav tik svarīgi, galvenais, lai ir rezultāts.


Aveņu gļotsēne Tubifera ferruginosa. Foto: Julita Kluša

Vai ģimene Tev palīdz?

Viņi man ļauj darīt to, ko es gribu. Visas brīvās vietas mājās aizņem paraudziņi, grāmatas par dabu, nevis, teiksim, pavārgrāmatas.

Pirms pāris gadiem Dabasdatos bija diezgan liels haoss IT jomā, kas apgrūtināja novērojumu ziņošanu. Tā kā man ir programmēšanas iemaņas, tad es piekritu palīdzēt sakārtot Dabasdatus, lai varētu normāli pievienot ziņojumus. Man daudz palīdzēja dēls Dzintars, viņš vēl mācās vidusskolā, bet datorlietās ir lielāks "spečuks" par mani. Viņš šogad dabūja bronzas medaļu Pasaules programmēšanas olimpiādē skolēniem. Puisim ir īpašs programmētāja talants, viņš sarežģītajā programmas kodā spēja ātri noorientēties un veikli iebakstīja: "Labo šeit!", un man bija tikai jāuzraksta pats programmas kods. Mēs bijām komanda un izdarījām daudz, bet visas ieceres vēl nepaguvām paveikt.

Kādi ir Tavi vērtīgākie atklājumi šogad?

Mana pamatdarbošanās Dabas skaitīšanas projektā šogad ir atsegumu apsekošana, t.sk. sūnu uzskaite. Šī grupa uz atsegumiem ir maz pētīta. Ir sugas, par kurām domāja, ka tās ir ļoti retas, bet izrādās – diezgan bieži sastopamas. Lielākais sūnu prieks – atradu gludo zaļastīti, kas ir tikai otrā atradne Gaujas Nacionālajā parkā.

No gļotsēnēm atradu balto krāterīti – otro atradni Latvijā; bija zināma tikai viena no 1934. gada. Ir interesantāk atrast nevis pilnīgi jaunas sugas, kuras var noteikt tikai mikroskopā, bet tādas, kas ir atšķiramas jau dabā. Un tad skaidrs, ka tā tik tiešām nav redzēta, nevis – nav mikroskopēta. Man bija pārsteigums, ka, pētot sūnas un atsegumus, atradu gļotsēnes. Piemēram, baltkājas diaheja: skaista gļotsēne ar baltu kātiņu un krāsainu metāliska spīduma vālīti. Šogad to ieraudzīju divās vietās, kas ir 3. un 4. atradne Latvijā.

Vislielākais pārsteigums bija atrast gļotsēnes uz smiltīm, jo viņas taču parasti aug uz kritalām, sūnām, augiem. Bet, kad ieraudzīju novēlušos smilšakmens bluķi, uz kura auga dažādu sugu gļotsēnes, tas bija kaut kas neredzēts! Ja es nepētītu atsegumus, nekad nebūtu to redzējusi. Un kurš gan iedomātos tās meklēt smiltīs?


Garā ziedu metatrihija Metatrichia floriformis uz nobrukuša smiltskmens atseguma gabala. Foto: Julita Kluša

Kā varētu attīstīties tavs pētnieka mūžs?

Mans lielais mērķis ir izdot grāmatu par Latvijas gļotsēnēm un pilnveidot mājas lapu. Kamēr es ar to tikšu galā, tas nemaz nebūs tik ātri.

Bet izdot grāmatu ar krāsainām makro fotogrāfijām ir dārgi!

Par naudu es domāju vismazāk, primāri ir jāizdara darbs, un tad domās par naudu. Tomēr tam vajadzētu rast atbalstu, jo Latvijā nekas tāds nav bijis. Gļotsēnes varbūt nav tik populāras, toties ir ļoti skaistas, un tas varētu ieinteresēt cilvēkus.

Man galvenais ir mērķis, uz ko tiekties. Un tie, kas piedalās gļotsēņu izpētē, arī aizraujas. Mēs jau esam priecīgi, un process taču ir galvenais!

Atmiņas par pirmsākumiem

Kad piereģistrējos Dabasdatos un mēģināju pievienot kādu novērojumu, pats pirmais palīgs bija Andris Klepers jeb Rallus. Viņš momentā pamanīja, ka neesmu nezināmam novērojumam pievienojusi bildi, un jautāja, kā var palīdzēt. Es biju tik pārsteigta, ka cilvēki uzreiz reaģē. Vēlāk Uģis Piterāns daudz sugu noteica.

Sākumā man bija bail, jo es sugu nosaukumus gribēju uzzināt, lai vēlāk to izmantotu Dziedava.lv lapā. Bet – vai es tā drīkstu darīt? Es taču izmantošu citu zināšanas par brīvu! Vai tad tā var? Tas nekas, ka manā mājas lapā jau arī viss ir bez maksas. Tāpēc, šķiet, speciāli rakstīju uz Dabasdatiem un lūdzu atļauju. Tagad es pati to daru bez atlīdzības, un man tas liekas normāli.

Tāpēc es saprotu iesācējus, kas baiļojas, ka kaut ko noteiks nepareizi, vai viņu novērojumi ir nevērtīgi un nav ko traucēt ekspertus. Man gribas viņus atbalstīt un slavēt, jo nekad iepriekš nevar zināt, kurš novērojums būs pārsteidzoši rets. Un Dabasdatiem nekas slikts nenotiks, ja tur būs kāds parasts novērojums vairāk.

Anitra Tooma

30.10.2020.

 

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Lepiota aspera - 2025-10-17 Ziemelmeita
Coprinellus micaceus (syn. Coprinus micaceus) - 2025-10-17 Ziemelmeita
Macrocystidia cucumis - 2025-10-17 Ziemelmeita
Limosa lapponica - 2025-10-17 Vladimirs S
Stropharia aeruginosa - 2025-10-17 Ziemelmeita
Mycena epipterygia - 2025-10-17 Ziemelmeita
Nucifraga caryocatactes - 2025-10-17 maris74
Nezināms
Ignotus
@ Andris.D
Pēdējie komentāri novērojumiem
VijaS 17.oktobris, 19:57

Nu re kā izdevās trāpīt :D Paldies, Julita, ka noteici!


adata 17.oktobris, 19:47

Tom, noteikti vajag ieziņot, ja Jums dabā iešana patīk un pētīšana arī! Mana pieredze ir tāda, ka no gļotsēnēm vispār neko nesapratu, pirmoreiz ar tām sastapos tikai 2022.gada rudenī, tā pamazām aizrāvos, pētīju, lasīju, to mainīgā daba un krāsainība aizrāva! Man arī nav mikroskopa, arī brīvo brīžu varētu būt vairāk, bet iegādājos lupu, ar to vismaz var atšķirt gļotsēni no citiem objektiem! Nu paliku pie tā, ka vienreiz gadā, sezonas noslēgumā ievāktos paraudziņus (ar laiku iemācījos izaudzēt, nobriedināt), izžāvētus aizsūtu Julitai noteikšanai. Tāds ir mans gandarījums un ieguldījums gļotsēņu pētniecībā. Galvenais, kā pašam tas patīk un interesē.


dziedava 17.oktobris, 17:21

Paldies, Raivo, par interesanto info! :)


StarFlare 17.oktobris, 16:11

Izskatās pēc leicistiska meža pīles tēviņa.


Mežirbe777 17.oktobris, 14:52

Sveiciens. Ieziņotā sugas atradne tika apmeklēta un noteikta līdz taksonam. Tā ir Sclerophora peronella (Ach.) Tibell. Nagliņas 0,7 - 0,8 mm garas, askusporas apaļas, vidēji 3,2 µm diametrā (n=16). Viena no retākajām ģints pārstāvēm. Vērtīgs ziņojums :) Biju patīkami pārsteikts - konkrētais sausoknis vēl bija savā vietā pēc vairāk nekā sešiem gadiem, ņemot vērā cik zibenīgas ir pašreizējās ainavas pārmaiņas. Uz blakus vīksnas sausokņa arī retā suga Trametes gibbosa, uz muzeja ēkām arī daudz reto nagliņu. Dvēseliska un iedvesmojoša vieta :)


Rallus 17.oktobris, 08:35

Asinsarkanie pilieniņi, kas ir abām brūnzobēm. Rūgtumu nepagaršoju. Prātīgi būtu likt Hydnellym sp.


dziedava 16.oktobris, 19:55

Uz Tevi man bija galvenā cerība - šis paraugs bija izstādē, un tam Tu tiešām biji iedevusi tipiskāko no vilkpienainēm :)))


dziedava 16.oktobris, 08:01

Šīs varētu būt jaunas pumpurītes (Physarum sp.) vai lampītes (Lamproderma sp.)


dziedava 16.oktobris, 07:56

Ziņot vai neziņot vienmēr pirmkārt ir katra paša izvēle - vai pašam ir interesanti savus redzējumus piefiksēt. Man kā gļotsēņu pētniekam vienmēr ir interesanti redzēt, ko citi ziņo! No tādiem tāliem foto tiešām līdz sugai noteikt var reti. Bet reizēm var. Reizēm var nojaust un izvirzīt ticamāko versiju. Noteikšanai palīdzētu, ja pierakstītu kādus faktus, ko nevar nofotografēt, bet var redzēt. Piemēram, ja zināms, uz kādas sugas koka kritalas atrasts. Vēl varētu iegādāties lupu, un tas būtu viens lielisks papildu instruments, tad varētu pierakstīt jau sīkākas detaļas - vai ir kājiņa, piemēram. Un visbeidzot, ja ir ziņojums, un izskatās, ka suga varētu būt ļoti reta, tad, ziņojot Dabasdatos, ir iespēja to uzzināt un varbūt ievākt paraugu, lai to vēlāk mikroskopiski noteiktu. Jebkurā gadījumā gļotsēņu ziņojums ir liecība, ka attiecīgajā vietā gļotsēnes aug, un sniedz arī ieskatu, kurā laikā aug, un apmēram kas aug. Tas priekš manis arī ir nozīmīga informācija. Bet vai ziņot, ja pastāv varbūtība, ka paliks līdz sugai nenoteikts - tā atkal katra paša izvēle.


Ivars Leimanis 15.oktobris, 22:40

Vēlams izcelt - kā interesantu novērojumu!


toms.b 15.oktobris, 21:24

Tika noteikta meklējot vizuālas līdzības. Bet apskatot vēlreiz, laikam būšu kļūdījies. Gļotsēnes ir sarežģīti atpazīt, bet negribēju visur likt “gļotsēne (nenoteikta)”. Par cik man nav pieejama pienācīga aparatūra, varbūt labāk gļotsēņu novērojumus neziņot?


Mareks Kilups 15.oktobris, 20:58

1cy uz D, kraukļa pavadīts


dziedava 15.oktobris, 20:45

Kā tā tika noteikta?


Mari 15.oktobris, 20:37

Par kolumellas krāsu grūti saprast, tai ir tāda negluda virsma un tumšo krāsu, šķiet, piedod pielipušās sporas. Ja paskrāpē, tad kaut kas balts paspīd.


dziedava 15.oktobris, 20:23

pag, uz milimetru papīra tas melnais ir kolumella? Nevis balta, bet melna?


zemesbite 15.oktobris, 20:06

Paldies, Uģi!


Mari 15.oktobris, 19:50

Pieliku vēl pāris foto ar "kātiņu" un kolumellu uz mm papīra. Pārmērīju galviņu - 0.98mm x 0.68 mm, bet sporas (9) 9,5- 11,5 mkm ( atsevišķas 13, 14 un 15 mkm). Laikam jau šim paraudziņam arī būs "jāatpūšas" :)


Bekuvecis 15.oktobris, 18:21

Bezkaunīgs jautājums: pēc kā noteikts, ka tieši Peka brūnzobe, nevis rūsganā?


Bekuvecis 15.oktobris, 18:21

Bezkaunīgs jautājums: pēc kā noteikts, ka tieši Peka brūnzobe, nevis rūsganā?


dziedava 15.oktobris, 16:08

Nav pirmais gadījums, kad daļa pazīmju atbilst vienai, daļa - otrai sugai. Jo D=1mm, sporu izmērs un īsā kājiņa atkal ir par labu D.umbilicatum. Nu vrb ir vēl kāda [man] nezināma suga. Franču noteicējā ir D.subfloriforme, kam galviņas apakša veido tādu izliekumu kā te pēdējos foto, un sporu izmēri atbilstu, bet neatbilst kolumella - tai būtu jābūt uz augšu lielai.


Mari 15.oktobris, 14:46

Uz egles kritalas.


laumae 15.oktobris, 14:44

Uģi, paldies!


Mari 15.oktobris, 14:06

Jā, auga uz sūnām krietni apaugušas kritalas, kolumella apm1/3 no galviņas diametra, galviņas diametrs ap 1mm. Kājiņa praktiski nav, izskatās, ka galviņa "sēž" uz sakaltuša plazmodija pārpalikuma. Sporas varu vēl pārmērīt, varūt kāda būs 9mkm, bet mazāk gan šķiet ka nē.


dziedava 15.oktobris, 12:50

Tā būs sēne


dziedava 15.oktobris, 11:25

Galviņas diametrs? Kājiņas krāsa un platums? Pēc divkārtainā perīdija un mazās kolumellas (man izskatās 1/3 no galviņas diametra - tā ir?) domātu, ka Diderma montanum, bet tai sporas 7-9 mkm neaizvelk pat līdz apakšējai nomērīto robežai. Uz kā auga? Izskatās, uz sūnām, bet uz kritalas vai uz zemes? Ir vēl variants Diderma carneum


dziedava 15.oktobris, 09:50

Paldies, Astra!


Ziemelmeita 15.oktobris, 09:45

Biotops Gaujmalas mežs ar platlapjiem un pa vidu skujkoki. Vietu aptuveni atceros, katreiz, kad uz turieni eju, apstaigāju to vietu cerībā vēl reizi to skaistumu ieraudzīt. Tajā malā ir vecu egļu kritalas, ļoti iespējams, ka tā arī bija egle.


dziedava 15.oktobris, 09:14

P.S. oranžīga "pie kājas" ir nobriešanas vaina, katrā ziņā tā nav raksturīga pazīme, un pēc autora Ļeontjeva domām šī suga ir otrā biežākā pēc parastākās no vilkpienainēm (parastākā gan man vēl starp paraugiem jāatrod un jānosaka:)).


dziedava 15.oktobris, 09:09

Paldies, Iveta! Noteikšana ir grūta, jo [man ir sajūta, ka] daudzas sugas vēl nav aprakstītas. Daudz paraugu mikroskopēti, noteikti tikai daži. Bet vismaz parastākās un neparastākās (t.i. vieglāk atšķiramās) vajadzētu "izķert". Ļoti palīdz apgūtā iespēja skatīt polarizētā gaismā, jo kristālu esamība ir svarīga pazīme, un to šajā gadījumā ir viegli noteikt - vai nu ir, vai nav, nav jāšaubās kā citās pazīmēs (krāsa ir dzeltenbrūna vai sarkanbrūna, piemēram).


dziedava 15.oktobris, 09:01

Astra, vai ir iespējams atcerēties, uz kādas kritalas kādā biotopā tas bija?


adata 15.oktobris, 08:37

Šīs ir divas, šādā stadijā pēc skata līdzīgas sugas, lai noteiktu, kura ir kura, jāmikroskopē sporu stadijā.


adata 15.oktobris, 08:23

Vareni, meitenes! Apsveikumi visām! Nu vilkpienaiņu jauno sugu maisam gals vaļā! Vēl nav par vēlu kādu (kaut pēc skata parastu) paraudziņu ievākt un aizsūtīt Julitai! Ja nu... Bet šīs interesantas, nav gadījies sastapt (kaut gan to ir ļoti daudz redzēts) dzeltenu, un šādu - ar oranžīgu pie "kājas".


LMM 14.oktobris, 21:38

Discus ruderatus


roosaluristaja 14.oktobris, 21:05

M.rosea vai M.pura. Vizuāli līdzīgas sugas


Ziemelmeita 14.oktobris, 20:58

Paldies,Julita! Gan jau pienāks brīdis, kad šito arī izdosies noteikt.


dziedava 14.oktobris, 20:51

Izskatīju arī 2025. gada aprakstītās sugas, un man joprojām šķiet, ka šī nav aprakstīta :/. Vistuvākā ir Lycogala umbrinum, bet tai vajadzētu būt tumšāk brūnam perīdijam un tumšākiem pūslīšiem. Ornaments tīri labi atbilst, ja neskaita, ka paraugā tāds ir augšpusē, bet aprakstā - viscaur. Kristāli, eļļa atbilst. Bet tā nokrāsa "umber" ietverta nosaukumā, un te tā nu īsti nav, tāpēc pagaidām atstāju nenoteiktu.


dziedava 14.oktobris, 20:41

Izpētot pieejamos materiālus un foto, domāju, ka vismaz uz šo brīdi nekādu citu līdzīgu variantu nav. Apsveicu! Interesanta suga.


Ziemelmeita 14.oktobris, 18:43

Paldies,Julita! Prieks,ka izdevās noteikt. Tik skaisti dzeltenu vairāk nav nācies satikt.


dziedava 14.oktobris, 17:55

Godīgi sakot, necerēju, ka tik ātri izdosies noteikt. Nepagāja ne 3,5 gadi! Tomēr krāsa raksturīga un palaimējās, ka bija starp tagad aprakstītajām sugām.


dziedava 14.oktobris, 14:22

Visticamāk lietus sašķaidījis ragansviestu tā, ka pat pazīt grūti.


Vīksna 14.oktobris, 10:28

Paldies !


nekovārnis 14.oktobris, 04:38

Paldies, Uģi! :)


CerambyX 13.oktobris, 23:41

Laikam jau pārāk plats priekš Gonianotus. Bet nu šie verbasci veidīgie būtu it kā jāparbauda vai nevar būt duplicatus (drīzāk nē, bet kas zin)


dziedava 13.oktobris, 22:36

Tieši otrādi, redzamie kristāli ir stūraini, neapaļi. Pumpurītēm tie būtu gludi apaļi. Šie ir ļoti tipiski cukurīšu kristāli. Izteikti krustiņi ir daļai sugu, citām ir tieši šādi


VijaS 13.oktobris, 22:22

Izķidāju vēl vienu, izdevās sameklēt arī nedaudz kapilīcija, un tas ir caurspīdīgs. Virsmas faktūra tiešām drīzāk atgādina cukurīti; neredzu raksturīgos "krustiņus", visas kaļķa granulas ir vairāk vai mazāk apaļīgas.


ekologs 13.oktobris, 22:12

Dižais mājas zirneklis (Eratigena atrica, syn. Tegenaria atrica).


Mari 13.oktobris, 19:23

Varētu būt P.album, bet netipiski šķita, ka auga arī uz sūnām un vertikāli, ne kā pierasts redzēt uz koksnes un nokareni.


ekologs 13.oktobris, 16:43

Hm, kāda pundurvabole (Scydmaenidae sp.)?


CerambyX 13.oktobris, 14:55

Aedes jau tā kā ir, bet diez vai vexans - kāju krāsojums, manuprāt, neatbilst. Kaut kas uz Aedes annulipes/excrucians/riparius pusi.


meža_meita 13.oktobris, 11:50

Paldies par info!


dziedava 12.oktobris, 21:37

Hmm. Pēc skata T.varia, bet elateru vijumi izskatās vairāk nekā divi?! Te būtu vēl jāpadomā


Mari 12.oktobris, 21:34

Varbūt T.varia?


Mežirbe777 12.oktobris, 21:02

Piekrītu, pārsteidzoši iespaidīgi. Blakus bija arī teju dižs osis ar S.pallida klājienu. Pie sevis padomāju, cik ilgs laiks paies kamēr suga uzskatīs blakus esošā kultūras pieminekļa atjaunotos guļbalķus par labu esam. Prasītos pārstādīt :D


Mari 12.oktobris, 20:58

Tā doma par lēnu piebriešanu radās, jo paraugā bija gan apaļas, gan, vairāk vai mazāk izteiktas, stūrainas sporas. Par koku - visticamāk, ka tā bija apse, bet gluži 100% pārliecības nav.


Mežirbe777 12.oktobris, 20:52

Pateicoties iepriekšējam DD ziņojumam bija iespējams savām acīm raudzīt šo sugu, par kuru bija ilgi sapņots. Vai ir zināms, vai šī retā suga tiks iekļauta jaunajā ĪA sugu sarakstā?


meža_meita 12.oktobris, 20:36

Tik iespaidīga atradne nav redzēta. Varētu būt ekvivalenta vairāk kā desmit dižkokiem :D


meža_meita 12.oktobris, 20:35

Skaisti! Vai ir zināms,vai šī ir jauna, vai jau zināma atradne?


dziedava 12.oktobris, 19:32

Kas domāts ar “ļoti lēni piebriest”? Tas, ka sporas stūrainas? Man izskatās, ka varētu būt īpašā pumpurīte ar stūrainām sporām. Tā gan tipiski aug uz apses kritalām, bet lapkoks varētu sevī to arī ietvert(?)


adata 12.oktobris, 17:03

Citronu bisporella.


IlzeP 12.oktobris, 16:47

Krauķiem arī ir spīdīgas spalvas. Pie tam tā apkārtne ir tipiska krauķu uzturēšanās vieta.


ekologs 12.oktobris, 15:36

Lielā skrejvabole (Carabus coriaceus).


mežataksators 12.oktobris, 13:11

Nē,, apspalvojums ar metālisku zaļganu un violetu spīdumu.


mazais_ezis 12.oktobris, 13:04

Vai nav krauķis jaunais putns?


Vīksna 12.oktobris, 12:22

Paldies !


Vīksna 12.oktobris, 12:22

Paldies !


IlzeP 12.oktobris, 11:14

Samērā vēls novērojums rudenī. Vai ir pārliecība par sugu?


IlzeP 12.oktobris, 11:07

Man izskatās pēc zaļziedu.


dziedava 12.oktobris, 08:26

Vai tur ir mitrs mikroklimats? Starp sūnām uz smilšakmens atseguma jāpārbauda raibā lampīte Lamproderma puncticulatum (kas LV atklāta tikai pagājušogad, un visi atradumi tajā pašā apkārtnē, t. sk. uz smilšakmens atsegumiem, bet ne tieši šajā vietā). 1,2 mm priekš garkājas (L.columbinum) ir pamaz. Uzmanību jāpievērš gan precīzam sporu izmēram (no-līdz), gan iekšējām un ārējām struktūrām (perīdijam un kapilīcijam), kam raibās gadījumā arī būtu jābūt raibam (plankumainam).


dziedava 11.oktobris, 22:55

Pēc atslēgas vislabāk atbilst L.laeve, sporas gan izskatās pamazas (būtu jābūt (6–)6.5–8.5 μm), bet vilkpienainēm sporu izmērs jāmēra ar visu gredzenu, turklāt tas gaišajām sporām ir ļoti grūti redzams.


dziedava 11.oktobris, 22:37

Interesanti, ka maza, ar dzeltenīgu sporu masu, rozā eļļas pilieniem un tumšu galvas rakstu ar tīkliņu. Tādu kombināciju no aprakstītajām sugām īsti nevaru iedomāties.


dziedava 11.oktobris, 22:27

Vilkpienainēm vajag mikroskopēt perīdiju - jāredz arī galviņas tuvplānu, kā izvietoti uzbiezinājumi - kādā krāsā un cik tuvu viens otram. Perīdija mikroskopijā jāredz uzbiezinājumu krāsa, forma, vai tajos ir eļļas pilieni. Polarizētajā gaismā skatās arī kristālu esamību.


adata 11.oktobris, 20:55

Koraļļu dižadatene.


dziedava 11.oktobris, 20:17

Tā droši ir pumpurīte, nevis cukurīte? Kāds ir kapilīcijs?


pustumsa 11.oktobris, 19:50

Paldies, Julita!


dziedava 11.oktobris, 19:40

Izskatās pēc dzeltenā ragansviesta, bet sporas gan milzīgas!


dziedava 11.oktobris, 09:58

Pētīju vairākas vilkpienaines, bet tās manā skatā smukākās polarizētajā gaismā neatbilda prognozēm un pagaidām neko neizdevās noteikt. Šo skatīju tikai tāpēc, ka gadījās "pa rokai", bet te izrādījās ļoti daudz kristālu, un arī sugai raksturīgā dzintardzeltenā krāsa mikroskopijā, un visas pazīmes noteikšanai sanāca. Suga arī esot salīdzinoši vieglāk nosakāma.


zemesbite 10.oktobris, 22:40

Paldies, Ansi!


zemesbite 10.oktobris, 22:03

Paldies, Renāte!


Lemmus 10.oktobris, 21:42

Liels paldies par noteiktajām sugām! :)


IlzeP 10.oktobris, 18:58

Manuprāt, žagatas ligzda


Bekuvecis 10.oktobris, 18:57

Pluteus hispidulus. Parunāju ar Initu, viņa piekrita. Otrais atrdums Latvijā. Latv. nosaukuma vēl nav, nav arī DD sugu sarakstā.


Vīksna 10.oktobris, 18:16

Paldies !


Grandāns 10.oktobris, 18:14

Ja būs nepiecišams pievienošu audio ar failiem lv.


graudzins 10.oktobris, 13:39

Aedes vexans


graudzins 10.oktobris, 13:37

Culex pipiens vai torrentium


graudzins 10.oktobris, 13:34

Raksti uz spārniem un noteicošā baltā svītra uz stilba, liecina, ka šis ods ir Culiseta annulata


graudzins 10.oktobris, 13:28

Odam ir redzams spics dibens, tas liecinot, ka ods ir no Aedes ģints. Izskatās pēc Aedes Sticticus spriežot pēc rakstiem uz vēdera un melnajām kājām.


ER 10.oktobris, 10:29

Tīrot būri 09.10.2025., starp zaļo vārnu mazuļu neapēstajām barības atliekām vēl astoņi dižkoksngrauži. Ticami, ka atnesti uz būri jūlija trešajā dekādē, pēc mazuļu gredzenošanas 19.07.2025., kad izņēmu pirmās divas vaboles.


dziedava 10.oktobris, 07:49

Jā! :)


LMM 10.oktobris, 00:32

Tikai Cochlodina laminata.


Mari 09.oktobris, 23:05

Varbūt Tīklotā lākturīte (Cribraria cancellata)?


Karmena 09.oktobris, 22:04

Foto ir, bet nekādi neizdodas pievienot. Visi mēģinājumi nesekmīgi. Varbūt kādu dienu notiks brīnums un foto izdosies pievienot.


dziedava 09.oktobris, 21:09

Tev tak ir brīnišķīgi kapilīcija fragmenti un samērā skaidras sporas, ar visu izmēru :)), tas vēl ir no nosakāmo gala :))


VijaS 09.oktobris, 21:05

Paraudziņš ir sakaltis plācenītis, kuru es salauzu vairākos gabaliņos, lai kaut kur pa vidu izurbinātu "tīrāku" sporu masu, kas nav tik ļoti sēņu caurausta. Galīgi neradās sajūta, ka tas ir kaut kas, kas sastāv no atsevišķām vālītēm - man pat uz kastītes bija pierakstīts "sapelējis ragansviests?". Pēc sporām es izskatīju kūlītes variantu; par tumsnējo neiedomājos, kaut kā tas kopskats ar viņu neiet kopā.


adata 09.oktobris, 20:18

3.att. labajā pusē vai nav gludais ragansviests?


adata 09.oktobris, 20:13

Milzu vilkpienaine?


adata 09.oktobris, 20:05

Varbūt sēne, violetā ragansviestene?


dziedava 09.oktobris, 19:17

Manuprāt, Stemonitis fusca vai Symphytocarpus amaurochaetoides. Atšķiras ar to, ka pirmajam ir ārējais tīkliņš, otrajam nav. Resp., tādā sapelējušā mikroskopijā jāskatās, vai ir kāds smalkā tīkliņa "aizmetnis", kāda maza acs, vai ir tikai resnie lielā iekšējā tīkla pavedieni.


VitaP. 09.oktobris, 17:02

Nevaru atbildēt.


adata 09.oktobris, 15:44

Lai noteiktu, kura tieši, jāmikroskopē sporu stadijā. Šādā stadijā abas sugas izskatās vienādi oranžas.


dziedava 09.oktobris, 14:42

Vai sporu mākonis bija staipīgs? (tā vajadzētu būt režģa gļotsēnei) Foto vairāk līdzinās kādai no pilienītēm.


Ivars Leimanis 09.oktobris, 12:56

Oho, retumi, lieliski!


Ziemelmeita 09.oktobris, 12:13

Paldies,Ivar! Inita domā,ka drīzāk P.podospilens vai P.plautus, bet ne ēnainā jumtene.


Martins 09.oktobris, 11:29

Tomēr I.elegans C tipa mātīte.


Ivars Leimanis 09.oktobris, 11:27

Pavisam noteikti - ēnainā jumtene!


ludmila2024 09.oktobris, 10:16

Amanda, paldies! Izlaboju


Amanda 08.oktobris, 22:48

Baltpieres zoss


Mari 08.oktobris, 21:32

Jā, sporas gan milzīgas! :)


dziedava 08.oktobris, 20:52

Ā, tad labi, tie ir tie mezgli :))


Mari 08.oktobris, 20:25

Granulas gan nemanīju, bet kaut kādi dzelteni veidojumi bija - mezgli, ne mezgli.... 7. foto.


Ivars Leimanis 08.oktobris, 19:24

Zeltainā aleirija


Bekuvecis 08.oktobris, 10:35

Nav lapiņsēne, lai gan par tādu izliekas!


adata 08.oktobris, 07:57

Piekrītu.


dziedava 07.oktobris, 21:47

Iveta, jā, ievācot man bija tāda doma, bet tur ir arī sporas, kas nav gļotsēņu. Protams, var būt nesaistīti. Doma bija, ka arī ir fragmentētais gļotpūpēdis. Var jau būt, ka ir..


dziedava 07.oktobris, 20:44

Iekšās neko dzeltenoranžu neizdevās ieraudzīt? Vismaz kādas dzeltenoranžas granulas..


dziedava 07.oktobris, 20:42

:D Es pievērstu uzmanību, ka rozīgs izskatās - tātad var izrādīties ne parastais, bet R.splendens, ko mums visu laiku neizdodas pierādīt.


dziedava 07.oktobris, 20:39

Šis bij pārsteigums. Ievācu bez cerībām, jo sakaltis. Hipotēze par gļotsēni, jo gļotaina apmale. Tā kā balts, sporu nebūs, neko zaudēt nevar, ielēju kastītē ūdeni (pat ne salvetes, vnk "dzīvu ūdeni") un aizmirsu. Krāmējoties pa kastītēm, atveru un - pārsteigums. Plānotā gļotsēne izaugusi 100x lielāka :D un izrādās sēne, kas mitrumā beidzot uzbriedusi. Kā tādu mikroskopēt, gan nezinu, jo tur tak receklis.. Tā ka vai pēdējie 2 mikro-foto par tēmu - nezinu.


adata 07.oktobris, 20:21

Nu brošiņa! Labāku vietu neatrast!


adata 07.oktobris, 20:17

Kaut ko līdzīgu ir gadījies redzēt, kad it kā veidojas gļotsēne, bet ātri sakalst, neattīstās. Gļotsēnei augšanas vieta ap caurumu būtu atbilstoša...


zane_ernstreite 07.oktobris, 19:51

Paldies, Iveta! Šis bija no sērijas - zināju, bet aizmirsu...


adata 07.oktobris, 19:44

Var redzēt gļotu ap kāju.


dziedava 07.oktobris, 19:22

Nu jau pēc šūnām izskatās :)


Mari 07.oktobris, 19:10

Ceturtais foto dienu vēlāk - 7. okt.


Mežirbe777 07.oktobris, 18:36

Super atradums! Pēc kopskata ļoti līdzīga pirms pāris dienām Somijā redzētam sugas eksemplāram (zināmā atradnē). Ļoti labprāt ieraudzītu arī LV.


Ivars Leimanis 07.oktobris, 17:52

Man šis ir ļooooti interesants atradums, jo pašam pirmoreiz palaimējies uziet šai Latvijā ļoti reti sastopamajai piepei.


Ivars Leimanis 07.oktobris, 14:40

Tomēr, tomēr, precizitātes labad ... viena atradne bija 2022.gadā pašā Zemgales dienvidaustrumu stūrītī. :))) Ja nu vienīgi ir diskusija par Zemgales robežu. Bet nav jau tik svarīgi.


Edgars Smislovs 07.oktobris, 13:29

Vai nebija pelēkā dzilna?


dziedava 07.oktobris, 13:03

Mans kompromisa piedāvājums - krātervizulīte. Jo "tīklsporu vizulīte" nosaukumā nesatur nevienu raksturīgu atšķiršanas pazīmi. "tīklsporu" bija būtiski krāterīšu kompānijā, bet vizulīšu starpā tīklotas sporas ir salīdzinoši parasti. Bet krāterītēm līdzīgā forma gan būtu raksturīga iezīme. Kā ceļotājsugai (no vienas ģints otrā), man šķiet, nebūtu liels grēks latviskajā ģints nosaukumā to arī ietvert.


Amanda 07.oktobris, 10:56

Paldies, par informāciju


mazais_ezis 07.oktobris, 10:33

Šī būs lielā čakste, brūnā čakste pašlaik sauļojas Tanzānijā.


Mari 07.oktobris, 10:15

Kritala visticamāk bija egles.


Mari 07.oktobris, 10:14

Jā, jums taisnība - būs Violetā šūnaine! :)


IlzeP 07.oktobris, 09:39

Informācija no Ilmāra: gredzenots 09.01.2025., 2y+, Vācijā, netālu no Haselünne. 26 kontroles Vācijā līdz 22.03.2025. Šī ir pirmā kopš tā laika.


Ziemelmeita 07.oktobris, 08:34

Paldies,Ivar!


dziedava 07.oktobris, 07:57

Jebkurā gadījumā es to paraudziņu gribētu redzēt ;))


dziedava 07.oktobris, 07:44

Redzot, ka sporu forma ir neapaļa, visticamāk, sporas grupējas. Un, ja tā, tad jāredz, kā tās grupējas, pa cik vienā grupā. To reizēm var redzēt tikai bez segstikliņa skatot, jo kā uzliek, tā grupa izjūk, tā ka der arī mazie palielinājumi, tik jāspēj saskatīt, cik sporu grupā (nu aptuveni - dažas, līdz 20, virs 20). Un augļķermeņu diametru arī vajag. Tādas lielas grupas uz dzīviem kokiem ir Jūlijas dzelksnītei (Badhamia juliae), bet tai sporas gandrīz apaļas. Ja tai vietā ceriņš bija pakaltis, tad varbūt ir kapsulu dzelksnīte (Badhamia capsulifera), tai sporas grupējas pa 4-20.


Siona 06.oktobris, 23:57

Nu es centos :D , bet tā bija diezgan briesmīga pieredze :D Izmērs varbūt ir aptuveni 11,95 mikrometri. Bildes ir tādas, kā ir.... Jā, nodošu sveicienus un paldies! :)))


dziedava 06.oktobris, 22:11

Bet nu uz ceriņa - tas ir vnk super!! Paldies pasaki skolēniem :))


dziedava 06.oktobris, 22:10

Tuvplāni, protams, var noderēt, un izmērs arī, bet sporu virsmas raksts un sporu izmērs te ir paši svarīgākie.


dziedava 06.oktobris, 22:09

Vajag 1000x ar imersijas eļļu, obligāti. Vai tas ir iespējams? Jo dzīvo koku gļotsēnēm svarīgs sporu raksts līdz niansēm, sporu izmērs arī.


Siona 06.oktobris, 22:02

Atradni man skolēni parādīja (atrada, meklējot ķērpjus) :)) paņēmu paraudziņu un ar skolas mikroskopu arī apskatījām, mājās varu rūpīgāk - ir kādi ieteikumi, kam pievērst uzmanību? Vai vienkārši daudzus tuvplāniņus?


Ivars Leimanis 06.oktobris, 21:02

Ticamāk, ka Ceriporiopsis aneirina. Noteikti ne kāriju aporpija.


VijaS 06.oktobris, 20:55

Es arī lieku uz violeto šūnaini. Kritala varētu būt egle?


Pūcis 06.oktobris, 20:46

Gredzens 2A6


dziedava 06.oktobris, 20:06

Var būt pavisam jauna šūnaine


Rekmanis 06.oktobris, 20:04

Iespējams aizšauts medību laikā. Garkaklis.


nekovārnis 06.oktobris, 19:54

Paldies, Uģi! :)


Mari 06.oktobris, 19:31

Kāda no aveņgļotsēnēm? 3. foto no mājas paraudziņa.


dziedava 06.oktobris, 17:02

Oho, cik interesanti!! Bet bez rūpīgas mikroskopēšanas pat līdz ģintij tikt nevarēs.


dziedava 06.oktobris, 14:25

Foto būs?


Vīksna 06.oktobris, 11:00

Paldies !


dziedava 06.oktobris, 10:44

Paldies, Ansi! :)


Ansis 06.oktobris, 10:04

Pirmajās 2 bildēs ir Ptychostomum pallescens. Bet vēl ievāktas no šīs vietas: Ceratodon purpureus, Streblotrichum convolutum, Geheebia fallax


dziedava 06.oktobris, 08:21

Tikai paviršs skatījums - mums jau reiz bija hipotēze par L.debile sēdošiem augļķermeņiem, bet Edvīns to noraidīja, - esot sēdošā forma kājainajai sugai. Konkrētā gadījumā Lamproderma nigrescens. Bet toreiz lai arī sēdošo bija vesela plantācija, blakus bija arī grupiņa kājaino, tāpēc negribīgi padevos. Te būtu rūpīgi jāizvērtē, vai nav kādas kājainās sēdošā forma. Kapilīcijs sanāk viscaur caurspīdīgs? Toreiz bija tumšs un tikai galos gaišāks. Tā ka šai ziņā šis vairāk atbilst L.violaceum var. debile (kā tas saucies agrāk). Bet ja atšķirība ir tikai "sēdēšanā", tad jautājums, kāpēc vienā gadījumā tā izdalās kā atsevišķa suga, bet otrā - nē..


sandis 06.oktobris, 02:11

Šī pēc sugas apraksta un franču / Nannengas atslēgām ļoti labi atbilst sugai Lamproderma debile. Latvisko nosaukumu viegli iedomāties ;) Atšķiras substrāts – sugas aprakstā minēts, ka augot uz dižskābarža nobirām (suga aprakstīta Lielbritānijā), manā gadījumā uz mellenāja un sūnām. Internetā diemžēl neatrodu nevienu attēlu, ar ko salīdzināt šo atradumu.


sandis 06.oktobris, 01:17

Paldies, Iveta! Julita, kā redzi – nevis dzīvs, bet tikai pusdzīvs ;) Par atrašanu – joprojām darbojos pēc principa bez piecām/sešām atrastām sugām no 250x250 m kvadrāta ārā neiet. Ja nav kritalu – rāpoju pa sūnām. Šis bija viens no kvadrātiem bez sugām, izvēlējos kritalu, tā bija patukša, blakus kritalai pamanīju šīs gļotsēnes. Beigās šajā vietā esmu iesprūdis, būs vēl daži interesanti atradumi. Tik jāatrod laiks mikroskopēšanai, sugu noteikšanai un salikšanai DD. Laika kā reiz šobrīd ļoti maz un brīvajos brīžos drīzāk gribas atkal aizskriet uz savu sūnu pleķi :) Par nosaukumu – domāju, ka rīkojamies līdzīgi kā ar Tavu Diachea (bij. Craterium) muscorum – tā kā šai sugai mums nav iegājies krāterītes nosaukums, saucam par vizulīti. Kaut, piekrītu, drīzāk izskatās pēc krāterītes.


Ziemelmeita 05.oktobris, 21:38

Paldies, Uģi!


ekologs 05.oktobris, 16:59

Manuprāts, praulvabole (Prionychus sp.), velk pat uz melno praulvaboli (Prionychus ater).


dziedava 05.oktobris, 16:49

Marina, jā, es zinu, vēl nesanāca laika paskatīties.


ekologs 05.oktobris, 16:45

Līķvabole (Silpha tristis).


ekologs 05.oktobris, 16:38

Lapgrauzis (Galeruca tanaceti).


adata 05.oktobris, 16:34

Šis vēl diezgan jauns, lai noteiktu vairāk. Būtu jāvēro, kā formējas, vai maina krāsu. Ticamāk, ka sanāktu paciņu ragansviests, bet var būt arī kas cits.


mufunja 05.oktobris, 16:30

Julita, es tev nosūtīju šo paraugu. Varbūt tu vari saprast, kas tas ir.


Ziemelmeita 05.oktobris, 16:24

Paldies, Ansi, par sūnu noteikšanu!


Mežirbe777 05.oktobris, 16:07

Paldies, Ansi! Ja vairāk redzošu acu pievērstu uzmanību, nešaubāmi nāktu klāt vēl atradņu :)


Vladimirs S 05.oktobris, 13:54

Ok! Paldies!


Pūcis 05.oktobris, 12:06

Nemēģināju pārspiest...


BI 05.oktobris, 11:53

Otrs bildē gan ir 0Y90


eurycercus 05.oktobris, 09:24

Evarcha falcata?


adata 04.oktobris, 20:45

Nu, koši uzkrāsojusies!


pustumsa 04.oktobris, 20:30

Laivu bāzes Žoriks


pustumsa 04.oktobris, 20:15

2 cekulpīles barā


Amanda 04.oktobris, 18:45

Žubīte


Mari 04.oktobris, 16:45

Spurainais diemžēl ir pelējums, un baltais - gļotu stadija, kas tālāk neattīstījās.


Lemmus 04.oktobris, 16:30

Ievācu.


dziedava 04.oktobris, 16:14

Vēl var būt cukurīte arī..


dziedava 04.oktobris, 16:13

Jā, kāja melna. Bet tad jau to varēja pabāzt mikroskopēt pārējo, vrb kāda spora un kapilīcijs jau ir. Vai tas spurainais ir kapilīcijs?


Mari 04.oktobris, 15:10

Ieliku foto, kur labi redzama melnā kājiņa ( tas augļķermenītis gan aizgāja bojā)


dziedava 04.oktobris, 07:21

Ļoti neparasta kombinācija - īsa melna kājiņa un apaļīgi plakana galviņa. Un uz nobirām. Gļotsēņu atslēga kā cerīgāko piedāvā nabas jāņodzīti, bet tai neredzu "nabiņu" un nobirām arī nav raksturīga. Šķirstot noteicēju, visas līdzīgās atduras pret pēcsniedzītēm, kas gluži nevarētu būt :D Olītēm melnas kājiņas nav tipiskas (ja tiešām melna), tad paliek lampītes. Par garkājas lampīti (kā blakus) vismaz pagaidām šo nosaukt grūti ;) Atliek cerēt, ka nobriedīs tiktāl, lai mistēriju izdotos atrisināt :)


Mari 03.oktobris, 22:27

Sīka, domāju, ka zem 1mm.


a.b 03.oktobris, 17:29

Paldies. Sadalīšu.


Edgars Smislovs 03.oktobris, 17:27

Pirmajā foto divas brūnkakla.


dziedava 03.oktobris, 16:57

Melnas kājiņas? Pavisam interesanti! Nu lai vēl pagatavojas. Kāds aptuveni diametrs?


Mari 03.oktobris, 16:40

Diemžēl atkal ir tikai šīs četras melnās galviņas uz melniem kātiņiem. Jā, mikroskopēšu, ja augļķermenīšiem draudēs bojāeja (sažūšana, sapelēšana), jācer, ka tomēr nobriedīs...


dziedava 03.oktobris, 16:32

Kaut kas interesants :) Rudenī gļotsēnes attīstās lēnāk. Un ne vienmēr var uzminēt, kad tās ir gatavas sporu stadijai, resp., kā organizēt mitrumu. Vai šobrīd tiek mitrināts un viņas redz "dienas gaismu"? Iespējams, tās ir kādas olītes (Diderma). Reizēm tās pietiek palikt zem siltas lampas, un tās acu priekšā (sekunžu laikā) nobriest, maina krāsu, apvalciņš saplaisā un viss gatavs. Reizēm tā var sabojāt paraugu ;) Ja paraugs liels, var paeksperimentēt ar daļu, mēģinot pasildīt. Vēl pēc pāris dienām, ja nekas nemainītos, man droši vien beigtos pacietība, un es tādu pašu "iemestu mikroskopā", ja nu brieduma pietiek noteikšanai.


Mari 03.oktobris, 16:22

Julita, kas tas varētu būt? Melnā stadija jau turpinās vairākas dienas bez izmaiņām.


Edgars Smislovs 03.oktobris, 12:25

Gredzenots kā mazulis 2023.05.22 Rīgā, Mežaparkā, tēviņš, gredzenoja I.Jakovļevs.


Eggy 03.oktobris, 10:01

Purva vai Pelēkā?


dziedava 02.oktobris, 21:04

Marita, reizēm mikroskopijā jau bija radusies sajūta, ka "nobirušas kārpas", jo dīvaini punktiņi, bet sākumā tas tā nenopietni šķita, vēlāk sapratu, ka varētu būt nopietni. Bet ka to izmanto kā pazīmi noteikšanai - to gan redzēju pirmoreiz! Licea minima arī tā esot, tāpēc šīs sugas varētu būt radnieciskas. To gan vēl neķēros pārbaudīt, man šodien kriksīšu jau pietiek. ;)


Mari 02.oktobris, 20:59

Fantastiski! Par birstošām kārpām gan kaut kas jauns, nedzirdēts :)


dziedava 02.oktobris, 20:50

Nu šai sanāca pilnīgs detektīvs ar negaidītu rezultātu, kad viss izrādījās otrādi, nekā bija gaidāms :D Vispirms ievēroju, ka mums lielsporu kriksītes visas tā tiek noteiktas pēc lielām sporām un viss, kaut perīdija krāsa atšķiras. Iedziļinājos, sadalīju visus savus novērojumus "pa krāsiņām" un mēģināju vienai no tām piemērot otru sugu ar lielām sporām, kam nekur neizdevās atrast attēlu ar krāsām, jo pasaulē reti noteikta. Tikai pēc lielas meklēšanas tiku pie melnbaltiem attēliem, bet te svarīgākais ir krāsas. Tad nu nācās iedziļināties sugas aprakstos pa visiem pieejamiem noteicējiem (kopā 4 vai 5 tika izmantoti). Tā kā komplekts "krāsas plus maliņas raksts" nekur nesanāca, tad uznāca apskaidrība, ka visi apraksti tapuši ūdenī mikroskopētiem, bet mēs visu liekam KOH, kas maina krāsu. Tad nu meklēju vecos paraugus un jaunajā meklēju vēl kādu eksemplāru mikroskopēšanai, lai veiktu salīdzinājumu H2O un KOH. Liels bija pārsteigums, ka ūdenī sporu krāsas sugām "apgriezās otrādi" un beidzot viss salikās "pa plauktiņiem" - sarkanīgās sporas kopā ar maliņu ar daudzām izaugumu rindām. Bet punkts uz i bija birstošās kārpas, kas visos aprakstos bija pieminētas - no sporām viegli birstot kārpas, kuras varot redzēt arī atsevišķi nobirušas blakus. Un te tās bija! (3. foto no apakšas.) Ne tikai es ar šo sugu esmu maldījusies, jo ja internetā nav neviena sugas foto ar krāsām, tad ir grūti pie tam uzminēt, ka ūdenī viss izskatīsies citādi..


dziedava 02.oktobris, 16:45

Tos smalkos tīkliņus pilnībā visus nobildēt var būt sarežģīti. Vrb tāds tas nemaz nav. Paskatījos, ka manās mikroskopijās ar nav pilnīgi visas acis redzamas. Jebkurā gadījumā domāju, ka šaubu nav :)


Mari 02.oktobris, 16:37

Tīkliņš šķiet daļējs, vispār bija grūti noķert to fokusā, bet varbūt tā vienkārši ir mikroskopēšanas vaina.


mufunja 02.oktobris, 16:18

Es domāju, ka jā


dziedava 02.oktobris, 15:03

Paldies! Paraugs ir saņemts :). Kad sanāks laiks, mikroskopēšu.


dziedava 02.oktobris, 14:24

Kas tieši mulsina? Sporu izmērs atbilst, raksts arī, gredzens ir. Kas tīkliņam vainas?


mufunja 02.oktobris, 13:49

Julita,man ļoti žēl, bet nav parauga.


Mari 02.oktobris, 13:47

Varbūt Vāles pilienīte (H.clavata)? Mulsina tikai sporu tīkliņš...


dziedava 02.oktobris, 12:17

Marina, lai šo droši noteiktu, vajadzīga mikroskopija. Ja paliek tikai šis viens foto, tad es lieku atpakaļ kā nenoteiktu.


Vīksna 02.oktobris, 09:55

Paldies !


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts