Aktīvie lietotāji: 220 Šodien ievadītie novērojumi: 53 Kopējais novērojumu skaits: 2267850
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gļotsēnes 2021. gadā
Pievienots 2021-12-20 14:50:24

Sākšu ar pašu priecīgāko 2021. gada laikā Latvijā noteiktas 32 jaunas gļotsēņu sugas! Un 2021. gadā noteiktās jaunās sugas Latvijā atrada 12 ziņotāji!

1. attēls. 2021. gadā noteiktās 32 jaunās sugas noteikšanas secībā (katrai sugai viens kopskata un viens mikrofoto ar noteikšanai svarīgām detaļām). Mikrofoto autors J. Kluša vai atradējs, ja atradējs ir Sandis Laime, Laima Birziņa vai Inguna Riževa

2021. gadā noteiktās jaunās sugas noteikšanas secībā (1. att.); minēts pirmā noteiktā atraduma gads, iekavās atradējs un vienlaikus kopskata foto autors:

1 ķērpjveida fizāra Physarum licheniforme, 2019. (Julita Kluša),
2
pelēkbaltā fizāra Physarum leucophaeum, 2019. (J.Kluša),
3 dzeltenbrūnā diderma Diderma ochraceum, 2020. (J.Kluša),
4 garozas diderma Diderma crustaceum, 2020. (J.Kluša),
5 plaissporu fizāra Physarum ovisporum, 2020. (J.Kluša),
6
sīkā kribrārija Cribraria microcarpa, 2020. (Sandis Laime),
7 kapsulu badhāmija Badhamia capsulifera, 2021. (Laima Birziņa),
8
šaubīgā trihija Trichia ambigua, 2021. (L. Birziņa),
9
plakanā mizaine Perichaena depressa, 2021. (Inguna Riževa),
10
graciozā cilindrīte Stemonitopsis amoena, 2020. (Evita Oļehnoviča),
11
Dudkas aveņgļotsēne Tubifera dudkae, 2021. (J. Kluša),
12
Ellas komatrihija Comatricha ellae, 2021. (Renāte Kaupuža),
13
gredzenotā diderma Diderma cingulatum, 2021. (Inta Vīnšteina),
14
kodolainā fizāra Physarum nucleatum, 2018. (J.Kluša),
15
milzu vilkpienaine Lycogala flavofuscum, 2021. (Ginta Geida),
16
pogveida diderma Diderma hemisphaericum, 2021. (J. Kluša),
17
brūndobuļu lampīte Lamproderma gulielmae, 2021. (J. Kluša),
18
dubultā fizāra Physarum bitectum, 2021. (J. Kluša),
19
labirinta fizāra Physarum bivalve, 2021. (J. Kluša),
20
iebrūnā diderma Diderma subviridifuscum, 2021. (Astra Kalve),
21
koku badhāmija Badhamia affinis, 2021. (J. Kluša),
22
didermas fizāra Physarum diderma, 2021. (J. Kluša),
23
dzeltenā badhāmija Badhamia nitens, 2021. (S. Laime),
24
īpašā fizāra Physarum straminipes, 2020. (Vija Sīmansone),
25
plakanziedu diderma Diderma roanense, 2021. (J. Kluša),
26
iesirmā lampīte Lamproderma nigrescens, 2020. (R. Kaupuža),
27
cietā diderma Diderma chondrioderma, 2021. (J. Kluša),
28
stingrā rūķīte Paradiacheopsis rigida, 2021. (J. Kluša),
29
kruzuļotā fizāra Physarum gyrosum, 2021. (Andris Baroniņš),
30
daudzveidīgā fizāra Physarum notabile, 2020. (V. Sīmansone/E. Oļehnoviča),
31
smailā lielsporu komatrihija Comatricha tenerrima var. macrospora, 2021. (Ausma Piroga),
32
ribainā kribrārija Cribraria costata, 2021. (J. Kluša).

Visos šaubīgajos gadījumos noteikšana saskaņota ar Norvēģijas gļotsēņu ekspertu Edvīnu Johannesenu.

Bet nu par visu pēc kārtas.

Par G. Adamonītes 2020. gada publikāciju

Īsumā atgādināšu Latvijas gļotsēņu pētniecības vēsturi. Pirmais gļotsēņu apkopojums tika publicēts 1890. gadā, tad daži publicēti pētījumi 20. gs. sākumā (1908., 1931. g.) un disertācija par gļotsēnēm Slīteres valsts rezervātā (1987. g.). 20. gs. un 21. gs. pašā sākumā bija arī nedaudzi nepublicēti vākumi, kas glabājās LU herbārijā.

21. gs. sākumā Latvijas gļotsēņu pētniecībai sadarbībā ar mikologu Edgaru Vimbu pieslēdzās Lietuvas gļotsēņu pētniece Gražina Adamonīte, kura atklāja vairākas jaunas sugas, esot Latvijā Baltijas mikologu simpozija laikā (2005. g.), kā arī apkopoja, noteica vai pārnoteica paraudziņus no LU herbārija, rezultātus publicējot (2003.-2005. g.).

Es personīgi par gļotsēnēm sāku interesēties 2010. gada rudenī, iepriekš par tām nezinot pilnīgi neko. Pakāpeniski auga gan manas zināšanas, gan arī citu ziņotāju gļotsēņu novērojumu skaits Dabasdatos.

2018. gadā iespēju robežās izpētīju literatūru par Latvijā jau noteiktām gļotsēņu sugām; tapa mans pirmais Latvijas gļotsēņu saraksts, iekļaujot gan literatūras datus, gan savus un citu Dabasdatu ziņotāju veiktos jaunu sugu atklājumus, nosakot pēc foto.

Neko nezinot par manām un Dabasdatu aktivitātēm, G. Adamonīte 2020. gada decembrī publicēja Latvijas gļotsēņu sarakstu, kurā ietvēra visas līdz tam laikam (tātad līdz 2006. gadam) literatūrā publicētās sugas, kopskaitā 108. Līdz ar to G. Adamonītes publikācija mums kļuvusi par atskaites punktu, apzinot, cik sugas esam atklājuši Dabasdatu laikā.

Un līdz ar visu šo notikumu attīstību jāņem vērā, ka ir 32 sugas, kuras atklātas līdz 2020. gada beigām, bet nav minētajā 2020. gada G. Adamonītes publikācijā (tātad atklātas tikai Dabasdatu laikā).

Salīdzinājums ar citām valstīm

2. attēls. Reģistrēto gļotsēņu sugu skaits pa valstīm (iekļautas tikai Latvijai salīdzinoši tuvākās valstis, kurās varētu būt Latvijai līdzīgākā sugu daudzveidība).

2. attēls parāda, kāpēc liels Latvijai jaunu sugu skaits neraksturo ne globālo sasilšanu (un jaunu sugu invāziju līdz ar to), ne to, ka Latvija tagad ir gļotsēņu noteikšanas lielvalsts.

Valstu sugu skaits rēķināts pēc myx.dk apkopotās informācijas pēc publicētajiem datiem (dati pēdējoreiz aktualizēti 2021. gada septembrī), ņemot vērā līdz sugai noteiktās gļotsēnes. Dati "Latvija*" ir atbilstoši mūsu tagad sastādītajam sugu sarakstam (108 sugas pēc G. Adamonītes publikācijas, 32 Dabasdatos līdz 2020. gadam un 32 Dabasdatos 2021. gadā noteiktās sugas, kopā 172), kas vēl nekur oficiāli nav publicēts. Kā redzams, pēc oficiālās statistikas Latvija minēto valstu sarakstā ir priekšpēdējā vietā, un mūsu pēdējo gadu pūliņi ļautu pakāpties vien par trim vietām uz augšu, apsteidzot Igauniju, Čehiju un Dāniju. Tā kā mēs nezinām šo valstu nepublicēto jauno sugu sarakstus, arī šis kāpums nav drošs.

Attiecīgi skaidri redzams, ka Latvijā gļotsēņu apzināšanā darba vēl ļoti daudz. Tāpat no attēla saprotams, kāpēc "jauna suga Baltijā" nav liels brīnums neviena no trim Baltijas valstīm nav starp gļotsēņu sugu skaita līderiem. Tiesa, Lietuvā tiek gatavots publicēšanai jauns sugu saraksts, tāpēc pastāv varbūtība, ka līdz ar to varētu būt straujš Lietuvas kāpiens augšup, jo Lietuva ir Baltijas valstu līdere gļotsēņu apzināšanā.

Padarītais, kopsavilkums

Tātad, kas ir paveikts. Latvijā šobrīd noteikti 182 taksoni, no kuriem 10 tiek uzskatīti par varietātēm, bet 25 sugas joprojām zināmas tikai no literatūras. Vēl ir vismaz 6 hipotētiskas sugas, kam ir novērojumi, foto, bet kas prasītu detalizētāku pētīšanu.

Salīdzinot ar augstāk minēto G. Adamonītes 2020. gada publikāciju, kurā apkopoti līdzšinējo publikāciju dati (108 sugas), nākušas klāt 64 sugas un 7 taksoni (neskaitot publikācijā minētos taksonus, kas iekļauti kā sugu sinonīmi).

Dziedavā publicēti visi 157 Dabasdatu laikā novērotie un droši noteiktie taksoni (ar foto un aprakstu), kas pieder 39 ģintīm; publicētas arī vairākas hipotētiski noteiktas sugas. Pie katras sugas norādīts tās sastopamības biežums, vai tā ir hipotētiska suga. Vairāk nekā 140 taksoni ir ar sporu fotogrāfijām, kas sarežģītāku sugu noteikšanā ir svarīgs parametrs.

2021. gadā Dabasdatos ziņotas un noteiktas vairāk nekā 130 sugas/taksoni. Noteiktas 32 jaunas sugas Latvijā (no dažādu gadu ziņojumiem, sākot ar 2018. gadu) un 2 jauni taksoni, kas nav pamatsuga.

Jaunatklājumu 2021. gadā ir gandrīz tikpat, cik visā iepriekšējā Dabasdatu laikā kopā; tostarp nākušas klāt 15 sugas, kuras līdz šim nav publicētas nevienas Baltijas valsts sarakstā (iepriekšējā Dabasdatu periodā tādas bija piecas). Protams, "jauna suga Baltijā" jāuztver tikai šajā kontekstā (dati pēc myx.dk), jo arī mūsu jaunās sugas vēl nav publicētas un tāpēc oficiāli "neskaitās".

Noteikšanas procesa laikā tiek mainīti, precizēti sugu nosaukumi, kā arī pārnoteikti senāk noteiktie paraugi, uzlabojoties zināšanām un noteikšanas prasmēm. Pēdējā gada laikā gandrīz visu jauno sugu apstiprināšana notikusi, konsultējoties lūdzot apstiprinājumu vai noteikšanu arī Norvēģijas gļotsēņu ekspertam Edvīnam Johannesenam.

Gļotsēņu pētniecība šī gada laikā paplašinājusies no Dabasdatiem līdz Facebook grupai "Gļotsēņu apbrīnotājiem un pētniekiem", kurā ir jau vairāk nekā 400 dalībnieku.

2021. gada pētījumi

Kopš 2020. gada, kad iegādājos mikroskopu, gļotsēņu mikroskopiskās pazīmes un savstarpēju atšķiršanu cenšos pamatīgāk apgūt pakāpeniski, skatot līdzīgu sugu grupas. 2021. gadā sanāca vairāk pievērsties fizāru kārtas (Physarales) dažādu ģinšu gļotsēnēm, tāpēc te arī vairāk jaunu sugu. Pavisam 2021. gada laikā esmu mikroskopējusi vairāk nekā 380 gļotsēņu paraudziņus.

Didermas Diderma sp. 7 zināmajām sugām 2021. gadā klāt nākušas vēl 7 jaunas, no tām 4 jaunas Baltijā (I. Vīnšteinas, A. Kalves, J. Klušas atradumi), palikusi viena vēl neatrasta didermu suga, kas zināma tikai no literatūras datiem (Diderma cinereum).

Didermu noteikšanā svarīgākie aspekti:

* perīdija (augļķermeņa apvalka) kārtu skaits. Tipiski var būt viena vai divas;
* perīdija krāsa, struktūra (gluda, nelīdzena) un raksturīgā plaisāšana (piem., neregulāri vai kā ziedlapas);
* kapilīcijs jeb pavedieni galviņas iekšpusē
vai tie gludi, vai ar kārpām vai citādiem uzbiezinājumiem, vai zarojas, vai savstarpēji savienoti kā trepītes. Reizēm svarīga krāsa;
* kolumella (kātiņa turpinājums galviņā)
vai ir, kādā krāsā, cik liela un kādas formas;
* sporu izmērs un raksts.


3. attēls. Iebrūnā diderma Diderma subviridifuscum (1
perīdija ārējā kārta, 2 perīdija iekšējā kārta, kas turklāt šai sugai no iekšpuses brūngana, 3 kolumella, kas šajā gadījumā negluda, ar izvirzījumiem). Foto: Julita Kluša


4. attēls. Iebrūnā diderma Diderma subviridifuscum
kapilīcijs un sporas (šīs sugas kapilīcijam ir savdabīgi uzbiezinājumi un pavedieni var būt savienoti ar "trepīti"). Foto: Julita Kluša

Fizāras Physarum sp. 16 zināmajām sugām 2021. gadā klāt nāca 10 jaunas, no tām 5 varētu būt jaunas Baltijā (atrada V. Sīmansone, J. Kluša), divas apzinātas kā jaunas Dabasdatos. Kopā 26 fizāru sugas šķiet daudz, tas ir 15% no visām Latvijas gļotsēņu sugām, tomēr pasaulē šī samērā sarežģīti nosakāmā ģints sastāda pat ~20% no visām gļotsēņu sugām, tātad fizāru pētījumi jāturpina.

Noteikšanā svarīgi:

* vai ir kātiņš, kāda ir tā forma, garums un krāsa;
* augļķermeņa forma, reizēm perīdija kārtu skaits (tipiski ir viena);
* kapilīcija mezglu lielums un forma, reizēm krāsa;
* kolumellas esamība un forma;
* sporu raksts un izmērs.

Fizāru kārtas gļotsēņu sporas tipiski ir brūnas (5. att.). Visbiežāk ar vienmērīgi izvietotu smalku kārpu vai adatiņu rakstu. Ja raksts ir citādāks, tas būtiski palīdz sugas noteikšanā, tomēr pilnīgi unikāls tas ir reti, jāskata kopā ar citām pazīmēm.


5. attēls. Sporas: 1
ar lielām, izkaisītām kārpām (Diderma floriforme), 2 vienā pusē gaišākas (Physarum diderma), 3 ar tumšāku kārpu grupām (Didymium minus), 4 ar gaišu līniju pāri (Badhamia affinis), 5 ar lauzītām gaišām līnijām (Physarum straminipes), 6 ar kārpām, kas vietām savienotas, veidojot nepilnu tīklojumu (Badhamia lilacina). Foto: Julita Kluša

Lai labi saprastu šādas sporu raksta nianses, būtiski lietot 1000x palielinājumu ar imersijas eļļu, turklāt jāizmanto iespējami šaurs fokuss, kas labāk parāda telpiskas iezīmes.

Badhāmijas Badhamia sp. 4 zināmajām sugām klāt nākušas trīs, viena jauna Baltijā (atrada S. Laime).

Didīmijas Didymium sp. šogad Latvijai jaunas sugas netika atklātas, bet klāt nākusi viena 2021. gadā 1. reizi mūsu mikroskopēta suga (S. Laime/J. Kluša) un divas jaunas sugas Dabasdatos (atrda A. Piroga, J. Kluša); kopā apzinātas 9 didīmiju sugas.

Lampītes Lamproderma sp. 2 zināmajām klāt nāca divas jaunas sugas (atrada R. Kaupuža, J. Kluša), no tām viena jauna Baltijā (R. Kaupuža).

Noteikšanai jāskata:

* kopējais garums, kājiņas garums un galviņas diametrs;
* galviņas apvalka jeb perīdija nolobīšanās raksturīgums un veids, vai paliek perīdija fragmenti un kā (piem., zem galviņas kā apkakle);
* galviņas iekšienē kapilīcija pavedienu savienojuma veids ar kolumellu, zarojums, krāsa.

Vairākas sugu grupas joprojām nav padziļināti pētītas, kaut paraudziņi ir vākti no visām sugu grupām. Vēl pētīšanu un potenciāli jaunu sugu vai atradņu klātnākšanu retākām sugām vai drošu apstiprināšanu var gaidīt šajās grupās:

* visas gļotsēņu sugas ar lielāku, plašāku izmēru augļķermeņiem (ragansviesti Fuligo sp., gļotpūpēži Reticularia sp., aveņgļotsēnes Tubifera sp., gļotsēnes Siphoptychium sp., kūlītes Symphytocarpus sp., plaispikas Amaurochaete sp., sīkači Dictydiaethalium sp.),
* arcīrijas Arcyria sp.,
* tikai daļēji pētītas komatrihijas Comatricha sp., lampītes Lamproderma sp.,
* jāturpina šokolādes gļotsēņu Stemonitis sp. un cilindrīšu Stemonitopsis sp. pētījumi, kas laika trūkuma dēļ pārtrūka pusceļā,
* jāturpina fizāru Physarum sp. pētījumi, īpaši kājainās fizāras, kas ir sarežģīti nosakāma gļotsēņu grupa,
* atkārtoti jāiet cauri trihiju Trichia sp. un hemitrihiju Hemitrichia sp. novērojumiem, jo pa šo laiku nākušas klāt jaunas zināšanas, izpratne un prasmes,
* jāturpina kribrāriju Cribraria sp. pētījumi, kas tika pātraukti, jo atradņu izrādījās būtiski vairāk, nekā sākotnēji domāts, un bija jāpievēršas arī citām sugu grupām,
* jāveic pavisam sīko gļotsēņu meklējumi un pētījumi, caurskatot citu ievākto gļotsēņu paraudziņus; te ir iespējas atrast sugas no tikai no literatūrā zināmajām (Licea, Echinostelium, Macbrideola, rūķītes Paradiacheopsis) un atklāt šajās sugu grupās arī jaunas sugas.

Darba vēl ļoti daudz!

Ja kāds manā senākā rakstā, kur aicināju piedalīties un kopā veidot gļotsēņu grāmatu, bija sapratis, ka grāmata tiks izdota gada laikā, tad tā tas noteikti nebija domāts! Kā saka vispirms darbs, tad... grāmata. Kad būsim gļotsēnes izpētījuši tiktāl, ka būs radusies zināma skaidrība, kas tajā brīdī Latvijā jau ir apzināts, un noteikts tas, kas ir līdz tam brīdim nosakāms, tad arī varēs domāt par publikācijām. Un pirms grāmatas, iespējams, vispirms būtu jādomā par Latvijas sugu saraksta oficiālu publicēšanu. Vai tas būs pēc gada, pieciem vai 10 gadiem to redzēsim.

Šeit ir pieejams Latvijas gļotsēņu pagaidu saraksts līdz ar katras sugas sastopamības biežumu un to sastopamību sarakstos pēc dažādiem parametriem (t.sk. publicētajos Baltijas valstu sarakstos un Lietuvas herbārijā).

Gļotsēņu sugu sastopamības biežums

Divām sugām Dabasdatos katrai ir jau vismaz 800 novērojumu (6. att.), tās tabulā atzīmēju kā ļoti bieži sastopamas.


6. attēls. Visbiežākās gļotsēnes
koksnes vilkpienaine Lycogala epidendrum (augšā) un maldinošā trihija Trichia decipiens (apakšā). Gunita Kolle novēroja maldinošās trihijas attīstību, sākot no plazmodija 2020. gada 26. oktobrī līdz pat sporu stadijai 30. decembrī. Koksnes vilkpienaines un pēdējais maldinošās trihijas foto: Inguna Riževa.

Interesanti, ka abas visbiežākās sugas ir ar noteikšanas problemātiku. Vilkpienainēm šobrīd pasaules līmenī notiek sugu revīzija, līdz ar to iespējams, ka šī ļoti bieži sastopamā suga tiks sadalīta vairākās. Savukārt maldinošajai trihijai T. decipiens ir līdzīga māsa krāterformas trihija T. crateriformis, kas atšķiras ar to, ka vāciņš noplīst pa regulāru apli un sporas vairāk kārpainas, bet realitātē ar noteikšanu nav tik vienkārši, jo gadās, ka makro pazīmes vairāk atbilst vienai, bet mikro pazīmes otrai sugai.

Abas ļoti biežās gļotsēņu sugas kopā veido ap 20% no visiem Dabasdatu novērojumiem.

Citas bieži sastopamas gļotsēnes, kurām šobrīd Dabasdatos ir vairāk nekā 200 un mazāk par 600 novērojumiem:

* zarainā ragainīte Ceratiomyxa fruticulosa,
* porainā ragainīte Ceratiomyxa porioides,
* parastā aveņgļotsēne Tubifera ferruginosa,
* parastais (dzeltenais) ragasviests Fuligo septica (var. septica/flava),
* baltais ragasnviests Fuligo candida,
* daudzveidīgā trihija Trichia varia,
* pušķainā šokolādes gļotsēne Stemonitis axifera,
* šūnu metatrihija Metatrichia vesparia,
* nokarenā fizāra Physarum album.

Šīs 9 bieži sastopamās gļotsēņu sugas kopā aizņem ap 30% no visiem Dabasdatu novērojumiem.

Tātad no visām gļotsēnēm Latvijā tikai 11 sugas ir tādas, ko pēc pašreizējām zināšanām varētu saukt par bieži un ļoti bieži sastopamām, un tās kopā veido ap 50% no visiem gļotsēņu novērojumiem.

26 sugas ir vidēji bieži sastopamas (41-200 novērojumu), 33 samērā retas (7-40 novērojumi). Taču gandrīz puse no visām Latvijā atklātajām sugām ir ļoti reti novērotas (1-6 atradnes), kas visas kopā veido tikai ap 2% no visiem gļotsēņu novērojumiem.

Gada jaunatklājums

Starp ļoti reti novērotajām ir arī visas šogad jaunatklātās sugas, kaut dažas pa gadu jau tikušas pie vairākām atradnēm dažādās Latvijas vietās.

Viena no tādām iebrūnā diderma Diderma subviridifuscum, kuras stāsts lai kalpo kā ieskats Latvijas jaunatklājumos.

8. oktobrī Facebook grupā "Gļotsēņu apbrīnotājiem un pētniekiem" Astra Kalve no Valkas pagasta ieziņo fotogrāfijas ar baltu bumbuļveidīgu klājumu uz brūklenēm un jautājumu: "Vai šīs ir gļotsēnes? Atradu ceļmalas grāvī, pētot rumpučus." Uz manu pretjautājumu, vai šai potenciāli retai vai jaunai sugai ievākts paraudziņš, seko atbilde: "Tur bija pilns grāvis, ļoti daudz viņu. Paraudziņu arī paņēmu no vairākām." 13. oktobrī vākums jau mikroskopēts jauna suga Baltijā! Sugas noteikšanu pēc foto starptautiskajā gļotsēņu grupā "Slime Mold Identification & Appreciation" apstiprināja arī Norvēģijas gļotsēņu eksperts Edvīns Johannesens, apsveikdams ar pat pasaulē visai reto sugu pēc myx.dk apkopotiem literatūras datiem šī suga apzināta tikai 8 valstīs. Turklāt (pēc šiem datiem) Latvijas atradne Eiropā sanāk vistālākā uz ziemeļiem!

Tostarp jau 14. septembrī tajā pašā mūsu vietējā Facebook grupā Ausma Piroga ieziņojusi Nagļu pagastā atrastas balti pelēcīgas gļotsēnes ar komentāru "Nu nezinu", kuras Inguna Riževa komentējusi ar "Interesantais gals!" Ausma šogad kļuvusi par paraudziņu pastāvīgo piegādātāju, viņa arī atklājusi oriģinālu iepakošanas veidu tualetes papīra rullītī, tam katru galu vienkārši aizspiežot ciet. Ātri un efektīvi, un paraudziņš netiek saspiests! Ausmas sūtījumu saņemu un nosaku 20. oktobrī. Arī iebrūnā diderma! Otrā noteiktā un vienlaikus senākā atrastā atradne.


7. attēls. Iebrūnā diderma Diderma subviridifuscum. Foto (no kreisās): A. Piroga, A. Kalve, J. Kluša

Vēl interesantāk, kad izrādās, ka es pati savos klejojumos Ķemeros 25. oktobrī atrodu vēl trīs savstarpēji netālas (~200 m intervālā) šīs sugas atradnes. Tā nu jaunā suga Baltijā pusotra mēneša laikā atrasta gan Vidzemē, gan Latgalē, gan uz rietumiem no Rīgas.

Jaunās Dabasdatu sugas

Tālāk par septiņām sugām, kas Latvijā bijušas jau zināmas no literatūras (publicētas G. Adamonītes 2020. gada sugu sarakstā), bet Dabasdatos ar mikroskopijas palīdzību pierādītas tikai šogad (8. att.). Savā ziņā tās ir pat interesantākas par jaunatklātajām, jo ir tikušas gaidītas, un arī paši atradumi nereti bijuši kaut kādā ziņā neparasti.


8. attēls. Jaunās Dabasdatu gļotsēņu sugas

Jaunās Dabasdatos ziņotās un pierādītās sugas (iekavās minēts pirmā Dabasdatos noteiktā paraudziņa atradēja vārds, kā arī foto autora vārds, ja tas nav (tikai) atradējs) (8 att.):

1 pelēcīgā fizāra Physarum cinereum (Evita Veinberga) neparasti, ka Evita to atrada uz pieneņu un kabaču lapām!
2
nekārtnā didīmija Didymium difforme (J. Kluša) atrasta nobirās uz kritušām lapām kopā ar jaunu sugu Latvijai pogveida didermu Diderma hemisphaericum; neparasti, ka vēlāk atrasta arī A. Pirogas paraudziņā uz kāposta lapām;
3
apkaklītes hemitrihija Hemitrichia calyculata (A. Baroniņš u.c., foto: I. Riževa, V. Sīmansone) suga, kuras noteikšana izrādījās visai piņķerīga (skaidri nodalāms kātiņš no kausiņa; kausiņš ar atliektām malām, sporu diametrs dominē 6,5-7,5 mkm), jo ar līdzīgo vāles hemitrihiju H. clavata visdrīzāk veidojas arī pārejas formas, kas pēc vienām pazīmēm atbilst vairāk vienai, pēc citām otrai sugai;
4
vienacainā kolloderma Colloderma oculatum (I. Riževa) aug rudeņos pēc salnām uz kritalām, kas pēc Ingunas novērojumiem apaugušas ar Gada sūnu 2021 līklapu novelliju;
5
Baijas didīmija Didymium bahiense (A. Piroga, foto arī J. Kluša) atrasta uz tā paša kāposta lapām, kur minētā nekārtnā didīmija;
6
zeltmatu fizāra Physarum flavicomum (S. Laime) no līdzīgām fizārām atšķiras ar "zelta matiem" jeb dzeltenu kapilīciju galviņas iekšienē;
7
ziedu diderma Diderma floriforme (J. Kluša) atrasta ļoti slapjā vietā, augļķermeņi izskatījās traumēti, tāpēc šķita nenosakāmi; negaidīti, ka mikroskopējot sugu noteikt izrādījās viegli pēc neparastākām sporām un sugai raksturīga kapilīcija ar uzbiezinājumiem.

Divām sugām šogad noteiktas jaunas varietātes: dzeltenzaļā trihija Trichia botrytis var. cerifera (J. Kluša) un spuraingreizā trihija Trichia contorta var. iowensis (L. Birziņa, V. Sīmansone).

Ziņošana, aktīvākie ziņotāji

Ziņojumi Dabasdatos laika gaitā kļūst arvien kvalitatīvāki ne tikai foto, atbilstoši pieejamai tehnikai, nereti ar mērogu blakus, bet arī vietas (biotopa) apraksts un uz kā auga, tas palīdz gan sugas noteikšanai, gan izzināšanai. Paldies!

Pēdējo gadu laikā novērota interesanta tendence arvien biežāk kā gļotsēnes tiek ieziņotas neierastākas sēnes un citi neparastāki objekti (nevis kā agrāk pašas gļotsēnes tika ziņotas kā sēnes vai kā nezināms objekts), un tas liecina, ka zināšanas par gļotsēņu eksistenci iet plašumā! Atliek tikai tās iemācīties pazīt.

Ņemot vērā, ka Dabas skaitīšana (kuras laikā daži "skaitītāji" aktīvi apzināja arī gļotsēnes) pamatā beidzās jau 2020. gadā, 2021. gadā biju gaidījusi strauju novērojumu skaita kritumu. Kritums ir, bet ne tik dramatisks 2020. gadā bija 4213 novērojumi, bet 2021. gadā līdz decembra vidum 3567, kas tāpat ir vairāk, nekā visos iepriekšējos Dabasdatu gados līdz 2019. gadam kopāņemtos. Ziņotāju skaits 2021. gadā pat audzis 113 (2020. gadā 101), tiesa, gandrīz puse (54) ar tikai vienu ziņojumu. Vismaz 10 novērojumi Dabasdatos 2021. gadā ir 22 ziņotājiem (9. att.).


9. attēls. Čaklākie ziņotāji 2021. gadā līdz 9. decembrim; ar sarkanu rakstīti to ziņotāju vārdi, kam 2021. gadā noteikta vismaz viena Latvijai jauna suga.

Pēc tabulas var redzēt tendenci jo vairāk novērojumu, jo lielāka varbūtība, ka trāpās reta vai pat jauna suga. Inguna Riževa ar saviem vairāk nekā 1000 gļotsēņu novērojumiem gadā joprojām nepārspējama; pavisam šobrīd Dabasdatos viņai ir jau vairāk nekā 3200 gļotsēņu novērojumu!

Klāt jau pastāvīgajiem (vismaz otrais gads) aktīvajiem ziņotājiem šogad salīdzinoši ar citiem gadiem ievērojami lielāku gļotsēnisku aktivitāti izrādījušas arī Ieva Mārdega, Mārīte Ramša un Aija Amere.

Pilno sarakstu ar visiem 2021. gadā Dabasdatos ziņojušajiem var skatīt jau minētajā failā, kur ir gļotsēņu saraksts, tikai citā lapā "Ziņotāji". Tabula sakārtota pēc novērojumu (ne sugu) skaita, jo sugu noteikšana ir atkarīga arī no manis kādam izdevies vairāk/ātrāk noteikt, citam sarežģītākas sugas vēl tikai gaida noteikšanu, tāpēc mazāks sugu skaits nav iemesls ziņotāju vērtēt zemāk.

Jāatzīmē, ka šogad līdz ar intensīvu mikroskopēšanu noteikto sugu skaits būtiski audzis. 2020. gadā visvairāk noteikto sugu bija Sandim Laimem (62) un Julitai Klušai (61), Inguna Riževa ar 51 sugu bija 3. vietā. Toties 2021. gadā pat trijiem ziņotājiem sugu skaits ir lielāks par 2020. gadā lielāko sugu skaitu, S. Laimem sasniedzot 64, I. Riževai 74 un J. Klušai 100 sugas. V. Sīmansone ar 56 sugām gada laikā daudz neatpaliek, kaut Vija gļotsēnes sāka vērot tikai 2020. gadā. Ievērojams sugu skaits 2021. gadā ir arī A. Baroniņam (40) un E. Oļehnovičai (38).

Septiņi čaklākie ziņotāji nosedz apmēram 83% no visiem gļotsēņu novērojumiem, taču starp vienu vai dažus novērojumus ziņojušajiem ir ne viens vien ar ziņotu jaunu sugu Latvijā, tāpēc visu nevar vērtēt arī tikai kvantitatīvi. Jāatzīmē Laima Birziņa, Marita Krūze, Sandis Laime, un, jo īpaši šogad, Inguna Riževa un Vija Sīmansone, kas ne tikai daudz ziņo, bet arī paši nosaka mikroskopējot, atvieglojot manu noteikšanas darbu.

Vijai Sīmansonei gribu pateikt ļoti īpašu paldies par ļoti daudzajiem atkārtotajiem novērojumiem, apsekojot tās pašas atradnes un vērojot attīstību, kā arī salīdzinot gļotsēnes vienā un tajā pašā atradnē dažādos gados. Tas palīdz labāk izprast sugas, to pārmaiņas un pastāvību noteiktā teritorijā.


10. attēls. Viens no nesanākajiem Vijas Sīmansones pētījumiem
ar vīnogķekaru badhāmiju Badhamia utricularis. Novērojumi veikti 31. oktobrī, 14., 19. un 21. novembrī. Foto: Vija Sīmansone

10. attēlā redzams, ka vēlā rudenī, kad ir jau samērā vēss, vismaz šīs sugas attīstība notikusi visai lēni no plazmodija līdz augļķermeņiem 22 dienas!

Arī citi Vijas veiktie gļotsēņu attīstības vērojumi un arī augstāk minētais G. Kolles trihijas vērojums liecina, ka vēlā rudenī (aukstākā laikā) gļotsēņu attīstība varētu notikt ievērojami lēnāk, nekā vasarā vai agrā rudenī, kad ir siltāks un saulaināks un gļotsēnes nereti attīstās pat dienas laikā.

Paldies arī visiem citiem, kas devušies atkārtoti apsekot savas atradnes, lai redzētu attīstību vai varētu ievākt paraudziņu noteikšanai. Piemēram, Līga Jēka, pēc mana ieteikuma devās atpakaļ pie iepriekš tikai nofotografētās gļotsēnes, pie sevis dungojot "ikvienam roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek!", un ievāca paraudziņu, kas izrādījās viena no retajām fizārām, kam šobrīd tikai septiņas apzinātas atradnes; Līgas atradne vistālāk Kurzemē.

Ar šo arī gribēju uzsvērt, ka vērtīgi un nozīmīgi nav tikai jauno sugu atklājumi, patiesībā svarīgs ikvienas sugas ikviens novērojums, kas palīdz apzināt ne tikai sugas eksistenci, bet arī izplatību, sastopamību dažādās Latvijas vietās, laikos, biotopos un uz kādiem substrātiem tās sastopamas.

Gļotsēņu novērojumi pa mēnešiem


11. attēls. Gļotsēņu novērojumu skaits Dabasdatos pa mēnešiem

11. attēlā var redzēt gļotsēņu novērojumu skaitu pa mēnešiem visos gados kopā un atsevišķi 2020. un 2021. gadā, jo šie pēdēji divi gadi ir gļotsēņu novērojumiem bagātākie. Zaļā līkne parāda noteikto sugu skaitu (tas balti iekrāsots).

Tendences ir labi saskatāmas gļotsēnes var vērot visu gadu (pat visnabadzīgākajā mēnesī februārī ir jau 138 novērojumi un atrastas 29 dažādas sugas!), taču visbagātākais laiks ir vasaras beigas un rudens. No augusta līdz pat novembrim katrā mēnesī atrastas vismaz 70 dažādas sugas! Vispateicīgākie mēneši dažādu sugu meklējumiem ir septembris un oktobris ar attiecīgi 95 un 108 sugām. Tie ir arī novērojumiem bagātākie mēneši kopējā statistikā katrā vairāk nekā divi tūkstoši novērojumu.

Vēl jāliek aiz auss, ka nevajag novembri novērtēt par zemu tajā līdz šim ir bijis mazāk novērojumu nekā jūnijā un jūlijā, toties atrasto sugu skaits lielāks! Tātad lielākas izredzes atrast arī retumus. Un vēl jāņem vērā, ka gļotsēnēm katrai sugai ir savs raksturīgākais augšanas laiks, vienas tipiskas pavasarim, kamēr citas novērotas tikai vēlā rudenī, tāpēc tās vērts vērot dažādos gadalaikos.

Paraudziņu sūtīšana, Latvijas Dabas muzejs

Paldies visiem, kas sūtījuši ar Omnivu vai kā citādi nogādājuši paraudziņus noteikšanai!

Papildus Dabasdatiem (kur joprojām ziņojumi ir visgaidītākie) vērtīga izrādījās arī Facebook grupa "Gļotsēņu apbrīnotājiem un pētniekiem", kuras aktīvākie dalībnieki ne tikai ziņoja par atradumiem, bet gāja arī atkārtoti, vēroja, un vajadzības gadījumā arī ievāca un man nogādāja paraudziņus. Milzīgs paldies visiem!

Facebook gļotsēņu grupas myx.lv izveides sākumā un šī gada sezonu noslēdzot grupas ietvaros tika izveidota arī foto kolāža, katram ieinteresētam dalībniekam iesūtot vienu foto. Par grupas gana augsto kvalitāti liecina fakts, ka 38 dalībnieki iesūtīja vismaz 31 sugas foto, no kurām vairāk nekā trešdaļa bija retas un divas jaunas Latvijai.

Daļa no gan šajā, gan iepriekšējos gados vāktajiem maniem un citu iesniegtajiem paraudziņiem tika ne tikai noteikti, bet arī reģistrēti atsevišķā datubāzē, kur tika aprakstīti pēc visiem vajadzīgajiem parametriem (precīza vieta, biotops, substrāts, ievācējs un datums, noteicējs un noteikšanas datums utt.) un iesniegti glabāšanai Latvijas Dabas muzejā. Gada laikā muzejam tika sagatavoti 197 paraudziņi ar 90 taksoniem, visi mikroskopiski pārbaudīti.

Jau iepriekš minētajā failā gļotsēņu saraksta tabulā ir arī kolonna, kurā atzīmēts, kuras sugas šobrīd glabājas arī LDM herbārijā.

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā valstī bieži mainās visādi likumi un noteikumi, šobrīd nav skaidrs, vai paraudziņu nodošana Latvijas Dabas muzejam būs iespējama arī nākamgad, bet jebkurā gadījumā gļotsēņu pētniecība turpināsies, un, ja ne kā citādi, tad veidošu tikai savu personīgo paraudziņu kolekciju. Tā kā muzejā nodotus paraudziņus dabūt uz mājām atkārtotai pētīšanai vai salīdzināšanai ir sarežģīta procedūra, tad personīgā kolekcija ar pārstāvjiem no katras sugas tiks veidota jebkurā gadījumā.

Turpināsim vērot, ziņot un noteikt redzēto!

Julita Kluša, dziedava.lv

2021-12-20

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Mergellus albellus - 2025-12-08 Ilona_rasa
Aves sp. - 2025-12-08 Edgars Smislovs
Turdus philomelos - 2025-12-08 Langa
Scolopax rusticola - 2025-12-08 Langa
Myxomycetes sp. - 2025-12-09 KristianaO
Alcedo atthis - 2025-12-07 PēterisR
Accipiter gentilis - 2025-12-08 angel
Nezināms
Ignotus
@ Toms Čakars
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 08.decembris, 10:41

Un, salīdzinot ar iepriekšējo paraugu, kas bija rufa, te sporām tumšākās grupas ir vieglāk saskatīt. To es novēroju arī savos paraugos, ka flavai grupas parasti saskatīju, bet rufai tikai ar grūtībām.


dziedava 08.decembris, 10:35

Sporu izmēri ir tieši starp rufu (6-7 mkm) un dzelteno (7-8 mkm) - nav brīnums, ka izskatās arī kkas pa vidam :D. Bet nu paraugā paliekas izskatās tīri dzeltenas, rūsganais nav parādījies, un sporām arī "velk" vairāk uz 8 mkm nekā uz 6 mkm, tā ka būs vien flava. Liels paldies, vēl viena laba pieredze ar jaunas krāsu un mikroskopiju!


Mareks Kilups 08.decembris, 10:07

šorīt atkārtoti, arī vizuāli


Mareks Kilups 08.decembris, 09:32

tikai balss, tā kā jāvērtē, vai ticami. šorīt te ir daudzas, bet visas akmeņu čipstes.


dziedava 07.decembris, 22:56

oho, super! Tad Liepājā ar būs! :D Tikai pārbaudei te jāliek sporas sākumā bez virsstikliņa uz maziem palielinājumiem, jo ar virsstikliņu ātri izjūk grupas. Kad ir saprasts, vai sporas veifo grupas, tad var likt virsstikliņu un bildēt 1000x palielinājumā - noteikti arī jāizmēra sporas.


AgneseČamane 07.decembris, 22:22

Paldies! Bija aizdomas par citronu bisporellu, bet nebiju droša.


VijaS 07.decembris, 21:43

Atradu arī šo paraudziņu, pašā kastes apakšā. Perfekti notīrīta pakājes plēksnīte uz koksnes, viss pārējais ragansviests pārvērsts smalkā pulverī. Izdevās atrast arī nebojātas sporas.


Mari 07.decembris, 21:15

Paldies, Julita! :)


dziedava 07.decembris, 20:18

Tagad galvenais uzdevums saprast, ar ko šī dzeltenā stadija atšķiras no licentii..


MJz 07.decembris, 19:56

Tiešām pēc balss noteicāt?


VijaS 07.decembris, 19:47

Jā, pakāje tiešām raiba, šoreiz foto toņi diezgan precīzi atbilst dabā redzētajam.


VijaS 07.decembris, 19:43

Hm, kad Tu tā saki, tad jā, var saskatīt. Bet citādi ļoti neuzkrītošas..


dziedava 07.decembris, 19:39

Liels paldies! Tātad tādi it kā gandrīz nobrieduši rufas arī var būt dzelteni. Sporas vienmērīgi kārpainas nav. Esmu sapratusi, ka tik gaišām sporām tumšākās grupas ir grūti ievērot, tāpēc vrb arī tās nemaz nemin. Bet tās grupas ir. Pēdējās divās bildēs var labi redzēt, arī uz tām tumšajām sporu malām, kas nav vienmērīgas, bet posmiem tumšākas, kur kārpu grupas.


VijaS 07.decembris, 19:30

Atradu paraudziņu. Pamatīgi saēsts, nesagrauztais sakaltis ciets.. Taisīju vairākas mikroskopijas, kamēr izdevās atrast nesaplīsušas sporas.


Mari 07.decembris, 18:37

Paldies, Julita! :)


adata 07.decembris, 18:05

Njā, Laimai pamatīgs pētījums... Paldies, Julita, par jauko pārsteigumu! Un tā apse man kā tāda Pandoras lāde, beigās būs jāsaskaita, cik sugu tā man šogad sagādāja. Uzgāju to pērn, vēl gluži jaunu, bet virsū atradu tikai vienu gļotsēni (tā kā ragansviestu, neziņoju) sporu stadijā, apsekoju šogad - pilna miza un zemmiza visādu brīnumu! Un tā rozā krāsa vairākos plazmodijos! Šeit padzēsu liekās bildes, lai novērojums paliek saprotamāks, pārskatāmāks. Un tā vēlā attīstība - piekrītu, ka reti novērota, jo parasti ap tādu laiku ir ja ne sniegs, tad sals noteikti.


dziedava 07.decembris, 18:01

Es te sajaucu abas sugas vietām. Izskatās luteonitens!


Mari 07.decembris, 17:45

Pievienoju vēl vienu sporu foto


Mari 07.decembris, 17:42

Sporām man arī šķita viena puse gaišāka, kā arī kārpas skraji un neregulāri izvietotas :)


dziedava 07.decembris, 17:18

Vai arī vēl labāk, laevis, ja sporām kārpas ir skraji un neregulāri izvietotas


dziedava 07.decembris, 17:16

Šis no gludo grupas. Man izskatās, sporām viena puse gaišāka? Tad luteonitens :)


Mari 07.decembris, 17:07

Pievienoju decembra ragansviestu, iespējams, ka traucēta attīstība, jo sporu diametrs variē diezgan plašā amplitūdā.


dziedava 07.decembris, 17:06

Interesanti, ka šai sugai pirmā lielo attīstības pētījumu veica Laima Birziņa no 18.nov. līdz 6.dec. : https://dabasdati.lv/lv/observation/p4vneha1jpritl0qvseqn4kqt6/ Te ir līdz 18.nov. :) Iespējams, reti novērota, jo vēlu un lēni briest. Ir nesti mājās paraugi, kuriem tā mitruma pietrūkst un nenobriest vispār. Te tieši bija labi, ka visu laiku mitrs - nobrieda.


Mari 07.decembris, 16:48

Varbūt Ascocoryne albida?


dziedava 07.decembris, 15:47

Visticamāk! :)


dziedava 07.decembris, 14:58

sēne


dziedava 07.decembris, 14:36

Pakāje tiešām rūsgana vai tikai tā izskatās? Skaidri redzu baltu pakāji un dzeltenu plazmodiju. Rūsganais tāds nesaprotams. Principā varētu būt arī dzeltenais ragansviests. ja tomēr rūsgans - tad licentii. Pēc rufas gan neizskatās, tā arī uz sūnām īsti neaug


dziedava 07.decembris, 13:20

Te gan krāsa interesanta! Varbūt paliekas no rūsganā ragansviesta. Tagad jau vairs nepateiks.


dziedava 07.decembris, 13:07

Jocīgi. Tik košs dzeltenais, bet tak rūsgana nekā nav tajā beigu stadijā. Ievākts nav?


dziedava 07.decembris, 12:55

No tāda plazmodija vēl sugu pateikt nevar. Var būt arī Physarum


dziedava 07.decembris, 10:20

Te izskatās, ka apvalks viens, stingrs, spīdīgs, ar sarkanīgo krāsu vien nepietiks rūsganajam, kā es iepriekš domāju


nekovārnis 07.decembris, 08:54

Šis tāds ne pārāk pārliecinošs. Sariņi uz segspārniem drīzāk gaiši, kaut tas varētu būt arī dēļ atspīduma. Priekškrūšu vairogs ar tā kā pārāk spalvains priekš A.sanguinolenta (varbūt atkal dēļ saules atspīduma). Arī galvas aizmugurējie stūri nav redzami. Lai paliek kā sp., ja vien nav kāda papildus informācija.


nekovārnis 07.decembris, 08:45

Pagaidām lai paliek kā Leiopus nebulosus/linnei, ja vien nav ievākts un pārbaudīts zem mikroskopa.


dziedava 06.decembris, 22:12

Vija, man, protams, patīk tāds puķains pārsteiguma moments (ko sagādājis DD gļuks), kad uzklikšķina uz 3. foto, tomēr, ja to foto grib tiešām apskatīt, - varbūt iespējams izdzēst un mēģināt pievienot no jauna, varbūt DD nenogļuko?


dziedava 06.decembris, 18:53

Patiesībā tas arī palīdz izskaidrot citus dzeltenbaltos paraugus, kam sporas atbilst dzeltenajiem. Tā ka paldies, šī pieredze man vērtīga!


dziedava 06.decembris, 18:50

Jauki! :) Tad vismaz kādam ir šāda pieredze par izbalēšanu. Man gadiem paraugi saglabājas dzelteni, bet tur tās ārējo apstākļu iedarbības nav (neskaitot čaklos ēdājus), tāpēc tā izbalēšana ir neskaidra.


mufunja 06.decembris, 18:09

Diemžēl 2019. gadā es neievācu nevienu paraugu.


adata 06.decembris, 17:56

A ko, ja aptrūkās sērkociņu...


adata 06.decembris, 17:54

Tā, kā dzeltens būtu zaudējis krāsu, ne baltais.


adata 06.decembris, 17:53

Dzeltena, ja nebūtu pārliecināta par krāsu novērošanas brīdī, būtu likusi nenoteiktu.


dziedava 06.decembris, 17:48

Un tās paštaisītās kastītes! :))


dziedava 06.decembris, 17:47

Vilkpienaiņu paraugi arī interesanti un labā stāvoklī, tik šobrīd tām biju plānojusi pauzi noteikšanā. Bet pie šī parauga roka notrīcēja, tāds interesants rakstiņš, ko gribētos pārbaudīt, vai var noteikt. Nonāca “tūlīt un tagad” kastītē. Bet kad nu reāli sanāks, redzēs. Bet paldies, tiešām interesanti paraugi :)


dziedava 06.decembris, 17:39

Dzeltena vai brūngana augšiņa? Ar šiem varētu būt grūti, jo baltie ragansviesti savecē, kļūstot brūngani, bet dzeltenie var zaudēt krāsu (tā literatūrā raksta, bet mums lielas pieredzes nav). Dzeltenajiem visilgāk dzeltenā krāsa saglabājoties iekšiņās virs pakājes (ārējo apstākļu iedarbība netiek tik ļoti klāt), tāpēc tādiem ne šis, ne tas paraugiem der nobildēt, kā iekšpusē krāsiņas


dziedava 06.decembris, 17:32

Izskatīju ar lupu visus paraudziņus, atlasīju, ko gribu “tūlīt un tagad”, tikai diemžēl tas skaits pārsniedz “tūlīt un tagad” iespējas. Pie šī paraudziņa bija tāds Wow! Nebiju novērtējusi fotogrāfijās. Vajag būt zeltmatu pumpurītei, kas ļoti reta. Noteikti mikroskopiski pārbaudīšu. Ļoti skaista suga un paraugs lielisks! :))


dziedava 06.decembris, 17:28

Nemikroskopēju, jo vajadzētu būt C.purpurea, tomēr, ja sanāks, mikroskopiski papētīšu, jo šai ar savulaik ar sporu izmēriem mums un aprakstos kaut kas nesapasēja.


dziedava 06.decembris, 17:22

Nemikroskopēju, tikai vizuāli apskatīju. Ja kaut kad pētīšu šo sugu grupu, tad mikroskopiski pārbaudīšu.


adata 06.decembris, 17:16

Iekšas gan nepaskatījos, ja ir aizdomas, var mainīt sugu.


adata 06.decembris, 17:14

Skaidrs, tad var būt arī šādi sarkani, ne vienmēr apšu beku krāsā.


adata 06.decembris, 17:11

Dzeltena, jau pabalējusi "augšiņa".


dziedava 06.decembris, 16:11

Būs parastākā suga, bet paldies par paraugu! Ļoti smukas sporas :)


dziedava 06.decembris, 15:44

Kāpēc šim ir doma par dzelteno?


dziedava 06.decembris, 15:36

Liels paldies! :) Tieši tāpēc, ka ir tik ilgi, ir īpaši interesanti.


zemesbite 06.decembris, 13:29

Domāju, ka pietiek fiksēt periodu, bet pievienošu arī datumus. Nesaprotu tikai no kāda datuma ir otrais foto, tāpēc pievienošu 3 līdzīgus, bet ar atšķirīgiem datumiem. Kas to būtu domājis, ka attīstība ir tik ilga, žēl, ka neredzēju sākumu. :)


IlzeP 06.decembris, 13:28

Vilnis Skuja uzskata, ka lapsa - "lapsas gaita un purns". Kašķainu asti varot neredzēt šajā video.


DaceK 06.decembris, 00:52

Paldies par noteikšanu!


Ivars Leimanis 05.decembris, 23:29

Ryvarden & Melo pie egļu sakņupiepes neraksta, kā tā aug uz vēl kādiem citiem kokiem bez egles, atšķirībā no priežu sakņupiepes, kur minēts viss, ko pirmajā komentārā minēju.


ekologs 05.decembris, 23:06

Manuprāt, daudz neskaidrību, lai 100% runātu par noteiktu sugu. Varbūt korektāk ielikt kā Mammalia sp.?


dziedava 05.decembris, 21:35

Mārīt, vai ir iespējams pierakstīt datumus, kurā kurš foto uzņemts šajā lieliskajā attīstības fiksācijā? :)


Mežirbe777 05.decembris, 19:21

Paldies par vērību, Edgar! Piezīmēs koordinātas tika precizētas.


Bekuvecis 05.decembris, 19:14

Neesmu piepju specs, bet.... pēc kā izsecināts, ka priežu sakņupiepe (Heterobasidion annosum), nevis egļu sakņupiepe (Heterobasidion parviporum)?


Bekuvecis 05.decembris, 19:09

Gada sēnes 2025 sezonu noslēdzot: lai arī nav skaidrības par koordinātu mērījuma precizitāti, šī noteikti ir JAUNA atradne, kas nesakrīt ne ar vienu iepriekš un ne ar vienu vēlāk konstatēto, t.sk. ar Daces Vēveres turpat netālu uzieto, kas ieziņota iNaturalist (https://www.inaturalist.org/observations/312948672). Tātad, kopumā bij. Krimuldas mežaparkā šobrīd ir zināmas 4 savstarpēji visai tuvas, tomēr atšķirīgas atradnes (pēc starptautiskiem standartiem tās gan visas skaitītos kā viena...).


Bekuvecis 05.decembris, 18:58

Gada sēnes 2025 sezonu noslēdzot: tagad ir pilnīgi skaidrs, ka šī ir tā pati kopš 2021. gada zināmā atradne, kuru četras dienas iepriekš novērojusi Guna Taube (https://dabasdati.lv/lv/observation/4bcf380310958ca8c977a7831844bb98/), tikai šoreiz izīmēta PAREIZAJĀ vietā (lai gan piezīmēs ģeogr. platuma skaitliskajā vērtībā ir drukas kļūda, kuras dēļ atradne iznāktu nobīdīta par 5½ km tieši uz dienvidiem).


Bekuvecis 05.decembris, 18:52

Gada sēnes 2025 sezonu noslēdzot: gan sakomunicējis pašu novērotāju, gan apsekojis uz vietas, pārliecinājos, ka tā tiešām ir 2021. gada atradne (DabasDatos nav ieziņota), tikai "aizbraukusi" par 100+ metriem uz ziemeļaustrumiem no patiesās vietas. Četras dienas vēlāk to, man klātesot, novērojis Raivo Ivulāns un ieziņojis DabasDatos (https://dabasdati.lv/lv/observation/i6u8b1t1411oup15o8nbroneg6/) jau PAREIZAJĀ vietā (taču piezīmēs ģeogr. platuma skaitliskajā vērtībā ir drukas kļūda, kuras dēļ atradne iznāktu nobīdīta par 5½ km tieši uz dienvidiem).


dziedava 05.decembris, 18:39

Iveta, protams, ka es skatījos plašā nozīmē, kas tas ir, jo ja nu ragansviests :)). Tīklsporu būtu pārāk neticami, jo tas ir tuksnešu taksons, brīnums jau, ka to atradu kāpā pie jūras. Marinas cieša cukurīte ir otrā atradne pasaulē (aiz Meksikas), kas pēc būtības arī ir neticami (ticamāk, ka tā ir vēl zinātnē neaprakstīta suga). Šī pēc augšana zemsedzē uz augiem ir pat ļoti tipiska pārslainā cukurīte. Bet ārēji var sajaukt ar ragansviestiem un kas zin vēl kādām baltām sugām, tāpēc pārbaudīt man pašai bija interesanti, bet šaubu par noteikšanu nav.


adata 05.decembris, 17:32

Julita, šim, kaut arī noteikta suga no bildes, ņēmu paraugu ar domu, ja nu tīklsporu vai cita, lai aplūkojat. Bet tīklsporu ir lauzītas sporas, kas te gan droši nav.


dziedava 05.decembris, 15:27

Paldies, tad viss saprotams. Pašas sporas lieliskas, domāju, vai neizmantot šīs sugas sporu titulbildei kādu ne tik lielo :))


dziedava 05.decembris, 15:16

Šim Vijas paraugam iekšas precīzi tādas pašas - baltdzeltenas, ar kapilīciju ar maziem mezgliem, un virsma balta. Sporas gan lielākas: https://dabasdati.lv/lv/observation/b146f03a39b8789e2897007d9e464255/


adata 05.decembris, 15:10

Jā, nebija nobriedis. Vēl "mīksts", bail bija, ka lietū neizšķīst.


zemesbite 05.decembris, 14:54

Jā, Julita, tiešām bija bēšs. :)


zemesbite 05.decembris, 14:51

Paldies, Ansi!


nekovārnis 05.decembris, 13:55

Paldies, Uģi! :)


dziedava 05.decembris, 13:31

Pašreizējā pētniecības fāzē, protams, visvairāk interesēja šis paraugs. Iespējams, lietus būs pārtraucis attīstību, jo sporas ir nenobriedušas līdz galam, ļoti gaišas, līdz ar to sporu izmērs sugu pārliecinoši priekšā nepasaka. Būs jāpēta vēl, jāpameklē kāds nobriedušāks fragments. Varbūt lietus ietekmē notiek kāda ķīmiska reakcija un tāpēc balts? Par to arī vēl būs jāpadomā, jo Vijai ar, šķiet, bija kas līdzīgs.


dziedava 05.decembris, 13:03

Liels paldies par pamatīgo sūtījumu! :)) Tā nu sanāca, ka šo paņēmu pirmo. Viss jau pareizi, tik sporas palielas (12-15(17) mkm 11-14 mkm vietā). Vai tika ievākts ne pilnībā nobriedis?


Ziemelmeita 05.decembris, 12:58

Paldies,Ansi!


Vladimirs S 05.decembris, 12:31

Krāsu gredzens: 085T Dzimums: male Vecums: adult Gredzenošanas datums: 09.01.2025 Gredzenošanas vieta: Dohren, Germany Krāsu gredzens: 319E Dzimums: female Vecums: 2y Gredzenošanas datums: 07.01.2020 Gredzenošanas vieta: Loosbroek, Noord-Brabant, Netherlands Krāsu gredzens: 034T transmiter Dzimums: female Vecums: adult Gredzenošanas datums: 16.12.2021 Gredzenošanas vieta: Groß Fullen, Emsland, Germany Krāsu gredzens: 069T transmiter Vecums: 3y Gredzenošanas datums: 09.01.2025 Atrašanas datums: 24.11.2025 Gredzenošanas vieta: Dohren, Germany


Vladimirs S 05.decembris, 12:25

Krāsu gredzens: 072T 1cy Gredzenošanas datums: 18.01.2023 Gredzenošanas vieta: Bippen, Germany Krāsu gredzens: 074T Dzimums: male Vecums: adult Gredzenošanas datums: 18.01.2023 Gredzenošanas vieta: Bippen, Germany


dziedava 05.decembris, 11:52

Jautājums tikai, vai tiešām bija bēšs, varbūt bija balts, tikai tumšāk nobildējies?


Vladimirs S 05.decembris, 11:40

YELLOW 088T ad.M., YELLOW 057(+sat).2cy Gredzenošanas datums: 09.01.2025 Gredzenošanas vieta: Dohren, Germany


Gunitiii 05.decembris, 09:59

Video https://failiem.lv/u/stwzdsh6bt


Vīksna 05.decembris, 09:15

Paldies !


ekologs 05.decembris, 09:01

Stopējot kadrus, var redzēt, ka seja ir izstiepta, gareneska. Iespējams video kvalitātes jautājumi


kamene 05.decembris, 09:00

Paldies, Ansi! Vajadzēs vēlreiz to kļavu pie stacijas labāk apskatīt.


IlzeP 05.decembris, 07:23

Jānis Ozoliņš un Valdis Pilāts uzskata, ka lūsis - izkāmējis lūsēns.


zemesbite 04.decembris, 22:48

Paldies, Julita!


Mari 04.decembris, 21:54

Nē, diemžēl sporas toreiz nenomērīju.


Vīksna 04.decembris, 21:44

Paldies !


Inita 04.decembris, 19:49

Veca!


Inita 04.decembris, 19:46

Neredz lapiņas. Varbūt pienaine.


ekologs 04.decembris, 18:46

Esmu iepazinies ar video. Kvalitāte ir kāda ir, tā viennozīmīgi grūti teikt. Mans sniegtais komentārs video - ",,,, te nevar saprast. Protams, ka pilsētvidē lapsas ir nu jau ļoti bieži ciemiņi, pat iemītnieki, bet, arī zeltainie šakāļi var dzīvoties tuvu cilvēkiem. Video tāds neliels dzīvnieks. Zeltainais šakālis izmēros ir lielāks par lapsu, protams, nevar izslēgt jaunus dzīvniekus. Lapsām šajā laikā jau jābūt kuplam tērpam, ja vien nav slima utt., kā arī tai ir pietiekoši gara aste, garāka par zeltainā šakāļa asti. Zeltainam šakālim kažoks ir salīdzinoši īss. Video, dzīvniekam aste kārtīgi nav saskatāma, varbūt pieslieta vai vispār nav. Video sākumā, gaita kā lapsai. Grūti saprast". P.S. Liepājā, Karosta ir vieta, kur satikt lapsu, stirnu u.c. dzīvniekus nav nekas neparast, jo apkārt ir atbilstoši biotopi. Šajā teritorijā laikam jau bija novēroti zeltainie šakāļi, bet jā, pēc video viennozīmīgi grūti spriest.


Ivars Leimanis 04.decembris, 16:48

Iespējams, ka medainā antrodija Antrodia mellita.


Bekuvecis 04.decembris, 15:26

Nav mūsu Gada sēne 2025!


IlzeP 04.decembris, 12:28

Vai būtu iespējams video kaut kur ielikt (YouTube vai kur citur) un šeit komentāros iekopēt saiti?


Lemmus 04.decembris, 11:41

Liels paldies,Renāte!


adata 04.decembris, 08:21

Paldies! Tāds bija mērķis. Lai cik es tur vazājos, nu agrāku/šķidrāku plazmodiju nesaķēru.


Ivars Leimanis 03.decembris, 22:50

Tad sanāk interesants novērojums.:) Es pats to uz lapu kokiem neesmu redzējis, tā ir informācija no literatūras.


VijaS 03.decembris, 21:32

Cik atceros, nē,viss bija sauss. Arī paraugā neko pūkainu nemanīju.


Vīksna 03.decembris, 20:11

Paldies !


Vīksna 03.decembris, 20:11

Paldies !


dziedava 03.decembris, 19:15

Cik skaisti, visa attīstība! :)


Ziemelmeita 03.decembris, 18:25

Paldies,Ivar, pie lapu koka redzu pirmo reizi.


Ivars Leimanis 03.decembris, 17:25

Heterobasidion annosum. Parasti uz priedēm, retāk uz citiem skuju kokiem, vēl retāk uz lapu kokiem, t.sk. uz bērziem.


dziedava 03.decembris, 15:33

Varētu būt grubuļainais (Fuligo luteonitens), bet jāmikroskopē sporas, lai būtu droši


dziedava 03.decembris, 15:06

Žēl, ka mikroskopijā neviens kapilīcija mezgls (un vnk pavedieni) nav "aizķēries" (bet varbūt citos foto ir?), jo varētu būt F.licentii. Ovālo sporu gan jau arī netrūkst, kam šādā stadijā varētu arī nepievērst uzmanību un nesamērīt (bet būtu vajadzējis).


dziedava 03.decembris, 14:57

Nav pierakstīti sporu izmēri. Sporas netika mērītas?


dziedava 03.decembris, 14:46

Jā nu šis dīvains un ar lielām sporām. Baltais augšpusē varētu būt pelējums?


Ziemelmeita 03.decembris, 09:50

Paldies,Inita!


Ziemelmeita 03.decembris, 09:48

Paldies, Raivo, par skaidrojumu!


Mežirbe777 03.decembris, 00:47

DD sugu listē šī būtne atrodama zem vārda Caloplaca flavorubescens. Gan Gyalolechia, gan Caloplaca pašlaik ir sinonīmi. Aktuālais nosaukums, balstoties Index Fungorum ir Opeltia flavorubescens (Huds.) S.Y. Kondr. & Hur.


zemesbite 02.decembris, 19:19

Paldies, Inita!


ekologs 02.decembris, 18:30

Ok. Paldies!


ekologs 02.decembris, 18:25

Paldies!


nekovārnis 02.decembris, 18:11

Šim tas foto leņķis tāds, ne pārāk labs noteikšanai. Būtu albi redzēt no augšas. Priekškrūšu vairogs izskatās tāds apaļīgāks, kā P.melanarius, bet, no pieredzes, tas var tāds optiski mānīgs priekšstats.


ekologs 02.decembris, 17:57

Marek, un ko par šo domā?


ekologs 02.decembris, 17:42

Paldies, Marek! :)


Inita 02.decembris, 17:33

Varbūt Crinipellis scabella ?


Inita 02.decembris, 17:28

Varbūt pūkainā makstaine Volvariella hypopithys, bet jaŗedz , vai bija maksts.


nekovārnis 02.decembris, 17:19

Arī par P.niger.


nekovārnis 02.decembris, 17:17

Šī manuprāt P.niger. Priekškrūšu vairoga platākā daļa izteikti priekšējā daļā nevis plusminus vidū. Tuvāk vidum esošās rievas uz priekškrūšu vairoga izteikti garākas par malējām. Arīgalva attiecībā pret priekškrūšu vairogu izskatās salīdzinoši šaura.


ekologs 02.decembris, 12:57

Uģi, Marek, 2. jautājums, kas līdzīgs pirmajam :).Jūsuprāt, P. melanarius vai tomēr P. niger? Kopā mežā novēroju 4 skrejvaboles zem viena akmeņa, un dotajai vabolei, vienīgai bija tāds savādāks priekškrūšu vairogs. Un te arī, jo ilgāk skatos, jo vairāk jautājumu un šaubas rodas:)


ekologs 02.decembris, 12:51

Uģi, Marek, 1. jautājums. Jūsuprāt, P. melanarius vai tomēr P. niger? Kājas tuvplānā nenobildēju, vien priekškrūšu vairogu, uz kuru jo ilgāk skatos, jo vairāk jautājumu un šaubas rodas:)


Vīksna 02.decembris, 11:23

Paldies !


Ivars Leimanis 02.decembris, 11:07

alkšņu spulgpiepe Inonotus radiatus


Ivars Leimanis 02.decembris, 11:05

sarainā tauriņpiepe Trametes hirsuta


Ivars Leimanis 02.decembris, 11:04

raibā tauriņpiepe Trametes versicolor


Ivars Leimanis 02.decembris, 11:03

smaržīgā tauriņpiepe Trametes suaveolens


dziedava 02.decembris, 09:49

Uz kā auga? Tās sūnas ir uz kritalas?


dziedava 02.decembris, 08:25

Iveta, šobrīd man ir milzīga tabula ar mikroskopētajiem ragansviestiem un visādām pazīmēm. Mēģinu tos "sašķirot". Līdz galam vēl neesmu tikusi. Bet šitos dažādsporu beigās jau varēju uzminēt bez mikroskopēšanas. Mikroskopija tikai apstiprināja. Es jau rakstīju, ka šitas pētījums prasītos uz zinātnisku rakstu, jo zinātnē arī ir juceklis un reti kāds vispār ir iedziļinājies (tāpēc arī maz valstu, kur vispār noteikts). Ja skatās tikai beidzamo sporu stadiju, tad to kopainu arī ir grūti saprast. Bet mums par laimi ir ar visām attīstības stadijām, un tad tā aina kļūst skaidrāka. Un kronis visam, ka KOH mikroskopijā maina krāsu, un tāpēc ir vēl grūtāk saprast, kas atbilst aprakstam un kas nē. Bet vēlreiz atgriežoties pie noteikšanas - man ir hipotēze, ka ragansviestus var atšķirt bez mikroskopēšanas, bet tā ir vēl līdz galam jāpārbauda, jo viss vēl nav sašķirots.


adata 02.decembris, 08:13

Sanāk, ka vairs ragansviestus bez mikroskopēšanas noteikt nemaz nav droši... Visādi brīnumi atrodās!


adata 02.decembris, 08:07

Riktīgi smuks, kā vēršacs uz pannas! Apsveicu!


VijaS 01.decembris, 22:10

Parakņājos pa bilžu krājumiem, bet neko no vēlākām stadijām nākamajās dienās diemžēl neatradu.


VijaS 01.decembris, 21:58

Opā! Labs pārsteigums! Paldies! :)


VijaS 01.decembris, 21:53

Piedod, tas tā nebija speciāli :D Julita, Tu esi vienkārši fantastiska! Paldies par visiem izrevidētajiem paraudziņiem! :)


dziedava 01.decembris, 21:27

P.S. Un Paldies, Vija, par daudzajiem ragansviestu vākumiem tajos pirmsākumos. Kas to būtu domājis, ka tie tik ļoti noderēs!


dziedava 01.decembris, 21:25

Te vajadzētu pierakstīt pāris rindiņas garu zinātnisko rakstu par tēmu, bet esmu šausmīgi nogurusi. Bet licentii vismaz palīdz atdalīt vienus t.s. "rūsganos" no pārējiem.


dziedava 01.decembris, 21:16

Šis bija mazliet nežēlīgi. kad es jau tā nogurusi ņemu pēdējo paraugu, domādama pumpurīšu dzimtu, un man - tadam - pēkšņi garas kolumellas mikroskopijā no cilindrīšu dzimtas. :D Vajadzēja jau it kā iedomāties, bet negaidīju


VijaS 01.decembris, 20:32

Hm, tas cietais brūnais, ko es ņēmu, man liekas, bija apakšslānis.. Bet varbūt zem pelējuma arī kaut kas no perīdija saglabājies.


Kiwi 01.decembris, 16:11

Paldies, Uldi, par sēņu sugu noteikšanu!


dziedava 01.decembris, 15:58

Mikroskopija apstiprināja, ka viss pareizi, tipisks


dziedava 01.decembris, 15:27

Šis ļoti interesants. Sporas ļoti traumētas, bet tām, kas ir veselas, ir diezgan skaidrs raksts, kas neatbilst nekam no man zināmiem ragansviestiem vai pumpurītēm (pat neņemot vērā izmēru), bet tīri labi atbilst baltapaļajai krāterītei, kas tā nevar būt, jo parauga "ciešais kamoliņš" ir stipri lielāks par tādu. Sporas pēc izmēra varētu atbilst Fuligo licentii, bet no dzeltenā te ir stipri maz. Ja vienīgi ir kāds nobriedušāka attēls, kas rāda, ka ir bijis dzeltens, bet no ilgas stāvēšanas izbalējis.


nekovārnis 01.decembris, 12:43

Paldies, Agnese :)


dziedava 01.decembris, 12:40

Interesanti, ka no ārpuses paraugā viss ir koši dzeltens, bet mikroskopijā nekā dzeltena nav - viss oranži rūsgans. Iespējams, šī suga tiešām reaģē ar ūdeni, mainot krāsu. Vai tā ir rufa vai tomēr flava - to vēl līdz galam neesmu izpētījusi. Pēc "veciem" kritērijiem te būtu rufa.


dziedava 01.decembris, 09:07

Te arī izskatās lielas granulas. Grūti pateikt, vai nav arī tumšākas grupas kārpām. pašas sporas tumšākas nekā tipiskās vienmērīgi kārpainās.


dziedava 01.decembris, 09:06

Uzkrītoši lielas granulas


dziedava 01.decembris, 08:33

Gludajam sporas ir tumšākas un brūnākas, baltajam - gaišas un rozīgākas. Te arī var redzēt brūnu perīdiju 3. foto un dzeltenīgas iekšas 4. foto


AgneseČamane 30.novembris, 23:23

Nav skaidrs kāpēc foto nepievienoju jau pašā sākumā, tagad tie ir augšuplādēti.


adata 30.novembris, 18:28

Gluži nē, vienkārši agrāk nepaskatījos, biju piemirsusi. Eju cauri visiem saviem novērojumiem.


dziedava 30.novembris, 18:09

Sanāk, lai nobriestu līdz pārsliņām, mēnesis vajadzīgs!


adata 30.novembris, 17:33

Viss kā vajag! Pārcilāju paraugus, ir pārsliņas pa virsu. Pēdējais att. 30.nov.


meža_meita 30.novembris, 17:30

Grūti saprast, iespējams jauna vienādgalotņu ramalīna. :)


nekovārnis 30.novembris, 17:30

Uģi, kas ar šo Stenostolu?


nekovārnis 30.novembris, 17:28

Šim novērojumam derētu kāds foto vai papildus informācija.


nekovārnis 30.novembris, 12:08

Visdrīzāk droši vien Opilio canestrinii, bet varbūt arī Nelima gothica vai cits.


IlzeP 29.novembris, 19:40

Zilzīlītes? Garastītes (nav gan zilas)?


meža_meita 29.novembris, 18:11

Noteikta pareizi. Apsveicu ar atradumu un pirmo nopietno mikroskopiju! :)


fejapl 29.novembris, 17:53

Dzinēju medībās novērots.. kas vēl ir tādā krāsojumā un zīlītes izmērā?


dziedava 29.novembris, 08:23

Oho! Paldies, Ritvar, tas gan interesanti!


KM 28.novembris, 23:12

Pieliku foto. Dažkārt DD ar attēlu pievienošanu gadās problēmas :)


Rekmanis 28.novembris, 22:11

Zara augstums no zemes bija aptuveni 180 cm.


Ziemelmeita 28.novembris, 19:44

Paldies,Artur!


ekologs 28.novembris, 19:07

Te būs kāds ziemasods.


mufunja 28.novembris, 16:03

Visticamāk, tā ir egle. Tur kopā aug divi sapuvuši koki :(


mufunja 28.novembris, 14:00

veca papele vai osis


VijaS 27.novembris, 22:07

:D :D


dziedava 27.novembris, 22:05

Nu nav viegli, kamēr visas sporas pārtaisa taisnstūra formāta presītēs. Sporu ta daudz! :D


VijaS 27.novembris, 22:02

Fantastiski! :D


dziedava 27.novembris, 21:58

Nu tak! Ložņā un šņakarējas! :D


VijaS 27.novembris, 21:51

Pag, Tu gribi teikt, ka viņas tur vēl joprojām ir dzīvas?


dziedava 27.novembris, 21:34

Uz kā auga?


dziedava 27.novembris, 21:24

Ja kādam šķiet, ka gļotsēnes ir mazas, tad tas maldās. Vienā gļotsēnē jau 4 gadus dzīvo vismaz 2 vabolītes. nekā cita ēdama tur nav, tikai gļotsēne, un visa vēl nav apēsta, dporas lieliskā stāvoklī [sūdu gan arī daudz :D ]


VijaS 27.novembris, 21:13

Varētu būt, bet pilnīgi droši neatceros.


ekologs 27.novembris, 17:38

Šeit visdrīzāk ir praulods (Keroplatidae sp.).


Ilze Ķuze 27.novembris, 16:14

Ivar, Tev taisnība! Izlaboju sugu.


Mežirbe777 27.novembris, 15:58

Lūgums DD sugu sarakstā pievietot Sclerophora amabilis (Tibell). Sugas droša konstatēšana LV teritorijā ir tikai laika jautājums.


dziedava 27.novembris, 14:38

Šai būtu jābūt arī pie manis?


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:55

Postia leucomallella


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:44

Postia leucomallella


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:40

Esmu kļūdījies. Šī tomēr visticamāk ir mainīgā mīkstpiepe Postia leucomallella.


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:32

Leptoporus, protams, tā nav. Apšu spulgpiepe gan, manuprāt, tā varētu būt.


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:25

Vai, visticamāk, Postia leucomallella. Varbūt citā rudenī tomēr verts pārbaudīt to A.lapponica versiju, lai gan diezvai būs.


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:16

Postia sp.


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:14

Postia leucomallella


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:12

Postia stiptica


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:11

Postia fragilis


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:09

Vai Postia fragilis, bet ne Leptoporus mollis.


mufunja 27.novembris, 13:07

Cik grūti ar viņiem ir tikt galā :(


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:01

Hmmm, šis interesants!!! Kaut kā paslīdējis garām neapspriests. Ļooooti lielas aizdomas par Amylocystis lapponica!!!!


Ivars Leimanis 27.novembris, 12:43

Šajā gadījumā paraudziņš, manuprāt, nav nepieciešams, jo viss labi un nepārprotami redzams bildēs: jauno augļķermeņu poru virsma ir balta, bet vietām redzamie pamata audi – rozīgi. Veco augļķermeņu poras – gaišbrūnas ar rozīgi violetu pigmentu – īpaši raksturīgi tieši uz priedēm augošajām L.mollis, kas parasti niansēti atšķiras no uz eglēm augošajām. H.aurantiacus jauni augļķermeņi ir silti oranži-dzelteni. Vēlāk – diezgan koši oranžbrūni. Vecumā sakalstot – asinssarkani. 2.bildē redzamais iekrāsojums ar KOH ir gaļas liesuma krāsā bez asinīm. Turpretī zeltporei tas būtu purpursarkans/asinssarkans. No pievienotajiem foto 1.bilde ir ļoti mānīga, un ja novērojumam būtu pievienota tikai tā viena pati, tad šī piepe būtu mūs apmānījusi, bet, par laimi, Ilze ir pievienojusi vairākus dažādu augļķermeņu foto, un līdz ar to redzams daudz vairāk, un top skaidrs, ka šī nešaubīgi ir L.mollis.


dziedava 27.novembris, 12:31

Paldies! Tā kā lieli eļļas pilieni nav izteikti, tad es sliecos uz L.irregulare, kurai ir ļoti dažādi augļķermeņi, arī gaiši, un pamatpazīmes atbilst. Bet tā skaitās ļoti neapaļa suga, t.i., augļķermeņi nav kā lodes. Te izskatās diezgan apaļi, tas mulsina. Nekad jau nevar zināt, vai šī nav vēl neaprakstīta suga. Bet nu pagaidām lai iet kā L.irregulare.


mufunja 27.novembris, 11:40

Diemžēl kvalitāte ir slikta.


dziedava 27.novembris, 10:57

Pēc formas, izmēra un mikropazīmēm nešaubīga L.sphaeroconicum, bet sarkana eļļa gan tai nav minēta, un manā mikroskopijā arī nebija. Varbūt tā kāda īslaicīga īpatnība vai tikko nobriedušai? To būtu interesanti kādreiz saprast.


IlzeP 27.novembris, 10:45

Tā kā vienprātības nav, sugas nosaukumu mainīt neuzņemšos. Vajadzīgs paraudziņš?


nekovārnis 27.novembris, 08:48

Pavēls novērojums. Ja nav foto, tad varbūt pāris vārdus par novērojuma apstākļiem.


dziedava 26.novembris, 21:44

Marina, Tev ir iespējams 1. foto izkadrēt, lai varētu tuvāk redzēt, kā izskatījās vilkpienaines dabā?


Osis 26.novembris, 21:37

Paldies Edgar!


Ivars Leimanis 26.novembris, 21:15

Vajadzētu izlabot sugas nossaukumu.


Ivars Leimanis 26.novembris, 21:13

100% Leptoporus mollis.


Vuks 26.novembris, 14:14

Nav ievākts, to es neprotu, nu jau būs sasalušas.


dziedava 25.novembris, 20:39

Izskatīju mājās esošos Lamproderma arcyrioides / nigrescens / violaceum paraugus. Tie ir ļoti dažādi - lielāki, mazāki, brūni, zilgani, zaļgani, ar īsākām un garākām kājām. Lai es no tā visa izdarītu kkādus secinājumus, būtu jāveic pamatīgs pētījums. Vislīdzīgākais bija L.violaceum paraugs no 2023. gada (arī brūnas galviņas, mazāki augļķermeņi), kuram sporas bija nomērītas pavirši. Ja mērītu rūpīgāk, arī būtu palielas. Iespējams, abi šie gadījumi ir mazāk/nepilnīgi nobrieduši, sporas attiecīgi ir lielākas. Kopumā mans secinājums, ka šobrīd jāpaliek pie L.violaceum, bet turpmāk var pievērst rūpīgāku uzmanību sporu izmēram u.c. parametriem.


Ivars Leimanis 25.novembris, 20:28

Iedzeltenā diplomitopore Diplomitoporus flavescens


slowcamp 25.novembris, 19:43

Paldies !


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts