Aktīvie lietotāji: 39 Šodien ievadītie novērojumi: 179 Kopējais novērojumu skaits: 1267592
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gļotsēnes 2021. gadā
Pievienots 2021-12-20 14:50:24

Sākšu ar pašu priecīgāko 2021. gada laikā Latvijā noteiktas 32 jaunas gļotsēņu sugas! Un 2021. gadā noteiktās jaunās sugas Latvijā atrada 12 ziņotāji!

1. attēls. 2021. gadā noteiktās 32 jaunās sugas noteikšanas secībā (katrai sugai viens kopskata un viens mikrofoto ar noteikšanai svarīgām detaļām). Mikrofoto autors J. Kluša vai atradējs, ja atradējs ir Sandis Laime, Laima Birziņa vai Inguna Riževa

2021. gadā noteiktās jaunās sugas noteikšanas secībā (1. att.); minēts pirmā noteiktā atraduma gads, iekavās atradējs un vienlaikus kopskata foto autors:

1 ķērpjveida fizāra Physarum licheniforme, 2019. (Julita Kluša),
2
pelēkbaltā fizāra Physarum leucophaeum, 2019. (J.Kluša),
3 dzeltenbrūnā diderma Diderma ochraceum, 2020. (J.Kluša),
4 garozas diderma Diderma crustaceum, 2020. (J.Kluša),
5 plaissporu fizāra Physarum ovisporum, 2020. (J.Kluša),
6
sīkā kribrārija Cribraria microcarpa, 2020. (Sandis Laime),
7 kapsulu badhāmija Badhamia capsulifera, 2021. (Laima Birziņa),
8
šaubīgā trihija Trichia ambigua, 2021. (L. Birziņa),
9
plakanā mizaine Perichaena depressa, 2021. (Inguna Riževa),
10
graciozā cilindrīte Stemonitopsis amoena, 2020. (Evita Oļehnoviča),
11
Dudkas aveņgļotsēne Tubifera dudkae, 2021. (J. Kluša),
12
Ellas komatrihija Comatricha ellae, 2021. (Renāte Kaupuža),
13
gredzenotā diderma Diderma cingulatum, 2021. (Inta Vīnšteina),
14
kodolainā fizāra Physarum nucleatum, 2018. (J.Kluša),
15
milzu vilkpienaine Lycogala flavofuscum, 2021. (Ginta Geida),
16
pogveida diderma Diderma hemisphaericum, 2021. (J. Kluša),
17
brūndobuļu lampīte Lamproderma gulielmae, 2021. (J. Kluša),
18
dubultā fizāra Physarum bitectum, 2021. (J. Kluša),
19
labirinta fizāra Physarum bivalve, 2021. (J. Kluša),
20
iebrūnā diderma Diderma subviridifuscum, 2021. (Astra Kalve),
21
koku badhāmija Badhamia affinis, 2021. (J. Kluša),
22
didermas fizāra Physarum diderma, 2021. (J. Kluša),
23
dzeltenā badhāmija Badhamia nitens, 2021. (S. Laime),
24
īpašā fizāra Physarum straminipes, 2020. (Vija Sīmansone),
25
plakanziedu diderma Diderma roanense, 2021. (J. Kluša),
26
iesirmā lampīte Lamproderma nigrescens, 2020. (R. Kaupuža),
27
cietā diderma Diderma chondrioderma, 2021. (J. Kluša),
28
stingrā rūķīte Paradiacheopsis rigida, 2021. (J. Kluša),
29
kruzuļotā fizāra Physarum gyrosum, 2021. (Andris Baroniņš),
30
daudzveidīgā fizāra Physarum notabile, 2020. (V. Sīmansone/E. Oļehnoviča),
31
smailā lielsporu komatrihija Comatricha tenerrima var. macrospora, 2021. (Ausma Piroga),
32
ribainā kribrārija Cribraria costata, 2021. (J. Kluša).

Visos šaubīgajos gadījumos noteikšana saskaņota ar Norvēģijas gļotsēņu ekspertu Edvīnu Johannesenu.

Bet nu par visu pēc kārtas.

Par G. Adamonītes 2020. gada publikāciju

Īsumā atgādināšu Latvijas gļotsēņu pētniecības vēsturi. Pirmais gļotsēņu apkopojums tika publicēts 1890. gadā, tad daži publicēti pētījumi 20. gs. sākumā (1908., 1931. g.) un disertācija par gļotsēnēm Slīteres valsts rezervātā (1987. g.). 20. gs. un 21. gs. pašā sākumā bija arī nedaudzi nepublicēti vākumi, kas glabājās LU herbārijā.

21. gs. sākumā Latvijas gļotsēņu pētniecībai sadarbībā ar mikologu Edgaru Vimbu pieslēdzās Lietuvas gļotsēņu pētniece Gražina Adamonīte, kura atklāja vairākas jaunas sugas, esot Latvijā Baltijas mikologu simpozija laikā (2005. g.), kā arī apkopoja, noteica vai pārnoteica paraudziņus no LU herbārija, rezultātus publicējot (2003.-2005. g.).

Es personīgi par gļotsēnēm sāku interesēties 2010. gada rudenī, iepriekš par tām nezinot pilnīgi neko. Pakāpeniski auga gan manas zināšanas, gan arī citu ziņotāju gļotsēņu novērojumu skaits Dabasdatos.

2018. gadā iespēju robežās izpētīju literatūru par Latvijā jau noteiktām gļotsēņu sugām; tapa mans pirmais Latvijas gļotsēņu saraksts, iekļaujot gan literatūras datus, gan savus un citu Dabasdatu ziņotāju veiktos jaunu sugu atklājumus, nosakot pēc foto.

Neko nezinot par manām un Dabasdatu aktivitātēm, G. Adamonīte 2020. gada decembrī publicēja Latvijas gļotsēņu sarakstu, kurā ietvēra visas līdz tam laikam (tātad līdz 2006. gadam) literatūrā publicētās sugas, kopskaitā 108. Līdz ar to G. Adamonītes publikācija mums kļuvusi par atskaites punktu, apzinot, cik sugas esam atklājuši Dabasdatu laikā.

Un līdz ar visu šo notikumu attīstību jāņem vērā, ka ir 32 sugas, kuras atklātas līdz 2020. gada beigām, bet nav minētajā 2020. gada G. Adamonītes publikācijā (tātad atklātas tikai Dabasdatu laikā).

Salīdzinājums ar citām valstīm

2. attēls. Reģistrēto gļotsēņu sugu skaits pa valstīm (iekļautas tikai Latvijai salīdzinoši tuvākās valstis, kurās varētu būt Latvijai līdzīgākā sugu daudzveidība).

2. attēls parāda, kāpēc liels Latvijai jaunu sugu skaits neraksturo ne globālo sasilšanu (un jaunu sugu invāziju līdz ar to), ne to, ka Latvija tagad ir gļotsēņu noteikšanas lielvalsts.

Valstu sugu skaits rēķināts pēc myx.dk apkopotās informācijas pēc publicētajiem datiem (dati pēdējoreiz aktualizēti 2021. gada septembrī), ņemot vērā līdz sugai noteiktās gļotsēnes. Dati "Latvija*" ir atbilstoši mūsu tagad sastādītajam sugu sarakstam (108 sugas pēc G. Adamonītes publikācijas, 32 Dabasdatos līdz 2020. gadam un 32 Dabasdatos 2021. gadā noteiktās sugas, kopā 172), kas vēl nekur oficiāli nav publicēts. Kā redzams, pēc oficiālās statistikas Latvija minēto valstu sarakstā ir priekšpēdējā vietā, un mūsu pēdējo gadu pūliņi ļautu pakāpties vien par trim vietām uz augšu, apsteidzot Igauniju, Čehiju un Dāniju. Tā kā mēs nezinām šo valstu nepublicēto jauno sugu sarakstus, arī šis kāpums nav drošs.

Attiecīgi skaidri redzams, ka Latvijā gļotsēņu apzināšanā darba vēl ļoti daudz. Tāpat no attēla saprotams, kāpēc "jauna suga Baltijā" nav liels brīnums neviena no trim Baltijas valstīm nav starp gļotsēņu sugu skaita līderiem. Tiesa, Lietuvā tiek gatavots publicēšanai jauns sugu saraksts, tāpēc pastāv varbūtība, ka līdz ar to varētu būt straujš Lietuvas kāpiens augšup, jo Lietuva ir Baltijas valstu līdere gļotsēņu apzināšanā.

Padarītais, kopsavilkums

Tātad, kas ir paveikts. Latvijā šobrīd noteikti 182 taksoni, no kuriem 10 tiek uzskatīti par varietātēm, bet 25 sugas joprojām zināmas tikai no literatūras. Vēl ir vismaz 6 hipotētiskas sugas, kam ir novērojumi, foto, bet kas prasītu detalizētāku pētīšanu.

Salīdzinot ar augstāk minēto G. Adamonītes 2020. gada publikāciju, kurā apkopoti līdzšinējo publikāciju dati (108 sugas), nākušas klāt 64 sugas un 7 taksoni (neskaitot publikācijā minētos taksonus, kas iekļauti kā sugu sinonīmi).

Dziedavā publicēti visi 157 Dabasdatu laikā novērotie un droši noteiktie taksoni (ar foto un aprakstu), kas pieder 39 ģintīm; publicētas arī vairākas hipotētiski noteiktas sugas. Pie katras sugas norādīts tās sastopamības biežums, vai tā ir hipotētiska suga. Vairāk nekā 140 taksoni ir ar sporu fotogrāfijām, kas sarežģītāku sugu noteikšanā ir svarīgs parametrs.

2021. gadā Dabasdatos ziņotas un noteiktas vairāk nekā 130 sugas/taksoni. Noteiktas 32 jaunas sugas Latvijā (no dažādu gadu ziņojumiem, sākot ar 2018. gadu) un 2 jauni taksoni, kas nav pamatsuga.

Jaunatklājumu 2021. gadā ir gandrīz tikpat, cik visā iepriekšējā Dabasdatu laikā kopā; tostarp nākušas klāt 15 sugas, kuras līdz šim nav publicētas nevienas Baltijas valsts sarakstā (iepriekšējā Dabasdatu periodā tādas bija piecas). Protams, "jauna suga Baltijā" jāuztver tikai šajā kontekstā (dati pēc myx.dk), jo arī mūsu jaunās sugas vēl nav publicētas un tāpēc oficiāli "neskaitās".

Noteikšanas procesa laikā tiek mainīti, precizēti sugu nosaukumi, kā arī pārnoteikti senāk noteiktie paraugi, uzlabojoties zināšanām un noteikšanas prasmēm. Pēdējā gada laikā gandrīz visu jauno sugu apstiprināšana notikusi, konsultējoties lūdzot apstiprinājumu vai noteikšanu arī Norvēģijas gļotsēņu ekspertam Edvīnam Johannesenam.

Gļotsēņu pētniecība šī gada laikā paplašinājusies no Dabasdatiem līdz Facebook grupai "Gļotsēņu apbrīnotājiem un pētniekiem", kurā ir jau vairāk nekā 400 dalībnieku.

2021. gada pētījumi

Kopš 2020. gada, kad iegādājos mikroskopu, gļotsēņu mikroskopiskās pazīmes un savstarpēju atšķiršanu cenšos pamatīgāk apgūt pakāpeniski, skatot līdzīgu sugu grupas. 2021. gadā sanāca vairāk pievērsties fizāru kārtas (Physarales) dažādu ģinšu gļotsēnēm, tāpēc te arī vairāk jaunu sugu. Pavisam 2021. gada laikā esmu mikroskopējusi vairāk nekā 380 gļotsēņu paraudziņus.

Didermas Diderma sp. 7 zināmajām sugām 2021. gadā klāt nākušas vēl 7 jaunas, no tām 4 jaunas Baltijā (I. Vīnšteinas, A. Kalves, J. Klušas atradumi), palikusi viena vēl neatrasta didermu suga, kas zināma tikai no literatūras datiem (Diderma cinereum).

Didermu noteikšanā svarīgākie aspekti:

* perīdija (augļķermeņa apvalka) kārtu skaits. Tipiski var būt viena vai divas;
* perīdija krāsa, struktūra (gluda, nelīdzena) un raksturīgā plaisāšana (piem., neregulāri vai kā ziedlapas);
* kapilīcijs jeb pavedieni galviņas iekšpusē
vai tie gludi, vai ar kārpām vai citādiem uzbiezinājumiem, vai zarojas, vai savstarpēji savienoti kā trepītes. Reizēm svarīga krāsa;
* kolumella (kātiņa turpinājums galviņā)
vai ir, kādā krāsā, cik liela un kādas formas;
* sporu izmērs un raksts.


3. attēls. Iebrūnā diderma Diderma subviridifuscum (1
perīdija ārējā kārta, 2 perīdija iekšējā kārta, kas turklāt šai sugai no iekšpuses brūngana, 3 kolumella, kas šajā gadījumā negluda, ar izvirzījumiem). Foto: Julita Kluša


4. attēls. Iebrūnā diderma Diderma subviridifuscum
kapilīcijs un sporas (šīs sugas kapilīcijam ir savdabīgi uzbiezinājumi un pavedieni var būt savienoti ar "trepīti"). Foto: Julita Kluša

Fizāras Physarum sp. 16 zināmajām sugām 2021. gadā klāt nāca 10 jaunas, no tām 5 varētu būt jaunas Baltijā (atrada V. Sīmansone, J. Kluša), divas apzinātas kā jaunas Dabasdatos. Kopā 26 fizāru sugas šķiet daudz, tas ir 15% no visām Latvijas gļotsēņu sugām, tomēr pasaulē šī samērā sarežģīti nosakāmā ģints sastāda pat ~20% no visām gļotsēņu sugām, tātad fizāru pētījumi jāturpina.

Noteikšanā svarīgi:

* vai ir kātiņš, kāda ir tā forma, garums un krāsa;
* augļķermeņa forma, reizēm perīdija kārtu skaits (tipiski ir viena);
* kapilīcija mezglu lielums un forma, reizēm krāsa;
* kolumellas esamība un forma;
* sporu raksts un izmērs.

Fizāru kārtas gļotsēņu sporas tipiski ir brūnas (5. att.). Visbiežāk ar vienmērīgi izvietotu smalku kārpu vai adatiņu rakstu. Ja raksts ir citādāks, tas būtiski palīdz sugas noteikšanā, tomēr pilnīgi unikāls tas ir reti, jāskata kopā ar citām pazīmēm.


5. attēls. Sporas: 1
ar lielām, izkaisītām kārpām (Diderma floriforme), 2 vienā pusē gaišākas (Physarum diderma), 3 ar tumšāku kārpu grupām (Didymium minus), 4 ar gaišu līniju pāri (Badhamia affinis), 5 ar lauzītām gaišām līnijām (Physarum straminipes), 6 ar kārpām, kas vietām savienotas, veidojot nepilnu tīklojumu (Badhamia lilacina). Foto: Julita Kluša

Lai labi saprastu šādas sporu raksta nianses, būtiski lietot 1000x palielinājumu ar imersijas eļļu, turklāt jāizmanto iespējami šaurs fokuss, kas labāk parāda telpiskas iezīmes.

Badhāmijas Badhamia sp. 4 zināmajām sugām klāt nākušas trīs, viena jauna Baltijā (atrada S. Laime).

Didīmijas Didymium sp. šogad Latvijai jaunas sugas netika atklātas, bet klāt nākusi viena 2021. gadā 1. reizi mūsu mikroskopēta suga (S. Laime/J. Kluša) un divas jaunas sugas Dabasdatos (atrda A. Piroga, J. Kluša); kopā apzinātas 9 didīmiju sugas.

Lampītes Lamproderma sp. 2 zināmajām klāt nāca divas jaunas sugas (atrada R. Kaupuža, J. Kluša), no tām viena jauna Baltijā (R. Kaupuža).

Noteikšanai jāskata:

* kopējais garums, kājiņas garums un galviņas diametrs;
* galviņas apvalka jeb perīdija nolobīšanās raksturīgums un veids, vai paliek perīdija fragmenti un kā (piem., zem galviņas kā apkakle);
* galviņas iekšienē kapilīcija pavedienu savienojuma veids ar kolumellu, zarojums, krāsa.

Vairākas sugu grupas joprojām nav padziļināti pētītas, kaut paraudziņi ir vākti no visām sugu grupām. Vēl pētīšanu un potenciāli jaunu sugu vai atradņu klātnākšanu retākām sugām vai drošu apstiprināšanu var gaidīt šajās grupās:

* visas gļotsēņu sugas ar lielāku, plašāku izmēru augļķermeņiem (ragansviesti Fuligo sp., gļotpūpēži Reticularia sp., aveņgļotsēnes Tubifera sp., gļotsēnes Siphoptychium sp., kūlītes Symphytocarpus sp., plaispikas Amaurochaete sp., sīkači Dictydiaethalium sp.),
* arcīrijas Arcyria sp.,
* tikai daļēji pētītas komatrihijas Comatricha sp., lampītes Lamproderma sp.,
* jāturpina šokolādes gļotsēņu Stemonitis sp. un cilindrīšu Stemonitopsis sp. pētījumi, kas laika trūkuma dēļ pārtrūka pusceļā,
* jāturpina fizāru Physarum sp. pētījumi, īpaši kājainās fizāras, kas ir sarežģīti nosakāma gļotsēņu grupa,
* atkārtoti jāiet cauri trihiju Trichia sp. un hemitrihiju Hemitrichia sp. novērojumiem, jo pa šo laiku nākušas klāt jaunas zināšanas, izpratne un prasmes,
* jāturpina kribrāriju Cribraria sp. pētījumi, kas tika pātraukti, jo atradņu izrādījās būtiski vairāk, nekā sākotnēji domāts, un bija jāpievēršas arī citām sugu grupām,
* jāveic pavisam sīko gļotsēņu meklējumi un pētījumi, caurskatot citu ievākto gļotsēņu paraudziņus; te ir iespējas atrast sugas no tikai no literatūrā zināmajām (Licea, Echinostelium, Macbrideola, rūķītes Paradiacheopsis) un atklāt šajās sugu grupās arī jaunas sugas.

Darba vēl ļoti daudz!

Ja kāds manā senākā rakstā, kur aicināju piedalīties un kopā veidot gļotsēņu grāmatu, bija sapratis, ka grāmata tiks izdota gada laikā, tad tā tas noteikti nebija domāts! Kā saka vispirms darbs, tad... grāmata. Kad būsim gļotsēnes izpētījuši tiktāl, ka būs radusies zināma skaidrība, kas tajā brīdī Latvijā jau ir apzināts, un noteikts tas, kas ir līdz tam brīdim nosakāms, tad arī varēs domāt par publikācijām. Un pirms grāmatas, iespējams, vispirms būtu jādomā par Latvijas sugu saraksta oficiālu publicēšanu. Vai tas būs pēc gada, pieciem vai 10 gadiem to redzēsim.

Šeit ir pieejams Latvijas gļotsēņu pagaidu saraksts līdz ar katras sugas sastopamības biežumu un to sastopamību sarakstos pēc dažādiem parametriem (t.sk. publicētajos Baltijas valstu sarakstos un Lietuvas herbārijā).

Gļotsēņu sugu sastopamības biežums

Divām sugām Dabasdatos katrai ir jau vismaz 800 novērojumu (6. att.), tās tabulā atzīmēju kā ļoti bieži sastopamas.


6. attēls. Visbiežākās gļotsēnes
koksnes vilkpienaine Lycogala epidendrum (augšā) un maldinošā trihija Trichia decipiens (apakšā). Gunita Kolle novēroja maldinošās trihijas attīstību, sākot no plazmodija 2020. gada 26. oktobrī līdz pat sporu stadijai 30. decembrī. Koksnes vilkpienaines un pēdējais maldinošās trihijas foto: Inguna Riževa.

Interesanti, ka abas visbiežākās sugas ir ar noteikšanas problemātiku. Vilkpienainēm šobrīd pasaules līmenī notiek sugu revīzija, līdz ar to iespējams, ka šī ļoti bieži sastopamā suga tiks sadalīta vairākās. Savukārt maldinošajai trihijai T. decipiens ir līdzīga māsa krāterformas trihija T. crateriformis, kas atšķiras ar to, ka vāciņš noplīst pa regulāru apli un sporas vairāk kārpainas, bet realitātē ar noteikšanu nav tik vienkārši, jo gadās, ka makro pazīmes vairāk atbilst vienai, bet mikro pazīmes otrai sugai.

Abas ļoti biežās gļotsēņu sugas kopā veido ap 20% no visiem Dabasdatu novērojumiem.

Citas bieži sastopamas gļotsēnes, kurām šobrīd Dabasdatos ir vairāk nekā 200 un mazāk par 600 novērojumiem:

* zarainā ragainīte Ceratiomyxa fruticulosa,
* porainā ragainīte Ceratiomyxa porioides,
* parastā aveņgļotsēne Tubifera ferruginosa,
* parastais (dzeltenais) ragasviests Fuligo septica (var. septica/flava),
* baltais ragasnviests Fuligo candida,
* daudzveidīgā trihija Trichia varia,
* pušķainā šokolādes gļotsēne Stemonitis axifera,
* šūnu metatrihija Metatrichia vesparia,
* nokarenā fizāra Physarum album.

Šīs 9 bieži sastopamās gļotsēņu sugas kopā aizņem ap 30% no visiem Dabasdatu novērojumiem.

Tātad no visām gļotsēnēm Latvijā tikai 11 sugas ir tādas, ko pēc pašreizējām zināšanām varētu saukt par bieži un ļoti bieži sastopamām, un tās kopā veido ap 50% no visiem gļotsēņu novērojumiem.

26 sugas ir vidēji bieži sastopamas (41-200 novērojumu), 33 samērā retas (7-40 novērojumi). Taču gandrīz puse no visām Latvijā atklātajām sugām ir ļoti reti novērotas (1-6 atradnes), kas visas kopā veido tikai ap 2% no visiem gļotsēņu novērojumiem.

Gada jaunatklājums

Starp ļoti reti novērotajām ir arī visas šogad jaunatklātās sugas, kaut dažas pa gadu jau tikušas pie vairākām atradnēm dažādās Latvijas vietās.

Viena no tādām iebrūnā diderma Diderma subviridifuscum, kuras stāsts lai kalpo kā ieskats Latvijas jaunatklājumos.

8. oktobrī Facebook grupā "Gļotsēņu apbrīnotājiem un pētniekiem" Astra Kalve no Valkas pagasta ieziņo fotogrāfijas ar baltu bumbuļveidīgu klājumu uz brūklenēm un jautājumu: "Vai šīs ir gļotsēnes? Atradu ceļmalas grāvī, pētot rumpučus." Uz manu pretjautājumu, vai šai potenciāli retai vai jaunai sugai ievākts paraudziņš, seko atbilde: "Tur bija pilns grāvis, ļoti daudz viņu. Paraudziņu arī paņēmu no vairākām." 13. oktobrī vākums jau mikroskopēts jauna suga Baltijā! Sugas noteikšanu pēc foto starptautiskajā gļotsēņu grupā "Slime Mold Identification & Appreciation" apstiprināja arī Norvēģijas gļotsēņu eksperts Edvīns Johannesens, apsveikdams ar pat pasaulē visai reto sugu pēc myx.dk apkopotiem literatūras datiem šī suga apzināta tikai 8 valstīs. Turklāt (pēc šiem datiem) Latvijas atradne Eiropā sanāk vistālākā uz ziemeļiem!

Tostarp jau 14. septembrī tajā pašā mūsu vietējā Facebook grupā Ausma Piroga ieziņojusi Nagļu pagastā atrastas balti pelēcīgas gļotsēnes ar komentāru "Nu nezinu", kuras Inguna Riževa komentējusi ar "Interesantais gals!" Ausma šogad kļuvusi par paraudziņu pastāvīgo piegādātāju, viņa arī atklājusi oriģinālu iepakošanas veidu tualetes papīra rullītī, tam katru galu vienkārši aizspiežot ciet. Ātri un efektīvi, un paraudziņš netiek saspiests! Ausmas sūtījumu saņemu un nosaku 20. oktobrī. Arī iebrūnā diderma! Otrā noteiktā un vienlaikus senākā atrastā atradne.


7. attēls. Iebrūnā diderma Diderma subviridifuscum. Foto (no kreisās): A. Piroga, A. Kalve, J. Kluša

Vēl interesantāk, kad izrādās, ka es pati savos klejojumos Ķemeros 25. oktobrī atrodu vēl trīs savstarpēji netālas (~200 m intervālā) šīs sugas atradnes. Tā nu jaunā suga Baltijā pusotra mēneša laikā atrasta gan Vidzemē, gan Latgalē, gan uz rietumiem no Rīgas.

Jaunās Dabasdatu sugas

Tālāk par septiņām sugām, kas Latvijā bijušas jau zināmas no literatūras (publicētas G. Adamonītes 2020. gada sugu sarakstā), bet Dabasdatos ar mikroskopijas palīdzību pierādītas tikai šogad (8. att.). Savā ziņā tās ir pat interesantākas par jaunatklātajām, jo ir tikušas gaidītas, un arī paši atradumi nereti bijuši kaut kādā ziņā neparasti.


8. attēls. Jaunās Dabasdatu gļotsēņu sugas

Jaunās Dabasdatos ziņotās un pierādītās sugas (iekavās minēts pirmā Dabasdatos noteiktā paraudziņa atradēja vārds, kā arī foto autora vārds, ja tas nav (tikai) atradējs) (8 att.):

1 pelēcīgā fizāra Physarum cinereum (Evita Veinberga) neparasti, ka Evita to atrada uz pieneņu un kabaču lapām!
2
nekārtnā didīmija Didymium difforme (J. Kluša) atrasta nobirās uz kritušām lapām kopā ar jaunu sugu Latvijai pogveida didermu Diderma hemisphaericum; neparasti, ka vēlāk atrasta arī A. Pirogas paraudziņā uz kāposta lapām;
3
apkaklītes hemitrihija Hemitrichia calyculata (A. Baroniņš u.c., foto: I. Riževa, V. Sīmansone) suga, kuras noteikšana izrādījās visai piņķerīga (skaidri nodalāms kātiņš no kausiņa; kausiņš ar atliektām malām, sporu diametrs dominē 6,5-7,5 mkm), jo ar līdzīgo vāles hemitrihiju H. clavata visdrīzāk veidojas arī pārejas formas, kas pēc vienām pazīmēm atbilst vairāk vienai, pēc citām otrai sugai;
4
vienacainā kolloderma Colloderma oculatum (I. Riževa) aug rudeņos pēc salnām uz kritalām, kas pēc Ingunas novērojumiem apaugušas ar Gada sūnu 2021 līklapu novelliju;
5
Baijas didīmija Didymium bahiense (A. Piroga, foto arī J. Kluša) atrasta uz tā paša kāposta lapām, kur minētā nekārtnā didīmija;
6
zeltmatu fizāra Physarum flavicomum (S. Laime) no līdzīgām fizārām atšķiras ar "zelta matiem" jeb dzeltenu kapilīciju galviņas iekšienē;
7
ziedu diderma Diderma floriforme (J. Kluša) atrasta ļoti slapjā vietā, augļķermeņi izskatījās traumēti, tāpēc šķita nenosakāmi; negaidīti, ka mikroskopējot sugu noteikt izrādījās viegli pēc neparastākām sporām un sugai raksturīga kapilīcija ar uzbiezinājumiem.

Divām sugām šogad noteiktas jaunas varietātes: dzeltenzaļā trihija Trichia botrytis var. cerifera (J. Kluša) un spuraingreizā trihija Trichia contorta var. iowensis (L. Birziņa, V. Sīmansone).

Ziņošana, aktīvākie ziņotāji

Ziņojumi Dabasdatos laika gaitā kļūst arvien kvalitatīvāki ne tikai foto, atbilstoši pieejamai tehnikai, nereti ar mērogu blakus, bet arī vietas (biotopa) apraksts un uz kā auga, tas palīdz gan sugas noteikšanai, gan izzināšanai. Paldies!

Pēdējo gadu laikā novērota interesanta tendence arvien biežāk kā gļotsēnes tiek ieziņotas neierastākas sēnes un citi neparastāki objekti (nevis kā agrāk pašas gļotsēnes tika ziņotas kā sēnes vai kā nezināms objekts), un tas liecina, ka zināšanas par gļotsēņu eksistenci iet plašumā! Atliek tikai tās iemācīties pazīt.

Ņemot vērā, ka Dabas skaitīšana (kuras laikā daži "skaitītāji" aktīvi apzināja arī gļotsēnes) pamatā beidzās jau 2020. gadā, 2021. gadā biju gaidījusi strauju novērojumu skaita kritumu. Kritums ir, bet ne tik dramatisks 2020. gadā bija 4213 novērojumi, bet 2021. gadā līdz decembra vidum 3567, kas tāpat ir vairāk, nekā visos iepriekšējos Dabasdatu gados līdz 2019. gadam kopāņemtos. Ziņotāju skaits 2021. gadā pat audzis 113 (2020. gadā 101), tiesa, gandrīz puse (54) ar tikai vienu ziņojumu. Vismaz 10 novērojumi Dabasdatos 2021. gadā ir 22 ziņotājiem (9. att.).


9. attēls. Čaklākie ziņotāji 2021. gadā līdz 9. decembrim; ar sarkanu rakstīti to ziņotāju vārdi, kam 2021. gadā noteikta vismaz viena Latvijai jauna suga.

Pēc tabulas var redzēt tendenci jo vairāk novērojumu, jo lielāka varbūtība, ka trāpās reta vai pat jauna suga. Inguna Riževa ar saviem vairāk nekā 1000 gļotsēņu novērojumiem gadā joprojām nepārspējama; pavisam šobrīd Dabasdatos viņai ir jau vairāk nekā 3200 gļotsēņu novērojumu!

Klāt jau pastāvīgajiem (vismaz otrais gads) aktīvajiem ziņotājiem šogad salīdzinoši ar citiem gadiem ievērojami lielāku gļotsēnisku aktivitāti izrādījušas arī Ieva Mārdega, Mārīte Ramša un Aija Amere.

Pilno sarakstu ar visiem 2021. gadā Dabasdatos ziņojušajiem var skatīt jau minētajā failā, kur ir gļotsēņu saraksts, tikai citā lapā "Ziņotāji". Tabula sakārtota pēc novērojumu (ne sugu) skaita, jo sugu noteikšana ir atkarīga arī no manis kādam izdevies vairāk/ātrāk noteikt, citam sarežģītākas sugas vēl tikai gaida noteikšanu, tāpēc mazāks sugu skaits nav iemesls ziņotāju vērtēt zemāk.

Jāatzīmē, ka šogad līdz ar intensīvu mikroskopēšanu noteikto sugu skaits būtiski audzis. 2020. gadā visvairāk noteikto sugu bija Sandim Laimem (62) un Julitai Klušai (61), Inguna Riževa ar 51 sugu bija 3. vietā. Toties 2021. gadā pat trijiem ziņotājiem sugu skaits ir lielāks par 2020. gadā lielāko sugu skaitu, S. Laimem sasniedzot 64, I. Riževai 74 un J. Klušai 100 sugas. V. Sīmansone ar 56 sugām gada laikā daudz neatpaliek, kaut Vija gļotsēnes sāka vērot tikai 2020. gadā. Ievērojams sugu skaits 2021. gadā ir arī A. Baroniņam (40) un E. Oļehnovičai (38).

Septiņi čaklākie ziņotāji nosedz apmēram 83% no visiem gļotsēņu novērojumiem, taču starp vienu vai dažus novērojumus ziņojušajiem ir ne viens vien ar ziņotu jaunu sugu Latvijā, tāpēc visu nevar vērtēt arī tikai kvantitatīvi. Jāatzīmē Laima Birziņa, Marita Krūze, Sandis Laime, un, jo īpaši šogad, Inguna Riževa un Vija Sīmansone, kas ne tikai daudz ziņo, bet arī paši nosaka mikroskopējot, atvieglojot manu noteikšanas darbu.

Vijai Sīmansonei gribu pateikt ļoti īpašu paldies par ļoti daudzajiem atkārtotajiem novērojumiem, apsekojot tās pašas atradnes un vērojot attīstību, kā arī salīdzinot gļotsēnes vienā un tajā pašā atradnē dažādos gados. Tas palīdz labāk izprast sugas, to pārmaiņas un pastāvību noteiktā teritorijā.


10. attēls. Viens no nesanākajiem Vijas Sīmansones pētījumiem
ar vīnogķekaru badhāmiju Badhamia utricularis. Novērojumi veikti 31. oktobrī, 14., 19. un 21. novembrī. Foto: Vija Sīmansone

10. attēlā redzams, ka vēlā rudenī, kad ir jau samērā vēss, vismaz šīs sugas attīstība notikusi visai lēni no plazmodija līdz augļķermeņiem 22 dienas!

Arī citi Vijas veiktie gļotsēņu attīstības vērojumi un arī augstāk minētais G. Kolles trihijas vērojums liecina, ka vēlā rudenī (aukstākā laikā) gļotsēņu attīstība varētu notikt ievērojami lēnāk, nekā vasarā vai agrā rudenī, kad ir siltāks un saulaināks un gļotsēnes nereti attīstās pat dienas laikā.

Paldies arī visiem citiem, kas devušies atkārtoti apsekot savas atradnes, lai redzētu attīstību vai varētu ievākt paraudziņu noteikšanai. Piemēram, Līga Jēka, pēc mana ieteikuma devās atpakaļ pie iepriekš tikai nofotografētās gļotsēnes, pie sevis dungojot "ikvienam roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek!", un ievāca paraudziņu, kas izrādījās viena no retajām fizārām, kam šobrīd tikai septiņas apzinātas atradnes; Līgas atradne vistālāk Kurzemē.

Ar šo arī gribēju uzsvērt, ka vērtīgi un nozīmīgi nav tikai jauno sugu atklājumi, patiesībā svarīgs ikvienas sugas ikviens novērojums, kas palīdz apzināt ne tikai sugas eksistenci, bet arī izplatību, sastopamību dažādās Latvijas vietās, laikos, biotopos un uz kādiem substrātiem tās sastopamas.

Gļotsēņu novērojumi pa mēnešiem


11. attēls. Gļotsēņu novērojumu skaits Dabasdatos pa mēnešiem

11. attēlā var redzēt gļotsēņu novērojumu skaitu pa mēnešiem visos gados kopā un atsevišķi 2020. un 2021. gadā, jo šie pēdēji divi gadi ir gļotsēņu novērojumiem bagātākie. Zaļā līkne parāda noteikto sugu skaitu (tas balti iekrāsots).

Tendences ir labi saskatāmas gļotsēnes var vērot visu gadu (pat visnabadzīgākajā mēnesī februārī ir jau 138 novērojumi un atrastas 29 dažādas sugas!), taču visbagātākais laiks ir vasaras beigas un rudens. No augusta līdz pat novembrim katrā mēnesī atrastas vismaz 70 dažādas sugas! Vispateicīgākie mēneši dažādu sugu meklējumiem ir septembris un oktobris ar attiecīgi 95 un 108 sugām. Tie ir arī novērojumiem bagātākie mēneši kopējā statistikā katrā vairāk nekā divi tūkstoši novērojumu.

Vēl jāliek aiz auss, ka nevajag novembri novērtēt par zemu tajā līdz šim ir bijis mazāk novērojumu nekā jūnijā un jūlijā, toties atrasto sugu skaits lielāks! Tātad lielākas izredzes atrast arī retumus. Un vēl jāņem vērā, ka gļotsēnēm katrai sugai ir savs raksturīgākais augšanas laiks, vienas tipiskas pavasarim, kamēr citas novērotas tikai vēlā rudenī, tāpēc tās vērts vērot dažādos gadalaikos.

Paraudziņu sūtīšana, Latvijas Dabas muzejs

Paldies visiem, kas sūtījuši ar Omnivu vai kā citādi nogādājuši paraudziņus noteikšanai!

Papildus Dabasdatiem (kur joprojām ziņojumi ir visgaidītākie) vērtīga izrādījās arī Facebook grupa "Gļotsēņu apbrīnotājiem un pētniekiem", kuras aktīvākie dalībnieki ne tikai ziņoja par atradumiem, bet gāja arī atkārtoti, vēroja, un vajadzības gadījumā arī ievāca un man nogādāja paraudziņus. Milzīgs paldies visiem!

Facebook gļotsēņu grupas myx.lv izveides sākumā un šī gada sezonu noslēdzot grupas ietvaros tika izveidota arī foto kolāža, katram ieinteresētam dalībniekam iesūtot vienu foto. Par grupas gana augsto kvalitāti liecina fakts, ka 38 dalībnieki iesūtīja vismaz 31 sugas foto, no kurām vairāk nekā trešdaļa bija retas un divas jaunas Latvijai.

Daļa no gan šajā, gan iepriekšējos gados vāktajiem maniem un citu iesniegtajiem paraudziņiem tika ne tikai noteikti, bet arī reģistrēti atsevišķā datubāzē, kur tika aprakstīti pēc visiem vajadzīgajiem parametriem (precīza vieta, biotops, substrāts, ievācējs un datums, noteicējs un noteikšanas datums utt.) un iesniegti glabāšanai Latvijas Dabas muzejā. Gada laikā muzejam tika sagatavoti 197 paraudziņi ar 90 taksoniem, visi mikroskopiski pārbaudīti.

Jau iepriekš minētajā failā gļotsēņu saraksta tabulā ir arī kolonna, kurā atzīmēts, kuras sugas šobrīd glabājas arī LDM herbārijā.

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā valstī bieži mainās visādi likumi un noteikumi, šobrīd nav skaidrs, vai paraudziņu nodošana Latvijas Dabas muzejam būs iespējama arī nākamgad, bet jebkurā gadījumā gļotsēņu pētniecība turpināsies, un, ja ne kā citādi, tad veidošu tikai savu personīgo paraudziņu kolekciju. Tā kā muzejā nodotus paraudziņus dabūt uz mājām atkārtotai pētīšanai vai salīdzināšanai ir sarežģīta procedūra, tad personīgā kolekcija ar pārstāvjiem no katras sugas tiks veidota jebkurā gadījumā.

Turpināsim vērot, ziņot un noteikt redzēto!

Julita Kluša, dziedava.lv

2021-12-20

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Pica pica - 2022-01-18 Aigars
Corvus frugilegus - 2022-01-18 Aigars
Corvus frugilegus - 2022-01-18 Aigars
Buteo buteo - 2022-01-18 Aigars
Dryocopus martius - 2022-01-18 Baiba.Mask
Emberiza citrinella - 2022-01-18 edge
Regulus regulus - 2022-01-18 Gaidis Grandāns
Nezināms
@ Matrus
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 18.janvāris, 13:52

O, skaisti! :) It kā nekāda ziema nebūtu!


ekologs 18.janvāris, 12:40

Adgrauzis (Anthrenus scrophulariae) :)


felsi 17.janvāris, 20:09

Pievienoju mikroskopiju, atkārtoti pārmērīju, nav lielākas par 8 mm. Var teikt izbrīnīts pārsteigums, ne vella nezinu saplacinātās kūlītes.:(


dziedava 17.janvāris, 20:05

Dzeltenais man arī piesaistīja uzmanību - nav ne jausmas! Varbūt sēne?!


Laimeslācis 17.janvāris, 19:13

Tiešām skaistas un viegli pamanāmas! :)) Kad šodien atvēru paraugu, bija palikuši tikai tukši kausiņi (bet varbūt jau tādus paņēmu - neievēroju). Knapi atradu apm. 15 sporas. Grupiņās bija tikai pa pāriem un vienā bija trīs sporiņas (pēdējā bildē) . Parīt varbūt paveiksies atrast kādu veselu galviņu. Un kas varētu būt tas dzeltenais caurumiņš pirmajā bildē, labajā pusē, augšā?... ķērpis?


Rxq 17.janvāris, 19:01

Barojās ar nokritušajiem āboliem, kas bija saglabājušies redzami, no pagājuša gada.


dziedava 17.janvāris, 18:52

Cik skaistas! :)) Drošai noteikšanai šīm bija svarīgi redzēt, ka sporas grupējas pa 4-20. Vai tas tika novērots?


visvaldis.s 17.janvāris, 18:40

Ierakstīju '' Lapsa'',taču neesmu pārliecināts, jo nedēļu agrāk bija atnācis šakāļu bariņš. Skaļi svilpoja vai smilkstēja vairākas minūtes.


dziedava 17.janvāris, 18:36

P.S. Vēl jau varētu piemikroskopēt, ko vajadzētu, sporas, piemēram, varbūt vēl kas, bet šobrīd nav skaidrs, vai tam ir jēga, vai tas palīdzētu tikt līdz sugai. Vai arī - kas tieši palīdzētu.


dziedava 17.janvāris, 18:26

Būtu labi saprast, vai te visi foto varētu būt viena suga, jo ir rozetveida (6.-9. foto) un garākas sūnas (no 10. foto visi pārējie). Un vēl sporogoni. Viss no viena paraudziņa. Pieņemu, ka no maniem foto vien līdz sugai (sugām) varētu arī netikt, vismaz man pēc atslēgas neizdevās, bet ja saprastu, vai tas viss varētu būt viens - jau būtu solis uz priekšu. :)


felsi 17.janvāris, 17:09

Kā parasts, tiek izmantots špikeris, kas saucas dziedava:)


dziedava 17.janvāris, 15:23

Super! Izaugumi pārliecinoši :). Pārējo šobrīd neskatos.


felsi 17.janvāris, 14:48

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 17.janvāris, 14:16

Par sugas noteikšanas pareizību neesmu droša. Īsti nekas nesanāk. P. laetum gandrīz sanāktu, ja nevajadzētu "Sausas lapas nav lejup noliektas". Bet internetā arī citas P.laetum izskatās tāpat noliektas lejup. Vai arī kas ar šo ir domāts? Vai arī kāda tad ir šī suga, ja tā no šiem foto ir nosakāma?


Durkts 17.janvāris, 13:20

jā, paldies!


Andritis 17.janvāris, 13:13

https://youtu.be/JTSpJuXEVkM


Irbe 17.janvāris, 12:03

1.foto mazais dzenis https://dabasdati.lv/site/img/pub/1/2/296/1393511364.pdf


IlzeP 17.janvāris, 11:38

Aivi, to jau katram novērojumam var nomainīt!


Durkts 17.janvāris, 11:10

ups, Novērojuma datums 16.01.2022. bet laiki pareizi. tāpat arī pārējiem maniem novērojumiem


IlzeP 17.janvāris, 08:20

Vai vajadzētu ieviest nenoteiktu bacīdiju (Bacidia sp.)?


IlzeP 17.janvāris, 08:19

Jā, cekulpīle.


Toms Čakars 16.janvāris, 23:05

Paldies! Likās, ka šis citādāks


Toms Čakars 16.janvāris, 23:04

Paldies!


Aleksejs 16.janvāris, 23:00

Varbūt cekulpīle?


felsi 16.janvāris, 22:55

Pievienoju mikroskopiju.


meža_meita 16.janvāris, 22:39

Ak dieniņ cik skaisti, kā dzijas dzīpariņi! :))))


Mareks Kilups 16.janvāris, 21:39

paldies, Marek!


Aidzinieks 16.janvāris, 20:19

Paldies Margarita!


VitaS 16.janvāris, 20:10

Jā, tagad skatoties, redzu vaiga baltumu, iepriekš izskatījās pēc galvas ar cekulu.


forelljjanka 16.janvāris, 20:06

Tā pati gaigala vien būs,tikai pagriezusi prom un noliekusi galvu,tā vairāk parādot balto kaklu,redzams arī baltais vaiga laukums labajā vaigā.


MJz 16.janvāris, 20:01

Laukirbes :)


Rekmanis 16.janvāris, 19:38

Paldies par informāciju! Varat izlabot sugu.


VijaS 16.janvāris, 19:38

Paldies, Julita!


dziedava 16.janvāris, 18:52

Diskusija: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/posts/3050031438590027/


marsancija 16.janvāris, 17:58

Manuprāt, par sniega dziļumu šogad dzīvnieki īpaši sūdzēties nevarētu. Nav tā dziļākā ziema ar sērsnām. Lauki un pļavas atkušņos tīri papliki kļuvuši. Ir bijušas dziļākas ziemas, bet stirnas nav taisījušas tādus uznācienus.


Irbe 16.janvāris, 17:54

Kajaks?


forelljjanka 16.janvāris, 17:50

Manuprāt to vairāk nosaka sniega dziļums,tas ir ,citas barības trūkums.


forelljjanka 16.janvāris, 17:49

Dzilnītis.;)


OKK 16.janvāris, 17:08

Pļavas ķirzaka


Ilze Ķuze 16.janvāris, 15:24

Domāju, ka nebūs, ziemeļu klimakociste sastopama uz egļu mirušās koksnes. Šādā stadijā sugu grūti noteikt.


marsancija 16.janvāris, 14:22

Paldies par izsmeļošo komentāru! Šajā gadījumā tā bija blīgzna, kas tik cītīgi apstrādāta. Pēc visa sanāk, ka it kā baltmugurdzeņa tēviņš, bet pašu putnu, diemžēl, nekur tuvumā nemanīju.


Rallus 16.janvāris, 10:15

Teicami, ka šis arī baltmugurdzeņa veikums.


Rallus 16.janvāris, 10:14

Ūdensmala, vītols, dziļāk koksnē meklēta barība (rūpīgi un daudz) - raksturīgi baltmugurdzenim. Te īss citāts no dzeņu aizsardzības plāna par barošanos (pēc Zviedrijas pētījumiem): "Baltmugurdzeņiem galvenās izmantotās koku sugas dažādos gada laikos atšķiras – ziemā vairāk barojas uz bērziem, kārkliem un baltalkšņiem, ligzdošanas sezonā uz apsēm un ozoliem. Vairumam koku sugu visvairāk izmanto stāvošus kokus ar vainagu, tikai bērzam un baltalksnim puse apmeklēto koku bija stumbeņi vai kritalas. Barojas arī dzīvos kokos, īpaši svarīgi ir paši lielākie lapu koki (Aulén 1988). Barošanās koku sugu un koku stāvokļa izvēlē ir atšķirības arī starp dzimumiem. Baltmugurdzeņu tēviņi Zviedrijā visās sezonās būtiski vairāk izmantoja vītolus, mātītes – bērzus. Tomēr ligzdošanas laikā tēviņi vēl vairāk par vītoliem izmanto apses. Visās sezonās mātītes būtiski biežāk barojas nokaltušos kokos un tēviņi dzīvos. Kopumā tēviņi barojās lielākos kokos un uz resnākiem stumbriem un zariem nekā mātītes, bet tas daļēji izriet no koku sugu un to stāvokļa izvēles (Aulén, Lundberg 1991). Aulén G. 1988. Ecology and distribution history of the White-backed Woodpecker Dendrocopos leucotos in Sweden. Swedish University of Agricultural Sciences, Department of Wildlife Ecology, Report 14. Uppsala, Sweden. Aulén G., Lundberg A. 1991. Sexual dimorphism and patterns of territory use by the White-backed Woodpecker Dendrocopos leucotos. – Ornis Scandinavica 22: 60-64


Mežirbe777 16.janvāris, 00:56

Paldies par ID , Ilze !


Ilze Ķuze 16.janvāris, 00:43

Dzeltenā īszobe, Steccherinum ochraceum


marsancija 16.janvāris, 00:41

Šoziem stirnas ļoti intensīvi ēd tūjas. Vai tiesa, ka tādā veidā viņas mēģina tikt galā ar kādiem parazītiem? Gadiem par tūjām neliekas zinis, bet tad "piecērp" visas sev ērtā augstumā. Nāk ciemata centā pie ēkām. Izskatās, ka vislabāk viņām garšo Smaragd šķirne :D Otrā bilde nav no konkrētā punkta, bet pie privātmājas ciema centrā un 3. pie bērnu dārza naktī.


Mežirbe777 15.janvāris, 22:18

Bacidia sp.


Mežirbe777 15.janvāris, 22:17

Pēc atslēgas šī ir Bacidia sp. https://www.nybg.org/bsci/lichens/ozarks/Bacidia.html


grieze 15.janvāris, 22:04

Edmund, es arī ieliku, ppulkstens bija 17:52 pie pirmš reizes :) vari apskatīt manu nov. ierakstu, Gunāru un Tevi arī pierakstīju


dziedava 15.janvāris, 20:50

Pēdējais foto, tik blīvi! Neparasti priekš T.dec. Nevar būt kkas kapitāli cits? Ārējais paskats parasti trihijisks?


VijaS 15.janvāris, 20:22

Plīšana neregulāra, un sporas arī tika atzītas par pietiekami tīklotām, lai teiktu, ka maldinošā trihija.


Irbe 15.janvāris, 20:08

Purva zīlīte


VitaS 15.janvāris, 20:07

Nav egļu krustknābis?


Edgars Smislovs 15.janvāris, 19:59

Janvārī liela daļa sudrabkaiju jau ir ar baltām galvām, šajā gadījumā vēl ir dažas tumšas spalvas uz galvas, acs gaiša, kaspijas vajadzētu būt lelākajā daļā gadījumu melna.


Irbe 15.janvāris, 19:48

Vidējais dzenis


Irbe 15.janvāris, 19:44

Mazā gaura M


Irbe 15.janvāris, 19:41

Gaigala M


Mežirbe777 15.janvāris, 19:37

Atgādināja Gloeoporus taxicola , bet šī uz mitras Salix kritalas.


Irbe 15.janvāris, 19:33

Jūras ērglis?


Irbe 15.janvāris, 19:25

Gaigala


meža_meita 15.janvāris, 19:10

Uz fiscijas kāda lihenofīlā sēne. Par cik tās LV ļoti maz pētītas, arī varētu būt kas jauns. Paraudziņš.


meža_meita 15.janvāris, 19:03

Šis interesants. Izskatās, ka kaut kas no Herpotrichiellaceae dzimtas un varētu būt jauns priekš LV (?) Tādā gadījumā vajadzīgs paraudziņš. Ērtības labad atstāšu te linku, kur var smelties idejas: https://wi.knaw.nl/images/ResearchGroups/Phytopathology/pdf/2016-Wood-Corynelia-Persoonia.pdf Cerams nenošāvu greizi.


VijaS 15.janvāris, 18:56

Paldies, Renāte!


Aleksejs 15.janvāris, 17:59

Tā nevar būt kaspijas?


IevaM 15.janvāris, 16:28

Statistikai :) Es esmu redzējusi vairākas dižraibo ligzdas priedēs


Arnis2 15.janvāris, 15:33

Pie Bolderājas karjera, kur pamatā priedes, vienā galā ir arī apses. Kādā vasarā atradu 4-5 ligzdas un neviena no tām nebija priedē. Visas apsē ļoti dažādos augstumos. Arī Mežaparkā, kurš te jau minēts un kurā aug galvenokārt priedes, dižraibie dzeņi masveidā parādās rudeņos, bet vasarā pazūd. Varbūt pa kādam ligzdo, bet man nav gadījies redzēt. Ja tā padomā, tad priedē man gadījies atrast tikai vienu ligzdu.


Valente 15.janvāris, 14:48

Video šeit: https://youtu.be/jQ049DW_ouQ


MoreOrLess 15.janvāris, 11:06

Paldies, Uģi, par naktstauriņu sugām un labojumiem!


IlzeP 15.janvāris, 09:07

Tas jau lielā mērā atkarīgs no koku sugu sastopamības katrā vietā.


dziedava 14.janvāris, 23:06

Smukas un dažādās stadijās! :)


meža_meita 14.janvāris, 22:30

Fantastiski! Bauda skatīties! Laikam man jāiekrāj naudiņa :D


dziedava 14.janvāris, 21:42

Ārstnieciskā mikroskopēšana :D


felsi 14.janvāris, 21:26

Es teikšu, ka mikroskopēt daudzas ir vērts, man nervu mierinošs pasākums ziemā, un kur vēl pozitīvās emocijas!


dziedava 14.janvāris, 21:21

:D Jā, Inguna, pēdējais foto ir tapis kā viens no pirmajiem pasākuma laikā. Un šīsdienas trihijai mikrofoto ir ņemti no video - tajā laikā nevarēju foto uztaisīt. Nāksies pārmikroskopēt, lai saprastu, ir elaterām asumi vai nav. Izklaides pasākumi ar nopietnu darbu tomēr nav apvienojami ;D. Vai nu teātris, vai darbs. :)


felsi 14.janvāris, 21:17

Paldies, kā saka Sandis, jauns manā listē!:)


dziedava 14.janvāris, 21:17

Katrā ziņā šīs ir vērts mikroskopēt, saprast tās atšķirības, nu tā lai pašam skaidrs. Laikam man kkas par tēmu arī bija ievākts. Nav slikta doma šīs kkad ne ļoti tālā nākotnē paskatīt. Daudz noteikti nav, varētu tikt galā.


dziedava 14.janvāris, 21:14

Spirāles ir nepārprotamas. Es tikai ceru, ka atšķirības esam sapratušas pareizi. Katram gadījumam atvēru sugas oriģinālo aprakstu :DDD https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Arcyria&por=gensi&numr=3049&tipo=Rtax&seepdf=si Lai vai kā, cipariņi atbilst precīzi :D (kas ir mērīts)


felsi 14.janvāris, 21:05

Vēsturiskā komatrihija, ar stāstu!:)


felsi 14.janvāris, 20:54

Biķernieku mežā arī priedē ligzda dzenim.


felsi 14.janvāris, 20:52

Pievienoju mikroskopiju, pārsteigums. Nu ko, laikam visām gļotsēnēm jāievāc paraudziņi, pēc makro sugu grūti noteikt:)


Ilze Ķuze 14.janvāris, 20:37

Julita, jā! :) Tavs variants gan ir daudz smalkāks, bet es sapratu, ka tālumā īpaši nebildēju. Galvenais visādus sīkumus piefiksēt.


dziedava 14.janvāris, 20:32

O, Ilze, prieks, ka jau ir rezultāts, t.i., aparāts nopirkts! :)


Ilze Ķuze 14.janvāris, 20:30

Ak, Renāte, paldies, ka pavaicāji! :D Man te iepriekš aizrādīja par foto kvalitāti. :D Meklēju info, konsultējos par fotoaparātiem arī ar Julitu. :) Decembra beigās tiku pie ūdens/triecienizturīga Olympus Tough TG-6, kuram ir arī tā saucamais "mikroskopa" režīms. Sanācis gan dabā iemēgināt tikai vienu reizi, bet vismaz pagaidām izskatās cerīgi.


Margarita W 14.janvāris, 20:28

Mežaparkā vismaz 2 vietās dižraibajiem bija ligzdas priedēs, nākamvasar pievērsīšu vairāk uzmanību.


Lemmus 14.janvāris, 19:23

Paldies,Renāte! :)


dziedava 14.janvāris, 18:51

Tie bumbuļi un ragi tiešām neparasti!


meža_meita 14.janvāris, 18:26

Skaistas bildes, ar ko šis bildēts?


Tasty_Y 14.janvāris, 18:09

Tā ir Fruticicola fruticum.


Matrus 14.janvāris, 16:40

Turpat apgredzenoju 13-02-2021.


IlzeP 14.janvāris, 16:23

LOB ligzdu kartiņu dati: pirmajā vietā no koku sugām kā ligzdošanas koks bijusi apse (42 gadījumi jeb 46%), tai sekoja priede (16 gadījumi jeb 17%).


Ekoskola Taurenitis 14.janvāris, 14:43

Paldies


forelljjanka 14.janvāris, 14:33

Kā nu kurā reģionā,nepārspīlējot,esmu atradis ļoti daudz dižraibā dobumu,līdz šim,NEVIENU priedē,90%-apsē,melnajai dzilnai jā,bet arī ap 50 %,pārējie,tāpat-apsē.Vidējam var būt ozolā,bet tikai satrupējušā daļā,trīspirkstu pārsvarā egle,retāk melnalksnis,pelēkā-apse,vītols,mazais alksnis,vītols.


Matrus 14.janvāris, 12:19

Paldies par gulbju kontrolēm, papildināju datu bāzi!


Matrus 14.janvāris, 12:19

Paldies par gulbju kontrolēm, papildināju datu bāzi!


Matrus 14.janvāris, 12:19

Paldies par gulbju kontrolēm, papildināju datu bāzi!


marsancija 13.janvāris, 23:56

Paldies Laimai! Nudien nezināju kā izskatās acainā raibeņa kāpuri.


Laimeslācis 13.janvāris, 23:23

Acainais raibenis


marsancija 13.janvāris, 22:43

Atradu 2005. gada rakstu NRA, kurā minēts, ka šajā ezerā zivis esot ļoti veselīgas, ko uz šo brīdi, laikam, nevarētu teikt, redzot šos parazītu kamolus zivju vēderos. Paralēli šiem arī citi tārpiņi, apmēram 1 mm resni un 30 mm gari, sarkani un ļoti kustīgi. Atgādināja mazas, ļoti tievas slieciņas. No noķertajām zivīm inficēti bija tikai pliči. Raudas tīras, bet varbūt tā vienkārši sagadījās.


felsi 13.janvāris, 20:51

Pievienoju mikroskopiju.


mazais_ezis 13.janvāris, 20:51

Priedē ligzda Melnajai dzilnai un Dižraibam dzenim ir parasta lieta. Pārējie dzeņi gan nav manīti. Ā nu vel Trīspirkstu dzenis priedē


ivars 13.janvāris, 20:43

Ielieciet pietuvinātu bildi un pagrieziet gaišāku, ko var izdarīt jebkurā standarta bilžu apskates programmā. Teiktu, ka dzeltenā stērste, varbūt zaļžubīte, bet nu..


forelljjanka 13.janvāris, 19:44

Dižraibais,interesanti,ka priedē!


pētniece 13.janvāris, 19:25

Paldies, Edgar. Jau biju sākusi noticēt, ka tiešām bikšainais.


edzhus 13.janvāris, 18:32

Paldies! ;)


felsi 13.janvāris, 17:25

Daļa uz sfagnu atliekām, sīkzriņiem un mizas, vienvārdsakot, uz purvaina grāvja drazas:)


Vabale 13.janvāris, 15:52

Aizdomīgi jau likās!?


dziedava 13.janvāris, 12:48

Būsi vēl vienas sugas pārstāvis Latvijā! :D Šitas eksemplārs auga uz sfagniem? Foto īsti neredz.


Edgars Smislovs 13.janvāris, 12:17

https://dabasdati.lv/lv/observation/6151afbe30eb9327d1ae3d63d31da913/


Edgars Smislovs 13.janvāris, 10:40

Nevar būt tā pati, no kādas saimniecības izbēgusi zoss, kas jau ziņota iepriekš?


dagnis 13.janvāris, 09:21

Tad man ir jāatvainojas ziņotājam, jo pavirši apskatīju, ka novērojums ir konstatēts vasarā, nevis 12.01.. Tad viss ir ticami.


Vīksna 13.janvāris, 03:36

Apsveicu !


asaris 12.janvāris, 23:36

Garkājods Nephrotoma sp


VijaS 12.janvāris, 22:56

Apsveicu! :)


VijaS 12.janvāris, 22:54

Pievienoju mikroskopiju. Augļķermeņi paraudziņā ir gan apaļīgāki, gan izstieptāki, un plīsuši arī visādi, bet nu sporas pilnīgi noteikti ir kārpainas. :)


Laimeslācis 12.janvāris, 22:46

Apsveicu !!! :))


dziedava 12.janvāris, 22:27

Par šo kkā īpašs prieks, pirmais šogad, sen nebijis un pirmajā nopietnajā paraudziņā, ko šogad skatīju. Un vēl vīram šodien dzd un suga pasaulē arī reta :))


felsi 12.janvāris, 22:21

Apsveicu, tikko izlasīju FB!


IevaM 12.janvāris, 21:56

Jāni ,paldies, ka paskaidroji! Jā, ligzdošanas sezonā labāk lietot atlanta pazīmes :)


felsi 12.janvāris, 21:10

Tāpēc jau teicu, ka mikroskopija švaka:)


dziedava 12.janvāris, 20:56

Ok, nebiju domājusi, ka izteikti tumšas var izskatīties caurspīdīgas :). Pēdējos foto cita lieta


felsi 12.janvāris, 20:39

Granulas ir tumšas, > par 2 mkm, tik pārgaismots, jo materiāls ļoti sakaltis, attīstījās mājas. Un 08.08. visas 3 kribrārijas vienā meža teritorijā uz 3 priedes kritalām.


felsi 12.janvāris, 20:26

https://www.binran.ru/files/journals/MiF/2010_44/MiF_2010_44_5_Leontyev.pdf, vajadzēja pasūdzēties, atjaunojās:)


felsi 12.janvāris, 20:25

Pievienoju mikroskopiju, man pašai patīk, jo ir fiksēti augļķermeņu krāsa! Līdz šim manis novērotās abas kūlītes gan saplacināto, gan sfagnu, raksturo ātra augļķermeņu pāriešana sporu stadijā, krāsainība stundās skaitāma:)


dziedava 12.janvāris, 20:15

Salīdzini ar iepriekš Tevis noteikto C.piriformis - granulām jābūt tumšām! Te ir gaišas, tāpēc šī suga atkrīt. Granulu izmērs droši noteikts? Cipariņus nevaru saskatīt, bet vai nav tā, ka ir arī mazākas 1mkm granulas? Noteikšanai pazīmju aprakstā man pietrūkst kopējais garums, diametrs, kājiņas attiecība pret galviņas diametru. Nekad nevajag paļauties uz - šī līdzīga iepriekšējai, tad jau būs tā pati! Man tā pati vaina. Vnm vajag no jauna katram vākumam pieiet ar 100% rūpību visās detaļās.


dziedava 12.janvāris, 20:04

Kurš tieši raksts? Pazaudēta adrese vai adresē vairs nav raksta?


felsi 12.janvāris, 20:00

Ļoti palīdzēja tas raksts, ko ieteici, tik tagad atkal kaut kur nozudis, nepaspēju izprintēt(:


meža_meita 12.janvāris, 19:46

Ilze P. Jā, paldies!


dziedava 12.janvāris, 18:34

Ļoti interesanti! Šokolādes vēlāk skatīšos, šobrīd iegrimu savā kribrārijā, pēc tam Tavas kribrārijas paskatīšu


felsi 12.janvāris, 18:19

Pievienoju mikroskopiju, ja uz aci dīvaina pušķainā, jāievāc, pārsteigums!


i_bo johansson 12.janvāris, 18:13

Paldies par komentāru


forelljjanka 12.janvāris, 17:52

Statuss-dzied ligzd.piem.biotopā(D),Latvijas ligzdojošo putnu atlanta kontekstā ir "stiprāks" un vērtīgāks par statusu -barojas,tāpēc Ieva nomainīja uz to.Statuss -barojas ir universāls jebkādām DDatu novērojumam,baroties var gan kāpurs,gan lācis,taču tas neder LLPA.Šobrīd Latvijā tiek vākti dati kārtējam LLPA,pupuķis ir pietiekami rets Latvijā,tāpēc vērtīgs novērojums,ar statusu-barojas,tas pazudīs un neparādīsies LLPA.


Aidzinieks 12.janvāris, 17:44

Paldies!


i_bo johansson 12.janvāris, 17:37

Paldies! Bet pupuķis arī barojās... Sākumā pa pļavu (mums tur ir BVZ biotōps), domāju, ka vilka ārā kādus tur kāpurus. Tad uzlaidās lielajā satrunējušajā baltalksnī un arī tur barojās. Viņš pa apkaimi bija manāms kādu nedēļu.


IevaM 12.janvāris, 17:20

Ieraksta sākumā pupuķis ir dzirdams, tālāk neklausījos


forelljjanka 12.janvāris, 17:20

Dagnis raksta ,ka sadzirdējis ierakstā putnu sugas,kas Latvijā ieraksta tapšanas laikā,it kā neesot sastopamas.Paklausījos,sadzirdēju nosauktos,tie ,pilnīgi noteikti,Latvijā ,2.jūnijā ir pillas malas!;)Aizdomas,ka Dagnis sapratis,ka ieraksts tapis šīgada janvārī.Pupuķis ,ja nemaldos,1 x Latvijā ir ziemojis.


i_bo johansson 12.janvāris, 17:07

J.J. Komentāru mazliet nesapratu, bet dātums 2. jūnijs ir simt punkt. Pārbaudīju vēl savādākā veidā, ja no telefōnā bijis nepareizs kalendārs vai kā savādāk.


forelljjanka 12.janvāris, 16:35

Nu nez,bezdelīga,brūnspārnu ķauķis,žubīte,neko citu nedzirdēju pupuķa fonā.;)


i_bo johansson 12.janvāris, 16:20

Nu it kā pareizs. Es tikko pārbaudīju ieraksta datumu telefōnā 2021. gada 2. jūnijs.


i_bo johansson 12.janvāris, 16:17

Paldies. Tiešām līdzīgs. Mani mulsināja tie baltie raibumi uz sāna


dagnis 12.janvāris, 16:02

Vai novērojuma datums ir pareizs? Šķiet, ka fonā dzirdamas putnu sugas, kas šim laikam LV nav sastopamas.


ivars 12.janvāris, 15:51

Zvirbuļvanags.


dziedava 12.janvāris, 11:34

Paskatījos Barbula convoluta - lapiņas esot līdz 1,5mm (manas tipiski ap 2mm un arī vairāk) un gaiši zaļums arī nav stiprā puse, dzīsla turklāt sarkanīga. Nezinu, vai tas būtiski, lai hipotēzi atmestu. Bet par vairķermenīšiem es biju noturējusi, jo zviedru noteicējā Syntrichia latifolia vairķermenīša attēls ir nu ļoti līdzīgs manām aļģēm, tikai pati suga nederēja.


dziedava 12.janvāris, 11:02

Būs man arī kādas trihijas tagad jāpaskatās. Tās man mikroskopēšanā tā nopietnāk bija pirmās, laikā, kad no 1000x baidījos (lai nesabojātu mikroskopu) un eļļas arī bija maz, tāpēc galvenais mērķis bija iemācīties atpazīt pēc 400x. Tagad saprotu, ka tā var daudz ko palaist garām un gļotsēnēm bez 1000x nav nopietni. Dzeltenās sporas ir sarežģītākas par brūnajām, jo ļoti gaišas. Lai labi dabūtu rakstiņu, visam jābūt vaļā, attiecīgi, viss ir šausmīgi gaišs un tad neko neredz! Uz 1000x tas ir vēl aktuālāk. Jāmēģina to sabalansēt ar citiem grozāmajiem kloķiem, lai attēls ir ar šauru fokusu, bet tumšāks.


VijaS 12.janvāris, 10:49

Pievienoju mikroskopiju. Samulsināja sporas - ļoti dažādi izmēri, un tīkliņu arī izrādījās vieglāk ieraudzīt 400x palielinājumā, 1000x palielinājumā ne pēc kā neizskatījās.


Ilze Ķuze 12.janvāris, 10:14

Izskatās pēc baltās slāņpiepes. Parasti uz ozolu celmiem, kritalām, diezgan reti sastopama.


IlzeP 12.janvāris, 08:49

Ja pareizi saprotu, bija domāta nenoteikta melanēlija?


meža_meita 11.janvāris, 23:40

Laikam vajadzētu ieviest Melanohalea ģinti


Ansis 11.janvāris, 22:40

Ir jau vēl interesantāki kandidāti, bet neredzot paraugu, tos vērtēt negribu. Didymodon gan nebūs, jo tai ir savādāks šūnu papilu izskats.


dziedava 11.janvāris, 22:27

Par aļģu kolonijām paldies! :) Par šādām neiedomājos. Tās nevar noteikt?


dziedava 11.janvāris, 22:25

Bārbulu vairākkārt skatījos, man nesanāca, jo lapas izmērs un vēl kādi lapas parametri man šķiet neatbilda, bet nu kad varēšu paskatīšu vēlreiz. Dikti jau sarkanas un saritinājušās. Par zaļajām dabā gan bija bārbulas hipotēze.


felsi 11.janvāris, 21:51

Pievienoju mazas šausmu bildītes!


felsi 11.janvāris, 21:49

Nebija.


Ansis 11.janvāris, 21:44

Bildēs nav vairķermenīši, bet gan zilaļģu kolonijas. Paskaties, vai nesanāk Barbula convoluta.


dziedava 11.janvāris, 21:16

Kausiņa apakšā nebija vai nebija iespējams saprast?


felsi 11.janvāris, 21:10

Ļoti pelējuma sēnes skarta, bet izdevās dažās ribas atrast!


IlzeP 11.janvāris, 19:51

No Dabas aizsardzības pārvaldes par šo pagaidām ir neoficiāla atbilde "Paldies, izskatīsim".


zane_ernstreite 11.janvāris, 19:23

Laikam jau tā būs, paldies! Jo sākotnēji vispār nodomāju, ka dzilnītis - mazs un visai kluss. Bet redzēju ļoti īsu brīdi un ļoti augstu zarā, un šajās vietās man ir gan vidējā, gan mazā dzeņa novērojumi


Irbe 11.janvāris, 19:05

Izskatās pēc mazā https://dabasdati.lv/site/img/pub/1/2/296/1393511364.pdf


Jānis Ķuze 11.janvāris, 18:12

Paldies par noteikšanu!


zane_ernstreite 11.janvāris, 16:13

Paldies!


forelljjanka 11.janvāris, 16:12

Jā.;)


dziedava 11.janvāris, 14:56

Priecāšos, ja palīdzēsiet. Sūna ar daudziem vairķermenīšiem, kurus neatrodu pēc izskata līdzīgu sugu aprakstos un foto. Nav rupju zobiņu lapas augšdaļā, kā vajadzētu Bryoerythrophyllum recurvirostrum, apakšdaļā pagarinātās šūnas arī nav caurspīdīgas. Turklāt Ignatovu rakstā par B. recurvirostrum teikts: "Asexual reproduction absent." No Didymodon pēc lapas formas un izmēriem vislabāk atbilst D. tophaceus, bet neatbilst biotops. Didymodon nicholsonii ir vienīgā suga, kurai izdevās atrast kaut cik līdzīga izskata vairķermenīšus: https://www.gbif.org/occurrence/1951190377 Tie ir arī pieminēti D.nicholsonii sugas aprakstā. Taču lapas mala esot raksturīga atlocīta, kas manā paraudziņā nebija izteikti (reizēm bija). Beigās nesanāca nekas :(.


dziedava 10.janvāris, 23:20

:)) Jā, ievēroju! :)


felsi 10.janvāris, 22:22

Un pat ailīti atradu! :)


dziedava 10.janvāris, 21:45

Kā man patīk, ka tagad ir noteikšanas pazīmes sarakstītas! :)


felsi 10.janvāris, 21:16

Pievienoju mikroskopiju.


Toms Čakars 10.janvāris, 21:11

Hmm, tā laikam būs, jā


Toms Čakars 10.janvāris, 21:04

Skaidrs, paldies! Tāpēc tas skats tik bēdīgs


Toms Čakars 10.janvāris, 20:41

Paldies!


dziedava 10.janvāris, 20:01

Mikroskopija izskatās skaista :). Varbūt tuvākās dienās rūpīgāk papētīšu, ja jau piespiedu kārtā tāpat gļotsēnēm būs jāpievēršas


felsi 10.janvāris, 19:39

Pievienoju mikroskopiju. Tā kā no plazmodija izauga mājas apstākļos, mikroskopija neizdevās tik laba kā gaidīju.


Ilze Ķuze 10.janvāris, 19:26

Zeltainā krokaine


Ilze Ķuze 10.janvāris, 19:20

Izskatās pēc vecas parastās sērpiepes (ja uz lapkoka kritalas). Var apskatīt, piemēram te: https://dabasdati.lv/lv/observation/1b63b016fa5823bf06f9e0100b2384bb/ vai te: https://dabasdati.lv/lv/observation/1a567e2a4b853afa89b516e2bc7433e8/


InaGrisle 10.janvāris, 17:53

Paldies! skaists spilventiņš!


Ilona_rasa 10.janvāris, 17:02

Laba kontrole!


Arnis2 10.janvāris, 12:21

Par gredzenu AEK2 jau ir atbilde no Vācijas. Gredzenots 21.02.2011 Ķīlē. Šī bija pirmā kontrole šim putnam.


VijaS 10.janvāris, 10:29

Julita, salikt blakus divu novērojumu elateras ir laba doma, tikai mana pagaidām vienīgā T. persimilis ir pie Tevis un Tevis arī noteikta. Bet es izpētīju Tavas no tā novērojuma FB liktās mikroskopijas bildes un Edvīna komentārus, un laikam sapratu, par kādiem izaugumiem iet runa. Vienīgais, ka ,lai viņus ieraudzītu, ir kārtīgi jāpalielina jau tā 1000x palielinājuma bilde, un jāsažmiedz acis. :) Bet tad, kad saskatīju, tad izrādījās, ka to sīko veidojumu ir diezgan daudz, jeb, kā Edvīns teica, "quite a few". Laikam jau bija diezgan naivi iedomāties, ka izaugumi uz elaterām vienmēr būs tik lieli kā spuraingreizajai trihijai.:) Kaut kad vēlāk ielikšu šo arī FB, bet domāju, ka rezultāts būs tāds pats. Tagad laikam nākamais solis būtu izpētīt visas sēdošās, cieši augošās trihijas, ko es ar diezgan vieglu roku esmu salikusi kā nelīdzenās trihijas - varbūt tur atrodas vēl kaut kas.


Wiesturs 10.janvāris, 04:31

Sveiki, ja ūdens iekšā nesasalst, tad pagrabs visticamāk ir pietiekami silts. Sikspārņiem vajag tuvu nullei, tikai neder zem nulles. Pagrabos parasti ir +3... +5, kas ir ideālā ziemošanas temperatūra. Ja pagrabam pamatīgi apsarmo griesti, tad ir varbūt vērts pie sienas pielikt kādas papildu spraugveida slēptuves, kaut vai piekarināt keramikas ķieģeli (to ar 3 lieliem caurumiem) tā, lai viens cauruma gals ir pret sienu, slēgts.


Vīksna 10.janvāris, 00:55

Paldies !


dziedava 09.janvāris, 23:56

Nekas te nav vienkārši, reku Peta FB arī ceļ brēku: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/posts/3047067595553078


VijaS 09.janvāris, 23:40

Pievienoju mikroskopiju. Izskatās, ka nebūs vienkārši sašķirot "trihijas parastās". Kātiņi 1,4-1,6mm gari, gandrīz tikpat, cik galviņas (līdz 1,9mm). Galviņas pamatnes paplašinās pakāpeniski, nav apaļas. Elateras samērā īsas, gludas, daudz brīvu galu, tie gari nosmailoti, elateru platums 5,7-6,4mkm. Elaterām 4-5 vijumi, cieši un līdzeni. Sporas 1000x palielinājumā 11,2-12,0mkm, ieskaitot 1,0-1,3mkm platu gredzenu. Sporas šķiet neregulāri kārpainas.


dziedava 09.janvāris, 23:35

Kāpēc Tu domā, ka šīs skaitās gludas? Vai Tev nav iespējams vienā attēlā dabūt kopā T.persimilis ar asumiem un šīs elateras? Lai var redzēt, ka ir būtiskas atšķirības. Jo kaut kādus sīkus izaugumus jau es redzu, bet tā kā šī suga man nav skaidra, tad es nezinu, vai tie ir pietiekami. Gribētos jau pajautāt Edvīnam, bet viņam šādi jautājumi nepatīk, jo kuro reizi nākas skaidrot, ka viņaprāt T.affinis, T.persimilis un T.favoginea ir viena suga. Pēc franču noteicēja konkrēto piemēru sporu zīmējumiem T.persimilis gredzens ir saraustīts, gabalains, bet T.affinis - vienlaidus, līdzenu malu. Bet nezinu, cik tā ir sagadīšanās, cik sugas pazīme. Tāpēc bez papildus info es šo sugu neņemtos apstiprināt. Vai nu mēģināt salikt kopā dažādās elateras, lai redzētu, ka tiešām atšķiras, vai jautāt Edvīnam vai kāda cita viedokli FB.


felsi 09.janvāris, 22:57

Pievienoju mikroskopiju.


VijaS 09.janvāris, 22:55

Pievienoju mikroskopiju. Augļķermeņi 0,6-0,8mm diametrā, cieši kopā, bet nevaru spriest par augstumu. Sporu mākonis saplūdis kopā, spurains, dzeltenbrūns (iepriekšējai noteiktajai T. persimilis bija košāk dzeltens). Kausiņi neregulāri, cieši kopā, liekas padziļi. Elateras nezarotas, daudz brīvo galu, gali īsi nosmailoti, platums 4,7-5,2mkm. Vijumi cieši, līdzeni satīti, un pilnīgi gludi (kas arī neatbilst T. persimilis). Sporas 1000x palielinājumā 10,8-11,7mkm plus 1,4-1,7mkm plats, neregulārs, saraustīts gredzens. Sporu ornamentācija ļoti fragmentāra, to pat grūti nosaukt par tīklojumu. Gredzens nav tik liels, kā vajadzētu T. favoginea, un neizskatās arī, ka augļķermeņi būtu vertikāli izstiepti. Vadoties pēc FB špikera, paliek pāri T. affinis...


Vīksna 09.janvāris, 22:51

Balodeņu pūcīte.


felsi 09.janvāris, 22:49

Uz apses, egļu mitrs mežs, strēlnieku cīņas vietas pie Mangaļiem. 1 km tālāk atradu tur arī pirmo oligonēmu.


VijaS 09.janvāris, 21:59

Pievienoju mikroskopiju. Ar šo sugu būšu trāpījusi, vadoties pēc koši dzeltenās krāsas un cieši kopā augošajiem augļķermeņiem. Augļķermeņi nelieli, apaļīgie 0,47-0,6mm, iegarenie līdz 0,95x0,66mm. Par vertikālo izmēru grūti spriest - vai dažas bumbiņas ir augstākas par citām, vai vienkārši apakšā substrāts ir nelīdzens. Sporu mākonis tumši dzeltens. Elateras koši dzeltenas, ar ļoti īsi nosmailotiem galiem, un 5,4-6,0mkm platas. Vijumi 4-5 (iespējams :) ), cieši. Sporas 1000x palielinājumā ar tīkliņu, 8,9-9,8mkm.


forelljjanka 09.janvāris, 21:31

Pelēkā.


dziedava 09.janvāris, 20:04

Tās nav sēnes ar mazām cepurītēm galos?


dziedava 09.janvāris, 20:02

Uzraksti, uz kā auga, kāds biotops - pieredzes uzkrāšanai :)


dziedava 09.janvāris, 20:01

Forši esi atspērusies! Super! :)) Es vēl šito neesmu atradusi.


Martins 09.janvāris, 19:20

Es teiktu, ka tas ir "priekšlaicīgs" jaunais dzīvnieks Ķīnas cimdiņkrabim. Nezinu kā to iztulkot, bet varbūt no raksta var saprast vairāk: https://www.researchgate.net/publication/226624478_Advances_in_precocity_research_of_the_Chinese_mitten_crab_Eriocheir_sinensis


Martins 09.janvāris, 19:10

Šis tomēr būs cimdiņkrabis. Ja salīdzina tos izaugumus uz sāniem no acīm, tad "cimdiņam" to ir mazāk nekā Carcinus maenas.


felsi 09.janvāris, 18:51

Pievienoju mikroskopiju, labs pārsteigums! Augustā trihijas tomēr nemēdz būt:)


Laimeslācis 09.janvāris, 18:19

Paldies, Ansi!


IlzeP 09.janvāris, 17:40

Ansis apskatījās, tātad vari uzskatīt par apstiprinātu :)


IlzeP 09.janvāris, 17:37

Ansis apskatījās. Cik saprotu, klusēšana - piekrišana.


Ansis 09.janvāris, 10:19

Varētu būt :) Sarkanajā grāmatā (R.Cinovskis, 2003) rakstīts, ka Talsos kuršu pilskalnā zināma kopš 1922.g.


Vīksna 08.janvāris, 22:12

Paldies !


IlzeP 08.janvāris, 21:09

Vai ir cerības uz foto?


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2022
© dabasdati.lv
Saglabāts