Aktīvie lietotāji: 267 Šodien ievadītie novērojumi: 251 Kopējais novērojumu skaits: 2309556
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Klepera mūžizglītības instruments
Pievienots 2022-12-31 19:27:45

Daba uzasina ziņkāri, saka Andris Klepers, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors un sociāli humanitāro pētījumu institūta vadošais pētnieks, Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedrs jau gandrīz 30 gadu. Agrā zēnībā sācis veidot savus "dabasdatus", novērojumu pierakstu burtnīcas, Klepers rezultātā kļuva par vienu no 2008. gada decembrī atklātā portāla dabasadati.lv idejas autoriem un veidotājiem un līdz pat šai dienai ir aktīvs ziņotājs (2. vieta novērojumu skaita ziņā (52 530 novērojumi, 10 406 fotogrāfijas, ziņotas 2076 sugas, lielākoties putni, taču Klepers ir arī 3. vietā pēc naktstauriņu novērojumu skaita – 2941, 6. vietā pēc spāru novērojumu skaita – 437, ziņo arī augus, sēnes, vaboles...).


Andris Klepers Jaunzēlandē 2020. gadā. Foto no personīgā arhīva.

Dabasadatus Klepers sauc par lielisku mūžizglītības instrumentu un neaizmirst piebilst, ka Dabasdatu ziņotājiem ir garantētas interesantas vecumdienas, jo vienmēr atradīsies sarunu biedri par pašu interesējošām tēmām. Savukārt dabu viņš salīdzina ar teātri, kas tiek spēlēts novērotājam vienam. "Man ļoti patīk teātris, kas spēj mani pārsteigt, tikai dabā tev jābūt drusku lielākai sagatavotībai, lai tu varētu piedalīties izrādē un zinātu, kur paslēpties un atrasties, lai izrādi nepārtrauktu." Arī šo sagatavotību dod darbošanās Dabasdatos.

Savā putnu vērotāja stāstā, kas redzams vietnē youtube, tu atklāj, ka esi audzis lauku, faktiski meža mājās, tāpēc tā interese par dabu. Tad uzreiz gribu jautāt, vai latviešu jaunajai paaudzei šī interese nemazināsies, jo tagad bērni laukos aug arvien retāk?

Manas trīs meitas šobrīd arī aug meža mājā paralēli tam, ka viņām ir arī modernā dzīve, draugi un tehnoloģijas. Protams, redzu atšķirību no mūsu paaudzes, kas ar bērnišķīgu ziņkārību pētīja apkārtni. Bet ir arī fons, kas vajadzīgajā brīdī ļaus būt atpakaļ pie vērtībām. Ir arī otra lieta, ko rāda augsti attīstītas valstis un sabiedrības: cilvēkam vairāk nošķiroties no dabas, nedzīvojot tajā meža mājā, rodas arvien lielāks pieprasījums pēc tās, un viņš vēl aktīvāk meklē šo saikni – tai skaitā putnu vērošanu, kas Holandē, Lielbritānijā un dažā citā Rietumu valstī jau ir miljonu aizraušanās. Mums kā ziemeļniekiem saikne ar dabu ir daļa no mūsu identitātes – četri gadalaiki, saules sagaidīšana un pavadīšana... Ja mēs vairs nedzīvosim meža mājās, tad izteiktāk pievērsīsimies ar dabu saistītiem hobijiem un nevalstiskajām organizācijām, vārdu sakot, īstenosim savu tiekšanos pie dabas savādāk. Es teiktu, ka tas jāapzinās kā sabiedrības pārmaiņu process, nevis kritisks apdraudējums, intereses zudums.

Tev tātad vēl bija pilna izglītība mežā.

Jā, bet neformālā, jo es pat bērnudārzā neesmu gājis. Daba spēj ļoti dabiski uzasināt ziņkāri, kura vēlāk ir viena no centrālajām motivācijām izzināt, izglītoties.

Jau bērnībā tevi visvairāk interesēja putni?

Mani ļoti interesēja makšķerēšana, zivis. Tad sapratu, ka tas atrauj no lauku darbiem un aizved pie vietām, kas nav mūsējās, vārdu sakot, pie ģeogrāfiskiem atklājumiem – tas vēlāk ietekmēja arī manu studiju izvēli. Ar putniem bija tā, ka gāju līdzi medībās kā dzinējs, pamēģināju arī ar bisi nomedīt savu pirmo šnepi, sapratu mednieka adrenalīnu, bet palika arī slikta pēcsajūta. Vēlme redzēt, ka dzīvība turpinās, pārņēma vēlmi nogalināt, un es pārgāju uz fotografēšanu. Tātad paaudzēs manī ieliktais mednieka instinkts ir saglabājies sajūtā "ātri pamanīt un nospiest".

Viens no maniem pirmajiem algotajiem darbiem bija kāpostu balteņu iznīcināšana, vectēvs man par to maksāja ar konfektēm "Bārbele" – par vienu taureni viena konfekte. Vārdu sakot, interese man bija par dažādām grupām, bet šo interesi varēja visādi ievirzīt. Intereses ievirzi uz putniem noteica tas, ka Ornitoloģijas biedrība ir labāk nostādīta kā cilvēkus iesaistoša un uzrunājoša biedrība. Mani vecāki atbalstīja manus braucienus uz Dabas muzeju, kur Māris Strazds rīkoja putnu pazīšanas kursus, viņiem pašiem arī tas bija interesanti. Vārdu sakot, liela loma ir pētnieku autoritātei.

Nu, arī pētāmo objektu Latvijas ornitologiem ir vairāk nekā, teiksim, zīdītāju pētniekiem.

Divtūkstošo gadu sākumā, kad ieviesās interneta kustība, Agris Celmiņš palīdzēja man noformulēt mūža hobiju, to, ka putnu vērošana var būt ne tikai zinātnei. Es jau biju soļa attālumā no profesionālas ornitoloģijas, bet Celmiņš manu azartu ievirzīja kolekcijas veidošanas virzienā, kur var meklēt jaunas sugas un novērojumus apspriest domubiedru grupā uzreiz, nevis gaidīt biedrības biedru konferenci vai publikāciju. Tikos arī ar ārzemju putnu vērotājiem, un tas manu ziņkāri saveda kopā ar mednieka instinkta radīto azartu. Tā ir iespēja veidot nenogalināto trofeju kolekciju, kur vērtīgs ir arī ar trofejas iegūšanu – redzēšanu – saistītais stāsts. Tāpat kā makšķernieku un mednieku stāstos, arī šeit ne mazāk vērtīgi ir arī stāsti par nedabūšanu: "Braucu, gaidīju, nebija…"

Cik sugu ir tavā Latvijas putnu sarakstā? Jeb tas neaprobežojas tikai ar Latviju?

Cenšos iet plašāk, jo mana darbība ir saistīta ar tūrismu un ceļošanu, un diezgan ilgu laiku profesionāli biju ārpus Latvijas. Man ir gan pasaules, gan Eiropas, gan Baltijas saraksts. Latvijas putnu sarakstā man ir 307 sugas. Līdz trīssimtnieku klubam nav viegli nonākt, tur jau sākas diezgan lieli retumi (Igaunijā varbūt to izdarīt ir mazliet vieglāk, bet Lietuvā tikpat grūti kā pie mums). Gavilēšana par ciparu man nav pašmērķis, bet dzinulis gan, tas dod labu fokusu. Piemēram, šobrīd viena no trūkstošajām sugām man ir garastes klijkaija, un es, protams, esmu izpētījis Latvijas novērojumus, ļoti pievēršu uzmanību ziņojumiem Dabasdatos, zinu, kurā sezonā kurās vietās man vajadzētu būt. Tas zināmā mērā veido manu dienaskārtību 2023. gada septembra pirmajai nedēļai.

Latvijas putnu saraksts samērā ar citiem man ir pakāpi svarīgāks. Gandarījumu var gūt arī ar, piemēram, kādas sugas vēlāko rudens vai agrāko pavasara novērojumu.


Morinella tārtiņi Eudromias morinellus Užavas lejtecē 14.08.2018. (23 putni
lielākais Latvijā reģistrētais šīs sugas īpatņu skaits.) Foto: Andris Klepers

Tagad tu dabā dodies speciāli vērot putnus un pārējo tikai piebildē klāt?

Viss atkarīgs no sezonas. Piemēram, eju agra pavasara sūnu tūrē. Man ir specifiska interese par tām dzīvības formām, kas dzīvo desmit minūšu gājiena zonā ap manu viensētu. Tur mani interesē arī dienastauriņi, spāres, vaboles… Tas ir mērogs, kurā to visu var aptvert. Tālāk gan prioritātes pakārtojas putniem.

Sugas nosaki pats vai izmanto citu palīdzību?

Cenšos pats, man patīk pašizglītība, diezgan daudzus noteicējus esmu iegādājies, arī spāru, tauriņu… Latvijai jaunu sugu noteikšanai, protams, ekspertu slēdziens ir svarīgākais, bet esmu dažreiz pats izteicis aizdomas, kas par sugu tā varētu būt. Dažreiz mans minējums ir bijis arī stipri garām... Man patīk rakt dziļi, un tad reizēm jārēķinās ar laika faktoru – vai man pietiks laika rakt dziļi jeb lielāka vērtība būs no tā, ka ievietošu piecas bildes vairāk?

Tu esi portāla dabasdati.lv idejas autors un veidotājs. Kā tas notika?

Tas Latvijas Dabas fonda laikos saturiski sakrita ar vēlmi radīt kaut ko paliekošu, kur varētu iesaistīties vairāk cilvēku. Es tajā laikā pieskatīju, ko dara citās zemēs – Zviedrijā, Somijā. Zviedriem tad jau bija izveidots tāds "digitālais Linnejs" Artportalen. Tajā laikā paralēli studēju tūrismu un redzēju, ka pieaug cilvēku vajadzība iesaistīties, pašiem radīt saturu, kuru tad paši arī grib patērēt. Biju arī redzējis, kā strādā latvijasputni.lv un putni.lv – Kārlis Millers, Agris Celmiņš. Tur ir cilvēka faktors – ja tu esi slims vai izbraucis, pāris dienas nevari to ziņu izlikt ēterā, bet mums jau gribas ziņu lasīt uzreiz, brīdī, kad ieskatāmies telefonā.

Idejas aktīvs atbalstītājs tobrīd bija Ainārs Auniņš, viņš nodrošināja nepieciešamo zinātniskumu kategoriju veidošanas ziņā. Ja portāla veidotāja būtu Ornitoloģijas biedrība, tur būtu tikai putni, bet Latvijas Dabas fondam bija svarīgas arī pārējās grupas. Tad nu Mārcis Tīrums un Rolands Lebuss no Ornitoloģijas biedrības palīdzēja veidot Dabasdatu putnu daļu, es pārraudzīju idejisko, grafisko un funkcionālo daļu, kā šodien teiktu, no lietotāja perspektīvas, bet Ainārs Auniņš veidoja datubāzes struktūru, lai varētu dot precīzu uzdevumu programmētājam un lai mēs visi saprastos un runātu vienā valodā.

Portāla nosaukuma versijas bija vairākas, Dabasdati to skaitā. Izšķirošs bija Ingas Račinskas, tobrīd Latvijas Dabas fonda vadītājas, verdikts.

Portāla atklāšana 2008. gada 3. decembrī. Foto no Latvijas Dabas fonda arhīva.

Kādas bija pārējās versijas?

Viena bija esredzeju, ar domu, ka cilvēks, uz kuru mēs tēmējam, nav regulārs dabā gājējs, bet viņam daba nav vienaldzīga un ik pa brīdim viņš dabā dodas. Tad, piemēram, satiekoties diviem paziņām, saruna sākas: "Es redzēju jocīgu taureni," vai ko citu. Šo versiju tomēr neizvēlējāmies, jo citreiz dabas objekti tiek meklēti speciāli, nevis tiek nejauši ieraudzīti. Vēl viena versija bija ar "dabu" citādā locījumā, bet, tā kā runa ir par datu uzkrāšanu, tika izvēlēti Dabasdati.

Cik ērti lietotājam, tavuprāt, ir Dabasadati?

Sākumā bija vesela grupa skeptiķu, kuri teica, ka mēs nespēsim vien izķert visas tās aplamības un nepatiesības, kuras tur ziņos iekšā. Šā skatījuma pārvarēšanai ir bijis vajadzīgs laiks, lai pārliecinātos, ka ziņotāji ir cilvēki, kas paši arī grib lasīt to saturu, kuru viņi ziņo. Otra lieta – jebkuros lielajos datos ir zināms procents tā saukto datu trokšņu. Kaut vai nejauši nospiedusies cita suga, piemēram. Taču sociālā kontrole ir efektīva, šādas kļūdas tiek ātri pamanītas un labotas.

No šodienas viedokļa es teiktu, ka Dabasdati pilda vairākas funkcijas, kuras tika paredzētas jau pašā sākumā. Platformas vienojošais elements ir iespēja taisīt uz datiem balstītus spriedumus, gūt labākas zināšanas par sugu izplatību. To, protams, nevajag pārvērtēt, jo jebkurš sistemātisks, zinātnisks monitorings būs pārāks, Dabasdatu ziņām ir lielāks gadījuma rakstura īpatsvars.

Līdzās datu ražošanai zinātnes vajadzībām otra Dabasdatu funkcija ir interesentu komunikācijas platforma. Ja gribam diskutēt par mums svarīgām ziņām attiecībā uz kādu dzīvās dabas grupu, tad varam to darīt. Protams, funkcionāli vienmēr var kaut ko pilnveidot, Dabasdati kā platforma tehniski nav ideāla, tomēr kā vietne, kur tikties cilvēkiem, kuri labprāt dalās ar saviem novērojumiem, tā ir sasniegusi savu mērķi, un arī liela daļa datu ir gan papildinājuši monitoringus, gan devuši papildu datus liegumu veidošanai. Ir arī trešais līmenis – ja kāds jūt, ka viņam ir vajadzīga sabiedrības iesaiste, tad Dabasdatu platforma tiek izmantota, vai tā būtu, piemēram, ziemojošo ūdensputnu uzskaite vai latvāņu izplatība, un rezonanse ir. Tas, manuprāt, ir katras dabas un vides aizsardzībā strādājošas nevalstiskas organizācijas sapnis – lai tai būtu simti aktīvu biedru. Dabasdatiem aktīvu biedru ir tūkstošiem. Formāla statusa viņiem nav, bet tieši neformāla vēlme rada to, ka Dabasdati strādā līdzīgi feisbukam, tikai šaurākā veidā. Tā ir tendence, kura tika notverta un kuru Dabasadatu platforma nes, un nav jābaidās, ka kādā brīdī tas var transformēties drusku savādāk.

Ko tu domā, minot portāla iespējamu transformēšanos?

Piemēram, sākumā mēs domājām, ka lielāka nozīme būs nikiem, cilvēku ziņojumiem ar izdomātu iesauku. Redzam, ka sociālo mediju vidē tas rada dažas blaknes, pilnīgi inkognito reizēm kāds kādu aizskar, pilnīga anonimitāte traucē komūnai būt aktīvākai, traucē arī kontaktēties pa tiešo, ja nezini, kas stāv aiz aktīva segvārda. Sākumā bija dažādi pamatojumi, kāpēc kāds negribētu atklāt savu identitāti. Ļoti caurspīdīgu politiku īstenojošās ziemeļvalstis piedāvā citu versiju: vai nu vārds vai "anonīms".

Arī tīri tehniski varētu būt izmaiņas. Piemēram, ja šodien man ir viena bilde, kurā redzams gan ziedošs augs, gan kādi kukaiņi pie tā, tad es nevaru pie tās bildes ieziņot trīs sugas. Transformācijas ir iespējamas, nav jāieciklējas tikai uz vienu informācijas iesniegšanas veidu. Svarīgi ir saglabāt lielās lietas, nebaidoties, ka kādas atsevišķas funkcijas varētu nākt klāt vai vizuāli mainīties.

Sākumā, motivējot cilvēkus iesaistīties, mēs teicām: šī ir tava virtuālā dienasgrāmata. Viena lieta ir, ja tu dienasgrāmatu raksti savā kladītē, bet cita, ja tu ļauj arī citiem tai piekļūt šajā digitālajā kladītē. Tā kā šajā gadījumā tavu ierakstu var komentēt un pat apstrīdēt, dažam labam Dabasdatu publika varbūt ir šķitusi piekasīga, toties savā individuālajā kladītē dažs kļūdains ieraksts varētu stāvēt ilgi, nevienas vērīgas acs nelabots. Motivācija, kāpēc ziņot Dabasdatos, var būt dažāda, ieskaitot sociālas atzinības gūšanu.

Pamatā tomēr Dabasdati ir mūžizglītības instruments. Par sevi varu teikt, ka, pateicoties Dabasdatiem, esmu spējis noteikt ap 600 naktstauriņu sugu. Ne bez ekspertu palīdzības, bet pirms tam man nebija pat nojausmas, ka mani tas interesē. Zināju dažas sugas, bet ekspertu palīdzība un atbalsts radīja ziņkāri nopirkt noteicēju un pašam pacensties. Tā var nonākt arī pie Latvijai nozīmīgiem atradumiem. Piemēram, gļotsēņu pētniecības attīstībā Dabasdatu loma ir ievērojama.


Zāģkode Incurvaria masculella (potenciāli jauna suga Latvijai) Priekuļu novadā 08.05.2020. Foto: Andris Klepers

Dabasdati ļauj arī neieciklēties tikai uz vienu sugu grupu, ja esi aktīvs dabā. Ja neveicas atrast kādu putnu, toties ieraugi retu augu vai skaistu gļotsēni, vari ziņot par to, un tavs gājiens dabā nav bijis pa tukšo.

Tu savus dabasdatus, savus pierakstus sāki veidot stipri ātrāk. Pats izdomāji, ka tādi pieraksti jāveic, vai no kāda noskatījies?

Nekāda parauga man nebija. 1987. gadā man uzdāvināja kalendāru ar ailēm, kurās droši vien būtu lietišķi jāraksta, ar ko kurā brīdī ir sarunāta tikšanās, vai kaut kas tamlīdzīgs. Taču man deviņu gadu vecumā nekādas lietišķas tikšanās nebija sarunātas, un tad es tajās ailēs rakstīju, ar ko esmu ticies dabā – ar ūdru, ar melno stārķi… Tātad mana hronika, regulāri pieraksti sākās jau 1987. gadā. Tie pieraksti ir sagalabāti, un būtu iespējams tos daļēji digitalizēt un kaut vai Dabasdatos likt, pašas retākās lietas jau ir tur pārnestas. Bija viens posms, no kura man trūkst pierakstu – studijas, meiteņu laiks. Droši vien tāpat kā dabā, kad riestojot ikdienas lietas nojūk (smaida) un pēc tam atgriežas.

Tātad Latvijas dabu tu regulāri vēro jau 35 gadus. Kādas izmaiņas esi pamanījis?

Kad sāku vērot, braukājot ar divriteni pa pagastu, ievēroju stārķu ligzdas. 1991. gadā iestājos Latvijas Ornitoloģijas biedrībā. Tur Māris Strazds un Jānis Priednieks mani, skolēnu, ieinteresēja par stārķu ligzdu uzskaiti. Toreiz izdarīju pārsteidzīgu secinājumu, uzskatīju, ka ar stārķu ligzdas vērošanu septiņu gadu garumā esmu pierādījis klimata pārmaiņas, man sakrita, ka stārķis ligzdā Lizdoles ezera krastā katru nākamo gadu atgriezās par vienu vai divām dienām ātrāk nekā iepriekšējā. Protams, ar tikai vienu novērotu ligzdu un tik nelielu vērojumu skaitu nedrīkstēja tādu secinājumu izdarīt, bet man jau zinātniskas pieredzes nebija. Skatoties savus pierakstus, varu teikt, ka ir bijušas vietas, kur melnos stārķus senāk esmu novērojis biežāk savos braucienos ar divriteni vai makšķerēšanas gājienos. Šīs sugas aizsardzība un kopējā mežsaimniecības politika nav gājusi par labu melnajam stārķim. Bet ir arī cita veida novērojumi – atceros, 90. gados pie zivju dīķa blakus manām mājām redzēju jūraskraukli. Nezināju, kas tas ir, nespēju noticēt, ka tas varētu būt jūraskrauklis, un mēģināju savu redzējumu norakstīt uz kādu citu iespējamu sugu. Drīz vien izrādījās, ka jūraskrauklis ir sācis iedzīvoties arī ārpus savām tradicionālajām vietām.

Tā dabas vērotājam ir īpaša sajūta – zini, kas ir tas, ko esi ieraudzījis, bet netici, ka tas tiešām ir viņš.

Jā, pats mēģināju apgāzt to, ko redzēju savām acīm. No saviem senākiem pierakstiem atceros, kā reiz vecāmāte atnesa divus nosalušus putnus un teica: "Re, sniedzītes nosalušas, barga ziema". Kopš tā brīža nekad neesmu redzējis nosalušas sniedzes.

Pārmaiņu dabā ir daudz. 1994. gadā sāku griežu uzskaiti. Turpinu to veikt joprojām. 20 gadu laikā esmu redzējis, kā mainās vide, kā pazūd vienas mājas un tiek uzceltas jaunas. Monitoringa bezkaislīgā iespēja, katru gadu atkārtojot vienu un to pašu, ļauj redzēt, kā izzūd naturālā saimniecība un kā griezes iejūtas jaunajās iespējās. Tātad ar šiem novērojumiem varu arī izsekot tam, ko sauc par pielāgošanos, redzu, kā griezes atrod jaunas teritorijas.

Kuras pārmaiņas tevi visvairāk satrauc?

Pamestība un pārmaiņas lauku ainavā, kas nes līdzi ne tikai kultūras mantojuma, bet arī dabas un cilvēka sadzīvošanas zaudēšanu. Nekad nelietoju vārdu "zālājs", tas ir pārāk formāls, saku "pļavas un ganības" – tās izzūd, un tas ir arī mūsu identitātes apdraudējums. Man notecēja asara, kad manu vecāku saimniecībā, kur dzīvojušas padsmit paaudzes un kur vienmēr ir bijuši lopi, laidars pēdējo gadu tika lietots kā laidars. Droši vien pārmaiņas tradicionālajā lauku sētā, tās izzušana, ir neatgriezeniska. Ja nu tikai hobija veidā to var uzturēt.

Kuri putnu novērojumi tev ir sagādājuši lielāko gandarījumu?

Latvijai jauna suga – Sibīrijas čakstīte Saxicola maurus, ko 2021. gada 9. oktobrī mums izdevās noteikt kopā ar Ivaru Brediku un Jāni Ukasu. Bišu dzeņa ligzdošana Latvijā, ko mums nejauši izdevās apstiprināt. Starp citu, putni man ir iedevuši pilnīgi citu motīvu ziemas uztveršanai. Retumu meklēšana ziemā vai jaunu ziemotāju meklēšana ir ārkārtīgi interesanta!


Sibīrijas čakstīte Saxicola maurus pie Nīcas laukiem netālu no Jūrmalciema 09.10.2021. Foto: Andris Klepers


Ziemojoša vistilbe Lymnocryptes minimus Valmierā 10.12.2022. Foto: Andris Klepers

Lielākais prieks tev tātad ir par Latvijai jaunas putnu sugas ieraudzīšanu. Ko tu teiktu, ja ieraudzītu rudo gārni?

Esmu tam gatavs! Rudo gārni Ardea purpurea esmu redzējis Āfrikā, Spānijā un dažā citā valstī, zinu, kā viņš izskatās, kā uzvedas, ir jau nojausma, kur viņš varētu būt meklējams. Esmu dažkārt jau noķēris šo sajūtu "vai nav rudais?", bet atbilde ir bijusi – nē, nav rudais, ir tikai pelēkais, bet saules atspīdumā… Jā, rudā gārņa parādīšanās Latvijā ir gaidīta.

Un tas notiks ja ne 2023. gadā, tad kādā no nākamajiem… Esi teicis, ka dabasdati.lv garantē ziņotājiem interesantas vecumdienas, jo vienmēr būs, ar ko kontaktēties.

Pilnīgi noteikti! Turklāt šie kontakti ir ar virtuālajiem vērtību draugiem, tātad nav jātērē laiks formālām iepazīšanās frāzēm, var iet uzreiz dziļi interesantās detaļās. Ļoti mainīgajā pasaulē tas palīdz iegūt emocionālu stabilitāti, nemainīgas pasaules izjūtu.

Egīls Zirnis

2022-12-31

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Poecile palustris - 2026-04-17 Vladimirs S
Lullula arborea - 2026-04-17 Vladimirs S
Buteo buteo - 2026-04-17 Vladimirs S
Cygnus cygnus - 2026-04-17 Vladimirs S
Leiopicus medius - 2026-04-17 Vladimirs S
Clanga pomarina - 2026-04-17 Vladimirs S
Numenius arquata - 2026-04-17 Vladimirs S
Nezināms
Ignotus
@ guta7
Pēdējie komentāri novērojumiem
InŠu 17.aprīlis, 11:47

Es teiktu, ka Pleurotus cornucopiae: Cepurītes krāsa tik gaiši bēša nav pat vairākkārt salušām P.osteatus, bet šīs ir svaigi izaugušas. Lapiņas izteikti vērstas uz leju un veido kātiņa apakšā neregulāru rakstu, ko sauc par "anastomozes" tīklu.


dziedava 17.aprīlis, 11:36

Priekš aurantiaca galīgi neatbilst jaunu augļķermeņu krāsa (kam sākumā jābūt zaļgani dzelteniem). Variants ir C.intricata, bet te mikroskopijā grūti saskatīt brīvo galu skaitu mezglos, tāpēc ātrumā droši noteikt nevaru.


dziedava 17.aprīlis, 09:06

Tādi ļoti cieši lieli klājieni nav raksturīgi daudzveidīgajai, drīzāk kāda cita no pilienīšu dzimtas; būtu jāmikroskopē, jāskata sporu raksts.


mufunja 17.aprīlis, 09:01

Trichophaeopsis bicuspis


mufunja 17.aprīlis, 09:00

Gnomonia gnomon


dziedava 17.aprīlis, 08:59

Man kaut kā neizskatās pēc T.varia. Pēc pēdējā foto spriežot, - varētu būt paraugs?


dziedava 17.aprīlis, 08:55

Jā, šis novērojums ļoti interesants. Žēl, ka nav skaidra plazmodija piederība.


dziedava 17.aprīlis, 08:45

Nav pārliecības, ka te ir divi vijumi elaterai


VitaP. 16.aprīlis, 21:16

Mežiņā pie mājām, kļavā ieurbtā caurumā (sulām).


adata 16.aprīlis, 20:57

Paldies, Julita!


Siona 16.aprīlis, 20:55

Oij, tur pie vainas būs resni pirksti.. un netīšam uzklikšķinājies uz konkrētas sugas.. henotēku sugas pavisam noteikti neuzņemtos noteikt :D Paldies! :)


erihir 16.aprīlis, 19:46

Yes, and I am very embarrased by this simple mistake...I did not check my first impression properly which I should have done.


erihir 16.aprīlis, 19:44

Paldies, and sorry! I am struggling with latin-Latvian, species is of course leucopsis.


dziedava 16.aprīlis, 19:27

Edvīns nokomentēja, ka interesanti, bet viņš esot ceļojumā, tāpēc nevar šobrīd iedziļināties. Nu tātad vismaz acīmredzami tur nekas nešķiet :)


dziedava 16.aprīlis, 17:18

Uz kā auga?


Mežirbe777 16.aprīlis, 16:16

Paldies par vērību! Protams, ka tā ir C.brachypoda! Acu gaišumam kvalitatīvs miegs par sliktu nenāktu :D


dziedava 16.aprīlis, 13:25

Jāatdala, gan jau nav parastais


dziedava 16.aprīlis, 13:22

Nav izjukusi piepe?


Lietuviete 16.aprīlis, 11:24

Trešais simbols nav zināms.


Vladimirs S 16.aprīlis, 10:57

Gredzenošanas datums: 23.05.2025 Gredzenošanas vieta: Anniņmuižas mežā, Imantā, Rīgā Vecums: pull, Tēviņš Gredzenotājs: Imants Jakovļevs


Ziemelmeita 16.aprīlis, 09:04

Paldies, Julita, par skaidrojumu.


meža_meita 16.aprīlis, 09:00

Noteikti nav Chaenotheca stemonea. Tā ir ar zaļu laponi, brūnu sporu masu.


meža_meita 16.aprīlis, 08:57

Raivo, nebūs Chaenotheca furfuracea, bet gan C.brachypoda (dabisku mežu indikatorsuga). C.furfuracea ir ar izteiktu laponi, daudz lielāki aķ un košāk zaļa krāsa


dziedava 16.aprīlis, 08:32

Vismaz vienai bildei mikroskopijā vajadzētu pielikt kādu mērogu, lai var saprast, kā mērīts, un samērīt, ja kas pietrūkst. O.persimile tipiski uz eglēm neaug, tāpēc pētu, vai nav noteikšanas kļūda. O.favogineum aug uz eglēm, tai mikroskopijā svarīga pazīme ir elateru platums, kas pārsniedz 6 mkm. Te elateras izskatās platas, bet "uz aci" noteikt platumu grūti. Vizuāli jau baigi medaino neatgādina, bet tur jau arī krustojumi iespējami. ja aug uz egles, tad gribas saprast, kāpēc.


dziedava 16.aprīlis, 07:40

Ivetai taisnība. Vēl vairāk. Sistemātiķi nesen ir atklājuši, ka pilienīšu un sprodzīšu dzimtas ir ļoti līdzīgas, tāpēc tur vajadzētu veikt revīziju, kas tur kurā dzimtā īsti ir. Bet sēnēm jau sen viss skaidrs - pilienīšu daudzgalves mierīgi dzīvojas gan pa pilienīšu, gan sprodzīšu dzimtas gļotsēnēm :D. Tā ka ne tikai uz bumbulītēm, bet arī uz sprodzītēm tās iespējams novērot :).


BI 15.aprīlis, 23:11

Jābūt vēl vienam simbolam, kas lasās perpendikulāri redzamajiem!


Ziemelmeita 15.aprīlis, 20:54

Tad jau iespējams ka medainā arī apaug. Es arī īsti nezinu vai tā ir.


adata 15.aprīlis, 20:48

Hmm, pilienīšu dzimta vien ir, par to nebiju aizdomājusies. Ko Julita teiks?


adata 15.aprīlis, 20:44

Skaista! Šķiet, sporu masa varētu būt dzeltena.


Ziemelmeita 15.aprīlis, 20:43

Man arī tā izskatījās, bet vai medainā bumbulīte mēdz apaugt ar pilienīšu daudzgalvi? Tas man lika domāt par kādu no pilienītēm.


CerambyX 15.aprīlis, 20:41

Varbūt arī Poecilus versicolor


adata 15.aprīlis, 20:35

Teiktu, ka medainā bumbulīte. Redz vertikāli izstieptus augļķermeņus (ne pilienveida).


dziedava 15.aprīlis, 13:47

Paraugs vēl ir?


dziedava 15.aprīlis, 13:37

Bet ievākts jau nav? Vērtīgs, jo ar attīstību


dziedava 15.aprīlis, 11:35

Paldies par paraugiem!! Šorīt mikroskopēju un apkopojumu ieliku lielajā grupā, visvairāk cerot, ka Edvīns kaut kad paskatīsies: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/4324306857829139/


Ziemelmeita 14.aprīlis, 17:31

Paldies,Julita! Tajā laika vēl nedarbojos ar mikroskopu, iespejams ir sūtīts paraugs, bet skaidri neatceros. Pie manis nav.


adata 14.aprīlis, 14:07

Pirmā bilde- šūnu daudzpilīte (sporu mākonis sarkans un staipās), otrā un trešā - kazeņu daudzpilīte (gara kāja, sporu mākonis brūns).


dziedava 14.aprīlis, 09:20

Lasu un nesaprotu, par kādu "tumšo mezglu izvietojumu" es runāju, jo šobrīd saskatu meridiānu tīkliņu, turklāt jaunākas izskatās melnas, kas viss būtu raksturīgs C.cancellata, bet ne C.piriformis, kas jauna ir zilgana. Protams, paraugā to būtu vislabāk apskatīt (vai varētu būt pie manis?)


IlzeP 14.aprīlis, 08:03

Gredzenots kā pieaudzis putns 14.11.2021. Gdynia: Skwer Plymouth, POMORSKIE, POLAND.


IlzeP 14.aprīlis, 07:59

Pēc foto noteica Valdis Pilāts. Balts vēders kā klaidoņpelei, svītra pār muguru - svītrainā.


Ziemelmeita 13.aprīlis, 17:33

Paldies,Ansi!


adata 13.aprīlis, 15:36

Nu gan! Tātad paraudziņi, lai cik pašam reizēm liktos slikti esam, nav bezcerīgi. Jāvāc. Apbrīnojami, kā tādās drupačās, nesaskatot pašu augļķermeni (vai tā paliekas), var atrast sporas!


BI 13.aprīlis, 12:28

Dāņu gan attēlā ir skaidrs V17P. Tam ir bagātīga vēsture šajā vietā 2019, 2020, 2021, 2022, 2024, 2025 un jau arī šogad.


dziedava 13.aprīlis, 11:45

Šis man pašai sanāca pārsteigums. Ievācu paraugu ar domu "varbūt tur ir gļotsēne", dodot varbūtību apmēram pusprocentu, ka ir. Bet no mikroskopijas starp galīgi vecām sporām izdevās atrast ne tikai dažas labas, bet, galvenais, arī perfektus kapilīcija fragmentus, no kura suga, vēl kopā ar sporu pazīmēm, nosakāma nešaubīgi.


IlzeP 13.aprīlis, 09:09

Varu šeit mainīt atpakaļ uz lāci, bet zinu, ka lāču pētnieki šo novērojumu (bez pierādījumiem) tālāk neizmantos.


zane_ernstreite 13.aprīlis, 08:11

Paldies, Julita, par apstip[rinājumu!


dziedava 13.aprīlis, 06:30

Jā, būs trāpīts :))


ligausis 12.aprīlis, 23:31

Kāpēc nenoteikts? Ja cilvēki knapi paspēja izvairīties no avārijas? Visi sēdošie mašīnà skaisti redzēja làci. Tie ir mani draugi.


zane_ernstreite 12.aprīlis, 21:18

Jā, tūlīt to arī daru, jau procesā )))


dziedava 12.aprīlis, 21:15

Ja novērojumu neliek caur aplikāciju, tad bildes jāpievieno pēc tam. T.i., tagad.


a.b 12.aprīlis, 21:04

Gredzenošanas vieta: Bišumuiža, Rīga Gredzenošanas datums: 22.05.2025


a.b 12.aprīlis, 21:03

Gredzenošanas vieta: Lejastiezumi, Kuldīga Gredzenošanas datums: 06.07.2019 Gredzens: LVR ET8431 Krāsu gredzens: 7G8


Amanda 12.aprīlis, 19:40

Peļu klijāns


Vīksna 12.aprīlis, 16:18

Paldies !


roosaluristaja 12.aprīlis, 11:22

It kā pēc sila strazda izskatās


dziedava 12.aprīlis, 09:55

Visdrīzāk jau medainā bumbulīte Oligonema favogineum, bet bez mikroskopēšanas, neredzot, vai augļķermeņi ir vertikāli izstiepti, grūti droši apgalvot.


gints 11.aprīlis, 22:27

Paldies, Edgar!


Ziemelmeita 11.aprīlis, 18:46

Garkāta agrenīte (Microstoma protractum).


Ziemelmeita 11.aprīlis, 18:37

Paldies, Julita!


dziedava 11.aprīlis, 17:06

Paldies, priecē gatavība darboties! :) No augošajām tagad jābūt gandrīz tikai pēcsniedzītēm, ja tās ir. Aktīvākā citu sugu augšana sākas tikai jūnija vidū. Šis ir tāds klusais laiks gļotsēnēm. Var vienīgi priecāties par pērnajām, kas labi saglabājušās.


dziedava 11.aprīlis, 17:02

Iveta, izlocītajai ērkulītei sporām nav tīkliņa, te ir. Vismaz par šo sugu ir droši, ka nav. (Pēc ārējā paskata es ar šo versiju izskatīju)


Mežirbe777 11.aprīlis, 16:20

Vēlreiz paldies par iedziļināšanos šajā sfagnu brīnumiņā! Šķiet, ka lai iegūtu sistemātisku pārliecību šādās problēm-situācijās taksons būtu jāliek zem sekvencēšanas adatas :) Mūsdienu mikoloģijā tā kļuvusi teju par ierastu praksi.. Ceru, ka kādreiz arī mums tas nebūs nekas "tāds". Esmu noskaņojies uz aktīvu gļotsēņošanas sezonu, pašlaik gan atrodamo taksonu daudzums neraisa sajūsmu.. Vēlu veiksmīgu darbošanos gļotsēņu jomā!


adata 11.aprīlis, 15:11

Izlocītā ērkulīte nevar būt?


dziedava 11.aprīlis, 15:03

Te sporu mākonis ar brīviem galiem, nevis kā kamols, tāpēc nebūs vāles/apkaklītes


dziedava 11.aprīlis, 14:43

Mēģināju ar šo tikt skaidrībā. Specifiski purvainām vietām un sfagniem neko neatradu. Parunāju arī ar mākslīgo intelektu :D. Pašreizējais secinājums, ka kopumā no [man] zināmā apmēram atbilst D.tigrinum, bet nav pārliecības, ka nav kāda man vai zinātnē neaprakstīta suga / varietāte, kas atbilstu precīzāk. Tā ka pēc šībrīža zināšanām lai ir D.tigrinum, un tad jau redzēs, vai ar laiku kas mainīsies. Mūsu straujajos sistemātikas līkločos 100% garantijas nav nekam :)


IlzeP 11.aprīlis, 13:58

Žēl, ka pēdas nospiedums nav nofotografēts.


IlzeP 11.aprīlis, 13:57

Lai gan lāču tur esot "papilnam", J. Ozoliņš šo iesaka neskaitīt par drošu - tumsa, citi noverotāji...


IlzeP 11.aprīlis, 13:38

J. Ozoliņš atzina par lāča pēdu.


IlzeP 11.aprīlis, 13:38

J. Ozoliņš atzina par lāča pēdu.


IlzeP 11.aprīlis, 13:38

J. Ozoliņš atzina par lāča pēdu.


IlzeP 11.aprīlis, 13:37

Jānis Ozoliņš šo novērtēja kā "izcili pareizu ziņu". No šīs var mācīties, kā fotografēt lāča pēdas.


dziedava 11.aprīlis, 13:28

Šīm paraugs nav saglabājies? Nevaru saprast, vai sporas ir ar tīkliņu no adatiņām, vai ar līnijām. Īsti nesanāk neviena man zināma suga.


IlzeP 11.aprīlis, 10:29

Vai fotogrāfijas nav?


dziedava 10.aprīlis, 20:25

Oi, ja vēl dabūtu sabildēt jaunu, sākot no plazmodija, tad jau vispār būtu super :)). Es diezin vai savā atradnē vēl būšu, bet kas zina.


adata 10.aprīlis, 20:08

Vāciņi arī dabā neizskatījās plakani, tad jau es būtu mērķējusi uz retāko, plakano mizaini. Mans paraugs arī diezgan izsporojies, bet varbūt vēl ko varēs saskatīt. Nu, intriga šosezon iet un vērot, neticu, ka tajā sporu lērumā nekas neaugs.


dziedava 10.aprīlis, 20:03

Iveta, es nezinu :), tur jau izskatās pēc sporām. Sēnes šobrīd nepētu, nav laika.


adata 10.aprīlis, 19:59

Nu vai tad šis nav Sorocybe resinae micēlijs, uz kura mēdz augt gļotsēne?


dziedava 10.aprīlis, 19:57

Staipīgs kapilīcijs esot P.depressa. Bet tai vāciņš ir plakans. Mani eksemplāri jau izsporojušies, bet te foto vāciņi taču nav plakani?! Skatījos Nannengas monogrāfiju, tur pēc atslēgas aizgāja uz cf. P.depressa, t.i., līdzīga plakanajai, ar staipīgu kapilīciju, bet izliektu vāciņu kā kārpainajai. cf nozīmē, ka tāda suga nav oficiāli izdalīta, un nav nekādu attēlu, par foto nerunājot, līdz ar to var tikai minēt, vai Nannega domājusi tādu gadījumu kā mums izskatās. Par paraudziņu esmu gatava saderēt, ka būs tāds pats kā man :), bet interesanti jau būtu kapilīciju paskatīt, vai tieši tāds būtu.


adata 10.aprīlis, 19:08

Nu, Julita, ņemot vērā, ka Jūsu šaubas bieži vien rezultējas ar jaunu sugu, arī šoreiz tas nebūtu brīnums. Izsūtīšu drīzumā savu paraugu, ja ne brīvdienās, ta pirmdien noteikti.


megemege 10.aprīlis, 15:52

Amanda, tas protams man ir skaidrs, ka tā ir sējas zoss, bet kura no viņām? Man tās vairāk izskatās pēc Taigas zosīm.


Bekuvecis 10.aprīlis, 11:47

Viennozīmīgi šī suga! Bildēs redzams, ka vieta tiešām nav sugai tipiska (pēc ģeodatiem vien droši izsecināt tomēr nevar!). Taču uz šādiem pamestiem dzelzceļiem pavasaros dažviet mēdz veidoties ilgmūžīgas peļķes, kuras spēj pamatīgi piesūcināt ar mitrumu vecos trupošos gulšņus. Tāda augtene var šai sugai patikt, pat ja nav dziļi noēnota (kā novērots dažā citā valstī).


kamene 10.aprīlis, 11:37

Paldies par kameni!


dziedava 10.aprīlis, 10:42

Palieku pie sava, ka sistemātikā T.crateriformis un Trichia decipiens var. olivacea ir sajaukti vienā putrā, pataisot tos par sinonīmiem. Olīvkrāsas pilienīte ir redzēta vairākas reizes, un tai nav izteikts vāciņš, kas noplīst pa apli. Šajā novērojumā to var redzēt. Pēc mikroskopijas sanāk likt pie krāterformas, kaut tā tāda nav.


marsons 10.aprīlis, 10:01

Pateicoties cien. E. Mūkina komentāram, sapratu, ka ieziņojot neesmu pievienojis foto! Nezinu, kā tas tā sanācis, atvainojos. Tagad laboju. Vieta, manuprāt, ne gluži tipiska -ne tur ļoti mitrs, ne ļoti ēnains.


dziedava 10.aprīlis, 09:07

Aprakstos kārpainajai mizainei figurē ļoti daudzveidīgs kapilīcijs, līdz ar to grūti salīdzināt. Vairāk te ir "uz sajūtām" - jo mēs abas vizuāli atpazinām, ka mums savstarpēji ir viens un tas pats, tātad atšķiras no tipiskā. Plus substrāts - egle


dziedava 10.aprīlis, 08:19

Un, jā, mans atradums arī pie upes!


dziedava 10.aprīlis, 08:02

neatceros, kad tik ļoti nevarējusi sagaidīt mikroskopēšanu savam paraugam, kas identisks ar šo novērojumu. Mizaine ir. Vistuvāk no tā, ko paguvu izpētīt, tiešām kārpainā mizaine, bet kapilīcijs, manuprāt, ir mazliet citādāks, nemaz nerunājot par to, ka tā ļoti daudz un pat staipīgs (kārpainajai kapilīcijs maz un nestaipās). Un Neuberta aprakstā tikko iztulkoju par substrātu "Tā substrāts ir gandrīz tikai lapu koku miza, tikai vienā Picea gadījumā, dažreiz arī uz sūnām". Bet mums abām ir pārliecinošas egles un kopīgs izskats, kas atšķiras no kārpainās, nu neticu, ka varētu būt kārpainā. Ticamāk, ka zinātnei jauna suga :D. bet es vēl papētīšu, varbūt kaut kur tomēr ir kas tāds aprakstīts.


Amanda 10.aprīlis, 07:10

Sējas zosis


zemesbite 09.aprīlis, 22:31

Paldies, Ansi!


zemesbite 09.aprīlis, 22:29

Paldies, Julita!


megemege 09.aprīlis, 21:40

Kas par zosi? Interesanti tumšs knābis!


Amanda 09.aprīlis, 20:20

Mazais ķīris


joonc 09.aprīlis, 19:33

Visi 3 ad


joonc 09.aprīlis, 19:31

Abi Ad.


V.Grigorjevs 09.aprīlis, 19:22

man liekas, ka tagad uz visiem laukiem tūkstošiem visādu zosu...


Vīksna 09.aprīlis, 19:19

Paldies !


V.Grigorjevs 09.aprīlis, 19:16

Paldies par stāstu, ļoti interesanti!


Jaykay5 09.aprīlis, 18:50

thanks again for your photos!


Ziemelmeita 09.aprīlis, 18:45

Paldies!


Ziemelmeita 09.aprīlis, 18:43

Paldies par labojumu! Dzeltenās sporas samaisija galvu.


marsons 09.aprīlis, 18:12

2025.gada pavasarī-vasarā neatradu. Skatīšos arī šogad.


eera 09.aprīlis, 15:43

Katru dienu uzturas barotavā, kamēr viss no rīta noliktais apēsts .


Vīksna 09.aprīlis, 14:53

Paldies !


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:44

Bombus rupestris


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:44

B.rupestris


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:44

B.rupestris


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:43

B.hypnorum


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:28

Bombus hypnorum :)


Vīksna 09.aprīlis, 11:07

Šogad pirmās sarkanblaktis dārzā, lai gan parasti dārzā agri un daudz, jau domāju, ka nepārziemoja.


adata 09.aprīlis, 08:00

Šīs prot skaistas pārlaist ziemas sezonu un sagaidīt pavasari!


adata 09.aprīlis, 07:58

Vairākas galviņas uz pagaras kājiņas, sporu mākonis dzeltens (ne sarkans, kā šunu daudzpilītei).


adata 09.aprīlis, 07:52

Jā, Julita, vēl nebiju izlasījusi piezīmi, kā bildē ievēroju pārstaipus un, iespējams, tumšus vāciņus, kā nodomāju - jāiekomentē!


bišudzenis 08.aprīlis, 20:27

Parasti mazie ērgļi pavasarī uzdzied :)


nekovārnis 08.aprīlis, 19:51

Paldies, Uģi! :)


adata 08.aprīlis, 15:58

Visticamāk kāda inermīzija vai bisonektrija.


Ziemelmeita 08.aprīlis, 12:30

Paldies,Ansi, par ieguldīto laiku sūnu noteikšanā.


Lemmus 08.aprīlis, 12:15

Skaists atradums! :)


Vīksna 08.aprīlis, 01:08

Paldies !


Vīksna 07.aprīlis, 21:41

Paldies !


Lemmus 07.aprīlis, 20:45

Man liekas, ka bija jaukts priežu/egļu mežs, bet pamitrs, jo laukumiem bija sfagni. Apskatīšos, vai ir saglabājušies foto.


Lemmus 07.aprīlis, 17:51

Šim diemžēl nav paraudziņa.


dziedava 07.aprīlis, 14:29

ja netiek dalīts, tad pēdējo foto vajag izmest


dziedava 07.aprīlis, 13:44

Manuprāt Physarum straminipes


dziedava 07.aprīlis, 12:59

mazās dzeltenās ir kāda pilienīte.


dziedava 07.aprīlis, 12:37

Putukrējuma?


Ansis 07.aprīlis, 11:40

Vai foto šim nav?


dziedava 07.aprīlis, 11:39

Baltās un dzeltenās 2 dažādas sugas. Ticami, ka P.album un P.viride. protams, bez labāka tuvplāna droši nepateiks


dziedava 07.aprīlis, 11:18

Varbūt raibā lampīte. Bez mikroskopēšanas pagaidām droši nepateikšu


dziedava 07.aprīlis, 09:23

Garie ziemas vakari. Nu ja, kā tad! :D - Kas tur tā klusiņām, neviena nepamanīts, aizlavījās garām? - Tie bija garie ziemas vakari.


Ziemelmeita 06.aprīlis, 22:24

Paldies,Ansi, par labojumiem un sugu noteikšanu!


dziedava 06.aprīlis, 20:51

Ja uz apses kritalas, tad minētu, ka Physarum straminipes


dziedava 06.aprīlis, 16:20

Man šķiet, ka ir arī ciešākas grupiņas, 1. foto kreisajā malā.


megere 06.aprīlis, 14:53

Padies!


dziedava 06.aprīlis, 14:02

Cukurīte (Didymium) vai pumpurīte (Physarum)? Man galviņas virsma šķiet vairāk kā cukurītei, bet uz sēnes .. pieredze ar pumpurītēm.


Zigurds Krievans 06.aprīlis, 12:19

Grūti spriest vai tie paši vai citi. Tā jau liekas, ka vajadzētu būt vairākiem pāriem, pēc tā cik bieži redzēti citus gadus šajā apkartnē. Vienreiz pagājušo gadu pie Skuķu ezera izskatījās ka jaunulis sēdēja kokā un bļaustījās gaidot barību no pieaugušajiem.


Zivju gārnis 06.aprīlis, 12:18

Izskatījās pēc lietuvaiņiem, ierspējams kuitalas.


megemege 06.aprīlis, 11:52

Paldies, Amanda! Es pārbaudīšu vai esmu pareizās bildes salikusi, tad arī jāizlabo!


Kiwi 06.aprīlis, 10:12

Paldies par sugas noteikšanu!


Amanda 06.aprīlis, 08:58

Baltpieres zosis


a.b 06.aprīlis, 08:34

Ja, to jau biju ieziņojis atsevišķi.


dziedava 06.aprīlis, 08:04

Paldies, Uģi!


mufunja 06.aprīlis, 08:03

Paldies, Julita. Tev taisnība. Vienīgais, ka nav saaugušas grupās .


megemege 05.aprīlis, 22:14

https://ebird.org/species/bahgoo


megemege 05.aprīlis, 22:12

Labdien! Tā gaišā zoss ir Kalna zoss ( Anser indicus) .


BI 05.aprīlis, 21:32

Gredzenots 27.06.2018 Kalnvēzes, Viesatu pagastā


valters 05.aprīlis, 20:50

zaļš un zils augšā, uz kreisās kājas abiem baltajiem gredzeniem bij kaut kāda kaslīte.


dziedava 05.aprīlis, 20:20

Nav dzelksnīte, jo starp kaļķainajiem mezgliem ir kapilīcija pavedieni bez kaļķa. Ja ir kājiņas un sporas tumšas ar gaišu līniju, tad jābūt Physarum notabile


Amanda 05.aprīlis, 16:21

Meža zosis


Kiwi 05.aprīlis, 15:51

Varētu būt lazda, sazāģēti sprunguļi zemē.


roosaluristaja 05.aprīlis, 15:08

H.fuscum, ja uz lazdas


zemesbite 05.aprīlis, 14:11

Paldies, Julita!


mufunja 05.aprīlis, 10:02

Mēģināšu to vēlreiz apskatīt.


dziedava 05.aprīlis, 09:27

Derētu kāds biotopa foto, ja būtu, vai vismaz apraksts


dziedava 05.aprīlis, 09:26

Man pēkšņi radās ideja - vai tur bija nu ļoti mitrs mikroklimats, egle ar melnalksni? Hipotētiski tādas dzeltenas var būt Diachea muscorum. Te bilde ir mazliet līdzīga: https://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Craterium_muscorum,_Trawscoed,_North_Wales,_Aug_2016_-_Flickr_-_janetgraham84.jpg


dziedava 05.aprīlis, 09:13

Tie laikam tie sēra izgulsnējumi, nezinu, kur tādus likt


dziedava 05.aprīlis, 09:08

Paldies, tad jau viss sakrīt :)


dziedava 05.aprīlis, 09:01

Versija ticama, bet reiz mēs tā kļūdījāmies ar Landevalda cilindrīti, kas arī līdzīgi pēc saplacinātās kūlītes izskatījās


dziedava 05.aprīlis, 08:57

Šobrīd divas versijas - Physarum psittacinum un P.braunianum. Bez paraudziņa te skaidrīzā netiks, bet biotops interesants


Ziemelmeita 05.aprīlis, 08:53

Satrūdējusi kritala mežā, nav dēļi. Iespējams, egle, jauktu koku mežs.


dziedava 05.aprīlis, 07:58

Sporas izskatās ļoti gaišas, varbūt nenobriedušas. Es laikam pēc kāda laiciņa mēģinātu vēlreiz mikroskopēt. Tajā pašā laikā sporu izmēri priekš T.contorta ir pamazi (ja tipiski ir 11-14 mkm, te ir knapi 11 mkm)


dziedava 05.aprīlis, 07:39

Šo vēlāk būs jāpapēta vēl. Vienā kompaktā paraudziņā, bija arī tipiskais staipīgais režģīša kapilīcijs, bet sporas kaut kāds hibrīds ar smalku tīkliņu, ko nevienai sugai pagaidām nevaru piesaistīt. Varbūt arī ir hibrīds.


dziedava 05.aprīlis, 06:50

Šūnaine, jo uz virsmas tādas kā šūniņas. Uz kā auga? Izskatās pēc dēļiem.. Vajadzētu būt egles kritalai


Ziemelmeita 05.aprīlis, 00:18

Paldies,Uği, par skaidrojumu.


CerambyX 05.aprīlis, 00:03

Nu jā, 3. attēlā var saskatīt galvas priekšā arī tādu kā 'āmurveida' izaugumu, kas raksturīgs Xylophagus. Kāpuri arī dzīvo zem mizas - bieži tieši zem nokaltušu priežu mizas.


CerambyX 05.aprīlis, 00:02

Visdrīzāk Koksnesmušas Xylophagus sp. kūniņa


Ziemelmeita 04.aprīlis, 23:36

Jā, zem mizas uz nokaltušas priedes.


CerambyX 04.aprīlis, 22:26

Kaut kāda kūniņa, bet grūti saprast - jāredz tuvāk. Katrā ziņā ne tīkllapsenes kūniņa. Kur atradās? Zem mizas?


Lemmus 04.aprīlis, 20:55

Liepu mežs vidēja vecuma,skrajš un sauss,bet vērtīgs ( ar zaļās divzobes atradnēm),piemistrojumā ozoli. Mežaudze kopumā diezgan atklāta,nekur nebija biezoknis.:)


dziedava 04.aprīlis, 18:43

Ja novērojums ielikts ne no aplikācijas, tad foto vajag pievienot pēc tam, t.i., tagad.


gunitak 04.aprīlis, 17:38

Gredzenošanas datums: 20.06.2020 Gredzenošanas vieta: Klaipėda - Kiaulės Nugaros sala, Lithuania Koordinātas: 55°39'30" N 21°08'15" E 55.6583 21.1375


gunitak 04.aprīlis, 17:33

Gredzenošanas datums: 29.01.2024 Gredzenošanas vieta: Konstanz / Bodensee Koordinātas: 47°39'00" N 09°11'00" E


dziedava 04.aprīlis, 15:24

Ja ir atmiņas, tad kāds tas liepu mežs bija? Vecs un vērtīgs? Skrajš, sauss? Atradums bija meža biezoknī vai drīzāk malā, skrajā vietā, laucē, pie takas?


dziedava 04.aprīlis, 15:18

Paraudziņa nodošanas ātruma cena. Šis man nedeva mieru, jo sarežģīta (reta) suga bija noteikta tikai no ārējām pazīmēm. Un nemieram bija pamats - iekšējās pazīmes parādīja to, ko ārējās nevarēja (un no foto vien tāpat jaunu sugu neapstiprinātu). 2021. gadā bija pasaulē retās Diderma subviridifuscum uzlidojums. Pirmais pie manis nonāca Astras Kalves paraugs, no kura tika noteikta jauna suga LV, kuru Astra novēroja 8. oktobrī. Tad pie manis nonāca Ausmas Pirogas paraugs, kas bija novērots agrāk - 12. septembrī. Un tikai tagad man nonāca Tavs paraugs, kas bija novērots tā paša 2021. gada 7. septembrī - visagrāk no visiem trim, bet visvēlāk pie manis. Būtu uzreiz man nodevusi, būtu sugas atklājēja ;)


spiigana 04.aprīlis, 14:41

Varbūt kāds ir pētījis šo plēsēju izplatību, kur viņi ir ieviesušies un sākuši vairoties? Grūti saprast, no kurienes tāds uzradies pie mana purva, bet ļoti biedējoši, tur vēl mēģina dzīvot gan irbes, gan slokas, gan mērkazas. Rubeni jau otro gadu purvā nedzirdu, nezinu, protams, vai ūdele vainīga...


dziedava 04.aprīlis, 14:21

Tev bija taisnība, nebija neievērotā, bet Smita vālenīte, kas reti tiek noteikta :)


adata 04.aprīlis, 13:52

Julitai taisnība, sēne. Pieskaroties vālītes put, kātiņos nelūzt.


dziedava 04.aprīlis, 13:51

Ātrā mikroskopija nav pretrunā ar Symphytocarpus amaurochaetoides, bet sapratu, ka vajag rūpīgāku mikroskopiju, kam šobrīd nav laika.


dziedava 04.aprīlis, 13:47

Jā, mikroskopiskās pazīmes atbilst. Bet ir arī novērojums martā, - tātad labi saglabājas. Decembrī gan jau nebija augšanas laiks. Ja oktobrī aug, tik divi mēneši bija jāiztur :)


dziedava 04.aprīlis, 13:14

Ļoti jauks paraugs. Nemikroskopēju (ceru kādreiz..), bet pēc ārējām pazīmēm izskatās pārliecinoši :)


dziedava 04.aprīlis, 11:48

Physarum leucophaeum pēc kopskata ļoti ticama versija


dziedava 04.aprīlis, 11:45

Labs. Nez vai ievākts?! Vēl Didymium serpula izskatīšanā


dziedava 04.aprīlis, 11:40

Jā, varbūt zeltmatu Physarum flavicomum


dziedava 04.aprīlis, 11:34

Man velk uz lākturītēm (Cribraria)


dziedava 04.aprīlis, 11:21

Tā kā te principā dublējas C.nigra novērojums, tikai ar pelējumu, tad man šķiet jēgpilnāk to nomainīt kā ķērpi, kas fonā ļoti smuks, kazi nosakāms.


dziedava 04.aprīlis, 11:11

Šobrīd varu iedomāties 2 variantus - melnā plaispika Amaurochaete atra vai parastais gļotpūpēdis Reticularia lycoperdon. Pēc izmēra, augšanas laika un augšanas uz apstrādāta koka atbilst abas.


dziedava 04.aprīlis, 10:40

Uz piepes tātad bija sēnes. Tumšās, manuprāt, arī drīzāk sēnes.. Tā kā puslīdz droši te ir par sēnēm, tad uz tām arī mainu.


dziedava 04.aprīlis, 10:32

Ja tā vieta bija ar ļoti mitru mikroklimatu, tad es teiktu, ka Diderma ochraceum


dziedava 04.aprīlis, 10:26

T.varia?


dziedava 04.aprīlis, 10:25

Var būt arī kādas pangas


dziedava 04.aprīlis, 10:17

Paldies, Guna! :)


dziedava 04.aprīlis, 10:17

Ļoti labi, paldies, interesanti. Tad jau tiksim skaidrībā!


dziedava 04.aprīlis, 10:09

Paldies, Marita!


IlzeP 04.aprīlis, 09:52

Nūsūtīju ziņu Jāņasētai.


guta7 04.aprīlis, 08:54

Julita, paldies par skaidrojumu un milzīgo ieguldījumu, palīdzot noteikt un izprast gļotsēnes!


dekants 04.aprīlis, 06:53

Mazais dzenis :)


V.Grigorjevs 04.aprīlis, 01:06

https://dabasdati.lv/lv/observation/hht5arpjoeq3pn021jtivg1qa7/ Iespējams, ka 03.04.26 nobildēju to pašu pāri. Cerēsim, ka tik tiešām noligzdos, bet šogad jau droši vien par vēlu, varbūt nākamgad...


Edgars Smislovs 03.aprīlis, 22:18

Mazais ērglis ?


adata 03.aprīlis, 21:57

Paldies Ansim!


adata 03.aprīlis, 21:52

Julitas, šai paņemts paraugs, diezgan izsporojies. Un tai otrai līdzīgajai, kam ieziņots novērojums, arī. Pārliecinājos, ka tiešām egles kritalas. Bet tādu gļotsēņu diezgan daudz, vai uz katras egles kritalas, daudzās vietās stumbram, tagad dzeltenos sporu mākoņus labi redz.


adata 03.aprīlis, 21:36

Domāju to Sorocybe resinae, ja tā, tad esmu soli tuvāk mērķim, nu zinu, kā izskatās un kur meklēt. Gļotsēnītes klāt gan nebija.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts