Aktīvie lietotāji: 61 Šodien ievadītie novērojumi: 160 Kopējais novērojumu skaits: 1509370
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Klepera mūžizglītības instruments
Pievienots

Daba uzasina ziņkāri, saka Andris Klepers, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors un sociāli humanitāro pētījumu institūta vadošais pētnieks, Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedrs jau gandrīz 30 gadu. Agrā zēnībā sācis veidot savus "dabasdatus", novērojumu pierakstu burtnīcas, Klepers rezultātā kļuva par vienu no 2008. gada decembrī atklātā portāla dabasadati.lv idejas autoriem un veidotājiem un līdz pat šai dienai ir aktīvs ziņotājs (2. vieta novērojumu skaita ziņā (52 530 novērojumi, 10 406 fotogrāfijas, ziņotas 2076 sugas, lielākoties putni, taču Klepers ir arī 3. vietā pēc naktstauriņu novērojumu skaita – 2941, 6. vietā pēc spāru novērojumu skaita – 437, ziņo arī augus, sēnes, vaboles...).


Andris Klepers Jaunzēlandē 2020. gadā. Foto no personīgā arhīva.

Dabasadatus Klepers sauc par lielisku mūžizglītības instrumentu un neaizmirst piebilst, ka Dabasdatu ziņotājiem ir garantētas interesantas vecumdienas, jo vienmēr atradīsies sarunu biedri par pašu interesējošām tēmām. Savukārt dabu viņš salīdzina ar teātri, kas tiek spēlēts novērotājam vienam. "Man ļoti patīk teātris, kas spēj mani pārsteigt, tikai dabā tev jābūt drusku lielākai sagatavotībai, lai tu varētu piedalīties izrādē un zinātu, kur paslēpties un atrasties, lai izrādi nepārtrauktu." Arī šo sagatavotību dod darbošanās Dabasdatos.

Savā putnu vērotāja stāstā, kas redzams vietnē youtube, tu atklāj, ka esi audzis lauku, faktiski meža mājās, tāpēc tā interese par dabu. Tad uzreiz gribu jautāt, vai latviešu jaunajai paaudzei šī interese nemazināsies, jo tagad bērni laukos aug arvien retāk?

Manas trīs meitas šobrīd arī aug meža mājā paralēli tam, ka viņām ir arī modernā dzīve, draugi un tehnoloģijas. Protams, redzu atšķirību no mūsu paaudzes, kas ar bērnišķīgu ziņkārību pētīja apkārtni. Bet ir arī fons, kas vajadzīgajā brīdī ļaus būt atpakaļ pie vērtībām. Ir arī otra lieta, ko rāda augsti attīstītas valstis un sabiedrības: cilvēkam vairāk nošķiroties no dabas, nedzīvojot tajā meža mājā, rodas arvien lielāks pieprasījums pēc tās, un viņš vēl aktīvāk meklē šo saikni – tai skaitā putnu vērošanu, kas Holandē, Lielbritānijā un dažā citā Rietumu valstī jau ir miljonu aizraušanās. Mums kā ziemeļniekiem saikne ar dabu ir daļa no mūsu identitātes – četri gadalaiki, saules sagaidīšana un pavadīšana... Ja mēs vairs nedzīvosim meža mājās, tad izteiktāk pievērsīsimies ar dabu saistītiem hobijiem un nevalstiskajām organizācijām, vārdu sakot, īstenosim savu tiekšanos pie dabas savādāk. Es teiktu, ka tas jāapzinās kā sabiedrības pārmaiņu process, nevis kritisks apdraudējums, intereses zudums.

Tev tātad vēl bija pilna izglītība mežā.

Jā, bet neformālā, jo es pat bērnudārzā neesmu gājis. Daba spēj ļoti dabiski uzasināt ziņkāri, kura vēlāk ir viena no centrālajām motivācijām izzināt, izglītoties.

Jau bērnībā tevi visvairāk interesēja putni?

Mani ļoti interesēja makšķerēšana, zivis. Tad sapratu, ka tas atrauj no lauku darbiem un aizved pie vietām, kas nav mūsējās, vārdu sakot, pie ģeogrāfiskiem atklājumiem – tas vēlāk ietekmēja arī manu studiju izvēli. Ar putniem bija tā, ka gāju līdzi medībās kā dzinējs, pamēģināju arī ar bisi nomedīt savu pirmo šnepi, sapratu mednieka adrenalīnu, bet palika arī slikta pēcsajūta. Vēlme redzēt, ka dzīvība turpinās, pārņēma vēlmi nogalināt, un es pārgāju uz fotografēšanu. Tātad paaudzēs manī ieliktais mednieka instinkts ir saglabājies sajūtā "ātri pamanīt un nospiest".

Viens no maniem pirmajiem algotajiem darbiem bija kāpostu balteņu iznīcināšana, vectēvs man par to maksāja ar konfektēm "Bārbele" – par vienu taureni viena konfekte. Vārdu sakot, interese man bija par dažādām grupām, bet šo interesi varēja visādi ievirzīt. Intereses ievirzi uz putniem noteica tas, ka Ornitoloģijas biedrība ir labāk nostādīta kā cilvēkus iesaistoša un uzrunājoša biedrība. Mani vecāki atbalstīja manus braucienus uz Dabas muzeju, kur Māris Strazds rīkoja putnu pazīšanas kursus, viņiem pašiem arī tas bija interesanti. Vārdu sakot, liela loma ir pētnieku autoritātei.

Nu, arī pētāmo objektu Latvijas ornitologiem ir vairāk nekā, teiksim, zīdītāju pētniekiem.

Divtūkstošo gadu sākumā, kad ieviesās interneta kustība, Agris Celmiņš palīdzēja man noformulēt mūža hobiju, to, ka putnu vērošana var būt ne tikai zinātnei. Es jau biju soļa attālumā no profesionālas ornitoloģijas, bet Celmiņš manu azartu ievirzīja kolekcijas veidošanas virzienā, kur var meklēt jaunas sugas un novērojumus apspriest domubiedru grupā uzreiz, nevis gaidīt biedrības biedru konferenci vai publikāciju. Tikos arī ar ārzemju putnu vērotājiem, un tas manu ziņkāri saveda kopā ar mednieka instinkta radīto azartu. Tā ir iespēja veidot nenogalināto trofeju kolekciju, kur vērtīgs ir arī ar trofejas iegūšanu – redzēšanu – saistītais stāsts. Tāpat kā makšķernieku un mednieku stāstos, arī šeit ne mazāk vērtīgi ir arī stāsti par nedabūšanu: "Braucu, gaidīju, nebija…"

Cik sugu ir tavā Latvijas putnu sarakstā? Jeb tas neaprobežojas tikai ar Latviju?

Cenšos iet plašāk, jo mana darbība ir saistīta ar tūrismu un ceļošanu, un diezgan ilgu laiku profesionāli biju ārpus Latvijas. Man ir gan pasaules, gan Eiropas, gan Baltijas saraksts. Latvijas putnu sarakstā man ir 307 sugas. Līdz trīssimtnieku klubam nav viegli nonākt, tur jau sākas diezgan lieli retumi (Igaunijā varbūt to izdarīt ir mazliet vieglāk, bet Lietuvā tikpat grūti kā pie mums). Gavilēšana par ciparu man nav pašmērķis, bet dzinulis gan, tas dod labu fokusu. Piemēram, šobrīd viena no trūkstošajām sugām man ir garastes klijkaija, un es, protams, esmu izpētījis Latvijas novērojumus, ļoti pievēršu uzmanību ziņojumiem Dabasdatos, zinu, kurā sezonā kurās vietās man vajadzētu būt. Tas zināmā mērā veido manu dienaskārtību 2023. gada septembra pirmajai nedēļai.

Latvijas putnu saraksts samērā ar citiem man ir pakāpi svarīgāks. Gandarījumu var gūt arī ar, piemēram, kādas sugas vēlāko rudens vai agrāko pavasara novērojumu.


Morinella tārtiņi Eudromias morinellus Užavas lejtecē 14.08.2018. (23 putni
lielākais Latvijā reģistrētais šīs sugas īpatņu skaits.) Foto: Andris Klepers

Tagad tu dabā dodies speciāli vērot putnus un pārējo tikai piebildē klāt?

Viss atkarīgs no sezonas. Piemēram, eju agra pavasara sūnu tūrē. Man ir specifiska interese par tām dzīvības formām, kas dzīvo desmit minūšu gājiena zonā ap manu viensētu. Tur mani interesē arī dienastauriņi, spāres, vaboles… Tas ir mērogs, kurā to visu var aptvert. Tālāk gan prioritātes pakārtojas putniem.

Sugas nosaki pats vai izmanto citu palīdzību?

Cenšos pats, man patīk pašizglītība, diezgan daudzus noteicējus esmu iegādājies, arī spāru, tauriņu… Latvijai jaunu sugu noteikšanai, protams, ekspertu slēdziens ir svarīgākais, bet esmu dažreiz pats izteicis aizdomas, kas par sugu tā varētu būt. Dažreiz mans minējums ir bijis arī stipri garām... Man patīk rakt dziļi, un tad reizēm jārēķinās ar laika faktoru – vai man pietiks laika rakt dziļi jeb lielāka vērtība būs no tā, ka ievietošu piecas bildes vairāk?

Tu esi portāla dabasdati.lv idejas autors un veidotājs. Kā tas notika?

Tas Latvijas Dabas fonda laikos saturiski sakrita ar vēlmi radīt kaut ko paliekošu, kur varētu iesaistīties vairāk cilvēku. Es tajā laikā pieskatīju, ko dara citās zemēs – Zviedrijā, Somijā. Zviedriem tad jau bija izveidots tāds "digitālais Linnejs" Artportalen. Tajā laikā paralēli studēju tūrismu un redzēju, ka pieaug cilvēku vajadzība iesaistīties, pašiem radīt saturu, kuru tad paši arī grib patērēt. Biju arī redzējis, kā strādā latvijasputni.lv un putni.lv – Kārlis Millers, Agris Celmiņš. Tur ir cilvēka faktors – ja tu esi slims vai izbraucis, pāris dienas nevari to ziņu izlikt ēterā, bet mums jau gribas ziņu lasīt uzreiz, brīdī, kad ieskatāmies telefonā.

Idejas aktīvs atbalstītājs tobrīd bija Ainārs Auniņš, viņš nodrošināja nepieciešamo zinātniskumu kategoriju veidošanas ziņā. Ja portāla veidotāja būtu Ornitoloģijas biedrība, tur būtu tikai putni, bet Latvijas Dabas fondam bija svarīgas arī pārējās grupas. Tad nu Mārcis Tīrums un Rolands Lebuss no Ornitoloģijas biedrības palīdzēja veidot Dabasdatu putnu daļu, es pārraudzīju idejisko, grafisko un funkcionālo daļu, kā šodien teiktu, no lietotāja perspektīvas, bet Ainārs Auniņš veidoja datubāzes struktūru, lai varētu dot precīzu uzdevumu programmētājam un lai mēs visi saprastos un runātu vienā valodā.

Portāla nosaukuma versijas bija vairākas, Dabasdati to skaitā. Izšķirošs bija Ingas Račinskas, tobrīd Latvijas Dabas fonda vadītājas, verdikts.

Portāla atklāšana 2008. gada 3. decembrī. Foto no Latvijas Dabas fonda arhīva.

Kādas bija pārējās versijas?

Viena bija esredzeju, ar domu, ka cilvēks, uz kuru mēs tēmējam, nav regulārs dabā gājējs, bet viņam daba nav vienaldzīga un ik pa brīdim viņš dabā dodas. Tad, piemēram, satiekoties diviem paziņām, saruna sākas: "Es redzēju jocīgu taureni," vai ko citu. Šo versiju tomēr neizvēlējāmies, jo citreiz dabas objekti tiek meklēti speciāli, nevis tiek nejauši ieraudzīti. Vēl viena versija bija ar "dabu" citādā locījumā, bet, tā kā runa ir par datu uzkrāšanu, tika izvēlēti Dabasdati.

Cik ērti lietotājam, tavuprāt, ir Dabasadati?

Sākumā bija vesela grupa skeptiķu, kuri teica, ka mēs nespēsim vien izķert visas tās aplamības un nepatiesības, kuras tur ziņos iekšā. Šā skatījuma pārvarēšanai ir bijis vajadzīgs laiks, lai pārliecinātos, ka ziņotāji ir cilvēki, kas paši arī grib lasīt to saturu, kuru viņi ziņo. Otra lieta – jebkuros lielajos datos ir zināms procents tā saukto datu trokšņu. Kaut vai nejauši nospiedusies cita suga, piemēram. Taču sociālā kontrole ir efektīva, šādas kļūdas tiek ātri pamanītas un labotas.

No šodienas viedokļa es teiktu, ka Dabasdati pilda vairākas funkcijas, kuras tika paredzētas jau pašā sākumā. Platformas vienojošais elements ir iespēja taisīt uz datiem balstītus spriedumus, gūt labākas zināšanas par sugu izplatību. To, protams, nevajag pārvērtēt, jo jebkurš sistemātisks, zinātnisks monitorings būs pārāks, Dabasdatu ziņām ir lielāks gadījuma rakstura īpatsvars.

Līdzās datu ražošanai zinātnes vajadzībām otra Dabasdatu funkcija ir interesentu komunikācijas platforma. Ja gribam diskutēt par mums svarīgām ziņām attiecībā uz kādu dzīvās dabas grupu, tad varam to darīt. Protams, funkcionāli vienmēr var kaut ko pilnveidot, Dabasdati kā platforma tehniski nav ideāla, tomēr kā vietne, kur tikties cilvēkiem, kuri labprāt dalās ar saviem novērojumiem, tā ir sasniegusi savu mērķi, un arī liela daļa datu ir gan papildinājuši monitoringus, gan devuši papildu datus liegumu veidošanai. Ir arī trešais līmenis – ja kāds jūt, ka viņam ir vajadzīga sabiedrības iesaiste, tad Dabasdatu platforma tiek izmantota, vai tā būtu, piemēram, ziemojošo ūdensputnu uzskaite vai latvāņu izplatība, un rezonanse ir. Tas, manuprāt, ir katras dabas un vides aizsardzībā strādājošas nevalstiskas organizācijas sapnis – lai tai būtu simti aktīvu biedru. Dabasdatiem aktīvu biedru ir tūkstošiem. Formāla statusa viņiem nav, bet tieši neformāla vēlme rada to, ka Dabasdati strādā līdzīgi feisbukam, tikai šaurākā veidā. Tā ir tendence, kura tika notverta un kuru Dabasadatu platforma nes, un nav jābaidās, ka kādā brīdī tas var transformēties drusku savādāk.

Ko tu domā, minot portāla iespējamu transformēšanos?

Piemēram, sākumā mēs domājām, ka lielāka nozīme būs nikiem, cilvēku ziņojumiem ar izdomātu iesauku. Redzam, ka sociālo mediju vidē tas rada dažas blaknes, pilnīgi inkognito reizēm kāds kādu aizskar, pilnīga anonimitāte traucē komūnai būt aktīvākai, traucē arī kontaktēties pa tiešo, ja nezini, kas stāv aiz aktīva segvārda. Sākumā bija dažādi pamatojumi, kāpēc kāds negribētu atklāt savu identitāti. Ļoti caurspīdīgu politiku īstenojošās ziemeļvalstis piedāvā citu versiju: vai nu vārds vai "anonīms".

Arī tīri tehniski varētu būt izmaiņas. Piemēram, ja šodien man ir viena bilde, kurā redzams gan ziedošs augs, gan kādi kukaiņi pie tā, tad es nevaru pie tās bildes ieziņot trīs sugas. Transformācijas ir iespējamas, nav jāieciklējas tikai uz vienu informācijas iesniegšanas veidu. Svarīgi ir saglabāt lielās lietas, nebaidoties, ka kādas atsevišķas funkcijas varētu nākt klāt vai vizuāli mainīties.

Sākumā, motivējot cilvēkus iesaistīties, mēs teicām: šī ir tava virtuālā dienasgrāmata. Viena lieta ir, ja tu dienasgrāmatu raksti savā kladītē, bet cita, ja tu ļauj arī citiem tai piekļūt šajā digitālajā kladītē. Tā kā šajā gadījumā tavu ierakstu var komentēt un pat apstrīdēt, dažam labam Dabasdatu publika varbūt ir šķitusi piekasīga, toties savā individuālajā kladītē dažs kļūdains ieraksts varētu stāvēt ilgi, nevienas vērīgas acs nelabots. Motivācija, kāpēc ziņot Dabasdatos, var būt dažāda, ieskaitot sociālas atzinības gūšanu.

Pamatā tomēr Dabasdati ir mūžizglītības instruments. Par sevi varu teikt, ka, pateicoties Dabasdatiem, esmu spējis noteikt ap 600 naktstauriņu sugu. Ne bez ekspertu palīdzības, bet pirms tam man nebija pat nojausmas, ka mani tas interesē. Zināju dažas sugas, bet ekspertu palīdzība un atbalsts radīja ziņkāri nopirkt noteicēju un pašam pacensties. Tā var nonākt arī pie Latvijai nozīmīgiem atradumiem. Piemēram, gļotsēņu pētniecības attīstībā Dabasdatu loma ir ievērojama.


Zāģkode Incurvaria masculella (potenciāli jauna suga Latvijai) Priekuļu novadā 08.05.2020. Foto: Andris Klepers

Dabasdati ļauj arī neieciklēties tikai uz vienu sugu grupu, ja esi aktīvs dabā. Ja neveicas atrast kādu putnu, toties ieraugi retu augu vai skaistu gļotsēni, vari ziņot par to, un tavs gājiens dabā nav bijis pa tukšo.

Tu savus dabasdatus, savus pierakstus sāki veidot stipri ātrāk. Pats izdomāji, ka tādi pieraksti jāveic, vai no kāda noskatījies?

Nekāda parauga man nebija. 1987. gadā man uzdāvināja kalendāru ar ailēm, kurās droši vien būtu lietišķi jāraksta, ar ko kurā brīdī ir sarunāta tikšanās, vai kaut kas tamlīdzīgs. Taču man deviņu gadu vecumā nekādas lietišķas tikšanās nebija sarunātas, un tad es tajās ailēs rakstīju, ar ko esmu ticies dabā – ar ūdru, ar melno stārķi… Tātad mana hronika, regulāri pieraksti sākās jau 1987. gadā. Tie pieraksti ir sagalabāti, un būtu iespējams tos daļēji digitalizēt un kaut vai Dabasdatos likt, pašas retākās lietas jau ir tur pārnestas. Bija viens posms, no kura man trūkst pierakstu – studijas, meiteņu laiks. Droši vien tāpat kā dabā, kad riestojot ikdienas lietas nojūk (smaida) un pēc tam atgriežas.

Tātad Latvijas dabu tu regulāri vēro jau 35 gadus. Kādas izmaiņas esi pamanījis?

Kad sāku vērot, braukājot ar divriteni pa pagastu, ievēroju stārķu ligzdas. 1991. gadā iestājos Latvijas Ornitoloģijas biedrībā. Tur Māris Strazds un Jānis Priednieks mani, skolēnu, ieinteresēja par stārķu ligzdu uzskaiti. Toreiz izdarīju pārsteidzīgu secinājumu, uzskatīju, ka ar stārķu ligzdas vērošanu septiņu gadu garumā esmu pierādījis klimata pārmaiņas, man sakrita, ka stārķis ligzdā Lizdoles ezera krastā katru nākamo gadu atgriezās par vienu vai divām dienām ātrāk nekā iepriekšējā. Protams, ar tikai vienu novērotu ligzdu un tik nelielu vērojumu skaitu nedrīkstēja tādu secinājumu izdarīt, bet man jau zinātniskas pieredzes nebija. Skatoties savus pierakstus, varu teikt, ka ir bijušas vietas, kur melnos stārķus senāk esmu novērojis biežāk savos braucienos ar divriteni vai makšķerēšanas gājienos. Šīs sugas aizsardzība un kopējā mežsaimniecības politika nav gājusi par labu melnajam stārķim. Bet ir arī cita veida novērojumi – atceros, 90. gados pie zivju dīķa blakus manām mājām redzēju jūraskraukli. Nezināju, kas tas ir, nespēju noticēt, ka tas varētu būt jūraskrauklis, un mēģināju savu redzējumu norakstīt uz kādu citu iespējamu sugu. Drīz vien izrādījās, ka jūraskrauklis ir sācis iedzīvoties arī ārpus savām tradicionālajām vietām.

Tā dabas vērotājam ir īpaša sajūta – zini, kas ir tas, ko esi ieraudzījis, bet netici, ka tas tiešām ir viņš.

Jā, pats mēģināju apgāzt to, ko redzēju savām acīm. No saviem senākiem pierakstiem atceros, kā reiz vecāmāte atnesa divus nosalušus putnus un teica: "Re, sniedzītes nosalušas, barga ziema". Kopš tā brīža nekad neesmu redzējis nosalušas sniedzes.

Pārmaiņu dabā ir daudz. 1994. gadā sāku griežu uzskaiti. Turpinu to veikt joprojām. 20 gadu laikā esmu redzējis, kā mainās vide, kā pazūd vienas mājas un tiek uzceltas jaunas. Monitoringa bezkaislīgā iespēja, katru gadu atkārtojot vienu un to pašu, ļauj redzēt, kā izzūd naturālā saimniecība un kā griezes iejūtas jaunajās iespējās. Tātad ar šiem novērojumiem varu arī izsekot tam, ko sauc par pielāgošanos, redzu, kā griezes atrod jaunas teritorijas.

Kuras pārmaiņas tevi visvairāk satrauc?

Pamestība un pārmaiņas lauku ainavā, kas nes līdzi ne tikai kultūras mantojuma, bet arī dabas un cilvēka sadzīvošanas zaudēšanu. Nekad nelietoju vārdu "zālājs", tas ir pārāk formāls, saku "pļavas un ganības" – tās izzūd, un tas ir arī mūsu identitātes apdraudējums. Man notecēja asara, kad manu vecāku saimniecībā, kur dzīvojušas padsmit paaudzes un kur vienmēr ir bijuši lopi, laidars pēdējo gadu tika lietots kā laidars. Droši vien pārmaiņas tradicionālajā lauku sētā, tās izzušana, ir neatgriezeniska. Ja nu tikai hobija veidā to var uzturēt.

Kuri putnu novērojumi tev ir sagādājuši lielāko gandarījumu?

Latvijai jauna suga – Sibīrijas čakstīte Saxicola maurus, ko 2021. gada 9. oktobrī mums izdevās noteikt kopā ar Ivaru Brediku un Jāni Ukasu. Bišu dzeņa ligzdošana Latvijā, ko mums nejauši izdevās apstiprināt. Starp citu, putni man ir iedevuši pilnīgi citu motīvu ziemas uztveršanai. Retumu meklēšana ziemā vai jaunu ziemotāju meklēšana ir ārkārtīgi interesanta!


Sibīrijas čakstīte Saxicola maurus pie Nīcas laukiem netālu no Jūrmalciema 09.10.2021. Foto: Andris Klepers


Ziemojoša vistilbe Lymnocryptes minimus Valmierā 10.12.2022. Foto: Andris Klepers

Lielākais prieks tev tātad ir par Latvijai jaunas putnu sugas ieraudzīšanu. Ko tu teiktu, ja ieraudzītu rudo gārni?

Esmu tam gatavs! Rudo gārni Ardea purpurea esmu redzējis Āfrikā, Spānijā un dažā citā valstī, zinu, kā viņš izskatās, kā uzvedas, ir jau nojausma, kur viņš varētu būt meklējams. Esmu dažkārt jau noķēris šo sajūtu "vai nav rudais?", bet atbilde ir bijusi – nē, nav rudais, ir tikai pelēkais, bet saules atspīdumā… Jā, rudā gārņa parādīšanās Latvijā ir gaidīta.

Un tas notiks ja ne 2023. gadā, tad kādā no nākamajiem… Esi teicis, ka dabasdati.lv garantē ziņotājiem interesantas vecumdienas, jo vienmēr būs, ar ko kontaktēties.

Pilnīgi noteikti! Turklāt šie kontakti ir ar virtuālajiem vērtību draugiem, tātad nav jātērē laiks formālām iepazīšanās frāzēm, var iet uzreiz dziļi interesantās detaļās. Ļoti mainīgajā pasaulē tas palīdz iegūt emocionālu stabilitāti, nemainīgas pasaules izjūtu.

Egīls Zirnis

2022-12-31

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Melanitta fusca - 2023-02-08 Edgars Smislovs
Gavia stellata - 2023-02-08 Edgars Smislovs
Clangula hyemalis - 2023-02-08 Edgars Smislovs
Podiceps cristatus - 2023-02-08 Edgars Smislovs
Larus argentatus - 2023-02-08 Edgars Smislovs
Larus marinus - 2023-02-08 Edgars Smislovs
Bucephala clangula - 2023-02-08 Edgars Smislovs
Nezināms
Ignotus
@ zemesbite
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 08.februāris, 18:47

Ir! Mikroskopiski apstiprinājās :))


felsi 08.februāris, 16:39

Apsveikumi abām, Julitai, kā ierasts, zaļie pirkstiņi!


felsi 08.februāris, 16:36

Pievienoju mikroskopiju, fizāra vēl nebija īsti nobriedusi, tāpēc nav izcila kapilīcija un lieli sporu eksemplāri.


Laimeslācis 08.februāris, 14:10

Apsveikumi Ievai un Julitai! Gļotsēnes rullē! :))


Kiwi 08.februāris, 13:57

Paldies, Julita! Tomēr vislielākais paldies pienākas Tev par Taviem pētījumiem un sugu noteikšanu! Apsveicu!


felsi 08.februāris, 13:48

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 08.februāris, 13:31

Nu re, bija vērts ievākt paraudziņu. :)) Apsveicu!


Kiwi 08.februāris, 12:45

Iespējams Oxyporus corticola.


felsi 08.februāris, 12:28

Pievienoju mikroskopiju.


felsi 08.februāris, 10:34

Pievienoju mikroskopiju.


Laimeslācis 07.februāris, 23:31

Paldies, Rūta, par siseņiem!


Vīksna 07.februāris, 22:35

Paldies !


felsi 07.februāris, 21:12

Pievienoju mikroskopiju.


CerambyX 07.februāris, 20:09

Oh, nice - looks good for Osmia cornuta male! Possibly second known record of this species in Latvia? :)


Vīksna 07.februāris, 15:04

Paldies !


guta7 07.februāris, 13:00

Paldies par labojumu!


Ilgonis 07.februāris, 11:17

paldies par visiem labojumiem, šis man interesants


Codex Seraphinianus 07.februāris, 09:39

Visticamāk Chorthippus biguttulus (nav starp dabasdatu sugām), bet pat kārtīgi apskatot laboratorijā šo sugu no C. brunneus atšķirt bieži vien ir neiespējami, sevišķi mātītes.


kamene 07.februāris, 09:04

Paldies par sienāža noteikšanu!


roosaluristaja 07.februāris, 08:43

Skats šim objektam ir visai sērīgs. Manuprāt lazdupiepe nav.


roosaluristaja 07.februāris, 08:40

Izskatās pēc lapkoka. Ja tā, tad saldā nebūs. Varētu būt skrimšļainā.


roosaluristaja 07.februāris, 08:22

Sniegu vajadzēja vairāk notīrīt. Nevar īsti saprast


marsancija 06.februāris, 23:26

Paldies Rūtai par noteiktajām sugām!


VijaS 06.februāris, 22:24

Paldies, Rūta!


felsi 06.februāris, 21:06

Došos uz DD ar lielu maisu!


dziedava 06.februāris, 20:48

O, priecātos, ja iedotu kādas savas jaunās sugas, lai var nodot Dabas muzejam, jo Tev ir arī tādas, kādas nevienam citam nav :). Un es varētu arī sporas sabildēt, lai varu apkopot visu sugu sporas ar vienu mikroskopu un vienu metodi bildētas :)


Ilgonis 06.februāris, 20:11

paldies par sakārtošanu


felsi 06.februāris, 19:55

Paldies Julita! Pārskatīju visu vēlreiz, tā būtiskākā atšķirība ir sporu lielums, tumšums un gaišums ir tiešām diskutabls jautājums. Palieku pie zemesriekstu, jo sporas no 10,2 uz augšu, neatradu nevienu zem 10 mkm. Būs vairāk atradumi, varēs salīdzināt, patreiz īsti neko gudrāku nepateikšu. Uz DD sanāksmi aizvedīšu savus paraudziņus, varbūt tur būs risinājums:)


laumae 06.februāris, 19:26

Paldies ekspertiem!


Laimeslācis 06.februāris, 19:18

Materiālus saņēmu. Liels Paldies, Julita!


Laimeslācis 06.februāris, 18:51

Paldies, Rūta, par sīksiseņu labojumiem!


IlzeP 06.februāris, 18:46

Vismaz šajā sarakstā minēta viena Allygus suga: http://leb.daba.lv/Cicadodea.htm .


IlzeP 06.februāris, 18:44

Ja Andris saka, ka varde, tad es ticu :)


DaceK 06.februāris, 18:35

Apkārtmērs 2.65 m


dziedava 06.februāris, 16:50

Paldies! Suga tiešām ļoti ticama, bet tādam retumam vispirms sagaidīšu paraudziņu. :)


Oleg Borodin 06.februāris, 15:19

Idiodonus cruentatus


Līga Strazdiņa 06.februāris, 14:57

Ansi, paldies par precizējumu!


Kiwi 06.februāris, 14:45

Paldies, Rūta!


Vīksna 06.februāris, 14:42

Man te nespeciālists teica, vai tad tādi vardes mazuļi, varbūt tritoni ar tādiem spurekļiem pie galvas.


nekovārnis 06.februāris, 14:34

Paldies, Rūta! :)


Vīksna 06.februāris, 13:25

Paldies !


Vīksna 06.februāris, 13:23

Paldies !


Codex Seraphinianus 06.februāris, 12:58

Superīgas bildes!


IlzeP 06.februāris, 12:57

Pagaidām nomainu šādi, taču nezinu, vai šajā ģintī ir viena suga vai vairākas. Ja vairākas, pievienošu iespēju Allygus sp.


IlzeP 06.februāris, 12:55

Vai nevarētu tomēr būt pelēkais strazds?


Codex Seraphinianus 06.februāris, 10:57

Tēviņš. Tēviņi ļoti līdzīgi Euthystira brachyptera tēviņiem, kuriem ir īsāki spārni ar tādu raksturīgu strupu galu, kā arī pakaļgals (subģenetālā plātne) ar īsāku konusu. Šim var redzēt garu konusu, garākus spārnus. Vispār ļoti skaista bilde, attaisno sugas latvisko nosaukumu - zeltainais sisenis :)


kapso 06.februāris, 10:32

Piedod, Julita, roka ,,paslīdēja,, novērojums ir no 27. oktobra, ne maija. Īsti nepratu izlabot.


Kiwi 06.februāris, 09:13

Paldies, Edgar, par palīdzību sugu noteikšanā!


VitaS 06.februāris, 01:14

Kāds no ādgraužiem?


dziedava 06.februāris, 00:13

Paldies, Laima, par biotopu :) Aizsūtīju gļotsēņu materiālus uz te minēto e-pastu.


dziedava 06.februāris, 00:00

Šis ir no tiem nepatīkamajiem robežgadījumiem, jo zemesriekstu sporas tipiski ir 11-13 mkm, bet konglomerāta 8-11 mkm, kamēr Tev- 10-12 mkm, kas pa daļai vienā, pa daļai otrā. Pēc apraksta un savas pieredzes redzu, ka zemesriekstu sporas ir ar riktīgi tumšiem un trekniem punktiem, kamēr konglomerāta sporām punkti nav tik trekni un nav tik tumši, tādas parastas kārpas. Ja ņem atsevišķi vienu sugu, tad novērtēt "tumšas sporas" vai "gaišas sporas" man pašai šķiet gandrīz neiespējami. Tikai saliekot divu sugu sporas blakus, var redzēt - o, jā, tā ir tumšāka. Tā arī šajā gadījumā, ja caurskata abu sugu sporas, kad zemesriekstu ir tumšākas un treknāk sapunktotas. Kamēr, cik man izskatās, Tavā novērojumā nav tik tumšas treknpunktotas sporas kā priekš zemesriekstu vajadzētu. Ja salīdzina manas konglomerāta ar šīm Tavām - izskatās tikpat mierīgi sapunktotas, tādā pat gaišumā. Tā ka es drīzāk par konglomerāta. Bet varbūt Tev ir kāds cits pamatojums. Būtu labi, ja šos varētu iemācīties pēc ārējā izskata atšķirt, bet to es pagaidām droši nespēju, Varbūt ar laiku.


Oleg Borodin 05.februāris, 23:04

Allygus


felsi 05.februāris, 20:57

Pievienoju mikroskopiju.


Vīksna 05.februāris, 20:38

Paldies !


Laimeslācis 05.februāris, 19:27

Apsveicu! :)


Laimeslācis 05.februāris, 18:48

Paldies, Evita! :)


Ivars Leimanis 05.februāris, 18:29

Joprojām nepārliecinoši, aizvien - ''Somenīte (nenoteikta)''. Biotops šeit ir augstā purva degradētā, kokiem aizaugošā daļa, ar ūdeni bagāta grāvja/upes malā. Kā sekundārais biotops sugai ir arī boreāli purvaini priežu un egļu meži (piemēram, Kanādā), un pat melnalkšņu satignāji (D-Zviedrijā). Eļlas ķermenīšu un šūnu stūru novērtēšanai, šķiet, vajadzētu kvalitatīvākas bildes. Šūnu fotogrāfijās miglainie eļļas ķermenīši kopumā izskatās līdzīgi šajā zīmējumā redzamajiem: http://www.mobot.org/plantscience/BFNA/V3/Calypogeiaceae.htm. Ir publikācija, kurā norādīts, ka C.sphagnicola tipiskajā formā eļlas ķermenīšos lodīšu skaits dažkārt var būt līdz 6.


felsi 05.februāris, 17:30

Gan jau būs karstums!


Oleg Borodin 05.februāris, 16:58

Kybos sp.


dziedava 05.februāris, 16:37

Var jau būt! Derētu vēl salīdzināt šādos apstākļos ievāktos.


Kiwi 05.februāris, 16:37

Paldies, Edgar!


felsi 05.februāris, 16:31

Varbūt tās sporas arī lielākas, kā briedušām nelabvēlīgos apstākļos, kā tās, kas, piemēram, mājās?


felsi 05.februāris, 16:28

Vēsturiski, ar skolēnu mikroskopu:)


marsancija 05.februāris, 15:50

Dīvaini, bet šo arī sauc par kauleni, kā izrādās :)


dziedava 05.februāris, 15:46

Otrā bilde ir jau labāka :). Varbūt ir ievākta? No plazmodija sugu noteikt jebkurā gadījumā droši nav iespējams. Varbūt arī nav ragansviests. Vēl var pēc augšanas laika padomāt, jo ļoti agri - maijā. Varbūt ar laiku top skaidrāks.


kapso 05.februāris, 15:40

Nekas labāks nav, nezin kāpēc datorā parādās tik neasa bilde


dziedava 05.februāris, 14:38

Te lielāks (tuvāks) foto nav?


dziedava 05.februāris, 14:33

Meklēju pirmo mikroskopiski pierādīto šīs sugas novērojumu, un sanāk, ka šis! Inguna, sanāk ka tieši Tu pirmā šo sugu pierādīji mikroskopiski :), lai arī pirms tam jau bija foto kopš 2011. gada


dziedava 05.februāris, 13:57

Tad žēl gan tiešām. Bet šādi foto varētu noderēt. :) Lai neaizmirstas - varbūt vari atsūtīt vālīšu oriģinālos foto man uz e-pastu? :)


dziedava 05.februāris, 13:53

Klau! Tas varbūt arī kaut ko izskaidro. Pirms pāris dienām lasīju (gan jau ne pirmo reizi), ka gļotsēnēm kātiņš ir tāpēc, lai sporas varētu žāvēt lielākā augstumā no slapjās kritalas. Acīmredzot, tipiski pušķainajām ir garāks kātiņš, jo aug uz slapjākām kritalām vai sporām lielāku sausumu vajag. Bet tajā karstajā laikā viss bija tik sauss, ka nemaz tā stiepties nevajadzēja, tāpēc kājiņa īsāka, un kopējais garums arī attiecīgi. Palielās sporas gan tas neizskaidro.


sandis 05.februāris, 13:22

Pašam arī prieks - noņēmos ar šo paraugu vairākas stundas, kamēr izkratīju sporas, dabūju asākos kadrus mikroskopējot utt. Galvenais, ka paraugs bija ļoti labā stāvoklī. Savā ziņā - atvadas no tā mazā lapkoku pleķīša pie karjera - bija forša vieta, kur ieskriet un pameklēt gļotsēnes, putnojot pie karjera. Kopš pagājušā gada sēta apkārt. Žēl, ka tik maz paraugu no turienes - dažas nenoteiktās gļotsēnes no turienes šķiet diezgan interesantas.


felsi 05.februāris, 13:18

Tas bija tas ārprātīgā karstuma laiks, kad reto sēņu pasākums bija.


felsi 05.februāris, 13:17

Pilnībā Tev piekrītu! Bet pārējās šokolādes vēl apšaubāmākas, bet tīkliņš un kolumella atbilst.


felsi 05.februāris, 13:15

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 05.februāris, 12:11

īsas šokolādes ar palielākām sporām mani vienmēr mulsina. It kā knapi iekļaujas S.axifera, tikpat knapi iekļaujas arī S.pallida (var. rubescens), kam kātiņš labāk atbilst. Viena diskusija jau bijusi: https://dabasdati.lv/lv/observation/iujk13ict5umiiv5002dc3dno1/ Tur sporas lielākas, bet toreiz arī nespēju pieņemt lēmumu. Šogad noteikti šokolādēm pieķeršos, kā nekā Gada sugai par godu jāpacenšas, tad vēlreiz pārdomāšu par šiem.


dziedava 05.februāris, 11:30

Cik skaista vālīte :)


Lemmus 05.februāris, 10:55

Pievienoju biotopa foto.


Lemmus 05.februāris, 10:53

Apsveicu!! Prieks par jaunām sugām! :)


Lemmus 05.februāris, 10:51

Fantastiski, apsveicu! :)


Vīksna 05.februāris, 10:27

Paldies ! Jau domāju kautkas parasts neattīstījies, tikai es tāds nezinīts.


adata 05.februāris, 09:02

Droši vien kļūda, tas nav augiem piederīgs!


Laimeslācis 04.februāris, 22:46

Biotops vairāk mitrs nekā sauss. Ir arī veci, lieli vītoli. Man jāmācās raksturot biotopus - nemāku. Būšu ļoti priecīga un pateicīga, ja atsūtīsi man epastā noteicējus - varēšu ''burties''. :) Var sūtīt arī uz otru epastu laimabirzina@gmail.com


Vīksna 04.februāris, 22:10

Paldies !


Vīksna 04.februāris, 22:08

Paldies !


dziedava 04.februāris, 21:56

Par biotopu - sauss vai mitrs? Vecs jau neizskatās, vai tā tikai mala? Noteicēju izmantoju šo: https://www.nhbs.com/les-myxomycetes-2-volume-set-book Bet laikam izpārdots, nezinu, vai kaut kur vēl var nopirkt. Bet , ja ir interese, varu epastā aizsūtīt Neubertu (vācu val.) un Novožilovu (krievu val., padomju laika). Neubertu pēdējā laikā ļoti izmantoju, ir citas iespējas nekā tam franču. Mīnuss ir valoda, bet cipari nav jātulko un pamatvārdus ar laiku iemācās.


Laimeslācis 04.februāris, 21:47

Paraudziņus, protams, atdošu - nekolekcionēšu. :) Biotops - lapkoku mežs ar vītoliem un ošlapu kļavām, ievām, baltalkšņiem.


Laimeslācis 04.februāris, 21:26

Liels paldies, Julita, par Tavu neatlaidību un zināšānām! :) Traki sarežģīta tā gļotsēņu pasaule! Paldies arī par apsveikumiem! Vakar paskatījos internetā dažādos sugu sarakstos un bildēs un sapratu ka mans prātiņš par īsu lai atrastu kaut ko uz pareizo pusi :)). Vai tādu noteicēju ir iespējams iegādāties?


dziedava 04.februāris, 20:42

Nu jā, pirmā suga, kuras noteikšanai sāku atslēgu no paša sākuma, lai vispār saprastu, kura dzimta varētu būt. Varēja būt vairākas. Un tā kā variantu daudz, tad pie mizainēm pie priekšpēdējā soļa jau šķita, ka pēdējais, un atmetu, ka tur ar nesanāks. Tā man pēc atslēgas nesanāca nekas. Tad iekārtojos ērtāk un paņēmu franču noteicēja bilžu grāmatu ar ciešu apņēmību izšķirstīt visas lapas pēc kārtas, līdz būs kāda hipotēze. Par laimi šī suga bija jau 98., nemaz visas 544 nebija jāizšķirsta. :D Tad atgriezos pie mizaiņu noteicēja un sapratu, ka iepriekš par ātru ģinti biju atmetusi.


Aigars 04.februāris, 20:35

Mājas zoss


Ansis 04.februāris, 19:53

Zygodon nebūs - tam plakanas, nevis atliektas lapu malas. Bet kāda no pūkcepurenēm, iespējams Orthotrichum pumilum.


VijaS 04.februāris, 19:44

Apsveicu, šis nu tiešām labs! Līdz mizainēm neaizdomātos... :)


felsi 04.februāris, 18:47

Pievienoju mikroskopiju.


felsi 04.februāris, 18:40

Apsveicu!


felsi 04.februāris, 18:40

Apsveicu!


Vīksna 04.februāris, 17:57

Apsveicu !


dziedava 04.februāris, 17:48

Paldies par perīdija foto un pārējo :). Patīkami darboties, ja viss sabildēts un samērīts. Nu forša suga! Būs vērīgāk jāstaigā pa taciņām ;). Kā var raksturot biotopu? Neizskatās pēc dižmeža ;). Laima, priecātos ja uz DD sanākšanu es tiktu vismaz pie kādas no Tavām jaunajām sugām, pēc tam es varētu arī uz muzeju aizgādāt, lai tur būtu visu atrasto sugu pārstāvji :) Bet Tavi atradumi, Tava izvēle, ko ar tiem darīt :)


Laimeslācis 04.februāris, 16:20

Paldies, Julita! :) Es ari jau šobrīd esmu ārpus mājas.


dziedava 04.februāris, 16:13

Man ir laba hipotēze, bet jāiet ārā. Pateikšu vēlāk, kad vēl rūpīgāk papētīšu. Bet hipotēze laba! (Kas gan bij gaidāms ;)))


Laimeslācis 04.februāris, 15:48

Nav zaroti.


dziedava 04.februāris, 15:29

Kapilīcija pavedieni nav zaroti?


dziedava 04.februāris, 15:27

Interesanti, ka C.metallica atkrīt, jo kapilīcijam būtu jābūt 0,5-1 mkm (paplatinājumos līdz 2 mkm), kādu te nesasniedz pat visšaurākie pavedieni.


Laimeslācis 04.februāris, 15:05

Pieliku arī perīdija bildes.


Laimeslācis 04.februāris, 14:59

Sajaucu - milimetri


Laimeslācis 04.februāris, 14:58

0,50- 0,56mkm


dziedava 04.februāris, 14:43

Kāds ir auglķermeņu platums?


VijaS 04.februāris, 13:55

Julita, milzu paldies par lielo noteikšanā ieguldīto darbu! :)


Laimeslācis 04.februāris, 13:47

Ups, tūliņ būs :)


dziedava 04.februāris, 13:22

Laima, tas "sīkāks apraksts būs'" būs? :) Domāju, ka ar pašreizējām iespējām esi izspiedusi no mikroskopa max :), bet pirms ķidāt variantus, gribētos izlasīt solīto aprakstu, lai nav tas jāmin pašai, redzot tikai, iespējams, daļu no foto un neesot konkrētā paraudziņa mikroskopēšanas pieredzei (kas palīdz izvērtēt, piemēram, sporu izmēra amplitūdu, tipiskākos izmērus un novirzes, utml.


dziedava 04.februāris, 13:00

Ļoti līdzīgs EdvīnaJ F.laevis novērojums: https://www.gbif.org/occurrence/1933113681 "Iztulkoju" Fuligo laevis vācu aprakstu no Neuberta: "NANNENGA-BREMEKAMP (1974) atpazīst F.laevis kā neatkarīgu sugu, kam raksturīga noturīga garoza un vienpusēji izgaismotas sporas. Pārējā literatūrā nosaukums, ja tas vispār minēts, ir sastopams kā F.septica sinonīms. Mēs nepazīstam F.laevis NANNENGA-BREMEKAMP (loc. cit.) nozīmē. Oriģinālajā aprakstā ir teikts maz un, mūsuprāt, nav atļauts ieviest šo nosaukumu: "Fuligo laevis: subglobosa laevis, dilute flava. Passim ad truncos provenit. Basi membranaceae, latiusculae insidet. Superficie laevi, nec fibroso-squamosa a seguente differt specie." (Puslodes forma gluda, gaiši dzeltena. Mēdz augt uz stumbriem. Sēdošs uz plašas pakājes. Virsma gluda, atšķirībā no zvīņaini-pārslainās virsmas sekojošajai sugai [t.i.: Fuligo flava] ). Sliecos piekrist fančiem un Edvīnam, kas Fuligo laevis izdala atsevišķi, jo tā nekādi neatbilst Fuligo flava (dzeltenais ragansviests) izskatam, tieši minētās virsmas atšķirību dēļ. Man šķiet, ka Vijas novērojums pilnībā atbilst oriģinālajam aprakstam - gaiši dzeltens, puslodes, ar gludu virsmu, un sporas vienā pusē gaišākas. Un, kas interesanti, aug uz sausokņa, pat ne kritalas.


Edgars Smislovs 04.februāris, 12:34

Laikam pelēkā nepareizi ievadīta?


Kiwi 04.februāris, 07:46

Paldies, Julita, par sugas noteikšanu!


VijaS 03.februāris, 23:26

Julita, pieliku mikroskopiju. Kārpas nav pa visu sporu vienmērīgi izvietotas, tomēr vēl joprojām daudz, un gaišākas malas sporām arī redzamas.


felsi 03.februāris, 23:23

Paldies Julita! Tev taisnība, tāpēc uzreiz neliku nosaukumu, kaut kas nesakrita, tumšā nokrāsa sajauca galvu:)


dziedava 03.februāris, 22:14

Paldies, Ansi! :) Netika atbildēts par 6. foto - vai tas divdaļīgums neskaitās pie izaugumiem apakšlapai?


Ansis 03.februāris, 21:50

Calypogeia sphagnicola ir augsto purvu suga, augoša starp sfagniem, kopā ar Mylia anomala. Lapots stublājs 1-1,5 mm plats, bāli zaļš. Lapas šūnas ar nelieliem stūru paresninājumiem, šūnas lapas lejasdaļā 0,04-0,045 mm garas, 0,03-0,035 mm platas. Šūnā pa 2-4 eļļas ķermenīšiem, kas sastāv no 1-3 lodītēm. Calypogeia muelleriana tumši līdz bāli zaļi, 2-3,5 mm plati dzinumi. Lapas šūnas bez stūru paresninājumiem, šūnas lapas vidusdaļā 0,045-0,06 mm garas, 0,04-0,045 mm platas, pie pamatnes līdz 0,09-0,09 mm garas. Katrā šūnā 4-10 eļļas ķermenīši, kas sastāv no 5-12 lodītēm. 5. foto labi redzams šūnu tīkls bez stūru paresninājumiem un gareni eļļas ķermenīši ar 5-7 lodītēm. Kartē skaidri redzams, ka novērojums nav klajā sūnu purvā. Nepietiekamas ir pazīmes priekš Calypogeia fissa - apskatot vairāku augu apakšlapas, varbūt atrastos šai sugai raksturīgās ragainās.


Kiwi 03.februāris, 21:13

Labi, tad pielikšu vēl dažas bildes ar biotopu un aprakstu. Ja svētdien sanāks laiks, aiziešu apraudzīt un ja būs ko ņemt, paņemšu :), un balto piepi sabildēšu.


dziedava 03.februāris, 21:08

:) Nē, gludais apmēram tur jau ir ieziņots. Turklāt, ja bija turpat blakus, varbūt ir tā pati suga (neiedomājos, ka no tā vajadzēja pagrābt mazliet sporas :)).


Kiwi 03.februāris, 20:58

Paldies, Julita, par sadarbību! Laikam tās pirmās divas bildes jāieziņo atsevišķi kā gludo ragansviestu?!


Laimeslācis 03.februāris, 19:55

Paldies, Ansi!


Ivars Leimanis 03.februāris, 18:41

Sugu sarakstā ir "Somenīte (nenoteikta)". Kāpēc šajā gadījumā to nelietot? Vizuāli izskatās pēc C.sphagnicola, lapu šūnu izmērs - 50/50, eļļas ķermenīšu bildes nav. Tātad suga īsti nav noteikta - tikai minējums.


dziedava 03.februāris, 18:20

Arcyria oerstedii nevajadzētu būt, jo kapilīcijs tai ir tikai un vienīgi ar adatiņām. Te ir gana laba mikroskopija, var redzēt gan adatiņas, gan krustām šķērsām visādus citādus rakstus, kas nosvītro A.oerstedii. Paskaties kaut vai 3. attēlu no beigām - tur ir gan horizontālas (vai viļņainas) līnijas pa pavedienu, gan perpendikulāras līnijas pāri pavedienam. Kapilīcija ornaments tipisks kā A.obvelata. Sporas arī atbilst.


dziedava 03.februāris, 17:58

Tā kā radušās šaubas par Vijas atradni, tad šobrīd nevaru pateikt, kura atradne šī būs, bet vismaz šim novērojumam sporas izskatās ļoti tipiskas, bija vērts iet pakaļ! :)


felsi 03.februāris, 17:52

Pievienoju mikroskopiju, man liekas, ka Arcyria oerstedii.


felsi 03.februāris, 17:30

Tad tiekamies!


dziedava 03.februāris, 17:21

Varbūt vajag vēlreiz šo mikroskopēt un ar uzstādītu normālu balto balansu, jo tādiem sarkaniem grūti sarpast. Tomēr kārpas ir ļoti blīvi, nevis izklaidus izkaisītas. Un vēl jāpavēro, vai nav viena puse sporām gaišāka. Šobrīd salīdzinu ar Ievas potenciālo F. luteonitens un tur ir pavisam pavisam citādākas sporas, ar retām, skrajām kārpām. Un tādas redzu arī gbif.org. Par šādiem blīviem tagad šaubos.


Ivars Leimanis 03.februāris, 15:56

Par vairķermeņu izmēriem man nav sanācis neko palasīt, bet acīmredzot aug uz kūdras, un amfigastrijas - pavisam parastas Millera.


Ivars Leimanis 03.februāris, 15:32

Kāpēc ne C.muelleriana?


dziedava 03.februāris, 14:44

Nu nē, dzēst gan es neko nedzēsīšu (labāk par šo tēmu mani nekaitināt). Mans atradums, mans paraudziņš un godīga mikroskopija. Kādu nu nosaukumu eksperti ieliek, nestrīdos. Drīzāk tad jājautā, kas ir pietrūcis, lai drošāk noteiktu, jo neko nedod teikums "jāizvērtē pietiekamu skaitu pazīmju", ja nav skaidrs, kas tad te nepietiek, ko vajag vēl vai citādāk.


Ivars Leimanis 03.februāris, 14:14

Tad, varbūt, jāizdzēš bildes, lai nemaldina.


riepis 03.februāris, 12:47

Zivju dzenītis oho Jums gan paveicās :)


Laimeslācis 03.februāris, 12:05

Oooo, super par KOH un eļļu! Jā, līdz galam vaļā.


Ansis 03.februāris, 11:41

Ir jāatrod paraudziņu un jāizvērtē pietiekamu skaitu pazīmju, lai tiktu pie labāka rezultāta. Clypogeia muelleriana ir tas pats, kas senāk Kantia trichomanis - visas tagadējās ģints sugas zem viena nosaukuma ;)


felsi 03.februāris, 11:37

Tad jautājums atrisināts, būšu ar KOH, imersijas eļlu, kam ineteresē eļļa ar savu trauciņu, sadalīsim! Ja Tev tumša mikroskopija, vai diafragma pilnībā atvērta?


Laimeslācis 03.februāris, 11:10

Domaju ka ja. Ļoti gribu tikties :)


Ivars Leimanis 03.februāris, 10:45

Vai nevajadzētu šo atstāt kā Calypogeia sp.? Ja suga nav noteikta pārliecinoši, tad attēli var maldināt tīmekļa lietotājus. Šādi lapu un apakšlapu attēli nesader ar C.muelleriana aprakstu. Citos avotos šūnu bildēs ar pievienotu mērskalu redzu, ka lielākās šūnas C.sphagnicola ir nedaudz virs 50 mikr.m.


felsi 03.februāris, 10:23

DD satikšanās pasākumā būsi?


Irbe 03.februāris, 09:29

Manuprāt purva zīle


Irbe 03.februāris, 09:25

Dižraibais https://dabasdati.lv/site/img/pub/1/2/296/1393511364.pdf


felsi 02.februāris, 23:56

Brūns varētu būt no tām sporām, bija grūti atdalīt.


Laimeslācis 02.februāris, 22:46

Ooo! Paldies, Inguna! Nedabūju, protams. Būtu ļoti priecīga par tādu iespēju! :)


Laimeslācis 02.februāris, 22:38

Ļoti garas elateras, grūti atrast galus. Mazliet staipās. Pielieku vēl elateru bildes. Uzliku uz stikliņa ļoti mazītiņu kripatiņu materiāla, varbūt ir mazliet skaidrāk. Šai sporas līdz 20 kmk


dziedava 02.februāris, 22:06

Njā. Didymium squamulosum perīdijs esot caurspīdīgs. Te izskatās brūns? Kam atbilst sporas, neatbilst perīdijs, kam atbilst perīdijs, neatbilst sporas :D D.squamulosum pēc atslēgas ir pie kājainajām, bet aprakstā, ka tā kāja var nebūt. Līdzīgi kā D.clavus, kam ir brūns perīdijs, bet sporas par mazu - 6-8mkm. Un vēl ir D.anellus, kam der sporas un perīdijs, bet diametrs galviņām - 0,2-0,5 mm, un neplaisā neregulāri, bet pa +/- apli. Es nezinu, šodien vairs nav laika, rīt vēlreiz visam mēģināšu iziet cauri.


felsi 02.februāris, 21:29

Pievienoju perīdija mikroskopiju.


felsi 02.februāris, 21:21

Laima, vai KOH dabūji? Varu izpalīdzēt, mana meita sestdien brauks uz Ādažu pusi uz bērnu izpriecas parku, var mēģināt satikties, tad nodotu KOH.


felsi 02.februāris, 21:17

Oho!


marsancija 02.februāris, 20:59

Piekraste nav atzīmēta kā atrašanās vieta.


VijaS 02.februāris, 20:28

Augšanas vieta gan nav tipiska, bet izskatās, ka trihiju baltie kātiņi jau formējas.


dziedava 02.februāris, 20:25

Pagaidu versija - Calomyxa metallica, ko Latvijā atradusi tikai lietuviete Adamonyte 2005. gadā


dziedava 02.februāris, 20:16

Re, Vija jau jūt, ka te nav savējā (t.i. ir bez VIJ-umiem :))


dziedava 02.februāris, 20:15

Vai tos pavedienus nevar dabūt ar skaidrāku virsmas attēlu? Var jau būt bez vijumiem! Tad ir no ekstra retā gala, kādas Latvijā vēl nav atrastas :). Ar kārpainām sporām gan ātrumā nevaru atrast kandidātu, bet izvirzīt hipotēzi no redzētā vien gan nebūtu tik drosmīga :)


VijaS 02.februāris, 20:14

Tik gari izstiepti augļķermeņi, un kapilīcijs bez vijumiem - droši vien nemaz nav trihija...


Laimeslācis 02.februāris, 20:02

Šai, toties, vispār nevienu vijumu nevaru saskatīt, tikai visādi krikumi uz elaterām ;)


Laimeslācis 02.februāris, 19:59

Paldies, Julita! Šito pie visādiem retumiem izmeklējos un salīdzināju - sākumā domāju ka gailošā, pēc tam atmetu. :)


adata 02.februāris, 19:29

Tā tik ir ballīte! Izmērā laikam lielākā barotava!


dziedava 02.februāris, 18:34

Apskatījos foto un izvirzīto sugas hipotēzi, un aizgāju atjaunot Dziedavā Trichia varia lapu. Tagad tā ir labāka ;D. Jo es ticu, ka ja būtu paguvusi lapu atjaunot agrāk, tad tāda hipotēze nebūtu radusies. T.varia mikroskopiski atšķiras ar to, ka tās elateras ir ar tikai diviem vijumiem (trīs ir ļoti reti un varbūt tikai kāds izņēmums starp citām), turklāt raksturīgi, ka tie vijumi ir vaļīgi, patālu viens no otra (nevis "ciešā bizē"). Ja šajā paraudziņā rūpīgāk paskaitītu, tad būtu arī vairāk nekā 3 vijumi. Vārdsakot, - T.varia tā nav. Ja ārēji ir līdzīga T.varia (un te tiešām ir), bet vijumu skaits elaterās ir vairāk nekā 2, tad tā varētu būt T.contorta. Tālāk jāskatās, vai elateras ir gludas, vai ar āķīšiem, izvirzījumiem, adatiņām. Te šķiet, ka gludas(?). Tad jāskatās elateras gala garums. Te tas ir mērīts :). Ja nosmailotie gali ir īsi (līdz 20 mkm), tad tā ir tipiskā varietāte T. contorta var. contorta, kas man te arī izskatās. Bumbuļi tai mēdz būt.


enesija 02.februāris, 18:05

Ir Philodromus sp., Philodromidae


dziedava 02.februāris, 10:47

Paldies abiem! Šobrīd no sūnām esmu ļoti tālu, tāpēc nevaru komentēt. P.S. 6. foto divdaļīgais gals neskaitās pie izaugumiem?


dziedava 02.februāris, 10:43

Sēne, ko tipiski jauc ar gļotsēnēm :)


Mareks Kilups 02.februāris, 10:42

pazīme gan jānomaina uz sezonai atbilstošu.


pētniece 02.februāris, 10:29

Piedodiet, bet nē.


Ansis 02.februāris, 10:14

Pieņemu, ka lapas plātnes lielāko šūnu izmērs - apm. 40 x 55 mkm, kā arī apakšlapas bez izaugumiem ārmalās, ir tuvāk Calypogeia muelleriana. Citas bildēs iekļuvušās pazīmes uzskatu par nepietiekamām, lai izdalītu kādu no retajām sugām - C. fissa C. azurea vai C. sphagnicola.


dziedava 01.februāris, 23:31

Varbūt. Man pašai viena sēdošā ir uz jautājuma par šādu hipotēzi. Perīdija mikroskopijas nav?


felsi 01.februāris, 22:37

Pievienoju mikroskopiju, ideja par Didymium squamulosum.


Irbe 01.februāris, 21:03

Gaigala


Irbe 01.februāris, 20:59

Zvirbuļvanags


Ivars Leimanis 01.februāris, 19:20

Laškrāsas zeltpore Hapalopilus aurantiacus


Vuks 01.februāris, 18:46

Man laikam gadījusies pirmo reizi, bilde mazliet samulsināja, dabā skaldlapīti it kā atpazīstu.


marsancija 01.februāris, 18:45

Kā mājputni! :)


felsi 01.februāris, 18:28

Pievienoju mikroskopiju.


Lasmas 01.februāris, 16:42

Lieliska bilde! :)


mufunja 01.februāris, 15:36

Благодарю.Точно он.По книге не узнала.


roosaluristaja 01.februāris, 07:00

Nenosakāma jau nu par traku. Varbūt Cytidia salicina? Nezinu.


roosaluristaja 01.februāris, 06:55

Nē, skaldlapīte nebūs. Parasta ziemas suga. Viegli atpazīstama. Pat tiem, kas ar lapiņsēnēm uz jūs. Kā es.


mazais_ezis 31.janvāris, 22:55

Šis būs L37 Tavējais vanags :D 25.05.2021 gredzenots kā mazulis ligzdā Šmerļa mežā. Tu ar viņu jau tikies 06.01.2022 Pļavniekos. Bērzu birztalā.Deglava 130


mufunja 31.janvāris, 20:10

Я предпологаю,что Трутовик плоский или художника. Ganoderma applanatum.


mufunja 31.janvāris, 20:03

Я тоже не совсем уверена,но посмотрев фотографии в интернете,решила что это она.Походу ошиблась.


roosaluristaja 31.janvāris, 18:45

Nedomāju, ka šī ir centrbēdzes flēbija. Pēc lapukoka izskatās. Tas neatbilst. Arī vizuāli neatgādina šo sugu. Bet, kas tas ir, man nav variantu.


Ivars Leimanis 31.janvāris, 17:14

Nevar būt, ka nejauši uzspiedies "C.muelleriana"? Kaut kā izskatās pēc pārliecinošas C.sphagnicola... Tā var būt ap 2 mm plata.


riepis 31.janvāris, 11:02

Tik skaisti! :)


Vīksna 31.janvāris, 01:01

Paldies !


CerambyX 30.janvāris, 23:18

Nē, šī no smilšbitēm Andrena sp. - wilkella vai similis vai kas līdzīgs.


dziedava 30.janvāris, 22:46

Jā, izskatās gan pēc pārslainās


felsi 30.janvāris, 22:34

Atkārtoju vēl vienu mikroskopiju, man liekas, ka pārslainā gļotsēne.


felsi 30.janvāris, 22:27

Pašlaik tik eksperimentēju, mēģinu saprast, baidos, ka tur īpašas gaismas būs vajadzīgas.:)


felsi 30.janvāris, 22:24

Kā lai pasaka, tie rakstu pušķi, it kā saplūst kopā, nav atsevišķi nodalīti, mikroskopiski tie miziņā veido pupveida lielus neregulārus veidojumus.


dziedava 30.janvāris, 22:20

Es Ļeontjevu pagaidām neiedziļinājos, bet man šķiet, ka viņš tikai L.epidendrum sadalīja tajās 100 sugās? Ja esi iedziļinājusies, varētu zināt vairāk nekā es.


felsi 30.janvāris, 22:16

Ups, padodos, mazliet sajukos Leontjeva papīros! Laboju atpakaļ.


mufunja 30.janvāris, 21:31

Спасибо,Юлита,что исправляете. Я сомневалась в названии.


VitaS 30.janvāris, 21:16

Grumbuļbite Dasypoda hirtipes?


Ilze Ķuze 30.janvāris, 20:42

Paldies, Ansi!


dziedava 30.janvāris, 20:02

Šo varētu arī neuzskatīt par tipiski košu (nezinu), bet kā Tev noteikšanā palīdz pēdējie foto? Kas tajos ir tāds, pēc kā Tu nosaki sugu?


dziedava 30.janvāris, 20:00

Tas ir baltais ragansviests, kas ir salīdzinoši gluds. Pārslainā gļotsēne Mucilago crustacea veido neregulāru virsmu, tādas kā pārslas.


dziedava 30.janvāris, 19:57

Pag, pēc kāda parametra Tu nosaki, ka tā NAV košā? Ir zināms košajai raksts, kas atšķiras no koksnes?


felsi 30.janvāris, 19:52

Pārskatīju līdzīgās, visas, ko skatīju, parastās koksnes vilkpienaines ar līdzīgu rakstu, tāpēc labāk lieku sp.


dziedava 30.janvāris, 19:44

Kāpēc atkošoji? Man šķiet, ka košajām vienīgā drošā noteikšanas stadija ir šī, kad ir riktīgi koša.


marsancija 30.janvāris, 17:06

Hm..., tiešām pēc attēliem kaut kas līdzīgs, tikai agrīnā stadijā. Neatceros, kādi tie veidojumi bija pēc taustes. Vai sūklim nevajadzētu būt cietam, kaļķainam? Toreiz domāju, ka kaut kāda auga pirmsākums. Vasarā būs vēl jānokļūst pie mazā purva ezeriņa un jāķesē siekstas :)


Mežirbe777 30.janvāris, 15:08

Varbūt Spongilla lacustris (?)


dziedava 30.janvāris, 12:08

Pareizi, gļotsēne ir :). Tikai šajā stadijā no foto sugu nevar noteikt - vai nu trihija vai hemitrihija. Pirmajām sporu mākonis ar daudziem brīviem "pavedienu" galiem, kamēr otrajām tie iekšējie pavedieni tik gari, ka brīvus galus grūti atrast. Foto šīs iekšas nav redzamas, tāpēc arī nav nosakāma.


mufunja 30.janvāris, 10:56

Добрый день,Юлита. Увы,только эти два фото.


IlzeP 30.janvāris, 09:56

Ir pareizi - smilts neļķe.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2023
© dabasdati.lv
Saglabāts