Lai veicinātu cilvēku izpratni par bīstamajām invazīvajām sugām, to radītajiem draudiem Latvijas dabai un informētu par nepieciešamību ziņot par šo sugu novērojumiem dabā vietnē www.invazivs.lv, Dabas aizsardzības pārvaldes projekts LatViaNature sāk kampaņu "Ķeram svešos Latvijas dabā!". Kampaņa tiks atklāta 19. maijā ar filmas "Invazīvo sugu detektīvi" pirmizrādi un invazīvo sugu ekspertu diskusiju Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē. Kampaņas laikā ikvienam būs iespēja apgūt invazīvo sugu ierobežošanas metodes kopā ar dabas ekspertiem lielajā "Ķeram svešos Latvijas dabā!" talkā 15. jūnijā Vecdaugavā.

"Ar informatīvo kampaņu pievērsīsim uzmanību "svešajiem Latvijas dabā" – bīstamajām invazīvajām augu un dzīvnieku sugām, kas apdraud mūsu dabas daudzveidību. Tāpat aicināsim cilvēkus par invazīvajām sugām ziņot Dabas aizsardzības pārvaldes vietnē www.invazivs.lv jeb Invazīvo sugu pārvaldniekā. Pievērsīsim uzmanību ne tikai latvānim, par kuru visiem skaidrs, ka tā ir invazīva suga, bet arī nu jau plaši izplatītajam Spānijas kailgliemezim un lupīnai. Vienlaikus parādīsim, ka virkne augu, par kuru apdraudējumu mūsu dabai neaizdomājamies, arī ir invazīvas sugas: Kanādas zeltslotiņa, puķu sprigane, krokainā roze, vārpainā korinte un ošlapu kļava. Tām visām ir zinātniski pierādīta negatīva ietekme uz dabas daudzveidību, un tikai sadarbībā ar iedzīvotājiem varam tās ierobežot," saka Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Andris Širovs.

Kā ziņot par invazīvajām sugām vietnē www.invazivs.lv?

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vietnē www.invazivs.lv apkopota informācija par invazīvajām sugām Latvijā, lai, ieraugot tās dabā, ikviens varētu šīs sugas atpazīt un ziņot dabas ekspertiem un zinātniekiem, ļaujot agrīni atklāt un apzināt "svešo" izplatību un plānot ierobežošanas pasākumus. Iesniegt ziņojumus var vietnē www.invazivs.lv, aizpildot īsu anketu un atzīmējot kartē atradnes vietu. Mūsdienīga dabas aizsardzība balstās zinātnē un sadarbībā – ikviena praktiskā iesaistē. Katru iesniegto ziņojumu pārbauda zinātnieki un dabas eksperti, kuri ikdienā strādā DAP, Daugavpils Universitātē un Latvijas Hidroekoloģijas institūtā.

"Invazīvo sugu detektīvi" Latgalē

Kampaņas sākumā notiks filmas "Invazīvo sugu detektīvi" pirmizrāde Latgales vēstniecībā "Gors". Pirmizrādes vieta nav nejauša – filmas darbība risinās Latgalē, kur invazīvo sugu izplatība ir īpaši strauja. Apkopojot Invazīvo sugu pārvaldnieka datus, noskaidrots, ka Latgalē visbiežāk ziņotās invazīvās augu sugas ir Sosnovska latvānis, Kanādas zeltgalvīte, ošlapu kļava, puķu sprigane, daudzlapu lupīna un adatainais dzeloņgurķis. Filmas sižets: divas meitenes ierodas ciemos pie vecvecākiem, lai pavadītu brīvdienas gleznainajā zilo ezeru zemē. Sastopoties ar prāvām Sosnovska latvāņa audzēm, atpūtnieces nolemj tos un citus bīstamos augus izpētīt. Pirmizrāde notiks piektdien, 19. maijā, plkst. 14.00 Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē, Pils ielā 4. Ieeja bez maksas.

Pirms filmas būs invazīvo sugu ekspertu diskusija, kurā piedalīsies DAP ģenerāldirektora p.i. Andris Širovs, DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize, Saeimas deputāts, dabas eksperts Andrejs Svilāns, LatViaNature invazīvo sugu eksperte Santa Rutkovska, Valsts augu aizsardzības dienesta eksperte Astra Garkāje.

Lielā "Ķeram svešos Latvijas dabā!" talka

Kampaņā ikvienam būs iespēja praktiski pielikt savu roku invazīvo sugu iznīdēšanā un apgūt invazīvo sugu ierobežošanas metodes, kopā ar dabas ekspertiem piedaloties lielajā "Ķeram svešos Latvijas dabā!" talkā 15. jūnijā plkst. 10.00 dabas liegumā "Vecdaugava". Tur gandrīz septiņu hektāru plašā teritorijā izplatījušās puķu spriganes un krokainās rozes. Tikšanās Skanstnieku ielā Vecdaugavas krastā, pie ieejas dabas liegumā “Vecdaugava” (ej.uz/Talka_Keram_svesos_Latvijas_daba).

UZZIŅAI

Invazīvās sugas Latvijas dabā

No Latvijas dabā sastopamajām augu un dzīvnieku sugām apmēram trešdaļa ir svešzemju sugas. Aptuveni 10 % svešzemju sugu ir bīstamas – invazīvas sugas, kas apdraud dabas daudzveidību Latvijā: agresīvi izplatās un izkonkurē vietējās sugas. Invazīvās sugas var ne tikai nodarīt ekonomisku kaitējumu, radīt dabas ekosistēmu izmaiņas, bet, atsevišķas sugas, arī kaitējumu cilvēka veselībai. Latvijā invazīvie augi un dzīvnieki kļūst par aizvien lielāku problēmu, jo ievērojami ietekmē dabas daudzveidību.

Pētījums: zemes īpašnieku zināšanas ir pieticīgas

Lai izzinātu Latvijas zemju īpašnieku vai apsaimniekotāju zināšanas un pieredzi par invazīvajām augu sugām, LatViaNature ietvaros Vidzemes Augstskola veica aptauju ("Invazīvās augu sugas un to izplatības ierobežošana Latvijā"), kurā piedalījās respondenti no dažādiem reģioniem, un aptaujas anketas respondentu un to apsaimniekoto īpašumu sadalījums bija reprezentatīvs visai Latvijai.

Kopumā jāsecina, ka invazīvo svešzemju augu izplatība Latvijā ir kļuvusi par nopietnu problēmu, kas prasa uzmanību un rīcību no visu iesaistīto personu puses. Tas nepieciešams, lai saglabātu un atjaunotu vietējos biotopus un pasargātu Latvijas dabu no svešzemju sugu invāzijas.

Aptauja liecina – 79 % respondentu piekrīt, ka invazīvie augi ir kā nezāles, kas jāierobežo, un 75 % uzskata, ka tā ir būtiska problēma Latvijā, kas rada ekonomiskus zaudējumus. Respondentu vairākums nepiekrīt, ka invazīvo augu sugas palielina dabas daudzveidību, izdaiļo ainavu vai var būt saimnieciski izdevīgas.

Aptauja atklāja arī to, ka 52 % respondentu apsekojuši savus īpašumus, lai noskaidrotu invazīvo augu sugu sastopamību, bet 28 % nav pievērsuši tam uzmanību. 49 % respondentu jūtas norūpējušies par invazīvo augu izplatību Latvijā.

63 % respondentu atzina, ka viņu īpašumā ir kāda no invazīvo augu sugām. Visbiežāk sastopamie invazīvie augi apsaimniekotajā īpašumā ir Sosnovska latvānis, Kanādas zeltslotiņa un daudzlapu lupīna.

Visbeidzot, aptauja parāda, ka respondentu zināšanas par invazīvajām augu sugām ir viduvējas, tāpēc vēlams, lai visi īpašumu apsaimniekotāji Latvijā vēl vairāk tiktu informēti par šo problēmu un ieguldītu resursus tās risināšanā.

Kā Latvijā nonāk invazīvie augi un dzīvnieki?

Invazīvie augi un dzīvnieki Latvijā nokļūst dažādos veidos – cilvēku apzinātas vai neapzinātas darbības rezultātā. Daudzi augi Latvijā ievesti kā krāšņumaugi vai lauksaimniecības kultūras, tomēr laika gaitā tie pielāgojušies apstākļiem savvaļā un izkonkurē vietējās sugas.

Gan augi, gan dzīvnieki pie mums var ieceļot arī nejauši – kuģu tilpnēs, pasta sūtījumos, podotajos stādos vai citādi. Maldīgi uzskatīt, ka svešzemnieki vairo Latvijas dabas daudzveidību, gluži otrādi – tie izkonkurē vietējos augus un dzīvniekus, veicina izmaiņas augsnē un vidē, iznīcina barības bāzi un nereti kļūst par nopietnu problēmu cilvēkiem.

Lielākā daļa šo svešzemju augu tika ievesti Latvijā 20. gadsimtā, piemēram, Sosnovska latvānis kā lopbarības augs, puķu sprigane un Kanādas zeltslotiņa kā daiļdārza augi.

Projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19 IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un VRAA finansiālu atbalstu.

Informācija atspoguļo tikai projekta LIFE IP LatViaNature īstenotāju redzējumu, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu.

Plašāka informācija:
Anda Zakenfelde
Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE-IP LatViaNature Komunikācijas vadītāja
E-pasts: anda.zakenfelde@daba.gov.lv

latvianature.lv