Aktīvie lietotāji: 370 Šodien ievadītie novērojumi: 17 Kopējais novērojumu skaits: 2207433
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Klepera mūžizglītības instruments
Pievienots 2022-12-31 19:27:45

Daba uzasina ziņkāri, saka Andris Klepers, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors un sociāli humanitāro pētījumu institūta vadošais pētnieks, Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedrs jau gandrīz 30 gadu. Agrā zēnībā sācis veidot savus "dabasdatus", novērojumu pierakstu burtnīcas, Klepers rezultātā kļuva par vienu no 2008. gada decembrī atklātā portāla dabasadati.lv idejas autoriem un veidotājiem un līdz pat šai dienai ir aktīvs ziņotājs (2. vieta novērojumu skaita ziņā (52 530 novērojumi, 10 406 fotogrāfijas, ziņotas 2076 sugas, lielākoties putni, taču Klepers ir arī 3. vietā pēc naktstauriņu novērojumu skaita – 2941, 6. vietā pēc spāru novērojumu skaita – 437, ziņo arī augus, sēnes, vaboles...).


Andris Klepers Jaunzēlandē 2020. gadā. Foto no personīgā arhīva.

Dabasadatus Klepers sauc par lielisku mūžizglītības instrumentu un neaizmirst piebilst, ka Dabasdatu ziņotājiem ir garantētas interesantas vecumdienas, jo vienmēr atradīsies sarunu biedri par pašu interesējošām tēmām. Savukārt dabu viņš salīdzina ar teātri, kas tiek spēlēts novērotājam vienam. "Man ļoti patīk teātris, kas spēj mani pārsteigt, tikai dabā tev jābūt drusku lielākai sagatavotībai, lai tu varētu piedalīties izrādē un zinātu, kur paslēpties un atrasties, lai izrādi nepārtrauktu." Arī šo sagatavotību dod darbošanās Dabasdatos.

Savā putnu vērotāja stāstā, kas redzams vietnē youtube, tu atklāj, ka esi audzis lauku, faktiski meža mājās, tāpēc tā interese par dabu. Tad uzreiz gribu jautāt, vai latviešu jaunajai paaudzei šī interese nemazināsies, jo tagad bērni laukos aug arvien retāk?

Manas trīs meitas šobrīd arī aug meža mājā paralēli tam, ka viņām ir arī modernā dzīve, draugi un tehnoloģijas. Protams, redzu atšķirību no mūsu paaudzes, kas ar bērnišķīgu ziņkārību pētīja apkārtni. Bet ir arī fons, kas vajadzīgajā brīdī ļaus būt atpakaļ pie vērtībām. Ir arī otra lieta, ko rāda augsti attīstītas valstis un sabiedrības: cilvēkam vairāk nošķiroties no dabas, nedzīvojot tajā meža mājā, rodas arvien lielāks pieprasījums pēc tās, un viņš vēl aktīvāk meklē šo saikni – tai skaitā putnu vērošanu, kas Holandē, Lielbritānijā un dažā citā Rietumu valstī jau ir miljonu aizraušanās. Mums kā ziemeļniekiem saikne ar dabu ir daļa no mūsu identitātes – četri gadalaiki, saules sagaidīšana un pavadīšana... Ja mēs vairs nedzīvosim meža mājās, tad izteiktāk pievērsīsimies ar dabu saistītiem hobijiem un nevalstiskajām organizācijām, vārdu sakot, īstenosim savu tiekšanos pie dabas savādāk. Es teiktu, ka tas jāapzinās kā sabiedrības pārmaiņu process, nevis kritisks apdraudējums, intereses zudums.

Tev tātad vēl bija pilna izglītība mežā.

Jā, bet neformālā, jo es pat bērnudārzā neesmu gājis. Daba spēj ļoti dabiski uzasināt ziņkāri, kura vēlāk ir viena no centrālajām motivācijām izzināt, izglītoties.

Jau bērnībā tevi visvairāk interesēja putni?

Mani ļoti interesēja makšķerēšana, zivis. Tad sapratu, ka tas atrauj no lauku darbiem un aizved pie vietām, kas nav mūsējās, vārdu sakot, pie ģeogrāfiskiem atklājumiem – tas vēlāk ietekmēja arī manu studiju izvēli. Ar putniem bija tā, ka gāju līdzi medībās kā dzinējs, pamēģināju arī ar bisi nomedīt savu pirmo šnepi, sapratu mednieka adrenalīnu, bet palika arī slikta pēcsajūta. Vēlme redzēt, ka dzīvība turpinās, pārņēma vēlmi nogalināt, un es pārgāju uz fotografēšanu. Tātad paaudzēs manī ieliktais mednieka instinkts ir saglabājies sajūtā "ātri pamanīt un nospiest".

Viens no maniem pirmajiem algotajiem darbiem bija kāpostu balteņu iznīcināšana, vectēvs man par to maksāja ar konfektēm "Bārbele" – par vienu taureni viena konfekte. Vārdu sakot, interese man bija par dažādām grupām, bet šo interesi varēja visādi ievirzīt. Intereses ievirzi uz putniem noteica tas, ka Ornitoloģijas biedrība ir labāk nostādīta kā cilvēkus iesaistoša un uzrunājoša biedrība. Mani vecāki atbalstīja manus braucienus uz Dabas muzeju, kur Māris Strazds rīkoja putnu pazīšanas kursus, viņiem pašiem arī tas bija interesanti. Vārdu sakot, liela loma ir pētnieku autoritātei.

Nu, arī pētāmo objektu Latvijas ornitologiem ir vairāk nekā, teiksim, zīdītāju pētniekiem.

Divtūkstošo gadu sākumā, kad ieviesās interneta kustība, Agris Celmiņš palīdzēja man noformulēt mūža hobiju, to, ka putnu vērošana var būt ne tikai zinātnei. Es jau biju soļa attālumā no profesionālas ornitoloģijas, bet Celmiņš manu azartu ievirzīja kolekcijas veidošanas virzienā, kur var meklēt jaunas sugas un novērojumus apspriest domubiedru grupā uzreiz, nevis gaidīt biedrības biedru konferenci vai publikāciju. Tikos arī ar ārzemju putnu vērotājiem, un tas manu ziņkāri saveda kopā ar mednieka instinkta radīto azartu. Tā ir iespēja veidot nenogalināto trofeju kolekciju, kur vērtīgs ir arī ar trofejas iegūšanu – redzēšanu – saistītais stāsts. Tāpat kā makšķernieku un mednieku stāstos, arī šeit ne mazāk vērtīgi ir arī stāsti par nedabūšanu: "Braucu, gaidīju, nebija…"

Cik sugu ir tavā Latvijas putnu sarakstā? Jeb tas neaprobežojas tikai ar Latviju?

Cenšos iet plašāk, jo mana darbība ir saistīta ar tūrismu un ceļošanu, un diezgan ilgu laiku profesionāli biju ārpus Latvijas. Man ir gan pasaules, gan Eiropas, gan Baltijas saraksts. Latvijas putnu sarakstā man ir 307 sugas. Līdz trīssimtnieku klubam nav viegli nonākt, tur jau sākas diezgan lieli retumi (Igaunijā varbūt to izdarīt ir mazliet vieglāk, bet Lietuvā tikpat grūti kā pie mums). Gavilēšana par ciparu man nav pašmērķis, bet dzinulis gan, tas dod labu fokusu. Piemēram, šobrīd viena no trūkstošajām sugām man ir garastes klijkaija, un es, protams, esmu izpētījis Latvijas novērojumus, ļoti pievēršu uzmanību ziņojumiem Dabasdatos, zinu, kurā sezonā kurās vietās man vajadzētu būt. Tas zināmā mērā veido manu dienaskārtību 2023. gada septembra pirmajai nedēļai.

Latvijas putnu saraksts samērā ar citiem man ir pakāpi svarīgāks. Gandarījumu var gūt arī ar, piemēram, kādas sugas vēlāko rudens vai agrāko pavasara novērojumu.


Morinella tārtiņi Eudromias morinellus Užavas lejtecē 14.08.2018. (23 putni
lielākais Latvijā reģistrētais šīs sugas īpatņu skaits.) Foto: Andris Klepers

Tagad tu dabā dodies speciāli vērot putnus un pārējo tikai piebildē klāt?

Viss atkarīgs no sezonas. Piemēram, eju agra pavasara sūnu tūrē. Man ir specifiska interese par tām dzīvības formām, kas dzīvo desmit minūšu gājiena zonā ap manu viensētu. Tur mani interesē arī dienastauriņi, spāres, vaboles… Tas ir mērogs, kurā to visu var aptvert. Tālāk gan prioritātes pakārtojas putniem.

Sugas nosaki pats vai izmanto citu palīdzību?

Cenšos pats, man patīk pašizglītība, diezgan daudzus noteicējus esmu iegādājies, arī spāru, tauriņu… Latvijai jaunu sugu noteikšanai, protams, ekspertu slēdziens ir svarīgākais, bet esmu dažreiz pats izteicis aizdomas, kas par sugu tā varētu būt. Dažreiz mans minējums ir bijis arī stipri garām... Man patīk rakt dziļi, un tad reizēm jārēķinās ar laika faktoru – vai man pietiks laika rakt dziļi jeb lielāka vērtība būs no tā, ka ievietošu piecas bildes vairāk?

Tu esi portāla dabasdati.lv idejas autors un veidotājs. Kā tas notika?

Tas Latvijas Dabas fonda laikos saturiski sakrita ar vēlmi radīt kaut ko paliekošu, kur varētu iesaistīties vairāk cilvēku. Es tajā laikā pieskatīju, ko dara citās zemēs – Zviedrijā, Somijā. Zviedriem tad jau bija izveidots tāds "digitālais Linnejs" Artportalen. Tajā laikā paralēli studēju tūrismu un redzēju, ka pieaug cilvēku vajadzība iesaistīties, pašiem radīt saturu, kuru tad paši arī grib patērēt. Biju arī redzējis, kā strādā latvijasputni.lv un putni.lv – Kārlis Millers, Agris Celmiņš. Tur ir cilvēka faktors – ja tu esi slims vai izbraucis, pāris dienas nevari to ziņu izlikt ēterā, bet mums jau gribas ziņu lasīt uzreiz, brīdī, kad ieskatāmies telefonā.

Idejas aktīvs atbalstītājs tobrīd bija Ainārs Auniņš, viņš nodrošināja nepieciešamo zinātniskumu kategoriju veidošanas ziņā. Ja portāla veidotāja būtu Ornitoloģijas biedrība, tur būtu tikai putni, bet Latvijas Dabas fondam bija svarīgas arī pārējās grupas. Tad nu Mārcis Tīrums un Rolands Lebuss no Ornitoloģijas biedrības palīdzēja veidot Dabasdatu putnu daļu, es pārraudzīju idejisko, grafisko un funkcionālo daļu, kā šodien teiktu, no lietotāja perspektīvas, bet Ainārs Auniņš veidoja datubāzes struktūru, lai varētu dot precīzu uzdevumu programmētājam un lai mēs visi saprastos un runātu vienā valodā.

Portāla nosaukuma versijas bija vairākas, Dabasdati to skaitā. Izšķirošs bija Ingas Račinskas, tobrīd Latvijas Dabas fonda vadītājas, verdikts.

Portāla atklāšana 2008. gada 3. decembrī. Foto no Latvijas Dabas fonda arhīva.

Kādas bija pārējās versijas?

Viena bija esredzeju, ar domu, ka cilvēks, uz kuru mēs tēmējam, nav regulārs dabā gājējs, bet viņam daba nav vienaldzīga un ik pa brīdim viņš dabā dodas. Tad, piemēram, satiekoties diviem paziņām, saruna sākas: "Es redzēju jocīgu taureni," vai ko citu. Šo versiju tomēr neizvēlējāmies, jo citreiz dabas objekti tiek meklēti speciāli, nevis tiek nejauši ieraudzīti. Vēl viena versija bija ar "dabu" citādā locījumā, bet, tā kā runa ir par datu uzkrāšanu, tika izvēlēti Dabasdati.

Cik ērti lietotājam, tavuprāt, ir Dabasadati?

Sākumā bija vesela grupa skeptiķu, kuri teica, ka mēs nespēsim vien izķert visas tās aplamības un nepatiesības, kuras tur ziņos iekšā. Šā skatījuma pārvarēšanai ir bijis vajadzīgs laiks, lai pārliecinātos, ka ziņotāji ir cilvēki, kas paši arī grib lasīt to saturu, kuru viņi ziņo. Otra lieta – jebkuros lielajos datos ir zināms procents tā saukto datu trokšņu. Kaut vai nejauši nospiedusies cita suga, piemēram. Taču sociālā kontrole ir efektīva, šādas kļūdas tiek ātri pamanītas un labotas.

No šodienas viedokļa es teiktu, ka Dabasdati pilda vairākas funkcijas, kuras tika paredzētas jau pašā sākumā. Platformas vienojošais elements ir iespēja taisīt uz datiem balstītus spriedumus, gūt labākas zināšanas par sugu izplatību. To, protams, nevajag pārvērtēt, jo jebkurš sistemātisks, zinātnisks monitorings būs pārāks, Dabasdatu ziņām ir lielāks gadījuma rakstura īpatsvars.

Līdzās datu ražošanai zinātnes vajadzībām otra Dabasdatu funkcija ir interesentu komunikācijas platforma. Ja gribam diskutēt par mums svarīgām ziņām attiecībā uz kādu dzīvās dabas grupu, tad varam to darīt. Protams, funkcionāli vienmēr var kaut ko pilnveidot, Dabasdati kā platforma tehniski nav ideāla, tomēr kā vietne, kur tikties cilvēkiem, kuri labprāt dalās ar saviem novērojumiem, tā ir sasniegusi savu mērķi, un arī liela daļa datu ir gan papildinājuši monitoringus, gan devuši papildu datus liegumu veidošanai. Ir arī trešais līmenis – ja kāds jūt, ka viņam ir vajadzīga sabiedrības iesaiste, tad Dabasdatu platforma tiek izmantota, vai tā būtu, piemēram, ziemojošo ūdensputnu uzskaite vai latvāņu izplatība, un rezonanse ir. Tas, manuprāt, ir katras dabas un vides aizsardzībā strādājošas nevalstiskas organizācijas sapnis – lai tai būtu simti aktīvu biedru. Dabasdatiem aktīvu biedru ir tūkstošiem. Formāla statusa viņiem nav, bet tieši neformāla vēlme rada to, ka Dabasdati strādā līdzīgi feisbukam, tikai šaurākā veidā. Tā ir tendence, kura tika notverta un kuru Dabasadatu platforma nes, un nav jābaidās, ka kādā brīdī tas var transformēties drusku savādāk.

Ko tu domā, minot portāla iespējamu transformēšanos?

Piemēram, sākumā mēs domājām, ka lielāka nozīme būs nikiem, cilvēku ziņojumiem ar izdomātu iesauku. Redzam, ka sociālo mediju vidē tas rada dažas blaknes, pilnīgi inkognito reizēm kāds kādu aizskar, pilnīga anonimitāte traucē komūnai būt aktīvākai, traucē arī kontaktēties pa tiešo, ja nezini, kas stāv aiz aktīva segvārda. Sākumā bija dažādi pamatojumi, kāpēc kāds negribētu atklāt savu identitāti. Ļoti caurspīdīgu politiku īstenojošās ziemeļvalstis piedāvā citu versiju: vai nu vārds vai "anonīms".

Arī tīri tehniski varētu būt izmaiņas. Piemēram, ja šodien man ir viena bilde, kurā redzams gan ziedošs augs, gan kādi kukaiņi pie tā, tad es nevaru pie tās bildes ieziņot trīs sugas. Transformācijas ir iespējamas, nav jāieciklējas tikai uz vienu informācijas iesniegšanas veidu. Svarīgi ir saglabāt lielās lietas, nebaidoties, ka kādas atsevišķas funkcijas varētu nākt klāt vai vizuāli mainīties.

Sākumā, motivējot cilvēkus iesaistīties, mēs teicām: šī ir tava virtuālā dienasgrāmata. Viena lieta ir, ja tu dienasgrāmatu raksti savā kladītē, bet cita, ja tu ļauj arī citiem tai piekļūt šajā digitālajā kladītē. Tā kā šajā gadījumā tavu ierakstu var komentēt un pat apstrīdēt, dažam labam Dabasdatu publika varbūt ir šķitusi piekasīga, toties savā individuālajā kladītē dažs kļūdains ieraksts varētu stāvēt ilgi, nevienas vērīgas acs nelabots. Motivācija, kāpēc ziņot Dabasdatos, var būt dažāda, ieskaitot sociālas atzinības gūšanu.

Pamatā tomēr Dabasdati ir mūžizglītības instruments. Par sevi varu teikt, ka, pateicoties Dabasdatiem, esmu spējis noteikt ap 600 naktstauriņu sugu. Ne bez ekspertu palīdzības, bet pirms tam man nebija pat nojausmas, ka mani tas interesē. Zināju dažas sugas, bet ekspertu palīdzība un atbalsts radīja ziņkāri nopirkt noteicēju un pašam pacensties. Tā var nonākt arī pie Latvijai nozīmīgiem atradumiem. Piemēram, gļotsēņu pētniecības attīstībā Dabasdatu loma ir ievērojama.


Zāģkode Incurvaria masculella (potenciāli jauna suga Latvijai) Priekuļu novadā 08.05.2020. Foto: Andris Klepers

Dabasdati ļauj arī neieciklēties tikai uz vienu sugu grupu, ja esi aktīvs dabā. Ja neveicas atrast kādu putnu, toties ieraugi retu augu vai skaistu gļotsēni, vari ziņot par to, un tavs gājiens dabā nav bijis pa tukšo.

Tu savus dabasdatus, savus pierakstus sāki veidot stipri ātrāk. Pats izdomāji, ka tādi pieraksti jāveic, vai no kāda noskatījies?

Nekāda parauga man nebija. 1987. gadā man uzdāvināja kalendāru ar ailēm, kurās droši vien būtu lietišķi jāraksta, ar ko kurā brīdī ir sarunāta tikšanās, vai kaut kas tamlīdzīgs. Taču man deviņu gadu vecumā nekādas lietišķas tikšanās nebija sarunātas, un tad es tajās ailēs rakstīju, ar ko esmu ticies dabā – ar ūdru, ar melno stārķi… Tātad mana hronika, regulāri pieraksti sākās jau 1987. gadā. Tie pieraksti ir sagalabāti, un būtu iespējams tos daļēji digitalizēt un kaut vai Dabasdatos likt, pašas retākās lietas jau ir tur pārnestas. Bija viens posms, no kura man trūkst pierakstu – studijas, meiteņu laiks. Droši vien tāpat kā dabā, kad riestojot ikdienas lietas nojūk (smaida) un pēc tam atgriežas.

Tātad Latvijas dabu tu regulāri vēro jau 35 gadus. Kādas izmaiņas esi pamanījis?

Kad sāku vērot, braukājot ar divriteni pa pagastu, ievēroju stārķu ligzdas. 1991. gadā iestājos Latvijas Ornitoloģijas biedrībā. Tur Māris Strazds un Jānis Priednieks mani, skolēnu, ieinteresēja par stārķu ligzdu uzskaiti. Toreiz izdarīju pārsteidzīgu secinājumu, uzskatīju, ka ar stārķu ligzdas vērošanu septiņu gadu garumā esmu pierādījis klimata pārmaiņas, man sakrita, ka stārķis ligzdā Lizdoles ezera krastā katru nākamo gadu atgriezās par vienu vai divām dienām ātrāk nekā iepriekšējā. Protams, ar tikai vienu novērotu ligzdu un tik nelielu vērojumu skaitu nedrīkstēja tādu secinājumu izdarīt, bet man jau zinātniskas pieredzes nebija. Skatoties savus pierakstus, varu teikt, ka ir bijušas vietas, kur melnos stārķus senāk esmu novērojis biežāk savos braucienos ar divriteni vai makšķerēšanas gājienos. Šīs sugas aizsardzība un kopējā mežsaimniecības politika nav gājusi par labu melnajam stārķim. Bet ir arī cita veida novērojumi – atceros, 90. gados pie zivju dīķa blakus manām mājām redzēju jūraskraukli. Nezināju, kas tas ir, nespēju noticēt, ka tas varētu būt jūraskrauklis, un mēģināju savu redzējumu norakstīt uz kādu citu iespējamu sugu. Drīz vien izrādījās, ka jūraskrauklis ir sācis iedzīvoties arī ārpus savām tradicionālajām vietām.

Tā dabas vērotājam ir īpaša sajūta – zini, kas ir tas, ko esi ieraudzījis, bet netici, ka tas tiešām ir viņš.

Jā, pats mēģināju apgāzt to, ko redzēju savām acīm. No saviem senākiem pierakstiem atceros, kā reiz vecāmāte atnesa divus nosalušus putnus un teica: "Re, sniedzītes nosalušas, barga ziema". Kopš tā brīža nekad neesmu redzējis nosalušas sniedzes.

Pārmaiņu dabā ir daudz. 1994. gadā sāku griežu uzskaiti. Turpinu to veikt joprojām. 20 gadu laikā esmu redzējis, kā mainās vide, kā pazūd vienas mājas un tiek uzceltas jaunas. Monitoringa bezkaislīgā iespēja, katru gadu atkārtojot vienu un to pašu, ļauj redzēt, kā izzūd naturālā saimniecība un kā griezes iejūtas jaunajās iespējās. Tātad ar šiem novērojumiem varu arī izsekot tam, ko sauc par pielāgošanos, redzu, kā griezes atrod jaunas teritorijas.

Kuras pārmaiņas tevi visvairāk satrauc?

Pamestība un pārmaiņas lauku ainavā, kas nes līdzi ne tikai kultūras mantojuma, bet arī dabas un cilvēka sadzīvošanas zaudēšanu. Nekad nelietoju vārdu "zālājs", tas ir pārāk formāls, saku "pļavas un ganības" – tās izzūd, un tas ir arī mūsu identitātes apdraudējums. Man notecēja asara, kad manu vecāku saimniecībā, kur dzīvojušas padsmit paaudzes un kur vienmēr ir bijuši lopi, laidars pēdējo gadu tika lietots kā laidars. Droši vien pārmaiņas tradicionālajā lauku sētā, tās izzušana, ir neatgriezeniska. Ja nu tikai hobija veidā to var uzturēt.

Kuri putnu novērojumi tev ir sagādājuši lielāko gandarījumu?

Latvijai jauna suga – Sibīrijas čakstīte Saxicola maurus, ko 2021. gada 9. oktobrī mums izdevās noteikt kopā ar Ivaru Brediku un Jāni Ukasu. Bišu dzeņa ligzdošana Latvijā, ko mums nejauši izdevās apstiprināt. Starp citu, putni man ir iedevuši pilnīgi citu motīvu ziemas uztveršanai. Retumu meklēšana ziemā vai jaunu ziemotāju meklēšana ir ārkārtīgi interesanta!


Sibīrijas čakstīte Saxicola maurus pie Nīcas laukiem netālu no Jūrmalciema 09.10.2021. Foto: Andris Klepers


Ziemojoša vistilbe Lymnocryptes minimus Valmierā 10.12.2022. Foto: Andris Klepers

Lielākais prieks tev tātad ir par Latvijai jaunas putnu sugas ieraudzīšanu. Ko tu teiktu, ja ieraudzītu rudo gārni?

Esmu tam gatavs! Rudo gārni Ardea purpurea esmu redzējis Āfrikā, Spānijā un dažā citā valstī, zinu, kā viņš izskatās, kā uzvedas, ir jau nojausma, kur viņš varētu būt meklējams. Esmu dažkārt jau noķēris šo sajūtu "vai nav rudais?", bet atbilde ir bijusi – nē, nav rudais, ir tikai pelēkais, bet saules atspīdumā… Jā, rudā gārņa parādīšanās Latvijā ir gaidīta.

Un tas notiks ja ne 2023. gadā, tad kādā no nākamajiem… Esi teicis, ka dabasdati.lv garantē ziņotājiem interesantas vecumdienas, jo vienmēr būs, ar ko kontaktēties.

Pilnīgi noteikti! Turklāt šie kontakti ir ar virtuālajiem vērtību draugiem, tātad nav jātērē laiks formālām iepazīšanās frāzēm, var iet uzreiz dziļi interesantās detaļās. Ļoti mainīgajā pasaulē tas palīdz iegūt emocionālu stabilitāti, nemainīgas pasaules izjūtu.

Egīls Zirnis

2022-12-31

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Linaria vulgaris - 2025-07-19 bitene
Apera spica-venti - 2025-07-19 kamene
Sonchus oleraceus - 2025-07-19 bitene
Papaver dubium - 2025-07-19 kamene
Nymphalidae sp. - 2025-07-19 bitene
Sagina procumbens - 2025-07-19 bitene
Silene latifolia (syn. Melandrium album) - 2025-07-19 kamene
Nezināms
Ignotus
@ aina
Pēdējie komentāri novērojumiem
Edgars Smislovs 18.jūlijs, 23:34

Dziesma vai sauciens dzirdēts/ierakstīts? Vizuāli īsti neatbilst ar izteikto rudo nokrāsu, uzacs svītras garumu un kāju krāsu.


VitaS 18.jūlijs, 22:28

Vai varētu būt Dolichovespula sylvestris?


VitaS 18.jūlijs, 20:24

Pirms diviem gadiem bija līdzīgs koksngrauzis un mēs ilgi pētījām ir/nav dzelksnīši vai tikai matiņi. Tad šoreiz zināju, ko meklēt :)


nekovārnis 18.jūlijs, 20:14

O, ļoti labi redzami dzelksnīši ūsu posmiņu augšdaļā. Pirmo reizi redzu tik labi dokumentētu Ropalopus clavipes pazīmi! :)


nekovārnis 18.jūlijs, 20:00

Tā kā reyi, bet sezonas beigās paskatīsies vēlreiz.


Ziemelmeita 18.jūlijs, 19:46

Paldies, Marek, par labojumiem!


nekovārnis 18.jūlijs, 19:30

Jā, tā izskatās :)


Ziemelmeita 18.jūlijs, 16:52

Paldies,Amanda un Uldi!


Alvis Āboliņš 18.jūlijs, 16:05

Atbrauca uz mājām bagāžniekā.


Amanda 18.jūlijs, 13:04

Gaigalas


Amanda 18.jūlijs, 13:03

Dzilnītis


Saulics 18.jūlijs, 10:54

Video: https://youtube.com/shorts/JmIuPj_JZME?si=NbA0Xxz3EDfW6knq


dziedava 18.jūlijs, 09:39

Skaidrs. Domāju, ka jāvar noteikt no foto, tikai vajag pieradināt redzi, kas ir kas. Cerams, ar laiku izdosies. :)


Kiwi 18.jūlijs, 09:09

Paldies, Uldi, par sugas noteikšanu!


Kiwi 18.jūlijs, 09:08

Paldies, Lilita!


Kiwi 18.jūlijs, 09:08

Julita, man tieši tāda pat asociācija - zemenes ar putkrējumu! :D Mazliet arī iegrābos tai putkrējumā... :) Diemžēl pavērot nevarēšu, jo biju aizbraukusi zemenēs uz komerclauku, nebija līdzi nekas, kur varētu ievietot paraudziņu.


dziedava 18.jūlijs, 08:45

Paldies, Lilita!


bitene 18.jūlijs, 08:31

Manuprāt, tas ir Akantu baltdadzis Onopordum acanthium


Mari 18.jūlijs, 07:25

Vai šis varētu būt Anastrangalia sanguinolenta ?


guta7 18.jūlijs, 06:46

Paldies par noteikšanu, Uģi! Neko tādu nebiju redzējusi.


FunnyFox 17.jūlijs, 22:02

Laimiņa ziedos palielā platībā ganījās milzīgs daudzums kameņu un bišu, un pa starpu ganījās viens skudrulītis.


Osis 17.jūlijs, 19:53

Paldies Uģi!


Amanda 17.jūlijs, 19:26

Pelēkais mušķērājs


IlzeP 17.jūlijs, 16:51

Paldies, Renāte!


zane_ernstreite 17.jūlijs, 07:56

Nu vismaz tomēr lapsene )) Paldies, Uģi!


Vīksna 17.jūlijs, 00:40

Paldies !


zemesbite 17.jūlijs, 00:37

Paldies, Uģi, par labojumiem! :)


zemesbite 17.jūlijs, 00:27

Dadžu, laikam, vienīgās ir melnas, bet, varbūt, jāmaina atpakaļ uz Bombus sp.?


CerambyX 17.jūlijs, 00:14

Jā, tā man ar izskatās, bet nu nomainīju uz Bombus sp. jo nu noteikti nav sylvarum :)


ekologs 16.jūlijs, 23:20

Manuprāt, Dadžu kamene (Bombus soroeensis).


CerambyX 16.jūlijs, 23:18

Varbūt arī E.maura


CerambyX 16.jūlijs, 23:12

Piekrītu Marekam - manuprāt, Formica truncorum ir ticamākais variants.


CerambyX 16.jūlijs, 23:05

Kārklu vai augļkoku


Divpēdis 16.jūlijs, 22:57

O, skaisti! Paldies, Marek!:)


zane_ernstreite 16.jūlijs, 22:54

Paldies, Uģi, par labojumiem/precizējumiem!


dziedava 16.jūlijs, 22:48

Zemenes ar putukrējumu .. vai saldējumu :DD Siekala tek, citās kategorijās grūti domāt. :) Būtu jauki, ja varētu pavērot, kā attīstās, jo varbūt baltais ragansviests, bet varbūt tomēr pārslainā cukurīte. Drīzāk jau ragansviests


Ziemelmeita 16.jūlijs, 22:44

Paldies,Uģi,par sugu noteikšanu un labojumiem!


mufunja 16.jūlijs, 22:41

Paldies,Uģis. Interesanti.


CerambyX 16.jūlijs, 22:34

Tie baltie ir no zāģlapsnes kāpura (tur uz lapas ar redzams) siekalām veidoti 'radziņi'.


dziedava 16.jūlijs, 22:29

Ahā, tad tomēr ragansviests, bet rūsganais.


dziedava 16.jūlijs, 22:26

Paldies, Uģi!


zemesbite 16.jūlijs, 20:44

Skaista :)


CerambyX 16.jūlijs, 20:24

Šis gan interesanti - var tik domāt un pīt teorijas kā un no kurienes parādījusies :)


nekovārnis 16.jūlijs, 17:10

Ja, piešauj aci šos Pseudovadonia livida var diezgan viegli atšķirt no pārējiem, pēc melnajām ūsām ar salīdzinoši īsajiem posmiņiem. Citiem ūsu posmiņi garāki, arī ķemveidīgāki.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 12:06

Paldies,Uldi! Tā jau izskatījās.


RedStar7 16.jūlijs, 10:30

Mazliet par sugu šaubos, jo vai upes zīriņam nevajadzēja būt melnai spārna malai?


RedStar7 16.jūlijs, 10:21

Ilgi pētīju to pieaugušo zīriņu, bet viennozīmīgas skaidrības man nav. Knābis tā kā būtu, bet astei pēc idejas jābūt garākai un vai kājām arī nebūtu jābūt īsākām? Bet blakus atkal ir cits zīriņš ar manāmi garāku knābi.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 09:06

Paldies,Lilita!


bitene 16.jūlijs, 09:05

Manuprāt, šis augs ir ārstniecības baldriāns. Madara noteikti nav, jo augam ir 5 vainaglapas.


nekovārnis 16.jūlijs, 08:16

Paldies, Uģi! :)


nekovārnis 16.jūlijs, 08:15

Šie mēdz būt diezgan raibi.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 07:30

Paldies,Ansi!


Mari 16.jūlijs, 07:21

Pladies, Marek! Samulsināja tie ļoti raibie segspārni, šis bija stipri atšķirīgs no pārējiem :)


CerambyX 15.jūlijs, 20:54

Osis + tāds tumšs krāsojums - manuprāt, arī lepidus.


VitaS 15.jūlijs, 17:15

Šis ir birztalas nārbulis (Melampyrum nemorosum).


VitaP. 15.jūlijs, 13:22

Šobrīd vairāk uz brūno.


zane_ernstreite 15.jūlijs, 09:41

Paldies, Ruslan, par precizēšanu!


ekologs 15.jūlijs, 00:01

Lai būtu lielāka iespēja noteikt sikspārni līdz sugai, protams, ja ir iespējams, tad būtu ieteicams nofotogrāfēt sikspārņa ausis un ausu radziņu formu :)


ekologs 14.jūlijs, 23:55

Cassida stigmatica?


guta7 14.jūlijs, 23:10

Marek, paldies par zilenīšu labojumiem!


VijaS 14.jūlijs, 23:09

Paldies, Marek, par labojumiem! :)


MJz 14.jūlijs, 22:57

Ja tā ir bilde no novērotā putna (nevis kaut kur paņemta), tad tā ir pietiekami laba, lai skaidri varētu pateikt, ka bildē ir melnais grifs.


Ivetta 14.jūlijs, 22:36

Paldies, Marek, par visiem noteiktajiem!


nekovārnis 14.jūlijs, 21:57

Domāju ka M.urussovi. Monochamus saltuarius dzeltenais vairodziņš pārdalīts ar joslu bez matiņiem.


dziedava 14.jūlijs, 21:44

Oho, cik lielas sporas! Plānoju arī savu mikroskopēt (to, kas palika balts), būs ar ko salīdzināt.


IlzeP 14.jūlijs, 21:36

Otrais izskatās pēc žubītes, pirmais - īsti nezinu, bet pēc lauku zvirbuļa arī neizskatās.


zemesbite 14.jūlijs, 21:35

Paldies, Marek! :)


IlzeP 14.jūlijs, 21:33

Varbūt palīdzētu izkadrēšana?


IlzeP 14.jūlijs, 21:31

Manuprāt, tumšais, jo vienkrāsaina mantija.


nekovārnis 14.jūlijs, 21:31

Formica obscuriventris ir Ziemeļamerikas suga. Šī varētu būt Formica truncorum. Cits variants - F.sanguinea, bet tai tumšāka galva.


IlzeP 14.jūlijs, 21:27

Grifs tas ir - bildi redzēju. Bet drīzāk melnais.


nekovārnis 14.jūlijs, 21:14

Ķirmis, visdrīzāk Ptilinus sp. mātīte


nekovārnis 14.jūlijs, 21:06

Stenocorus meridianus tumšā forma


Ziemelmeita 14.jūlijs, 21:06

Paldies,Marek!


mufunja 14.jūlijs, 20:46

:(


dziedava 14.jūlijs, 20:07

Lieku uz poraino :)


dziedava 14.jūlijs, 19:57

Slikti. Tad es nezinu, kas tas ir.


Ziemelmeita 14.jūlijs, 19:55

Paldies, Julita!


mufunja 14.jūlijs, 19:50

Julita, es redzu caurspīdīgs balts


dziedava 14.jūlijs, 19:18

Nevaru saprast, vai varētu būt Diderma cinereum. It kā atbilst, bet kapilīcijam rakstīts, ka brūns, galos gaišāks. Foto izskatās balts/caurspīdīgs. Bet varbūt pārgaismots, tāpēc? Varbūt pati labāk saproti, vai ir brūns kapilīcijs?


zemesbite 14.jūlijs, 19:10

Paldies, Julita! :)


Andrejs 14.jūlijs, 18:04

Paldies !


dziedava 14.jūlijs, 18:01

Jā, galā melna, bet pa vidam violeti sarkana


Osis 14.jūlijs, 17:40

ir


VitaP. 14.jūlijs, 17:31

Cik saprotu, tādā gadījumā jākļūst melnai. Pavērošu.


dziedava 14.jūlijs, 16:54

Mani darītu aizdomīgu, ka ir dzeltens, malās ir tumši dzeltens un vēl daži sarkanīgi punktiņi - liecina par rūsgano


mufunja 14.jūlijs, 16:28

Jā:). Šajā posmā es viņu neredzēju.


Martins 14.jūlijs, 15:52

Pēc biotopa sugu nedrīkst noteikt, taču biotops var kalpot kā norāde - Limax maximus parasti (!) ir apdzīvotās vietās, tuvu pie mājām, kamēr tumšais kailgliemezis ir vairāk meža/parku suga. Abu sugu dzīvotnes var pārklāties (kā tas ir arī Siguldā), bet tumšais kailgliemezis apdzīvotās vietās ienāk "dziļāk", nekā milzu kailgliemezis mežā.


Martins 14.jūlijs, 15:49

Tumšie kailgliemeži mēdz būt arī pavisam gaiši, tikai ar dažiem plankumiem. Bet galvenā pazīme, ar ko atšķirt no Limax maximus ir tā, ka milzu kailgliemezim uz mantijas (gliemeža priekšējā daļa - "apkakle") vienmēr ir labi saskatāmi tumši plankumi, bet tumšajam kailgliemezim mantija ir vienkrāsaina, bez plankumiem.


Martins 14.jūlijs, 15:45

Būtu labi, ja šo attēlu vai nu izkadrētu vai sastopot nākamo gliemezi, fotografētu no kāda 10-20 cm attāluma. Pēc šī attēla pavisam droši nevar patiekt, ka tas ir spānis.


dziedava 14.jūlijs, 15:45

Izskatās milzīgs. Derētu pavērot attīstību, iespējams, nav ragansviests, bet milzu brefeldija


megemege 14.jūlijs, 15:43

Paldies! Es pat varu iedomāties no kurienes var būt šajā vietā sila ķirzaka! Pagājušajā gadā netālu šai vietai bija pļavā savesti no meža priežu saknes ar visām sūnām. Varbūt tas varētu būt iemesls šīs ķirzakas atrašanos pilsētā!?


dziedava 14.jūlijs, 15:36

Cik skaisti, līdz ar sarkano stadiju!


Ansis 14.jūlijs, 14:19

1.foto ir dienu agrāk - 21.jūnijā


ekologs 14.jūlijs, 13:29

Šī būs sila ķirzaka (Lacerta agilis).


bitene 14.jūlijs, 12:34

Fragariocoptes setiger?


dziedava 14.jūlijs, 11:30

Jā, ievācu tikai tāpēc, ka pētu ragansviestus, mēģinu saprast, kas mums ir, un kāpēc baltajiem mēdz būt sporas ar un bez tumšākām kārpu grupām, varbūt kādu likumsakarību atklāšu. Un šetev, te pavisam cits sporu izmērs, kas nekādi nerīmējas balto ragansviestu 6-8 mkm robežās. Ilgi šaubījos, bet nu aprakstam atbilst, pēc Neuberta atslēgas vispār ļoti viegli pēc sporu izmēra aiziet uz F.intermedia, un alternatīvais ar tādu izmēru ir paciņu ragansviests, ko mēs labi zinām, un šis tas nav. Igaunijā ir zināms un Eiropā vispār arī, mēs tikai bijām pamanījušies to nepamanīt.


adata 14.jūlijs, 10:52

Nu gan! Apsveicu! Tāds it kā necils atradums, bet ko vērts!


Mari 14.jūlijs, 09:30

Tāda dīvaina vīgrieze. Varbūt dārzbēglis? :)


mufunja 14.jūlijs, 08:54

Jā, Julita, šogad to ir daudz. Krāsa ir sarkanoranža.


BI 14.jūlijs, 00:22

Gredzenotas 16.06.2024. Liepājas ezers


MJz 13.jūlijs, 23:41

Nav bildes pieliktas.


meža_meita 13.jūlijs, 23:34

Paldies, paldies! Ivar - pievienoju kopskata bildi. Auga uz lapkokiem ar gludu mizu (lazdām, pīlādžiem) dažādos augstumos virs zemes. Laukumiņi pārsvarā kādi max 4x5 cm2, protams var vairāki lapoņi saaug kopā, tad klājiens ir lielāks. Vienā vietā bija arī uz veca oša, bet tā mazāk tipiski.


dziedava 13.jūlijs, 22:27

Varbūt apkakles palampīte


ekologs 13.jūlijs, 21:55

Kāds no Eudonia vai Scoparia?


Alvis Āboliņš 13.jūlijs, 21:46

Vai M.Strazdam ir nosūtīts? Varbūt viņš spēs atšifrēt.


Ziemelmeita 13.jūlijs, 21:03

Paldies,Marek!


W 13.jūlijs, 21:01

Paldies, Uģi!


Mareks Kilups 13.jūlijs, 19:59

domājams, ka jaunie krauķi. tādā skaitā noteikti nebūs melnā vārna, kur vēl iekšzemē un vienā no viskrauķiskākajām Latvijas vietām.


Mareks Kilups 13.jūlijs, 19:58

ļoti šķiet, ka nepareizi izvēlēta suga. pēc kādām pazīmēm noteikts?


adata 13.jūlijs, 15:11

Vai tik nebūs tumšais kailgliemezis, tikai gaišais eksemplārs, mantija bez raibumiem. Žēl, ka nav pēdas bildes.


adata 13.jūlijs, 14:51

Tīruma (matainas) āboliņš.


Antarktīda 13.jūlijs, 14:14

Izmērs ap 20cm,resns,pelēcīgs ar melniem punktiem uz muguras.Neredzēti milzīgs kailgliemezis


ekologs 13.jūlijs, 13:59

Pavasara bambals (Trypocopris vernalis).


dziedava 13.jūlijs, 13:10

Tonis ir balts vai tomēr dzeltenīgs?


dziedava 13.jūlijs, 13:09

Apkaltusi, līdz galam nenobriedusi


dziedava 13.jūlijs, 13:05

Daudz gan te viņas! Krāsa nobriedušai bija brūna vai te tikai tā izskatās? Vajadzēja būt sarkanoranžīgākai..


dziedava 13.jūlijs, 11:58

P.S. Izlocīto galviņu dēļ izskatīti tika arī P.polycephalum un P.compressum, bet pirmajam neatbilda kājas krāsa, otrajam - sporu raksts, un dzeltenīgie kapilīcija mezgli vispār nekur īsti neiekļaujas.


dziedava 13.jūlijs, 11:52

Pēc noteicējiem nekam īsti neatbilst. Šobrīdējā hipotēze, ka dīvaini un ne līdz galam attīstījies P.album, jo perīdijs arī neplaisā un "iekšas" nav redzamas. Tiklab var būt kāda man nezināma suga, tāpēc vēl paliek "izskatīšanā".


Filips Bobinskis 13.jūlijs, 08:48

Anthocoris nemorum?


megemege 13.jūlijs, 00:07

Jā, vispār bija tāda pacieta, paldies Julita!


dziedava 12.jūlijs, 23:36

Ja paspaidītu, tad neizšķīstu, kā to dara gļotsēnes


laumae 12.jūlijs, 23:24

Paldies, Marek, par vērību! Nejauši esmu piefiksējusi abas līdzīgās sugas. Šis tiešām ir lielais priežu, bet blakus krautnē - lielais egļu koksngrauzis.


Eggy 12.jūlijs, 22:57

Paldies, izlabošu! Viņas visas saulē tik spīdīgas un līdzīgas. :)


nekovārnis 12.jūlijs, 22:54

Šis manuprāt lielais priežu koksngrauzis, Monochamus galloprovincialis


W 12.jūlijs, 22:46

Marek, paldies par sugas noteikšanu!


W 12.jūlijs, 22:32

Uģi, paldies!


Lietuviete 12.jūlijs, 22:23

Liels paldies, Marek, par sugu noteikšanu un visiem labojumiem!


nekovārnis 12.jūlijs, 22:17

1. un 3. foto Potosia cuprea.


Ziemelmeita 12.jūlijs, 21:45

Paldies,Uģi, redzētas tikai olas.


CerambyX 12.jūlijs, 21:43

Vai arī otrs alkšņu lapgrauzis (Linaeidea/Plagiosterna aenea). Droši vien, ja nav redzēts pats olu atstājējs, tad lai ir lapgrauzis sp.


Ziemelmeita 12.jūlijs, 21:30

Jā,alkšņa lapa.


CerambyX 12.jūlijs, 21:26

Ja tā alkšņa lapa, tad varbūt alkšņu zilais lapgrauzis Agelastica alni?


nekovārnis 12.jūlijs, 21:16

Paldies, Uģi! :)


Ziemelmeita 12.jūlijs, 21:11

Paldies,Marek! Kā man tā sajuka zināmas sugas!!!


ekologs 12.jūlijs, 19:08

Uģi, paldies!


CerambyX 12.jūlijs, 18:55

Varbūt - vizuāli it kā atbilst, bet nu es galīgi neņemos pateikt kaut ko par Aleochara sugām :D


ekologs 12.jūlijs, 16:49

Manuprāt, Aleochara bipustulata. ko Uģis, Mareks domā?


ekologs 12.jūlijs, 16:27

Stygnocoris fuligineus?


DaceK 12.jūlijs, 14:01

Paldies par noteikšanu!


dziedava 12.jūlijs, 11:12

Ja īsa (līdz 2mm) un rozīga, tad Stemonitopsis hyperopta


V_Ilze 12.jūlijs, 00:39

Foto neskaidrs, jo fotogrāfēts no uzņemta video,,bet var redzēt divus pieaugušus laukirbju putnus ar mazajiem cālīšiem.


Ivetta 11.jūlijs, 22:27

Paldies, Marek!


Ziemelmeita 11.jūlijs, 19:16

Paldies, Marek!


adata 11.jūlijs, 19:15

Mazais mārsils.


Ziemelmeita 11.jūlijs, 19:15

Paldies, Lilita!


nekovārnis 11.jūlijs, 16:58

Iespējams Opesia grandis


mufunja 11.jūlijs, 15:56

Meitenes, šī ir viņa:)


nekovārnis 11.jūlijs, 15:39

Manuprāt Potosia cuprea


nekovārnis 11.jūlijs, 15:09

Manuprāt Araneus angulatus tēviņš


Karmena 11.jūlijs, 12:07

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


dziedava 11.jūlijs, 11:07

Vēl var ielikt lielajā FB grupā un pajautāt D.Ļeontjevam


dziedava 11.jūlijs, 10:46

Ja paspaidot izšķīst, nevis ir recekļains (no foto nevar droši saprast), tad varētu būt kāda ragainīte Ceratiomyxa sp.


dziedava 11.jūlijs, 10:45

Lai droši noteiktu, par jaunu, būtu jāvēro attīstība.


dziedava 11.jūlijs, 10:41

Marina, es saprotu, ka par šo ir hipotēze Lycogala alisaulianovae. Tā ir aprakstīta "jau" 2023. gadā, jāmeklē raksts "Fifteen new species from the myxomycete genus Lycogala", tur ir labi foto. Nav laika iedziļināties rakstā, bet attēli ir līdzīgi, jā! Un sporu masa ar laiku maina krāsu, tāpēc no zilas varētu kļūt šāda pelēkzila. Vajadzētu rūpīgi izlasīt visu rakstu un parametrus, varbūt izdotos pierādīt, būtu izcili! :))


ekologs 11.jūlijs, 10:31

Lēcējzirneklis (Evarcha falcata).


ekologs 11.jūlijs, 10:28

Vilkzirneklis (Acantholycosa lignaria).


ekologs 11.jūlijs, 10:25

Koksngrauzis (Stictoleptura maculicornis).


IlzeP 10.jūlijs, 22:16

Paldies par skaidrojumu!


adata 10.jūlijs, 22:16

Tāpēc gaidu Marinas mikroskopiju. Tā krāsa tāda raksturīga, koksne iekrāsojas, nezinu, vai kādai vēl ir tāda.


guta7 10.jūlijs, 22:16

Šogad bija ziedos, ir zilganā brūnkāte.


Ance.p 10.jūlijs, 22:03

Manuprāt, bija meža. Vairākas dienas klausījos, bija gan lauku, gan meža. Mana ome (nodarbojusies jaunībā ar ornitoloģiju) arī domāja, ka meža.


Lemmus 10.jūlijs, 21:52

Fantastiski!Apsveicu!


Mitslanevx 10.jūlijs, 21:28

Sams Silurus glanis


Mitslanevx 10.jūlijs, 21:23

Trīsadatu stagars Gasterosteus aculeatus


Mitslanevx 10.jūlijs, 20:30

Šī ir salate Leuciscus aspius


dziedava 10.jūlijs, 19:13

Iveta, man ar tā šķiet. :) Tik par kausiņu no šādas stadijas nevar zināt.


adata 10.jūlijs, 17:32

Man ir doma, ka būs tīklotā lākturīte.


Ziemelmeita 10.jūlijs, 13:23

Paldies, Lilita!


Mari 10.jūlijs, 11:33

Paldies, Marek! Jā, priekškrūšu vairogs bija gana matains :) Ar šo Anastrangalia atšķiršanu neiet viegli...


nekovārnis 10.jūlijs, 09:55

Droši vien arī S.melanura, bet drošībai tēviņiem jāredz vēders.


nekovārnis 10.jūlijs, 09:50

Šis manuprāt Anastrangalia dubia reyi. Šķiet saskatu dzeltenīgus matiņus uz segspārniem un priekškrūšu vairoga augšpuse arī diezgan mataina.


kamene 10.jūlijs, 09:21

Paldies, Renāte!


Mari 10.jūlijs, 09:06

Šķiet, ka varētu būt Anastrangalia sanguinolenta .


zane_ernstreite 09.jūlijs, 23:03

Paldies, Marek, par noteikšanu!


zane_ernstreite 09.jūlijs, 23:02

Nupat pret vakaru acis no datora raibas bijušas, ka šo varēju sajaukt… Paldies, Marek!


Ivetta 09.jūlijs, 22:46

Paldies, Marek, par visiem noteiktajiem! :)


meža_meita 09.jūlijs, 22:41

C.norvegica raksturīgi inficēti lapoņi, kas rezultējas kā sarkani pleķīši, bet tas ir uz zvīņām - lapoņa, nevis podēcijiem.


meža_meita 09.jūlijs, 22:36

Šad un tad abas sugas var jukt, bet vītolu kalīcijai nav raksturīgs dzeltenīgs un graudains laponis un tā naug tik drukna, dūšīga, saliekusies.


Ziemelmeita 09.jūlijs, 22:20

Paldies,Marek!


zane_ernstreite 09.jūlijs, 22:18

Marek, un man taču likās, ka nav skujkoku sarkanais un ir Etorofus pubescens, bet pati nošaubījos!!! Paldies!


nekovārnis 09.jūlijs, 22:18

Līdzīgi ir :) Etorofus pubescens priekškrūšu vairogs aizmugurējā daļā stipri paplatinās. Stictoleptura rubra tēviņiem priekškrūšu vairoga malas aizmugurējā daļā daudz maz paralēlas.


megemege 09.jūlijs, 22:07

09.07.2025. Noejot garām ligzdai mežā dzirdami saucieni. 2 jaunie klijāna mazuļi laidelējas pa mežu no ligzdas līdz pļavai un atpakaļ.


zane_ernstreite 09.jūlijs, 22:05

Es viņus vienmēr jaucu...


nekovārnis 09.jūlijs, 22:01

Šis drīzāk pēc kāļu balteņa izskatās. Neesmu gan drošs ar tādiem gaišiem.


mufunja 09.jūlijs, 21:57

Iveta,Julita,paldies.


dziedava 09.jūlijs, 21:00

Jā, Iveta! :)


ekologs 09.jūlijs, 20:43

Monochamus urussovi. Vairodziņš pilns.


Ivetta 09.jūlijs, 20:12

Paldies, Artur!


ekologs 09.jūlijs, 20:01

Monochamus sutor


adata 09.jūlijs, 19:58

Kaustīklotā lākturīte, cribraria cancellata var. fusca? Meridiānu tīklojums ar kausiņu.


adata 09.jūlijs, 19:50

Pirmā doma Jums bijusi pareizāka. Mantija ir vienkrāsaina, pēdai arī redz baltu joslu pa vidu, tātad tumšais.


dziedava 09.jūlijs, 19:43

Jā, Iveta, gan jau bija dusmīgs uz mani. Un pārliecinājos, ka gļotsēņprāt, tā kastīte nemaz tik hermētiska nav. ;))


ekologs 09.jūlijs, 19:34

Skābeņu-vīgriežu ornamentblakts (Coreus marginatus).


adata 09.jūlijs, 19:33

Nu, kuram gan patīk dzīvošana sprostā!


ekologs 09.jūlijs, 19:28

Sprakšķis (Selatosomus cruciatus).


DaceK 09.jūlijs, 18:46

Paldies par noteikšanu


IlzeP 09.jūlijs, 18:30

Alda, varbūt vari atsūtīt foto e-pastā?


IlzeP 09.jūlijs, 18:19

Foto atkārtojas


IlzeP 09.jūlijs, 18:16

Domāju, ka kāda zīdītāja pārtikas krājumi


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts