Gļotsēnes 2021. gadā
Sākšu ar pašu priecīgāko – 2021. gada laikā Latvijā noteiktas 32 jaunas gļotsēņu sugas! Un 2021. gadā noteiktās jaunās sugas Latvijā atrada 12 ziņotāji!
1. attēls. 2021. gadā noteiktās 32 jaunās sugas noteikšanas secībā (katrai sugai viens kopskata un viens mikrofoto ar noteikšanai svarīgām detaļām). Mikrofoto autors – J. Kluša vai atradējs, ja atradējs ir Sandis Laime, Laima Birziņa vai Inguna Riževa.
2021. gadā noteiktās jaunās sugas noteikšanas secībā (1. att.); minēts pirmā noteiktā atraduma gads, iekavās – atradējs un vienlaikus kopskata foto autors:
1 – ķērpjveida fizāra Physarum licheniforme, 2019. (Julita Kluša),
2 – pelēkbaltā fizāra Physarum leucophaeum, 2019. (J.Kluša),
3 – dzeltenbrūnā diderma Diderma ochraceum, 2020. (J.Kluša),
4 – garozas diderma Diderma crustaceum, 2020. (J.Kluša),
5 – plaissporu fizāra Physarum ovisporum, 2020. (J.Kluša),
6 – sīkā kribrārija Cribraria microcarpa, 2020. (Sandis Laime),
7 – kapsulu badhāmija Badhamia capsulifera, 2021. (Laima Birziņa),
8 – šaubīgā trihija Trichia ambigua, 2021. (L. Birziņa),
9 – plakanā mizaine Perichaena depressa, 2021. (Inguna Riževa),
10 – graciozā cilindrīte Stemonitopsis amoena, 2020. (Evita Oļehnoviča),
11 – Dudkas aveņgļotsēne Tubifera dudkae, 2021. (J. Kluša),
12 – Ellas komatrihija Comatricha ellae, 2021. (Renāte Kaupuža),
13 – gredzenotā diderma Diderma cingulatum, 2021. (Inta Vīnšteina),
14 – kodolainā fizāra Physarum nucleatum, 2018. (J.Kluša),
15 – milzu vilkpienaine Lycogala flavofuscum, 2021. (Ginta Geida),
16 – pogveida diderma Diderma hemisphaericum, 2021. (J. Kluša),
17 – brūndobuļu lampīte Lamproderma gulielmae, 2021. (J. Kluša),
18 – dubultā fizāra Physarum bitectum, 2021. (J. Kluša),
19 – labirinta fizāra Physarum bivalve, 2021. (J. Kluša),
20 – iebrūnā diderma Diderma subviridifuscum, 2021. (Astra Kalve),
21 – koku badhāmija Badhamia affinis, 2021. (J. Kluša),
22 – didermas fizāra Physarum diderma, 2021. (J. Kluša),
23 – dzeltenā badhāmija Badhamia nitens, 2021. (S. Laime),
24 – īpašā fizāra Physarum straminipes, 2020. (Vija Sīmansone),
25 – plakanziedu diderma Diderma roanense, 2021. (J. Kluša),
26 – iesirmā lampīte Lamproderma nigrescens, 2020. (R. Kaupuža),
27 – cietā diderma Diderma chondrioderma, 2021. (J. Kluša),
28 – stingrā rūķīte Paradiacheopsis rigida, 2021. (J. Kluša),
29 – kruzuļotā fizāra Physarum gyrosum, 2021. (Andris Baroniņš),
30 – daudzveidīgā fizāra Physarum notabile, 2020. (V. Sīmansone/E. Oļehnoviča),
31 – smailā lielsporu komatrihija Comatricha tenerrima var. macrospora, 2021. (Ausma Piroga),
32 – ribainā kribrārija Cribraria costata, 2021. (J. Kluša).
Visos šaubīgajos gadījumos noteikšana saskaņota ar Norvēģijas gļotsēņu ekspertu Edvīnu Johannesenu.
Bet nu par visu pēc kārtas.
Par G. Adamonītes 2020. gada publikāciju
Īsumā atgādināšu Latvijas gļotsēņu pētniecības vēsturi. Pirmais gļotsēņu apkopojums tika publicēts 1890. gadā, tad daži publicēti pētījumi 20. gs. sākumā (1908., 1931. g.) un disertācija par gļotsēnēm Slīteres valsts rezervātā (1987. g.). 20. gs. un 21. gs. pašā sākumā bija arī nedaudzi nepublicēti vākumi, kas glabājās LU herbārijā.
21. gs. sākumā Latvijas gļotsēņu pētniecībai sadarbībā ar mikologu Edgaru Vimbu pieslēdzās Lietuvas gļotsēņu pētniece Gražina Adamonīte, kura atklāja vairākas jaunas sugas, esot Latvijā Baltijas mikologu simpozija laikā (2005. g.), kā arī apkopoja, noteica vai pārnoteica paraudziņus no LU herbārija, rezultātus publicējot (2003.-2005. g.).
Es personīgi par gļotsēnēm sāku interesēties 2010. gada rudenī, iepriekš par tām nezinot pilnīgi neko. Pakāpeniski auga gan manas zināšanas, gan arī citu ziņotāju gļotsēņu novērojumu skaits Dabasdatos.
2018. gadā iespēju robežās izpētīju literatūru par Latvijā jau noteiktām gļotsēņu sugām; tapa mans pirmais Latvijas gļotsēņu saraksts, iekļaujot gan literatūras datus, gan savus un citu Dabasdatu ziņotāju veiktos jaunu sugu atklājumus, nosakot pēc foto.
Neko nezinot par manām un Dabasdatu aktivitātēm, G. Adamonīte 2020. gada decembrī publicēja Latvijas gļotsēņu sarakstu, kurā ietvēra visas līdz tam laikam (tātad līdz 2006. gadam) literatūrā publicētās sugas, kopskaitā 108. Līdz ar to G. Adamonītes publikācija mums kļuvusi par atskaites punktu, apzinot, cik sugas esam atklājuši Dabasdatu laikā.
Un līdz ar visu šo notikumu attīstību jāņem vērā, ka ir 32 sugas, kuras atklātas līdz 2020. gada beigām, bet nav minētajā 2020. gada G. Adamonītes publikācijā (tātad atklātas tikai Dabasdatu laikā).
Salīdzinājums ar citām valstīm
2. attēls. Reģistrēto gļotsēņu sugu skaits pa valstīm (iekļautas tikai Latvijai salīdzinoši tuvākās valstis, kurās varētu būt Latvijai līdzīgākā sugu daudzveidība).
2. attēls parāda, kāpēc liels Latvijai jaunu sugu skaits neraksturo ne globālo sasilšanu (un jaunu sugu invāziju līdz ar to), ne to, ka Latvija tagad ir gļotsēņu noteikšanas lielvalsts.
Valstu sugu skaits rēķināts pēc myx.dk apkopotās informācijas pēc publicētajiem datiem (dati pēdējoreiz aktualizēti 2021. gada septembrī), ņemot vērā līdz sugai noteiktās gļotsēnes. Dati "Latvija*" ir atbilstoši mūsu tagad sastādītajam sugu sarakstam (108 sugas pēc G. Adamonītes publikācijas, 32 Dabasdatos līdz 2020. gadam un 32 Dabasdatos 2021. gadā noteiktās sugas, kopā 172), kas vēl nekur oficiāli nav publicēts. Kā redzams, pēc oficiālās statistikas Latvija minēto valstu sarakstā ir priekšpēdējā vietā, un mūsu pēdējo gadu pūliņi ļautu pakāpties vien par trim vietām uz augšu, apsteidzot Igauniju, Čehiju un Dāniju. Tā kā mēs nezinām šo valstu nepublicēto jauno sugu sarakstus, arī šis kāpums nav drošs.
Attiecīgi skaidri redzams, ka Latvijā gļotsēņu apzināšanā darba vēl ļoti daudz. Tāpat no attēla saprotams, kāpēc "jauna suga Baltijā" nav liels brīnums – neviena no trim Baltijas valstīm nav starp gļotsēņu sugu skaita līderiem. Tiesa, Lietuvā tiek gatavots publicēšanai jauns sugu saraksts, tāpēc pastāv varbūtība, ka līdz ar to varētu būt straujš Lietuvas kāpiens augšup, jo Lietuva ir Baltijas valstu līdere gļotsēņu apzināšanā.
Padarītais, kopsavilkums
Tātad, kas ir paveikts. Latvijā šobrīd noteikti 182 taksoni, no kuriem 10 tiek uzskatīti par varietātēm, bet 25 sugas joprojām zināmas tikai no literatūras. Vēl ir vismaz 6 hipotētiskas sugas, kam ir novērojumi, foto, bet kas prasītu detalizētāku pētīšanu.
Salīdzinot ar augstāk minēto G. Adamonītes 2020. gada publikāciju, kurā apkopoti līdzšinējo publikāciju dati (108 sugas), nākušas klāt 64 sugas un 7 taksoni (neskaitot publikācijā minētos taksonus, kas iekļauti kā sugu sinonīmi).
Dziedavā publicēti visi 157 Dabasdatu laikā novērotie un droši noteiktie taksoni (ar foto un aprakstu), kas pieder 39 ģintīm; publicētas arī vairākas hipotētiski noteiktas sugas. Pie katras sugas norādīts tās sastopamības biežums, vai tā ir hipotētiska suga. Vairāk nekā 140 taksoni ir ar sporu fotogrāfijām, kas sarežģītāku sugu noteikšanā ir svarīgs parametrs.
2021. gadā Dabasdatos ziņotas un noteiktas vairāk nekā 130 sugas/taksoni. Noteiktas 32 jaunas sugas Latvijā (no dažādu gadu ziņojumiem, sākot ar 2018. gadu) un 2 jauni taksoni, kas nav pamatsuga.
Jaunatklājumu 2021. gadā ir gandrīz tikpat, cik visā iepriekšējā Dabasdatu laikā kopā; tostarp nākušas klāt 15 sugas, kuras līdz šim nav publicētas nevienas Baltijas valsts sarakstā (iepriekšējā Dabasdatu periodā tādas bija piecas). Protams, "jauna suga Baltijā" jāuztver tikai šajā kontekstā (dati pēc myx.dk), jo arī mūsu jaunās sugas vēl nav publicētas un tāpēc oficiāli "neskaitās".
Noteikšanas procesa laikā tiek mainīti, precizēti sugu nosaukumi, kā arī pārnoteikti senāk noteiktie paraugi, uzlabojoties zināšanām un noteikšanas prasmēm. Pēdējā gada laikā gandrīz visu jauno sugu apstiprināšana notikusi, konsultējoties – lūdzot apstiprinājumu vai noteikšanu arī Norvēģijas gļotsēņu ekspertam Edvīnam Johannesenam.
Gļotsēņu pētniecība šī gada laikā paplašinājusies no Dabasdatiem līdz Facebook grupai "Gļotsēņu apbrīnotājiem un pētniekiem", kurā ir jau vairāk nekā 400 dalībnieku.
2021. gada pētījumi
Kopš 2020. gada, kad iegādājos mikroskopu, gļotsēņu mikroskopiskās pazīmes un savstarpēju atšķiršanu cenšos pamatīgāk apgūt pakāpeniski, skatot līdzīgu sugu grupas. 2021. gadā sanāca vairāk pievērsties fizāru kārtas (Physarales) dažādu ģinšu gļotsēnēm, tāpēc te arī vairāk jaunu sugu. Pavisam 2021. gada laikā esmu mikroskopējusi vairāk nekā 380 gļotsēņu paraudziņus.
Didermas Diderma sp. – 7 zināmajām sugām 2021. gadā klāt nākušas vēl 7 jaunas, no tām 4 jaunas Baltijā (I. Vīnšteinas, A. Kalves, J. Klušas atradumi), palikusi viena vēl neatrasta didermu suga, kas zināma tikai no literatūras datiem (Diderma cinereum).
Didermu noteikšanā svarīgākie aspekti:
* perīdija (augļķermeņa apvalka) kārtu skaits. Tipiski var būt viena vai divas;
* perīdija krāsa, struktūra (gluda, nelīdzena) un raksturīgā plaisāšana (piem., neregulāri vai kā ziedlapas);
* kapilīcijs jeb pavedieni galviņas iekšpusē – vai tie gludi, vai ar kārpām vai citādiem uzbiezinājumiem, vai zarojas, vai savstarpēji savienoti kā trepītes. Reizēm svarīga krāsa;
* kolumella (kātiņa turpinājums galviņā) – vai ir, kādā krāsā, cik liela un kādas formas;
* sporu izmērs un raksts.
3. attēls. Iebrūnā diderma Diderma subviridifuscum (1 – perīdija ārējā kārta, 2 – perīdija iekšējā kārta, kas turklāt šai sugai no iekšpuses brūngana, 3 – kolumella, kas šajā gadījumā negluda, ar izvirzījumiem). Foto: Julita Kluša
4. attēls. Iebrūnā diderma Diderma subviridifuscum – kapilīcijs un sporas (šīs sugas kapilīcijam ir savdabīgi uzbiezinājumi un pavedieni var būt savienoti ar "trepīti"). Foto: Julita Kluša
Fizāras Physarum sp. – 16 zināmajām sugām 2021. gadā klāt nāca 10 jaunas, no tām 5 varētu būt jaunas Baltijā (atrada V. Sīmansone, J. Kluša), divas apzinātas kā jaunas Dabasdatos. Kopā 26 fizāru sugas šķiet daudz, tas ir 15% no visām Latvijas gļotsēņu sugām, tomēr pasaulē šī samērā sarežģīti nosakāmā ģints sastāda pat ~20% no visām gļotsēņu sugām, tātad fizāru pētījumi jāturpina.
Noteikšanā svarīgi:
* vai ir kātiņš, kāda ir tā forma, garums un krāsa;
* augļķermeņa forma, reizēm perīdija kārtu skaits (tipiski ir viena);
* kapilīcija mezglu lielums un forma, reizēm krāsa;
* kolumellas esamība un forma;
* sporu raksts un izmērs.
Fizāru kārtas gļotsēņu sporas tipiski ir brūnas (5. att.). Visbiežāk ar vienmērīgi izvietotu smalku kārpu vai adatiņu rakstu. Ja raksts ir citādāks, tas būtiski palīdz sugas noteikšanā, tomēr pilnīgi unikāls tas ir reti, jāskata kopā ar citām pazīmēm.
5. attēls. Sporas: 1 – ar lielām, izkaisītām kārpām (Diderma floriforme), 2 – vienā pusē gaišākas (Physarum diderma), 3 – ar tumšāku kārpu grupām (Didymium minus), 4 – ar gaišu līniju pāri (Badhamia affinis), 5 – ar lauzītām gaišām līnijām (Physarum straminipes), 6 – ar kārpām, kas vietām savienotas, veidojot nepilnu tīklojumu (Badhamia lilacina). Foto: Julita Kluša
Lai labi saprastu šādas sporu raksta nianses, būtiski lietot 1000x palielinājumu ar imersijas eļļu, turklāt jāizmanto iespējami šaurs fokuss, kas labāk parāda telpiskas iezīmes.
Badhāmijas Badhamia sp. – 4 zināmajām sugām klāt nākušas trīs, viena jauna Baltijā (atrada S. Laime).
Didīmijas Didymium sp. – šogad Latvijai jaunas sugas netika atklātas, bet klāt nākusi viena 2021. gadā 1. reizi mūsu mikroskopēta suga (S. Laime/J. Kluša) un divas jaunas sugas Dabasdatos (atrda A. Piroga, J. Kluša); kopā apzinātas 9 didīmiju sugas.
Lampītes Lamproderma sp. – 2 zināmajām klāt nāca divas jaunas sugas (atrada R. Kaupuža, J. Kluša), no tām viena jauna Baltijā (R. Kaupuža).
Noteikšanai jāskata:
* kopējais garums, kājiņas garums un galviņas diametrs;
* galviņas apvalka jeb perīdija nolobīšanās raksturīgums un veids, vai paliek perīdija fragmenti un kā (piem., zem galviņas kā apkakle);
* galviņas iekšienē kapilīcija pavedienu savienojuma veids ar kolumellu, zarojums, krāsa.
Vairākas sugu grupas joprojām nav padziļināti pētītas, kaut paraudziņi ir vākti no visām sugu grupām. Vēl pētīšanu un potenciāli jaunu sugu vai atradņu klātnākšanu retākām sugām vai drošu apstiprināšanu var gaidīt šajās grupās:
* visas gļotsēņu sugas ar lielāku, plašāku izmēru augļķermeņiem (ragansviesti Fuligo sp., gļotpūpēži Reticularia sp., aveņgļotsēnes Tubifera sp., gļotsēnes Siphoptychium sp., kūlītes Symphytocarpus sp., plaispikas Amaurochaete sp., sīkači Dictydiaethalium sp.),
* arcīrijas Arcyria sp.,
* tikai daļēji pētītas komatrihijas Comatricha sp., lampītes Lamproderma sp.,
* jāturpina šokolādes gļotsēņu Stemonitis sp. un cilindrīšu Stemonitopsis sp. pētījumi, kas laika trūkuma dēļ pārtrūka pusceļā,
* jāturpina fizāru Physarum sp. pētījumi, īpaši kājainās fizāras, kas ir sarežģīti nosakāma gļotsēņu grupa,
* atkārtoti jāiet cauri trihiju Trichia sp. un hemitrihiju Hemitrichia sp. novērojumiem, jo pa šo laiku nākušas klāt jaunas zināšanas, izpratne un prasmes,
* jāturpina kribrāriju Cribraria sp. pētījumi, kas tika pātraukti, jo atradņu izrādījās būtiski vairāk, nekā sākotnēji domāts, un bija jāpievēršas arī citām sugu grupām,
* jāveic pavisam sīko gļotsēņu meklējumi un pētījumi, caurskatot citu ievākto gļotsēņu paraudziņus; te ir iespējas atrast sugas no tikai no literatūrā zināmajām (Licea, Echinostelium, Macbrideola, rūķītes Paradiacheopsis) un atklāt šajās sugu grupās arī jaunas sugas.
Darba vēl ļoti daudz!
Ja kāds manā senākā rakstā, kur aicināju piedalīties un kopā veidot gļotsēņu grāmatu, bija sapratis, ka grāmata tiks izdota gada laikā, tad tā tas noteikti nebija domāts! Kā saka – vispirms darbs, tad... grāmata. Kad būsim gļotsēnes izpētījuši tiktāl, ka būs radusies zināma skaidrība, kas tajā brīdī Latvijā jau ir apzināts, un noteikts tas, kas ir līdz tam brīdim nosakāms, tad arī varēs domāt par publikācijām. Un pirms grāmatas, iespējams, vispirms būtu jādomā par Latvijas sugu saraksta oficiālu publicēšanu. Vai tas būs pēc gada, pieciem vai 10 gadiem – to redzēsim.
Šeit ir pieejams Latvijas gļotsēņu pagaidu saraksts līdz ar katras sugas sastopamības biežumu un to sastopamību sarakstos pēc dažādiem parametriem (t.sk. publicētajos Baltijas valstu sarakstos un Lietuvas herbārijā).
Gļotsēņu sugu sastopamības biežums
Divām sugām Dabasdatos katrai ir jau vismaz 800 novērojumu (6. att.), tās tabulā atzīmēju kā ļoti bieži sastopamas.
6. attēls. Visbiežākās gļotsēnes – koksnes vilkpienaine Lycogala epidendrum (augšā) un maldinošā trihija Trichia decipiens (apakšā). Gunita Kolle novēroja maldinošās trihijas attīstību, sākot no plazmodija 2020. gada 26. oktobrī līdz pat sporu stadijai 30. decembrī. Koksnes vilkpienaines un pēdējais maldinošās trihijas foto: Inguna Riževa.
Interesanti, ka abas visbiežākās sugas ir ar noteikšanas problemātiku. Vilkpienainēm šobrīd pasaules līmenī notiek sugu revīzija, līdz ar to iespējams, ka šī ļoti bieži sastopamā suga tiks sadalīta vairākās. Savukārt maldinošajai trihijai T. decipiens ir līdzīga māsa krāterformas trihija T. crateriformis, kas atšķiras ar to, ka vāciņš noplīst pa regulāru apli un sporas vairāk kārpainas, bet realitātē ar noteikšanu nav tik vienkārši, jo gadās, ka makro pazīmes vairāk atbilst vienai, bet mikro pazīmes – otrai sugai.
Abas ļoti biežās gļotsēņu sugas kopā veido ap 20% no visiem Dabasdatu novērojumiem.
Citas bieži sastopamas gļotsēnes, kurām šobrīd Dabasdatos ir vairāk nekā 200 un mazāk par 600 novērojumiem:
* zarainā ragainīte Ceratiomyxa fruticulosa,
* porainā ragainīte Ceratiomyxa porioides,
* parastā aveņgļotsēne Tubifera ferruginosa,
* parastais (dzeltenais) ragasviests Fuligo septica (var. septica/flava),
* baltais ragasnviests Fuligo candida,
* daudzveidīgā trihija Trichia varia,
* pušķainā šokolādes gļotsēne Stemonitis axifera,
* šūnu metatrihija Metatrichia vesparia,
* nokarenā fizāra Physarum album.
Šīs 9 bieži sastopamās gļotsēņu sugas kopā aizņem ap 30% no visiem Dabasdatu novērojumiem.
Tātad no visām gļotsēnēm Latvijā tikai 11 sugas ir tādas, ko pēc pašreizējām zināšanām varētu saukt par bieži un ļoti bieži sastopamām, un tās kopā veido ap 50% no visiem gļotsēņu novērojumiem.
26 sugas ir vidēji bieži sastopamas (41-200 novērojumu), 33 – samērā retas (7-40 novērojumi). Taču gandrīz puse no visām Latvijā atklātajām sugām ir ļoti reti novērotas (1-6 atradnes), kas visas kopā veido tikai ap 2% no visiem gļotsēņu novērojumiem.
Gada jaunatklājums
Starp ļoti reti novērotajām ir arī visas šogad jaunatklātās sugas, kaut dažas pa gadu jau tikušas pie vairākām atradnēm dažādās Latvijas vietās.
Viena no tādām – iebrūnā diderma Diderma subviridifuscum, kuras stāsts lai kalpo kā ieskats Latvijas jaunatklājumos.
8. oktobrī Facebook grupā "Gļotsēņu apbrīnotājiem un pētniekiem" Astra Kalve no Valkas pagasta ieziņo fotogrāfijas ar baltu bumbuļveidīgu klājumu uz brūklenēm un jautājumu: "Vai šīs ir gļotsēnes? Atradu ceļmalas grāvī, pētot rumpučus." Uz manu pretjautājumu, vai šai potenciāli retai vai jaunai sugai ievākts paraudziņš, seko atbilde: "Tur bija pilns grāvis, ļoti daudz viņu. Paraudziņu arī paņēmu no vairākām." 13. oktobrī vākums jau mikroskopēts – jauna suga Baltijā! Sugas noteikšanu pēc foto starptautiskajā gļotsēņu grupā "Slime Mold Identification & Appreciation" apstiprināja arī Norvēģijas gļotsēņu eksperts Edvīns Johannesens, apsveikdams ar pat pasaulē visai reto sugu – pēc myx.dk apkopotiem literatūras datiem šī suga apzināta tikai 8 valstīs. Turklāt (pēc šiem datiem) Latvijas atradne Eiropā sanāk vistālākā uz ziemeļiem!
Tostarp jau 14. septembrī tajā pašā mūsu vietējā Facebook grupā Ausma Piroga ieziņojusi Nagļu pagastā atrastas balti pelēcīgas gļotsēnes ar komentāru "Nu nezinu", kuras Inguna Riževa komentējusi ar "Interesantais gals!" Ausma šogad kļuvusi par paraudziņu pastāvīgo piegādātāju, viņa arī atklājusi oriģinālu iepakošanas veidu – tualetes papīra rullītī, tam katru galu vienkārši aizspiežot ciet. Ātri un efektīvi, un paraudziņš netiek saspiests! Ausmas sūtījumu saņemu un nosaku 20. oktobrī. Arī iebrūnā diderma! Otrā noteiktā un vienlaikus senākā atrastā atradne.
7. attēls. Iebrūnā diderma Diderma subviridifuscum. Foto (no kreisās): A. Piroga, A. Kalve, J. Kluša
Vēl interesantāk, kad izrādās, ka es pati savos klejojumos Ķemeros 25. oktobrī atrodu vēl trīs savstarpēji netālas (~200 m intervālā) šīs sugas atradnes. Tā nu jaunā suga Baltijā pusotra mēneša laikā atrasta gan Vidzemē, gan Latgalē, gan uz rietumiem no Rīgas.
Jaunās Dabasdatu sugas
Tālāk par septiņām sugām, kas Latvijā bijušas jau zināmas no literatūras (publicētas G. Adamonītes 2020. gada sugu sarakstā), bet Dabasdatos ar mikroskopijas palīdzību pierādītas tikai šogad (8. att.). Savā ziņā tās ir pat interesantākas par jaunatklātajām, jo ir tikušas gaidītas, un arī paši atradumi nereti bijuši kaut kādā ziņā neparasti.
8. attēls. Jaunās Dabasdatu gļotsēņu sugas
Jaunās Dabasdatos ziņotās un pierādītās sugas (iekavās minēts pirmā Dabasdatos noteiktā paraudziņa atradēja vārds, kā arī foto autora vārds, ja tas nav (tikai) atradējs) (8 att.):
1 – pelēcīgā fizāra Physarum cinereum (Evita Veinberga) – neparasti, ka Evita to atrada uz pieneņu un kabaču lapām!
2 – nekārtnā didīmija Didymium difforme (J. Kluša) – atrasta nobirās uz kritušām lapām kopā ar jaunu sugu Latvijai – pogveida didermu Diderma hemisphaericum; neparasti, ka vēlāk atrasta arī A. Pirogas paraudziņā uz kāposta lapām;
3 – apkaklītes hemitrihija Hemitrichia calyculata (A. Baroniņš u.c., foto: I. Riževa, V. Sīmansone) – suga, kuras noteikšana izrādījās visai piņķerīga (skaidri nodalāms kātiņš no kausiņa; kausiņš ar atliektām malām, sporu diametrs dominē 6,5-7,5 mkm), jo ar līdzīgo vāles hemitrihiju H. clavata visdrīzāk veidojas arī pārejas formas, kas pēc vienām pazīmēm atbilst vairāk vienai, pēc citām – otrai sugai;
4 – vienacainā kolloderma Colloderma oculatum (I. Riževa) – aug rudeņos pēc salnām uz kritalām, kas pēc Ingunas novērojumiem apaugušas ar Gada sūnu 2021 – līklapu novelliju;
5 – Baijas didīmija Didymium bahiense (A. Piroga, foto arī J. Kluša) – atrasta uz tā paša kāposta lapām, kur minētā nekārtnā didīmija;
6 – zeltmatu fizāra Physarum flavicomum (S. Laime) – no līdzīgām fizārām atšķiras ar "zelta matiem" jeb dzeltenu kapilīciju galviņas iekšienē;
7 – ziedu diderma Diderma floriforme (J. Kluša) – atrasta ļoti slapjā vietā, augļķermeņi izskatījās traumēti, tāpēc šķita nenosakāmi; negaidīti, ka mikroskopējot sugu noteikt izrādījās viegli – pēc neparastākām sporām un sugai raksturīga kapilīcija ar uzbiezinājumiem.
Divām sugām šogad noteiktas jaunas varietātes: dzeltenzaļā trihija Trichia botrytis var. cerifera (J. Kluša) un spuraingreizā trihija Trichia contorta var. iowensis (L. Birziņa, V. Sīmansone).
Ziņošana, aktīvākie ziņotāji
Ziņojumi Dabasdatos laika gaitā kļūst arvien kvalitatīvāki – ne tikai foto, atbilstoši pieejamai tehnikai, nereti ar mērogu blakus, bet arī vietas (biotopa) apraksts un uz kā auga, – tas palīdz gan sugas noteikšanai, gan izzināšanai. Paldies!
Pēdējo gadu laikā novērota interesanta tendence – arvien biežāk kā gļotsēnes tiek ieziņotas neierastākas sēnes un citi neparastāki objekti (nevis kā agrāk – pašas gļotsēnes tika ziņotas kā sēnes vai kā nezināms objekts), un tas liecina, ka zināšanas par gļotsēņu eksistenci iet plašumā! Atliek tikai tās iemācīties pazīt.
Ņemot vērā, ka Dabas skaitīšana (kuras laikā daži "skaitītāji" aktīvi apzināja arī gļotsēnes) pamatā beidzās jau 2020. gadā, 2021. gadā biju gaidījusi strauju novērojumu skaita kritumu. Kritums ir, bet ne tik dramatisks – 2020. gadā bija 4213 novērojumi, bet 2021. gadā līdz decembra vidum – 3567, kas tāpat ir vairāk, nekā visos iepriekšējos Dabasdatu gados līdz 2019. gadam kopāņemtos. Ziņotāju skaits 2021. gadā pat audzis– 113 (2020. gadā – 101), tiesa, gandrīz puse (54) ar tikai vienu ziņojumu. Vismaz 10 novērojumi Dabasdatos 2021. gadā ir 22 ziņotājiem (9. att.).
9. attēls. Čaklākie ziņotāji 2021. gadā līdz 9. decembrim; ar sarkanu rakstīti to ziņotāju vārdi, kam 2021. gadā noteikta vismaz viena Latvijai jauna suga.
Pēc tabulas var redzēt tendenci – jo vairāk novērojumu, jo lielāka varbūtība, ka trāpās reta vai pat jauna suga. Inguna Riževa ar saviem vairāk nekā 1000 gļotsēņu novērojumiem gadā joprojām nepārspējama; pavisam šobrīd Dabasdatos viņai ir jau vairāk nekā 3200 gļotsēņu novērojumu!
Klāt jau pastāvīgajiem (vismaz otrais gads) aktīvajiem ziņotājiem šogad salīdzinoši ar citiem gadiem ievērojami lielāku gļotsēnisku aktivitāti izrādījušas arī Ieva Mārdega, Mārīte Ramša un Aija Amere.
Pilno sarakstu ar visiem 2021. gadā Dabasdatos ziņojušajiem var skatīt jau minētajā failā, kur ir gļotsēņu saraksts, tikai citā lapā – "Ziņotāji". Tabula sakārtota pēc novērojumu (ne sugu) skaita, jo sugu noteikšana ir atkarīga arī no manis – kādam izdevies vairāk/ātrāk noteikt, citam sarežģītākas sugas vēl tikai gaida noteikšanu, tāpēc mazāks sugu skaits nav iemesls ziņotāju vērtēt zemāk.
Jāatzīmē, ka šogad līdz ar intensīvu mikroskopēšanu noteikto sugu skaits būtiski audzis. 2020. gadā visvairāk noteikto sugu bija Sandim Laimem (62) un Julitai Klušai (61), Inguna Riževa ar 51 sugu bija 3. vietā. Toties 2021. gadā pat trijiem ziņotājiem sugu skaits ir lielāks par 2020. gadā lielāko sugu skaitu, S. Laimem sasniedzot 64, I. Riževai 74 un J. Klušai 100 sugas. V. Sīmansone ar 56 sugām gada laikā daudz neatpaliek, kaut Vija gļotsēnes sāka vērot tikai 2020. gadā. Ievērojams sugu skaits 2021. gadā ir arī A. Baroniņam (40) un E. Oļehnovičai (38).
Septiņi čaklākie ziņotāji nosedz apmēram 83% no visiem gļotsēņu novērojumiem, taču starp vienu vai dažus novērojumus ziņojušajiem ir ne viens vien ar ziņotu jaunu sugu Latvijā, tāpēc visu nevar vērtēt arī tikai kvantitatīvi. Jāatzīmē Laima Birziņa, Marita Krūze, Sandis Laime, un, jo īpaši šogad, Inguna Riževa un Vija Sīmansone, kas ne tikai daudz ziņo, bet arī paši nosaka mikroskopējot, atvieglojot manu noteikšanas darbu.
Vijai Sīmansonei gribu pateikt ļoti īpašu paldies par ļoti daudzajiem atkārtotajiem novērojumiem, apsekojot tās pašas atradnes un vērojot attīstību, kā arī salīdzinot gļotsēnes vienā un tajā pašā atradnē dažādos gados. Tas palīdz labāk izprast sugas, to pārmaiņas un pastāvību noteiktā teritorijā.
10. attēls. Viens no nesanākajiem Vijas Sīmansones pētījumiem ar vīnogķekaru badhāmiju Badhamia utricularis. Novērojumi veikti 31. oktobrī, 14., 19. un 21. novembrī. Foto: Vija Sīmansone
10. attēlā redzams, ka vēlā rudenī, kad ir jau samērā vēss, vismaz šīs sugas attīstība notikusi visai lēni – no plazmodija līdz augļķermeņiem 22 dienas!
Arī citi Vijas veiktie gļotsēņu attīstības vērojumi un arī augstāk minētais G. Kolles trihijas vērojums liecina, ka vēlā rudenī (aukstākā laikā) gļotsēņu attīstība varētu notikt ievērojami lēnāk, nekā vasarā vai agrā rudenī, kad ir siltāks un saulaināks un gļotsēnes nereti attīstās pat dienas laikā.
Paldies arī visiem citiem, kas devušies atkārtoti apsekot savas atradnes, lai redzētu attīstību vai varētu ievākt paraudziņu noteikšanai. Piemēram, Līga Jēka, pēc mana ieteikuma devās atpakaļ pie iepriekš tikai nofotografētās gļotsēnes, pie sevis dungojot "ikvienam roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek!", un ievāca paraudziņu, kas izrādījās viena no retajām fizārām, kam šobrīd tikai septiņas apzinātas atradnes; Līgas atradne – vistālāk Kurzemē.
Ar šo arī gribēju uzsvērt, ka vērtīgi un nozīmīgi nav tikai jauno sugu atklājumi, – patiesībā svarīgs ikvienas sugas ikviens novērojums, kas palīdz apzināt ne tikai sugas eksistenci, bet arī izplatību, sastopamību dažādās Latvijas vietās, laikos, biotopos un uz kādiem substrātiem tās sastopamas.
Gļotsēņu novērojumi pa mēnešiem
11. attēls. Gļotsēņu novērojumu skaits Dabasdatos pa mēnešiem
11. attēlā var redzēt gļotsēņu novērojumu skaitu pa mēnešiem visos gados kopā un atsevišķi 2020. un 2021. gadā, jo šie pēdēji divi gadi ir gļotsēņu novērojumiem bagātākie. Zaļā līkne parāda noteikto sugu skaitu (tas balti iekrāsots).
Tendences ir labi saskatāmas – gļotsēnes var vērot visu gadu (pat visnabadzīgākajā mēnesī – februārī – ir jau 138 novērojumi un atrastas 29 dažādas sugas!), taču visbagātākais laiks ir vasaras beigas un rudens. No augusta līdz pat novembrim katrā mēnesī atrastas vismaz 70 dažādas sugas! Vispateicīgākie mēneši dažādu sugu meklējumiem ir septembris un oktobris ar attiecīgi 95 un 108 sugām. Tie ir arī novērojumiem bagātākie mēneši kopējā statistikā – katrā vairāk nekā divi tūkstoši novērojumu.
Vēl jāliek aiz auss, ka nevajag novembri novērtēt par zemu – tajā līdz šim ir bijis mazāk novērojumu nekā jūnijā un jūlijā, toties atrasto sugu skaits – lielāks! Tātad lielākas izredzes atrast arī retumus. Un vēl jāņem vērā, ka gļotsēnēm katrai sugai ir savs raksturīgākais augšanas laiks, – vienas tipiskas pavasarim, kamēr citas novērotas tikai vēlā rudenī, tāpēc tās vērts vērot dažādos gadalaikos.
Paraudziņu sūtīšana, Latvijas Dabas muzejs
Paldies visiem, kas sūtījuši ar Omnivu vai kā citādi nogādājuši paraudziņus noteikšanai!
Papildus Dabasdatiem (kur joprojām ziņojumi ir visgaidītākie) vērtīga izrādījās arī Facebook grupa "Gļotsēņu apbrīnotājiem un pētniekiem", kuras aktīvākie dalībnieki ne tikai ziņoja par atradumiem, bet gāja arī atkārtoti, vēroja, un vajadzības gadījumā arī ievāca un man nogādāja paraudziņus. Milzīgs paldies visiem!
Facebook gļotsēņu grupas myx.lv izveides sākumā un šī gada sezonu noslēdzot grupas ietvaros tika izveidota arī foto kolāža, katram ieinteresētam dalībniekam iesūtot vienu foto. Par grupas gana augsto kvalitāti liecina fakts, ka 38 dalībnieki iesūtīja vismaz 31 sugas foto, no kurām vairāk nekā trešdaļa bija retas un divas – jaunas Latvijai.
Daļa no gan šajā, gan iepriekšējos gados vāktajiem maniem un citu iesniegtajiem paraudziņiem tika ne tikai noteikti, bet arī reģistrēti atsevišķā datubāzē, kur tika aprakstīti pēc visiem vajadzīgajiem parametriem (precīza vieta, biotops, substrāts, ievācējs un datums, noteicējs un noteikšanas datums utt.) un iesniegti glabāšanai Latvijas Dabas muzejā. Gada laikā muzejam tika sagatavoti 197 paraudziņi ar 90 taksoniem, visi mikroskopiski pārbaudīti.
Jau iepriekš minētajā failā gļotsēņu saraksta tabulā ir arī kolonna, kurā atzīmēts, kuras sugas šobrīd glabājas arī LDM herbārijā.
Ņemot vērā, ka pēdējā laikā valstī bieži mainās visādi likumi un noteikumi, šobrīd nav skaidrs, vai paraudziņu nodošana Latvijas Dabas muzejam būs iespējama arī nākamgad, bet jebkurā gadījumā gļotsēņu pētniecība turpināsies, un, ja ne kā citādi, tad veidošu tikai savu personīgo paraudziņu kolekciju. Tā kā muzejā nodotus paraudziņus dabūt uz mājām atkārtotai pētīšanai vai salīdzināšanai ir sarežģīta procedūra, tad personīgā kolekcija ar pārstāvjiem no katras sugas tiks veidota jebkurā gadījumā.
Turpināsim vērot, ziņot un noteikt redzēto!
Julita Kluša, dziedava.lv
2021-12-20
Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.