Aktīvie lietotāji: 213 Šodien ievadītie novērojumi: 1292 Kopējais novērojumu skaits: 1828251
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Klepera mūžizglītības instruments
Pievienots 2022-12-31 19:27:45

Daba uzasina ziņkāri, saka Andris Klepers, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors un sociāli humanitāro pētījumu institūta vadošais pētnieks, Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedrs jau gandrīz 30 gadu. Agrā zēnībā sācis veidot savus "dabasdatus", novērojumu pierakstu burtnīcas, Klepers rezultātā kļuva par vienu no 2008. gada decembrī atklātā portāla dabasadati.lv idejas autoriem un veidotājiem un līdz pat šai dienai ir aktīvs ziņotājs (2. vieta novērojumu skaita ziņā (52 530 novērojumi, 10 406 fotogrāfijas, ziņotas 2076 sugas, lielākoties putni, taču Klepers ir arī 3. vietā pēc naktstauriņu novērojumu skaita – 2941, 6. vietā pēc spāru novērojumu skaita – 437, ziņo arī augus, sēnes, vaboles...).


Andris Klepers Jaunzēlandē 2020. gadā. Foto no personīgā arhīva.

Dabasadatus Klepers sauc par lielisku mūžizglītības instrumentu un neaizmirst piebilst, ka Dabasdatu ziņotājiem ir garantētas interesantas vecumdienas, jo vienmēr atradīsies sarunu biedri par pašu interesējošām tēmām. Savukārt dabu viņš salīdzina ar teātri, kas tiek spēlēts novērotājam vienam. "Man ļoti patīk teātris, kas spēj mani pārsteigt, tikai dabā tev jābūt drusku lielākai sagatavotībai, lai tu varētu piedalīties izrādē un zinātu, kur paslēpties un atrasties, lai izrādi nepārtrauktu." Arī šo sagatavotību dod darbošanās Dabasdatos.

Savā putnu vērotāja stāstā, kas redzams vietnē youtube, tu atklāj, ka esi audzis lauku, faktiski meža mājās, tāpēc tā interese par dabu. Tad uzreiz gribu jautāt, vai latviešu jaunajai paaudzei šī interese nemazināsies, jo tagad bērni laukos aug arvien retāk?

Manas trīs meitas šobrīd arī aug meža mājā paralēli tam, ka viņām ir arī modernā dzīve, draugi un tehnoloģijas. Protams, redzu atšķirību no mūsu paaudzes, kas ar bērnišķīgu ziņkārību pētīja apkārtni. Bet ir arī fons, kas vajadzīgajā brīdī ļaus būt atpakaļ pie vērtībām. Ir arī otra lieta, ko rāda augsti attīstītas valstis un sabiedrības: cilvēkam vairāk nošķiroties no dabas, nedzīvojot tajā meža mājā, rodas arvien lielāks pieprasījums pēc tās, un viņš vēl aktīvāk meklē šo saikni – tai skaitā putnu vērošanu, kas Holandē, Lielbritānijā un dažā citā Rietumu valstī jau ir miljonu aizraušanās. Mums kā ziemeļniekiem saikne ar dabu ir daļa no mūsu identitātes – četri gadalaiki, saules sagaidīšana un pavadīšana... Ja mēs vairs nedzīvosim meža mājās, tad izteiktāk pievērsīsimies ar dabu saistītiem hobijiem un nevalstiskajām organizācijām, vārdu sakot, īstenosim savu tiekšanos pie dabas savādāk. Es teiktu, ka tas jāapzinās kā sabiedrības pārmaiņu process, nevis kritisks apdraudējums, intereses zudums.

Tev tātad vēl bija pilna izglītība mežā.

Jā, bet neformālā, jo es pat bērnudārzā neesmu gājis. Daba spēj ļoti dabiski uzasināt ziņkāri, kura vēlāk ir viena no centrālajām motivācijām izzināt, izglītoties.

Jau bērnībā tevi visvairāk interesēja putni?

Mani ļoti interesēja makšķerēšana, zivis. Tad sapratu, ka tas atrauj no lauku darbiem un aizved pie vietām, kas nav mūsējās, vārdu sakot, pie ģeogrāfiskiem atklājumiem – tas vēlāk ietekmēja arī manu studiju izvēli. Ar putniem bija tā, ka gāju līdzi medībās kā dzinējs, pamēģināju arī ar bisi nomedīt savu pirmo šnepi, sapratu mednieka adrenalīnu, bet palika arī slikta pēcsajūta. Vēlme redzēt, ka dzīvība turpinās, pārņēma vēlmi nogalināt, un es pārgāju uz fotografēšanu. Tātad paaudzēs manī ieliktais mednieka instinkts ir saglabājies sajūtā "ātri pamanīt un nospiest".

Viens no maniem pirmajiem algotajiem darbiem bija kāpostu balteņu iznīcināšana, vectēvs man par to maksāja ar konfektēm "Bārbele" – par vienu taureni viena konfekte. Vārdu sakot, interese man bija par dažādām grupām, bet šo interesi varēja visādi ievirzīt. Intereses ievirzi uz putniem noteica tas, ka Ornitoloģijas biedrība ir labāk nostādīta kā cilvēkus iesaistoša un uzrunājoša biedrība. Mani vecāki atbalstīja manus braucienus uz Dabas muzeju, kur Māris Strazds rīkoja putnu pazīšanas kursus, viņiem pašiem arī tas bija interesanti. Vārdu sakot, liela loma ir pētnieku autoritātei.

Nu, arī pētāmo objektu Latvijas ornitologiem ir vairāk nekā, teiksim, zīdītāju pētniekiem.

Divtūkstošo gadu sākumā, kad ieviesās interneta kustība, Agris Celmiņš palīdzēja man noformulēt mūža hobiju, to, ka putnu vērošana var būt ne tikai zinātnei. Es jau biju soļa attālumā no profesionālas ornitoloģijas, bet Celmiņš manu azartu ievirzīja kolekcijas veidošanas virzienā, kur var meklēt jaunas sugas un novērojumus apspriest domubiedru grupā uzreiz, nevis gaidīt biedrības biedru konferenci vai publikāciju. Tikos arī ar ārzemju putnu vērotājiem, un tas manu ziņkāri saveda kopā ar mednieka instinkta radīto azartu. Tā ir iespēja veidot nenogalināto trofeju kolekciju, kur vērtīgs ir arī ar trofejas iegūšanu – redzēšanu – saistītais stāsts. Tāpat kā makšķernieku un mednieku stāstos, arī šeit ne mazāk vērtīgi ir arī stāsti par nedabūšanu: "Braucu, gaidīju, nebija…"

Cik sugu ir tavā Latvijas putnu sarakstā? Jeb tas neaprobežojas tikai ar Latviju?

Cenšos iet plašāk, jo mana darbība ir saistīta ar tūrismu un ceļošanu, un diezgan ilgu laiku profesionāli biju ārpus Latvijas. Man ir gan pasaules, gan Eiropas, gan Baltijas saraksts. Latvijas putnu sarakstā man ir 307 sugas. Līdz trīssimtnieku klubam nav viegli nonākt, tur jau sākas diezgan lieli retumi (Igaunijā varbūt to izdarīt ir mazliet vieglāk, bet Lietuvā tikpat grūti kā pie mums). Gavilēšana par ciparu man nav pašmērķis, bet dzinulis gan, tas dod labu fokusu. Piemēram, šobrīd viena no trūkstošajām sugām man ir garastes klijkaija, un es, protams, esmu izpētījis Latvijas novērojumus, ļoti pievēršu uzmanību ziņojumiem Dabasdatos, zinu, kurā sezonā kurās vietās man vajadzētu būt. Tas zināmā mērā veido manu dienaskārtību 2023. gada septembra pirmajai nedēļai.

Latvijas putnu saraksts samērā ar citiem man ir pakāpi svarīgāks. Gandarījumu var gūt arī ar, piemēram, kādas sugas vēlāko rudens vai agrāko pavasara novērojumu.


Morinella tārtiņi Eudromias morinellus Užavas lejtecē 14.08.2018. (23 putni
lielākais Latvijā reģistrētais šīs sugas īpatņu skaits.) Foto: Andris Klepers

Tagad tu dabā dodies speciāli vērot putnus un pārējo tikai piebildē klāt?

Viss atkarīgs no sezonas. Piemēram, eju agra pavasara sūnu tūrē. Man ir specifiska interese par tām dzīvības formām, kas dzīvo desmit minūšu gājiena zonā ap manu viensētu. Tur mani interesē arī dienastauriņi, spāres, vaboles… Tas ir mērogs, kurā to visu var aptvert. Tālāk gan prioritātes pakārtojas putniem.

Sugas nosaki pats vai izmanto citu palīdzību?

Cenšos pats, man patīk pašizglītība, diezgan daudzus noteicējus esmu iegādājies, arī spāru, tauriņu… Latvijai jaunu sugu noteikšanai, protams, ekspertu slēdziens ir svarīgākais, bet esmu dažreiz pats izteicis aizdomas, kas par sugu tā varētu būt. Dažreiz mans minējums ir bijis arī stipri garām... Man patīk rakt dziļi, un tad reizēm jārēķinās ar laika faktoru – vai man pietiks laika rakt dziļi jeb lielāka vērtība būs no tā, ka ievietošu piecas bildes vairāk?

Tu esi portāla dabasdati.lv idejas autors un veidotājs. Kā tas notika?

Tas Latvijas Dabas fonda laikos saturiski sakrita ar vēlmi radīt kaut ko paliekošu, kur varētu iesaistīties vairāk cilvēku. Es tajā laikā pieskatīju, ko dara citās zemēs – Zviedrijā, Somijā. Zviedriem tad jau bija izveidots tāds "digitālais Linnejs" Artportalen. Tajā laikā paralēli studēju tūrismu un redzēju, ka pieaug cilvēku vajadzība iesaistīties, pašiem radīt saturu, kuru tad paši arī grib patērēt. Biju arī redzējis, kā strādā latvijasputni.lv un putni.lv – Kārlis Millers, Agris Celmiņš. Tur ir cilvēka faktors – ja tu esi slims vai izbraucis, pāris dienas nevari to ziņu izlikt ēterā, bet mums jau gribas ziņu lasīt uzreiz, brīdī, kad ieskatāmies telefonā.

Idejas aktīvs atbalstītājs tobrīd bija Ainārs Auniņš, viņš nodrošināja nepieciešamo zinātniskumu kategoriju veidošanas ziņā. Ja portāla veidotāja būtu Ornitoloģijas biedrība, tur būtu tikai putni, bet Latvijas Dabas fondam bija svarīgas arī pārējās grupas. Tad nu Mārcis Tīrums un Rolands Lebuss no Ornitoloģijas biedrības palīdzēja veidot Dabasdatu putnu daļu, es pārraudzīju idejisko, grafisko un funkcionālo daļu, kā šodien teiktu, no lietotāja perspektīvas, bet Ainārs Auniņš veidoja datubāzes struktūru, lai varētu dot precīzu uzdevumu programmētājam un lai mēs visi saprastos un runātu vienā valodā.

Portāla nosaukuma versijas bija vairākas, Dabasdati to skaitā. Izšķirošs bija Ingas Račinskas, tobrīd Latvijas Dabas fonda vadītājas, verdikts.

Portāla atklāšana 2008. gada 3. decembrī. Foto no Latvijas Dabas fonda arhīva.

Kādas bija pārējās versijas?

Viena bija esredzeju, ar domu, ka cilvēks, uz kuru mēs tēmējam, nav regulārs dabā gājējs, bet viņam daba nav vienaldzīga un ik pa brīdim viņš dabā dodas. Tad, piemēram, satiekoties diviem paziņām, saruna sākas: "Es redzēju jocīgu taureni," vai ko citu. Šo versiju tomēr neizvēlējāmies, jo citreiz dabas objekti tiek meklēti speciāli, nevis tiek nejauši ieraudzīti. Vēl viena versija bija ar "dabu" citādā locījumā, bet, tā kā runa ir par datu uzkrāšanu, tika izvēlēti Dabasdati.

Cik ērti lietotājam, tavuprāt, ir Dabasadati?

Sākumā bija vesela grupa skeptiķu, kuri teica, ka mēs nespēsim vien izķert visas tās aplamības un nepatiesības, kuras tur ziņos iekšā. Šā skatījuma pārvarēšanai ir bijis vajadzīgs laiks, lai pārliecinātos, ka ziņotāji ir cilvēki, kas paši arī grib lasīt to saturu, kuru viņi ziņo. Otra lieta – jebkuros lielajos datos ir zināms procents tā saukto datu trokšņu. Kaut vai nejauši nospiedusies cita suga, piemēram. Taču sociālā kontrole ir efektīva, šādas kļūdas tiek ātri pamanītas un labotas.

No šodienas viedokļa es teiktu, ka Dabasdati pilda vairākas funkcijas, kuras tika paredzētas jau pašā sākumā. Platformas vienojošais elements ir iespēja taisīt uz datiem balstītus spriedumus, gūt labākas zināšanas par sugu izplatību. To, protams, nevajag pārvērtēt, jo jebkurš sistemātisks, zinātnisks monitorings būs pārāks, Dabasdatu ziņām ir lielāks gadījuma rakstura īpatsvars.

Līdzās datu ražošanai zinātnes vajadzībām otra Dabasdatu funkcija ir interesentu komunikācijas platforma. Ja gribam diskutēt par mums svarīgām ziņām attiecībā uz kādu dzīvās dabas grupu, tad varam to darīt. Protams, funkcionāli vienmēr var kaut ko pilnveidot, Dabasdati kā platforma tehniski nav ideāla, tomēr kā vietne, kur tikties cilvēkiem, kuri labprāt dalās ar saviem novērojumiem, tā ir sasniegusi savu mērķi, un arī liela daļa datu ir gan papildinājuši monitoringus, gan devuši papildu datus liegumu veidošanai. Ir arī trešais līmenis – ja kāds jūt, ka viņam ir vajadzīga sabiedrības iesaiste, tad Dabasdatu platforma tiek izmantota, vai tā būtu, piemēram, ziemojošo ūdensputnu uzskaite vai latvāņu izplatība, un rezonanse ir. Tas, manuprāt, ir katras dabas un vides aizsardzībā strādājošas nevalstiskas organizācijas sapnis – lai tai būtu simti aktīvu biedru. Dabasdatiem aktīvu biedru ir tūkstošiem. Formāla statusa viņiem nav, bet tieši neformāla vēlme rada to, ka Dabasdati strādā līdzīgi feisbukam, tikai šaurākā veidā. Tā ir tendence, kura tika notverta un kuru Dabasadatu platforma nes, un nav jābaidās, ka kādā brīdī tas var transformēties drusku savādāk.

Ko tu domā, minot portāla iespējamu transformēšanos?

Piemēram, sākumā mēs domājām, ka lielāka nozīme būs nikiem, cilvēku ziņojumiem ar izdomātu iesauku. Redzam, ka sociālo mediju vidē tas rada dažas blaknes, pilnīgi inkognito reizēm kāds kādu aizskar, pilnīga anonimitāte traucē komūnai būt aktīvākai, traucē arī kontaktēties pa tiešo, ja nezini, kas stāv aiz aktīva segvārda. Sākumā bija dažādi pamatojumi, kāpēc kāds negribētu atklāt savu identitāti. Ļoti caurspīdīgu politiku īstenojošās ziemeļvalstis piedāvā citu versiju: vai nu vārds vai "anonīms".

Arī tīri tehniski varētu būt izmaiņas. Piemēram, ja šodien man ir viena bilde, kurā redzams gan ziedošs augs, gan kādi kukaiņi pie tā, tad es nevaru pie tās bildes ieziņot trīs sugas. Transformācijas ir iespējamas, nav jāieciklējas tikai uz vienu informācijas iesniegšanas veidu. Svarīgi ir saglabāt lielās lietas, nebaidoties, ka kādas atsevišķas funkcijas varētu nākt klāt vai vizuāli mainīties.

Sākumā, motivējot cilvēkus iesaistīties, mēs teicām: šī ir tava virtuālā dienasgrāmata. Viena lieta ir, ja tu dienasgrāmatu raksti savā kladītē, bet cita, ja tu ļauj arī citiem tai piekļūt šajā digitālajā kladītē. Tā kā šajā gadījumā tavu ierakstu var komentēt un pat apstrīdēt, dažam labam Dabasdatu publika varbūt ir šķitusi piekasīga, toties savā individuālajā kladītē dažs kļūdains ieraksts varētu stāvēt ilgi, nevienas vērīgas acs nelabots. Motivācija, kāpēc ziņot Dabasdatos, var būt dažāda, ieskaitot sociālas atzinības gūšanu.

Pamatā tomēr Dabasdati ir mūžizglītības instruments. Par sevi varu teikt, ka, pateicoties Dabasdatiem, esmu spējis noteikt ap 600 naktstauriņu sugu. Ne bez ekspertu palīdzības, bet pirms tam man nebija pat nojausmas, ka mani tas interesē. Zināju dažas sugas, bet ekspertu palīdzība un atbalsts radīja ziņkāri nopirkt noteicēju un pašam pacensties. Tā var nonākt arī pie Latvijai nozīmīgiem atradumiem. Piemēram, gļotsēņu pētniecības attīstībā Dabasdatu loma ir ievērojama.


Zāģkode Incurvaria masculella (potenciāli jauna suga Latvijai) Priekuļu novadā 08.05.2020. Foto: Andris Klepers

Dabasdati ļauj arī neieciklēties tikai uz vienu sugu grupu, ja esi aktīvs dabā. Ja neveicas atrast kādu putnu, toties ieraugi retu augu vai skaistu gļotsēni, vari ziņot par to, un tavs gājiens dabā nav bijis pa tukšo.

Tu savus dabasdatus, savus pierakstus sāki veidot stipri ātrāk. Pats izdomāji, ka tādi pieraksti jāveic, vai no kāda noskatījies?

Nekāda parauga man nebija. 1987. gadā man uzdāvināja kalendāru ar ailēm, kurās droši vien būtu lietišķi jāraksta, ar ko kurā brīdī ir sarunāta tikšanās, vai kaut kas tamlīdzīgs. Taču man deviņu gadu vecumā nekādas lietišķas tikšanās nebija sarunātas, un tad es tajās ailēs rakstīju, ar ko esmu ticies dabā – ar ūdru, ar melno stārķi… Tātad mana hronika, regulāri pieraksti sākās jau 1987. gadā. Tie pieraksti ir sagalabāti, un būtu iespējams tos daļēji digitalizēt un kaut vai Dabasdatos likt, pašas retākās lietas jau ir tur pārnestas. Bija viens posms, no kura man trūkst pierakstu – studijas, meiteņu laiks. Droši vien tāpat kā dabā, kad riestojot ikdienas lietas nojūk (smaida) un pēc tam atgriežas.

Tātad Latvijas dabu tu regulāri vēro jau 35 gadus. Kādas izmaiņas esi pamanījis?

Kad sāku vērot, braukājot ar divriteni pa pagastu, ievēroju stārķu ligzdas. 1991. gadā iestājos Latvijas Ornitoloģijas biedrībā. Tur Māris Strazds un Jānis Priednieks mani, skolēnu, ieinteresēja par stārķu ligzdu uzskaiti. Toreiz izdarīju pārsteidzīgu secinājumu, uzskatīju, ka ar stārķu ligzdas vērošanu septiņu gadu garumā esmu pierādījis klimata pārmaiņas, man sakrita, ka stārķis ligzdā Lizdoles ezera krastā katru nākamo gadu atgriezās par vienu vai divām dienām ātrāk nekā iepriekšējā. Protams, ar tikai vienu novērotu ligzdu un tik nelielu vērojumu skaitu nedrīkstēja tādu secinājumu izdarīt, bet man jau zinātniskas pieredzes nebija. Skatoties savus pierakstus, varu teikt, ka ir bijušas vietas, kur melnos stārķus senāk esmu novērojis biežāk savos braucienos ar divriteni vai makšķerēšanas gājienos. Šīs sugas aizsardzība un kopējā mežsaimniecības politika nav gājusi par labu melnajam stārķim. Bet ir arī cita veida novērojumi – atceros, 90. gados pie zivju dīķa blakus manām mājām redzēju jūraskraukli. Nezināju, kas tas ir, nespēju noticēt, ka tas varētu būt jūraskrauklis, un mēģināju savu redzējumu norakstīt uz kādu citu iespējamu sugu. Drīz vien izrādījās, ka jūraskrauklis ir sācis iedzīvoties arī ārpus savām tradicionālajām vietām.

Tā dabas vērotājam ir īpaša sajūta – zini, kas ir tas, ko esi ieraudzījis, bet netici, ka tas tiešām ir viņš.

Jā, pats mēģināju apgāzt to, ko redzēju savām acīm. No saviem senākiem pierakstiem atceros, kā reiz vecāmāte atnesa divus nosalušus putnus un teica: "Re, sniedzītes nosalušas, barga ziema". Kopš tā brīža nekad neesmu redzējis nosalušas sniedzes.

Pārmaiņu dabā ir daudz. 1994. gadā sāku griežu uzskaiti. Turpinu to veikt joprojām. 20 gadu laikā esmu redzējis, kā mainās vide, kā pazūd vienas mājas un tiek uzceltas jaunas. Monitoringa bezkaislīgā iespēja, katru gadu atkārtojot vienu un to pašu, ļauj redzēt, kā izzūd naturālā saimniecība un kā griezes iejūtas jaunajās iespējās. Tātad ar šiem novērojumiem varu arī izsekot tam, ko sauc par pielāgošanos, redzu, kā griezes atrod jaunas teritorijas.

Kuras pārmaiņas tevi visvairāk satrauc?

Pamestība un pārmaiņas lauku ainavā, kas nes līdzi ne tikai kultūras mantojuma, bet arī dabas un cilvēka sadzīvošanas zaudēšanu. Nekad nelietoju vārdu "zālājs", tas ir pārāk formāls, saku "pļavas un ganības" – tās izzūd, un tas ir arī mūsu identitātes apdraudējums. Man notecēja asara, kad manu vecāku saimniecībā, kur dzīvojušas padsmit paaudzes un kur vienmēr ir bijuši lopi, laidars pēdējo gadu tika lietots kā laidars. Droši vien pārmaiņas tradicionālajā lauku sētā, tās izzušana, ir neatgriezeniska. Ja nu tikai hobija veidā to var uzturēt.

Kuri putnu novērojumi tev ir sagādājuši lielāko gandarījumu?

Latvijai jauna suga – Sibīrijas čakstīte Saxicola maurus, ko 2021. gada 9. oktobrī mums izdevās noteikt kopā ar Ivaru Brediku un Jāni Ukasu. Bišu dzeņa ligzdošana Latvijā, ko mums nejauši izdevās apstiprināt. Starp citu, putni man ir iedevuši pilnīgi citu motīvu ziemas uztveršanai. Retumu meklēšana ziemā vai jaunu ziemotāju meklēšana ir ārkārtīgi interesanta!


Sibīrijas čakstīte Saxicola maurus pie Nīcas laukiem netālu no Jūrmalciema 09.10.2021. Foto: Andris Klepers


Ziemojoša vistilbe Lymnocryptes minimus Valmierā 10.12.2022. Foto: Andris Klepers

Lielākais prieks tev tātad ir par Latvijai jaunas putnu sugas ieraudzīšanu. Ko tu teiktu, ja ieraudzītu rudo gārni?

Esmu tam gatavs! Rudo gārni Ardea purpurea esmu redzējis Āfrikā, Spānijā un dažā citā valstī, zinu, kā viņš izskatās, kā uzvedas, ir jau nojausma, kur viņš varētu būt meklējams. Esmu dažkārt jau noķēris šo sajūtu "vai nav rudais?", bet atbilde ir bijusi – nē, nav rudais, ir tikai pelēkais, bet saules atspīdumā… Jā, rudā gārņa parādīšanās Latvijā ir gaidīta.

Un tas notiks ja ne 2023. gadā, tad kādā no nākamajiem… Esi teicis, ka dabasdati.lv garantē ziņotājiem interesantas vecumdienas, jo vienmēr būs, ar ko kontaktēties.

Pilnīgi noteikti! Turklāt šie kontakti ir ar virtuālajiem vērtību draugiem, tātad nav jātērē laiks formālām iepazīšanās frāzēm, var iet uzreiz dziļi interesantās detaļās. Ļoti mainīgajā pasaulē tas palīdz iegūt emocionālu stabilitāti, nemainīgas pasaules izjūtu.

Egīls Zirnis

2022-12-31

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Ciconia ciconia - 2024-03-28 Irbe
Erithacus rubecula - 2024-03-28 Kamelija
Prunella modularis - 2024-03-28 dekants
Turdus viscivorus - 2024-03-28 dekants
Columba palumbus - 2024-03-28 Ivo
Pulvigera lyellii (syn. Orthotrichum lyellii) - 2024-03-28 Lemmus
Chloris chloris - 2024-03-28 kripoks
Nezināms
Ignotus
@ jolantan
Pēdējie komentāri novērojumiem
VijaS 28.marts, 16:53

Te viens piemērs, kā izskatās šūnaine lauzumā https://dabasdati.lv/lv/image/c3134e2389bee550f8e61cf11c7a3210/563603/


VijaS 28.marts, 16:44

Jā, jābūt :). Viņai tas izskats ir raksturīgs, un ja vēl augšanas apstākļi atbilst, tad jau droši (egles tipiskāk, retāk gadās arī uz priedes, bet var būt). Ja nu rodas šaubas, var nolauzt kādu gabaliņu - šūnainei augļķermenis sastāv no cieši kopā esošām, bet labi norobežotām "trubiņām", kuras laužot atdalās, bet neizjūk. Salīdzinot, piemēram, aveņgļotsēnei "trubiņas" laužot pārsvarā izjūk un nesaglabā formu, paliek neregulāras plēksnes.


MJz 28.marts, 16:43

Vecais putns?


guta7 28.marts, 16:04

Paldies, Vija, laikam būs īstā!


guta7 28.marts, 16:02

Pie stipri veca celma, pašā apakšā. Priežu vai egļu- nepateikšu.


mufunja 28.marts, 12:42

Julita, pievienoja fotogrāfijas


Kiwi 28.marts, 11:57

Paldies, Margarita un Ilze, par sugas noteikšanu!


VijaS 28.marts, 11:40

Ļoti izskatās pēc violetās šūnaines. Tā ir suga, kas parasti saistīta ar lielām, labi satrupējušām egļu kritalām. Kā bija šeit?


Miksrieksts 28.marts, 10:56

Paldies, Vija!


ivars 28.marts, 10:21

Nav niedru lija? Melnajai klijai vēl agrs un uz lauka tā neligzdo.


roosaluristaja 28.marts, 07:09

Tā nav dziesma, bet uztraukuma saucieni


Irbe 28.marts, 05:34

Melnais mežastrazds uztraucas


pustumsa 27.marts, 23:06

Paldies, nepiedomāju.


guta7 27.marts, 22:43

Paldies par precīzu noteikšanu un izsmeļošu skaidrojumu. Likšu aiz auss un saglabāšu.


felsi 27.marts, 22:21

Skaistule!


VijaS 27.marts, 22:19

Dzelteni "diegi" uz visām pusēm - tipiska pilienīšu dzimta :). Augļķermeņi cieši kopā, un sānskatā (labs foto!) ļoti labi var redzēt, ka tie ir vertikāli izstiepti, nevis kā bumbiņas - tas diezgan droši ļauj identificēt šo sugu. Kārpainajai mizaine perīdijs jeb ārējais apvalciņš ir brūns, un kapilīcija jeb "diegu" praktiski nav, tikai sporu masa ir koši dzeltena.


VijaS 27.marts, 22:09

Paldies, Julita! Izlasīju aprakstu. Pirmais, kas iekrita acīs - tur bisporus ir sēdošas. Un sporas brūnas grupas ārpusē un gaišākas iekšpusē - man bija tieši pretēji. Bet caurmērā jā, "parastajām" lāsenītēm sporas ir lielākas.


ekologs 27.marts, 21:27

Paldies, Uģi :)


Vīksna 27.marts, 20:55

Paldies ! Saputrojos, nogurusi.


mufunja 27.marts, 20:33

Julita,es domāju tas ir Didymium crustaceum.


Vīksna 27.marts, 20:28

Paldies !


dziedava 27.marts, 20:24

Te ir Leocarpus bisporus oriģinālais apraksts: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Leocarpus&por=gensi&id=2178&tipo=Btax&seepdf=si un tur sporu izmērs norādīts 9x10-11 mkm. Kā zināms, Leocaprus fragilis sporu izmērs 11-18 mkm, resp., sporas mēdz būt ļoti lielas. Tā varētu būt vēl viena pazīme parastajām lāsenītēm. Bisporus vēl viena pazīme, ka garenas sporas (jo grupējas, t.i., saspiežas)


mufunja 27.marts, 20:05

Paldies Julita :)


Mežirbe777 27.marts, 19:14

Coprinellus domesticus.


Mežirbe777 27.marts, 19:12

Coprinellus domesticus.(Micēlijs)


Ziemelmeita 27.marts, 19:03

Paldies,Edgar.


Mežirbe777 27.marts, 19:03

Iespējams Xylodon radula.


mufunja 27.marts, 19:01

Man šķiet, ka jā. Pievienots vairāk fotogrāfiju.


Ziemelmeita 27.marts, 18:45

Paldies,Edgar.


guta7 27.marts, 18:24

Paldies, Uldi, par skaidrojumu!


dziedava 27.marts, 17:44

Nav runa par centra izgaismošanu, bet mikroskopā var labāk saprast , vai katrai sporai viena puse ir gaišāka? To vajag zināt, jo tā ir sugas pazīme.


mufunja 27.marts, 17:39

Jā. Šī gaisma centrā mani kaitina, bet es to vēl nevaru noņemt.


ekologs 27.marts, 17:06

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


Ziemelmeita 27.marts, 16:18

Cik jauki, tā mana bērnības vieta. Vienmēr gājām ar vecotēti un vecmammu staigāt. Mīłas atmińas.


dziedava 27.marts, 16:08

Sporām viena puse ir gaišāka, ja?


mufunja 27.marts, 16:08

Kad es tos atradu, tie izskatījās svaigi. Mājas atvērās.


ekologs 27.marts, 15:54

Vizuāli izskatās pēc Phalacrus fimetarius.


roosaluristaja 27.marts, 15:42

Jā, var. Ne tikai uz bērza, bet arī uz citiem lapu kokiem. Tas ir reti, bet tā var būt


dziedava 27.marts, 15:09

Sporas vislabāk būtu likt zem mikroskopa 1000x palielinājumā :D, tad uzreiz būtu skaidrs. Kopskats man neko neatgādina :/ . Varbūt pa ziemu stipri cietis un mainījis formu, tāpēc nevaru atpazīt.


guta7 27.marts, 15:04

Vai tā var augt uz bērza?


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Pievienoju foto, Julita :)


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Aiztiekot ar pirkstu smērē gaišbrūni kā sporas. Nu nevaru saprast, vai var būt kukaiņiem tik sīkputekļaini izkārnījumi


dziedava 27.marts, 14:27

Ja aiztika ar pirkstu, neripoja nost? Reizēm kukaiņu sūdiņi arī atgādina gļotsēnes.


IlzeP 27.marts, 13:26

Jauki, es tur staigāju svētdien :)


Ivars Leimanis 27.marts, 12:04

Liesmainā egļpiepe


kamene 27.marts, 11:26

Nezinu, vai pareizi noteicu. Bija kritalas augšpusē, nevis apakšpusē.


Agnese 27.marts, 09:57

Nē, nav plikas. Piezemes lapas ir ar matiņiem.


dziedava 27.marts, 08:52

Gaišāka ir dīgšanas pora, tur vietām var redzēt arī "deguntiņu", kāds mēdz būt dīgšanas poras vietā. Vai tā kāda nejaušība vai cita suga ;), gan nepateikšu


Ziemelmeita 27.marts, 08:05

Paldies par izglītošanu. Turpināšu klausīties un mācīties.


IevaM 27.marts, 07:58

Lielā zīlīte?


roosaluristaja 27.marts, 07:55

Pīci - pīci ir dziesma. Viena no versijām. Saucieni ir tie īsie. Apmēram "ci ci ci"


Ziemelmeita 27.marts, 07:44

Paldies,Uldi. Nu jā,ar putniem nebūs tik viegli kā ar sēnēm. Tad tas “pīci-pīci” ir lielās zīlītes sauciens? Tādu bieži dzirdu savā pagalmā. Kaut kad jau biju ielikusi arī šeit.


roosaluristaja 27.marts, 07:12

Ļoti šaubos, ka tās ir lūša pēdas. Nagi pārāk izteikti. Lūk lūša pēdu attēls dubļos. Nagi vispār nav redzami. https://as2.ftcdn.net/v2/jpg/02/36/82/81/1000_F_236828137_v2iAIAUlJn3YguRpqRRBP2Ql46L1eQbQ.jpg


roosaluristaja 27.marts, 07:06

Nebūs cekulzīte. Cekulzīlītēm principā tādas kārtīgas dziesmas nemaz nav


roosaluristaja 27.marts, 06:55

Lielākā daļa saucienu arī ir lielās zīlītes. Ap otro minūti fonā ir dzirdams dzilnītis. Varbūt vēl kaut kas ir. Pilnīgi visu tur nevar atkost. Bet lielākā daļa balsu ir lielās zīlītes.


VijaS 27.marts, 00:37

Šis bija otrs pilienites paraudzņš ar dzeltenu plazmodiju. Sporas negrupējas, bet tām ir ļoti izteiktas gaišākas malas.


VijaS 27.marts, 00:32

Pārbaudīju arī otru no blakus augošajām lāsenītēm, to ar oranžo plazmodiju. Sporas negrupējas, un šoreiz arī neredz gaišākas malas, kādas bija citu paraudziņu sporām.


Ziemelmeita 26.marts, 23:30

Paldies,Uldi. Un atkal savādāka dziesma, ne tā, ko zinu. Bet vai tur nav vēl kāda putna balss, jeb zīlīte ir tik daudzbalsīga vokāliste.


roosaluristaja 26.marts, 23:05

Tā, kas dzied, ir lielā zīlīte


Ziemelmeita 26.marts, 22:08

Paldies,Uģi.


felsi 26.marts, 19:32

Skaidri, nobildēt problēmas:)


Osis 26.marts, 19:29

Paldies Uldi un Artur!


Ziemelmeita 26.marts, 19:23

Paldies,Julita,izlabošu.


dziedava 26.marts, 19:22

Galiņi noliekti uz vienu pusi, vajadzētu būt D.scoparium


angel 26.marts, 18:46

Paldies!


zane_ernstreite 26.marts, 18:28

Re, tomēr nav tik slikti ar mani, biju domājusi pareizi )) Paldies, Edgar!


dziedava 26.marts, 18:11

Iveta, taisnība, jāpēta. Es arī uzzināju par varietāti tikai pēc 2023. gada gļotsēņu kongresa Igaunijā, kur Evita ievāca nenobriedušu gļotsēni, par kuru neviens nevarējām saprast, kas tā ir. Daļu paņēmu es, daļu uz Norvēģiju aizveda Edvīns. Nobriedušāka sāka mazliet izskatīties pēc lāsenītes, bet līdz galam nenobrieda, tāpēc mikroskopējām. Tad arī Edvīns izteica hipotēzi, ka varētu būt šī suga un šī varietāte. Es biju mikroskopējusi pirms tam un hipotētiski noteicu tikai līdz tai pašai sugai. Tad arī radās intriga par varietāti. Iepriekš Latvijā šī suga ir mikroskopēta, bet pētīta tikai tiktāl, lai apstiprinātu sugu, līdz ar to sporām liela vērība netika pievērsta, tie foto nav labā kvalitātē. Bet vākumi ir, kaut kad būs jāpēta :)


ekologs 26.marts, 17:55

Cekuldūkuris (Podiceps cristatus) :)


adata 26.marts, 17:53

Tad jau pastāv varbūtība, ka mikroskopējot daudzām varētu atklāties šī varietāte.


ivars 26.marts, 16:14

Es pat teiktu, ka viņi tā dara samērā bieži, Māri.


mufunja 26.marts, 15:05

Mēģināšu atrast veselus :)


dziedava 26.marts, 14:30

O, kolumella kājas galā izcila! :)) Bet sporām svarīgi saprast, vai ir tumšāku kārpu grupas, vai nav, citādi droši noteikt ir riskani. Vēlāk vēl papētīšu variantus, bet šobrīd man nav laika nopietni iedziļināties, ir visādi citi steidzami darbi tuvākā laikā.


mufunja 26.marts, 14:19

Paldies Julita. Es nofotografēju kāju, bet es nevaru saprast. Un ar sporām tas ir patiešām slikti.:(


MJz 26.marts, 13:37

Es ar liktu uz lauku cīruli. Esmu savām acīm redzējis, kā lauku cīrulis starp tipisku dziesmu pa vidu uzlaiž pļavu tilbīti.


dziedava 26.marts, 13:23

Skaidri redzēji, ka divi pavedieni? Vienīgajā foto man izskatās vairāk, bet labi redzams nav. Ja redzēji skaidri, tad ok.


IlzeP 26.marts, 13:16

Tipisks uztraukuma sauciens


roosaluristaja 26.marts, 13:08

Šī gan manuprāt īsti neskaitās dziesma, bet O.K.


Ziemelmeita 26.marts, 12:37

Paldies,Ilze.


felsi 26.marts, 12:26

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 26.marts, 12:10

Tādus galīgi sapelējušus grūti droši noteikt :(. Tur jau jāredz sporām - vai tur ir dīgšanas pora? (apkārtējā sporas gredzenā tāds kā caurums) Tādām sabojātām sporām to gandrīz neiespējami redzēt :(. Physarum globuliferum sporām jābūt ar tumšāku kārpu grupām, to te arī nevar saskatīt - ir vai nav. Un vēl svarīgi saskatīt kātiņa galā kolumellu, kas ir kā konuss: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=25073 Es tik vecas, sapelējušas pati vairs nemikroskopēju, jo sarežģīti visu vajadzīgo redzēt. Ne vienmēr vispār to var.


mufunja 26.marts, 12:02

Var būt Physarum globuliferum ?


ivars 26.marts, 11:03

Lauku cīrulis varbūt?


roosaluristaja 26.marts, 10:56

Par augiem es, protams, nejūtos tika kompetents kā par sēnēm vai putniem, bet datubāzē ir gan Pulmonaria officinalis, gan Pulmonaria obscura. Vai tad tas nav viens un tas pats?


mufunja 26.marts, 10:43

Paldies Edgars.Diemžēl es viņus nesaprotu. Ieliku statistikai.:)


gudgalf 26.marts, 10:28

Kau kā pašam tomēr liekas, ka drīzāk dziesmas beigas zaļžubītei nevis lielā tilbīte.


paliec 26.marts, 10:15

vispār jau attēlos ir redzami divi dzīvnieki, no kuriem neviens nav zirneklis. sarkanais labi redzamais lopiņš ir viena no augsnes ērcēm, bet kukainis, kas saplūst ar fonu ir kaut kāda kolembola jeb lēcaste.


VijaS 26.marts, 09:41

Nākamais plāna punkts :). Tas bija tas paraudziņš, kuru ilgi nevarēju atrast, nesen ieraudzīju citā kastē, meklējot kaut ko citu.


dziedava 26.marts, 09:25

Vija, otra plazmodija augļķermeņi Tev arī ir mikroskopēti? Sugas aprakstā (sākotnēji tā bija izdalīta kā suga) minēts, ka plazmodija krāsa nav zināma.


VijaS 26.marts, 09:01

Uz blakus priedēm, kādu divu metru attālumā, bija viens oranžs un viens dzeltens plazmodijs, abi attīstījās par lāsenītēm. Ievācu abus tīri intereses pēc, ar domu, varbūt kādreiz sanāks salīdzināt, vai bez plazmodija krāsas ir vēl kādas atšķirības. Par varietātēm tad nemaz nenojautu. Protams, lai apgalvotu, ka no plazmodija krāsas var noteikt, kura varietāte tā ir, vēl būs jāvāc paraudziņi un jāskatās, vai tiešām vienmēr ir korelācija. Pagaidām tas ir tikai tā, piefiksēts savai zināšanai.


IlzeP 26.marts, 08:36

Pievienoju sarakstam


adata 26.marts, 07:39

Vai šīs jau pēc ārējā skata izskatās citādi, ja ienāca prātā mikroskopēt?


Toms Čakars 25.marts, 22:58

Paldies!


Ziemelmeita 25.marts, 22:19

Paldies,Ansi. Man tāda doma ienāca prātā, bet īsti pārliecība neradās.


Ansis 25.marts, 21:12

Vai vilkmēlei arī piezemes lapas nav plikas kā skābenēm? Šīs izskatās matainas, kā mauragai.


Ansis 25.marts, 21:03

Tā esot sēne - Coprinellus domesticus.


felsi 25.marts, 20:21

Pievienoju mikroskopiju.


Inese_Plume 25.marts, 19:41

Paldies, Uldi! Šī kopā ar meža pīli gan atlidoja, gan aizlidoja


IlzeP 25.marts, 18:23

Baltā?


MJz 25.marts, 18:03

Bez plašām papildziņām, maz ticams. Biotops neatbilst.


Ziemelmeita 25.marts, 14:22

Tapēc jau apjuku, neko jēdzīgu nevarēju izdomāt. Ja aug uz arī uz citiem kokiem ne tikai uz ozola, tad skaidrs. Līdz šim nebiju sastapusi uz cita koka.


roosaluristaja 25.marts, 14:06

Vizuāli manuprāt ļoti atbilst H.rubiginosa. Šī suga retos gadījumos varot augt arī uz citiem lapu kokiem. Chondrostereum purpureum tas noteikti nav un kaut kādi citi varianti, kas tas varētu būt, man nenāk prātā.


marsancija 25.marts, 13:30

Paldies, Evita!


Ziemelmeita 25.marts, 13:24

Bet tas koks nebija ozols. Pēc mizas drīzāk kāda blīgzna.


roosaluristaja 25.marts, 12:36

Pēc aplikācijas domām tā ir ozolu brūnvārcene. Turklāt viņa to piedāvā kā vienīgo variantu. Tādos gadījumos viņas viedoklis gandrīz 100%


roosaluristaja 25.marts, 12:18

Dīķa vardes ir zaļganas


VijaS 25.marts, 10:54

Paldies, Evita! Līdz skrajlapei es biju tikusi pareizi :)


finesse 25.marts, 10:44

Paldies, Andri un Kārli, kopā būs noskaidrots, jā izklausās pēc slokas :)


dekants 25.marts, 09:51

Tā būs sloka


mufunja 25.marts, 07:57

Es atradu viņu kājas :):)


mufunja 25.marts, 07:55

Paskatījos aprakstu. Ārēji ļoti līdzīgi.Tikai strīdi mulsina. Man vēl jāpaskatās.


Arnis2 25.marts, 07:18

Paldies, biju paviršs.


finesse 24.marts, 23:27

nē, noklausījos visus iespējamos putnus iekš putni.lv ar līkiem un dažāda garuma knābjiem, arī xeno canto, bet neatradu tādu flight call.


asaris 24.marts, 23:23

Mērkaziņa? http://www.putni.lv/galgal.htm


Irbe 24.marts, 23:00

Fotogrāfijā zosis


Irbe 24.marts, 22:51

It kā baltvēderi


dziedava 24.marts, 21:54

Oho!! Tā gan interesanta! Viena versija Physarum decipiens, bet neesmu droša.


marsancija 24.marts, 21:35

Nu, līdz mikroskopijai man vēl tālu:) Paldies!


dziedava 24.marts, 21:23

Mikroskopiskie pētījumi šīm divām sugām vēl nav radījuši sajūtu, ka uz aci droši atšķiramas. Varbūt ar laiku.


Ansis 24.marts, 21:15

Daugavpils saraksta veidotājas tika informētas. Par viņu darba spējām neradās labs priekšstats.


marsancija 24.marts, 20:47

Paldies, Julita, par sūnu noteikšanu, bet arī šeit vajadzīga Tava palīdzība!


Ziemelmeita 24.marts, 20:46

Vai šis nav saistīts ar kukaińu pasauli?


IlzeP 24.marts, 20:29

Ļoti jauks komentārs Uldim izdevies, būs jāiekopē kaut kur vēsturei :)


Ziemelmeita 24.marts, 20:05

Paldies,Artur un Uģi. Pa ziemu piemirsies.


Ziemelmeita 24.marts, 20:02

Paldies,Julita.


marsancija 24.marts, 19:37

Kas šādi pārveido baltalkšņa jaunos dzinumus?


marsancija 24.marts, 18:55

Pūkainā zemzālīte (Luzula pilosa).


adata 24.marts, 18:25

2023.gada augusta vētrā viens stumbrs pagalam.


roosaluristaja 24.marts, 17:45

Jā, droši vien, ka ir


Kiwi 24.marts, 17:17

Uldi, paldies par labojumu! Piefiksēju, ka nepareizi uzspiedās. Vai nebūs nektrija?


roosaluristaja 24.marts, 16:46

Tā kā piezīmēs rakstīts "DA virz", tad ticams, ka ne tur pirksts aplikācijā iebakstījās.


Rolis 24.marts, 16:35

80 zosis nositušās vēja turbīnās?! Šis izskatās būs pirmais gadījums pasaulē tik masveidīgai zosu sadursmei ar vēja elektrostacijām... Pie tam vietā, kur to nav...


nekovārnis 24.marts, 16:30

Paldies, Uģi! :)


Ziemelmeita 24.marts, 15:30

Man izskatās savādāka, bet varbùt maldos. Noaugušas apses, gan augošie koki,gan kritalas.


roosaluristaja 24.marts, 15:26

Pleurozium schreberi varbūt. Vispār es pazīstu dažas sūnas, bet bildēs viņas bieži izskatās ļoti jocīgas.


roosaluristaja 24.marts, 15:24

Jaunībā šī ļoti parastā suga var izskatīties apmēram tā. Vispār viņa ļoti dažādi var izskatīties. Kādreiz Latvijā bijā tāds Toļiks Gorbunovs, kurš vienmēr izskatījās vienādi, gan kad bija komunists LPSR, gan, kad Saiemā sēdēja LR. Iemācies vienreiz un vienmēr atpazīsi. Ar Fomitopsis pinicola tas neiet cauri.


roosaluristaja 24.marts, 15:18

Manuprāt lielā greizkausīte.


ekologs 24.marts, 13:29

Četrplankumu melnmārīte (Exochomus quadripustulatus) :)


ekologs 24.marts, 13:26

Manuprāt Zebiekste (Mustela nivalis) :) Aste īsa un viscaur balta.


dekants 24.marts, 12:49

Ir pareizi :)


zinzin 24.marts, 11:58

Par balss atbilstību putnam neesmu pārliecinàta, bet vizuāli bija labi saredzama.


roosaluristaja 24.marts, 11:27

Tumšā nebūs. Ja mājas pīles te nav piedalījušās, tad meža pīle ar kreiso apspalvojumu


roosaluristaja 24.marts, 11:18

Piepe nebūs. Poru nav. Bet virspuse ir ļoti dīvaina. Domāju, ka Streum fasciatum (subtomentosum). Trīs reizes gāju cauri ziņojumam ar PictureThis, kamēr viņa piedāvāja šo variantu. Klasisks gadījums, kā sajaukt galvu aplikācijai.


adata 24.marts, 11:06

Jauki, un vēl aizsargājams!


adata 24.marts, 11:04

Paldies, Margarita! Tāpēc bija aizdomas, kā varbūt kas cits!


dziedava 24.marts, 10:29

Un kā minimums kā sinonīmam tam tad obligāti jāparādās arī Dabasdatos, jo oficiālajās publikācijās ir šis nosaukums un līdz šim to latviski zinātu tikai šādi - dabā bija grūti atrast vajadzīgo sugu, ja prātā tikai latviskais, ko zinu jau sen.


dziedava 24.marts, 10:27

Ansi, bet kāpēc tad tiktikko publicētajā sūnu sarakstā nav šis nosaukums?! Abos oficiāli publicētajos sūnu sarakstos ir kroklapes. Ja tas ir bijis tik nepareizs, tad vajadzēja brēku par to celt laicīgi, lai vismaz jaunajā sarakstā būtu pareizi, - neesmu tādu diskusiju nekur manījusi.


Irbe 24.marts, 10:25

Šis ir sila cīrulis


Ansis 24.marts, 09:59

Tagad vajadzētu būt īstajam nosaukumam. "Kroklape" uzskatāms par sinonīmu, kas lietots dažās publikācijās. Tas atspoguļo plaši izplatītu morfoloģisko pazīmi, kas vērojama arī citām Drepanocladus ģints sūnām, no kuras nodalīta Sanionia. Sūnas nosaukums dots par godu prūšu botāniķim Karlam Sanio, kurš bijis docents Kēnigsbergas universitātē 19.gs. otrajā pusē.


adata 24.marts, 08:44

Nu, jā. Mežirbei, cik saprotu, vajadzīgs pamatīgs meža masīvs, te tik tādas strēmeles. Lai gan biotops atbilstu- koku dažādība, brikšņi, smiltis pieejamas un strauts. Un tā neies baroties pļavā.


IlzeP 24.marts, 08:12

Pēc apraksta liekas, ka redzēta laukirbe.


adata 24.marts, 08:06

Va pēc mēsliem var atšķirt?


adata 24.marts, 08:04

Nu es tagad apjuku! Varbūt man tomēr ir laukirbe ne mežirbe? Tās ir tik līdzīgas pēc uzvedības, biotopa (abas var būt mežmalā, kas robežojas ar pļavu). Arī mēsli līdzīgi. Tā peļķe pļavā atrodas kādus 60 soļus no mežmalas, no mana skatu punkta 170 soļus. Vienīgi palika prātātā žiglais pārskrējiens, izslienoties apkārtnes vērošana un gaiša (pelēka) krūtiņa. Pārāk tālu lai redzētu "pakavu". Vai mežirbei no attāluma būtu gaiša priekšpuse?


Ziemelmeita 24.marts, 07:32

Paldies,Uldi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:29

Jā, sarkanblakts interesantu fonu atradusi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:27

Paldies,Vija.


Ziemelmeita 24.marts, 07:26

Paldies,Julita.


IlzeP 24.marts, 07:16

Jau gribēju jautāt, vai latviskajā nosaukumā nav kļūda, kamēr sapratu, ka jālasa nevis sīkas-knābīte, bet sīk-as-knābīte... Ļoti sarežģīts nosaukums.


IlzeP 24.marts, 07:13

Man iesniegtajā sarakstā kroklape ir tikai kā sinonīms. Bet latviskos nosaukumus mēs jebkurā brīdī varam/varēsim mainīt.


marsancija 23.marts, 23:45

Paldies, Uldi!


marsancija 23.marts, 23:42

Pēc biotopa grūti spriest- laukirbe vai mežirbe. Vairāk gan sliecos uz mežirbi, jo apkārtnē vien nelielas pļaviņas un izcirtumi. Pārsvarā meži un krūmāji.


Igors 23.marts, 23:20

Peļu klijāns gaiša variācija


dziedava 23.marts, 23:10

Pēc kā var pateikt, ka tā nav kādas parastākas sugas nepieaudzis eksemplārs?


pustumsa 23.marts, 22:37

Paldies. Aplikācijā neatradu.


Lemmus 23.marts, 22:28

Oho! Apsveicu! Brīnos,kā šo sugu var pamanīt un noteikt,izskatās izteikti neizteiksmīga. :))


CerambyX 23.marts, 22:16

Manuprāt, tomēr bērzu


ekologs 23.marts, 22:16

Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis) :)


nekovārnis 23.marts, 22:11

Paldies, Uģi! :)


VijaS 23.marts, 22:09

Bildē zilā vizbulīte.


dziedava 23.marts, 22:05

Nez kāpēc šai ģintij nebija īstais latviskais nosaukums, nomainīju. Ceru, ka Ornitho būs kroklapes, kā būtu jābūt.


nekovārnis 23.marts, 21:42

Tā baigi nepētīju, bet cik redzēju tik tādas apaļas/spīdīgas.


pustumsa 23.marts, 21:35

Paldies! Nepaspēju vēl noteicējā atrast. Nebiju tādu vēl manījusi.


dziedava 23.marts, 21:22

Oho, izskatās kā jaunas, t.i. šogadējās, kaut vajadzētu būt rudens sugai. Neviena saplaisājusi, ar birstošu sporu masu nebija?


Osis 23.marts, 20:52

Paldies Uģi!!!


Osis 23.marts, 20:51

Paldies Uģi!!


Irbe 23.marts, 18:02

Melnais mežastrazds M


Kiwi 23.marts, 16:16

Paldies par sugu noteikšanu, Julita!


Kiwi 23.marts, 16:15

Paldies par statusa labojumu, Uldi! Man arī pēc caunas izskatījās, bet negribēju aiztikt, suns bija jāpievaktē, lai neaiztiek.


roosaluristaja 23.marts, 15:21

Izskatās pēc caunas


ekologs 23.marts, 15:09

Izlasīju komentāru un uzspiedu uz bildes, tad arī sapratu :) :) :)


CerambyX 23.marts, 14:55

Labs fons! :D


ekologs 23.marts, 13:27

Skrejvabole nē, Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


dziedava 23.marts, 12:39

Vai var būt Hypnum pallescens?


dziedava 23.marts, 12:33

Priekš pirmā mēģinājuma ļoti labi! :) Jā, nav vienkārši dabūt nost. Reizēm ir tik daudz, ka ar adatu pabaksta un paši viegli nobirst, pat ja neredz, kur jābaksta.


mufunja 23.marts, 11:54

Paldies Julita. Es tās atradu mājās, varētu teikt nejauši. Un tie ir tik mazi, ka man bija grūtības tos atdalīt no mizas. Es nezinu, kā ar šiem strādāt.((


dziedava 23.marts, 10:33

Citreiz jāmēģina ārējo apvalku sabildēt vislielākajā tuvinājumā, jo tas ir svarīgs parametrs. Tāpat sporas vēlams samērīt vairāk un uzrakstīt no kāda līdz kādam izmēram diametrs, jo no dažiem mērījumiem grūti saprast vidējo. Līdzīgas ir Licea minima un Licea pygmaea. Tā kā es pēdējo neesmu redzējusi, tāpēc nav pārliecības, kādai tai jāizskatās. L.minima sporām tipiski jābūt 10-12 mkm, kamēr L.pygmaea - 12-13 mkm. Te pēc sporām vairāk velk uz L.pygmaea. Būtiska atšķirības pazīme šīm sugām skaitās sporu masas krāsa, ko bez pieredzes grūti saprast. L.minima sporu masai jābūt sarkanbrūnai, kamēr L.pygmaea - tumšbrūnai. Vairāk tomēr nosveros uz to, ka te nav tumšbrūna, bet drusku sarkanīga, tāpēc izšķiros par L.minima. Bet vieglāk būtu bijis, ja būtu izdarīts tas, ko rakstīju sākumā.


ekologs 23.marts, 10:30

Sugas precīzākai noteikšanai sikspārni, ja iespējams, ir jānofotografē no dažādām pusēm - seja, ausis, apakšdelmu, kažoka un ādas krāsu. Tomēr, ir sikspārņi, kurus vizuāli vien pēc fotogrāfijas atšķirt ir praktiski neiespējami. Un protams, fotogrāfēšana, sevišķi ziemošanas periodā, ir jāvēic tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu sikspārņu mieru.


ekologs 23.marts, 10:22

Brūnais garausainis (Plecotus auritus) tas nebūs. Brūnajam garausainim, kā jau nosaukums saka priekšā, ir samērā garas ausi un izteikti gareni auss radziņi. Ši būs Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii) :)


VijaS 22.marts, 23:30

Nākamā "sērija" divus gadus senākam novērojumam https://dabasdati.lv/lv/observation/a299001e56dda33e0be799aeb998f946/ 6.-8. bildes - 04.11.2023. 9.-12. bildes - 18.02.2024. 13.-15. bides - 21.03.2024.


VijaS 22.marts, 23:13

15.-16. bildes - 02.04.2022. 17.-18. bildes - 04.05.2022. 19. bilde - 30.10.2022. 20.-21. bildes - 23.04.2023. 22.-23. bildes - 22.10.2023. Tālāk seko nākamais novērojums https://dabasdati.lv/lv/observation/2f4ff14afbe83e2aba34839c07cc54cd/


ekologs 22.marts, 21:58

Airvabole (Dytiscus sp.), bet sliecos uz Dytiscus dimidiatus. :)


Ziemelmeita 22.marts, 21:03

Paldies,Ansi par labojumiem.


dziedava 22.marts, 19:29

Paldies, Ansi, tā man arī likās, tikai prātā bija, ka tāda aug uz izgāztām saknēm, kas te nebija.


roosaluristaja 22.marts, 18:56

Varbūt vilka


Vīksna 22.marts, 17:49

Paldies !


Gaidis Grandāns 22.marts, 13:11

Mežirbe


VijaS 22.marts, 11:59

Domāta taču tā tumšā, vai ne? Skaista kompozīcija :)


guta7 22.marts, 11:29

Jā, lapukoks.


roosaluristaja 22.marts, 09:26

Varbūt stirna


mufunja 22.marts, 09:13

Paldies Renāte, es paskatīšos.


roosaluristaja 22.marts, 09:07

Ticams, ka Fomitiporia punctata (ja subtrāts lapu koks)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts