Aktīvie lietotāji: 392 Šodien ievadītie novērojumi: 1604 Kopējais novērojumu skaits: 1828563
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gļotsēnes 2021. gadā
Pievienots 2021-12-20 14:50:24

Sākšu ar pašu priecīgāko 2021. gada laikā Latvijā noteiktas 32 jaunas gļotsēņu sugas! Un 2021. gadā noteiktās jaunās sugas Latvijā atrada 12 ziņotāji!

1. attēls. 2021. gadā noteiktās 32 jaunās sugas noteikšanas secībā (katrai sugai viens kopskata un viens mikrofoto ar noteikšanai svarīgām detaļām). Mikrofoto autors J. Kluša vai atradējs, ja atradējs ir Sandis Laime, Laima Birziņa vai Inguna Riževa

2021. gadā noteiktās jaunās sugas noteikšanas secībā (1. att.); minēts pirmā noteiktā atraduma gads, iekavās atradējs un vienlaikus kopskata foto autors:

1 ķērpjveida fizāra Physarum licheniforme, 2019. (Julita Kluša),
2
pelēkbaltā fizāra Physarum leucophaeum, 2019. (J.Kluša),
3 dzeltenbrūnā diderma Diderma ochraceum, 2020. (J.Kluša),
4 garozas diderma Diderma crustaceum, 2020. (J.Kluša),
5 plaissporu fizāra Physarum ovisporum, 2020. (J.Kluša),
6
sīkā kribrārija Cribraria microcarpa, 2020. (Sandis Laime),
7 kapsulu badhāmija Badhamia capsulifera, 2021. (Laima Birziņa),
8
šaubīgā trihija Trichia ambigua, 2021. (L. Birziņa),
9
plakanā mizaine Perichaena depressa, 2021. (Inguna Riževa),
10
graciozā cilindrīte Stemonitopsis amoena, 2020. (Evita Oļehnoviča),
11
Dudkas aveņgļotsēne Tubifera dudkae, 2021. (J. Kluša),
12
Ellas komatrihija Comatricha ellae, 2021. (Renāte Kaupuža),
13
gredzenotā diderma Diderma cingulatum, 2021. (Inta Vīnšteina),
14
kodolainā fizāra Physarum nucleatum, 2018. (J.Kluša),
15
milzu vilkpienaine Lycogala flavofuscum, 2021. (Ginta Geida),
16
pogveida diderma Diderma hemisphaericum, 2021. (J. Kluša),
17
brūndobuļu lampīte Lamproderma gulielmae, 2021. (J. Kluša),
18
dubultā fizāra Physarum bitectum, 2021. (J. Kluša),
19
labirinta fizāra Physarum bivalve, 2021. (J. Kluša),
20
iebrūnā diderma Diderma subviridifuscum, 2021. (Astra Kalve),
21
koku badhāmija Badhamia affinis, 2021. (J. Kluša),
22
didermas fizāra Physarum diderma, 2021. (J. Kluša),
23
dzeltenā badhāmija Badhamia nitens, 2021. (S. Laime),
24
īpašā fizāra Physarum straminipes, 2020. (Vija Sīmansone),
25
plakanziedu diderma Diderma roanense, 2021. (J. Kluša),
26
iesirmā lampīte Lamproderma nigrescens, 2020. (R. Kaupuža),
27
cietā diderma Diderma chondrioderma, 2021. (J. Kluša),
28
stingrā rūķīte Paradiacheopsis rigida, 2021. (J. Kluša),
29
kruzuļotā fizāra Physarum gyrosum, 2021. (Andris Baroniņš),
30
daudzveidīgā fizāra Physarum notabile, 2020. (V. Sīmansone/E. Oļehnoviča),
31
smailā lielsporu komatrihija Comatricha tenerrima var. macrospora, 2021. (Ausma Piroga),
32
ribainā kribrārija Cribraria costata, 2021. (J. Kluša).

Visos šaubīgajos gadījumos noteikšana saskaņota ar Norvēģijas gļotsēņu ekspertu Edvīnu Johannesenu.

Bet nu par visu pēc kārtas.

Par G. Adamonītes 2020. gada publikāciju

Īsumā atgādināšu Latvijas gļotsēņu pētniecības vēsturi. Pirmais gļotsēņu apkopojums tika publicēts 1890. gadā, tad daži publicēti pētījumi 20. gs. sākumā (1908., 1931. g.) un disertācija par gļotsēnēm Slīteres valsts rezervātā (1987. g.). 20. gs. un 21. gs. pašā sākumā bija arī nedaudzi nepublicēti vākumi, kas glabājās LU herbārijā.

21. gs. sākumā Latvijas gļotsēņu pētniecībai sadarbībā ar mikologu Edgaru Vimbu pieslēdzās Lietuvas gļotsēņu pētniece Gražina Adamonīte, kura atklāja vairākas jaunas sugas, esot Latvijā Baltijas mikologu simpozija laikā (2005. g.), kā arī apkopoja, noteica vai pārnoteica paraudziņus no LU herbārija, rezultātus publicējot (2003.-2005. g.).

Es personīgi par gļotsēnēm sāku interesēties 2010. gada rudenī, iepriekš par tām nezinot pilnīgi neko. Pakāpeniski auga gan manas zināšanas, gan arī citu ziņotāju gļotsēņu novērojumu skaits Dabasdatos.

2018. gadā iespēju robežās izpētīju literatūru par Latvijā jau noteiktām gļotsēņu sugām; tapa mans pirmais Latvijas gļotsēņu saraksts, iekļaujot gan literatūras datus, gan savus un citu Dabasdatu ziņotāju veiktos jaunu sugu atklājumus, nosakot pēc foto.

Neko nezinot par manām un Dabasdatu aktivitātēm, G. Adamonīte 2020. gada decembrī publicēja Latvijas gļotsēņu sarakstu, kurā ietvēra visas līdz tam laikam (tātad līdz 2006. gadam) literatūrā publicētās sugas, kopskaitā 108. Līdz ar to G. Adamonītes publikācija mums kļuvusi par atskaites punktu, apzinot, cik sugas esam atklājuši Dabasdatu laikā.

Un līdz ar visu šo notikumu attīstību jāņem vērā, ka ir 32 sugas, kuras atklātas līdz 2020. gada beigām, bet nav minētajā 2020. gada G. Adamonītes publikācijā (tātad atklātas tikai Dabasdatu laikā).

Salīdzinājums ar citām valstīm

2. attēls. Reģistrēto gļotsēņu sugu skaits pa valstīm (iekļautas tikai Latvijai salīdzinoši tuvākās valstis, kurās varētu būt Latvijai līdzīgākā sugu daudzveidība).

2. attēls parāda, kāpēc liels Latvijai jaunu sugu skaits neraksturo ne globālo sasilšanu (un jaunu sugu invāziju līdz ar to), ne to, ka Latvija tagad ir gļotsēņu noteikšanas lielvalsts.

Valstu sugu skaits rēķināts pēc myx.dk apkopotās informācijas pēc publicētajiem datiem (dati pēdējoreiz aktualizēti 2021. gada septembrī), ņemot vērā līdz sugai noteiktās gļotsēnes. Dati "Latvija*" ir atbilstoši mūsu tagad sastādītajam sugu sarakstam (108 sugas pēc G. Adamonītes publikācijas, 32 Dabasdatos līdz 2020. gadam un 32 Dabasdatos 2021. gadā noteiktās sugas, kopā 172), kas vēl nekur oficiāli nav publicēts. Kā redzams, pēc oficiālās statistikas Latvija minēto valstu sarakstā ir priekšpēdējā vietā, un mūsu pēdējo gadu pūliņi ļautu pakāpties vien par trim vietām uz augšu, apsteidzot Igauniju, Čehiju un Dāniju. Tā kā mēs nezinām šo valstu nepublicēto jauno sugu sarakstus, arī šis kāpums nav drošs.

Attiecīgi skaidri redzams, ka Latvijā gļotsēņu apzināšanā darba vēl ļoti daudz. Tāpat no attēla saprotams, kāpēc "jauna suga Baltijā" nav liels brīnums neviena no trim Baltijas valstīm nav starp gļotsēņu sugu skaita līderiem. Tiesa, Lietuvā tiek gatavots publicēšanai jauns sugu saraksts, tāpēc pastāv varbūtība, ka līdz ar to varētu būt straujš Lietuvas kāpiens augšup, jo Lietuva ir Baltijas valstu līdere gļotsēņu apzināšanā.

Padarītais, kopsavilkums

Tātad, kas ir paveikts. Latvijā šobrīd noteikti 182 taksoni, no kuriem 10 tiek uzskatīti par varietātēm, bet 25 sugas joprojām zināmas tikai no literatūras. Vēl ir vismaz 6 hipotētiskas sugas, kam ir novērojumi, foto, bet kas prasītu detalizētāku pētīšanu.

Salīdzinot ar augstāk minēto G. Adamonītes 2020. gada publikāciju, kurā apkopoti līdzšinējo publikāciju dati (108 sugas), nākušas klāt 64 sugas un 7 taksoni (neskaitot publikācijā minētos taksonus, kas iekļauti kā sugu sinonīmi).

Dziedavā publicēti visi 157 Dabasdatu laikā novērotie un droši noteiktie taksoni (ar foto un aprakstu), kas pieder 39 ģintīm; publicētas arī vairākas hipotētiski noteiktas sugas. Pie katras sugas norādīts tās sastopamības biežums, vai tā ir hipotētiska suga. Vairāk nekā 140 taksoni ir ar sporu fotogrāfijām, kas sarežģītāku sugu noteikšanā ir svarīgs parametrs.

2021. gadā Dabasdatos ziņotas un noteiktas vairāk nekā 130 sugas/taksoni. Noteiktas 32 jaunas sugas Latvijā (no dažādu gadu ziņojumiem, sākot ar 2018. gadu) un 2 jauni taksoni, kas nav pamatsuga.

Jaunatklājumu 2021. gadā ir gandrīz tikpat, cik visā iepriekšējā Dabasdatu laikā kopā; tostarp nākušas klāt 15 sugas, kuras līdz šim nav publicētas nevienas Baltijas valsts sarakstā (iepriekšējā Dabasdatu periodā tādas bija piecas). Protams, "jauna suga Baltijā" jāuztver tikai šajā kontekstā (dati pēc myx.dk), jo arī mūsu jaunās sugas vēl nav publicētas un tāpēc oficiāli "neskaitās".

Noteikšanas procesa laikā tiek mainīti, precizēti sugu nosaukumi, kā arī pārnoteikti senāk noteiktie paraugi, uzlabojoties zināšanām un noteikšanas prasmēm. Pēdējā gada laikā gandrīz visu jauno sugu apstiprināšana notikusi, konsultējoties lūdzot apstiprinājumu vai noteikšanu arī Norvēģijas gļotsēņu ekspertam Edvīnam Johannesenam.

Gļotsēņu pētniecība šī gada laikā paplašinājusies no Dabasdatiem līdz Facebook grupai "Gļotsēņu apbrīnotājiem un pētniekiem", kurā ir jau vairāk nekā 400 dalībnieku.

2021. gada pētījumi

Kopš 2020. gada, kad iegādājos mikroskopu, gļotsēņu mikroskopiskās pazīmes un savstarpēju atšķiršanu cenšos pamatīgāk apgūt pakāpeniski, skatot līdzīgu sugu grupas. 2021. gadā sanāca vairāk pievērsties fizāru kārtas (Physarales) dažādu ģinšu gļotsēnēm, tāpēc te arī vairāk jaunu sugu. Pavisam 2021. gada laikā esmu mikroskopējusi vairāk nekā 380 gļotsēņu paraudziņus.

Didermas Diderma sp. 7 zināmajām sugām 2021. gadā klāt nākušas vēl 7 jaunas, no tām 4 jaunas Baltijā (I. Vīnšteinas, A. Kalves, J. Klušas atradumi), palikusi viena vēl neatrasta didermu suga, kas zināma tikai no literatūras datiem (Diderma cinereum).

Didermu noteikšanā svarīgākie aspekti:

* perīdija (augļķermeņa apvalka) kārtu skaits. Tipiski var būt viena vai divas;
* perīdija krāsa, struktūra (gluda, nelīdzena) un raksturīgā plaisāšana (piem., neregulāri vai kā ziedlapas);
* kapilīcijs jeb pavedieni galviņas iekšpusē
vai tie gludi, vai ar kārpām vai citādiem uzbiezinājumiem, vai zarojas, vai savstarpēji savienoti kā trepītes. Reizēm svarīga krāsa;
* kolumella (kātiņa turpinājums galviņā)
vai ir, kādā krāsā, cik liela un kādas formas;
* sporu izmērs un raksts.


3. attēls. Iebrūnā diderma Diderma subviridifuscum (1
perīdija ārējā kārta, 2 perīdija iekšējā kārta, kas turklāt šai sugai no iekšpuses brūngana, 3 kolumella, kas šajā gadījumā negluda, ar izvirzījumiem). Foto: Julita Kluša


4. attēls. Iebrūnā diderma Diderma subviridifuscum
kapilīcijs un sporas (šīs sugas kapilīcijam ir savdabīgi uzbiezinājumi un pavedieni var būt savienoti ar "trepīti"). Foto: Julita Kluša

Fizāras Physarum sp. 16 zināmajām sugām 2021. gadā klāt nāca 10 jaunas, no tām 5 varētu būt jaunas Baltijā (atrada V. Sīmansone, J. Kluša), divas apzinātas kā jaunas Dabasdatos. Kopā 26 fizāru sugas šķiet daudz, tas ir 15% no visām Latvijas gļotsēņu sugām, tomēr pasaulē šī samērā sarežģīti nosakāmā ģints sastāda pat ~20% no visām gļotsēņu sugām, tātad fizāru pētījumi jāturpina.

Noteikšanā svarīgi:

* vai ir kātiņš, kāda ir tā forma, garums un krāsa;
* augļķermeņa forma, reizēm perīdija kārtu skaits (tipiski ir viena);
* kapilīcija mezglu lielums un forma, reizēm krāsa;
* kolumellas esamība un forma;
* sporu raksts un izmērs.

Fizāru kārtas gļotsēņu sporas tipiski ir brūnas (5. att.). Visbiežāk ar vienmērīgi izvietotu smalku kārpu vai adatiņu rakstu. Ja raksts ir citādāks, tas būtiski palīdz sugas noteikšanā, tomēr pilnīgi unikāls tas ir reti, jāskata kopā ar citām pazīmēm.


5. attēls. Sporas: 1
ar lielām, izkaisītām kārpām (Diderma floriforme), 2 vienā pusē gaišākas (Physarum diderma), 3 ar tumšāku kārpu grupām (Didymium minus), 4 ar gaišu līniju pāri (Badhamia affinis), 5 ar lauzītām gaišām līnijām (Physarum straminipes), 6 ar kārpām, kas vietām savienotas, veidojot nepilnu tīklojumu (Badhamia lilacina). Foto: Julita Kluša

Lai labi saprastu šādas sporu raksta nianses, būtiski lietot 1000x palielinājumu ar imersijas eļļu, turklāt jāizmanto iespējami šaurs fokuss, kas labāk parāda telpiskas iezīmes.

Badhāmijas Badhamia sp. 4 zināmajām sugām klāt nākušas trīs, viena jauna Baltijā (atrada S. Laime).

Didīmijas Didymium sp. šogad Latvijai jaunas sugas netika atklātas, bet klāt nākusi viena 2021. gadā 1. reizi mūsu mikroskopēta suga (S. Laime/J. Kluša) un divas jaunas sugas Dabasdatos (atrda A. Piroga, J. Kluša); kopā apzinātas 9 didīmiju sugas.

Lampītes Lamproderma sp. 2 zināmajām klāt nāca divas jaunas sugas (atrada R. Kaupuža, J. Kluša), no tām viena jauna Baltijā (R. Kaupuža).

Noteikšanai jāskata:

* kopējais garums, kājiņas garums un galviņas diametrs;
* galviņas apvalka jeb perīdija nolobīšanās raksturīgums un veids, vai paliek perīdija fragmenti un kā (piem., zem galviņas kā apkakle);
* galviņas iekšienē kapilīcija pavedienu savienojuma veids ar kolumellu, zarojums, krāsa.

Vairākas sugu grupas joprojām nav padziļināti pētītas, kaut paraudziņi ir vākti no visām sugu grupām. Vēl pētīšanu un potenciāli jaunu sugu vai atradņu klātnākšanu retākām sugām vai drošu apstiprināšanu var gaidīt šajās grupās:

* visas gļotsēņu sugas ar lielāku, plašāku izmēru augļķermeņiem (ragansviesti Fuligo sp., gļotpūpēži Reticularia sp., aveņgļotsēnes Tubifera sp., gļotsēnes Siphoptychium sp., kūlītes Symphytocarpus sp., plaispikas Amaurochaete sp., sīkači Dictydiaethalium sp.),
* arcīrijas Arcyria sp.,
* tikai daļēji pētītas komatrihijas Comatricha sp., lampītes Lamproderma sp.,
* jāturpina šokolādes gļotsēņu Stemonitis sp. un cilindrīšu Stemonitopsis sp. pētījumi, kas laika trūkuma dēļ pārtrūka pusceļā,
* jāturpina fizāru Physarum sp. pētījumi, īpaši kājainās fizāras, kas ir sarežģīti nosakāma gļotsēņu grupa,
* atkārtoti jāiet cauri trihiju Trichia sp. un hemitrihiju Hemitrichia sp. novērojumiem, jo pa šo laiku nākušas klāt jaunas zināšanas, izpratne un prasmes,
* jāturpina kribrāriju Cribraria sp. pētījumi, kas tika pātraukti, jo atradņu izrādījās būtiski vairāk, nekā sākotnēji domāts, un bija jāpievēršas arī citām sugu grupām,
* jāveic pavisam sīko gļotsēņu meklējumi un pētījumi, caurskatot citu ievākto gļotsēņu paraudziņus; te ir iespējas atrast sugas no tikai no literatūrā zināmajām (Licea, Echinostelium, Macbrideola, rūķītes Paradiacheopsis) un atklāt šajās sugu grupās arī jaunas sugas.

Darba vēl ļoti daudz!

Ja kāds manā senākā rakstā, kur aicināju piedalīties un kopā veidot gļotsēņu grāmatu, bija sapratis, ka grāmata tiks izdota gada laikā, tad tā tas noteikti nebija domāts! Kā saka vispirms darbs, tad... grāmata. Kad būsim gļotsēnes izpētījuši tiktāl, ka būs radusies zināma skaidrība, kas tajā brīdī Latvijā jau ir apzināts, un noteikts tas, kas ir līdz tam brīdim nosakāms, tad arī varēs domāt par publikācijām. Un pirms grāmatas, iespējams, vispirms būtu jādomā par Latvijas sugu saraksta oficiālu publicēšanu. Vai tas būs pēc gada, pieciem vai 10 gadiem to redzēsim.

Šeit ir pieejams Latvijas gļotsēņu pagaidu saraksts līdz ar katras sugas sastopamības biežumu un to sastopamību sarakstos pēc dažādiem parametriem (t.sk. publicētajos Baltijas valstu sarakstos un Lietuvas herbārijā).

Gļotsēņu sugu sastopamības biežums

Divām sugām Dabasdatos katrai ir jau vismaz 800 novērojumu (6. att.), tās tabulā atzīmēju kā ļoti bieži sastopamas.


6. attēls. Visbiežākās gļotsēnes
koksnes vilkpienaine Lycogala epidendrum (augšā) un maldinošā trihija Trichia decipiens (apakšā). Gunita Kolle novēroja maldinošās trihijas attīstību, sākot no plazmodija 2020. gada 26. oktobrī līdz pat sporu stadijai 30. decembrī. Koksnes vilkpienaines un pēdējais maldinošās trihijas foto: Inguna Riževa.

Interesanti, ka abas visbiežākās sugas ir ar noteikšanas problemātiku. Vilkpienainēm šobrīd pasaules līmenī notiek sugu revīzija, līdz ar to iespējams, ka šī ļoti bieži sastopamā suga tiks sadalīta vairākās. Savukārt maldinošajai trihijai T. decipiens ir līdzīga māsa krāterformas trihija T. crateriformis, kas atšķiras ar to, ka vāciņš noplīst pa regulāru apli un sporas vairāk kārpainas, bet realitātē ar noteikšanu nav tik vienkārši, jo gadās, ka makro pazīmes vairāk atbilst vienai, bet mikro pazīmes otrai sugai.

Abas ļoti biežās gļotsēņu sugas kopā veido ap 20% no visiem Dabasdatu novērojumiem.

Citas bieži sastopamas gļotsēnes, kurām šobrīd Dabasdatos ir vairāk nekā 200 un mazāk par 600 novērojumiem:

* zarainā ragainīte Ceratiomyxa fruticulosa,
* porainā ragainīte Ceratiomyxa porioides,
* parastā aveņgļotsēne Tubifera ferruginosa,
* parastais (dzeltenais) ragasviests Fuligo septica (var. septica/flava),
* baltais ragasnviests Fuligo candida,
* daudzveidīgā trihija Trichia varia,
* pušķainā šokolādes gļotsēne Stemonitis axifera,
* šūnu metatrihija Metatrichia vesparia,
* nokarenā fizāra Physarum album.

Šīs 9 bieži sastopamās gļotsēņu sugas kopā aizņem ap 30% no visiem Dabasdatu novērojumiem.

Tātad no visām gļotsēnēm Latvijā tikai 11 sugas ir tādas, ko pēc pašreizējām zināšanām varētu saukt par bieži un ļoti bieži sastopamām, un tās kopā veido ap 50% no visiem gļotsēņu novērojumiem.

26 sugas ir vidēji bieži sastopamas (41-200 novērojumu), 33 samērā retas (7-40 novērojumi). Taču gandrīz puse no visām Latvijā atklātajām sugām ir ļoti reti novērotas (1-6 atradnes), kas visas kopā veido tikai ap 2% no visiem gļotsēņu novērojumiem.

Gada jaunatklājums

Starp ļoti reti novērotajām ir arī visas šogad jaunatklātās sugas, kaut dažas pa gadu jau tikušas pie vairākām atradnēm dažādās Latvijas vietās.

Viena no tādām iebrūnā diderma Diderma subviridifuscum, kuras stāsts lai kalpo kā ieskats Latvijas jaunatklājumos.

8. oktobrī Facebook grupā "Gļotsēņu apbrīnotājiem un pētniekiem" Astra Kalve no Valkas pagasta ieziņo fotogrāfijas ar baltu bumbuļveidīgu klājumu uz brūklenēm un jautājumu: "Vai šīs ir gļotsēnes? Atradu ceļmalas grāvī, pētot rumpučus." Uz manu pretjautājumu, vai šai potenciāli retai vai jaunai sugai ievākts paraudziņš, seko atbilde: "Tur bija pilns grāvis, ļoti daudz viņu. Paraudziņu arī paņēmu no vairākām." 13. oktobrī vākums jau mikroskopēts jauna suga Baltijā! Sugas noteikšanu pēc foto starptautiskajā gļotsēņu grupā "Slime Mold Identification & Appreciation" apstiprināja arī Norvēģijas gļotsēņu eksperts Edvīns Johannesens, apsveikdams ar pat pasaulē visai reto sugu pēc myx.dk apkopotiem literatūras datiem šī suga apzināta tikai 8 valstīs. Turklāt (pēc šiem datiem) Latvijas atradne Eiropā sanāk vistālākā uz ziemeļiem!

Tostarp jau 14. septembrī tajā pašā mūsu vietējā Facebook grupā Ausma Piroga ieziņojusi Nagļu pagastā atrastas balti pelēcīgas gļotsēnes ar komentāru "Nu nezinu", kuras Inguna Riževa komentējusi ar "Interesantais gals!" Ausma šogad kļuvusi par paraudziņu pastāvīgo piegādātāju, viņa arī atklājusi oriģinālu iepakošanas veidu tualetes papīra rullītī, tam katru galu vienkārši aizspiežot ciet. Ātri un efektīvi, un paraudziņš netiek saspiests! Ausmas sūtījumu saņemu un nosaku 20. oktobrī. Arī iebrūnā diderma! Otrā noteiktā un vienlaikus senākā atrastā atradne.


7. attēls. Iebrūnā diderma Diderma subviridifuscum. Foto (no kreisās): A. Piroga, A. Kalve, J. Kluša

Vēl interesantāk, kad izrādās, ka es pati savos klejojumos Ķemeros 25. oktobrī atrodu vēl trīs savstarpēji netālas (~200 m intervālā) šīs sugas atradnes. Tā nu jaunā suga Baltijā pusotra mēneša laikā atrasta gan Vidzemē, gan Latgalē, gan uz rietumiem no Rīgas.

Jaunās Dabasdatu sugas

Tālāk par septiņām sugām, kas Latvijā bijušas jau zināmas no literatūras (publicētas G. Adamonītes 2020. gada sugu sarakstā), bet Dabasdatos ar mikroskopijas palīdzību pierādītas tikai šogad (8. att.). Savā ziņā tās ir pat interesantākas par jaunatklātajām, jo ir tikušas gaidītas, un arī paši atradumi nereti bijuši kaut kādā ziņā neparasti.


8. attēls. Jaunās Dabasdatu gļotsēņu sugas

Jaunās Dabasdatos ziņotās un pierādītās sugas (iekavās minēts pirmā Dabasdatos noteiktā paraudziņa atradēja vārds, kā arī foto autora vārds, ja tas nav (tikai) atradējs) (8 att.):

1 pelēcīgā fizāra Physarum cinereum (Evita Veinberga) neparasti, ka Evita to atrada uz pieneņu un kabaču lapām!
2
nekārtnā didīmija Didymium difforme (J. Kluša) atrasta nobirās uz kritušām lapām kopā ar jaunu sugu Latvijai pogveida didermu Diderma hemisphaericum; neparasti, ka vēlāk atrasta arī A. Pirogas paraudziņā uz kāposta lapām;
3
apkaklītes hemitrihija Hemitrichia calyculata (A. Baroniņš u.c., foto: I. Riževa, V. Sīmansone) suga, kuras noteikšana izrādījās visai piņķerīga (skaidri nodalāms kātiņš no kausiņa; kausiņš ar atliektām malām, sporu diametrs dominē 6,5-7,5 mkm), jo ar līdzīgo vāles hemitrihiju H. clavata visdrīzāk veidojas arī pārejas formas, kas pēc vienām pazīmēm atbilst vairāk vienai, pēc citām otrai sugai;
4
vienacainā kolloderma Colloderma oculatum (I. Riževa) aug rudeņos pēc salnām uz kritalām, kas pēc Ingunas novērojumiem apaugušas ar Gada sūnu 2021 līklapu novelliju;
5
Baijas didīmija Didymium bahiense (A. Piroga, foto arī J. Kluša) atrasta uz tā paša kāposta lapām, kur minētā nekārtnā didīmija;
6
zeltmatu fizāra Physarum flavicomum (S. Laime) no līdzīgām fizārām atšķiras ar "zelta matiem" jeb dzeltenu kapilīciju galviņas iekšienē;
7
ziedu diderma Diderma floriforme (J. Kluša) atrasta ļoti slapjā vietā, augļķermeņi izskatījās traumēti, tāpēc šķita nenosakāmi; negaidīti, ka mikroskopējot sugu noteikt izrādījās viegli pēc neparastākām sporām un sugai raksturīga kapilīcija ar uzbiezinājumiem.

Divām sugām šogad noteiktas jaunas varietātes: dzeltenzaļā trihija Trichia botrytis var. cerifera (J. Kluša) un spuraingreizā trihija Trichia contorta var. iowensis (L. Birziņa, V. Sīmansone).

Ziņošana, aktīvākie ziņotāji

Ziņojumi Dabasdatos laika gaitā kļūst arvien kvalitatīvāki ne tikai foto, atbilstoši pieejamai tehnikai, nereti ar mērogu blakus, bet arī vietas (biotopa) apraksts un uz kā auga, tas palīdz gan sugas noteikšanai, gan izzināšanai. Paldies!

Pēdējo gadu laikā novērota interesanta tendence arvien biežāk kā gļotsēnes tiek ieziņotas neierastākas sēnes un citi neparastāki objekti (nevis kā agrāk pašas gļotsēnes tika ziņotas kā sēnes vai kā nezināms objekts), un tas liecina, ka zināšanas par gļotsēņu eksistenci iet plašumā! Atliek tikai tās iemācīties pazīt.

Ņemot vērā, ka Dabas skaitīšana (kuras laikā daži "skaitītāji" aktīvi apzināja arī gļotsēnes) pamatā beidzās jau 2020. gadā, 2021. gadā biju gaidījusi strauju novērojumu skaita kritumu. Kritums ir, bet ne tik dramatisks 2020. gadā bija 4213 novērojumi, bet 2021. gadā līdz decembra vidum 3567, kas tāpat ir vairāk, nekā visos iepriekšējos Dabasdatu gados līdz 2019. gadam kopāņemtos. Ziņotāju skaits 2021. gadā pat audzis 113 (2020. gadā 101), tiesa, gandrīz puse (54) ar tikai vienu ziņojumu. Vismaz 10 novērojumi Dabasdatos 2021. gadā ir 22 ziņotājiem (9. att.).


9. attēls. Čaklākie ziņotāji 2021. gadā līdz 9. decembrim; ar sarkanu rakstīti to ziņotāju vārdi, kam 2021. gadā noteikta vismaz viena Latvijai jauna suga.

Pēc tabulas var redzēt tendenci jo vairāk novērojumu, jo lielāka varbūtība, ka trāpās reta vai pat jauna suga. Inguna Riževa ar saviem vairāk nekā 1000 gļotsēņu novērojumiem gadā joprojām nepārspējama; pavisam šobrīd Dabasdatos viņai ir jau vairāk nekā 3200 gļotsēņu novērojumu!

Klāt jau pastāvīgajiem (vismaz otrais gads) aktīvajiem ziņotājiem šogad salīdzinoši ar citiem gadiem ievērojami lielāku gļotsēnisku aktivitāti izrādījušas arī Ieva Mārdega, Mārīte Ramša un Aija Amere.

Pilno sarakstu ar visiem 2021. gadā Dabasdatos ziņojušajiem var skatīt jau minētajā failā, kur ir gļotsēņu saraksts, tikai citā lapā "Ziņotāji". Tabula sakārtota pēc novērojumu (ne sugu) skaita, jo sugu noteikšana ir atkarīga arī no manis kādam izdevies vairāk/ātrāk noteikt, citam sarežģītākas sugas vēl tikai gaida noteikšanu, tāpēc mazāks sugu skaits nav iemesls ziņotāju vērtēt zemāk.

Jāatzīmē, ka šogad līdz ar intensīvu mikroskopēšanu noteikto sugu skaits būtiski audzis. 2020. gadā visvairāk noteikto sugu bija Sandim Laimem (62) un Julitai Klušai (61), Inguna Riževa ar 51 sugu bija 3. vietā. Toties 2021. gadā pat trijiem ziņotājiem sugu skaits ir lielāks par 2020. gadā lielāko sugu skaitu, S. Laimem sasniedzot 64, I. Riževai 74 un J. Klušai 100 sugas. V. Sīmansone ar 56 sugām gada laikā daudz neatpaliek, kaut Vija gļotsēnes sāka vērot tikai 2020. gadā. Ievērojams sugu skaits 2021. gadā ir arī A. Baroniņam (40) un E. Oļehnovičai (38).

Septiņi čaklākie ziņotāji nosedz apmēram 83% no visiem gļotsēņu novērojumiem, taču starp vienu vai dažus novērojumus ziņojušajiem ir ne viens vien ar ziņotu jaunu sugu Latvijā, tāpēc visu nevar vērtēt arī tikai kvantitatīvi. Jāatzīmē Laima Birziņa, Marita Krūze, Sandis Laime, un, jo īpaši šogad, Inguna Riževa un Vija Sīmansone, kas ne tikai daudz ziņo, bet arī paši nosaka mikroskopējot, atvieglojot manu noteikšanas darbu.

Vijai Sīmansonei gribu pateikt ļoti īpašu paldies par ļoti daudzajiem atkārtotajiem novērojumiem, apsekojot tās pašas atradnes un vērojot attīstību, kā arī salīdzinot gļotsēnes vienā un tajā pašā atradnē dažādos gados. Tas palīdz labāk izprast sugas, to pārmaiņas un pastāvību noteiktā teritorijā.


10. attēls. Viens no nesanākajiem Vijas Sīmansones pētījumiem
ar vīnogķekaru badhāmiju Badhamia utricularis. Novērojumi veikti 31. oktobrī, 14., 19. un 21. novembrī. Foto: Vija Sīmansone

10. attēlā redzams, ka vēlā rudenī, kad ir jau samērā vēss, vismaz šīs sugas attīstība notikusi visai lēni no plazmodija līdz augļķermeņiem 22 dienas!

Arī citi Vijas veiktie gļotsēņu attīstības vērojumi un arī augstāk minētais G. Kolles trihijas vērojums liecina, ka vēlā rudenī (aukstākā laikā) gļotsēņu attīstība varētu notikt ievērojami lēnāk, nekā vasarā vai agrā rudenī, kad ir siltāks un saulaināks un gļotsēnes nereti attīstās pat dienas laikā.

Paldies arī visiem citiem, kas devušies atkārtoti apsekot savas atradnes, lai redzētu attīstību vai varētu ievākt paraudziņu noteikšanai. Piemēram, Līga Jēka, pēc mana ieteikuma devās atpakaļ pie iepriekš tikai nofotografētās gļotsēnes, pie sevis dungojot "ikvienam roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek!", un ievāca paraudziņu, kas izrādījās viena no retajām fizārām, kam šobrīd tikai septiņas apzinātas atradnes; Līgas atradne vistālāk Kurzemē.

Ar šo arī gribēju uzsvērt, ka vērtīgi un nozīmīgi nav tikai jauno sugu atklājumi, patiesībā svarīgs ikvienas sugas ikviens novērojums, kas palīdz apzināt ne tikai sugas eksistenci, bet arī izplatību, sastopamību dažādās Latvijas vietās, laikos, biotopos un uz kādiem substrātiem tās sastopamas.

Gļotsēņu novērojumi pa mēnešiem


11. attēls. Gļotsēņu novērojumu skaits Dabasdatos pa mēnešiem

11. attēlā var redzēt gļotsēņu novērojumu skaitu pa mēnešiem visos gados kopā un atsevišķi 2020. un 2021. gadā, jo šie pēdēji divi gadi ir gļotsēņu novērojumiem bagātākie. Zaļā līkne parāda noteikto sugu skaitu (tas balti iekrāsots).

Tendences ir labi saskatāmas gļotsēnes var vērot visu gadu (pat visnabadzīgākajā mēnesī februārī ir jau 138 novērojumi un atrastas 29 dažādas sugas!), taču visbagātākais laiks ir vasaras beigas un rudens. No augusta līdz pat novembrim katrā mēnesī atrastas vismaz 70 dažādas sugas! Vispateicīgākie mēneši dažādu sugu meklējumiem ir septembris un oktobris ar attiecīgi 95 un 108 sugām. Tie ir arī novērojumiem bagātākie mēneši kopējā statistikā katrā vairāk nekā divi tūkstoši novērojumu.

Vēl jāliek aiz auss, ka nevajag novembri novērtēt par zemu tajā līdz šim ir bijis mazāk novērojumu nekā jūnijā un jūlijā, toties atrasto sugu skaits lielāks! Tātad lielākas izredzes atrast arī retumus. Un vēl jāņem vērā, ka gļotsēnēm katrai sugai ir savs raksturīgākais augšanas laiks, vienas tipiskas pavasarim, kamēr citas novērotas tikai vēlā rudenī, tāpēc tās vērts vērot dažādos gadalaikos.

Paraudziņu sūtīšana, Latvijas Dabas muzejs

Paldies visiem, kas sūtījuši ar Omnivu vai kā citādi nogādājuši paraudziņus noteikšanai!

Papildus Dabasdatiem (kur joprojām ziņojumi ir visgaidītākie) vērtīga izrādījās arī Facebook grupa "Gļotsēņu apbrīnotājiem un pētniekiem", kuras aktīvākie dalībnieki ne tikai ziņoja par atradumiem, bet gāja arī atkārtoti, vēroja, un vajadzības gadījumā arī ievāca un man nogādāja paraudziņus. Milzīgs paldies visiem!

Facebook gļotsēņu grupas myx.lv izveides sākumā un šī gada sezonu noslēdzot grupas ietvaros tika izveidota arī foto kolāža, katram ieinteresētam dalībniekam iesūtot vienu foto. Par grupas gana augsto kvalitāti liecina fakts, ka 38 dalībnieki iesūtīja vismaz 31 sugas foto, no kurām vairāk nekā trešdaļa bija retas un divas jaunas Latvijai.

Daļa no gan šajā, gan iepriekšējos gados vāktajiem maniem un citu iesniegtajiem paraudziņiem tika ne tikai noteikti, bet arī reģistrēti atsevišķā datubāzē, kur tika aprakstīti pēc visiem vajadzīgajiem parametriem (precīza vieta, biotops, substrāts, ievācējs un datums, noteicējs un noteikšanas datums utt.) un iesniegti glabāšanai Latvijas Dabas muzejā. Gada laikā muzejam tika sagatavoti 197 paraudziņi ar 90 taksoniem, visi mikroskopiski pārbaudīti.

Jau iepriekš minētajā failā gļotsēņu saraksta tabulā ir arī kolonna, kurā atzīmēts, kuras sugas šobrīd glabājas arī LDM herbārijā.

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā valstī bieži mainās visādi likumi un noteikumi, šobrīd nav skaidrs, vai paraudziņu nodošana Latvijas Dabas muzejam būs iespējama arī nākamgad, bet jebkurā gadījumā gļotsēņu pētniecība turpināsies, un, ja ne kā citādi, tad veidošu tikai savu personīgo paraudziņu kolekciju. Tā kā muzejā nodotus paraudziņus dabūt uz mājām atkārtotai pētīšanai vai salīdzināšanai ir sarežģīta procedūra, tad personīgā kolekcija ar pārstāvjiem no katras sugas tiks veidota jebkurā gadījumā.

Turpināsim vērot, ziņot un noteikt redzēto!

Julita Kluša, dziedava.lv

2021-12-20

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Pentatoma rufipes - 2024-03-28 nekovārnis
Gonepteryx rhamni - 2024-03-28 nekovārnis
Anthocoris nemorum - 2024-03-28 nekovārnis
Pogonocherus hispidus - 2024-03-28 nekovārnis
Corixidae sp. - 2024-03-28 nekovārnis
Velia caprai - 2024-03-28 nekovārnis
Aquarius najas - 2024-03-28 nekovārnis
Nezināms
Ignotus
@ Laimeslācis
Pēdējie komentāri novērojumiem
roosaluristaja 28.marts, 23:31

Pēc metodikas teritoriāla uzvedība skaitās, ja ir atkārtoti novērojumi ar vismaz nedēļu ilgu starplaiku. Ausainās pūces turklāt pašlaik aktīvi migrē un migranti var atbildēt uz ierakstu ar balsi vai spārnu klapēšanu tāpat kā lokāli putni. Tā kā lietot pazīmi "T", ja ir tikai viens atsevišķš novērojuma manuprāt ir diezgan pārsteidzīgi


picapica 28.marts, 22:56

paldies! skaists:)


Ziemelmeita 28.marts, 22:17

Paldies,Edgar.


Ziemelmeita 28.marts, 21:52

Kuram putnam pieder šī balss?


Ziemelmeita 28.marts, 21:45

Paldies,Uldi. Man jau likās,ka varētu būt zoss.


roosaluristaja 28.marts, 21:22

Kur ta nu krupis? Varde, tikai bišku jocīgākā krāsā


roosaluristaja 28.marts, 21:21

Ierakstā dzirdamas gan baltpiefres (augstākās, melodiskākās skaņas), gan sējas zosis. Vēl ir dzirdami dzilnīša saucieni


IlzeP 28.marts, 20:47

Ja baltā, tad viss kārtībā - bieži sastopama suga, biotops atbilstošs.


Ance.p 28.marts, 20:44

Pie mums ir daudzreiz ir tādi putni kurus nedomāju sastapt, jo arī cik neierasti Zemgalei manām mājām apkārt ir pieci h dabiskās pļavas, un blakus pļavai neliels mežiņš.


Ance.p 28.marts, 20:40

Jā, baltā. Iespējams kādreiz izdosies iegūt arī fotogrāfiju. Vasarā ļoti bieži un daudz redzamas.


Ornitologs 28.marts, 20:01

Kādā laukā? Biotops jau nav tikai punkts uz kartes. Turpat pa kreisi no punkta- mežs, pa labi ūdens.


Ziemelmeita 28.marts, 19:51

Paldies,Edgar.


VijaS 28.marts, 16:53

Te viens piemērs, kā izskatās šūnaine lauzumā https://dabasdati.lv/lv/image/c3134e2389bee550f8e61cf11c7a3210/563603/


VijaS 28.marts, 16:44

Jā, jābūt :). Viņai tas izskats ir raksturīgs, un ja vēl augšanas apstākļi atbilst, tad jau droši (egles tipiskāk, retāk gadās arī uz priedes, bet var būt). Ja nu rodas šaubas, var nolauzt kādu gabaliņu - šūnainei augļķermenis sastāv no cieši kopā esošām, bet labi norobežotām "trubiņām", kuras laužot atdalās, bet neizjūk. Salīdzinot, piemēram, aveņgļotsēnei "trubiņas" laužot pārsvarā izjūk un nesaglabā formu, paliek neregulāras plēksnes.


MJz 28.marts, 16:43

Vecais putns?


guta7 28.marts, 16:04

Paldies, Vija, laikam būs īstā!


guta7 28.marts, 16:02

Pie stipri veca celma, pašā apakšā. Priežu vai egļu- nepateikšu.


mufunja 28.marts, 12:42

Julita, pievienoja fotogrāfijas


Kiwi 28.marts, 11:57

Paldies, Margarita un Ilze, par sugas noteikšanu!


VijaS 28.marts, 11:40

Ļoti izskatās pēc violetās šūnaines. Tā ir suga, kas parasti saistīta ar lielām, labi satrupējušām egļu kritalām. Kā bija šeit?


Miksrieksts 28.marts, 10:56

Paldies, Vija!


ivars 28.marts, 10:21

Nav niedru lija? Melnajai klijai vēl agrs un uz lauka tā neligzdo.


roosaluristaja 28.marts, 07:09

Tā nav dziesma, bet uztraukuma saucieni


Irbe 28.marts, 05:34

Melnais mežastrazds uztraucas


pustumsa 27.marts, 23:06

Paldies, nepiedomāju.


guta7 27.marts, 22:43

Paldies par precīzu noteikšanu un izsmeļošu skaidrojumu. Likšu aiz auss un saglabāšu.


felsi 27.marts, 22:21

Skaistule!


VijaS 27.marts, 22:19

Dzelteni "diegi" uz visām pusēm - tipiska pilienīšu dzimta :). Augļķermeņi cieši kopā, un sānskatā (labs foto!) ļoti labi var redzēt, ka tie ir vertikāli izstiepti, nevis kā bumbiņas - tas diezgan droši ļauj identificēt šo sugu. Kārpainajai mizaine perīdijs jeb ārējais apvalciņš ir brūns, un kapilīcija jeb "diegu" praktiski nav, tikai sporu masa ir koši dzeltena.


VijaS 27.marts, 22:09

Paldies, Julita! Izlasīju aprakstu. Pirmais, kas iekrita acīs - tur bisporus ir sēdošas. Un sporas brūnas grupas ārpusē un gaišākas iekšpusē - man bija tieši pretēji. Bet caurmērā jā, "parastajām" lāsenītēm sporas ir lielākas.


ekologs 27.marts, 21:27

Paldies, Uģi :)


Vīksna 27.marts, 20:55

Paldies ! Saputrojos, nogurusi.


mufunja 27.marts, 20:33

Julita,es domāju tas ir Didymium crustaceum.


Vīksna 27.marts, 20:28

Paldies !


dziedava 27.marts, 20:24

Te ir Leocarpus bisporus oriģinālais apraksts: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Leocarpus&por=gensi&id=2178&tipo=Btax&seepdf=si un tur sporu izmērs norādīts 9x10-11 mkm. Kā zināms, Leocaprus fragilis sporu izmērs 11-18 mkm, resp., sporas mēdz būt ļoti lielas. Tā varētu būt vēl viena pazīme parastajām lāsenītēm. Bisporus vēl viena pazīme, ka garenas sporas (jo grupējas, t.i., saspiežas)


mufunja 27.marts, 20:05

Paldies Julita :)


Mežirbe777 27.marts, 19:14

Coprinellus domesticus.


Mežirbe777 27.marts, 19:12

Coprinellus domesticus.(Micēlijs)


Ziemelmeita 27.marts, 19:03

Paldies,Edgar.


Mežirbe777 27.marts, 19:03

Iespējams Xylodon radula.


mufunja 27.marts, 19:01

Man šķiet, ka jā. Pievienots vairāk fotogrāfiju.


Ziemelmeita 27.marts, 18:45

Paldies,Edgar.


guta7 27.marts, 18:24

Paldies, Uldi, par skaidrojumu!


dziedava 27.marts, 17:44

Nav runa par centra izgaismošanu, bet mikroskopā var labāk saprast , vai katrai sporai viena puse ir gaišāka? To vajag zināt, jo tā ir sugas pazīme.


mufunja 27.marts, 17:39

Jā. Šī gaisma centrā mani kaitina, bet es to vēl nevaru noņemt.


ekologs 27.marts, 17:06

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


Ziemelmeita 27.marts, 16:18

Cik jauki, tā mana bērnības vieta. Vienmēr gājām ar vecotēti un vecmammu staigāt. Mīłas atmińas.


dziedava 27.marts, 16:08

Sporām viena puse ir gaišāka, ja?


mufunja 27.marts, 16:08

Kad es tos atradu, tie izskatījās svaigi. Mājas atvērās.


ekologs 27.marts, 15:54

Vizuāli izskatās pēc Phalacrus fimetarius.


roosaluristaja 27.marts, 15:42

Jā, var. Ne tikai uz bērza, bet arī uz citiem lapu kokiem. Tas ir reti, bet tā var būt


dziedava 27.marts, 15:09

Sporas vislabāk būtu likt zem mikroskopa 1000x palielinājumā :D, tad uzreiz būtu skaidrs. Kopskats man neko neatgādina :/ . Varbūt pa ziemu stipri cietis un mainījis formu, tāpēc nevaru atpazīt.


guta7 27.marts, 15:04

Vai tā var augt uz bērza?


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Pievienoju foto, Julita :)


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Aiztiekot ar pirkstu smērē gaišbrūni kā sporas. Nu nevaru saprast, vai var būt kukaiņiem tik sīkputekļaini izkārnījumi


dziedava 27.marts, 14:27

Ja aiztika ar pirkstu, neripoja nost? Reizēm kukaiņu sūdiņi arī atgādina gļotsēnes.


IlzeP 27.marts, 13:26

Jauki, es tur staigāju svētdien :)


Ivars Leimanis 27.marts, 12:04

Liesmainā egļpiepe


kamene 27.marts, 11:26

Nezinu, vai pareizi noteicu. Bija kritalas augšpusē, nevis apakšpusē.


Agnese 27.marts, 09:57

Nē, nav plikas. Piezemes lapas ir ar matiņiem.


dziedava 27.marts, 08:52

Gaišāka ir dīgšanas pora, tur vietām var redzēt arī "deguntiņu", kāds mēdz būt dīgšanas poras vietā. Vai tā kāda nejaušība vai cita suga ;), gan nepateikšu


Ziemelmeita 27.marts, 08:05

Paldies par izglītošanu. Turpināšu klausīties un mācīties.


IevaM 27.marts, 07:58

Lielā zīlīte?


roosaluristaja 27.marts, 07:55

Pīci - pīci ir dziesma. Viena no versijām. Saucieni ir tie īsie. Apmēram "ci ci ci"


Ziemelmeita 27.marts, 07:44

Paldies,Uldi. Nu jā,ar putniem nebūs tik viegli kā ar sēnēm. Tad tas “pīci-pīci” ir lielās zīlītes sauciens? Tādu bieži dzirdu savā pagalmā. Kaut kad jau biju ielikusi arī šeit.


roosaluristaja 27.marts, 07:12

Ļoti šaubos, ka tās ir lūša pēdas. Nagi pārāk izteikti. Lūk lūša pēdu attēls dubļos. Nagi vispār nav redzami. https://as2.ftcdn.net/v2/jpg/02/36/82/81/1000_F_236828137_v2iAIAUlJn3YguRpqRRBP2Ql46L1eQbQ.jpg


roosaluristaja 27.marts, 07:06

Nebūs cekulzīte. Cekulzīlītēm principā tādas kārtīgas dziesmas nemaz nav


roosaluristaja 27.marts, 06:55

Lielākā daļa saucienu arī ir lielās zīlītes. Ap otro minūti fonā ir dzirdams dzilnītis. Varbūt vēl kaut kas ir. Pilnīgi visu tur nevar atkost. Bet lielākā daļa balsu ir lielās zīlītes.


VijaS 27.marts, 00:37

Šis bija otrs pilienites paraudzņš ar dzeltenu plazmodiju. Sporas negrupējas, bet tām ir ļoti izteiktas gaišākas malas.


VijaS 27.marts, 00:32

Pārbaudīju arī otru no blakus augošajām lāsenītēm, to ar oranžo plazmodiju. Sporas negrupējas, un šoreiz arī neredz gaišākas malas, kādas bija citu paraudziņu sporām.


Ziemelmeita 26.marts, 23:30

Paldies,Uldi. Un atkal savādāka dziesma, ne tā, ko zinu. Bet vai tur nav vēl kāda putna balss, jeb zīlīte ir tik daudzbalsīga vokāliste.


roosaluristaja 26.marts, 23:05

Tā, kas dzied, ir lielā zīlīte


Ziemelmeita 26.marts, 22:08

Paldies,Uģi.


felsi 26.marts, 19:32

Skaidri, nobildēt problēmas:)


Osis 26.marts, 19:29

Paldies Uldi un Artur!


Ziemelmeita 26.marts, 19:23

Paldies,Julita,izlabošu.


dziedava 26.marts, 19:22

Galiņi noliekti uz vienu pusi, vajadzētu būt D.scoparium


angel 26.marts, 18:46

Paldies!


zane_ernstreite 26.marts, 18:28

Re, tomēr nav tik slikti ar mani, biju domājusi pareizi )) Paldies, Edgar!


dziedava 26.marts, 18:11

Iveta, taisnība, jāpēta. Es arī uzzināju par varietāti tikai pēc 2023. gada gļotsēņu kongresa Igaunijā, kur Evita ievāca nenobriedušu gļotsēni, par kuru neviens nevarējām saprast, kas tā ir. Daļu paņēmu es, daļu uz Norvēģiju aizveda Edvīns. Nobriedušāka sāka mazliet izskatīties pēc lāsenītes, bet līdz galam nenobrieda, tāpēc mikroskopējām. Tad arī Edvīns izteica hipotēzi, ka varētu būt šī suga un šī varietāte. Es biju mikroskopējusi pirms tam un hipotētiski noteicu tikai līdz tai pašai sugai. Tad arī radās intriga par varietāti. Iepriekš Latvijā šī suga ir mikroskopēta, bet pētīta tikai tiktāl, lai apstiprinātu sugu, līdz ar to sporām liela vērība netika pievērsta, tie foto nav labā kvalitātē. Bet vākumi ir, kaut kad būs jāpēta :)


ekologs 26.marts, 17:55

Cekuldūkuris (Podiceps cristatus) :)


adata 26.marts, 17:53

Tad jau pastāv varbūtība, ka mikroskopējot daudzām varētu atklāties šī varietāte.


ivars 26.marts, 16:14

Es pat teiktu, ka viņi tā dara samērā bieži, Māri.


mufunja 26.marts, 15:05

Mēģināšu atrast veselus :)


dziedava 26.marts, 14:30

O, kolumella kājas galā izcila! :)) Bet sporām svarīgi saprast, vai ir tumšāku kārpu grupas, vai nav, citādi droši noteikt ir riskani. Vēlāk vēl papētīšu variantus, bet šobrīd man nav laika nopietni iedziļināties, ir visādi citi steidzami darbi tuvākā laikā.


mufunja 26.marts, 14:19

Paldies Julita. Es nofotografēju kāju, bet es nevaru saprast. Un ar sporām tas ir patiešām slikti.:(


MJz 26.marts, 13:37

Es ar liktu uz lauku cīruli. Esmu savām acīm redzējis, kā lauku cīrulis starp tipisku dziesmu pa vidu uzlaiž pļavu tilbīti.


dziedava 26.marts, 13:23

Skaidri redzēji, ka divi pavedieni? Vienīgajā foto man izskatās vairāk, bet labi redzams nav. Ja redzēji skaidri, tad ok.


IlzeP 26.marts, 13:16

Tipisks uztraukuma sauciens


roosaluristaja 26.marts, 13:08

Šī gan manuprāt īsti neskaitās dziesma, bet O.K.


Ziemelmeita 26.marts, 12:37

Paldies,Ilze.


felsi 26.marts, 12:26

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 26.marts, 12:10

Tādus galīgi sapelējušus grūti droši noteikt :(. Tur jau jāredz sporām - vai tur ir dīgšanas pora? (apkārtējā sporas gredzenā tāds kā caurums) Tādām sabojātām sporām to gandrīz neiespējami redzēt :(. Physarum globuliferum sporām jābūt ar tumšāku kārpu grupām, to te arī nevar saskatīt - ir vai nav. Un vēl svarīgi saskatīt kātiņa galā kolumellu, kas ir kā konuss: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=25073 Es tik vecas, sapelējušas pati vairs nemikroskopēju, jo sarežģīti visu vajadzīgo redzēt. Ne vienmēr vispār to var.


mufunja 26.marts, 12:02

Var būt Physarum globuliferum ?


ivars 26.marts, 11:03

Lauku cīrulis varbūt?


roosaluristaja 26.marts, 10:56

Par augiem es, protams, nejūtos tika kompetents kā par sēnēm vai putniem, bet datubāzē ir gan Pulmonaria officinalis, gan Pulmonaria obscura. Vai tad tas nav viens un tas pats?


mufunja 26.marts, 10:43

Paldies Edgars.Diemžēl es viņus nesaprotu. Ieliku statistikai.:)


gudgalf 26.marts, 10:28

Kau kā pašam tomēr liekas, ka drīzāk dziesmas beigas zaļžubītei nevis lielā tilbīte.


paliec 26.marts, 10:15

vispār jau attēlos ir redzami divi dzīvnieki, no kuriem neviens nav zirneklis. sarkanais labi redzamais lopiņš ir viena no augsnes ērcēm, bet kukainis, kas saplūst ar fonu ir kaut kāda kolembola jeb lēcaste.


VijaS 26.marts, 09:41

Nākamais plāna punkts :). Tas bija tas paraudziņš, kuru ilgi nevarēju atrast, nesen ieraudzīju citā kastē, meklējot kaut ko citu.


dziedava 26.marts, 09:25

Vija, otra plazmodija augļķermeņi Tev arī ir mikroskopēti? Sugas aprakstā (sākotnēji tā bija izdalīta kā suga) minēts, ka plazmodija krāsa nav zināma.


VijaS 26.marts, 09:01

Uz blakus priedēm, kādu divu metru attālumā, bija viens oranžs un viens dzeltens plazmodijs, abi attīstījās par lāsenītēm. Ievācu abus tīri intereses pēc, ar domu, varbūt kādreiz sanāks salīdzināt, vai bez plazmodija krāsas ir vēl kādas atšķirības. Par varietātēm tad nemaz nenojautu. Protams, lai apgalvotu, ka no plazmodija krāsas var noteikt, kura varietāte tā ir, vēl būs jāvāc paraudziņi un jāskatās, vai tiešām vienmēr ir korelācija. Pagaidām tas ir tikai tā, piefiksēts savai zināšanai.


IlzeP 26.marts, 08:36

Pievienoju sarakstam


adata 26.marts, 07:39

Vai šīs jau pēc ārējā skata izskatās citādi, ja ienāca prātā mikroskopēt?


Toms Čakars 25.marts, 22:58

Paldies!


Ziemelmeita 25.marts, 22:19

Paldies,Ansi. Man tāda doma ienāca prātā, bet īsti pārliecība neradās.


Ansis 25.marts, 21:12

Vai vilkmēlei arī piezemes lapas nav plikas kā skābenēm? Šīs izskatās matainas, kā mauragai.


Ansis 25.marts, 21:03

Tā esot sēne - Coprinellus domesticus.


felsi 25.marts, 20:21

Pievienoju mikroskopiju.


Inese_Plume 25.marts, 19:41

Paldies, Uldi! Šī kopā ar meža pīli gan atlidoja, gan aizlidoja


IlzeP 25.marts, 18:23

Baltā?


MJz 25.marts, 18:03

Bez plašām papildziņām, maz ticams. Biotops neatbilst.


Ziemelmeita 25.marts, 14:22

Tapēc jau apjuku, neko jēdzīgu nevarēju izdomāt. Ja aug uz arī uz citiem kokiem ne tikai uz ozola, tad skaidrs. Līdz šim nebiju sastapusi uz cita koka.


roosaluristaja 25.marts, 14:06

Vizuāli manuprāt ļoti atbilst H.rubiginosa. Šī suga retos gadījumos varot augt arī uz citiem lapu kokiem. Chondrostereum purpureum tas noteikti nav un kaut kādi citi varianti, kas tas varētu būt, man nenāk prātā.


marsancija 25.marts, 13:30

Paldies, Evita!


Ziemelmeita 25.marts, 13:24

Bet tas koks nebija ozols. Pēc mizas drīzāk kāda blīgzna.


roosaluristaja 25.marts, 12:36

Pēc aplikācijas domām tā ir ozolu brūnvārcene. Turklāt viņa to piedāvā kā vienīgo variantu. Tādos gadījumos viņas viedoklis gandrīz 100%


roosaluristaja 25.marts, 12:18

Dīķa vardes ir zaļganas


VijaS 25.marts, 10:54

Paldies, Evita! Līdz skrajlapei es biju tikusi pareizi :)


finesse 25.marts, 10:44

Paldies, Andri un Kārli, kopā būs noskaidrots, jā izklausās pēc slokas :)


dekants 25.marts, 09:51

Tā būs sloka


mufunja 25.marts, 07:57

Es atradu viņu kājas :):)


mufunja 25.marts, 07:55

Paskatījos aprakstu. Ārēji ļoti līdzīgi.Tikai strīdi mulsina. Man vēl jāpaskatās.


Arnis2 25.marts, 07:18

Paldies, biju paviršs.


finesse 24.marts, 23:27

nē, noklausījos visus iespējamos putnus iekš putni.lv ar līkiem un dažāda garuma knābjiem, arī xeno canto, bet neatradu tādu flight call.


asaris 24.marts, 23:23

Mērkaziņa? http://www.putni.lv/galgal.htm


Irbe 24.marts, 23:00

Fotogrāfijā zosis


Irbe 24.marts, 22:51

It kā baltvēderi


dziedava 24.marts, 21:54

Oho!! Tā gan interesanta! Viena versija Physarum decipiens, bet neesmu droša.


marsancija 24.marts, 21:35

Nu, līdz mikroskopijai man vēl tālu:) Paldies!


dziedava 24.marts, 21:23

Mikroskopiskie pētījumi šīm divām sugām vēl nav radījuši sajūtu, ka uz aci droši atšķiramas. Varbūt ar laiku.


Ansis 24.marts, 21:15

Daugavpils saraksta veidotājas tika informētas. Par viņu darba spējām neradās labs priekšstats.


marsancija 24.marts, 20:47

Paldies, Julita, par sūnu noteikšanu, bet arī šeit vajadzīga Tava palīdzība!


Ziemelmeita 24.marts, 20:46

Vai šis nav saistīts ar kukaińu pasauli?


IlzeP 24.marts, 20:29

Ļoti jauks komentārs Uldim izdevies, būs jāiekopē kaut kur vēsturei :)


Ziemelmeita 24.marts, 20:05

Paldies,Artur un Uģi. Pa ziemu piemirsies.


Ziemelmeita 24.marts, 20:02

Paldies,Julita.


marsancija 24.marts, 19:37

Kas šādi pārveido baltalkšņa jaunos dzinumus?


marsancija 24.marts, 18:55

Pūkainā zemzālīte (Luzula pilosa).


adata 24.marts, 18:25

2023.gada augusta vētrā viens stumbrs pagalam.


roosaluristaja 24.marts, 17:45

Jā, droši vien, ka ir


Kiwi 24.marts, 17:17

Uldi, paldies par labojumu! Piefiksēju, ka nepareizi uzspiedās. Vai nebūs nektrija?


roosaluristaja 24.marts, 16:46

Tā kā piezīmēs rakstīts "DA virz", tad ticams, ka ne tur pirksts aplikācijā iebakstījās.


Rolis 24.marts, 16:35

80 zosis nositušās vēja turbīnās?! Šis izskatās būs pirmais gadījums pasaulē tik masveidīgai zosu sadursmei ar vēja elektrostacijām... Pie tam vietā, kur to nav...


nekovārnis 24.marts, 16:30

Paldies, Uģi! :)


Ziemelmeita 24.marts, 15:30

Man izskatās savādāka, bet varbùt maldos. Noaugušas apses, gan augošie koki,gan kritalas.


roosaluristaja 24.marts, 15:26

Pleurozium schreberi varbūt. Vispār es pazīstu dažas sūnas, bet bildēs viņas bieži izskatās ļoti jocīgas.


roosaluristaja 24.marts, 15:24

Jaunībā šī ļoti parastā suga var izskatīties apmēram tā. Vispār viņa ļoti dažādi var izskatīties. Kādreiz Latvijā bijā tāds Toļiks Gorbunovs, kurš vienmēr izskatījās vienādi, gan kad bija komunists LPSR, gan, kad Saiemā sēdēja LR. Iemācies vienreiz un vienmēr atpazīsi. Ar Fomitopsis pinicola tas neiet cauri.


roosaluristaja 24.marts, 15:18

Manuprāt lielā greizkausīte.


ekologs 24.marts, 13:29

Četrplankumu melnmārīte (Exochomus quadripustulatus) :)


ekologs 24.marts, 13:26

Manuprāt Zebiekste (Mustela nivalis) :) Aste īsa un viscaur balta.


dekants 24.marts, 12:49

Ir pareizi :)


zinzin 24.marts, 11:58

Par balss atbilstību putnam neesmu pārliecinàta, bet vizuāli bija labi saredzama.


roosaluristaja 24.marts, 11:27

Tumšā nebūs. Ja mājas pīles te nav piedalījušās, tad meža pīle ar kreiso apspalvojumu


roosaluristaja 24.marts, 11:18

Piepe nebūs. Poru nav. Bet virspuse ir ļoti dīvaina. Domāju, ka Streum fasciatum (subtomentosum). Trīs reizes gāju cauri ziņojumam ar PictureThis, kamēr viņa piedāvāja šo variantu. Klasisks gadījums, kā sajaukt galvu aplikācijai.


adata 24.marts, 11:06

Jauki, un vēl aizsargājams!


adata 24.marts, 11:04

Paldies, Margarita! Tāpēc bija aizdomas, kā varbūt kas cits!


dziedava 24.marts, 10:29

Un kā minimums kā sinonīmam tam tad obligāti jāparādās arī Dabasdatos, jo oficiālajās publikācijās ir šis nosaukums un līdz šim to latviski zinātu tikai šādi - dabā bija grūti atrast vajadzīgo sugu, ja prātā tikai latviskais, ko zinu jau sen.


dziedava 24.marts, 10:27

Ansi, bet kāpēc tad tiktikko publicētajā sūnu sarakstā nav šis nosaukums?! Abos oficiāli publicētajos sūnu sarakstos ir kroklapes. Ja tas ir bijis tik nepareizs, tad vajadzēja brēku par to celt laicīgi, lai vismaz jaunajā sarakstā būtu pareizi, - neesmu tādu diskusiju nekur manījusi.


Irbe 24.marts, 10:25

Šis ir sila cīrulis


Ansis 24.marts, 09:59

Tagad vajadzētu būt īstajam nosaukumam. "Kroklape" uzskatāms par sinonīmu, kas lietots dažās publikācijās. Tas atspoguļo plaši izplatītu morfoloģisko pazīmi, kas vērojama arī citām Drepanocladus ģints sūnām, no kuras nodalīta Sanionia. Sūnas nosaukums dots par godu prūšu botāniķim Karlam Sanio, kurš bijis docents Kēnigsbergas universitātē 19.gs. otrajā pusē.


adata 24.marts, 08:44

Nu, jā. Mežirbei, cik saprotu, vajadzīgs pamatīgs meža masīvs, te tik tādas strēmeles. Lai gan biotops atbilstu- koku dažādība, brikšņi, smiltis pieejamas un strauts. Un tā neies baroties pļavā.


IlzeP 24.marts, 08:12

Pēc apraksta liekas, ka redzēta laukirbe.


adata 24.marts, 08:06

Va pēc mēsliem var atšķirt?


adata 24.marts, 08:04

Nu es tagad apjuku! Varbūt man tomēr ir laukirbe ne mežirbe? Tās ir tik līdzīgas pēc uzvedības, biotopa (abas var būt mežmalā, kas robežojas ar pļavu). Arī mēsli līdzīgi. Tā peļķe pļavā atrodas kādus 60 soļus no mežmalas, no mana skatu punkta 170 soļus. Vienīgi palika prātātā žiglais pārskrējiens, izslienoties apkārtnes vērošana un gaiša (pelēka) krūtiņa. Pārāk tālu lai redzētu "pakavu". Vai mežirbei no attāluma būtu gaiša priekšpuse?


Ziemelmeita 24.marts, 07:32

Paldies,Uldi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:29

Jā, sarkanblakts interesantu fonu atradusi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:27

Paldies,Vija.


Ziemelmeita 24.marts, 07:26

Paldies,Julita.


IlzeP 24.marts, 07:16

Jau gribēju jautāt, vai latviskajā nosaukumā nav kļūda, kamēr sapratu, ka jālasa nevis sīkas-knābīte, bet sīk-as-knābīte... Ļoti sarežģīts nosaukums.


IlzeP 24.marts, 07:13

Man iesniegtajā sarakstā kroklape ir tikai kā sinonīms. Bet latviskos nosaukumus mēs jebkurā brīdī varam/varēsim mainīt.


marsancija 23.marts, 23:45

Paldies, Uldi!


marsancija 23.marts, 23:42

Pēc biotopa grūti spriest- laukirbe vai mežirbe. Vairāk gan sliecos uz mežirbi, jo apkārtnē vien nelielas pļaviņas un izcirtumi. Pārsvarā meži un krūmāji.


Igors 23.marts, 23:20

Peļu klijāns gaiša variācija


dziedava 23.marts, 23:10

Pēc kā var pateikt, ka tā nav kādas parastākas sugas nepieaudzis eksemplārs?


pustumsa 23.marts, 22:37

Paldies. Aplikācijā neatradu.


Lemmus 23.marts, 22:28

Oho! Apsveicu! Brīnos,kā šo sugu var pamanīt un noteikt,izskatās izteikti neizteiksmīga. :))


CerambyX 23.marts, 22:16

Manuprāt, tomēr bērzu


ekologs 23.marts, 22:16

Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis) :)


nekovārnis 23.marts, 22:11

Paldies, Uģi! :)


VijaS 23.marts, 22:09

Bildē zilā vizbulīte.


dziedava 23.marts, 22:05

Nez kāpēc šai ģintij nebija īstais latviskais nosaukums, nomainīju. Ceru, ka Ornitho būs kroklapes, kā būtu jābūt.


nekovārnis 23.marts, 21:42

Tā baigi nepētīju, bet cik redzēju tik tādas apaļas/spīdīgas.


pustumsa 23.marts, 21:35

Paldies! Nepaspēju vēl noteicējā atrast. Nebiju tādu vēl manījusi.


dziedava 23.marts, 21:22

Oho, izskatās kā jaunas, t.i. šogadējās, kaut vajadzētu būt rudens sugai. Neviena saplaisājusi, ar birstošu sporu masu nebija?


Osis 23.marts, 20:52

Paldies Uģi!!!


Osis 23.marts, 20:51

Paldies Uģi!!


Irbe 23.marts, 18:02

Melnais mežastrazds M


Kiwi 23.marts, 16:16

Paldies par sugu noteikšanu, Julita!


Kiwi 23.marts, 16:15

Paldies par statusa labojumu, Uldi! Man arī pēc caunas izskatījās, bet negribēju aiztikt, suns bija jāpievaktē, lai neaiztiek.


roosaluristaja 23.marts, 15:21

Izskatās pēc caunas


ekologs 23.marts, 15:09

Izlasīju komentāru un uzspiedu uz bildes, tad arī sapratu :) :) :)


CerambyX 23.marts, 14:55

Labs fons! :D


ekologs 23.marts, 13:27

Skrejvabole nē, Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


dziedava 23.marts, 12:39

Vai var būt Hypnum pallescens?


dziedava 23.marts, 12:33

Priekš pirmā mēģinājuma ļoti labi! :) Jā, nav vienkārši dabūt nost. Reizēm ir tik daudz, ka ar adatu pabaksta un paši viegli nobirst, pat ja neredz, kur jābaksta.


mufunja 23.marts, 11:54

Paldies Julita. Es tās atradu mājās, varētu teikt nejauši. Un tie ir tik mazi, ka man bija grūtības tos atdalīt no mizas. Es nezinu, kā ar šiem strādāt.((


dziedava 23.marts, 10:33

Citreiz jāmēģina ārējo apvalku sabildēt vislielākajā tuvinājumā, jo tas ir svarīgs parametrs. Tāpat sporas vēlams samērīt vairāk un uzrakstīt no kāda līdz kādam izmēram diametrs, jo no dažiem mērījumiem grūti saprast vidējo. Līdzīgas ir Licea minima un Licea pygmaea. Tā kā es pēdējo neesmu redzējusi, tāpēc nav pārliecības, kādai tai jāizskatās. L.minima sporām tipiski jābūt 10-12 mkm, kamēr L.pygmaea - 12-13 mkm. Te pēc sporām vairāk velk uz L.pygmaea. Būtiska atšķirības pazīme šīm sugām skaitās sporu masas krāsa, ko bez pieredzes grūti saprast. L.minima sporu masai jābūt sarkanbrūnai, kamēr L.pygmaea - tumšbrūnai. Vairāk tomēr nosveros uz to, ka te nav tumšbrūna, bet drusku sarkanīga, tāpēc izšķiros par L.minima. Bet vieglāk būtu bijis, ja būtu izdarīts tas, ko rakstīju sākumā.


ekologs 23.marts, 10:30

Sugas precīzākai noteikšanai sikspārni, ja iespējams, ir jānofotografē no dažādām pusēm - seja, ausis, apakšdelmu, kažoka un ādas krāsu. Tomēr, ir sikspārņi, kurus vizuāli vien pēc fotogrāfijas atšķirt ir praktiski neiespējami. Un protams, fotogrāfēšana, sevišķi ziemošanas periodā, ir jāvēic tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu sikspārņu mieru.


ekologs 23.marts, 10:22

Brūnais garausainis (Plecotus auritus) tas nebūs. Brūnajam garausainim, kā jau nosaukums saka priekšā, ir samērā garas ausi un izteikti gareni auss radziņi. Ši būs Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii) :)


VijaS 22.marts, 23:30

Nākamā "sērija" divus gadus senākam novērojumam https://dabasdati.lv/lv/observation/a299001e56dda33e0be799aeb998f946/ 6.-8. bildes - 04.11.2023. 9.-12. bildes - 18.02.2024. 13.-15. bides - 21.03.2024.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts