Aktīvie lietotāji: 324 Šodien ievadītie novērojumi: 401 Kopējais novērojumu skaits: 2293395
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gļotsēnes 2021. gadā
Pievienots 2021-12-20 14:50:24

Sākšu ar pašu priecīgāko 2021. gada laikā Latvijā noteiktas 32 jaunas gļotsēņu sugas! Un 2021. gadā noteiktās jaunās sugas Latvijā atrada 12 ziņotāji!

1. attēls. 2021. gadā noteiktās 32 jaunās sugas noteikšanas secībā (katrai sugai viens kopskata un viens mikrofoto ar noteikšanai svarīgām detaļām). Mikrofoto autors J. Kluša vai atradējs, ja atradējs ir Sandis Laime, Laima Birziņa vai Inguna Riževa

2021. gadā noteiktās jaunās sugas noteikšanas secībā (1. att.); minēts pirmā noteiktā atraduma gads, iekavās atradējs un vienlaikus kopskata foto autors:

1 ķērpjveida fizāra Physarum licheniforme, 2019. (Julita Kluša),
2
pelēkbaltā fizāra Physarum leucophaeum, 2019. (J.Kluša),
3 dzeltenbrūnā diderma Diderma ochraceum, 2020. (J.Kluša),
4 garozas diderma Diderma crustaceum, 2020. (J.Kluša),
5 plaissporu fizāra Physarum ovisporum, 2020. (J.Kluša),
6
sīkā kribrārija Cribraria microcarpa, 2020. (Sandis Laime),
7 kapsulu badhāmija Badhamia capsulifera, 2021. (Laima Birziņa),
8
šaubīgā trihija Trichia ambigua, 2021. (L. Birziņa),
9
plakanā mizaine Perichaena depressa, 2021. (Inguna Riževa),
10
graciozā cilindrīte Stemonitopsis amoena, 2020. (Evita Oļehnoviča),
11
Dudkas aveņgļotsēne Tubifera dudkae, 2021. (J. Kluša),
12
Ellas komatrihija Comatricha ellae, 2021. (Renāte Kaupuža),
13
gredzenotā diderma Diderma cingulatum, 2021. (Inta Vīnšteina),
14
kodolainā fizāra Physarum nucleatum, 2018. (J.Kluša),
15
milzu vilkpienaine Lycogala flavofuscum, 2021. (Ginta Geida),
16
pogveida diderma Diderma hemisphaericum, 2021. (J. Kluša),
17
brūndobuļu lampīte Lamproderma gulielmae, 2021. (J. Kluša),
18
dubultā fizāra Physarum bitectum, 2021. (J. Kluša),
19
labirinta fizāra Physarum bivalve, 2021. (J. Kluša),
20
iebrūnā diderma Diderma subviridifuscum, 2021. (Astra Kalve),
21
koku badhāmija Badhamia affinis, 2021. (J. Kluša),
22
didermas fizāra Physarum diderma, 2021. (J. Kluša),
23
dzeltenā badhāmija Badhamia nitens, 2021. (S. Laime),
24
īpašā fizāra Physarum straminipes, 2020. (Vija Sīmansone),
25
plakanziedu diderma Diderma roanense, 2021. (J. Kluša),
26
iesirmā lampīte Lamproderma nigrescens, 2020. (R. Kaupuža),
27
cietā diderma Diderma chondrioderma, 2021. (J. Kluša),
28
stingrā rūķīte Paradiacheopsis rigida, 2021. (J. Kluša),
29
kruzuļotā fizāra Physarum gyrosum, 2021. (Andris Baroniņš),
30
daudzveidīgā fizāra Physarum notabile, 2020. (V. Sīmansone/E. Oļehnoviča),
31
smailā lielsporu komatrihija Comatricha tenerrima var. macrospora, 2021. (Ausma Piroga),
32
ribainā kribrārija Cribraria costata, 2021. (J. Kluša).

Visos šaubīgajos gadījumos noteikšana saskaņota ar Norvēģijas gļotsēņu ekspertu Edvīnu Johannesenu.

Bet nu par visu pēc kārtas.

Par G. Adamonītes 2020. gada publikāciju

Īsumā atgādināšu Latvijas gļotsēņu pētniecības vēsturi. Pirmais gļotsēņu apkopojums tika publicēts 1890. gadā, tad daži publicēti pētījumi 20. gs. sākumā (1908., 1931. g.) un disertācija par gļotsēnēm Slīteres valsts rezervātā (1987. g.). 20. gs. un 21. gs. pašā sākumā bija arī nedaudzi nepublicēti vākumi, kas glabājās LU herbārijā.

21. gs. sākumā Latvijas gļotsēņu pētniecībai sadarbībā ar mikologu Edgaru Vimbu pieslēdzās Lietuvas gļotsēņu pētniece Gražina Adamonīte, kura atklāja vairākas jaunas sugas, esot Latvijā Baltijas mikologu simpozija laikā (2005. g.), kā arī apkopoja, noteica vai pārnoteica paraudziņus no LU herbārija, rezultātus publicējot (2003.-2005. g.).

Es personīgi par gļotsēnēm sāku interesēties 2010. gada rudenī, iepriekš par tām nezinot pilnīgi neko. Pakāpeniski auga gan manas zināšanas, gan arī citu ziņotāju gļotsēņu novērojumu skaits Dabasdatos.

2018. gadā iespēju robežās izpētīju literatūru par Latvijā jau noteiktām gļotsēņu sugām; tapa mans pirmais Latvijas gļotsēņu saraksts, iekļaujot gan literatūras datus, gan savus un citu Dabasdatu ziņotāju veiktos jaunu sugu atklājumus, nosakot pēc foto.

Neko nezinot par manām un Dabasdatu aktivitātēm, G. Adamonīte 2020. gada decembrī publicēja Latvijas gļotsēņu sarakstu, kurā ietvēra visas līdz tam laikam (tātad līdz 2006. gadam) literatūrā publicētās sugas, kopskaitā 108. Līdz ar to G. Adamonītes publikācija mums kļuvusi par atskaites punktu, apzinot, cik sugas esam atklājuši Dabasdatu laikā.

Un līdz ar visu šo notikumu attīstību jāņem vērā, ka ir 32 sugas, kuras atklātas līdz 2020. gada beigām, bet nav minētajā 2020. gada G. Adamonītes publikācijā (tātad atklātas tikai Dabasdatu laikā).

Salīdzinājums ar citām valstīm

2. attēls. Reģistrēto gļotsēņu sugu skaits pa valstīm (iekļautas tikai Latvijai salīdzinoši tuvākās valstis, kurās varētu būt Latvijai līdzīgākā sugu daudzveidība).

2. attēls parāda, kāpēc liels Latvijai jaunu sugu skaits neraksturo ne globālo sasilšanu (un jaunu sugu invāziju līdz ar to), ne to, ka Latvija tagad ir gļotsēņu noteikšanas lielvalsts.

Valstu sugu skaits rēķināts pēc myx.dk apkopotās informācijas pēc publicētajiem datiem (dati pēdējoreiz aktualizēti 2021. gada septembrī), ņemot vērā līdz sugai noteiktās gļotsēnes. Dati "Latvija*" ir atbilstoši mūsu tagad sastādītajam sugu sarakstam (108 sugas pēc G. Adamonītes publikācijas, 32 Dabasdatos līdz 2020. gadam un 32 Dabasdatos 2021. gadā noteiktās sugas, kopā 172), kas vēl nekur oficiāli nav publicēts. Kā redzams, pēc oficiālās statistikas Latvija minēto valstu sarakstā ir priekšpēdējā vietā, un mūsu pēdējo gadu pūliņi ļautu pakāpties vien par trim vietām uz augšu, apsteidzot Igauniju, Čehiju un Dāniju. Tā kā mēs nezinām šo valstu nepublicēto jauno sugu sarakstus, arī šis kāpums nav drošs.

Attiecīgi skaidri redzams, ka Latvijā gļotsēņu apzināšanā darba vēl ļoti daudz. Tāpat no attēla saprotams, kāpēc "jauna suga Baltijā" nav liels brīnums neviena no trim Baltijas valstīm nav starp gļotsēņu sugu skaita līderiem. Tiesa, Lietuvā tiek gatavots publicēšanai jauns sugu saraksts, tāpēc pastāv varbūtība, ka līdz ar to varētu būt straujš Lietuvas kāpiens augšup, jo Lietuva ir Baltijas valstu līdere gļotsēņu apzināšanā.

Padarītais, kopsavilkums

Tātad, kas ir paveikts. Latvijā šobrīd noteikti 182 taksoni, no kuriem 10 tiek uzskatīti par varietātēm, bet 25 sugas joprojām zināmas tikai no literatūras. Vēl ir vismaz 6 hipotētiskas sugas, kam ir novērojumi, foto, bet kas prasītu detalizētāku pētīšanu.

Salīdzinot ar augstāk minēto G. Adamonītes 2020. gada publikāciju, kurā apkopoti līdzšinējo publikāciju dati (108 sugas), nākušas klāt 64 sugas un 7 taksoni (neskaitot publikācijā minētos taksonus, kas iekļauti kā sugu sinonīmi).

Dziedavā publicēti visi 157 Dabasdatu laikā novērotie un droši noteiktie taksoni (ar foto un aprakstu), kas pieder 39 ģintīm; publicētas arī vairākas hipotētiski noteiktas sugas. Pie katras sugas norādīts tās sastopamības biežums, vai tā ir hipotētiska suga. Vairāk nekā 140 taksoni ir ar sporu fotogrāfijām, kas sarežģītāku sugu noteikšanā ir svarīgs parametrs.

2021. gadā Dabasdatos ziņotas un noteiktas vairāk nekā 130 sugas/taksoni. Noteiktas 32 jaunas sugas Latvijā (no dažādu gadu ziņojumiem, sākot ar 2018. gadu) un 2 jauni taksoni, kas nav pamatsuga.

Jaunatklājumu 2021. gadā ir gandrīz tikpat, cik visā iepriekšējā Dabasdatu laikā kopā; tostarp nākušas klāt 15 sugas, kuras līdz šim nav publicētas nevienas Baltijas valsts sarakstā (iepriekšējā Dabasdatu periodā tādas bija piecas). Protams, "jauna suga Baltijā" jāuztver tikai šajā kontekstā (dati pēc myx.dk), jo arī mūsu jaunās sugas vēl nav publicētas un tāpēc oficiāli "neskaitās".

Noteikšanas procesa laikā tiek mainīti, precizēti sugu nosaukumi, kā arī pārnoteikti senāk noteiktie paraugi, uzlabojoties zināšanām un noteikšanas prasmēm. Pēdējā gada laikā gandrīz visu jauno sugu apstiprināšana notikusi, konsultējoties lūdzot apstiprinājumu vai noteikšanu arī Norvēģijas gļotsēņu ekspertam Edvīnam Johannesenam.

Gļotsēņu pētniecība šī gada laikā paplašinājusies no Dabasdatiem līdz Facebook grupai "Gļotsēņu apbrīnotājiem un pētniekiem", kurā ir jau vairāk nekā 400 dalībnieku.

2021. gada pētījumi

Kopš 2020. gada, kad iegādājos mikroskopu, gļotsēņu mikroskopiskās pazīmes un savstarpēju atšķiršanu cenšos pamatīgāk apgūt pakāpeniski, skatot līdzīgu sugu grupas. 2021. gadā sanāca vairāk pievērsties fizāru kārtas (Physarales) dažādu ģinšu gļotsēnēm, tāpēc te arī vairāk jaunu sugu. Pavisam 2021. gada laikā esmu mikroskopējusi vairāk nekā 380 gļotsēņu paraudziņus.

Didermas Diderma sp. 7 zināmajām sugām 2021. gadā klāt nākušas vēl 7 jaunas, no tām 4 jaunas Baltijā (I. Vīnšteinas, A. Kalves, J. Klušas atradumi), palikusi viena vēl neatrasta didermu suga, kas zināma tikai no literatūras datiem (Diderma cinereum).

Didermu noteikšanā svarīgākie aspekti:

* perīdija (augļķermeņa apvalka) kārtu skaits. Tipiski var būt viena vai divas;
* perīdija krāsa, struktūra (gluda, nelīdzena) un raksturīgā plaisāšana (piem., neregulāri vai kā ziedlapas);
* kapilīcijs jeb pavedieni galviņas iekšpusē
vai tie gludi, vai ar kārpām vai citādiem uzbiezinājumiem, vai zarojas, vai savstarpēji savienoti kā trepītes. Reizēm svarīga krāsa;
* kolumella (kātiņa turpinājums galviņā)
vai ir, kādā krāsā, cik liela un kādas formas;
* sporu izmērs un raksts.


3. attēls. Iebrūnā diderma Diderma subviridifuscum (1
perīdija ārējā kārta, 2 perīdija iekšējā kārta, kas turklāt šai sugai no iekšpuses brūngana, 3 kolumella, kas šajā gadījumā negluda, ar izvirzījumiem). Foto: Julita Kluša


4. attēls. Iebrūnā diderma Diderma subviridifuscum
kapilīcijs un sporas (šīs sugas kapilīcijam ir savdabīgi uzbiezinājumi un pavedieni var būt savienoti ar "trepīti"). Foto: Julita Kluša

Fizāras Physarum sp. 16 zināmajām sugām 2021. gadā klāt nāca 10 jaunas, no tām 5 varētu būt jaunas Baltijā (atrada V. Sīmansone, J. Kluša), divas apzinātas kā jaunas Dabasdatos. Kopā 26 fizāru sugas šķiet daudz, tas ir 15% no visām Latvijas gļotsēņu sugām, tomēr pasaulē šī samērā sarežģīti nosakāmā ģints sastāda pat ~20% no visām gļotsēņu sugām, tātad fizāru pētījumi jāturpina.

Noteikšanā svarīgi:

* vai ir kātiņš, kāda ir tā forma, garums un krāsa;
* augļķermeņa forma, reizēm perīdija kārtu skaits (tipiski ir viena);
* kapilīcija mezglu lielums un forma, reizēm krāsa;
* kolumellas esamība un forma;
* sporu raksts un izmērs.

Fizāru kārtas gļotsēņu sporas tipiski ir brūnas (5. att.). Visbiežāk ar vienmērīgi izvietotu smalku kārpu vai adatiņu rakstu. Ja raksts ir citādāks, tas būtiski palīdz sugas noteikšanā, tomēr pilnīgi unikāls tas ir reti, jāskata kopā ar citām pazīmēm.


5. attēls. Sporas: 1
ar lielām, izkaisītām kārpām (Diderma floriforme), 2 vienā pusē gaišākas (Physarum diderma), 3 ar tumšāku kārpu grupām (Didymium minus), 4 ar gaišu līniju pāri (Badhamia affinis), 5 ar lauzītām gaišām līnijām (Physarum straminipes), 6 ar kārpām, kas vietām savienotas, veidojot nepilnu tīklojumu (Badhamia lilacina). Foto: Julita Kluša

Lai labi saprastu šādas sporu raksta nianses, būtiski lietot 1000x palielinājumu ar imersijas eļļu, turklāt jāizmanto iespējami šaurs fokuss, kas labāk parāda telpiskas iezīmes.

Badhāmijas Badhamia sp. 4 zināmajām sugām klāt nākušas trīs, viena jauna Baltijā (atrada S. Laime).

Didīmijas Didymium sp. šogad Latvijai jaunas sugas netika atklātas, bet klāt nākusi viena 2021. gadā 1. reizi mūsu mikroskopēta suga (S. Laime/J. Kluša) un divas jaunas sugas Dabasdatos (atrda A. Piroga, J. Kluša); kopā apzinātas 9 didīmiju sugas.

Lampītes Lamproderma sp. 2 zināmajām klāt nāca divas jaunas sugas (atrada R. Kaupuža, J. Kluša), no tām viena jauna Baltijā (R. Kaupuža).

Noteikšanai jāskata:

* kopējais garums, kājiņas garums un galviņas diametrs;
* galviņas apvalka jeb perīdija nolobīšanās raksturīgums un veids, vai paliek perīdija fragmenti un kā (piem., zem galviņas kā apkakle);
* galviņas iekšienē kapilīcija pavedienu savienojuma veids ar kolumellu, zarojums, krāsa.

Vairākas sugu grupas joprojām nav padziļināti pētītas, kaut paraudziņi ir vākti no visām sugu grupām. Vēl pētīšanu un potenciāli jaunu sugu vai atradņu klātnākšanu retākām sugām vai drošu apstiprināšanu var gaidīt šajās grupās:

* visas gļotsēņu sugas ar lielāku, plašāku izmēru augļķermeņiem (ragansviesti Fuligo sp., gļotpūpēži Reticularia sp., aveņgļotsēnes Tubifera sp., gļotsēnes Siphoptychium sp., kūlītes Symphytocarpus sp., plaispikas Amaurochaete sp., sīkači Dictydiaethalium sp.),
* arcīrijas Arcyria sp.,
* tikai daļēji pētītas komatrihijas Comatricha sp., lampītes Lamproderma sp.,
* jāturpina šokolādes gļotsēņu Stemonitis sp. un cilindrīšu Stemonitopsis sp. pētījumi, kas laika trūkuma dēļ pārtrūka pusceļā,
* jāturpina fizāru Physarum sp. pētījumi, īpaši kājainās fizāras, kas ir sarežģīti nosakāma gļotsēņu grupa,
* atkārtoti jāiet cauri trihiju Trichia sp. un hemitrihiju Hemitrichia sp. novērojumiem, jo pa šo laiku nākušas klāt jaunas zināšanas, izpratne un prasmes,
* jāturpina kribrāriju Cribraria sp. pētījumi, kas tika pātraukti, jo atradņu izrādījās būtiski vairāk, nekā sākotnēji domāts, un bija jāpievēršas arī citām sugu grupām,
* jāveic pavisam sīko gļotsēņu meklējumi un pētījumi, caurskatot citu ievākto gļotsēņu paraudziņus; te ir iespējas atrast sugas no tikai no literatūrā zināmajām (Licea, Echinostelium, Macbrideola, rūķītes Paradiacheopsis) un atklāt šajās sugu grupās arī jaunas sugas.

Darba vēl ļoti daudz!

Ja kāds manā senākā rakstā, kur aicināju piedalīties un kopā veidot gļotsēņu grāmatu, bija sapratis, ka grāmata tiks izdota gada laikā, tad tā tas noteikti nebija domāts! Kā saka vispirms darbs, tad... grāmata. Kad būsim gļotsēnes izpētījuši tiktāl, ka būs radusies zināma skaidrība, kas tajā brīdī Latvijā jau ir apzināts, un noteikts tas, kas ir līdz tam brīdim nosakāms, tad arī varēs domāt par publikācijām. Un pirms grāmatas, iespējams, vispirms būtu jādomā par Latvijas sugu saraksta oficiālu publicēšanu. Vai tas būs pēc gada, pieciem vai 10 gadiem to redzēsim.

Šeit ir pieejams Latvijas gļotsēņu pagaidu saraksts līdz ar katras sugas sastopamības biežumu un to sastopamību sarakstos pēc dažādiem parametriem (t.sk. publicētajos Baltijas valstu sarakstos un Lietuvas herbārijā).

Gļotsēņu sugu sastopamības biežums

Divām sugām Dabasdatos katrai ir jau vismaz 800 novērojumu (6. att.), tās tabulā atzīmēju kā ļoti bieži sastopamas.


6. attēls. Visbiežākās gļotsēnes
koksnes vilkpienaine Lycogala epidendrum (augšā) un maldinošā trihija Trichia decipiens (apakšā). Gunita Kolle novēroja maldinošās trihijas attīstību, sākot no plazmodija 2020. gada 26. oktobrī līdz pat sporu stadijai 30. decembrī. Koksnes vilkpienaines un pēdējais maldinošās trihijas foto: Inguna Riževa.

Interesanti, ka abas visbiežākās sugas ir ar noteikšanas problemātiku. Vilkpienainēm šobrīd pasaules līmenī notiek sugu revīzija, līdz ar to iespējams, ka šī ļoti bieži sastopamā suga tiks sadalīta vairākās. Savukārt maldinošajai trihijai T. decipiens ir līdzīga māsa krāterformas trihija T. crateriformis, kas atšķiras ar to, ka vāciņš noplīst pa regulāru apli un sporas vairāk kārpainas, bet realitātē ar noteikšanu nav tik vienkārši, jo gadās, ka makro pazīmes vairāk atbilst vienai, bet mikro pazīmes otrai sugai.

Abas ļoti biežās gļotsēņu sugas kopā veido ap 20% no visiem Dabasdatu novērojumiem.

Citas bieži sastopamas gļotsēnes, kurām šobrīd Dabasdatos ir vairāk nekā 200 un mazāk par 600 novērojumiem:

* zarainā ragainīte Ceratiomyxa fruticulosa,
* porainā ragainīte Ceratiomyxa porioides,
* parastā aveņgļotsēne Tubifera ferruginosa,
* parastais (dzeltenais) ragasviests Fuligo septica (var. septica/flava),
* baltais ragasnviests Fuligo candida,
* daudzveidīgā trihija Trichia varia,
* pušķainā šokolādes gļotsēne Stemonitis axifera,
* šūnu metatrihija Metatrichia vesparia,
* nokarenā fizāra Physarum album.

Šīs 9 bieži sastopamās gļotsēņu sugas kopā aizņem ap 30% no visiem Dabasdatu novērojumiem.

Tātad no visām gļotsēnēm Latvijā tikai 11 sugas ir tādas, ko pēc pašreizējām zināšanām varētu saukt par bieži un ļoti bieži sastopamām, un tās kopā veido ap 50% no visiem gļotsēņu novērojumiem.

26 sugas ir vidēji bieži sastopamas (41-200 novērojumu), 33 samērā retas (7-40 novērojumi). Taču gandrīz puse no visām Latvijā atklātajām sugām ir ļoti reti novērotas (1-6 atradnes), kas visas kopā veido tikai ap 2% no visiem gļotsēņu novērojumiem.

Gada jaunatklājums

Starp ļoti reti novērotajām ir arī visas šogad jaunatklātās sugas, kaut dažas pa gadu jau tikušas pie vairākām atradnēm dažādās Latvijas vietās.

Viena no tādām iebrūnā diderma Diderma subviridifuscum, kuras stāsts lai kalpo kā ieskats Latvijas jaunatklājumos.

8. oktobrī Facebook grupā "Gļotsēņu apbrīnotājiem un pētniekiem" Astra Kalve no Valkas pagasta ieziņo fotogrāfijas ar baltu bumbuļveidīgu klājumu uz brūklenēm un jautājumu: "Vai šīs ir gļotsēnes? Atradu ceļmalas grāvī, pētot rumpučus." Uz manu pretjautājumu, vai šai potenciāli retai vai jaunai sugai ievākts paraudziņš, seko atbilde: "Tur bija pilns grāvis, ļoti daudz viņu. Paraudziņu arī paņēmu no vairākām." 13. oktobrī vākums jau mikroskopēts jauna suga Baltijā! Sugas noteikšanu pēc foto starptautiskajā gļotsēņu grupā "Slime Mold Identification & Appreciation" apstiprināja arī Norvēģijas gļotsēņu eksperts Edvīns Johannesens, apsveikdams ar pat pasaulē visai reto sugu pēc myx.dk apkopotiem literatūras datiem šī suga apzināta tikai 8 valstīs. Turklāt (pēc šiem datiem) Latvijas atradne Eiropā sanāk vistālākā uz ziemeļiem!

Tostarp jau 14. septembrī tajā pašā mūsu vietējā Facebook grupā Ausma Piroga ieziņojusi Nagļu pagastā atrastas balti pelēcīgas gļotsēnes ar komentāru "Nu nezinu", kuras Inguna Riževa komentējusi ar "Interesantais gals!" Ausma šogad kļuvusi par paraudziņu pastāvīgo piegādātāju, viņa arī atklājusi oriģinālu iepakošanas veidu tualetes papīra rullītī, tam katru galu vienkārši aizspiežot ciet. Ātri un efektīvi, un paraudziņš netiek saspiests! Ausmas sūtījumu saņemu un nosaku 20. oktobrī. Arī iebrūnā diderma! Otrā noteiktā un vienlaikus senākā atrastā atradne.


7. attēls. Iebrūnā diderma Diderma subviridifuscum. Foto (no kreisās): A. Piroga, A. Kalve, J. Kluša

Vēl interesantāk, kad izrādās, ka es pati savos klejojumos Ķemeros 25. oktobrī atrodu vēl trīs savstarpēji netālas (~200 m intervālā) šīs sugas atradnes. Tā nu jaunā suga Baltijā pusotra mēneša laikā atrasta gan Vidzemē, gan Latgalē, gan uz rietumiem no Rīgas.

Jaunās Dabasdatu sugas

Tālāk par septiņām sugām, kas Latvijā bijušas jau zināmas no literatūras (publicētas G. Adamonītes 2020. gada sugu sarakstā), bet Dabasdatos ar mikroskopijas palīdzību pierādītas tikai šogad (8. att.). Savā ziņā tās ir pat interesantākas par jaunatklātajām, jo ir tikušas gaidītas, un arī paši atradumi nereti bijuši kaut kādā ziņā neparasti.


8. attēls. Jaunās Dabasdatu gļotsēņu sugas

Jaunās Dabasdatos ziņotās un pierādītās sugas (iekavās minēts pirmā Dabasdatos noteiktā paraudziņa atradēja vārds, kā arī foto autora vārds, ja tas nav (tikai) atradējs) (8 att.):

1 pelēcīgā fizāra Physarum cinereum (Evita Veinberga) neparasti, ka Evita to atrada uz pieneņu un kabaču lapām!
2
nekārtnā didīmija Didymium difforme (J. Kluša) atrasta nobirās uz kritušām lapām kopā ar jaunu sugu Latvijai pogveida didermu Diderma hemisphaericum; neparasti, ka vēlāk atrasta arī A. Pirogas paraudziņā uz kāposta lapām;
3
apkaklītes hemitrihija Hemitrichia calyculata (A. Baroniņš u.c., foto: I. Riževa, V. Sīmansone) suga, kuras noteikšana izrādījās visai piņķerīga (skaidri nodalāms kātiņš no kausiņa; kausiņš ar atliektām malām, sporu diametrs dominē 6,5-7,5 mkm), jo ar līdzīgo vāles hemitrihiju H. clavata visdrīzāk veidojas arī pārejas formas, kas pēc vienām pazīmēm atbilst vairāk vienai, pēc citām otrai sugai;
4
vienacainā kolloderma Colloderma oculatum (I. Riževa) aug rudeņos pēc salnām uz kritalām, kas pēc Ingunas novērojumiem apaugušas ar Gada sūnu 2021 līklapu novelliju;
5
Baijas didīmija Didymium bahiense (A. Piroga, foto arī J. Kluša) atrasta uz tā paša kāposta lapām, kur minētā nekārtnā didīmija;
6
zeltmatu fizāra Physarum flavicomum (S. Laime) no līdzīgām fizārām atšķiras ar "zelta matiem" jeb dzeltenu kapilīciju galviņas iekšienē;
7
ziedu diderma Diderma floriforme (J. Kluša) atrasta ļoti slapjā vietā, augļķermeņi izskatījās traumēti, tāpēc šķita nenosakāmi; negaidīti, ka mikroskopējot sugu noteikt izrādījās viegli pēc neparastākām sporām un sugai raksturīga kapilīcija ar uzbiezinājumiem.

Divām sugām šogad noteiktas jaunas varietātes: dzeltenzaļā trihija Trichia botrytis var. cerifera (J. Kluša) un spuraingreizā trihija Trichia contorta var. iowensis (L. Birziņa, V. Sīmansone).

Ziņošana, aktīvākie ziņotāji

Ziņojumi Dabasdatos laika gaitā kļūst arvien kvalitatīvāki ne tikai foto, atbilstoši pieejamai tehnikai, nereti ar mērogu blakus, bet arī vietas (biotopa) apraksts un uz kā auga, tas palīdz gan sugas noteikšanai, gan izzināšanai. Paldies!

Pēdējo gadu laikā novērota interesanta tendence arvien biežāk kā gļotsēnes tiek ieziņotas neierastākas sēnes un citi neparastāki objekti (nevis kā agrāk pašas gļotsēnes tika ziņotas kā sēnes vai kā nezināms objekts), un tas liecina, ka zināšanas par gļotsēņu eksistenci iet plašumā! Atliek tikai tās iemācīties pazīt.

Ņemot vērā, ka Dabas skaitīšana (kuras laikā daži "skaitītāji" aktīvi apzināja arī gļotsēnes) pamatā beidzās jau 2020. gadā, 2021. gadā biju gaidījusi strauju novērojumu skaita kritumu. Kritums ir, bet ne tik dramatisks 2020. gadā bija 4213 novērojumi, bet 2021. gadā līdz decembra vidum 3567, kas tāpat ir vairāk, nekā visos iepriekšējos Dabasdatu gados līdz 2019. gadam kopāņemtos. Ziņotāju skaits 2021. gadā pat audzis 113 (2020. gadā 101), tiesa, gandrīz puse (54) ar tikai vienu ziņojumu. Vismaz 10 novērojumi Dabasdatos 2021. gadā ir 22 ziņotājiem (9. att.).


9. attēls. Čaklākie ziņotāji 2021. gadā līdz 9. decembrim; ar sarkanu rakstīti to ziņotāju vārdi, kam 2021. gadā noteikta vismaz viena Latvijai jauna suga.

Pēc tabulas var redzēt tendenci jo vairāk novērojumu, jo lielāka varbūtība, ka trāpās reta vai pat jauna suga. Inguna Riževa ar saviem vairāk nekā 1000 gļotsēņu novērojumiem gadā joprojām nepārspējama; pavisam šobrīd Dabasdatos viņai ir jau vairāk nekā 3200 gļotsēņu novērojumu!

Klāt jau pastāvīgajiem (vismaz otrais gads) aktīvajiem ziņotājiem šogad salīdzinoši ar citiem gadiem ievērojami lielāku gļotsēnisku aktivitāti izrādījušas arī Ieva Mārdega, Mārīte Ramša un Aija Amere.

Pilno sarakstu ar visiem 2021. gadā Dabasdatos ziņojušajiem var skatīt jau minētajā failā, kur ir gļotsēņu saraksts, tikai citā lapā "Ziņotāji". Tabula sakārtota pēc novērojumu (ne sugu) skaita, jo sugu noteikšana ir atkarīga arī no manis kādam izdevies vairāk/ātrāk noteikt, citam sarežģītākas sugas vēl tikai gaida noteikšanu, tāpēc mazāks sugu skaits nav iemesls ziņotāju vērtēt zemāk.

Jāatzīmē, ka šogad līdz ar intensīvu mikroskopēšanu noteikto sugu skaits būtiski audzis. 2020. gadā visvairāk noteikto sugu bija Sandim Laimem (62) un Julitai Klušai (61), Inguna Riževa ar 51 sugu bija 3. vietā. Toties 2021. gadā pat trijiem ziņotājiem sugu skaits ir lielāks par 2020. gadā lielāko sugu skaitu, S. Laimem sasniedzot 64, I. Riževai 74 un J. Klušai 100 sugas. V. Sīmansone ar 56 sugām gada laikā daudz neatpaliek, kaut Vija gļotsēnes sāka vērot tikai 2020. gadā. Ievērojams sugu skaits 2021. gadā ir arī A. Baroniņam (40) un E. Oļehnovičai (38).

Septiņi čaklākie ziņotāji nosedz apmēram 83% no visiem gļotsēņu novērojumiem, taču starp vienu vai dažus novērojumus ziņojušajiem ir ne viens vien ar ziņotu jaunu sugu Latvijā, tāpēc visu nevar vērtēt arī tikai kvantitatīvi. Jāatzīmē Laima Birziņa, Marita Krūze, Sandis Laime, un, jo īpaši šogad, Inguna Riževa un Vija Sīmansone, kas ne tikai daudz ziņo, bet arī paši nosaka mikroskopējot, atvieglojot manu noteikšanas darbu.

Vijai Sīmansonei gribu pateikt ļoti īpašu paldies par ļoti daudzajiem atkārtotajiem novērojumiem, apsekojot tās pašas atradnes un vērojot attīstību, kā arī salīdzinot gļotsēnes vienā un tajā pašā atradnē dažādos gados. Tas palīdz labāk izprast sugas, to pārmaiņas un pastāvību noteiktā teritorijā.


10. attēls. Viens no nesanākajiem Vijas Sīmansones pētījumiem
ar vīnogķekaru badhāmiju Badhamia utricularis. Novērojumi veikti 31. oktobrī, 14., 19. un 21. novembrī. Foto: Vija Sīmansone

10. attēlā redzams, ka vēlā rudenī, kad ir jau samērā vēss, vismaz šīs sugas attīstība notikusi visai lēni no plazmodija līdz augļķermeņiem 22 dienas!

Arī citi Vijas veiktie gļotsēņu attīstības vērojumi un arī augstāk minētais G. Kolles trihijas vērojums liecina, ka vēlā rudenī (aukstākā laikā) gļotsēņu attīstība varētu notikt ievērojami lēnāk, nekā vasarā vai agrā rudenī, kad ir siltāks un saulaināks un gļotsēnes nereti attīstās pat dienas laikā.

Paldies arī visiem citiem, kas devušies atkārtoti apsekot savas atradnes, lai redzētu attīstību vai varētu ievākt paraudziņu noteikšanai. Piemēram, Līga Jēka, pēc mana ieteikuma devās atpakaļ pie iepriekš tikai nofotografētās gļotsēnes, pie sevis dungojot "ikvienam roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek!", un ievāca paraudziņu, kas izrādījās viena no retajām fizārām, kam šobrīd tikai septiņas apzinātas atradnes; Līgas atradne vistālāk Kurzemē.

Ar šo arī gribēju uzsvērt, ka vērtīgi un nozīmīgi nav tikai jauno sugu atklājumi, patiesībā svarīgs ikvienas sugas ikviens novērojums, kas palīdz apzināt ne tikai sugas eksistenci, bet arī izplatību, sastopamību dažādās Latvijas vietās, laikos, biotopos un uz kādiem substrātiem tās sastopamas.

Gļotsēņu novērojumi pa mēnešiem


11. attēls. Gļotsēņu novērojumu skaits Dabasdatos pa mēnešiem

11. attēlā var redzēt gļotsēņu novērojumu skaitu pa mēnešiem visos gados kopā un atsevišķi 2020. un 2021. gadā, jo šie pēdēji divi gadi ir gļotsēņu novērojumiem bagātākie. Zaļā līkne parāda noteikto sugu skaitu (tas balti iekrāsots).

Tendences ir labi saskatāmas gļotsēnes var vērot visu gadu (pat visnabadzīgākajā mēnesī februārī ir jau 138 novērojumi un atrastas 29 dažādas sugas!), taču visbagātākais laiks ir vasaras beigas un rudens. No augusta līdz pat novembrim katrā mēnesī atrastas vismaz 70 dažādas sugas! Vispateicīgākie mēneši dažādu sugu meklējumiem ir septembris un oktobris ar attiecīgi 95 un 108 sugām. Tie ir arī novērojumiem bagātākie mēneši kopējā statistikā katrā vairāk nekā divi tūkstoši novērojumu.

Vēl jāliek aiz auss, ka nevajag novembri novērtēt par zemu tajā līdz šim ir bijis mazāk novērojumu nekā jūnijā un jūlijā, toties atrasto sugu skaits lielāks! Tātad lielākas izredzes atrast arī retumus. Un vēl jāņem vērā, ka gļotsēnēm katrai sugai ir savs raksturīgākais augšanas laiks, vienas tipiskas pavasarim, kamēr citas novērotas tikai vēlā rudenī, tāpēc tās vērts vērot dažādos gadalaikos.

Paraudziņu sūtīšana, Latvijas Dabas muzejs

Paldies visiem, kas sūtījuši ar Omnivu vai kā citādi nogādājuši paraudziņus noteikšanai!

Papildus Dabasdatiem (kur joprojām ziņojumi ir visgaidītākie) vērtīga izrādījās arī Facebook grupa "Gļotsēņu apbrīnotājiem un pētniekiem", kuras aktīvākie dalībnieki ne tikai ziņoja par atradumiem, bet gāja arī atkārtoti, vēroja, un vajadzības gadījumā arī ievāca un man nogādāja paraudziņus. Milzīgs paldies visiem!

Facebook gļotsēņu grupas myx.lv izveides sākumā un šī gada sezonu noslēdzot grupas ietvaros tika izveidota arī foto kolāža, katram ieinteresētam dalībniekam iesūtot vienu foto. Par grupas gana augsto kvalitāti liecina fakts, ka 38 dalībnieki iesūtīja vismaz 31 sugas foto, no kurām vairāk nekā trešdaļa bija retas un divas jaunas Latvijai.

Daļa no gan šajā, gan iepriekšējos gados vāktajiem maniem un citu iesniegtajiem paraudziņiem tika ne tikai noteikti, bet arī reģistrēti atsevišķā datubāzē, kur tika aprakstīti pēc visiem vajadzīgajiem parametriem (precīza vieta, biotops, substrāts, ievācējs un datums, noteicējs un noteikšanas datums utt.) un iesniegti glabāšanai Latvijas Dabas muzejā. Gada laikā muzejam tika sagatavoti 197 paraudziņi ar 90 taksoniem, visi mikroskopiski pārbaudīti.

Jau iepriekš minētajā failā gļotsēņu saraksta tabulā ir arī kolonna, kurā atzīmēts, kuras sugas šobrīd glabājas arī LDM herbārijā.

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā valstī bieži mainās visādi likumi un noteikumi, šobrīd nav skaidrs, vai paraudziņu nodošana Latvijas Dabas muzejam būs iespējama arī nākamgad, bet jebkurā gadījumā gļotsēņu pētniecība turpināsies, un, ja ne kā citādi, tad veidošu tikai savu personīgo paraudziņu kolekciju. Tā kā muzejā nodotus paraudziņus dabūt uz mājām atkārtotai pētīšanai vai salīdzināšanai ir sarežģīta procedūra, tad personīgā kolekcija ar pārstāvjiem no katras sugas tiks veidota jebkurā gadījumā.

Turpināsim vērot, ziņot un noteikt redzēto!

Julita Kluša, dziedava.lv

2021-12-20

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Grus grus - 2026-03-20 Ilona_rasa
Vanellus vanellus - 2026-03-20 Ilona_rasa
Alauda arvensis - 2026-03-20 Ilona_rasa
Bonasa bonasia - 2026-03-20 Edgars Smislovs
Bonasa bonasia - 2026-03-20 Edgars Smislovs
Picus viridis - 2026-03-20 Алексей
Picus canus - 2026-03-20 Алексей
Nezināms
Ignotus
@ Vīksna
Pēdējie komentāri novērojumiem
artis113 20.marts, 11:50

Nē, diemžēl vairāk foto un paraugu nav. Arī pārāk tāla lokācija, lai apsekotu un ievāktu paraugu.


IlzeP 20.marts, 11:35

Šis būtu agrākais zināmais novērojums pavasarī. Bez pierādījumiem nevar uzskatīt par ticamu.


SashaO 20.marts, 10:21

https://youtu.be/SLVpBS__0fI?is=MphbUujvrJH2G3h1


Ivars Leimanis 19.marts, 22:48

Bruha sprogaine Ulota bruchii


ivars 19.marts, 17:03

Pazīmes, foto?


dziedava 19.marts, 14:26

Tās ir izžuvušas/sakaltušas sēnes


Mežirbe777 19.marts, 10:21

Paldies par vērību! Šie ir sugas mikro attēli no iepriekšējās aparatūras, liku visu klāt uzreiz.. Par kādu patiesu kvalitāti gan nevar diskutēt. Jā, šajā gadījumā tīkliņš bija pa visu sporu, iznāk H.decipiens. Droši var izmantot bildes, atsaucoties uz autoru. Tas ir jauki, ja kāds atzinīgi novērtē šādas lietas :)


dziedava 19.marts, 05:49

Skatos un tagad nesaprotu, vai šīs bildes bija jau tad, kad rakstīju komentāru, vai daļa tika pieliktas vēlāk? Te izskatās, ka mikroskopējot ir mēģināts panākt vislielākais asums, resp, asums pa visu sporu. Tā bija arī mana iesācēju kļūda. Lai vislabāk redzētu sporas rakstu, fokusam jābūt ļoti šauram, tikai uz sporas centru, tad attēls ir telpisks un raksts ir vislabāk saskatāms. Tipiski mikroskopā visu vajag likt uz visgaišāko un "neasāko", jo tad detaļas ir visskaidrākās. Visam attēlām nav jābūt asam, asam jābūt tikai fokusētajā vietā. Tomēr no šiem pārasinātajiem attēliem šķiet, ka tīkliņš varētu būt pa visu sporu, kas nozīmētu H.decipiens. P.S. Ļoti skaisti tuvplāna attēli. Vai kādu no šiem (un varbūt kādiem citiem gļotsēņu foto) drīkstētu izmantot arī grāmatā?


ekologs 18.marts, 21:27

Ok. Paldies!


CerambyX 18.marts, 21:22

Manuprāt, oblongopunctatus ir Ok - daudz jau saskatīt nevar, bet segspārnu rievojumus samērā sekls, kāju stilbi brūngani.


DD 18.marts, 20:41

Paldies, Ansi!


Amanda 18.marts, 20:19

Sloka


Amanda 18.marts, 20:17

Peļu klijāns


dziedava 18.marts, 20:03

Domāju, te problēma manā mikroskopijā, kad nebija normālas spuldzes


dziedava 18.marts, 19:58

A.stipata vai imperialis


dziedava 18.marts, 19:49

Te arī tā pati? Ievākta?


dziedava 18.marts, 19:45

Diderma subviridifuscum?


dziedava 18.marts, 19:31

Žēl, ka te nav pielikts mērogs, kā mērīts. Bet ja nepilnīgi nobriedis (par ko liecinātu “iesprūšana” dzelteni-zaļganajā stadijā), tad sporas var izskatīties arī lielākas, nekā vajadzētu


dziedava 18.marts, 19:25

Varbūt maza tieši tāpēc, ka neparastā laikā izdomāja augt.


dziedava 18.marts, 19:18

Tālāk nekas nenotika?


ekologs 18.marts, 17:27

Nevarētu tomēr būt Pterostichus quadrifoveolatus?


zemesbite 18.marts, 16:23

Paldies, Ansi!


Vīksna 17.marts, 23:41

Paldies !


ekologs 17.marts, 23:21

Ok, skaidrs. Paldies! :)


CerambyX 17.marts, 22:31

Ir Scaphisoma. Varētu būt kaut kas no agaricinum/inopinatum sugu pāra manuprāt (abas gan droši atšķiras g.k. pēc tēviņu ģenitāliju formas), bet fotoattēlā īsti nevar redzēt tievās rieviņas formu, kas uz katra segspārna abpus segspārna šuvei (cik saprotu, tad agaricinum/inopinatum tā pie vairodziņa mazliet ir izliekta uz āru, bet faktiski uzreiz arī beidzas - jeb neturpinās kādu brīdi paralēli segspārnu pamatnei kā tas ir citām sugām).


ekologs 17.marts, 22:02

Uģi, Marek, pieliku klāt vēl dažas bildes. Pētīju zem mikroskopa, skatījos taustēkļus un, sāku domāt, vai tomēr nevarētu būt brūnkāju tūdgrauzis (Orthoperus brunnipes)?


VijaS 17.marts, 21:57

Pārbaudīju, grupējas. Pirmais piegājiens tāds fiksais un stipri izsmērētais..


meža_meita 17.marts, 21:26

Nebūs. Zeltmilti tik lielus graudiņus neveido. Tiem ir putekļaina konsistence, kas smērē pirkstu. Šis kaut kas no smalkajām candelariella vai citas ģints.


meža_meita 17.marts, 20:52

Saprotu uz visiem 100% :)


DaceK 17.marts, 15:39

Paldies par noteikšanu!


Vīksna 17.marts, 13:38

Paldies !


ivars 17.marts, 09:22

Drīzāk jau upes.


Vīksna 17.marts, 08:41

Paldies !


Mežirbe777 17.marts, 08:15

Paldies par tik detalizētu izklāstu, Julita! Šis atradums arī mani saintriģēja, labprāt uzzinātu taksona piederību.. Saglabātais paraudziņš nokļūs gādīgās rokās.. Domāju, ka kapilīciju ir iespējams atrast, vienīgi uz stikliņa tas nenonāca vai netika pamanīts.. Cerams, ka arī ar šādu nepilnīgi nobriedušu paraugu būs iespējams ko iesākt..


dziedava 17.marts, 07:43

Pārlasīju un secināju, ka pašā sākumā neesmu bijusi precīza - runa bija par brūnām (ne tumšām) sporām un tādas var būt arī cilindrīšu dzimtā, bet cilindrīšu dzimtas gļotsēnes ir bez tādām apaļām kaļķa granulām, kādas redzamas mikroskopijā, tāpēc šo dzimtu var izslēgt.


dziedava 17.marts, 07:34

Ko pēc mikroskopētā var secināt: * sporas ir tumšas, tātad ir cukurīšu (Didymiaceae) vai pumpurīšu dzimta (Physaraceae) * sporas ir gan plusmīnus apaļas, gan garenas, gan vēl visādi izlocītas, tātad paraugs nav pilnvērtīgi nobriedis, jo normāli sporām jābūt visām līdzīgas formas, katrā ziņā vismaz pret vienu asi simetriskām. Ja ir nepilnvērtīgi nobriedis paraugs, tad sporu izmēram jāņem mazākās simetriskākās sporas. Šajā gadījumā normāli būtu jābūt apaļām sporām, tāpēc garenajām nevajadzētu mērīt pa garāko diametru. Labāk pamaklēt iespējami apaļākās sporas. * Ja sporas ir deformētas, tad mērījumus vajag veikt vairākkārtīgi, nu vismaz 3 reizes, vai nu tajā pašā mikroskopijā vēl arī pavisam citā vietā, vai labāk pavisam jaunu porciju sporu paņemt no tā paša (ja maz augļķermeņu) vai vēl labāk no kāda hipotētiski labāk nobrieduša augļķwermeņa. Tad varēs labāk nojaust, cik varētu būt normālu sporu diametrs, resp., vai visos gadījumos ir līdzīgi izmēri, vai arī tie ļoti "lēkā", tad jāskatās, kurā gadījumā bija normālākās (tipiski arī mazākās) sporas. * Pēc attēlā ar mērījumiem redzamā es secinātu, ka sporu izmērs orientējoši ir 12-13 mkm. Sporām vērts mērīt (secināt) ar precizitāti līdz 0,5 mkm, lielākai "precizitātei" nav jēgas, jo tur nāk klāt arī mērījuma kļūda. Tomēr te ir tikai viens mērījums dažām redzamām sporām, tāpēc droši pateikt nevar. * Tumšsporainajām ļoti svarīgs ir sporu raksts, kuru var palaimēties nomanīt arī nepilnīgi nobriedušām sporām, kas reizēm "glābj", ja sporu izmēru precīzi grūti pateikt. Ļoti nenobriedušām sporām diemžēl arī raksts mēdz būt nenobriedis. Konkrētajā gadījumā, ja tiešām būtu jāizšķiras starp Physarum psittacinum un Diderma tigrinum (es patiesībā cerētu vispār uz jaunu sugu Latvijai), tad būtu jāsaskata, vai ir vienmērīgi izvietotas kārpas (Diderma tigrinum) vai kārpas ar tumšāku kārpu grupām (Physarum psittacinum). Mikroskopijā es kārpas īsti neredzu vispār, tāpēc man ir jautājums, vai tas ir tāpēc, ka sporas pagalam nenobriedušas (it kā tik traki nevajadzētu būt) vai arī mikroskopijā nav pareizi fokusēts (vajag fokusēt šauri uz sporas centru, lai redz rakstiņu) Attiecīgi par sporu rakstu es neko nevaru pateikt. * kapilīcijs gļotsēņu "pamatu" noteikšanai (kāda dzimta, ģints) ir pats svarīgākais. Ja nav kapilīcija, tad var noteikt tikai dažos izņēmuma gadījumos (lielākoties vienkāršos, vai ja ir liela pieredze). Sporas var izskatīties identiskas arī dažādu dzimtu gļotsēnēm. Lai tiktu pie kapilīcija, sarežģītākos gadījumos uz stikliņa jāņem iespējami viss augļķermenis un, tā kā tas var būt "biezs", tad to starp stikliņiem "izsmērē" tiktāl, lai sāk atsegties (mikroskopijā kļūst redzamas) iekšējās struktūras. Jāredz vismaz kaut kādas daļas, krāsa. Ja tā būtu olīte (Diderma), tad kapilīcijs būtu skaidri brūni-balti pavedieni. Ja tā ir pumpurīte (Physarum), tad pavedieni ir caurspīdīgi un var būt ļoti grūti saskatāmi. Tad jāmeklē kapilīcija mezgli, kas ir apaļu kaļķa granulu sakopojumi. Ja paraugs kārtīgi tiek "izsmērēts" tad tie mezgli arī var "izsmērēties", tad vnk redz, ka paraugs pilns ar apaļām kaļķa granulām (tās redzamas arī šajā mikroskopijā). Vispār apaļas kaļķa granulas ir arī olītēm (uz galviņas), tāpēc pašas par sevi tās neliecina vienas vai otras dzimtas virzienā. Pumpurītēm (Physarum) parasti kapilīciju (t.i., tā mezglus) saskata mazos palielinājumos mikroskopā, vēl neliekot paraugu starp stikliņiem. Tikai jābūt atsegtām iekšējām struktūrām. Tad redz, ka ir tādi kaļķa sakopojumi iekšpusē. Gala secinājumi no tā, kas jau ir redzams - paraugs ir nepilnīgi nobriedis, kas pēc sporu izmēriem vairāk atbilstu Diderma tigrinum (vajag 10-13µm, bet redzamās 12-13µm nepilnīgi nobriedušām sporām ir ļoti atbilstošas), taču olītēm kapilīcijam būtu jābūt vieglāk ievērojamam, tomēr tā te nav. Priekš Physarum psittacinum sporas ir stipri par lielu, ar tādām novirzēm sugu noteikti nevarētu apstiprināt, turklāt būtu jāsaskata tumšāku kārpu grupas. Bet es nepavisam negribētu apstāties pie šīm divām hipotēzēm, kurām biotops īsti neatbilst. Varbūt ir kāda mums mazāk zināma ģints, tāpēc ļoti labprāt saņemtu paraudziņu 28. martā. Tik gari rakstu arī priekš sevis, jo grāmatai man svarīgi saprast, ko iesācējam (un ne tikai) svarīgi izskaidrot, lai tiktu līdz rezultātam. Visi "parastie" noteicēji ir gadījumiem, ja ir visas sastāvdaļas zināmas, un kapilīcijs ir visupirmais.


dziedava 17.marts, 06:45

Pag, bet sporas grupējās? Ja negrupējās, tad jau nav parastais!


Mežirbe777 17.marts, 03:30

Mikroskopēju ievākto paraugu. Sporas pēc morfoloģijas un izskata atbilstošākas Physarum psittacinum, nevis Diderma tigrinum. Pašu sporu izmērs gan ir par lielu, salīdzot ar aprakstu. Kapilīcijs grieztajā paraugā netika novērots. Pie sevis domāju, vai iespējams kāds trešais variants, vai arī sporas ir deformētas..


Mežirbe777 17.marts, 01:48

Alkšņu spulgpiepe Xanthoporia radiata (Sowerby)


Mežirbe777 16.marts, 23:17

Ieteiktu salīdzināt ar Sorocybe resinae (Fr.) Raksturīga sveķainām skujkoku rētām. Pārlasot Seifert et al. 2007 publikāciju var savilkt līdzības ar šo atradumu.


VijaS 16.marts, 21:54

Jā, tā arī ir :)


marsancija 16.marts, 21:51

Varu tikai minēt- kaut kāda vālene? Mēles dižvālene?


ekologs 16.marts, 19:27

Visas būs no Entomobryomorpha kārtas. Otrajā bildē, manuprāt, Pogonognathellus sp. Trešajā bildē arī iespējams Pogonognathellus sp. ar nodrupušu krāsojumu vai kaut kas no Tomocerus sp. Pāŗejās velk uz Orchesella flavescens.


ekologs 16.marts, 18:59

Jā, kā minimums 2 un 3 bilde citas sugas.


dziedava 16.marts, 18:16

Jā, ir!


mufunja 16.marts, 17:36

Paldies. Varbūt. Es par viņu nebiju iedomājies.


mufunja 16.marts, 17:32

Es arī par viņu domāju.


adata 16.marts, 16:40

Var redzēt, ka augļķermeņi ir vertikāli izstiepti, kā pirkstiņi, bez izteiktas kājiņas.


adata 16.marts, 16:32

Varbūt violetā šūnaine?


dziedava 16.marts, 11:55

Hipotētiski Trichia contorta


roosaluristaja 16.marts, 10:11

Jā, vismaz pašlaik tā ir


Kiwi 16.marts, 10:09

Paldies, Uģi, par sugas noteikšanu! Zem mizas dzīvodamies, iespējams vēl nebija pareizo nokrāsu sasniedzis.


dziedava 16.marts, 10:08

Ahā, paldies Renāt! :) Nu tātad gandrīz jauna :D. Jo ja nav dziedavā, tad neskaitās. Bet nu jā, vajadzētu laiku visas "jaunās" salikt arī dziedavā, lai ir kārtība, tikai kur tam visam atrast laiku.. ://


Kiwi 16.marts, 09:59

Paldies, Artur!


Kiwi 16.marts, 09:59

Auga blakus uz vienas kritalas, paskatīšos telefonā, varbūt ir vēl kāda bilde.


Ziemelmeita 16.marts, 09:11

Paldies, Uldi! Tad vienalga priede vai egle, pie mums skaitās viena suga?


Osis 16.marts, 09:00

Jā, bet nenolasāms / šī ir vienīgā bilde


roosaluristaja 16.marts, 08:55

Ir dažādas sistemātikas. Šeit tiekta atzīta versija par vienu sugu.


roosaluristaja 16.marts, 08:51

Biotops jau nu tāds dīvains šai sugai


meža_meita 16.marts, 08:45

Julita, bet DD Tev ir šī suga, turklāt ar ļoti smukām bildēm :)


Rallus 16.marts, 08:44

Vai bija gredzens uz kājas?


Guntanators 15.marts, 23:53

Video: https://youtu.be/MlXGFnOkRik


CerambyX 15.marts, 23:29

Ozols it kā apšu urbējam neģeld, vītolu urbējam gan ir ok (tas tāds polifāgs - var dzīvot ļoti dažādos lapkokos). Tad nu tikai atliek pieņemt, ka 'nenokrāsojies' vītolu urbējs.


dziedava 15.marts, 21:45

Paldies, Raivo! Tāda hipotēze man bija.


Mežirbe777 15.marts, 20:31

Oxyporus corticola (Fr.) Ryvarden


fufuks 15.marts, 20:16

Paldies par novērojumu! Gredzenota Engures ezerā, Mērsraga galā, 27.06.2024. Pirmajā rudenī/ziemā pabijusi Nemunas deltas zivju dīķos un Polijā, Bekas rezervātā, no 2025. g. rudens divi ziņojumi no Nemunas deltas zivju dīķiem (Kintai), pēdējais 16.septembrī.


Kiwi 15.marts, 16:53

Paldies, Uldi, par sugu noteikšanu!


Kiwi 15.marts, 16:53

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Kiwi 15.marts, 16:45

Zāģētāji saka, ka ozols, bet labu laiku bija mežā nostāvējuši.


CerambyX 15.marts, 14:54

Tādi 'diegi' zem apšu mizas bieži vien, tā ka varētu būt arī apse :)


dziedava 15.marts, 14:45


ekologs 15.marts, 14:28

Hm.. koks pēc vītola izskatās


mufunja 15.marts, 14:22

Paldies Uldis :)


roosaluristaja 15.marts, 14:03

Heterobasidion sp.


ekologs 15.marts, 13:32

Man ar vairāk izskatās pēc apšu urbēja.


ekologs 15.marts, 13:22

Parastā kaulene (Lithobius forficatus).


CerambyX 15.marts, 13:22

Kāda koka baļķis? Varētu būt apšu urbēja (Acossus terebra) kāpurs, tāds dzeltenīgs


ekologs 15.marts, 13:18

Pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara).


roosaluristaja 15.marts, 12:34

Pēdējā attēlā ir parastā darronija. Par pirmajiem diviem kaut kā neesmu pārliecināts


Rallus 15.marts, 11:12

Kāpēc ne kārklu ķauķis (pēc zemastes lāsumiem, gaišā vēdera un nedaudz tumšāka krūšu krāsojuma)?


Siona 15.marts, 10:20

Var jau? Šī ir tā stadija? Man mājās ir paraudziņš :)


IlzeP 15.marts, 09:28

Te viens skudrulītis iemaldījies


IlzeP 15.marts, 07:23

Viestur, vai Tev nav vēl kāds foto vai balss ieraksts?


Vīksna 14.marts, 23:50

Paldies !


ekologs 14.marts, 21:10

Skatos un domāju par skrejvaboli (Syntomus truncatellus). Ko citi teiks?


zane_ernstreite 14.marts, 21:10

Paldies, tā pašai šķita, bet labi, ka kāds apstiprina.


zane_ernstreite 14.marts, 21:09

Paldies!


Amanda 14.marts, 21:01

Lauku balodis


Amanda 14.marts, 21:00

Baltpieres zosis


ekologs 14.marts, 20:59

Dzeltenā cielava (Motacilla flava).


Viesiņš 14.marts, 20:47

Ļoti aizrautīgi dziedāja.


Vīksna 14.marts, 19:53

Paldies !


Vīksna 14.marts, 19:52

Paldies !


ekologs 14.marts, 19:31

Paldies, Ilze! :)


IlzeP 14.marts, 19:30

Pievienoju sarakstam


ekologs 14.marts, 19:25

Kāds posmtārps jau ir :) Iespējams kāds no nereīdām (Nereididae).


dziedava 14.marts, 19:23

Šai vajadzētu mikroskopiski skatīt sporas


Ziemelmeita 14.marts, 18:19

Jā, melnā spoźkausene.


dziedava 14.marts, 18:09

Paldies, Renāt! Nu mikroskopijā arī laikam aļģes uzrādījās, tad nekā cita arī nebija, vismaz būs skaidrība :)


dziedava 14.marts, 18:08

Renāt, nu Dziedavā nav, tātad jauna!


meža_meita 14.marts, 15:54

Vai aizmirsta vecā! :)


meža_meita 14.marts, 15:53

Cik forši bezlapu stāvoklī mirdz sienasķērpji!


meža_meita 14.marts, 15:51

Paldies par paraudziņu! Apskatot, izskatās pēc aļģu masas (nostoks un kādas zaļaļģes).


dziedava 14.marts, 15:22

P.S. Man laikam sanāk jauna suga :))


dziedava 14.marts, 15:21

Ahā, paldies, Renāt! :)


meža_meita 14.marts, 15:11

Paraudziņš apskatīts, nodošu LDM, paldies! :) Viena no biežākajām kalīcijām purvos uz skujkoku konses.


ekologs 14.marts, 14:37

Munuprāt, tas pats segzirneklis (Neriene montana).


ekologs 14.marts, 14:13

Zemeszirneklis (Drassyllus pusillus).


ekologs 14.marts, 14:06

Manuprāt, krabjzirneklis (Ozyptila sp.).


ekologs 14.marts, 13:43

Komposta degunradžvabole (Oryctes nasicornis).


Vīksna 14.marts, 00:29

Paldies !


ekologs 13.marts, 21:25

Manuprāt, rudā dzēlējskudra (Myrmica rubra). Sugu izvēlnē netiek piedāvāta.


dziedava 13.marts, 19:54

Iveta, nebiju pamēģinājusi, bet jā, man arī atslēga ieteica papagaiļu pumpurīti. Bet atslēga neredzēja konkrēto toni. Es drīzāk domātu, ka atslēga neko nevar atslēgt, ja šī suga nav mums zināma. Gaidām mikroskopiju! :)


adata 13.marts, 19:00

Interesanti, kas būs ar šo. Savadot redzamos parametrus "gļotsēņu atslēgā", man piedāvāja arī papagaiļu pumpurīti. Nu, nez...


ekologs 13.marts, 14:12

Skrejvabole (Carabus granulatus).


mufunja 13.marts, 12:37

Paldies Julita.adatiņas ir, daži un mazi, bet ir


dziedava 13.marts, 09:02

Mazliet netipiski priekš T.erecta, kas parasti ir garas un ar adatainām elaterām (te es adatiņas neredzu). Tomēr 2023. gada rakstā minēts, ka atsevišķos gadījumos adatiņu var nebūt, un arī starp jaunajām izdalītajām sugām labāka varianta kā T.erecta priekš šī novērojuma neatrodu. Citādi pazīmes, elateru izskats un gals, sporu izmērs atbilst.


dziedava 13.marts, 08:13

Par šīm es arī neesmu līdz galam sapratusi. 2. foto no apakšas sporām ir skaidri redzams tīkliņš pa visu sporu, kas it kā nozīmē, ka Hemitrichia decipiens. Bet vai to tīkliņu, ja tā labi papūlas, nevar atrast visām šādām, nezinu. Man šķiet, ka ar šo sugu sistemātiku līdz galam nav sakārtots.


dziedava 13.marts, 05:22

Kā jau Iveta rakstīja, jauna izskatās pēc tīģerkrāsas pārslainītes, kas ar šādu biotopu īsti neiet kopā. Tajos pēdējos foto īsti neko nevar saprast. Katrā ziņā šobrīd sugai nav pat ideju, mikroskopiju vajag. Un pirms tam arī labāku virsmas tuvplānu. :)


zemesbite 13.marts, 00:24

Paldies, Ansi!


Mežirbe777 12.marts, 21:32

Sveiciens! Atradu paraudziņu kopējā krājumā. Izskatās nobriedis, tika turēts sausā kastītē, sklerociju neatgādina. Pievienots papildus augļķermeņu foto. Būtu jāpieķeras mikroskopēšanai. Augšana uz sfagniem purvā varētu nebūt tā biežāk novērotā parādība..


dziedava 12.marts, 20:45

Kas ar šo paraugu notika? Nobrieda? Vēl ir?


dziedava 12.marts, 20:40

Reizēm tas uzaug tā, ka nevar pazīt :)


dziedava 12.marts, 19:22

Varbūt Trichia varia?


dziedava 12.marts, 19:19

Izskatās neparasti, plakani un ar kājiņu. Droši vien nekā vairāk par šo foto nav? Un ievākts arī netika?


dziedava 12.marts, 18:59

Ivetai - vērīgi ievērots, ka tomēr kkas neatbilst. Tonis arī priekš pilienītēm īsti nav īstais.


dziedava 12.marts, 18:20

Šo arī vēlāk tad padomāšu


dziedava 12.marts, 17:41

Trichia contorta vai Hemitrichia karstenii, jā. Bet kā tās droši atšķirt, es pati ne vienmēr saprotu, bet tuvākajā laikā vajadzēs vēlreiz iedziļināties.


mufunja 12.marts, 14:11

Es nevaru saprast.Pilienīte Karstena?


IlzeP 12.marts, 12:54

Apaļās esot aļņu tēviņiem, garenās mātītēm


CerambyX 12.marts, 08:34

Mazākais tauriņš - parastā ziempūcīte (Conistra vaccinii)


dziedava 12.marts, 06:30

Šeit ir brīvi kapilīcija pavedienu gali (nevis kā kamolītis), tāpēc šī sugu grupa vāles / apkaklītes pilienīte nebūs.


dziedava 12.marts, 06:28

Minēšu, ka parastais gļotpūpēdis :D


marsancija 11.marts, 21:52

Renāte, Tu pati to tur atradi. Es tikai konstatēju, kā šķūnis un henotēka vēl ir vietā :)


meža_meita 11.marts, 20:36

Skaista!


maaris_m 11.marts, 14:02

Wow, šis interesanti. Parasti (paskatījos pierasktos) čunčiņu pirmo reizi dzirdu tikai aprīļa otrajā pusē.


Tringa 11.marts, 10:23

Pavaicāju par šo putnu igauņu pētniekam Ülo Väli un viņš atbildēja, ka šis tomēr neesot vidējais ērglis.


Vīksna 11.marts, 10:12

Paldies !


ekologs 11.marts, 07:29

Nav kāda no Scydmaenidae sp.? Jāpaskatās vēl kādam.


ekologs 11.marts, 07:23

Entomobryomorpha kārta. Manuprāt, Pogonognathellus sp.


zemesbite 10.marts, 16:55

Paldies, Iveta!


ekologs 10.marts, 08:26

Līķvabole (Phosphuga atrata).


Mežirbe777 09.marts, 22:09

Taisnība gan, micēlija virspusē. Šis samtainais, velvetam līdzīgais micēlija tīklojums ir novērojams uz ilglaicīgi noturīgām, sveķainām eglēm, relatīvi bieži. Mans izlases apjoms gan konkrētajā gadījumā ir n=1. Noteikti ieteiktu rūpīgi pārlūkot publikāciju, kurā suga aprakstīta. Tur ir pievienoti izteiksmīgi dzīvotnes attēli. Veiksmes atrast sugu!


marsancija 09.marts, 21:46

Šeit gan nevar noteikt, vai tā ir ziemeļu madara, jo nav redzamas lapu rozetītes. Pēc skrajās ziedkopas vairāk līdzinās baltajai madarai- Galium album.


adata 09.marts, 20:12

Godīgi teikšu, ka sveķainus kokus esmu redzējusi, bet "samtainu melnu micēliju" gan nē. Vispirms jau jādabū tas redzēt. Vai pareizi sapratu, ka tās gļotsēnītes ir virspusē, uz micēlija?


marsancija 09.marts, 20:07

Es arī- rakstu staltbrieži, bet kaut kas ar krāsojumu nelikās pareizi :)


angel 09.marts, 19:16

Paldies!


Mežirbe777 09.marts, 17:25

Mazie dzīves prieciņi! :) Lūk, pie kā noved cilvēku iedvesmošana uz gļotsēņošanu, nepieciešamas tikai pareizi iestatītas un sugu redzošas acis. Paraugs tika ķidāts ar pietāti, vēl ir pietiekami daudz materiāla. Atrašanai noteikti jāizmanto 40x lupa ar gaismiņu, bez tās neiztikt. Konkrētā sveķainā egle atšķīrās no visām pārējām, bija noliekusies 45 grādu lenķī, pasargāta no tiešiem nokrišņiem. Īpaša uzmanība jāvelta samtaini melnajam micēlijam, ar ko noklātas senas sveķainas rētas. Ja tiek ieraudzīti gļotsēnes augļķermeņi, tad viss uzreiz kļūst skaidrs. Tie ir pietiekami izteiksmīgi. Novēlu veiksmes visiem, kuri vēlas šo būtni ieraudzīt savām acīm! Vakar pārskatīju arī citas DMB audzes, tomēr bez sekmēm. Tomēr prasības pret dzīvotni nav gluži izšķirošas, Dānijā atrasta arī stādītās mono-audzēs. Jāturpina meklēt retās sugas :)


dziedava 09.marts, 15:23

Paldies, tas ir lieliski! :) Ar sūtīšanu varbūt var nesteigties, varbūt vēlāk būs vēl kādi sūtāmi paraugi?


adata 09.marts, 15:21

Sklerocējušies gļotsēnes augļķermeņi, cilindrīšu dzimtas, 3.att. uzskatāmi apstājušies savā attīstībā sausuma vai citu nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ. Man arī gadījies tādus novērot, vēroju un gaidīju, bet ar rīta rasu vien nepietika, bija ļoti sauss laiks.


mufunja 09.marts, 14:54

Es atradu paraugu. Ir vēl foto. Ja nepieciešams, varu nosūtīt paraugu.


dziedava 09.marts, 14:07

4. foto izskatās pēc tipiskas C.rufa


Mežirbe777 09.marts, 09:45

Coprinellus domesticus micēlija pavedieni.


Vīksna 09.marts, 08:55

Paldies !


zane_ernstreite 09.marts, 07:57

Paldies visiem, kaut kas ar izmēru man pašai nelikās pareizi un arī ragi buciņiem pārāk prāvi.


ekologs 09.marts, 07:34

Dambrieži:)


CerambyX 09.marts, 03:22

Kāpēc ne dambrieži?


marsancija 08.marts, 23:34

Gadījusies kļūme. Šie ir staltbrieži.


dziedava 08.marts, 19:39

Vai nav drīzāk no dzīvnieku pasaules.


Osis 08.marts, 19:16

Šis izklausās tuvu, ļoti bieži būs sīlis, kas atdarina šo balsi (Merlins nosaka šos kā Peļu klijānus)


dziedava 08.marts, 19:09

Saglabājušās paliekas no pirms gada februārī bildētajiem ragansviestiem. Skaidri redzams, ka tie paši, ar traumētām sporām, bet vēl nosakāmi. Pagājušā gada novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/b2ec77e0cc42d6ed529eb8b9494b31f2/


marsancija 08.marts, 19:07

Nu, re! Anete ieviesa skaidrību. Es baidījos izgāzties ar savu minējumu :)


marsancija 08.marts, 19:04

Diezin vai šī skaitīsies pie īpaši aizsargājamām vilkābelēm, jo ir selekcijas rezultātā izveidota divirbuļu vilkābeles šķirne Pauls Scarlet, ko var iegādāties kokaudzētavās un audzē apstādījumos.


Anete PB 08.marts, 19:01

Pļavas gandrene (krāsa vairāk zila, nekā rozā).


mufunja 08.marts, 19:00

Labi, Julita. Paskatīšos, vai varēšu to atrast.


marsancija 08.marts, 18:23

Cik redzamas lapas, tad tās noteikti nav pīpeņu. Vai arī kāda cita auga lapas iemaisījušās bildē?


marsancija 08.marts, 18:21

Drīzāk gandrene, tāda mazliet sabiezināta :), grābeklīte noteikti nē. Bet kura?


marsancija 08.marts, 18:07

Vairāk uz kaut kāda ķirša pusi izskatās :) Lapas tā kā tūbainajam. Varbūt kāda šķirne?


IlzeP 08.marts, 17:45

Kāda no gandrenēm?


IlzeP 08.marts, 17:39

Ķirsis?


IlzeP 08.marts, 17:34

Pievienoju sarakstam


Ziemelmeita 08.marts, 11:13

Paldies, Julita, par skaidrojumu! Paraugs ir, brīvākā brīdī paskatīšos mikroskopā.


dziedava 08.marts, 10:47

Pēdējos foto izskatās rozīgs tonējums un laiks arī vēls - oktobris


dziedava 08.marts, 10:30

1. un 3. foto droši vien Hemitrichia decipiens, bet 2. foto sporu mākonis bez brīviem galiem un kausiņa malas izskatās atlocītas - varētu būt Hemitrichia calyculata. Mikroskopiski to 1000x palielinājumā var pārbaudīt- Hemitrichia calyculata sporas būs gaišas, tīkliņu grūti saskatīt. H.clavata sporas ir tumšāk dzeltenas, tīkliņu labāk var saskatīt un apkārt vēl skaidri redzams tīkla gredzens. Izmēri arī mazliet atšķiras - H.calyculata tipiski 6,5-7,5 mkm (reti līdz 8 mkm), kamēr H.clavata 7,5-9 (10) mkm


ekologs 08.marts, 08:48

Šādos gadījumos, papildus informācijai, būtu labi aplūkot apkārtni, t.i., vai ir atstāti, piemēram, pēdu nospiedumi :) Protams, grūtības var sagādāt, ja noteiktā novērošanas punktā ir bijuši dažādu sugu dzīvnieki, bet tad jau pēc izslēgšanas metodes:)


Siona 08.marts, 07:59

Paldies, man arī tā likās! :) Tas spiru izmērs par lielu staltbriedim vai ir vēl kaut kas, ko bildē var labi saskatīt?


dziedava 08.marts, 06:55

Tas ir lieliski! :) Jā, sporas atbilst, tur laikam nav šaubu. Vienīgā līdzīgā ar tādām sporām ir Diacheopsis insessa, kurai būtiski atšķiras kapilīcijs, kas pagaidām nav novērots, bet tā, cik atradu, novērota uz ķērpjiem uz dzīvu lapukoku stumbriem (bērzs, kalnu kļava). Viena no retajām ģints sugām, kas nav pēcsniedzīte. Ļoti reta un reģistrēta tikai 7 valstīs. [Raivo, izskatās, ka šī suga varētu būt Tev nākamais līmenis :)))] Raivo īpašas uzslavas par uzcītību, meklējot Diacheopsis resinae trīs sezonas pēc kārtas! Liels iedvesmas avots tagad sasparoties arī citiem - jāatrod vēl! :)) Paraugu, bez šaubām, gribēšu, kapilīciju vajadzētu atrast, jo galu galā visas sugas zinātnē jau nav vēl aprakstītas. Tas ķidātais eksemplārs ir pilnībā izķidāts, vai kādas paliekas vēl no tā ir palikušas? Cik saprotu, paaugstināta grūtība atrast, jo jāmeklē melns uz melna, ne gluži uz pašiem sveķiem? Būs skaidrāka vīzija, kur skatīties!


marsancija 07.marts, 23:29

Viss liecina par alni :)


marsancija 07.marts, 23:23

Pīpene tā nav, bet gan kaut kura no kumelītēm.


marsancija 07.marts, 22:51

Izskatās pēc indīgā velnarutka.


marsancija 07.marts, 22:45

Ilggadīgā mārpuķīte Bellis perennis.


marsancija 07.marts, 22:42

Izskatās pēc kādas dekoratīvās ābeles.


Vīksna 07.marts, 22:35

Paldies !


marsancija 07.marts, 22:34

Upene gan šī nebūs.


marsancija 07.marts, 22:32

Pratense gan nebūs. T. repens.


marsancija 07.marts, 22:22

Kaut kura no ziepenītēm pumpuru stadijā. Varētu būt Polygala comosa. Bet, pagaidīsim, lai iekomentē citi :)


marsancija 07.marts, 22:10

Domāju, ka Lielais madaru sfings.


marsancija 07.marts, 22:05

Zemā raudupe Scorzonera humilis.


Mežirbe777 07.marts, 21:38

28.03 šo brīnumiņu ir iespēja iegūt aprūpībā. Kapilīciju meklēju, lai gan nepietiekami cītīgi, noteikti, ka ir. Viena no trijām "bumbiņām" tika izķidāta. :D


dziedava 07.marts, 21:19

Oho, iegrimusi vecos novērojumos, šo būtu palaidusi garām. Man pašai arī vajadzētu tikt pie parauga, lai droši apstiprinātu un dabūtu titulsporu katalogam, kā arī sabildētu arī citas iekšējās struktūras. Formāli jaunai sugai ar sporām vien nepietiek, svarīgs kapilīcijs.


Siona 07.marts, 20:48

Nevaru norādīt īsto sugu - Lazdu plēvklājene Vuilleminia coryli


VijaS 07.marts, 19:56

Nu jā, tā tiešām izskatās :D


dziedava 07.marts, 19:55

Parauga numurs! Un es domāju, kāpēc esi pierakstījusi, ka Latvijā, ja tas tāpat skaidrs! :DDD


VijaS 07.marts, 19:52

Spriežot pēc parauga numura piezīmēs, ir ievākts, un atrodas pie Tevis :).


VijaS 07.marts, 19:50

Jā, piekrītu, ka drīzāk ragansviests. Nav ievākts.


dziedava 07.marts, 18:17

Šis man tā baltragansviestiski izskatās. Kā Tev ar šīlaika skatu?


dziedava 07.marts, 18:08

Netika ievākts?


ArnitaP 07.marts, 17:51

Atrastas tajā paša meža pļaviņā, kur bija nepārprotami piespirojuši aļņi iegarenām spirām ( 3,5 cm garumā un 2 cm platumā),bet šīs bija vienīgās apaļās starp daudzajām gareno spiru čupām. Vai tās arī ir aļņa spiras?


dziedava 07.marts, 15:22

Balts var būt arī ragansviests. Būtu bijis jāvēro, par ko nobriest.


Vīksna 07.marts, 10:25

Paldies !


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts