Aktīvie lietotāji: 223 Šodien ievadītie novērojumi: 29 Kopējais novērojumu skaits: 1858622
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Kad Ansis Opmanis lec ar krēslu gaisā
Pievienots 2021-04-07 12:17:47

Ir cilvēki, kas aši apgūst no visa kaut ko un jūtas gana gudri. Bet ir cilvēki, kas gadu desmitiem mērķtiecīgi pilnveido sevi kādā šaurā jomā un kļūst neizvietojami – tāds ir Ansis Opmanis, bez akadēmiskas biologa izglītības, taču acīgāks par lielāko daļu botāniķu.

Reiz, kad aprakstīju Ansi "Vides Vēstīs", Julita Kluša viņu raksturoja ļoti trāpīgi: "Ansis ir izteikts vienpatis, kuru neietekmē citu viedoklis, viņš vienmēr ies pats savu ceļu. Savā ziņā Ansis ir līdzīgs dižkokam – viņam arī vajag savu teritoriju, kurā citi netraucē. Mani pārsteidz tas, ka jau no pusaudža gadiem Ansis viens klejojis ne tikai pa Latviju, bet, meklējot retus augus un dižkokus, devies arī uz Lietuvu un Igauniju." Šogad, kas Dabas aizsardzības pārvalde publicēja dabas skaitīšanas laikā jaunatklātās sugas, gana daudz minēts Anša Opmaņa vārds: viņš pamanījis jaunu sēņu sugu ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā Mniaecia jungermanniae, jaunu sēņu sugu Adelphella babingtonii, gļotsēņu sugu Stemonitis herbatica, jaunas sūnu sugas: Krimas divzobi Dicranum tauricum un neievēroto lāpstīti Scapania praetervisa.


Ansis Opmanis. Foto: Anitra Tooma

Kā nokļuvi Dabasdatos?

Savtīgu interešu vadīts: man kā parastam lietotājam nebija pieejama informācija par retajām sugām. To, ka suga atrasta, var redzēt ikviens, bet kur – tas palika noslēpums, taču man gribējās to redzēt. Pažēlojos Latvijas Dabas fondā, lūdzu, lai iedod man pieeju. Viņi atbildēja, ka varētu piešķirt administratora tiesības, tad es redzētu ne tikai atradņu vietas, bet varētu arī labot kļūdaini noteiktās sugas.

Kādas dzīvības formas Tevi interesē?

Augi ir manējie: ziedaugi un sūnas. Pēdējā laikā gan vairāk sanācis pievērsties sūnām. Tas pēdējais laiks nu jau ir gadi 20, bet par ziedaugien interesējos krietni senāk.

Kāpēc?

Es gribēju dabā saprast, ko redzu. Skujkoku no lapu koka jau katrs atšķir, bet tieši kura koku, krūmu vai lakstaugu suga tā ir? Tā pamazām mācoties, no vispārējā zaļuma iznāk konkrētas sugas. No sākuma, piemēram, iemācījos atšķirt graudzāles, tad – skarenes, un tad tikai laika jautājums, lai saprastu, kura no padsmit skareņu sugām katra ir. Tas iet diezgan ilgi. Sākumā visas sūnas izkatās vienādas, vēlāk jau pa krietnu gabalu spēju atpazīt parastākās sugas. Bildēs daudzas sūnas izskatās līdzīgas, tāpēc jāiemācās, kā tās izskatās dabā, uz kādiem kokiem vai kādos apstākļos tās aug.

Cik Tevi pazīstu, Tu nēsā brilles, kā saskati tos sīkumus?

Lai labāk redzētu tuvumā, brilles ņemu nost, vienmēr kabatā ir lupa, ja vajag aplūkot vēl smalkāk, ņemu binokulāro lupu un visbeidzot mājās ir mikroskops, sūnu noteikšanā to vajag. Lai tiktu pie skaidrības, jāieskatās ļoti sīkās detaļās, tāpēc mikroskopu vajag tādu, ar kuru var izmērīt šūnas izmēru. Tikai tā var tikt līdz drošam pierādījumam.

Kāpēc Tev tas ir svarīgi?

Katrs jau ar kaut ko aizraujas.

Un kā Tu naudu pelni?

Ja labi zina sugas, tad var arī naudu pelnīt. Vairākus gadus strādāju Dabas skaitīšanā. Tagad – pie Sarkanās grāmatas projekta. Jau diezgan sen sāku piedalīties tādos projektos, kur noder manas zināšanas par augiem. Pļavas inventarizēju jau pirms gadiem 20, kad Latvijā sāka veidot aizsargājamo Natura 2000 teritoriju tīklu. 90. gadu beigās meklēšana bija vienkārša: atzīmēju papīra kartē krustiņu, kur augs atrodas, un viss, bet ar katru gadu desmitu tehnika paliek aizvien sarežģītāka un aprakstīšana prasa ilgāku laiku.

Kā Tev izdodas atklāt jaunas sugas?

Ko lai dara, ja citi neaizraujas ar sūnām? Toties man ir mazāka konkurence, tieku pie labākām vietām un skatos, kura vieta mazāk pētīta, kur lielakas cerības atrast ko neredzētu. Kad jau atpazīst fonu ar parastajām sugām, vieglāk pamanīt, kur izlec kas neparastāks. Dabas skaitīšanā arī citi ik pa laikam ko atrod, tad viņi atnes paraudziņu, vai mēs kopā ejam un paņemam paraudziņu, tad mikroskopiski pārbaudu un tā tās jaunās sugas rodas.


Krimas divzobe Dicranum tauricum Anša Siguldas novadā atrasta jauna suga Baltijai. Foto: Ansis Opmanis

Kas izdomā augu un sūnu nosaukumus?

Zinātnieki iedod latīniskos nosaukumus, tie radušies jau sen. Tad no zinātniskā nosaukuma iztulko latvisko, bet jātulko zīmīgi, lai var atpazīt. Ja suga cilvēka vārdā nosaukta, tad skaidrs, ģints vai suga saglabā šo nosaukumu. Bieži vien ir uz aci novērtējamas pazīmes: šauras lapas, apsarme, zieda uzbūve, kas atšķir no pārējiem, un tad dod atbilstošu nosaukumu, piemēram, slaidais, platlapu, zaļais vai zilais. Kādreiz ir vietējās īpatnības, ja tā ir Latvijā parasta suga, tad nosauc par parasto. Ja pasaulē ir vēl trīs citas sugas, tad jādomā kaut kas sarežģītāks.

Dabasdatos Tu kontrolē ziņojumus?

Jā, tā kā sūnām es taisu arī izplatības kartes, tad Dabasdati lieti noder. Bet, lai varētu šos datus izmantot, tie administratoram ir jāpārbauda un jāakceptē. Jāaplūko ir pilnīgi visi ziņojumi, jo dažreiz pat ļoti parastas sugas tīši vai netīši noziņo ar citu nosaukumu. Bet ir tādas, kuras nemaz tik viegli nevar noteikt.

Vai tas nav rutīnas darbs?

Jā, bet tad, kad starp parastajiem ziņojumiem parādās kaut kas TĀDS, esmu palecies ar visu krēslu! Tā pirms pāris gadiem gadījās ar bezlapu epipogiju – orhideja bija ieziņota ar visu bildi, un to nevar sajaukt ne ar ko citu! Skaidrs, ka tā ir īstā suga, lielais prieks tāpēc, ka šo orhideju neredz katru gadu, viņa uzzied varbūt reizi četros gados, bet var arī 20 gadus nerādīties. Esmu braucis vismaz reizes piecas uz vienīgo vietu Latgalē, kur tā zināma, bet nekad nelaimējās. Un tad – 2018. gadā Dabasdatos ir bilde! Epipogija jau bija pārziedējusi, un man nebija vērts traukties tik tālu, bet bija skaidrs, ka tā ir īstā suga, un tad gan es lecu ar krēslu gaisā.

Ir bijuši lieli pārsteigumi par sugām, kas nekad nav atrastas Latvijā, ir tādas, kur ilgi un dikti jāpēta, kas tas ir. Bildē ne vienmēr visas atšķirības var redzēt. Dabā var palūkot, piemēram, kādi matiņi ir zieda apakšpusē: gari, īsi, vispār nav. Tādas sīkas pazīmes nevar redzēt pa gabalu, vienkārši nofotografējot puķi no augšas. Kuri ir acīgākie zaļumu pamanītāji? Ir daudzi. Visi pelnīti piemin Julitu Klušu, bet, piemēram, Renāte Kaupuža bija tā, kas atrada bezlapu epipogiju. Tāpēc nevaru kādu īpaši izcelt. Ir tādi, kas ziņo daudz, bet ir tādi, kas to dara reti, bet, kad ir – tad vienmēr kaut kas ļoti interesants, tāpēc daudzums nav rādītājs. Kaut ideāli būtu, ka saziņo visu fonu, nevis tikai dažas sugas, ko nepazīst.

Bet – ja nezināmas ir visas?

Tad jāmācās, nav jau nemaz Latvijā to augu sugu tik daudz, lai nevarētu pamazām iemācīties. Ziedaugus un sūnas jau var apgūt ikviens. Piemēram tagad, agrā pavasarī, te, Šmerļa mežā kaut viengadīgie augi nav sadīguši, ir daudz divgadīgo sugu, kuras var atšķirt. Ir dažādas pogaļas un lapas. Var arī ziemā iziet dabā un sevi pārbaudīt, cik augu sugas redzamas. Ne tikai putnus var skaitīt gada īsākajā dienā, arī augus var atpazīt.

Kur ir vislielākās cerības atrast kādu jaunu augu sugu?

Botāniķim visādi jaunumi visbiežāk atrodas pilsētu ceļmalās, pie izgāztuvēm, dārzu, ostu un dzelzceļu tuvumā, tur itin bieži izbiris vai izmucis kaut kas jauns un neredzēts. Jaunās sugas parasti ienāk ar cilvēkiem, ar kravām.

Vai par tādiem ienācējiem ir pieklājigi priecāties?

Kāpēc ne? Tie ir jauni augi, kas pamanās te izdzīvot. Ir daži briesmīgie piemēri, kur no dārziem vai tīrumiem kultūraugi pārgājuši savvaļā un kļuvuši invazīvi, piemēram, latvāņi, zeltslotiņas, krokainās rozes u.c. No tiem cilvēki baidās, bet ne visi jaunpienācēji ir bīstami. Flora jau visu laiku mainās. Arī te: Šmerļa mežs visu laiku mainās, kādreiz tas bijis kāpu sils, tagad priedes vietā neaug. Bet aug ozoli, jo pilsēta visu laiku bagātina augsni, te jau nevajag neko tīši mēslot, ar pilsētas putekļaino izelpu vien pietiek, lai bagātinātu augsni ar barības vielām (video). Līdz ar to te sāk augt lapu koki, to lapas mēslo augsni un priedes vairs nespēj izlauzties saulē. Tāpēc šie meži vairs nav piemēroti silpurenei, kas te plaši auga un ziedēja pirms gadiem simts. Universitātes herbārijā to ir daudz, bet tagad te tikai pāris vietās dažas izdzīvojušas. Es pats atceros, kā pirms gadiem 30 te simtiem silpureņu ziedēja! Tagad nāk vietā ozoli un platlapju mežiem raksturīgās sugas: kažocenes, nekeras (tās ir platlapju mežiem raksturīgas sūnas) un citi augi. Tas, ka daba mainās, nav nekas slikts. Tad ar laiku te vairs nebūs priežu sils, bet ozolājs ar korinšu paaugu? Tā izskatās. Ja priežu meži nedeg vai tos neizzāģē un tad atvērumā nestāda jaunas priedes, tad jā, te būs platlapju meži. Pirms 200 gadiem, kad pilsētai ļoti vajadzēja malku, meži bija skraji. Lai neuzbruktu laupītāji, ceļmalas centās izdedzināt, lai viss ir plašs un pārredzams. Agrāk piepilsētas meži bija klaji, tagad uzskatām, ka tas nav pareizi. Vide mainās. Bet tā nepaliek nabadzīgāka, sugu te ir daudz.

Šmerļa mežā Ansis man ierāda, kā atpazīt 2021.gada sūnu līklapu novelliju (video), tagad ik pa laikam pamanu rūsgani sarkanīgo sūniņu uz pustrupējušām priežu kritalām. Tad aizved pie ēdamās kastaņas, to kāds pamanījies mežā iestādīt. Nu jau esmu par divām sugām gudrāka. Ja sugu atpazīšanu viņš salīdzina ar lasītmācīšanos, tad es varu teikt – ja ir skolotājs, kas neprašam sākumā ierāda pamatprincipus, tad jau tālāk var tikt arī pašmācības ceļā.

Anitra Tooma

2021-04-07

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Dryobates minor - 2024-04-07 Rekmanis
Aegithalos caudatus - 2024-04-07 Rekmanis
Pandion haliaetus - 2024-04-07 Rekmanis
Garrulus glandarius - 2024-04-07 Rekmanis
Certhia familiaris - 2024-04-07 Rekmanis
Pyrrhula pyrrhula - 2024-04-07 Rekmanis
Emberiza schoeniclus - 2024-04-07 Rekmanis
Nezināms
Ignotus
@ alisija220alisija0alise
Pēdējie komentāri novērojumiem
DaceKKK 17.aprīlis, 23:48

Tā nojautu, ka no Bērnu slimnīcas. Biju nofotografējusi ari S04, Bieriņos un Māras dīķī. Šis pa Ziepniekkalna mežu dzīvojas.


Irbe 17.aprīlis, 21:57

Sarkanrīklīte


Edgars Smislovs 17.aprīlis, 21:43

Ievērojmi agrāk kā citus gadus un uzreiz trīs putni, ticams ka būs kas sajaukts.


zane_ernstreite 17.aprīlis, 21:21

Paldies, Ilze un Margarita, par precizējumu!


fufuks 17.aprīlis, 20:30

izskatās, ka ir divas, jo tā Kuldīgas joprojām ir Padurē.


Irbe 17.aprīlis, 20:22

Lielās gauras


Osis 17.aprīlis, 20:04

Paldies Artur, Uģi!


mufunja 17.aprīlis, 18:35

Liels paldies,Julita :)


dziedava 17.aprīlis, 18:19

Ja aizsūtīšu, tad, cerams, noskaidrosim. Bet tuvakajā laikā man nebūs laika sūtīt. Jā, mājās nenobriest tik labi, vislabāk, ja var pagaidīt, kā attīstās dabā.


AtisL 17.aprīlis, 17:55

Tieši šajā punktā pagājušajā gadā bija arī ligzda.


mufunja 17.aprīlis, 17:55

Man tas ir vienkārši briesmīgi. Es nevaru atrast fotoattēlu. Julita, nofotografē to un atsūti man, lūdzu.


dziedava 17.aprīlis, 17:40

Vienalga vajag novērojumu ielikt šajā vietā, lai var ielikt manas mikroskopijas rezultātus un sugu. Es aizsūtīšu mikroskopijas foto


mufunja 17.aprīlis, 17:38

Viņa šeit nav:(


mufunja 17.aprīlis, 17:36

Vija, Julita, mans variants Trichia varia :) varbūt es kļūdos.


mufunja 17.aprīlis, 17:28

Viņi ir divi no vienas vietas. Es nofotografēju savu paraugu mājās.Es tev iedevu nepareizo.


Ivetta 17.aprīlis, 17:17

Paldies, Uģi!


dziedava 17.aprīlis, 17:13

Bet kas ir tas, ko es mikroskopēju? Tam vajag novērojumu. Ļoti līdzīgs izskatījās šim


mufunja 17.aprīlis, 17:07

Es domāju, ka viņus nevajadzētu vest mājās. Mājās tie pilnībā nenogatavojas.Tas var būt iemesls, kāpēc sugu nevar noteikt. Kā ar Tr.alpina ((


mufunja 17.aprīlis, 16:58

Bet mēs precīzi noskaidrosim, kāda veida suga tā ir


mufunja 17.aprīlis, 16:55

Diemžēl es sajaucu lapas. Es jau rakstīju, ka man joprojām ir šis paraugs.:(


dziedava 17.aprīlis, 16:12

Cik saprotu, Edvīns noteikšanai grib paraudziņu :(, tātad tuvākā laikā skaidrības nebūs.


dziedava 17.aprīlis, 15:57

Marina, bet šim taču man bija paraugs. Tas, kas man bija ar šo datumu, bija ar brūniem plankumiem. Ja ir vēl citi vākumi no šīs vietas, tad tie var būt citas sugas. Man esošais bija L.pseudomaculatum


Ziemelmeita 17.aprīlis, 15:55

Paldies,Artur, tā sanāk bez brillēm skatoties.


ekologs 17.aprīlis, 15:51

Krupis šis nav. Parastā varde (Rana temporaria) gan :)


Irbe 17.aprīlis, 15:37

Šķiet, ka melnās pīles, 2M, 4T


ekologs 17.aprīlis, 14:08

Skrejvabole (Carabus nemoralis) :)


VijaS 17.aprīlis, 13:16

Izmērīju. 4,5-6mkm. Pēc elaterām man vairāk velk uz T. scabra, bet vai ar to vien pietiek...


mufunja 17.aprīlis, 12:56

Julita, pievienoju fotogrāfiju. Es neredzu brūnu plankumus. https://dabasdati.lv/lv/observation/ehptrhd0sfj0t3t2cbb6r14dg4/ Es to salīdzināju ar šīm fotogrāfijām.


dziedava 17.aprīlis, 12:46

Jauna suga LV jebkurā gadījumā, jautājums tikai - kura


dziedava 17.aprīlis, 12:45

Bez L. pulveratum Edvīnam ir hipotēze arī L. spinulosporum https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3645569669036198/


mufunja 17.aprīlis, 12:10

Nu jā, es arī viņus neredzēju


dziedava 17.aprīlis, 11:57

Es neredzu plankumus. Tad es pagaidām nezinu, kas tā ir par sugu, ja nav brūnu plankumu.


mufunja 17.aprīlis, 11:44

Julita,es pievienoju fotogrāfijas.


dziedava 17.aprīlis, 11:18

Elateru platums nav izmērīts? Skatos, ka medainajai Tev tādi paši zīmulīši


Ivars Leimanis 17.aprīlis, 11:12

:) komentārs bija domāts pie jaunās atradnes. :))


Ivars Leimanis 17.aprīlis, 11:10

Tik un tā interesants. Dabasdatos vien 2.novērojums, un spriežot pēc Tavas sūnu listes, Latvijā līdz šim tikai 10 atradnes.


Vīksna 17.aprīlis, 10:59

Paldies !


mufunja 17.aprīlis, 10:50

Paldies, Julita, es paskatīšos


dziedava 17.aprīlis, 10:47

Lampītēm vienmēr vajag atcerēties pirmkārt mikroskopēt perīdiju - vai ir ar plankumiem, jo tas ir galvenais, pēc kā sašķirot iespējamās sugas. Lamproderma pseudomaculatum perīdijs ir ar brūniem plankumiem, nevis vienmērīgs


zane_ernstreite 17.aprīlis, 09:27

Paldies, Uģi! Sapinos meistarībā ))


IlzeP 17.aprīlis, 09:09

Saiti uz video gan neredzam


dziedava 17.aprīlis, 07:56

Paldies, Sandi, par precizējumu, steigā nepadomāju, ka ģinti arī var svinēt :)


guta7 17.aprīlis, 07:48

Būtu jauki, ja varētu ieziņot precīzu sugas nosaukumu Pleurotus calyptratus.


Ziemelmeita 17.aprīlis, 07:47

Paldies,Margarita.


Irbe 17.aprīlis, 07:43

Melnais mežastrazds


adata 17.aprīlis, 07:43

Paldies. Margarita, par putniem! Dzilnītim tik dažādi var būt tie saucieni!


dziedava 17.aprīlis, 07:33

Nu nav jau nekāds brīnums, man arī uz brīdi šķita, ka bija vasara :D. Gļotsēnēm pat kalendāra [šķiet] nav.


sandis 17.aprīlis, 00:48

Mjāā.. :)


sandis 17.aprīlis, 00:37

Te jau ne tikai suga, bet arī ģints jauna! Apsveikumi arī no manis, prieks, ka arī šo izdevās noteikt līdz galam!


felsi 16.aprīlis, 21:56

Lēnām veidojas apvalciņš, briestot izdala nepatīkamu smaržu, vairāk nenovērošu.:)


Irbe 16.aprīlis, 21:50

Dzilnītis


felsi 16.aprīlis, 21:48

Pievienoju mikroskopiju. Arī liekas, ka no vasaras atnākusi:)


Irbe 16.aprīlis, 21:46

Šķiet, sarkanrīklīte


Irbe 16.aprīlis, 21:40

Paceplītis, dziedātājstrazds, zīlīte, čunčiņš


Ziemelmeita 16.aprīlis, 21:35

Paldies, Margarita un Ilze.


felsi 16.aprīlis, 21:32

Ej tu sazini, kas gļotsēnēm prātā! Man maijā vai jūnijā ir bijusi vīnoķekaru dzelksnīte:)


adata 16.aprīlis, 21:30

Nu gan jauki! Arī tādas mēdz būt gļotsēnes!


felsi 16.aprīlis, 21:29

Paldies!


Irbe 16.aprīlis, 21:28

Jūras ērglis?


felsi 16.aprīlis, 21:28

Super, diži apsveikumi!


mufunja 16.aprīlis, 21:18

Paldies Julita par paveikto darbu. Esmu tik priecīga,ka izdevās noteikt sugu.


Irbe 16.aprīlis, 21:18

Būs vien mājas strazds, melnais mežastrazds neligzdo dobumā.


dziedava 16.aprīlis, 21:12

Velk uz vasaras sugu, bet kas tad tagad bija par laika apstākļiem, ja ne vasara? :))


dziedava 16.aprīlis, 21:11

Sandi - Andris Baroniņš plazmodiju atrada 30. augustā un 1. septembrī, Inguna plazmodiju atrada 11. jūlijā un 13. aprīlī. Izskatās - kad grib, tad aug ;)


IlzeP 16.aprīlis, 21:11

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:11

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:10

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:10

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:09

Sakārtota sistemātika


ekologs 16.aprīlis, 21:09

Manuprāt Skrejvabole (Limodromus assimilis).


IlzeP 16.aprīlis, 21:08

Sakārtota sistemātika


dziedava 16.aprīlis, 21:07

Par šo liels prieks! Jo plazmodiji negrib nobriest, bet nobriedušais izskatījās tikai plēvīte, bet ar to pietika :)


dziedava 16.aprīlis, 21:06

Mikrofoto un Edvīna apstiprinājums: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3642994485960383/


IlzeP 16.aprīlis, 21:02

Varbūt kādam ir viedoklis. Esot 2 sugas - Skeletocutis nivea, sniegbaltā baltene un Skeletocutis semipileata, pusklājeniskā baltene. Mums te Dabasdatos ir abas kopā. Kura (kuras?) ir Dabasdatos saziņotās - (51) novērojums?


IlzeP 16.aprīlis, 20:47

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 20:41

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 19:56

Sakārtota sistemātika (suga tā pati)


Vīksna 16.aprīlis, 19:45

Paldies !


IlzeP 16.aprīlis, 18:56

Sakārtots saraksts


IlzeP 16.aprīlis, 18:56

Sakārtots saraksts


mufunja 16.aprīlis, 18:31

Paldies Sandis. Un paldies par kompāniju. Tas bija lieliski.:):)


IlzeP 16.aprīlis, 18:17

Sakārtots sugu saraksts. Šeit nav īstā vieta, kur rakstīt, bet skatos, ka KĀDS ADMINISTRATORS DEAKTIVĒ SUGU DUPLIKĀTUS, PIRMS TAM NEPĀRNESOT NOVĒROJUMUS. Līdz ar to attiecīgie novērojumi datu atlasē neparādās. Šī suga, piemēram, bija sarakstā 2x ar identiskiem latviskajiem un latīniskajiem nosaukumiem; nācās vienu pārsaukt par "pagaidu" un uz brīdi aktivizēt, lai "pārnestu" novērojumus.


kimkim 16.aprīlis, 18:08

Šķiet, ka peļu klijāns


sandis 16.aprīlis, 18:06

Oho, tik svaigs! Nez, šī pavasara suga vai tikai silto dienu apmānīts eksemplārs?


sandis 16.aprīlis, 18:04

Apsveicu "pēcsniedzīšu ekspedīciju" ar taustāmo rezutātu, Marinu ar kārtējo jauno sugu un paldies par iespēju klātienē redzēt šo atradni (un ievākt arī sev paraudziņu)!


IlzeP 16.aprīlis, 18:01

Bija sarakstā 2x, apvienotas


IlzeP 16.aprīlis, 17:55

Noteica Inita


Ivars Leimanis 16.aprīlis, 16:34

Šī arī, tomēr, izskatās pēc Lewinskya speciosa.


Ivars Leimanis 16.aprīlis, 16:21

Šī tomēr ir Lewinskya speciosa.


ekologs 16.aprīlis, 13:24

Dižais mājas zirneklis (Eratigena atrica) :)


BI 16.aprīlis, 12:49

Mazulis, tēviņš, 19.05.2022. Bērnu slimnīca


dziedava 16.aprīlis, 11:15

Cerēju, ka te būs kas cits, bet perīdijs ir ar brūniem plankumiem, un tur pēc šādām sporām sanāk tikai viens variants.


Mareks Kilups 16.aprīlis, 08:18

paldies!


eme 16.aprīlis, 08:02

Jā, laikam tiešām sevi ķauķis. Nevarēja saklausīt pauzes dziesmas daļās, tāpēc vairāk likās līdzīgs vakarlēpim.


dziedava 15.aprīlis, 23:32

Raivo, neatradām gan. Te bij tāda "īsā" piestāšana pa ceļam uz Latgali. Ja nu atrodam :). Varam citugad mēģināt kopīgiem spēkiem meklēt, tagad jau Marina mūs apmācīja - kur un kā jāskatās :)


Mežirbe777 15.aprīlis, 23:25

Tajā mežā vēl kāda nivicolous suga neatradās? Tajā dienā biju citos mežos, būtu zinājis, palīdzētu meklēšanā. ML teritorijās gļotsēņu sugu daudzveidība ir daudz lielāka, nekā tajā mežā. :))


dziedava 15.aprīlis, 22:46

Neubertam 49.lpp. pēc zīmējumiem sanāk B, C, kas ir C.ellae, nekā labāka nav


dziedava 15.aprīlis, 22:41

Starp citu, C.ellae sinonīms ir C.nannegae :))


dziedava 15.aprīlis, 22:39

Sporu izmēri mums var teikt sakrīt, jo es rēķinu līdz 0,5 un man sanāca 8,5-9 mkm


dziedava 15.aprīlis, 22:38

Tiesa, arī pēc Neuberta C.ellae diametrs ir 0,3-0,4 mm, bet te man bija 0,4-0,5 mm (Tev vēl vairāk)


dziedava 15.aprīlis, 22:36

Nannengu bija bail skatīties :D, par šādām man pirms tam jau bija piezīmes sarakstītas. Bet nu šis ir tas starpvariants.


dziedava 15.aprīlis, 22:34

Par līdzīgu bija diskusija arī pie Sanda. Gļotsēne ne tik gara un ne tik īsa . Starp C.nigra un C.ellae. Neatceros, cik gara bija Sandim, bet viņam teicu, ka gan jau C.nigra. Tagad šo skatos piezīmēs, kas pēc frančiem C.ellae līdz 1 mm, bet pēc Neuberta līdz 1,6(2) mm, kas visu maina.


VijaS 15.aprīlis, 22:31

Līdz konkrētākai hipotēzei nenonācu, atslēga Nannengā vispār izskatās briesmīgi...


VijaS 15.aprīlis, 22:22

Īsi gali un smalki dzelonīši; elateras kopumā smukas. Bet par sporām bija pārsteigums, ka neatradu, paraudziņš nemaz tik bezcerīgs neizskatījās.


dziedava 15.aprīlis, 22:18

Klau, ko Tu neuzrakstīji, ka šis ir mikroskopēts? Es tikko arī mikroskopēju to pašu :)


dziedava 15.aprīlis, 22:16

Elateras, starp citu, ļoti interesantas. Ar īsiem galiem. Būtu jāpapēta, kam vispār tā var būt. Bet nu sēnes sporas apēdušas gan


pustumsa 15.aprīlis, 21:54

Paldies!


dziedava 15.aprīlis, 21:48

Piekrītu Didymium crustaceum :)


Ziemelmeita 15.aprīlis, 21:46

Paldies,Ansi,par labojumu.


VijaS 15.aprīlis, 21:44

Augļķermeņi it kā neizskatās bojāti, bet mikroskopijā abos sagatavotajos stikliņos sanāk dzeltens ķīselis ar elaterām, sporas neatrodu. Atstāju nenoteiktu.


felsi 15.aprīlis, 21:31

Pievienoju mikroskopiju.


gunitak 15.aprīlis, 19:52

Ļoti labi. Otrā bildē pāris. Ieliekot statusu P, novērojums aizies ligzdojošo putnu atlantam.


Ziemelmeita 15.aprīlis, 19:50

Gulbis tas bija, putnu redzēju. Riņķoja ne pārāk augstu. Es mazo nepazīstu, bet klausoties gulbju balsis putni lv., vislīdzīgākais likās tieši mazā gulbja sauciens, tapēc radās šaubas vai ziemeļu vai mazais gulbis.


mufunja 15.aprīlis, 19:48

Nejauša fotogrāfija


IlzeP 15.aprīlis, 19:43

Niedru liju mātītes jau ir brūnas.


IlzeP 15.aprīlis, 19:41

Varbūt mazais? Bet man nav pieredzes... Droši, ka gulbis?


gunitak 15.aprīlis, 19:36

Statuss (P)


gunitak 15.aprīlis, 19:06

Varbūt niedru stērste?


IlzeP 15.aprīlis, 19:05

Paldies, ieziņošu atsevišķi. Hmm, būs rīt arī jāiet uz Linezeru - vakar ķerra, šodien lielgalvis... kas būs rīt? :)


Edgars Smislovs 15.aprīlis, 19:02

Viena tik tiešām lielgalvja M.


IlzeP 15.aprīlis, 18:54

Vai vēl kādam viena no M neizskatās pēc brūnkakļa?


Gradin 15.aprīlis, 18:41

Es teiktu, ka laucis


mufunja 15.aprīlis, 18:08

Vēl viens noslēpums :)


dziedava 15.aprīlis, 18:05

Pagaidām atstāšu kā līdz galam nenoteiktu.


dziedava 15.aprīlis, 18:04

Vēl var būt Badhamia rugulosa, bet tai pagaidām neatradu foto salīdzināšanai. Ļoti reta


dziedava 15.aprīlis, 18:01

Šo es mikroskopēju un man īsti nekas nesanāk. Ne nivicolous, ne parasta suga. Izskatās, ka Physarum sp. Mazliet līdzīgs Physarum sulphureum, bet sporām nav tumšāku kārpu grupas. Physarum decipiens it kā ir bez kājiņas, bet šiem ir kājiņas. Man šķiet, ka Edvīns teica, ka Physarum decipiens patiesībā ir sugu grupa un tur vajadzētu veikt inventarizāciju, varbūt tāpēc grūti noteikt.


dziedava 15.aprīlis, 17:57

Paldies, domāju, ka atradu! :)


spiigana 15.aprīlis, 17:55

Vajadzētu arī plēšputniem iespēju ielikt "nenoteikts". To, ka tas ir plēšputns, es redzu, bet konkrētāk identificēt ir problēmas. Un ne tikai šoreiz...


felsi 15.aprīlis, 17:47

Tā arī lēnām gatavojas :)


mufunja 15.aprīlis, 17:44

Julita, jums ir šis paraugs


dziedava 15.aprīlis, 17:40

Labi! Tur ir divas lapas, man izskatās, ka uz katras lapas ir cita suga :). Noteikšana nebūs ātra visiem tiem vākumiem, jo daudz paraugu un sarežģīti noteikt.


mufunja 15.aprīlis, 17:35

tie ir no vienas vietas


mufunja 15.aprīlis, 17:34

Es paskatījos uz savējiem, es noteikti tos sajaucu.(((


adata 15.aprīlis, 17:33

Šī nebūs Eiropas saulpurene.


dziedava 15.aprīlis, 17:24

Marina, vai varētu būt, ka ievāktas citas lapas, nekā ir pirmajos foto? Es atradu līdzīgu 1. aprīļa paraugu (Gaiduļi) uz lapām, bet gļotsēnes izskatās drusku citādāk izvietotas.


mufunja 15.aprīlis, 17:18

Julita, jums ir šis paraugs.


mufunja 15.aprīlis, 17:17

Julita, jums ir šis paraugs.


mufunja 15.aprīlis, 17:15

Julita, jums ir šis paraugs.


dziedava 15.aprīlis, 17:15

Tā ka par jauno sugu "atbildīga" noteikti ir Marina, šis ir tikai manis atrasts eksemplārs, ko Edvīns atzina par labu esam :D


mufunja 15.aprīlis, 17:13

Es arī domāju, ka tas ir tāds pats tips. Tas ir tikai tas, ka pirmais paraugs nogatavojās mājās, tāpēc tas bija savādāk.


dziedava 15.aprīlis, 17:10

Te Edvīna apstiprinājums T. alpina: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3643043522622146 Viņš gan apgalvo, ka apstiprinājums ir tikai šim konkrētajam novērojumam, nevis iepriekšējiem. Mana pārliecība, ka tur visi bija vienādi, bet lai vai kā - apstiprināts ir šis, kas bija arī vispilnīgāk nobriedušais. Es mikroskopēju vēl 2 citus mazāk nobriedušus, un tur sporas par kādu 1 mkm bija mazākas, kaut visādi citādi arī domāju, ka tomēr šī pati suga, jo elateras izskatījās tādas pašas (citām līdzīgām sugām tādas nav redzētas).


girtsbar 15.aprīlis, 16:54

Kļūda datu ievadē


Osis 15.aprīlis, 16:07

Paldies Edgar!


Irbe 15.aprīlis, 15:40

Niedru lija


ivars 15.aprīlis, 15:29

Droši vien, jā.


Mareks Kilups 15.aprīlis, 14:33

ērglis diez vai būs - nav tāds izmērs. gan jau tā pati niedru lija tomēr.


Mareks Kilups 15.aprīlis, 14:32

paldies!


ekologs 15.aprīlis, 11:45

Smecernieks (Hylobius sp.) :)


Marjory 15.aprīlis, 11:44

Šajā ligzdā stārķi dzīvo jau daudzus gadus.


ivars 15.aprīlis, 10:48

Sloka.


dziedava 15.aprīlis, 08:23

Gan jau gļotpūpēdis parastais


IlzeP 15.aprīlis, 07:53

Tā kā neviens neprotestē, rakstu nosaukumu


dziedava 14.aprīlis, 22:57

Hipotēze?


felsi 14.aprīlis, 22:53

Briedinu.


dziedava 14.aprīlis, 21:51

Oho, ka tik nebūs kruzuļotais ragansviests! Fuligo gyrosa syn. Physarum gyrosum


Mangusts 14.aprīlis, 21:44

Paldies!


ivars 14.aprīlis, 21:22

Ielieciet failiem.lv un iekopējiet šeit saiti.


guta7 14.aprīlis, 20:55

Noskatījos video vairākas reizes, aste neatbilst sarkanai klijai, tātad nav. Kur varētu pievienot video, lai speciālisti vārtu noteikt šo košo plēšputnu.


Edgars Smislovs 14.aprīlis, 20:53

Manuprāt niedru lija


IlzeP 14.aprīlis, 20:38

Vai video ir kaut kur redzams?


ivars 14.aprīlis, 20:31

Klija tā nav. Izskatās pēc jūras ērgļa.


guta7 14.aprīlis, 19:57

Ir arī video, kur var labāk saskatīt.


guta7 14.aprīlis, 19:55

Iespējams, ka arī nav, bet tā koši brūnā krāsa, kuru nevaru iedomāties nevienam plēšputnam. Nāksies pavaktēt ar nopietnu tehniku.


davis_wi 14.aprīlis, 19:52

Neesmu vislielākais speciālists, bet galīgi pēc klijas neizskatās.


felsi 14.aprīlis, 19:40

Pievienoju 2 foto, kāda pēc 24 stundām.


felsi 14.aprīlis, 19:38

Pievienoju foto, kāda pēc 24 stundām.


Mareks Kilups 14.aprīlis, 19:30

šim novērojumam pazīmi vajadzētu mainīt uz N, nav piemērots biotops


Mareks Kilups 14.aprīlis, 19:27

šim novērojumam pazīmi vajadzētu mainīt uz N, nav piemērots biotops


Mareks Kilups 14.aprīlis, 19:27

šim novērojumam pazīmi vajadzētu mainīt uz N, nav piemērots biotops


guta7 14.aprīlis, 19:22

Paldies par palīdzību sūnu noteikšanā!


ekologs 14.aprīlis, 18:53

Skaidrs. Paldies! :)


nekovārnis 14.aprīlis, 18:36

Dabasdatos sugu ievadē ir ierobežojums - 3 ailes(pakāpes), tāpēc spārēm visracionālāk būs 1.kārta - Spāres, 2.dzimta - Daiļspāres, Dižspāres, utt., 3.suga.


Ivars Leimanis 14.aprīlis, 18:27

2.bildi tomēr būtu labi izdzēst no šī novērojuma - pārliecinoša U.bruchii.


ekologs 14.aprīlis, 18:20

Nezinu, varbūt šis jautājums kaut kad jau tika apspriests, bet vai nebūtu labāk dabasdatos izdalīt sīkāk vienādspārnu spārēs (Zygoptera) un dažādspārnu spārēs (Anisoptera)?


IlzeP 14.aprīlis, 18:06

Gandrīz visi ziedi pazuduši - acīmredzot, paņemti.


dziedava 14.aprīlis, 17:44

Man izskatās Lamproderma pulveratum, bet būs jāpārprasa Edvīnam.


ekologs 14.aprīlis, 16:20

Pelēkais zaķis (Lepus europaeus) :)


ekologs 14.aprīlis, 16:18

Skrejvabole (Carabus nemoralis) :)


Ziemelmeita 14.aprīlis, 15:25

Paldies,Ansi, par labojumiem.


CerambyX 14.aprīlis, 15:12

Protams, biju domājis quadriguttatus.


Matrus 14.aprīlis, 15:09

Paldies par gulbja kontroli, datubāzē ir tikai kontroles gredzenošanas vietā (Buļļupe pie tilta): 25.03. & 05.04.2021., 17.04.2022. un 09.02.2024.


Matrus 14.aprīlis, 15:07

Paldies par gredzenoto gulbju kontrolēm, papildināju datubāzi! EK722 pēdējo reizi turpar novērots pirms gada (01.03.2023.), šobrīd 18 gadus (vai vairāk, 2006.g.-) vecs tēviņš.


Ilmarsok 14.aprīlis, 14:10

Paldies, ka noteicāt sugu!


Karmena 14.aprīlis, 12:46

Paldies par sugas noteikšanu, Margarita! Paldies par labojumu, Ilze!


ekologs 14.aprīlis, 12:34

Parastā varde (Rana temporaria) :)


ekologs 14.aprīlis, 12:32

Airvabole (Acilius canaliculatus) :)


ekologs 14.aprīlis, 12:26

Nātru lācītis (Callimorpha dominula) :)


Ziemelmeita 14.aprīlis, 12:22

Klausos putni.lv un man vairāk izklausās pēc mazā gulbja sauciena. Kurš no viņiem būs šis?


ekologs 14.aprīlis, 10:05

https://www.kerbtier.de/cgi-bin/enXCompare.cgi?ID=c0ec0d0d6d


ekologs 14.aprīlis, 10:04

Te savukārt, skatoties pēc tiem plankumiem, manuprāt, Glischrochilus quadriguttatus, Mh...domīgi


ekologs 14.aprīlis, 09:59

Es arī skatos uz tiem plankumiem un zīlēju :)


nekovārnis 14.aprīlis, 09:39

Uģi, kas ar šo? quadrisignatus/quadriguttatus?


nekovārnis 14.aprīlis, 09:37

Nevar īsti saprast. Plankumi pēc kopējās formas un novietojuma drīzāk kā Glischrochilus quadrisignatus, bet augšējie tomēr mazliet dalās trijās daļās kā Glischrochilus quadriguttatus. Dotu 80% ka G.quadrisignatus, 20% G.quadriguttatus, bet diez vai tas palīdzēs :)


Edgars Smislovs 14.aprīlis, 07:19

http://www.putni.lv/loclus.htm http://www.putni.lv/capeur.htm


Edgars Smislovs 14.aprīlis, 04:48

Vakarlēpis dienas laikā dzied niedrēs? Iespējams seivi ķauķis?


Kiwi 13.aprīlis, 22:31

Paldies, Edgar!


ekologs 13.aprīlis, 22:27

Marek, Tavs viedoklis?


Kiwi 13.aprīlis, 22:15

Platknābis?


ekologs 13.aprīlis, 22:05

Ūdens skorpions (Nepa cinerea).


Kiwi 13.aprīlis, 21:49

Paldies, Ansi!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts