Aktīvie lietotāji: 192 Šodien ievadītie novērojumi: 1242 Kopējais novērojumu skaits: 1885369
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Ķeram svešos Latvijas dabā!
Pievienots 2023-05-17 13:42:36

Lai veicinātu cilvēku izpratni par bīstamajām invazīvajām sugām, to radītajiem draudiem Latvijas dabai un informētu par nepieciešamību ziņot par šo sugu novērojumiem dabā vietnē www.invazivs.lv, Dabas aizsardzības pārvaldes projekts LatViaNature sāk kampaņu "Ķeram svešos Latvijas dabā!". Kampaņa tiks atklāta 19. maijā ar filmas "Invazīvo sugu detektīvi" pirmizrādi un invazīvo sugu ekspertu diskusiju Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē. Kampaņas laikā ikvienam būs iespēja apgūt invazīvo sugu ierobežošanas metodes kopā ar dabas ekspertiem lielajā "Ķeram svešos Latvijas dabā!" talkā 15. jūnijā Vecdaugavā.

"Ar informatīvo kampaņu pievērsīsim uzmanību "svešajiem Latvijas dabā" – bīstamajām invazīvajām augu un dzīvnieku sugām, kas apdraud mūsu dabas daudzveidību. Tāpat aicināsim cilvēkus par invazīvajām sugām ziņot Dabas aizsardzības pārvaldes vietnē www.invazivs.lv jeb Invazīvo sugu pārvaldniekā. Pievērsīsim uzmanību ne tikai latvānim, par kuru visiem skaidrs, ka tā ir invazīva suga, bet arī nu jau plaši izplatītajam Spānijas kailgliemezim un lupīnai. Vienlaikus parādīsim, ka virkne augu, par kuru apdraudējumu mūsu dabai neaizdomājamies, arī ir invazīvas sugas: Kanādas zeltslotiņa, puķu sprigane, krokainā roze, vārpainā korinte un ošlapu kļava. Tām visām ir zinātniski pierādīta negatīva ietekme uz dabas daudzveidību, un tikai sadarbībā ar iedzīvotājiem varam tās ierobežot," saka Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Andris Širovs.

Kā ziņot par invazīvajām sugām vietnē www.invazivs.lv?

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vietnē www.invazivs.lv apkopota informācija par invazīvajām sugām Latvijā, lai, ieraugot tās dabā, ikviens varētu šīs sugas atpazīt un ziņot dabas ekspertiem un zinātniekiem, ļaujot agrīni atklāt un apzināt "svešo" izplatību un plānot ierobežošanas pasākumus. Iesniegt ziņojumus var vietnē www.invazivs.lv, aizpildot īsu anketu un atzīmējot kartē atradnes vietu. Mūsdienīga dabas aizsardzība balstās zinātnē un sadarbībā – ikviena praktiskā iesaistē. Katru iesniegto ziņojumu pārbauda zinātnieki un dabas eksperti, kuri ikdienā strādā DAP, Daugavpils Universitātē un Latvijas Hidroekoloģijas institūtā.

"Invazīvo sugu detektīvi" Latgalē

Kampaņas sākumā notiks filmas "Invazīvo sugu detektīvi" pirmizrāde Latgales vēstniecībā "Gors". Pirmizrādes vieta nav nejauša – filmas darbība risinās Latgalē, kur invazīvo sugu izplatība ir īpaši strauja. Apkopojot Invazīvo sugu pārvaldnieka datus, noskaidrots, ka Latgalē visbiežāk ziņotās invazīvās augu sugas ir Sosnovska latvānis, Kanādas zeltgalvīte, ošlapu kļava, puķu sprigane, daudzlapu lupīna un adatainais dzeloņgurķis. Filmas sižets: divas meitenes ierodas ciemos pie vecvecākiem, lai pavadītu brīvdienas gleznainajā zilo ezeru zemē. Sastopoties ar prāvām Sosnovska latvāņa audzēm, atpūtnieces nolemj tos un citus bīstamos augus izpētīt. Pirmizrāde notiks piektdien, 19. maijā, plkst. 14.00 Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē, Pils ielā 4. Ieeja bez maksas.

Pirms filmas būs invazīvo sugu ekspertu diskusija, kurā piedalīsies DAP ģenerāldirektora p.i. Andris Širovs, DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize, Saeimas deputāts, dabas eksperts Andrejs Svilāns, LatViaNature invazīvo sugu eksperte Santa Rutkovska, Valsts augu aizsardzības dienesta eksperte Astra Garkāje.

Lielā "Ķeram svešos Latvijas dabā!" talka

Kampaņā ikvienam būs iespēja praktiski pielikt savu roku invazīvo sugu iznīdēšanā un apgūt invazīvo sugu ierobežošanas metodes, kopā ar dabas ekspertiem piedaloties lielajā "Ķeram svešos Latvijas dabā!" talkā 15. jūnijā plkst. 10.00 dabas liegumā "Vecdaugava". Tur gandrīz septiņu hektāru plašā teritorijā izplatījušās puķu spriganes un krokainās rozes. Tikšanās Skanstnieku ielā Vecdaugavas krastā, pie ieejas dabas liegumā “Vecdaugava” (ej.uz/Talka_Keram_svesos_Latvijas_daba).

UZZIŅAI

Invazīvās sugas Latvijas dabā

No Latvijas dabā sastopamajām augu un dzīvnieku sugām apmēram trešdaļa ir svešzemju sugas. Aptuveni 10 % svešzemju sugu ir bīstamas – invazīvas sugas, kas apdraud dabas daudzveidību Latvijā: agresīvi izplatās un izkonkurē vietējās sugas. Invazīvās sugas var ne tikai nodarīt ekonomisku kaitējumu, radīt dabas ekosistēmu izmaiņas, bet, atsevišķas sugas, arī kaitējumu cilvēka veselībai. Latvijā invazīvie augi un dzīvnieki kļūst par aizvien lielāku problēmu, jo ievērojami ietekmē dabas daudzveidību.

Pētījums: zemes īpašnieku zināšanas ir pieticīgas

Lai izzinātu Latvijas zemju īpašnieku vai apsaimniekotāju zināšanas un pieredzi par invazīvajām augu sugām, LatViaNature ietvaros Vidzemes Augstskola veica aptauju ("Invazīvās augu sugas un to izplatības ierobežošana Latvijā"), kurā piedalījās respondenti no dažādiem reģioniem, un aptaujas anketas respondentu un to apsaimniekoto īpašumu sadalījums bija reprezentatīvs visai Latvijai.

Kopumā jāsecina, ka invazīvo svešzemju augu izplatība Latvijā ir kļuvusi par nopietnu problēmu, kas prasa uzmanību un rīcību no visu iesaistīto personu puses. Tas nepieciešams, lai saglabātu un atjaunotu vietējos biotopus un pasargātu Latvijas dabu no svešzemju sugu invāzijas.

Aptauja liecina – 79 % respondentu piekrīt, ka invazīvie augi ir kā nezāles, kas jāierobežo, un 75 % uzskata, ka tā ir būtiska problēma Latvijā, kas rada ekonomiskus zaudējumus. Respondentu vairākums nepiekrīt, ka invazīvo augu sugas palielina dabas daudzveidību, izdaiļo ainavu vai var būt saimnieciski izdevīgas.

Aptauja atklāja arī to, ka 52 % respondentu apsekojuši savus īpašumus, lai noskaidrotu invazīvo augu sugu sastopamību, bet 28 % nav pievērsuši tam uzmanību. 49 % respondentu jūtas norūpējušies par invazīvo augu izplatību Latvijā.

63 % respondentu atzina, ka viņu īpašumā ir kāda no invazīvo augu sugām. Visbiežāk sastopamie invazīvie augi apsaimniekotajā īpašumā ir Sosnovska latvānis, Kanādas zeltslotiņa un daudzlapu lupīna.

Visbeidzot, aptauja parāda, ka respondentu zināšanas par invazīvajām augu sugām ir viduvējas, tāpēc vēlams, lai visi īpašumu apsaimniekotāji Latvijā vēl vairāk tiktu informēti par šo problēmu un ieguldītu resursus tās risināšanā.

Kā Latvijā nonāk invazīvie augi un dzīvnieki?

Invazīvie augi un dzīvnieki Latvijā nokļūst dažādos veidos – cilvēku apzinātas vai neapzinātas darbības rezultātā. Daudzi augi Latvijā ievesti kā krāšņumaugi vai lauksaimniecības kultūras, tomēr laika gaitā tie pielāgojušies apstākļiem savvaļā un izkonkurē vietējās sugas.

Gan augi, gan dzīvnieki pie mums var ieceļot arī nejauši – kuģu tilpnēs, pasta sūtījumos, podotajos stādos vai citādi. Maldīgi uzskatīt, ka svešzemnieki vairo Latvijas dabas daudzveidību, gluži otrādi – tie izkonkurē vietējos augus un dzīvniekus, veicina izmaiņas augsnē un vidē, iznīcina barības bāzi un nereti kļūst par nopietnu problēmu cilvēkiem.

Lielākā daļa šo svešzemju augu tika ievesti Latvijā 20. gadsimtā, piemēram, Sosnovska latvānis kā lopbarības augs, puķu sprigane un Kanādas zeltslotiņa kā daiļdārza augi.

Projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19 IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un VRAA finansiālu atbalstu.

Informācija atspoguļo tikai projekta LIFE IP LatViaNature īstenotāju redzējumu, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu.

 

Plašāka informācija:
Anda Zakenfelde
Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE-IP LatViaNature Komunikācijas vadītāja
E-pasts: anda.zakenfelde@daba.gov.lv

latvianature.lv

 

 

Pēdējie novērojumi
Emberiza citrinella - 2024-05-03 isolintu
Phylloscopus trochilus - 2024-05-03 isolintu
Chloris chloris - 2024-05-03 Aigars
Carduelis carduelis - 2024-05-03 Aigars
Phoenicurus phoenicurus - 2024-05-03 Aigars
Corvus corone cornix - 2024-05-03 Durkts
Alauda arvensis - 2024-05-03 Aigars
Nezināms
Ignotus
@ Kikadabā
Pēdējie komentāri novērojumiem
davis_wi 03.maijs, 13:19

B pazīmi?


dekants 03.maijs, 11:21

Paldies, Ilmār. Tik ātra atbilde motivē ziņot vairāk!


BI 03.maijs, 10:26

Gredzenots kā mazulis, tēviņš, 28.07.2019. Mācītājmuiža, Skrunda


Vīksna 03.maijs, 08:42

Paldies !


Mežirbe777 03.maijs, 08:24

~1,5 mm (kopā ar galviņu).


IlzeP 03.maijs, 07:37

Tā salocīts kakls ir tikai gārņiem ("kronšteinērglis :)".


Irbe 03.maijs, 02:58

Mājas strazds?


dziedava 03.maijs, 02:12

Cik garas?


Vīksna 02.maijs, 23:40

Paldies !


ekologs 02.maijs, 22:35

Praulenis (Platycerus sp.).


CerambyX 02.maijs, 22:27

Pēc foto šīs parasti visai sarežģīti atpazīt.


Ireena 02.maijs, 21:39

Tas taču zivju gārnis.


marsancija 02.maijs, 21:39

Ak, šīs vecās, labās dzejnieknarcisītes! Atceros to brīnišķīgo smaržu. Gribu dabūt savā dobē, bet nevaru atrast nevienā dārzā, bet šīs tur aug mežā! :)


zane_ernstreite 02.maijs, 21:25

Paldies, Uģi, par apstiprinājumu!


mufunja 02.maijs, 21:13

Inita,ja sēņotāji to nepaņēma, es to ņemšu sīkākai analīzei.


ekologs 02.maijs, 21:11

Pašlaik viens no variantiem ir, pievienot novērojumu, tad jādodas uz sadaļu "Par mani", kur jāizvēlas to pašu novērojumu un, tur tiek piedāvāta iespēja pievienot fotogrāfiju.


Paula.Kļaviņa 02.maijs, 19:35

Vai šodien nevar bildes pievienot?


laumae 02.maijs, 18:47

Paldies par precizējumu, Marek! Nebiju droša.


zane_ernstreite 02.maijs, 18:15

Paldies, Uģi!


dekants 02.maijs, 17:57

Ok, paldies par neatlaidību :) Apstrādājot audio un klausoties uz austiņām var labi dzirdēt. Jā, tā būs urālpūce, līdzīgi kā šeit: https://xeno-canto.org/467453


ekologs 02.maijs, 17:36

Ampedus ir, bet vai balteatus, šaubos. Uz segspārnu apakšējās daļas nav tumšā plankuma, pleķa.


Arciiitis 02.maijs, 16:58

P.s. Laukirbei dziesma pārsvarā ir čerkstoša. Šīs skaņas vairāk šalcošas, rejošas. Pašsaprotami, ka ierakstā nav iespējams dzirdēt to, ko var novērot ar ausīm dzīvajā.


Arciiitis 02.maijs, 16:54

Lūdzu koncentrējamies tikai uz skaņām, kuras dzirdamas norādītajos laikos, jo par pārējo putnu dziesmām te diskusija vispār nav., No kuras sekundes/kurās tieši jūs saklausāt, ka iedziedas laukirbe? Vai visos norādītajos laikos? Ja ne visos, tad ko jūs dzirdat pārējos? Paldies par pamatojumu.


dekants 02.maijs, 16:27

Kā jau Edgars nomainīja un Edmunds komentēja, tad ierakstā pamatā ir dziedātājstrazds + dziedātājstrazda uztraukuma saucieni + tad iedziedas laukirbe + beigās arī peļu klijāns un pelēkā vārna.


Arciiitis 02.maijs, 16:15

Ierakstā varētu būt dzirdami Urālu pūces saucieni. Varbūt kāds pieredzējušāks putnu draugs var pakomentēt? Te links: https://xeno-canto.org/899658


Kristers K 02.maijs, 14:32

Gaiša akmencakstīte?


Gaidis Grandāns 02.maijs, 13:53

Manuprāt, nevar izslēgt bikšaino klijānu.


raoz 02.maijs, 12:38

Peļu klijānus redzu bieži, šis bija daudz lielāks.. Bet nu.. Varbūt.. .


Inita 02.maijs, 10:21

Es teiktu, ka drusku nepareiza Gyromitra gigas. G.fastigiata nepazīstu, salīdzinot foto līdzība ir. Jāmikroskopē! Pēc foto vien jaunu sugu Latvijai nevajadzētu reģistrēt. Vai ir ievākta?


Vīksna 02.maijs, 10:10

Paldies !


mufunja 02.maijs, 09:35

Es arī neatradu.Šis ir mans minējums. Ļoti līdzīgs aprakstam. Discina fastigiata,Helvella fastigiata.


nekovārnis 02.maijs, 09:17

Telpās vai dabā? Interesē vai varēs izmantot arī fenoloģijai :)


nekovārnis 02.maijs, 09:11

Paldies, Uģi! :)


nekovārnis 02.maijs, 09:11

Paldies, Edgar! :)


andrisb 02.maijs, 08:47

Paldies!


ekologs 02.maijs, 07:53

Man tās drusku tumsnējas kājas likas aizdomīgas un tā ievērojami uzkrītoša gaišā vidus svītra uz segspārniem.


CerambyX 02.maijs, 07:43

Manuprāt Badister sodalis :)


CerambyX 02.maijs, 07:36

O super, beidzot ir Dabasdatos! Man pašam vēl nav sanācis atrast.


Lemmus 02.maijs, 00:11

3.foto augšpusē īssetas nekera Neckera pennata


VijaS 01.maijs, 22:02

Pēc manas saprašanas jā.


ekologs 01.maijs, 22:01

Skrejvabole (Carabus sp.), bet dēļ foto kvalitātes, jatājums paliek, Skrejvabole Carabus granulatus vai Carabus cancellatus :)


dziedava 01.maijs, 21:58

Tu raksti tā, it kā es pazītu apmalpiepi. Tā ir neiegaumējama suga. 2. foto visas būtu apmalpiepes?


Dzeerve 01.maijs, 21:45

Paldies! :)


Ansis 01.maijs, 21:03

Vai šī nav aizlidojusi no novērojuma vietas? (vajadzētu izlabot)


VijaS 01.maijs, 20:45

Punkts kartē ir pareizs? Tevi no turienes neizmeta? :)


IlzeP 01.maijs, 20:37

Vai nav kāds sinonīms? Initas sarakstā neatrodu.


angel 01.maijs, 20:33

Paldies!


VijaS 01.maijs, 20:30

Tā pati parastā apmalpiepe, tik forma īpatnējāka...


VijaS 01.maijs, 20:26

Dažādlapu sekstīte.


Ziemelmeita 01.maijs, 20:26

Paldies,Ilze! Tagad zināšu, jau vakar klausijos, bet neizdevās ierakstīt.


VijaS 01.maijs, 20:25

Tievā gludlape.


IlzeP 01.maijs, 20:24

Tas "žēlais" pīkstiens ir svirlītim (sauciens).


VijaS 01.maijs, 20:21

Cerams, nekļūdos :)


VijaS 01.maijs, 20:14

Visticamāk tā - kausiņi apaļīgi un diezgan līdzenām malām.


nekovārnis 01.maijs, 19:38

Šis tā kā mazais tritons, bet tajā pašā dīķī var būt arī lielie. Tie ir krietni lielāki un skatoties no augšas melni.


mufunja 01.maijs, 15:34

Gyromitra fastigiata


marsancija 01.maijs, 13:12

Lai jau tā būtu, man vilku novērojumu pietiek, nav pirmais un noteikti ne pēdējais. Vienkārši zinu, ka šajā apkaimē nav lielu suņu, bet vilku gan drīz būs vairāk kā cilvēku. Jā, pēdu svītru šajā gadījumā redzēt nevarēja, jo tikai dažas iemītas dubļos, pārējās zālē, arī ekskrementu tuvumā nebija. Gāju kopā ar pieredzējušu mednieku.


marsancija 01.maijs, 12:45

Paldies Ansim par manu kļūdu labojumiem!


Pēteris 01.maijs, 11:53

Pateicos!


Gaidis Grandāns 01.maijs, 11:22

Droši vien sajaukta suga ievadot novērojumu. Purva zīlīte?


Vīksna 01.maijs, 10:46

Paldies !


ekologs 01.maijs, 10:19

Paldies, Ilze! :)


IlzeP 01.maijs, 10:19

Sugu pievienoju


IlzeP 01.maijs, 10:16

Paldies, Ansi!


ekologs 01.maijs, 10:04

Manuprāt Skrejvabole (Acupalpus meridianus).


ArmandsR 01.maijs, 09:54

Paldies par precizējumu!


nekovārnis 01.maijs, 09:46

Tomēr domāju ka praulenis Platycerus caprea - priekškrūšu vairogs ļoti izklaidus punktēts ar lieliem tukšiem laukumiem. Žokļu iekšpuse te pagrūti saskatāma, šķiet vaboles kāja apakšā.


nekovārnis 01.maijs, 09:31

Šis no tiem neizprotamajiem - pēc žokļu formas vairāk pēc P.caraboides, bet priekškrūšu vairoga punktējums drīzāk pēc P.caprea. Ar prauleņiem diezgan bieži tā - grozi uz visām pusēm, bet nevar saprast :)


ekologs 01.maijs, 09:15

Grūti saskatīt augšžokli, bet domas vedina, ka tas ir Zilais praulenis (Platycerus caraboides). Ko Mareks domā?


ekologs 01.maijs, 08:58

Skrejvabole (Amara sp.).


ekologs 01.maijs, 08:36

Paldies par labojumu, Marek! :) Palaidu garām.


Ziemelmeita 01.maijs, 08:35

Paldies,Marek.


nekovārnis 01.maijs, 08:26

G.viminalis kājas melnas


guta7 01.maijs, 08:26

Paldies par labojumu, kļūda ievadot.


roosaluristaja 01.maijs, 08:12

Ligzda apsē. Neliela. Ligzdā 1 ad.


Ziemelmeita 01.maijs, 08:02

Paldies,Ansi, par visiem labojumiem.


Ziemelmeita 01.maijs, 07:57

Paldies,Ansi. Vietu zinu, ievākšu.


ekologs 01.maijs, 07:51

Lapgrauzis (Gonioctena sp.) :)


Ansis 01.maijs, 07:33

Jāprasa Agnesei - viņa tai pusē mēdz atrast piramidālos cekuliņus un melnās dedestiņas; var būt tā ziņas nokļuvušas līdz cirviotu kartēm


Ansis 01.maijs, 06:48

Ja iespējams, šo vajadzētu ievākt mikroskopisko pazīmju pārbaudei.


Irbe 30.aprīlis, 23:56

Foto žubīte


Osis 30.aprīlis, 22:06

Paldies Edgar par komentāru!


ekologs 30.aprīlis, 21:28

Manuprāt Amara aenea.


ekologs 30.aprīlis, 21:19

Manuprāt Heliophanus flavipes. Sugu izvēlnē sugas nav.


IlzeP 30.aprīlis, 21:03

Skaitu un foto arī - reta suga, derētu pierādījumi par vairākām.


Ziemelmeita 30.aprīlis, 19:38

Paldies,Uģi par labojumu.


Antarktīda 30.aprīlis, 18:06

Es domāju,ka tai zosu bāra bija vairākas šādas zosis,bet jāpēta bildes. Vai pievienot katru atsevišķi? Vai tikai skaitu?


dekants 30.aprīlis, 15:34

Pupuķis ierakstā ir foršs :)


IlzeP 30.aprīlis, 11:56

Jānis: "Jā, pēdas nospiedums ar cimdu formāli atbilst neliela vilka pēdas nospiedumam, bet izpaliek taisnais pēdu virknējums. Ja pēdas būtu izsekotas lielāku gabalu (parasti prasība ir vismaz 0,5km), tad varētu saprast, kas un cik tur ir gājuši. "


Ziemelmeita 30.aprīlis, 11:47

Paldies,Marek.


KrisVi 30.aprīlis, 11:35

vizuāli šoreiz nav redzēta. vieta - lai arī tur ir mājas numurs, neviens tur nekad nav dzīvojis, ēku nav, viss zemes gabals aizaudzis ar krūmiem un kokiem, kas pāriet tādā pašā ar krūmiem un kokiem aizaugušā pašvaldības zemes gabalā. vismaz pēdējos 3 gadus vālodze ir ligzdojusi tajā zaļajā pleķī, precīzu vietu nezinu, ir redzēta, regulāri dzirdēta, ir novērots arī, ka bērnus izved. patiesībā sākumā gribēju ierakstīt lakstīgalas dziesmu, kad izdzirdēju vālodzi pat sākumā nenoticēju, jo mājas strazds arī regulāri atdarina vālodzes svilnienus. tomēr šeit vālodzes dziesma ir garāka, kā arī dziedāja tā aptuveni 15min ar nelieliem pārtraukumiem


IlzeP 30.aprīlis, 10:58

Pajautāšu Jānim. Bet manuprāt tajā 1. bildē dzīvnieks ir tā atspēries, ka spilventņi izvērsti uz sāniem, un nevar saprast. Bet, cik zinu, vispār pēc pēdām vilku ir ļoti grūti no dažām suņu šķirnēm atšķirt, neesmu pārliecināta, vai vienmēr darbojas princips ar novelkamu līniju aiz pirmajiem spilventiņiem.


IlzeP 30.aprīlis, 10:53

Attēlos baltpieres. Piezīmēs arī jāizlabo.


guta7 30.aprīlis, 10:37

Ok. Ne vienmēr mežā ir līdzi mērāmais, tāpēc pievienoju cimdu. Varu nākošreiz izlikt zariņu starp spilventiņu nospiedumiem. Kas vēl būtu nepieciešams?


Cardinal 30.aprīlis, 09:31

Inocybe sp?


paliec 30.aprīlis, 09:27

šis varētu būt vai nu Fruticicola fruticum vai Arianta arbustorum mazulis. vēl ir pārāk mazs, lai varētu noteikt.


Ziemelmeita 30.aprīlis, 08:32

Paldies,Marek.


Irbe 30.aprīlis, 08:13

Varbūt bikšainais?


Irbe 30.aprīlis, 08:01

Varbūt bija domātas baltpieres?


Irbe 30.aprīlis, 07:57

Foto nebūs stērste


IlzeP 30.aprīlis, 07:25

Pēc attēliem noteica Jānis Ozoliņš.


IlzeP 30.aprīlis, 07:24

Jānis Ozoliņš komentē, ka sugas noteikšanai labāk fotografēt pēdas apakšpusi.


IevaM 30.aprīlis, 07:23

Īsknābja zoss


IlzeP 30.aprīlis, 07:23

Jānis Ozoliņš domā, ka attēlā redzamas lapsas.


IlzeP 30.aprīlis, 07:22

Jānis Ozoliņš neakceptē - nav nekā raksturīga.


IlzeP 30.aprīlis, 07:22

Jānis Ozoliņš neakceptē - nav nekā raksturīga.


IlzeP 30.aprīlis, 07:21

Jānis Ozoliņš neakceptē - nav nekā raksturīga.


IlzeP 30.aprīlis, 07:20

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Neredzu neko raksturīgu, nav info par tālāku pēdu izsekošanu".


IlzeP 30.aprīlis, 07:19

Vai novērotājai ir pieredze lūša balss atpazīšanā?


IlzeP 30.aprīlis, 07:15

Jānis Ozoliņš šīs neakceptē kā lūša pēdas. Ļoti izplūdušas, grūti nosakāmas.


IlzeP 30.aprīlis, 07:14

Jānis Ozoliņš šo neakceptē par lūša pēdu.


IlzeP 30.aprīlis, 07:12

Vai redzētas tikai pēdas? Jānis Ozoliņš šīs neatzīst par lūša pēdām.


IlzeP 30.aprīlis, 07:00

Var pazīt pēc spalvainajām kājām, salīdzinoši (ar klijānu) vienmērīgi brūnā apakšpuses krāsojuma u.c.


Antarktīda 30.aprīlis, 06:58

pedējā bildē, zoss kreisajā malā


dziedava 30.aprīlis, 00:47

Paldies, Ansi! Ar tādiem noliektiem galiem nebūtu ienācis prātā.


bišudzenis 29.aprīlis, 23:48

vieta netipiska Vālodzei. vai vizuāli redzēta?


nekovārnis 29.aprīlis, 22:59

Manuprāt apaļvabole Lamprobyrrhulus nitidus


Ilgonis 29.aprīlis, 21:35

bilde ne tur ieskrējusi


Osis 29.aprīlis, 20:48

Paldies Marek!!


marsancija 29.aprīlis, 20:46

Paldies Marekam un Ilzei par sugu precizēšanu!


Vīksna 29.aprīlis, 20:46

Paldies !


AZandovs 29.aprīlis, 20:37

Paldies!


Ziemelmeita 29.aprīlis, 20:24

Paldies,Ansi.


zane_ernstreite 29.aprīlis, 19:59

Paldies, Edgar! Kaut ko neizpētīju līdz galam.


Ansis 29.aprīlis, 19:54

Tur viņa aug daudz! Šis vīrišķais augs ar putekšņlapu spurdzēm; sievišķo augu ziedi neuzkrītošāki, sarkani.


Ansis 29.aprīlis, 19:51

Kļavai ir vairākas formas ar sārtām lapām, dažas drīz pēc plaukšanas top zaļas, bet citām lapu sārtums saglabājas visu vasaru.


Ilgonis 29.aprīlis, 19:45

paldies, nekad nebiju redzējis


nekovārnis 29.aprīlis, 18:46

Iespējams Evarcha ģints lēcējzirneklis, mātīte.


Amanda 29.aprīlis, 18:32

Varbūt mazais ērglis


Vīksna 29.aprīlis, 18:24

Paldies !


nekovārnis 29.aprīlis, 18:12

Pēc ūsu posmu proporcijām drīzāk M.atomarius


nekovārnis 29.aprīlis, 18:01

Iespējams :)


Vīksna 29.aprīlis, 17:35

Klijāns vai ērglis, pa gabalu ne pārāk liels ? Iepriekš gan vārna ko lielu dzina prom. Mežs pamatīgi izzāģēts un vēl tagad privātajam notika mežizstrāde.


IlzeP 29.aprīlis, 17:21

Dziesma vai saucieni? Aplikācija vienmēr jālieto piesardzīgi - tikai komplektā ar zināšanām.


IlzeP 29.aprīlis, 17:18

Paldies! Medni, ko var paņemt rokā, saucu par traku.


IlzeP 29.aprīlis, 17:16

Būs vien jāievilina tajā mežā gļotsēņu komanda :)


ekologs 29.aprīlis, 15:05

Nav kāda no Margarinotus sp.?


MT 29.aprīlis, 14:49

Ļoti agresīvs nebija.


zane_ernstreite 29.aprīlis, 13:40

Ak tā. Paldies, re kā neieskatījos kārtīgi!


Edgars Smislovs 29.aprīlis, 13:36

Bildē visi mazie ķīri.


Dainis_Trušelis 29.aprīlis, 13:17

Izcēlu māti no ligzdas


jsobolenkova 29.aprīlis, 13:04

Dzirdēts un identificēts izmantojot "Merlin" aplikāciju


Ziemelmeita 29.aprīlis, 11:55

Paldies,Ivar.


BI 29.aprīlis, 11:41

Nezinu vai "traks", bet gredzenojot ņemts ar rokām un tagad kontrolējot izskatās līdzīgi.


VijaS 29.aprīlis, 11:33

Te ir kopā divas sugas. Sarkanīgā labajā pusē ir šūnu daudzpilīte. Ar dzelteno kreisajā pusē jau ir sarežģītāk - varētu būt kāda no pilienītēm Hemitrichia vai Trichia, taču mulsina staipīgie sporu mākoņi... Vajadzētu paraudziņu.


IlzeP 29.aprīlis, 11:06

Vija, vai vari, lūdzu, uzmest aci arī šai? https://dabasdati.lv/lv/observation/3fefa11f4add72b6b93ebfb19da09bbf/


Ivars Leimanis 29.aprīlis, 11:03

Kalnu stāvdivzobe Orthodicranum montanum (syn. Dicranum montanum). https://www.zora.uzh.ch/id/eprint/204123/1/dicranum_montanum_swissbryophytes_20210324.pdf


IlzeP 29.aprīlis, 10:33

Agrākais novērojums pavasarī, ja neskaita tos gadījumus, kad ziemojuši un nākuši pie barotavām. Vai suga droši noteikta?


Ziemelmeita 29.aprīlis, 09:33

Paldies,Vija.


VijaS 29.aprīlis, 09:32

Kazeņu daudzpilītēm tonis oranžīgāks, garākas kājiņas un galviņas diezgan apaļīgas. Šūnu daudzpilītes ir sarkanīgākas, kājiņas tām nav tik izteiktas, un galviņas izstieptas, sakārtotas tādā kā buntītē, tāpēc pēc sporu izbiršanas kausiņi ir dziļāki un veido sakopojumu, kas izskatās pēc medus šūnām. Un tipiska šūnu daudzpilītes pazīme - sporu masa ir staipīga. To arī te var redzēt - izskatās kā notecējušas :).


IlzeP 29.aprīlis, 08:19

Ar kādu tehniku var šādu dabūt?


IlzeP 29.aprīlis, 08:15

Interesanti! Ilmār, vai šis ir no "trakajiem medņiem", kas bijis pērn saķerts un apgredzenots?


IlzeP 29.aprīlis, 08:14

Paldies par skaidrojumu!


IlzeP 29.aprīlis, 08:12

Ir, ir!


Vīksna 29.aprīlis, 00:27

Paldies !


Vīksna 29.aprīlis, 00:17

Paldies !


Vīksna 28.aprīlis, 23:33

Paldies !


MT 28.aprīlis, 23:32

Paldies par informāciju!


nekovārnis 28.aprīlis, 23:12

Smecernieks, iespējams Hypera sp.


ekologs 28.aprīlis, 23:05

Jā, arī:)


BI 28.aprīlis, 23:03

Gredzenots 21.04.2023. 17 km attālumā


nekovārnis 28.aprīlis, 23:01

Vai arī L.paraplecticus. Noderētu foto no augšas.


ekologs 28.aprīlis, 22:54

*paspici


ekologs 28.aprīlis, 22:53

Tādi paspuci segspārnu gali. Līdzīgi kā Lixus iridis.


RedStar7 28.aprīlis, 22:44

Rīgas putnu cīņās. Dzirdēta balss, vizuāli netika redzēts, bet dzirdēja visa komanda - 4 cilvēki un ne pirms, ne pēc tam sīļa tuvumā nebija.


ekologs 28.aprīlis, 22:40

Bet nu uz pareizo pusi gāju:)


ekologs 28.aprīlis, 22:39

Rakstīju Notoxus, jo Aderus DD-os nevarēju atrast. Latvisko nosaukumu arī ne to iepinu :(


Ziemelmeita 28.aprīlis, 22:32

Paldies,Uģi.


marsancija 28.aprīlis, 22:30

Paldies!Tā jau domāju.


marsancija 28.aprīlis, 22:24

Šķiet, ka viens putns sēž ligzdā un apkārtnē riņķoja otrs.


marsancija 28.aprīlis, 22:15

Ceru, ka nekļūdos. Vai tomēr nav?


anthicus 28.aprīlis, 22:03

Galīgi nevar pēc šis bildes sugu pateikt. Pazīmes nav saskatāmas.


anthicus 28.aprīlis, 21:56

Ir Aderus populneus


marsancija 28.aprīlis, 21:54

Parastais lāčpurns?


nekovārnis 28.aprīlis, 21:54

Izskatās ka Aderus populneus (Aderidae), kas tas pats Notoxus populneus vien ir. Vismaz kur skatos A.populneus rādās. Diemžēl fauna-eu.org pēdējā laikā nedarbojas - to izmantoju kā pēdējo instanci :) Rīt būšu mājās, tad paskatīšos vēl.


ekologs 28.aprīlis, 21:42

Māņspīdulis (Rhizophagus sp.). Iespējams Māņspīdulis (Rhizophagus perforatus).


ekologs 28.aprīlis, 21:35

Marek, Uģi, ko Jūs teiksiet? Manuprāt Ložņvabole (Notoxus populneu).


Vīksna 28.aprīlis, 21:22

Paldies !


ekologs 28.aprīlis, 21:20

Manuprāt Piepjmīlis (Leiestes seminiger).


ekologs 28.aprīlis, 21:19

Sēņgrauzis (Mycetophagus fulvicollis).


ekologs 28.aprīlis, 20:46

Manuprāt kāds no Sakņgraužiem (Hylastes sp.).


kirsisnelsons 28.aprīlis, 20:19

Sveiki ! Jā, sapratu, bet es to arī redzēju.


Ziemelmeita 28.aprīlis, 19:32

Paldies,Margarita.


Irbe 28.aprīlis, 19:31

Ir


Irbe 28.aprīlis, 19:28

Šķiet, dziedātājs


Irbe 28.aprīlis, 19:19

Cekuldūkuris


grieze 28.aprīlis, 17:10

Vai ir pārliecība, ka balsi neatdarina mājas strazds?


Lietuviete 28.aprīlis, 16:23

Paldies!


Irbe 28.aprīlis, 16:14

Zivjērglis


Osis 28.aprīlis, 16:10

Paldies Artur!!!!


gints 28.aprīlis, 15:33

oh, wow, liels paldies! :)


ekologs 28.aprīlis, 14:27

Strautene (Plecoptera sp.)


ekologs 28.aprīlis, 14:25

Sarkankrūšu līķvabole (Oiceoptoma thoracicum).


ekologs 28.aprīlis, 14:08

Airvabole (Acilius sp.).


Zane Dāvidsone 28.aprīlis, 12:42

Turpat bija gan viens gan otrs, izlabošu bildi


Marjory 28.aprīlis, 12:38

Ligzda atrodas uz staba.


Amanda 28.aprīlis, 12:38

Varbūt Lielais piekūns


ekologs 28.aprīlis, 12:38

Vara krāsas lauku skrejvabole (Poecilus cupreus).


Ziemelmeita 28.aprīlis, 12:29

Paldies,Evita. Šitā varētu būt jauna? Uz tā paša akmens bija tumšāka un ar skropstińām, ko ierakstīju kā skropstaino hedvīgiju. Varbūt ar to nokłūdijos.


Irbe 28.aprīlis, 12:21

Foto, iesējams, vistu vanags


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts