Aktīvie lietotāji: 180 Šodien ievadītie novērojumi: 132 Kopējais novērojumu skaits: 2279544
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Kad Ansis Opmanis lec ar krēslu gaisā
Pievienots 2021-04-07 12:17:47

Ir cilvēki, kas aši apgūst no visa kaut ko un jūtas gana gudri. Bet ir cilvēki, kas gadu desmitiem mērķtiecīgi pilnveido sevi kādā šaurā jomā un kļūst neizvietojami – tāds ir Ansis Opmanis, bez akadēmiskas biologa izglītības, taču acīgāks par lielāko daļu botāniķu.

Reiz, kad aprakstīju Ansi "Vides Vēstīs", Julita Kluša viņu raksturoja ļoti trāpīgi: "Ansis ir izteikts vienpatis, kuru neietekmē citu viedoklis, viņš vienmēr ies pats savu ceļu. Savā ziņā Ansis ir līdzīgs dižkokam – viņam arī vajag savu teritoriju, kurā citi netraucē. Mani pārsteidz tas, ka jau no pusaudža gadiem Ansis viens klejojis ne tikai pa Latviju, bet, meklējot retus augus un dižkokus, devies arī uz Lietuvu un Igauniju." Šogad, kas Dabas aizsardzības pārvalde publicēja dabas skaitīšanas laikā jaunatklātās sugas, gana daudz minēts Anša Opmaņa vārds: viņš pamanījis jaunu sēņu sugu ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā Mniaecia jungermanniae, jaunu sēņu sugu Adelphella babingtonii, gļotsēņu sugu Stemonitis herbatica, jaunas sūnu sugas: Krimas divzobi Dicranum tauricum un neievēroto lāpstīti Scapania praetervisa.


Ansis Opmanis. Foto: Anitra Tooma

Kā nokļuvi Dabasdatos?

Savtīgu interešu vadīts: man kā parastam lietotājam nebija pieejama informācija par retajām sugām. To, ka suga atrasta, var redzēt ikviens, bet kur – tas palika noslēpums, taču man gribējās to redzēt. Pažēlojos Latvijas Dabas fondā, lūdzu, lai iedod man pieeju. Viņi atbildēja, ka varētu piešķirt administratora tiesības, tad es redzētu ne tikai atradņu vietas, bet varētu arī labot kļūdaini noteiktās sugas.

Kādas dzīvības formas Tevi interesē?

Augi ir manējie: ziedaugi un sūnas. Pēdējā laikā gan vairāk sanācis pievērsties sūnām. Tas pēdējais laiks nu jau ir gadi 20, bet par ziedaugien interesējos krietni senāk.

Kāpēc?

Es gribēju dabā saprast, ko redzu. Skujkoku no lapu koka jau katrs atšķir, bet tieši kura koku, krūmu vai lakstaugu suga tā ir? Tā pamazām mācoties, no vispārējā zaļuma iznāk konkrētas sugas. No sākuma, piemēram, iemācījos atšķirt graudzāles, tad – skarenes, un tad tikai laika jautājums, lai saprastu, kura no padsmit skareņu sugām katra ir. Tas iet diezgan ilgi. Sākumā visas sūnas izkatās vienādas, vēlāk jau pa krietnu gabalu spēju atpazīt parastākās sugas. Bildēs daudzas sūnas izskatās līdzīgas, tāpēc jāiemācās, kā tās izskatās dabā, uz kādiem kokiem vai kādos apstākļos tās aug.

Cik Tevi pazīstu, Tu nēsā brilles, kā saskati tos sīkumus?

Lai labāk redzētu tuvumā, brilles ņemu nost, vienmēr kabatā ir lupa, ja vajag aplūkot vēl smalkāk, ņemu binokulāro lupu un visbeidzot mājās ir mikroskops, sūnu noteikšanā to vajag. Lai tiktu pie skaidrības, jāieskatās ļoti sīkās detaļās, tāpēc mikroskopu vajag tādu, ar kuru var izmērīt šūnas izmēru. Tikai tā var tikt līdz drošam pierādījumam.

Kāpēc Tev tas ir svarīgi?

Katrs jau ar kaut ko aizraujas.

Un kā Tu naudu pelni?

Ja labi zina sugas, tad var arī naudu pelnīt. Vairākus gadus strādāju Dabas skaitīšanā. Tagad – pie Sarkanās grāmatas projekta. Jau diezgan sen sāku piedalīties tādos projektos, kur noder manas zināšanas par augiem. Pļavas inventarizēju jau pirms gadiem 20, kad Latvijā sāka veidot aizsargājamo Natura 2000 teritoriju tīklu. 90. gadu beigās meklēšana bija vienkārša: atzīmēju papīra kartē krustiņu, kur augs atrodas, un viss, bet ar katru gadu desmitu tehnika paliek aizvien sarežģītāka un aprakstīšana prasa ilgāku laiku.

Kā Tev izdodas atklāt jaunas sugas?

Ko lai dara, ja citi neaizraujas ar sūnām? Toties man ir mazāka konkurence, tieku pie labākām vietām un skatos, kura vieta mazāk pētīta, kur lielakas cerības atrast ko neredzētu. Kad jau atpazīst fonu ar parastajām sugām, vieglāk pamanīt, kur izlec kas neparastāks. Dabas skaitīšanā arī citi ik pa laikam ko atrod, tad viņi atnes paraudziņu, vai mēs kopā ejam un paņemam paraudziņu, tad mikroskopiski pārbaudu un tā tās jaunās sugas rodas.


Krimas divzobe Dicranum tauricum Anša Siguldas novadā atrasta jauna suga Baltijai. Foto: Ansis Opmanis

Kas izdomā augu un sūnu nosaukumus?

Zinātnieki iedod latīniskos nosaukumus, tie radušies jau sen. Tad no zinātniskā nosaukuma iztulko latvisko, bet jātulko zīmīgi, lai var atpazīt. Ja suga cilvēka vārdā nosaukta, tad skaidrs, ģints vai suga saglabā šo nosaukumu. Bieži vien ir uz aci novērtējamas pazīmes: šauras lapas, apsarme, zieda uzbūve, kas atšķir no pārējiem, un tad dod atbilstošu nosaukumu, piemēram, slaidais, platlapu, zaļais vai zilais. Kādreiz ir vietējās īpatnības, ja tā ir Latvijā parasta suga, tad nosauc par parasto. Ja pasaulē ir vēl trīs citas sugas, tad jādomā kaut kas sarežģītāks.

Dabasdatos Tu kontrolē ziņojumus?

Jā, tā kā sūnām es taisu arī izplatības kartes, tad Dabasdati lieti noder. Bet, lai varētu šos datus izmantot, tie administratoram ir jāpārbauda un jāakceptē. Jāaplūko ir pilnīgi visi ziņojumi, jo dažreiz pat ļoti parastas sugas tīši vai netīši noziņo ar citu nosaukumu. Bet ir tādas, kuras nemaz tik viegli nevar noteikt.

Vai tas nav rutīnas darbs?

Jā, bet tad, kad starp parastajiem ziņojumiem parādās kaut kas TĀDS, esmu palecies ar visu krēslu! Tā pirms pāris gadiem gadījās ar bezlapu epipogiju – orhideja bija ieziņota ar visu bildi, un to nevar sajaukt ne ar ko citu! Skaidrs, ka tā ir īstā suga, lielais prieks tāpēc, ka šo orhideju neredz katru gadu, viņa uzzied varbūt reizi četros gados, bet var arī 20 gadus nerādīties. Esmu braucis vismaz reizes piecas uz vienīgo vietu Latgalē, kur tā zināma, bet nekad nelaimējās. Un tad – 2018. gadā Dabasdatos ir bilde! Epipogija jau bija pārziedējusi, un man nebija vērts traukties tik tālu, bet bija skaidrs, ka tā ir īstā suga, un tad gan es lecu ar krēslu gaisā.

Ir bijuši lieli pārsteigumi par sugām, kas nekad nav atrastas Latvijā, ir tādas, kur ilgi un dikti jāpēta, kas tas ir. Bildē ne vienmēr visas atšķirības var redzēt. Dabā var palūkot, piemēram, kādi matiņi ir zieda apakšpusē: gari, īsi, vispār nav. Tādas sīkas pazīmes nevar redzēt pa gabalu, vienkārši nofotografējot puķi no augšas. Kuri ir acīgākie zaļumu pamanītāji? Ir daudzi. Visi pelnīti piemin Julitu Klušu, bet, piemēram, Renāte Kaupuža bija tā, kas atrada bezlapu epipogiju. Tāpēc nevaru kādu īpaši izcelt. Ir tādi, kas ziņo daudz, bet ir tādi, kas to dara reti, bet, kad ir – tad vienmēr kaut kas ļoti interesants, tāpēc daudzums nav rādītājs. Kaut ideāli būtu, ka saziņo visu fonu, nevis tikai dažas sugas, ko nepazīst.

Bet – ja nezināmas ir visas?

Tad jāmācās, nav jau nemaz Latvijā to augu sugu tik daudz, lai nevarētu pamazām iemācīties. Ziedaugus un sūnas jau var apgūt ikviens. Piemēram tagad, agrā pavasarī, te, Šmerļa mežā kaut viengadīgie augi nav sadīguši, ir daudz divgadīgo sugu, kuras var atšķirt. Ir dažādas pogaļas un lapas. Var arī ziemā iziet dabā un sevi pārbaudīt, cik augu sugas redzamas. Ne tikai putnus var skaitīt gada īsākajā dienā, arī augus var atpazīt.

Kur ir vislielākās cerības atrast kādu jaunu augu sugu?

Botāniķim visādi jaunumi visbiežāk atrodas pilsētu ceļmalās, pie izgāztuvēm, dārzu, ostu un dzelzceļu tuvumā, tur itin bieži izbiris vai izmucis kaut kas jauns un neredzēts. Jaunās sugas parasti ienāk ar cilvēkiem, ar kravām.

Vai par tādiem ienācējiem ir pieklājigi priecāties?

Kāpēc ne? Tie ir jauni augi, kas pamanās te izdzīvot. Ir daži briesmīgie piemēri, kur no dārziem vai tīrumiem kultūraugi pārgājuši savvaļā un kļuvuši invazīvi, piemēram, latvāņi, zeltslotiņas, krokainās rozes u.c. No tiem cilvēki baidās, bet ne visi jaunpienācēji ir bīstami. Flora jau visu laiku mainās. Arī te: Šmerļa mežs visu laiku mainās, kādreiz tas bijis kāpu sils, tagad priedes vietā neaug. Bet aug ozoli, jo pilsēta visu laiku bagātina augsni, te jau nevajag neko tīši mēslot, ar pilsētas putekļaino izelpu vien pietiek, lai bagātinātu augsni ar barības vielām (video). Līdz ar to te sāk augt lapu koki, to lapas mēslo augsni un priedes vairs nespēj izlauzties saulē. Tāpēc šie meži vairs nav piemēroti silpurenei, kas te plaši auga un ziedēja pirms gadiem simts. Universitātes herbārijā to ir daudz, bet tagad te tikai pāris vietās dažas izdzīvojušas. Es pats atceros, kā pirms gadiem 30 te simtiem silpureņu ziedēja! Tagad nāk vietā ozoli un platlapju mežiem raksturīgās sugas: kažocenes, nekeras (tās ir platlapju mežiem raksturīgas sūnas) un citi augi. Tas, ka daba mainās, nav nekas slikts. Tad ar laiku te vairs nebūs priežu sils, bet ozolājs ar korinšu paaugu? Tā izskatās. Ja priežu meži nedeg vai tos neizzāģē un tad atvērumā nestāda jaunas priedes, tad jā, te būs platlapju meži. Pirms 200 gadiem, kad pilsētai ļoti vajadzēja malku, meži bija skraji. Lai neuzbruktu laupītāji, ceļmalas centās izdedzināt, lai viss ir plašs un pārredzams. Agrāk piepilsētas meži bija klaji, tagad uzskatām, ka tas nav pareizi. Vide mainās. Bet tā nepaliek nabadzīgāka, sugu te ir daudz.

Šmerļa mežā Ansis man ierāda, kā atpazīt 2021.gada sūnu līklapu novelliju (video), tagad ik pa laikam pamanu rūsgani sarkanīgo sūniņu uz pustrupējušām priežu kritalām. Tad aizved pie ēdamās kastaņas, to kāds pamanījies mežā iestādīt. Nu jau esmu par divām sugām gudrāka. Ja sugu atpazīšanu viņš salīdzina ar lasītmācīšanos, tad es varu teikt – ja ir skolotājs, kas neprašam sākumā ierāda pamatprincipus, tad jau tālāk var tikt arī pašmācības ceļā.

Anitra Tooma

2021-04-07

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Buteo buteo - 2026-01-22 AivarsP
Buteo buteo - 2026-01-18 AivarsP
- 2025-05-31 Viesiņš
- 2022-09-03 Viesiņš
Ardea cinerea - 2026-01-22 Matrus
Castor fiber - 2026-01-22 Igors
Ardea cinerea - 2026-01-22 Igors
Nezināms
Ignotus
@ mufunja
Pēdējie komentāri novērojumiem
IlzeP 22.janvāris, 12:00

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:57

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:56

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:55

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:52

Andri, tas ir kāda cita novērojums?


IlzeP 22.janvāris, 11:52

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:50

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:48

Sphaerium sp. - pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:47

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:46

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:45

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:44

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:43

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:39

Pec foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:36

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:34

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:15

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:14

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:13

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:12

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


ekologs 22.janvāris, 08:33

Alkšņu zilā lapgrauža (Agelastica alni) kāpurs.


Mangusts 22.janvāris, 07:35

brīžiem izskrēja apgaismotākā vietā pie nožogojuma starp mājām, rušinājās sniegā un, šķiet, kaut ko noķēra, ko pēc tam stūrī, no kura izskrēja, visticamāk, ēda.


Mangusts 22.janvāris, 00:09

https://www.youtube.com/shorts/7RxQ4s2VQ54


Vladimirs S 21.janvāris, 20:45

https://dabasdati.lv/lv/observation/ci632kpj6gud7udis51lbotr45/


Zane Dāvidsone 21.janvāris, 20:21

Diemžēl apzināti neskaitīju, bet, skatos video, ko biju uzņēmusi- 16 vecie, 3 jaunie.


Ziemelmeita 21.janvāris, 19:49

Paldies,Valda!


Grislis 21.janvāris, 18:23

Uz vārpiņām kaut kāda melnplaukas sēne...


Grislis 21.janvāris, 18:07

Var jau būt, ka sanāk retais C.otrubae, bet tad sīkāk jāpēta pūslītis un tā knābītis...


Matrus 21.janvāris, 16:58

Janvārī putni neligzdo….


grieze 21.janvāris, 14:21

2025. gadā pēc vairāk nekā 20 gadu pārtraukuma atkal ir dziedoša tēviņa novērojums, bet, vai bija arī mātīte, nav zināms. Ticami, ka 1970.-80. gados vēl ligzdoja (1989. gadā, piemēram jūlijā-augustā noķerti 5 putni bez pievilināšanas), bet pierādīta ligzdošana 1940. gadā (Roms J. 1942. Acrocephalus paludicola Vieill. Brutvogel im Lettland. Folia Zoologica et Hydrobiologica 11: 215.)


adata 21.janvāris, 13:19

Šis man izskatās tā, it kā ragansviestiņš būtu apaudzis riekstu!


Grislis 20.janvāris, 18:33

Šis man liekas aizdomīgs... gan pēc pūslīša formas, gan vidējā foto labi redzams knābītis ar šķēlumu, kāds C.loliacea noteikti nav. Varbūt kāds interesants hibrīds. Ja vēl saglabājies paraudziņš, varu apskatīt. Piedod, ka šo ieraudzīju tik vēlu...


ekologs 20.janvāris, 17:51

Paldies!


zemesbite 20.janvāris, 17:41

Illosporiopsis christiansenii ?


Vīksna 20.janvāris, 14:39

Paldies !


IlzeP 20.janvāris, 14:32

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:29

Pēc attēla noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:28

Visticamāk, Arion fuscus (Artura Stalaža komentārs)


IlzeP 20.janvāris, 14:27

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:26

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:25

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:23

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:21

Komentārs te jau bija, tagad arī Artura Stalaža komentārs: "2. un 4. attēls – Lymnaea stagnalis (gliemeži) čaulas daudz, +gliemenes – šos abus attēlus varētu likt kā atsevišķu ziņojumu šai sugai; 3. attēls (gliemene) pēc formas Antodonta cygnea." Būtu labi sadalīt divos novērojumos.


IlzeP 20.janvāris, 14:18

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:16

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (nepieaudzis, pēc raibumiem nevar sajaukt ar Helix pomatia mazuļiem)


IlzeP 20.janvāris, 14:15

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:14

Nepieaudzis. Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:10

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:09

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


Mežirbe777 20.janvāris, 14:09

Brīnišķīgi! Negaidīts retums.. Paldies!


IlzeP 20.janvāris, 14:08

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:07

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:06

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:05

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:04

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:03

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:02

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:59

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:58

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:57

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:56

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:55

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:54

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


zane_ernstreite 20.janvāris, 13:11

Paldies par apstiprinājumu!


Amanda 20.janvāris, 12:04

Bikšainais klijāns


Amanda 20.janvāris, 12:02

Dižraibais dzenis


Mežirbe777 20.janvāris, 00:32

Apsekojot retās sugas atradni tika konstatēts, ka sugas apdzīvotā liepa teritorijas "labiekārtošanas" ietvaros ir tikusi nolikvidēta. Bija reģistrēta arī DDPS "Ozols".


Martins 19.janvāris, 20:00

Aivar! Izskatās, ka kaut kas ir kļūdains - kā jau Ivars raksta - vai nu suga vai datums, jo mazais ērglis (dzīvs) janvārī Latvijā nav ticami. Lūdzu precizējiet, kas tieši ir redzēts.


IlzeP 19.janvāris, 16:43

Vai foto nav? Varbūt tomēr pelēkās dzilnas?


BI 19.janvāris, 15:16

Vai no oriģināla bildes nevar izdabūt krāsu gredzena simbolus?


ivars 19.janvāris, 14:39

Suga vai datums.


meža_meita 19.janvāris, 11:55

Skaidrs, paldies Ilze!


IlzeP 19.janvāris, 10:34

Suga novērota tikai migrāciju laikā - ligzdošanas pierādījumu nav.


meža_meita 19.janvāris, 08:27

Interesanti, kāpēc Sarkanajā grāmatā grīšļu ķauķis ir novērtēts kā reģionāli izmiris, ja ir vairāki droši pierādīti sugas novērojumi?


marsancija 18.janvāris, 20:52

Mājas balodis?


Vīksna 18.janvāris, 20:42

Te nu gan tik daudz jālabo neesošu sugu !


IlzeP 18.janvāris, 20:34

Bildi jau var nomainīt ar normālo.


IlzeP 18.janvāris, 20:33

Paldies par komentāru!


Matrus 18.janvāris, 19:23

Paldies par gredzenota paugurknābja gulbja novērojumu, papildināju datu bāzi!


Matrus 18.janvāris, 19:14

Uz foto ir cekulpīles un iespęjams lauči…


adata 18.janvāris, 18:49

Iespējams, kāda no sprodzītēm, var manīt viegli izstieptu galviņu.


Rekmanis 18.janvāris, 18:40

Peļu klijāns


adata 18.janvāris, 18:33

Gaidīšu Julitas slēdzienu, tad uzrakstīšu kā man gāja ar "gļotsēņu atslēgu"!


Edgars Smislovs 18.janvāris, 18:11

Katru neesošo sugu nav nepieciešamība ziņot, pietiek arī ar vienu novērojumu - Putns (nenoteikts).


Kiwi 18.janvāris, 17:54

Lūgums ekspertiem nokomentēt - pēc foto vairums izteikti gaišiem vēderiem, vai varētu būt ziemas žubītes?! Pārlidoja no koka uz koku, diemžēl nav tik labs objektīvs, lai tuvumā nobildētu.


dziedava 18.janvāris, 15:37

Oo, lieliska ziņa! :))


meža_meita 18.janvāris, 15:25

Liels paldies Julita un Iveta, pēc jūsu metodēm, paraudziņš smuki nobriedis, nodošu gādīgajās Julitas rokās, lai gaida savu kārtu zem mikroskopa acs.


alexborzenko 18.janvāris, 15:14

Paldies. Diemžēl neizdevās saskatīt otro gredzenu un pēdējo ciparu. Putns ātri aizlidoja.


BI 18.janvāris, 15:08

Tā kā pēdējā cipara nav, tad iespējami visi 10 varianti. Gredzenots 2025. gadā. Uz otras kājas vajadzēja būt plastmasas gredzenam.


MoreOrLess 18.janvāris, 14:50

Interesants novērojums!


MoreOrLess 18.janvāris, 14:49

Interesants novērojums!


alexborzenko 18.janvāris, 14:18

Metāla gredzens uz kreisās kājas — LATVIA RIGA DT612?


Osis 18.janvāris, 10:26

Man pēc tiem izmēŗiem īsti negrib iet kopā, bet iespējams, ka Tev taisnība - foto "mānis"


Kurmata 18.janvāris, 10:13

Vecums?


Kurmata 18.janvāris, 10:07

Vecums?


ekologs 18.janvāris, 10:06

Tas pirmais, krauķis. Otrais gan tādā leņķi, grūti saskatīt, bet visdrīzāk arī krauķis.


Kurmata 18.janvāris, 10:01

Gulbju vecums?


Kurmata 18.janvāris, 09:59

Vecums?


Kurmata 18.janvāris, 09:57

Cik bija jauno un cik veco grupā?


Kurmata 18.janvāris, 09:55

Cik, lūdzu, jauno un cik veco grupā?


Kurmata 18.janvāris, 09:53

Cik bija jauno un cik veco putnu?


Giitaa 18.janvāris, 09:32

Datums pareizs! Tajā dienā neielādēju foto, tas ir pārfotogāfēts no kameras! Pati pirms publicēšanas konsultējos ar zinošākiem cilvēkiem, jo neticēju tam ko redzēju. Atvainojos par vēlo atbildi komentāram.


adata 17.janvāris, 20:21

Pagrūti saskatīt, bet visticamāk, ka sēne.


Mary1979 17.janvāris, 17:34

Paldies!


ekologs 17.janvāris, 17:27

Stenurella melanura.


Filips Bobinskis 16.janvāris, 22:10

Atstāju Bombus hypnorum.


Vuks 16.janvāris, 21:25

divas pēdējās bildes - tās pašas piepes pēc diviem gadiem


Ziemelmeita 16.janvāris, 20:47

Laikam būs gan, paldies!


adata 16.janvāris, 20:09

Vai nebūs gada staipeknis?


Osis 15.janvāris, 21:48

Paldies Edgar!


megemege 15.janvāris, 20:07

Bikšainais klijāns


IlzeP 15.janvāris, 19:43

Vajadzētu sadalīt atsevišķos novērojumos


Vīksna 15.janvāris, 15:58

Paldies !


dziedava 15.janvāris, 15:57

Jā, Iveta, pilnīgi piekrītu (tikai tml. komentārus labāk rakstīt kā komentārus, jo komentāri no sadaļas, kurā rakstīji, uz jauno Ornitho vidi diezin vai aizceļos, tā struktūra Dabasdatos palika nepabeigta). Foto redzami atsevišķi kausiņi un izpleties sporu mākonis, kāds raksturīgs sprodzītēm, bet kāda nav lākturītēm. Pēc krāsas varētu būt sprogainā incarnata, bet tā kā sen neesmu sprodzītes skatījusies, tad līdz galam to vēl neapgalvoju. Būtu rūpīgāk jāiedziļinās.


dziedava 15.janvāris, 15:49

Par šo arī paldies, interesanti!


dziedava 15.janvāris, 15:39

Paldies, Renāt, tagad zināšu par S.amabilis. :) Šai gan man šķiet kājiņa tai neatbilstu, drīzāk būs vien S.pallida


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:43

Bombus veteranus


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:33

Bombus humilis


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:23

Šķiet, ka te redzam Bombus hypnorum tumšo formu


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:13

Bombus terrestris? un Bombus hypnorum


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:11

Bombus pascuorum


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:10

Bombus lapidarius


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:09

Šķiet, ka Bombus pascuorum


meža_meita 15.janvāris, 13:50

Paldies, apskatīju paraudziņu, interesanta telotrēma, droši vien lēnām deformējas, jo vajadzīgs dzīvs koks, nevis kritala.


meža_meita 15.janvāris, 13:44

Paldies par papildus foto, mazliet vairāk jau krīt uz bālo skleroforu, ko var sajaukt ar ekstrēmi reto S.amabilis, ko nosaka ar mikroskopēšanu. "Bāls" ir tikai nosaukums, jo nevienu īsti neasociē ar bālumu. Šai būtu jābūt tādam zaļgandzeltenam kātiņam, pārējais pēc foto sakrīt.


meža_meita 15.janvāris, 13:36

Izskatās pēc Arthonia arthonioides, jo baktrosporām ir lecideju tipa apotēciji, kamēr šeit attēlos ir artonijveida apotēciji. Baktrosporai ir ļoti šauras un garas sporas, 3. attēla askos nesaredz šādas sporas. Pēdējā attēlā nav attēlotas sporas, varbūt kaut kas ūdenī esošs vai kādas citas struktūras, piem. konīdijas.


Osis 14.janvāris, 20:21

Būsim zināt, paldies Ilz!


IlzeP 14.janvāris, 20:05

Pēc attēla noteica Uudo Timm.


dziedava 14.janvāris, 15:44

Renāt un Ilze! Pievienoju 2 foto. Piezīmēs bija jautājums, kas bija rakstīts dabā. Kā redzams vēsturē, sugas nosaukums ir mainīts jau vēlāk, mājās, kad biju pārliecināta par sugu. Lauka piezīmes mainu reti, jo tā arī ir vēsture, kāds bijis domu gājiens. Vai pēc pievienotajiem foto nav droši, ka bālā? Kā nenoteiktu negribētu atstāt, ja suga ir droša. Ja tomēr šādai izteikti bālai ir kādi līdzinieki, tad, protams, citādi, varbūt es ko nezinu.


Vīksna 14.janvāris, 15:00

Paldies !


IlzeP 14.janvāris, 12:45

Apakša lieliem, pelēki plankumainiem jāskata - tumšais vai milzu kailgliemezis.


meža_meita 14.janvāris, 12:01

Tā kā ĪAS dati ceļo uz uz Ozolu, bet Ilze lūdz pārskatīt šos novērojumus, nomainu uz nenoteiktu skleroforu, jo pēc attēliem saprast nevar, kā arī piezīmēs nav drošas pārliecības. Katrā gadījumā arī līdz sugai nonoteikta parādīsies Ozolā.


Osis 13.janvāris, 23:23

Mī un žē, lab ka tā nav ar putniem:) Es tik zināju,ko vienreiz man rakstīji ka jāapskata apakša jeb "pēda"


ekologs 13.janvāris, 23:09

Brīžiem te ir sarežģiti. Lai noteiktu sugu, kailgliemezi ir jāpreparē un jāpēta ģenitālijas. Ir vizuāli līdzīgi īpatņi, bet pārstāv dažādas sugas, un ir tādi, kuru krāsa var variēt sugas ietvaros, piemēram, sākot no oranžas un beidzot ar melnu.


zemesbite 13.janvāris, 22:41

Paldies, Julita! :)


Osis 13.janvāris, 22:27

Pēc bilžām netā spriežot pilnīgi iespējams, Artūr! Gliemežos man pilngi melna bilde. Apt. nedēļu pirms šī novērojuma bija novēroti spāņi Papes pusē - tāpēc diezgan spontāni tika noteikta šamā suga.


ekologs 13.janvāris, 22:01

Kaut kas uz Arion fasciatus pusi.


Osis 13.janvāris, 21:41

Paldies Mārtiņ par labojumu un tas izklausās daudzsološi:)


guta7 13.janvāris, 20:26

Paldies, Ilze!


Ziemelmeita 13.janvāris, 20:25

Paldies!


DaceK 13.janvāris, 20:24

Paldies par palīdzību sugas precizēšanā!


Martins 13.janvāris, 20:09

Labs atradums! Pēc manas pieredzes retākā vai viena no retākajām vārpstiņgliemežu sugām Latvijā.


Martins 13.janvāris, 20:05

Jā, tumšais kailgliemezis - tieši tā - vienkrāsaina mantija (milzu kailgliemezim būtu raiba).


Martins 13.janvāris, 20:03

Šis noteikti nav Spānijas kailgliemezis. Uz sāna redzama tumša josla, bet Spānijas kailgliemeži, lai arī var būt dažādās krāsās, tomēr ne raibs.


dziedava 13.janvāris, 19:56

Paldies! :)


IlzeP 13.janvāris, 18:53

Pēc attēla noteica Valda Baroniņa.


IlzeP 13.janvāris, 18:51

Vai labāka foto nav? Diezgan vēls datums.


merged_to_637 13.janvāris, 16:31

Manuprāt ir Skeletocutis carneogrisea


IlzeP 13.janvāris, 16:31

Tād pelēka, vienkrāsaina mantija mēdz būt tumšajam.


mufunja 13.janvāris, 16:28

Jā, dzīvs.


IevaM 13.janvāris, 16:26

Aiga, mazo gulbi varbūt vari ieziņot kā atsevišķu novērojumu? Gan 2., gan 3. bildē ir mazais gulbis


DaceK 13.janvāris, 13:48

Drīzāk tumšais. Salīdzinu ar senāku novērojumu tai pat apvidū (ap 1 km no šī), toreiz pārbaudīju pēdu arī. Izskatās identiski. Paldies!


IlzeP 13.janvāris, 12:57

O, aizsargājamās sugas apciemo DAPu :)


IlzeP 13.janvāris, 12:54

Vai fotogrāfijas novērojumam nav?


Mežirbe777 13.janvāris, 12:50

Tajā gadā vieta netika apsekota, konkrēti nevaru teikt. Dzīvotne sugai piemērota, koka stumbra iedobums, kurā papildus sakrājas mitrums.


IlzeP 13.janvāris, 12:45

Diāna Meiere nav pārliecināta par sugas pareizību, jo neraksturīga atliekta maliņa. Kādas domas citiem sēņu zinātājiem?


IlzeP 13.janvāris, 12:32

Mērogs būtu noderējis. Bet, tā kā turpat pēdas jau ziņotas 19. oktobrī, būs ticami. Iepriekšējās novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/s3hfspgj07uo8laqad7881kgq5/


IlzeP 13.janvāris, 12:19

Lai apstiprinātu kā aizsargājamas sugas novērojumu, ar šo aprakstu diemžēl ir par maz. Grauzēju sugu ir diezgan daudz, kādēļ lai tā nebūtu, piemēram, kāda no klaidoņpelēm?


Inita 13.janvāris, 11:29

Pholiota heteroclita tā nav. Varbūt Hypsizygus vai kas cits.


IlzeP 13.janvāris, 10:48

Vai šis nevarētu būt tumšais?


IlzeP 13.janvāris, 10:45

Tā laikam ir: https://dabasdati.lv/lv/article/nesauksim-invazivas-sorbaronijas-par-aronijam/2014/


dziedava 13.janvāris, 07:57

Paldies! Tas interesanti. Un 2024. gadā nebija?


Mežirbe777 13.janvāris, 01:40

Precīzi! Lieldimensiju kastaņas stumbrs, senas viensētas koku stādījumos. Šeit suga novērota arī 23.gada sezonā, tikai nav foto.


Vīksna 12.janvāris, 23:42

Iepriekš bija egļu audze ar sūnām un retām sēnēm. Tad izcirtumā saauga dadžveidīgo plantācija, tagad 3 gadā ciesu audzes.


marsancija 12.janvāris, 21:47

Pārbaudīju- abas bildes tapušas vienas minūtes ietvaros. Nu, neatlidoja man otrs dzenis vienas minūtes laikā. Domāju, ka pirmajā bildē sarkano pieri neredz dzeņa noliektās galvas vai mana foto nepietiekamās kvalitātes dēļ.


IlzeP 12.janvāris, 19:32

Man izskatās pēc gada staipekņa.


edge 12.janvāris, 18:30

Noteikts pēc krūšu kaula formas - abiem pārējiem caurums, caur kuru iet traheja


adata 12.janvāris, 17:56

Paldies, tagad zināšu, kas pa puķupodiem šiverē, palasīju par tām arī ko vairāk.


IlzeP 12.janvāris, 17:17

Pelēkā dzilna: http://www.putni.lv/piccan.htm Zaļā dzilna: http://www.putni.lv/picvir.htm


CerambyX 12.janvāris, 15:14

Tiešām pelēkā dzilna


DavidsG 12.janvāris, 15:01

Diemžēl bildes kvalitāte, piezūmojot no tel., ir švaka un negribēju arī izbaidīt putnu barošanās procesā, bet mugura zaļa, krūšu daļā - pelēks/gaišs. Pēc i-netā atrastā apraksta varētu būt mātīte, jo nebija "sarkanie vaigi"


ekologs 12.janvāris, 14:46

Jā, izskatās pēc kolembolām (Collembola sp.).


dziedava 12.janvāris, 14:34

Tas bija dzīvs koks?


ivars 12.janvāris, 14:30

Pelēkā gan jau.


adata 12.janvāris, 14:13

Koksngrauzis, vai tik ne lielais apšu.


adata 12.janvāris, 14:03

Katrā bildē pa vienai var saskatīt, bildēts ar telefonu caur lupu, nomocījos, labāks nekas nesanāk. Augsnē to ir ļoti daudz, ļoti veiklas, tikai dažas var uzķert ar visu ķermeni, pārējām tik ragi vai astes parādās. Sīkas, baltas, vienkrāsainas. Vai tās būtu kolembolas?


dziedava 12.janvāris, 13:03

Zirgkastaņa, cik saprotu, dzīva?


dziedava 12.janvāris, 12:56

Ja, protams, uz dzīviem kokiem tā nav pavisam cita suga, bet tad tā zinātnē vēl nav aprakstīta.


dziedava 12.janvāris, 12:54

Riskēju, neredzot mikroskopijas foto, bet uz ābelēm vajadzētu būt H.karstenii. A.Kunts teica, ka uz ābelēm esot bieži sastopama Trichia contorta (plašā nozīmē), bet aizdomājās, ka man varētu būt taisnība, ka šaurā nozīmē varētu būt arī H.karstenii, - tiktāl viņš neesot iedziļinājies. Bet "spurainais apraksts" mikroskopijai liecina par H.karstenii, kādu es to saprotu.


Osis 12.janvāris, 09:53

Paldies Aiga!


ZaigaM 12.janvāris, 02:18

Videogabaliņi: https://youtube.com/shorts/cLLcokWqh-A https://youtube.com/shorts/KzthNuKZx44


megemege 12.janvāris, 00:16

Bikšainais klijāns


AinisP 11.janvāris, 22:48

Šī nav tipiska sugas ziemošanas vieta. Visdrīzāk iztraucēts īpatnis no kādas pazemes ziemošanas vietas un jaunu ziemošanas vietu meklējot, nejauši ielidojis baznīcā. Bet šā vai tā, ļoti interesants novērojums.


Osis 11.janvāris, 17:36

Paldies Edgar!


nekovārnis 11.janvāris, 10:43

Paldies par info :) Pārskatot sugas inaturalistā ik pa brīžam kādas izmaiņas izlec, piemeram, Stenodema trispinosa(sum) kopš 2024.gada skaitās Stenodema pilosa sinonīms.


Vīksna 11.janvāris, 00:51

Paldies !


CerambyX 11.janvāris, 00:17

Atbilstoši jaunākajām vēsmām - Aradus obtectus vietā tagad laikam pareizi ir lietot Aradus pictellus.


ekologs 10.janvāris, 23:45

Jāskatās, ko citi teiks.


ekologs 10.janvāris, 23:45

Manuprāt, Praulvabole (Prionychus sp.), iespējams melnā praulvabole (Prionychus ater).


dziedava 10.janvāris, 20:54

Mārīt, šai sugai svarīgākais ir ļenganas kājiņas, kurās augļķermeņi nokarājas. Kājiņas nav stabilas, kas augļķermeņus uz sevis turētu kā tipiski citām sugām. To, ka augļķermeņi karājas ļenganās kājiņās, šur tur var nomanīt. Kājiņu garums atkarīgs no dažādiem apstākļiem, tās var būt garākas un īsākas, bet galvenais, ka ļenganas. Otra pazīme, ko te var redzēt, ir fakts, ka gļotsēne diezgan lielā platībā noklājusi sēni. Arī šī pazīme citām sugām nav raksturīga. Tāpēc vīnogķekaru dzelksnīte te ir diezgan droši. :)


forelljjanka 10.janvāris, 16:37

Bildēs divu dažādu sugu dzeņi.;) Pirmajā dižraibā M,otrajā-vidējais.


marsancija 10.janvāris, 16:03

Paldies Ivetai par vērību!


marsancija 10.janvāris, 16:01

Abās bildēs viens un tas pats putns. Lai arī tie dzeņi man jauc galvu :), bet te es palieku pie vidējā. Varētu jau būt dižraibā jaunulis, bet nav tumšās svītras virs acs.


IlzeP 10.janvāris, 15:15

Vismaz otrajā bildē vidējais.


adata 10.janvāris, 14:55

Šis būs vidējais.


adata 10.janvāris, 14:55

Šis būs dižraibais.


ekologs 10.janvāris, 12:52

Paldies par visām! :)


Vīksna 09.janvāris, 21:36

Paldies !


ekologs 09.janvāris, 21:34

Neesmu pārliecināts uz visiem 100, bet izskatās pēc Steatoda grossa tumšās formas.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts