Aktīvie lietotāji: 107 Šodien ievadītie novērojumi: 159 Kopējais novērojumu skaits: 1068242
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Kad Ansis Opmanis lec ar krēslu gaisā
Pievienots 2021-04-07 12:17:47

Ir cilvēki, kas aši apgūst no visa kaut ko un jūtas gana gudri. Bet ir cilvēki, kas gadu desmitiem mērķtiecīgi pilnveido sevi kādā šaurā jomā un kļūst neizvietojami – tāds ir Ansis Opmanis, bez akadēmiskas biologa izglītības, taču acīgāks par lielāko daļu botāniķu.

Reiz, kad aprakstīju Ansi "Vides Vēstīs", Julita Kluša viņu raksturoja ļoti trāpīgi: "Ansis ir izteikts vienpatis, kuru neietekmē citu viedoklis, viņš vienmēr ies pats savu ceļu. Savā ziņā Ansis ir līdzīgs dižkokam – viņam arī vajag savu teritoriju, kurā citi netraucē. Mani pārsteidz tas, ka jau no pusaudža gadiem Ansis viens klejojis ne tikai pa Latviju, bet, meklējot retus augus un dižkokus, devies arī uz Lietuvu un Igauniju." Šogad, kas Dabas aizsardzības pārvalde publicēja dabas skaitīšanas laikā jaunatklātās sugas, gana daudz minēts Anša Opmaņa vārds: viņš pamanījis jaunu sēņu sugu ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā Mniaecia jungermanniae, jaunu sēņu sugu Adelphella babingtonii, gļotsēņu sugu Stemonitis herbatica, jaunas sūnu sugas: Krimas divzobi Dicranum tauricum un neievēroto lāpstīti Scapania praetervisa.


Ansis Opmanis. Foto: Anitra Tooma

Kā nokļuvi Dabasdatos?

Savtīgu interešu vadīts: man kā parastam lietotājam nebija pieejama informācija par retajām sugām. To, ka suga atrasta, var redzēt ikviens, bet kur – tas palika noslēpums, taču man gribējās to redzēt. Pažēlojos Latvijas Dabas fondā, lūdzu, lai iedod man pieeju. Viņi atbildēja, ka varētu piešķirt administratora tiesības, tad es redzētu ne tikai atradņu vietas, bet varētu arī labot kļūdaini noteiktās sugas.

Kādas dzīvības formas Tevi interesē?

Augi ir manējie: ziedaugi un sūnas. Pēdējā laikā gan vairāk sanācis pievērsties sūnām. Tas pēdējais laiks nu jau ir gadi 20, bet par ziedaugien interesējos krietni senāk.

Kāpēc?

Es gribēju dabā saprast, ko redzu. Skujkoku no lapu koka jau katrs atšķir, bet tieši kura koku, krūmu vai lakstaugu suga tā ir? Tā pamazām mācoties, no vispārējā zaļuma iznāk konkrētas sugas. No sākuma, piemēram, iemācījos atšķirt graudzāles, tad – skarenes, un tad tikai laika jautājums, lai saprastu, kura no padsmit skareņu sugām katra ir. Tas iet diezgan ilgi. Sākumā visas sūnas izkatās vienādas, vēlāk jau pa krietnu gabalu spēju atpazīt parastākās sugas. Bildēs daudzas sūnas izskatās līdzīgas, tāpēc jāiemācās, kā tās izskatās dabā, uz kādiem kokiem vai kādos apstākļos tās aug.

Cik Tevi pazīstu, Tu nēsā brilles, kā saskati tos sīkumus?

Lai labāk redzētu tuvumā, brilles ņemu nost, vienmēr kabatā ir lupa, ja vajag aplūkot vēl smalkāk, ņemu binokulāro lupu un visbeidzot mājās ir mikroskops, sūnu noteikšanā to vajag. Lai tiktu pie skaidrības, jāieskatās ļoti sīkās detaļās, tāpēc mikroskopu vajag tādu, ar kuru var izmērīt šūnas izmēru. Tikai tā var tikt līdz drošam pierādījumam.

Kāpēc Tev tas ir svarīgi?

Katrs jau ar kaut ko aizraujas.

Un kā Tu naudu pelni?

Ja labi zina sugas, tad var arī naudu pelnīt. Vairākus gadus strādāju Dabas skaitīšanā. Tagad – pie Sarkanās grāmatas projekta. Jau diezgan sen sāku piedalīties tādos projektos, kur noder manas zināšanas par augiem. Pļavas inventarizēju jau pirms gadiem 20, kad Latvijā sāka veidot aizsargājamo Natura 2000 teritoriju tīklu. 90. gadu beigās meklēšana bija vienkārša: atzīmēju papīra kartē krustiņu, kur augs atrodas, un viss, bet ar katru gadu desmitu tehnika paliek aizvien sarežģītāka un aprakstīšana prasa ilgāku laiku.

Kā Tev izdodas atklāt jaunas sugas?

Ko lai dara, ja citi neaizraujas ar sūnām? Toties man ir mazāka konkurence, tieku pie labākām vietām un skatos, kura vieta mazāk pētīta, kur lielakas cerības atrast ko neredzētu. Kad jau atpazīst fonu ar parastajām sugām, vieglāk pamanīt, kur izlec kas neparastāks. Dabas skaitīšanā arī citi ik pa laikam ko atrod, tad viņi atnes paraudziņu, vai mēs kopā ejam un paņemam paraudziņu, tad mikroskopiski pārbaudu un tā tās jaunās sugas rodas.


Krimas divzobe Dicranum tauricum Anša Siguldas novadā atrasta jauna suga Baltijai. Foto: Ansis Opmanis

Kas izdomā augu un sūnu nosaukumus?

Zinātnieki iedod latīniskos nosaukumus, tie radušies jau sen. Tad no zinātniskā nosaukuma iztulko latvisko, bet jātulko zīmīgi, lai var atpazīt. Ja suga cilvēka vārdā nosaukta, tad skaidrs, ģints vai suga saglabā šo nosaukumu. Bieži vien ir uz aci novērtējamas pazīmes: šauras lapas, apsarme, zieda uzbūve, kas atšķir no pārējiem, un tad dod atbilstošu nosaukumu, piemēram, slaidais, platlapu, zaļais vai zilais. Kādreiz ir vietējās īpatnības, ja tā ir Latvijā parasta suga, tad nosauc par parasto. Ja pasaulē ir vēl trīs citas sugas, tad jādomā kaut kas sarežģītāks.

Dabasdatos Tu kontrolē ziņojumus?

Jā, tā kā sūnām es taisu arī izplatības kartes, tad Dabasdati lieti noder. Bet, lai varētu šos datus izmantot, tie administratoram ir jāpārbauda un jāakceptē. Jāaplūko ir pilnīgi visi ziņojumi, jo dažreiz pat ļoti parastas sugas tīši vai netīši noziņo ar citu nosaukumu. Bet ir tādas, kuras nemaz tik viegli nevar noteikt.

Vai tas nav rutīnas darbs?

Jā, bet tad, kad starp parastajiem ziņojumiem parādās kaut kas TĀDS, esmu palecies ar visu krēslu! Tā pirms pāris gadiem gadījās ar bezlapu epipogiju – orhideja bija ieziņota ar visu bildi, un to nevar sajaukt ne ar ko citu! Skaidrs, ka tā ir īstā suga, lielais prieks tāpēc, ka šo orhideju neredz katru gadu, viņa uzzied varbūt reizi četros gados, bet var arī 20 gadus nerādīties. Esmu braucis vismaz reizes piecas uz vienīgo vietu Latgalē, kur tā zināma, bet nekad nelaimējās. Un tad – 2018. gadā Dabasdatos ir bilde! Epipogija jau bija pārziedējusi, un man nebija vērts traukties tik tālu, bet bija skaidrs, ka tā ir īstā suga, un tad gan es lecu ar krēslu gaisā.

Ir bijuši lieli pārsteigumi par sugām, kas nekad nav atrastas Latvijā, ir tādas, kur ilgi un dikti jāpēta, kas tas ir. Bildē ne vienmēr visas atšķirības var redzēt. Dabā var palūkot, piemēram, kādi matiņi ir zieda apakšpusē: gari, īsi, vispār nav. Tādas sīkas pazīmes nevar redzēt pa gabalu, vienkārši nofotografējot puķi no augšas. Kuri ir acīgākie zaļumu pamanītāji? Ir daudzi. Visi pelnīti piemin Julitu Klušu, bet, piemēram, Renāte Kaupuža bija tā, kas atrada bezlapu epipogiju. Tāpēc nevaru kādu īpaši izcelt. Ir tādi, kas ziņo daudz, bet ir tādi, kas to dara reti, bet, kad ir – tad vienmēr kaut kas ļoti interesants, tāpēc daudzums nav rādītājs. Kaut ideāli būtu, ka saziņo visu fonu, nevis tikai dažas sugas, ko nepazīst.

Bet – ja nezināmas ir visas?

Tad jāmācās, nav jau nemaz Latvijā to augu sugu tik daudz, lai nevarētu pamazām iemācīties. Ziedaugus un sūnas jau var apgūt ikviens. Piemēram tagad, agrā pavasarī, te, Šmerļa mežā kaut viengadīgie augi nav sadīguši, ir daudz divgadīgo sugu, kuras var atšķirt. Ir dažādas pogaļas un lapas. Var arī ziemā iziet dabā un sevi pārbaudīt, cik augu sugas redzamas. Ne tikai putnus var skaitīt gada īsākajā dienā, arī augus var atpazīt.

Kur ir vislielākās cerības atrast kādu jaunu augu sugu?

Botāniķim visādi jaunumi visbiežāk atrodas pilsētu ceļmalās, pie izgāztuvēm, dārzu, ostu un dzelzceļu tuvumā, tur itin bieži izbiris vai izmucis kaut kas jauns un neredzēts. Jaunās sugas parasti ienāk ar cilvēkiem, ar kravām.

Vai par tādiem ienācējiem ir pieklājigi priecāties?

Kāpēc ne? Tie ir jauni augi, kas pamanās te izdzīvot. Ir daži briesmīgie piemēri, kur no dārziem vai tīrumiem kultūraugi pārgājuši savvaļā un kļuvuši invazīvi, piemēram, latvāņi, zeltslotiņas, krokainās rozes u.c. No tiem cilvēki baidās, bet ne visi jaunpienācēji ir bīstami. Flora jau visu laiku mainās. Arī te: Šmerļa mežs visu laiku mainās, kādreiz tas bijis kāpu sils, tagad priedes vietā neaug. Bet aug ozoli, jo pilsēta visu laiku bagātina augsni, te jau nevajag neko tīši mēslot, ar pilsētas putekļaino izelpu vien pietiek, lai bagātinātu augsni ar barības vielām (video). Līdz ar to te sāk augt lapu koki, to lapas mēslo augsni un priedes vairs nespēj izlauzties saulē. Tāpēc šie meži vairs nav piemēroti silpurenei, kas te plaši auga un ziedēja pirms gadiem simts. Universitātes herbārijā to ir daudz, bet tagad te tikai pāris vietās dažas izdzīvojušas. Es pats atceros, kā pirms gadiem 30 te simtiem silpureņu ziedēja! Tagad nāk vietā ozoli un platlapju mežiem raksturīgās sugas: kažocenes, nekeras (tās ir platlapju mežiem raksturīgas sūnas) un citi augi. Tas, ka daba mainās, nav nekas slikts. Tad ar laiku te vairs nebūs priežu sils, bet ozolājs ar korinšu paaugu? Tā izskatās. Ja priežu meži nedeg vai tos neizzāģē un tad atvērumā nestāda jaunas priedes, tad jā, te būs platlapju meži. Pirms 200 gadiem, kad pilsētai ļoti vajadzēja malku, meži bija skraji. Lai neuzbruktu laupītāji, ceļmalas centās izdedzināt, lai viss ir plašs un pārredzams. Agrāk piepilsētas meži bija klaji, tagad uzskatām, ka tas nav pareizi. Vide mainās. Bet tā nepaliek nabadzīgāka, sugu te ir daudz.

Šmerļa mežā Ansis man ierāda, kā atpazīt 2021.gada sūnu līklapu novelliju (video), tagad ik pa laikam pamanu rūsgani sarkanīgo sūniņu uz pustrupējušām priežu kritalām. Tad aizved pie ēdamās kastaņas, to kāds pamanījies mežā iestādīt. Nu jau esmu par divām sugām gudrāka. Ja sugu atpazīšanu viņš salīdzina ar lasītmācīšanos, tad es varu teikt – ja ir skolotājs, kas neprašam sākumā ierāda pamatprincipus, tad jau tālāk var tikt arī pašmācības ceļā.

Anitra Tooma

2021-04-07

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
- 2021-04-23 Siona
- 2021-04-23 Siona
- 2021-04-23 Siona
- 2021-04-23 Siona
- 2021-04-23 Siona
- 2021-04-23 Siona
- 2021-04-23 Siona
Nezināms
@ andrisb
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 23.aprīlis, 10:33

Sākumā ļoti apmulsu, bet tad saskatīju pilienus uz ļenganā kātiņa. Bet tad ir vēl tādi, kas pavisam kā ziedi - katrā ziņā būtu vērts mikroskopēt - vai tie "ziedi" ar ir tas pats, tikai nu pavisam vecs, vai tomēr kas cits?!


erts 23.aprīlis, 09:34

Jauna atradnes vieta Daugavpilī.


OKK 23.aprīlis, 07:00

Pļavas ķirzaka


kaarlisfrei 22.aprīlis, 23:13

Man jau vairāk ta ka E.maura!


patigunta 22.aprīlis, 23:11

Nedēļu pirms notikuma novēroju, ka tēviņi kļūst arvien vardarbīgāki pret mātītēm, līdz tam kāvās paši savā starpā.


nekovārnis 22.aprīlis, 22:38

Paldies par skaidrojumu! Biju ieciklējies uz to tumš-gaiš. Kad nākamreiz kādu sastapšu būs jāpastudē cītīgāk :)


Martins 22.aprīlis, 22:31

Bet ir labi, Marek - bilde no augšas un apakšas un viss skaidrs! Un tumšajam kailgliemezim jau tas krāsojums arī mainās - ir gan tumšāki, gan gaišāki eksemplāri par Tavu atrasto. (Pēdai vairāk uzsvars uz nevis uz tumšumu vai gaišumu kā tādu, bet uz gaišās vidus līnijas nevis pakāpenisku, bet krasu pāreju uz tumšajām malām. Jā, Tavam eksemplāram šo kontrastu izteiktāk var saskatīt tikai pakaļgalā.


Edgars Smislovs 22.aprīlis, 22:24

Zvirbuļu vanags(?).


nekovārnis 22.aprīlis, 22:21

Paldies, Mārtiņ! Dabā pēda bija gaiša - vismaz tāda kā foto. Speciāli vēlu riņķī. Pieredzes gan nav - īsti nezinu cik tumšai jāizskatās tumšajai pēdau un cik gaišai gaišajai :D


Martins 22.aprīlis, 22:19

...un vēl - lai arī pēc biotopa nedrīkst sugas noteikt, tomēr šeit novērojuma vieta - mežs, tālu no mājām - būtu jāuztver kā "kontroljautājums" - vai tiešām maximus? Maximus tomēr ir māju/apdzīvoto vietu iemītnieks un reti aizklīst tālu prom no mājām, kamēr cinereoniger vairāk ir mežu, arī parku suga. Vispār ja tā padomā - cinereoniger (dabisko mežu indikators) ir krietni plastiskāks par svešo (reizēm sauktu arī par invazīvo) maximus... :)))


Martins 22.aprīlis, 22:12

Šis nav maximus, jo mantija ir vienkrāsaina (bet maximus - ar plankumiem). Arī kājas pēdā var redzēt ka tomēr gaišā vidus josla ir skaidri nodalīta (jā, bildē nevar saprast vai vnk gaiša pēda vai zibspuldze rada tādu efektu).


zemesbite 22.aprīlis, 22:06

Paldies, Julita! :)


kaarlisfrei 22.aprīlis, 21:57

Pateicos!!!


nekovārnis 22.aprīlis, 21:56

Thanasimus femoralis segspārnu priekšpusē starp sarkano un balto nav šaurās melnās joslas, un arī kājas nav viscaur melnas, bet ar sarkanu piesitienu :)


CerambyX 22.aprīlis, 21:47

Normāla zelta bedre tā dēļu čupa! :)


kaarlisfrei 22.aprīlis, 21:40

Pateicos! Krīt man šitās :D


Vīksna 22.aprīlis, 21:32

Paldies !


CerambyX 22.aprīlis, 21:24

Labs - šis man sāpīgs iztrūkums! :D


CerambyX 22.aprīlis, 21:21

Varētu būt kāda Osmia - inermis vai pilicornis, piemēram.


Vīksna 22.aprīlis, 21:20

Paldies !


CerambyX 22.aprīlis, 21:15

Man jau šķiet, ka tomēr montivagus! Plati noapaļoti spārnu gali - cik nu tagad paurbos citās sugās, tad vairumam tomēr ir izteikti smaili vai max šauri noapaļoti (piemēram, crassipes, bet tas jau sīks ar izteikti melniem cisku galiem visām kājām). Relatīvi noapaļoti ir arī Berytinus signoreti, bet tomēr smailāki (vismaz cik interneta foto var saprast, kā arī noteicējā tā ar;i nodalās - montivagus kopā ar setipennis viedo līdzīgu sugu pāri), tam kāju cisku gali nav aptumšoti (te tomēr pakaļākju ciskām ir tumšums galā. Varbūt ne baigi izteikts, bet ir). Tā gan ar potenciāla suga, ko vajag atrast.


dziedava 22.aprīlis, 21:02

Paldies, Inguna! Viena lieta, kas visām tām starojošām vēl bija uzkrītoša - sporas lielākoties bija saplacinātas. Tādas smukas apaļas, kur smuki redzēt kārpu punktiņus, bija grūti dabūt. Nezinu, vai tā būtu tāda raksturīga pazīme šai sugai kopā, bet var pievērst uzmanību, vai gadās eksemplāri, kur visas sporas smukas.


felsi 22.aprīlis, 20:50

Smuki!


felsi 22.aprīlis, 20:48

Toties regulārs treniņš!


dziedava 22.aprīlis, 20:47

Ar uzkrītošāko diametru es domāju galviņas diametru


dziedava 22.aprīlis, 20:45

Mikroskopiski interesanti varētu būt tad, ja sporu diametrs mazāks par 9mkm vai lielāks par 12mkm, citādi tādu stipri ievērojamu atšķirību starp līdzīgajām nav. Tas diametrs bija "uzkrītošākais". Man mājās 5 paraudziņi, un visi glīti iekļaujās tajās robežās līdz 1,4mm (neskaitot sesto, sapelējušo).


felsi 22.aprīlis, 20:45

Paldies Julita!


Laimeslācis 22.aprīlis, 20:40

Paldies, Marek!


Laimeslācis 22.aprīlis, 20:38

Paldies!


felsi 22.aprīlis, 20:37

Galviņas diametrs 1-1.2 mm. Domāju, ka starojošā, bet, lege artis, mikroskopēšu!:)


felsi 22.aprīlis, 20:36

Galviņas diametrs 1-1,2 mm


nekovārnis 22.aprīlis, 20:33

Paldies, Uģi! :)


CerambyX 22.aprīlis, 20:31

Det. N.Savenkovs :)


dziedava 22.aprīlis, 20:29

Vai pierakstos esošās "Lielās apses" nozīmē, ka kritala arī ir apse? Apšu mežs?


dziedava 22.aprīlis, 20:28

Kastītē ir otrajā reizē (14.11.) ievāktais paraudziņš?


IevaM 22.aprīlis, 20:25

:) es stāvēju malā pret ceļu, kas iet no asfalta starp dīķiem (uz R no punkta). Neviens nepainteresējās, ko es tur daru


CerambyX 22.aprīlis, 20:20

Kā tur tās zosis vislabāk skatīt, lai nedabūtu pa galvu no HES apsargiem?


Vīksna 22.aprīlis, 20:14

Paldies !


dziedava 22.aprīlis, 19:42

Priekš D.asteroides diametram būtu jābūt līdz 0,8mm, te izskatās lielākas. Šobrīd es teiktu, ka D.radiatum, bet, ja ir paraudziņš, var rūpīgāk samērīt tās smukiņās uz sūnām, kāds ir diametrs (precīzāk - kāds būtu, ja nebūtu vēl atvērušās).


dziedava 22.aprīlis, 19:34

par šo tas pats komentārs


dziedava 22.aprīlis, 19:33

Ciktāl esmu izpētījusi, šādām jābūt starojošajām, bet derētu galviņas diametrs. D.radiatum tas ir 0,6-1,4mm; D.roanense galviņas platākas - līdz 2,2mm, D.asteroides - mazākas, līdz 0,8mm.


dziedava 22.aprīlis, 19:30

Būs vien noteiktas pareizi :). Citām līdzīgajām jābūt vai nu mazākām (līdz 0,8mm) vai lielākām (līdz pat 2,2mm diametrā)


nekovārnis 22.aprīlis, 16:16

Manuprāt Arhopalus rusticus. Citiem tuvakajiem variantiem tā acs forma savādāka, bet A.ferus pagaidām drīzāk tāds mistisks radījums :)


lichen_Ro 22.aprīlis, 15:57

Trapeliopsis sp


lichen_Ro 22.aprīlis, 15:53

Šī tagad ir grupa: vai nu P.serrana, vai P.ernstiae


lichen_Ro 22.aprīlis, 15:52

Protoparmeliopsis muralis


ivars 22.aprīlis, 15:06

Peļu klijāns visdrīzāk. Sagaišināt un apgriezt var standarta bilžu pārlūkos, nav ko mocīt publiku.


marsancija 22.aprīlis, 14:55

Paldies Ansim par sūnu sugu!


artis113 22.aprīlis, 14:39

Labdien! Vai kāds plēšputnu pazinējs, lūdzu, var uzmest aci šim siluetam?


CerambyX 22.aprīlis, 13:27

Par maz punktiņu priekš ievu tīklkodes :)


IlzeP 22.aprīlis, 11:13

Nēģis esot upes. Bet ar tvarstīšanu un traukā likšanu uzmanīgi - var piesiet maluzveju :)


grieze 22.aprīlis, 11:04

Reku ir!


grieze 22.aprīlis, 11:02

Dziedāja 20. aprīlī Drustu maršrutā, jāpaskatās vai kaut kas nenotika ar ieziņošanu, bet - vakar ieliku visus šīs uzskaites datus dabasdatos


IlzeP 22.aprīlis, 10:56

Nomainīju, taču savam novērojumam sugu var nomainīt arī katrs pats!


MoreOrLess 22.aprīlis, 10:55

Paldies, Marek!


MoreOrLess 22.aprīlis, 10:54

Paldies, Uģi, par blaktīm!


anthicus 22.aprīlis, 09:58

Lūdzu nomainīt atpakaļ uz C. haematodes. Programas "gļuko", pievienojas nekorektas bildes. Pyrochroa atradne bija citur.


W 22.aprīlis, 07:18

Paldies, Uģi!


AndaS 22.aprīlis, 07:05

Goris manīts netālu no apdzīvotas vietas mežā, pie upes vietā, ko iecienījuši arī daudzi citi putni. Pielaida novērotāju diezgan tuvu un ielidoja priežu silā.


marsancija 21.aprīlis, 23:59

Pūkainā zemzālīte .


Edgars Smislovs 21.aprīlis, 22:41

Gredzens - 0U05 ,


asaris 21.aprīlis, 22:31

Ir žubīte


CerambyX 21.aprīlis, 22:29

It kā gan sapratu, ka tam umbrinus būtu kājas gaišākas (te izskatās pilnībā melnas, bet, protams, attēla detalizācija varbūt mazliet pietrūkst), bet nu Anthicidae jautājumos laikam tā muļķīgi strīdēties :D Mainu uz Anthicus sp.


CerambyX 21.aprīlis, 22:20

Ar tām nimfām tā sarežģītāk, pagaidām lai stāv kā sp., varbūt ar laiku var izdomāt. Cik saprotu, tad nedaudz ķermeņa forma atšķiras (līdzīgi kā pieaugušām blaktīm, arī fuscispinus nimfai ir nedaudz viarāk uz sānu izvirzīti priekškrūšu vairoga stūri), bet cik tā atšķirība strikta - vēl jāpapēta un jāsalīdzina. Abas sugas ar var būt kopā.


OKK 21.aprīlis, 22:18

Parastā varde


CerambyX 21.aprīlis, 22:17

Ja eksemplārs ievākts, tad jau, protams, labroatorijas apstākļos skatītām pazīmēm lielāka vērtība. Mainu tad sugu atpakaļ. Piekritīšu gan Marekam, ka dabā es šo ar nekad par hortensis nenoturētu - quadripunctatus (nu vai vēl tremulae kandidāts, jā). Bet nu tas tā, atskaitot termulae un quadriguttatus pārējie Glichrochilus-i man nešķiet tādi baigi interesanti, tāpēc iespējams esmu palaidis garām to cik mainīga var būt šo visbiežāk sastopamo sugu ķermeņu forma. :)


anthicus 21.aprīlis, 21:25

Slaidums ir nosacīta pazīme, eksemplari variē. Eksemplars kolekcijā - prosternal process kā G. hortensis, priekškrusu vairoga pamatne nav šaurāka par sēgspārņu pamatni, bet ir dorzo-ventrāli plāksni (nav kā tipiskām G. hortensis). Tomēr dēļ prosternal process formas uzskatu, kā neesmu kļūdījies.


nekovārnis 21.aprīlis, 21:20

Pyrochroa coccinea


anthicus 21.aprīlis, 21:18

Bildē sugas pazīmes nav redzamas. Teorētiski var būt arī Anthicus umbrinus (atšķirams tikai pec tēviņu genitālorganiem, ir reģistrets Latvijā) vai Anthicus inter Ol., kurš pagaidām Latvijā nav konstatēts bet ir plaši izplatīts D Eiropā un Tuvajos Austrumos. Ierosinu mainīt uz Anthicus sp.


editez 21.aprīlis, 20:50

Liels, liels, liels paldies!!!


ML 21.aprīlis, 19:41

Upes.


Laimeslācis 21.aprīlis, 19:30

Paldies, Uģi, par noteiktajām vabolēm!


editez 21.aprīlis, 17:45

Paldies! Dziedāja, bet man tās putnu dziesmas visas vienā "ķīselī"! Nezinu vai kādreiz mācēšu tās atšķirt!


Ilmarsok 21.aprīlis, 17:12

Vai var pateikt, kāds tieši nēģis?


Irbe 21.aprīlis, 17:06

Čipste. Iespējams, koku. Ja dziedāja, tad vajag paklausīties, pēc dziesmas diezgan labi var atšķirt koku čipsti no pļavu čipstes.


Laimeslācis 21.aprīlis, 16:50

Paldies, Julita!


ivars 21.aprīlis, 14:50

Vienu tādu ķēmu tur atradu. Izpeldēja ar smuku lielu pieres pleķi, acs riņķi, tumšu galvu, jau sapriecājos, ka tik laicīgi, un atliks tikai cerēt uz neesošiem gredzeniem. Gredzenu tiešām nebija, bet acs riņķis balts, augšpusē platāks, knābis garš, pati liela govs, vien pakaļa - peldot vairāk uz augšu kā citām zosīm. Varbūt pat nav hibrīds, vien atšķirīga baltpierene.


Zigurds Krievans 21.aprīlis, 14:44

Ja vēl kāds ērglis pāri nolido un padzenā.


Zigurds Krievans 21.aprīlis, 14:43

Laikam bija iespaidīgs skats :)


dziedava 21.aprīlis, 13:20

Lielās izskatās pēc komatrihijām, bet nevar saprast, vai tur pa vidam nav arī mazākas galviņas - kkas cits.


dziedava 21.aprīlis, 11:56

Hipotēzi gan vajadzēs pārbaudīt, skatīt tīkliņu


IlzeP 21.aprīlis, 10:30

Pēc kadām pazīmēm noteikts, ka tieši meža, nevis, piemēram, sējas zosis?


dziedava 21.aprīlis, 10:17

P.S. vai Tu mēģināji skatīt to mikroskopa objektīvu ar gaismiņu un lupu? Es tikai tā varēju notīrīt - lupā redzēju "plēves" robežas un kā tas iet nost.


dziedava 21.aprīlis, 10:16

Laima, es domāju, ka tas brūnais pulveris ir parastās plakanpiepes sporu masa, arī tās brūnās sporas mikroskopijā. Te https://www.mushroomexpert.com/ganoderma_applanatum.html sporu izmēri minēti 6–9 x 4–5 µm, tā ka atbilst. Tas baltais tīkliņš pa virsu it kā varētu būt sēne Sporophagomyces chrysostomus, bet tai neizdodas atrast pārliecinošus attēlus, kādām jābūt sporām, un paraudziņš (eksperimentiem) man mājās arī laikam nav.


VijaS 21.aprīlis, 09:02

Paldies, Marek!


klaidoņpele 21.aprīlis, 08:33

Šis bija tāds foršs pārsteigums! Apsveicu, Marek! :)


klaidoņpele 21.aprīlis, 08:21

Oho, paldies! Šis tiešām bija negaidīti :D


Vīksna 21.aprīlis, 00:26

Paldies !


Ivars L. 20.aprīlis, 23:50

Amatieriska kļūda - tomēr nav Dramonda sprogaine, bet Bruha. Parauga pēdējai vācelītei, kas kaut cik derīga mikroskopisko pazīmju pārbaudīšanai, apskatīju vienu labu raksturlielumu - atvārsnīšu skaitu uz vācelītes. Dramonda sprogainei tām jābūt lielā skaitā - ap 40, no kurām dažas mēdz saskarties. Paraugam to izrādījās daudz mazāk (ap 20), kas atbilst Bruha'm. Pie tam, šai pēdējai vācelītei beidzot atradās arī endostoma segments - un tas, protams, manu Dramond'a versiju vienkārši piesmej. :D


Edgars Smislovs 20.aprīlis, 23:38

Paldies!


Laimeslācis 20.aprīlis, 23:37

Izskatās pēc Zemesblakts Rhyparochromus pini


Laimeslācis 20.aprīlis, 23:33

Julita, kad gadās kāds brītiņš laika, lūdzu uzmet aci! Novērojumam ar brūno pulverim zem plakanpiepes pieliku sporu bildes! 100x objektīvs tā arī rāda nedzidru bildi kaut arī cītīgi tīrīju. Varbūt jau pārcentos...


zemesbite 20.aprīlis, 22:25

Paldies, Julita, tātad ir vēl kāda līdzīga. :)


Zigurds Krievans 20.aprīlis, 22:09

Pieliku vēl foto


Zigurds Krievans 20.aprīlis, 22:08

Ko vajag to vajag:)


CerambyX 20.aprīlis, 21:41

Cik atminos no reizes, kad centos tā rūpīgāk iepazīties ar šo dokumentu (https://piskulka.net/literature/Ansery1665.pdf), tad par šiem Zviedru reintrodukcijas putniem diezgan tiek lauzti šķēpi. Īsumā (būtu jāatsvaidzina atmiņa, dokuments bija pat ļoti interesants lasīšanā, lai arī apjomīgs) pamatproblēma ir tāda, ka šie nebrīves putni pieņem nedabiskus migrāciju ceļus, nav precīzi skaidrs šo nebrīves putnu ģenētiskais materiāls (ir hibrīdi ar baltvaigu zosi un arī otrās paaudzes hibrīdi) un līdz ar to nav vēlams, ka nonāk tuvu kontaktā ar šobrīd vēl esošo Skandināvijas savvaļas mazo zosu populāciju. Utt. Plaši iztirzāti visi iespējamie momenti. Arī ētiskie aspekti. Tā teikt man radās sajūta, ka šī reintrodukcijas projekta mērķis ir palielināt mazo zosu skaitus 'par spīti visam' - neņemot vērā riskus un ietekmi kāda tās var atstāt uz Skandināvijas dabisko savvaļas mazo zosu populāciju (kas ir mazskaitlīga un īpaši apdraudēta). Nezinu cik tur tālu tās karojošās puses ir nonākušas (dokuments 5 gadus vecs, bet nu otra puse ar regulāri raksta savas publikācijas, kas cenšas atspēkot savu patiesību. Mūsu pašu vietējais skandināvs H.K. Perssons ir karojošās nometnes otrā pusē), bet nu interesants šķita moments par lēmumu šos Zviedrijas introdukcijas putnus atšaut, ja tie nokļūst pārāk tuvu esošajām savvaļas populācijām (piemēram, foto nr. 118 dokumentā). Šajā pašā dokumentā konteksts par šādu novērojumu kategorizēšanu atrodams 98. lappusē (5.4. nodaļa - Is the Swedish reintroduced population a “wild” population?). Kaut gan nenoliegšu, ka iespējams, ja sāk šo 'problemātikas kamolu' šķetināt vispirms no otras jeb pretējās nometnes ierakumiem, tad noteikti kaut kādu loģiku var pamanīt arī tur. Bet ja par kategoriju, tad ir lasīts, ka citās valstīs ir vadlīnijas, ka skaitīt [re]introducētu populāciju (kaut vai kā C) var, ja tā ir pašuzturoša 3 paaudzes (tur gan tā robeža izplūdusi kurā brīdī sākas tā 3 paaudžu atskaite. Tik smalki neesmu iedziļinājies. Bet nu lielās sīgas, piemēram, briti neskaita, kaut gan reintrodukcija tām tur jau gadiem iet). Ja šis ir kā jaunais putns, kas tikai pirms 2 gadiem izlaists savvaļā, tad nu tas tajās 3 paaudzēs laikam neieskaitās tāpat. Baigi uz ABC nevelk, jā. Tad jau tiešām E (no putni.lv - "introducētas sugas, kuru populācijas izdzīvo ar cilvēka atbalstu.". Šajā gadījumā tad - reintroducēta suga).


zane_ernstreite 20.aprīlis, 21:23

Pfff. Paldies! Līdz tam, lai es šādā rakursā lidojumā atpazītu dižraibo dzeni, man vēl augt un augt...


dziedava 20.aprīlis, 20:42

Valda, man kā nespeciālistam ļoti atgādina pelēkbalto fizāru Physarum leucophaeum, kuras vienīgo līdz šim apzināto novērojumu Latvijā noteicis norvēģis Edvīns pēc aizsūtīta paraudziņa, jo no maniem foto un mikroskopējumiem vien to pateikt nevarēja. Baidos, ka bez sporu izmēriem un bez detalizētas sporu raksta apskates te droši neko noteikt nevar... Labā ziņa - nu kaut kam labam te jābūt! :)


MJz 20.aprīlis, 20:41

Izlaists putns Zviedrijas ligzdošanas rajonā - tas izklausās pēc E kategorijas putna.


Grislis 20.aprīlis, 20:30

Julita, ir pievienoti vairāki mikroskopēšanas foto, varbūt tas palīdz kaut ko labu noteikt :)


SA Travel 20.aprīlis, 20:10

Roland, kā pēc kaut kas ir jāmeklē? Vai nav tā, lai kaut ko meklēt sākuma ir jāsaprot ko meklēt, vai ne?


SA Travel 20.aprīlis, 20:08

Diemžēl labākas bildes nav. Sākuma pašam likas, ka purva pūce, tad bija aizdomas par plivurpūci, bet laikam jau būs Lija nenoteikta. Putna krāsa ir ļoti neparasta, tādu vēl nebiju redzējis.


Matrus 20.aprīlis, 19:56

Paldies par gulbju kontrolēm! Viens no tiem - EM537 (mātīte, 13 gadi) pēdējo reizi turpat kontrolēts pirms 415 dienām (16.02.2020.), trīs pārējie - ziemoja turpat.


AndrejsD 20.aprīlis, 19:21

Nosūtīju jums E-mail


Matrus 20.aprīlis, 19:20

Divi seniori (21+ un 18+ gadus veci) atraduši viens otru. Datu bāzē par EE117 - pēdējo reizi kontrolēts Dārziņu attekā 15.11.2020., droši vien šoziem ir gājusi bojā. Būtu ļoti interesanti, ja tie vēl veiksmīgi noligzdotu...)


Matrus 20.aprīlis, 19:12

Lietuvas gredzens 5A723, mātīte, dzimusi 2014. gadā vai agrāk, datu bāzē 23 kontroles, šoziem novērots Dārziņu attekā un Daugavmalā pie Ķengaraga. Pēdējo reizi kontrolēts Juglas ezerā pie tilta 18.03.2021. Paldies par kontroli!


Gaidis Grandāns 20.aprīlis, 17:42

Izskatās, ka putnam ir gara aste un balta virsaste?


Lemmus 20.aprīlis, 17:37

Paldies, Julita!


IevaM 20.aprīlis, 17:07

Man vairāk pēc pūces izskatās. Vai nav vēl kāda bilde?


Rolis 20.aprīlis, 17:03

Nu, un kāda jēga šādam novērojumam? Meklējiet kaut kur Kurzemē?


grieze 20.aprīlis, 17:02

Šorīt viens vītītis dziedāja uzskaišu maršrutā (pie Jaunpiebalgas), jāsaņemas un jāievada uzskaites dati...


Gaidis Grandāns 20.aprīlis, 17:00

Lauku lija vai Lija nenoteikta?


Edgars Smislovs 20.aprīlis, 16:55

Похоже сова, ушастая или болтная?


VijaS 20.aprīlis, 15:46

Paldies, Edgar!


nekovārnis 20.aprīlis, 15:34

O, forši! Paldies, Laura un Uģi! :)


fotonieks 20.aprīlis, 14:57

Paldies, kā vienmēr!


Irbe 20.aprīlis, 14:25

Kādreiz saucās niedru zvirbulis :)


zane_ernstreite 20.aprīlis, 12:57

Paldies! Un likās man, ka kaut kas nav kārtībā, ka nav gan īsti zvirbulis... Tā uzvedība bija tāda, daudz rāmāka un arī lidojums nedaudz citādāks.


angel 20.aprīlis, 12:27

Ligzda pievienota balto stārķu ligzdu kartei


CerambyX 20.aprīlis, 12:10

Nu, manuprāt, tomēr viss atbilst montivagus. Diemžēl nebūs pirmais novērojums, jo tikko atradu Mareka novērojumu te Dabasdatos (bet nu savā ziņā nopelni ka uzvedināja pārskatīt DD novērojumus), bet otrais arī nav slikti! :D Forši - apsveicu!


CerambyX 20.aprīlis, 11:57

Lauras novērojums lika pārskatīt citus Berytinus, tā nu nonācu līdz šim - nu šis tad ar izskatās pēc montivagus! :) Apaļi spārnu gali ar plankumiem, kājām tumši tikai pakaļkāju cisku gali, izmērs ar ok. Nu tā pēc izslēgšanas metodes nekas cits pat nesanāk. Jauna suga Latvijai :)


Zigurds Krievans 20.aprīlis, 11:43

Šis nē:) blakus ceļam vēlāk viens dziedāja. Tur pēc balss bija vītītis. Šim likās kājas gaišākas kā čunčiņam. vakarā pielikšu vēl bildes. cerams ka varēs saprast.


Edgars Smislovs 20.aprīlis, 11:23

Dziedāja? vizuāli atgādina čuņčiņu, spārnu gan grūti saskatīt.


klaidoņpele 20.aprīlis, 10:45

Ja Tu tā saki, tad man arī pirmā doma bija ka tie apaļie spārni kaut kā "nepareizi" izskatās :D palūkošu vakarā, kas vēl no bildēm ir!


zane_ernstreite 20.aprīlis, 10:01

Paldies, tā man likās, bet nezin kāpēc nošaubījos


IevaM 20.aprīlis, 09:59

Jāņogu raibenis


ER 20.aprīlis, 09:43

Pateicos par noteikšanu un piezīmēm!


VijaS 20.aprīlis, 06:56

Paldies, Ansi!


nekovārnis 20.aprīlis, 00:05

Paldies, Uģi! :)


mazais_ezis 19.aprīlis, 23:14

Paldies. Laikam jau H30 gredzenots Biķernieku mežā. 24.05.2020. Šis ir vismaz 5 reizi novērots gan Pļaviniekos gan Purvciemā. nekur tālu nav aizklīdis.


mazais_ezis 19.aprīlis, 22:49

Labdien, jā labajā kājā melns gredzens ar baltiem cipariem. Kāds no Rīgas 2020. gada vistu vanagiem ko pagājušajā gadā gredzenoju. Varbūt varat atsūtīt bildes uz imishs333@gmail.com


felsi 19.aprīlis, 22:39

Varētu būt medainā!


Divpēdis 19.aprīlis, 22:34

Paldies!:)


kripoks 19.aprīlis, 21:13

Bija virši.


VijaS 19.aprīlis, 21:04

Paldies, Uģi!


CerambyX 19.aprīlis, 20:59

Ja tur apkārt virši, vaivariņi un tamlīdzīgi, tad domāju, ka Stictopleurus crassiconris. Tiem tēviņi īpaši tādi diezgan rudi.


CerambyX 19.aprīlis, 20:56

Ē, šis tāds aizdomīgi interesants - ja ir vēl kādi foto, tad var noderēt. Tie spārni galos tādi noapaļoti (tie plankumi ar tādi neredzēti šķiet) - parastajiem Berytinus visādiem tomēr smailāki. Tā uz Berytinus montivagus pusi baigi velk :D


andrisb 19.aprīlis, 20:08

Paldies, Julita!


kripoks 19.aprīlis, 18:38

Paldies!


IevaM 19.aprīlis, 18:37

Vālīšu staipeknis


Irbe 19.aprīlis, 17:11

Varētu būt


nekovārnis 19.aprīlis, 16:54

Manuprāt Polistes dominula


nekovārnis 19.aprīlis, 16:51

:)


nekovārnis 19.aprīlis, 16:46

Varbūt Glischrochilus quadripunctatus/tremulae? Tāds slaids izskatās.


nekovārnis 19.aprīlis, 16:41

Varētu būt Hydaticus seminiger, bet neesmu 100% drošs. Šie ūdenskukaiņi šobrīd diezgan aktīvi migrē.


nekovārnis 19.aprīlis, 16:37

Divas līdzīgās, centrā, airblaktis. Lielā, labajā apakšējā stūrī - airvabole Acilius canaliculatus.


Irbe 19.aprīlis, 16:36

Mazā gaura


nekovārnis 19.aprīlis, 16:34

Lielā, no centra uz leju, zem mugurpeldēm, Acilius canaliculatus.


nekovārnis 19.aprīlis, 16:30

Izskatās ka Notonecta glauca. Kopbildē 3 Notonecta, 2 mazās apakšējos stūros - airblaktis Corixidae, tām pa vidu iespējams airvabole Hydaticus seminiger. Augšā kopā ar mugurpeldi 4 airvaboles, iespējams visas Acilius. Viena vai divas sugas - galvas zīmējums skaidrāk jāredz.


dziedava 19.aprīlis, 16:17

Smuki! :)


dziedava 19.aprīlis, 16:11

Beidzot atcerējos, ko šitas atgādina - sārtaļģi Furcellaria lumbricalis! :D Bet nav ne jausmas, vai tāda tur varētu būt. Varbūt arī saknītes.


dziedava 19.aprīlis, 16:05

Domāju, ka Metatrichia floriformis, bet to jau Andris viegli pārbaudīs :)


dziedava 19.aprīlis, 15:59

Izskatās proporcionāli pārāk garš un vienmērīgi tievs kātiņš, drīzāk Lamproderma, bet to būtu jāskata mikroskopiski


dziedava 19.aprīlis, 15:57

Droši vien starojošā - šonedēļ šādām plānots ķerties klāt, tad sapratīšu labāk. Ideāli šīm būtu redzēt galviņas ārpusi, bet tas laikam ļoti sarežģīti (no personīgās pieredzes)


dziedava 19.aprīlis, 15:55

Varbūt varētu pietikt ar garumu un galviņas diametru. Labāk, ja galviņu varētu tuvāk nobildēt.


Arturidzhan 19.aprīlis, 15:55

Paldies par info.


IlzeP 19.aprīlis, 15:08

Šāds liels balts plankums uz kakla ir raksturīga lauku baloža pazīme


dziedava 19.aprīlis, 14:20

Hipotēze - Cribraria rufa. Rūsgans tonis


anthicus 19.aprīlis, 13:26

Limax maximus - lūdzu izlabot sugas nosaukumu


Divpēdis 19.aprīlis, 10:19

Paldies, ticēt attēlam!;)


dzenis 19.aprīlis, 10:14

Jā, aizmirsu pierakstīt. Gandrīz tieši uz Z.


IlzeP 19.aprīlis, 10:14

Attēlā niedru stērste


Divpēdis 19.aprīlis, 10:12

Paldies kolēģiem par precīzajām norādēm!


Divpēdis 19.aprīlis, 10:09

Neizdevās izprovocēt. Bet šis laikam dziedās citu dziesmu...


fotonieks 19.aprīlis, 10:00

Atkal, paldies!


Laimeslācis 19.aprīlis, 09:48

Man šie tika, 'kā aklai vistai miežu grauds'. :)) Es pat necerēju, ka vispār savā mūžā tādas atradīšu, jo domāju ka tādas pamana tikai lieli speciālisti un īpašos biotopos :D. Hipnotizējot miltenājus, lai nomedītu, sen kārotu blakti un 'še ku brīnums' - bezlapu buksbaumija :)


dziedava 19.aprīlis, 09:19

Viena no manām sapņu sugām. nekad nevienas buksbaumijas vācelītes neesmu redzējusi.


Laimeslācis 19.aprīlis, 09:00

Šitādas šur tur skraidīja pa nobirām un es vienmēr nodomāju - atkal Pterotmetus staphyliniformis, bet izrādās tik vienkārši nemaz nav. Paldies, Uģi, par labojumu! :)


Laimeslācis 19.aprīlis, 08:54

Paldies, Uģi, par ovācijām un jaunu izaicinājumu! :)


Laimeslācis 19.aprīlis, 08:43

Paldies, Evita, par apstiprinājumu! :)


Mareks Kilups 19.aprīlis, 06:36

paldies, Uģi!


nekovārnis 19.aprīlis, 06:12

Paldies, Uģi! :)


CerambyX 18.aprīlis, 23:32

Manuprāt Platysoma deplanatum - segspārniem 4 pilna garuma rievas un viena saīsināta. Citām līdzīgas formas sugām tikai 3 pilna garuma rievas (ja 4, tad ķermenis slaidāks). Apses šai sugai ar der.


Lemmus 18.aprīlis, 23:17

Ir īstā. :)


CerambyX 18.aprīlis, 23:15

Super - ir 'fēnikss'! :) Ja par milteņu mētrām, tad te vispār pie reizes varu pieminēt vienu citu sugu - bruņublakti Phimodera lapponica, kas Latvijā pagiadām nav konstatēta, bet ir Somijā un pat Polijā (bet visur diezgan reti). Gan jau, ka ir pie mums ar. Bet nu pati blakts tāda baigi neuzkrītoša - izskatās pēc nobirušas nokaltušas melleņu lapas :) Pats esmu Krievupes apkārtnē tos milteņu paklājus skatījis, bet nu pagaidām nav veiksmes. It kā suga pārziemo kā pieaugusi blakts - tā ka tagad pavasara puse varētu būt piemērots brīdis skatīt (nu līdz maija beigām droši vien mierīgi). Barības augs tikai viens - miltene.


dziedava 18.aprīlis, 23:14

Paldies, Uģi!


VijaS 18.aprīlis, 23:13

Paldies, Uģi!


Laimeslācis 18.aprīlis, 22:23

Paldies, Ivar!


andrisb 18.aprīlis, 21:28

Uz paraudziņa ir Buxbaumia viridis protonēma (atsevišķs novērojums) un nenoteiktas “nagliņas” ar zaļām un melnām galviņām, arī atsevišķi.


CerambyX 18.aprīlis, 21:20

Gaņjau museorum, bet nu ūsu vālīte u.c. jāpārbauda.


IevaM 18.aprīlis, 21:13

Meža pīle?


Edgars Smislovs 18.aprīlis, 21:01

Starp agrākajiem novērojumiem, dziedāja varbūt arī? Vizuāli tomēr diezgan grūti nosakāms.


VijaS 18.aprīlis, 20:42

Paldies, Ansi!


andrisb 18.aprīlis, 20:36

Paldies par noteikšanu, Edgar!


forelljjanka 18.aprīlis, 20:15

Jā.


Irbe 18.aprīlis, 19:55

Mazais ērglis?


VijaS 18.aprīlis, 19:47

Paldies, Margarita!


Siona 18.aprīlis, 19:47

Paldies! :) Izrādās, ka, neredzot sānus, neatpazīstu :D


Irbe 18.aprīlis, 19:45

Mežirbe


Irbe 18.aprīlis, 19:40

Otra mērkaziņa


MJz 18.aprīlis, 19:26

Žubīte :)


Mari 18.aprīlis, 19:18

Paldies, Marek! :)


nekovārnis 18.aprīlis, 19:08

Izskatās ka māņkoksngrauzis Calopus serraticornis


IevaM 18.aprīlis, 18:57

Marek, paldies!


IevaLeite 18.aprīlis, 18:36

Liku lietā savas ne visai spožās angļu valodas zināšanas un uzrakstīju Jari uz Somiju. Tā puskuitala ir gredzenota 2017.gada 9.jūnijā.Bet nu šie ir pirmie dati par šo putnu.


Bekuvecis 18.aprīlis, 18:22

Tikai pēc šī rakursa..., bet gan jau būs.


Bekuvecis 18.aprīlis, 18:20

Patiesībā aprīļa sartlapīte (Entoloma aprile), bet nav listē.


andrisb 18.aprīlis, 17:50

Buxbaumia viridis paraudziņa mikroskopija.


Edgars Smislovs 18.aprīlis, 16:47

Vai laiks ir atzīmēts precīzi?


visvaldis.s 18.aprīlis, 16:38

Paldies!


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts