Aktīvie lietotāji: 305 Šodien ievadītie novērojumi: 24 Kopējais novērojumu skaits: 2195675
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Foreļjankas putnu gaitas
Pievienots 2022-01-12 08:20:11

Mans pirmais un tagad novārtā pamestais hobijs, - savu e-pasta adreses lietotājvārdu "Foreļjanka" skaidro Jānis Jansons: "Foreļu makšķerēšanā ilgu laiku biju iekšā viss, bet nu jau gadus padsmit to daru ārkārtīgi reti." Šādu pārmaiņu iemesli ir vairāki, bet galvenais laikam gan būs Jansona aizraušanās ar putniem, pareizāk sakot, ar putnu fotogrāfiju digitālās tehnoloģijas laikmetā. Viņa otrā hobija apskaužamie rezultāti apskatāmi gan paša putnubilžu lapā, gan lapā putni.lv, kur Jansons ir daža laba retuma vienīgais fiksētājs, gan dabasdati.lv, kur Jansona kontā ir 13417 novērojumi, no tiem 12043 putnu novērojumi, un kur viņš ir līderis novērojumu skaita ziņā Saldus novadā (5181 novērojumi, no tiem 4993 putnu novērojumi). Jansons pats sevi sauc par putnu fotogrāfu amatieri ar profesionālu pieeju. Viņš Latvijā ir vienīgais, kam izdevies kvalitatīvi nobildēt paipalu, viņš ir spējis vienā gadā pirmais ieraudzīt veselas trīs Latvijai jaunas putnu sugas. Iesācējiem putnu pazīšanā Jānis Jansons ir gatavs pacietīgi skaidrot atšķiršanas pazīmes, piebilzdams: "Man jau liekas, ja cilvēki sāk interesēties par dabu, viņi paši kļūst labāki."


Jānis Jansons. Foto: Ginta Jansone

Kāpēc tagad vairs neesat aktīvs foreļu makšķernieks?

Tā lieta palika pārāk bezcerīga. Mēs, čaļi, cīnījāmies, pat paši pirkām un laidām upēs foreļu mazuļus, bet tad sākās mazo hesu ēra... Vēl jau turpinām mazuļu ielaišanu, bet tas ir kā bērt caurā maisā.

No makšķerniekiem forelisti ir vistuvāk dabai. Viena daļa veco copes biedru arī Dabasdatos apgrozās. Vēl viens apstāklis, kas samazināja manas foreļaktivitātes, bija putnu bildēšana – kad tā sākās, makšķerēšanai vairs nebija laika. Bet mērķi noķert divkilogramīgu foreli esmu izpildījis.

Tad jau arī Latvijas skaistāko putnu – zivju dzenīti – būsiet bieži redzējis.

Starp citu, cilvēks parastais, ieraudzījis zivju dzenīša foto, dažreiz brīnās: "Vai tāds putns vispār Latvijā dzīvo?" Zivju dzenītis tiešām ir skaists, ļoti fotogēnisks un ir arī pateicīgs fotomodelis – kad "izkož" viņa uzvedību un paradumus, nav grūti bildējams. Kurš tad vēl ar viņu var skaistumā sacensties? Tikai zaļā vārna un bišu dzenis. Lai gan skaistums ir gaumes lieta.

Tas gan. Manai draudzenei, piemēram, ļoti patīk vārnas. Kura kaislība jūsu dzīvē sākās ātrāk – makšķerēšana vai putni?

Reizē sākās. Mans tēvs bija kaislīgs makšķernieks, savukārt mamma ir…

Mamma jums ir slavena ornitologu aprindās – 2004. gadā Zigrīda Jansone, Cieceres internātpamatskolas dabas zinību skolotāja, tika ievēlēta par Latvijas Ornitoloģijas biedrības Goda biedri: par putniem nopietni interesējusies kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem, aktīvi iesaistījusies meža mikroliegumu izveidē vismaz 20 mežniecībās un devusi nozīmīgu ieguldījumu Sātiņu dīķu lieguma un Zvārdes dabas parka izveidošanā, vadījusi LOB Saldus reģionālo grupu, bijusi Latvijas ligzdojošo putnu atlantu koordinatore Saldus rajonā un regulāri rakstījusi par dabu vietējā laikraksta Saldus Zeme dabas lapā Dzērveņstīga

Uz Sātiņiem mamma joprojām brauc vismaz reizi sezonā. Dabas aizsardzība viņai bija dzīves mērķis, tāpēc arī daudz ir izdarīts, Kurzemē vai katrs otrais dabas liegums ir viņas taisīts.

Padomju laikos jau bija visatļautība attieksmē pret dabu, vietējie miliči varēja darīt visu ko, pillā braukt, šaut visu, kas ienāk prātā, pat gulbji tika šauti… To mana mamma nevarēja paciest. Putniem mamma nopietnāk pievērsās, kad Durbes pusē, kur ir manu vecvecāku mājas, atradām somzīlīšu ligzdas. Mamma sazinājās ar Ģenerāli – Juri Lipsbergu, sākās pētīšana, un mēs, puišeļi, gājām uz sacensībām, kurš vairāk ligzdu atradīs. Tur jau bija zinātniska pieeja – mātītes tika iekrāsotas, un tika noskaidrots, ka tikai mātītes baro bērnus, kamēr tēviņš jau būvē nākamo ligzdu un meklē nākamo pāri... Lipsbergs pirmais tajā laikā gredzenoja gulbjus ar kakla gredzeniem, tad mēs tos trenkājām pa dīķiem – Lipsbergs laivā, mēs gar malu bridām, cik varējām.

Tā pētīšana notika, kad man bija 8 līdz 12 gadi. Pusaudža gados beidzot dabūju pirmo bezinerces spoli, un tad arī sākās foreļcope līdz pat 40 gadu vecumam (tagad man ir 55 gadi) – foreles, alatas, laši, taimiņi.

Ķērāt visā Latvijā vai tikai Kurzemē?

Visur ķērām. Joprojām vismaz reizi gadā aizbraucam pie Armanda Rozes Alūksnes pusē, viņš foreles audzē. Paņemu veco copes čomu līdzi, viņš aiziet zivīs, es – putnos.

Mazie hesi taču nevarēja būt vienīgais iemesls, kas jūsu intereses noslieca par labu putniem?

Putniem mani vairāk pievērsa digitālā foto ēras sākums, kad parādījās pirmās digitālās spoguļkameras. Līdz tam mani fotoprocess pārāk neaizrāva, un krievu laikos jau arī normālas diapozitīvu filmiņas nevarēja dabūt. Digitālajā ērā viss kļuva daudz vienkāršāk – daudz nedomājot, nospied un, ja nepatīk, dzēs ārā! Putnu bildēšanā tas ir milzīgs pluss. Ja tu nopietni ej uz kādu retumu, vari bliezt, neskaitot kadrus.


Mazais ormanītis Zapornia parva. Foto: Jānis Jansons

Mans bildēšanas kompanjons visus padsmit gadus, kopš bildēju, ir Ainars Mankus. Mēs tai lietai piegājām ļoti nopietni. No Jāņa Ķuzes dabūjām zināt, ka ir uztaisāms peldošs slēpnis "gulbis", un nu mums katram tāds ir. Iebridām ar to slēpni vispirms Sātiņu dīķos. Ja tev ir slēpnis "gulbis", tu tur smukā dienā vari sabildēt visas pīles!


Slēpnis "Gulbis". Foto: Ainars Mankus

Kā pīles uz "gulbi" reaģē?

Neliekas ne zinis. Viņām tas ir gulbis. Nu, ja tu pavisam tuvu piebrauc, tad vairās, bet ar teleobjektīvu jau portretu pa visu ekrānu var dabūt arī, pavisam klāt nepiebraucot.


Tundras sējas zosis Anser fabalis rossicus. Foto: Jānis Jansons (no "Gulbja")

Kur tādā "gulbī" ir fotogrāfs? Ūdenī?

Ķuzem bija hidrotērps un balts maiss ar iespraustu slotaskātu. Viņš tajā hidrotērpā peldēja un drausmīgi nosala. Mums ir makšķernieku brienambikses, putuplasta gabalā ir caurums, tajā tu iekāp, cik vien dziļi vari, un pāri uzliec gulbim līdzīgu veidojumu.

Kā uz to reaģē citi gulbji?

Brūk virsū! Pirmajā reizē pamatīgi pārbijos – biju dīķī, un paugurnieks nāca virsū. Es jau sarāvos un domāju – bliezīs. Bet dažus metrus no manis tas gulbis sabremzēja, sapratis, ka neko nevar izdarīt tādam gulbim, kas ir sešreiz lielāks par viņu. Vispār gulbju tēviņš dīķī ir terorists, pīlēni, zoslēni, ūdensvistiņu cāļi viņam ir barības konkurenti, un viņš tos visus tramda un mušī nost. Bet, tā kā mūsu "gulbis" nepārvietojas agresīvi, pīles un citi ūdensputni nemūk un ir sabildējami. Tā ir melnkakla dūkuris smuki uzbildēts, lielgalvis, kad tie tikko parādījās… Aiz Bauskas ir Beibežu ūdenskrātuve, kuru Agris Celmiņš sauc par Situnmūc ūdenskrātuvi (no krievu bei begi). Kad tur parādījās lielgalvis, mēs ar Ainaru uz turieni aiztesāmies. Tur mūs sagaidīja viens ziemeļu gulbis, kurš izrādīja sašutumu par diviem tādiem "paugurniekiem" – ziemeļu gulbji mēdz tiem mesties virsū, un ziemeļu gulbji agresijas ziņā ir sliktāki par paugurniekiem, jo ir neatlaidīgāki, nāk un nāk virsū. Manam "gulbim" tas ziemeļnieks pat ieblieza ar spārnu pa galvu, dzirdēju tikai būkšķi. Tāda jezga, protams, darīja tramīgu lielgalvi. Beidzās viss ar to, ka es izlīdu no sava "gulbja" līdz pusei ārā, gāju tam ziemeļu gulbim virsū, triecu viņu pret ūdeni, un tad viņš beidzot saprata, ka kaut kas nav riktīgi, pameta mūs, un mēs beidzot lielgalvi sabildējām.

Vārdu sakot, tikpat nopietni kā savulaik zivju ķeršanai piegāju arī putnu bildēšanai. Esmu taisījis visādus slēpņus. Pirmo maskēšanās tērpu pats sašuvu no raiba auduma. Darba vietā meta ārā mākslīgos augus, es tos visus savācu un nošuvu gar tērpu (starp citu, Dabasdatu profilbildē esmu nobildēts tajā vecajā tērpā). Vienā piedurknē iebāzts objektīvs, to tērpu kā maisu uzvelku sev virsū, atsevišķi cepure – sejas maska. Pēc tam parādījās tā sauktie jetiji, ko arī tagad var nopirkt – tāds kā vilnas kumšķis zaļi brūni dzeltenos toņos. Kad tāds ir, citu nemaz nevajag.

No kā putni baidās un no kā nebaidās?

Man liekas, ka ļoti daudzi putni baidās no cilvēka sejas. Esam Mērsragā bildēdami gulējuši uz sēres un pēkšņi pamanījuši, ka tieši priekšā pāris metrus no mums jūras zīriņš perē. Tā kā mēs bijām līduši rāpus, zīriņš mūs varbūt uzskatīja par roņiem, katrā ziņā uz mums viņš nereaģēja, kamēr, kad nāca sarkanā klija, panikā metās augšup tai virsū, tad atgriezās ligzdā, apčubināja olas – es viņam skaitījos nekaitīgs... Ja tu kaut kur nekustīgi nosēdies, tad būtībā vari sagaidīt jebko. Ar veco tērpu man reiz bija viens kuriozs. Bijām ar draugiem vienkārši tāpat aizbraukuši uz Irbes upi pacopēt un patusēt. Es uzvilku veco tērpu un devos mežā kādus putnus pabildēt. Gāju gar Irbi, brīžam kaut ko sastindzis vēroju. Irbē mūžīgi ir liela laivu satiksme. Jā, skatos, nāk viena laiva, bet meitene ir sastrīdējusies ar čali un, mugursomu plecos, dusmīga iet gar krastu, kamēr čalis laivā šai sauc: "Beidz, piedod, nāc atpakaļ!" Meitene jau pāris metrus no manis. Domāju, ja tagad teikšu viņai labdien, viņa vēl sabīsies, lēks laivā un varbūt pat kāju salauzīs... Tad nu tikai sastindzis ar acīm viņu pavadīju, viņa nogāja man garām metra attālumā, nepievērsusi nekādu uzmanību.

Tad jau ar tādu tērpu var ne tikai putnus, bet arī meitenes bildēt.

Pilnīgi noteikti. Sātiņos man ar veco tērpu bija tāds kuriozs: eju pa dambi un redzu – pretī zvirbuļvanags lido. Ir jau tik tuvu, ka es viņu nevaru lidojumā nobildēt. Apstājos, sastingstu. Man no tērpa rēgojas ārā monopods kameras atbalstam. Tas zvirbuļvanags nosēžas uz mana monopoda un skatās, kur ko varētu pamedīt! No manas sejas viņš ir pusmetra attālumā... Vītiņu pļavās man bija pārvietojams slēpnis – koka rāmis, tam piesietas niedres, vienā galā caurums. Palien apakšā, nogulies, fotoaparāts nomaskēts ar jetijveidīgo, putni uz tāda slēpņa droši sēžas. Jā, visvairāk putni un citi dzīvnieki acīmredzot baidās no cilvēka sejas, no acīm. Ja tu uz viņu paskaties, viņš to uztver kā draudu. Protams, arī straujas kustības putniem nepatīk.

Kā putni reaģē, ja fotogrāfs ir tuvu ligzdai?

Tagad bildēt ligzdas tuvumā skaitās neētiski. Savā laikā putnu bildētājiem nebija citas izejas, slavenais Viesturs Klimpiņš ļoti daudz ir bildējis pie ligzdām. Tagad drīzāk saprāta robežās var izmantot provocēšanu ar putnu balsīm, bet patiešām nedrīkst pārspīlēt.

Kāpēc jūs nestudējāt bioloģiju?

Pirms armijas stājos "mežos", bet netiku. Tajā laikā visus puišus, kas neiestājās augstskolā, rāva armijā. Uzzinājis, ka no Rīgas 3. tehniskās skolas kinomehāniķu kursa neņem armijā, fiksi iestājos tur un vēl gadu nobumbulēju, tad pavasarī tiku parauts. Bet par kinomehāniķi neesmu strādājis nevienu dienu. Pēdējos sešus gadus strādāju norvēģiem piederošā uzņēmumā, ražojam kuģu durvis, es tās pakoju.


Vistilbe Lymnocryptes minimus. Foto: Jānis Jansons

Kā iemācījāties pazīt putnus?

Ja cilvēku tas patiešām interesē, tad pāris gados var iemācīties ļoti daudz.

Jūsu atradumi liecina, ka bijāt iemācījies pazīt arī tādas sugas, kuras Latvijā ieraudzījāt pirmais.

Kaspars Funts teica, ka es esot velnam dvēseli pārdevis, kad viena gada laikā man izdevās konstatēt trīs Latvijai jaunas sugas! Tas bija 2012. gadā un sākās ar kluso ķauķi Iduna caligata. Igaunijā klusais ķauķis bija konstatēts jau labu laiku pirms tam. Armands Roze dzīvo apmēram 40 kilometru attālumā no tās vietas, kur tas Igaunijā konstatēts. Es, to zinot, dienas četras bradāju pa visiem pierobežas laukiem, un tumbiņā man nepārtraukti skanēja klusā ķauķa balss cerībā, ka īstais ķauķis atsauksies. Tā dziesmiņa man iesēdās galvā (muzikālā dzirde man ir, droši vien no tēva, mūzikas skolotāja, iedzimusi), bet pašu kluso ķauķi tā arī neatradu. Tad 2012. gada jūnija sākumā Ciemupē parādījās lielā stērste. Mums ar Ainaru to, protams, vajadzēja sabildēt. Aizbraucām – lielās stērstes nav. Pēkšņi sadzirdēju dziesmiņu… Sapratu, ka es to dziesmiņu zinu un ka tā nav no parastajām sugām. Tad man pieleca: klusais ķauķis! Tur dziedāja divi tēviņi, mēs uz cūceni atradām ligzdu, vēlāk Edmunds Račinskis atrada otru. Domāju, ka Latgales plašumos klusie ķauķi bija jau sen, tikai tos neviens nebija atradis.

Otra Latvijai jaunā suga, ko atradu 2012. gadā, bija ceru ormanītis Zapornia (Porzana) pusilla. Man jau sen bija nojausma, ka Latvijā tam jābūt, jo ceru ormanītis, tāpat kā gārņi, ir liels ceļotājs, Igaunijā, Somijā un Zviedrijā tas jau bija novērots, Ukrainā un Baltkrievijā jau iesniedzas ceru ormanīša izplatības areāls. Es atkal ar tumbiņu kaklā, spēlēdams ormanīšu balsis, staigāju gar Zvārdes bebrainēm, kuru tur ir vairāk par simtu. "Raļļus" citādāk, nekā ar provocēšanu, normāli nobildēt nemaz nevar, gaidīt, kad viņi tāpat vien parādīsies, ir velti, jo viņi rosās pa augāju. Varbūt tieši tāpēc "raļļi" ir mani mīļākie bildēšanas objekti.

Kad mēs bijām ceru ormanīti atraduši, "svētceļnieki" uz Zvārdi brauca bariem. Daži ornitologi uz tādiem ir dusmīgi, uzskata, ka katram pašam jāatrod savas sugas, bet es tur nesaskatu problēmu.

Trešā jaunā suga bija pilnīga cūcene. Aizbraucām ar Ainaru uz savu parasto maršrutu – Liepājas moli, Golodova dambis, Zirgu sala… Pie Dienvidu mola bildēju trulīšu kautiņus. Man fotoaparātam noklājās slēdzis – it kā darbojās, bet kadram priekšā lamela karājas. Nu, bet Ainaram fotoaparāts kārtībā, braucām uz Vītiņu pļavām. Ieraudzīju, ka gar Liepājas ezera krastu lido tārtiņš. Mana pirmā doma bija – dzeltenais tārtiņš droši vien. Uzšāvu vienu sēriju pa viņu, divas trešdaļas kadra taču redzamas. Mājās sāku pētīt – tārtiņam tumšas paduses… Aizsūtīju Mārim Jaunzemim. Viņš man raksta atpakaļ: "Tu, Jāni, atkal esi sataisījis ziepes," viens pats redzējis un viens pats sabildējis tundras tārtiņu Pluvialis fulva

Savu ceturto jauno sugu ieraudzīju nākamajā, 2013. gadā, kopā ar Kārli Milleru, kuram ir lapa www.latvijasputni.lv. Ar Ainaru aizbraucām uz Kolku, Kārlis bija izlicis tīklu gar grāvīti pie Ūšu pļavām, gedzenoja noķertos. Stāvējām, runājām, te tīklā atkal iekrita viens putniņš. Kārlis man: "Ej, izvelc!" Atbildēju, ka es ar šitiem neņemos. Kārlis: "Ej, ej, izvelc kārtējo sarkanrīklīti." Aizgāju, ieraudzīju to putnu… un sapratu, ka nezinu, kas tas par putnu, lai gan tajā laikā putnus jau pazinu ļoti labi. Saucu Kārlim: "Vai tas nav "fuskāts"?" (tumšais ķauķītis Phylloscopus fuscatus). Kārlis nesas klāt, acis kā bultas – izrādījās Švarca ķauķītis Phylloscopus schwarzi! Sabildējām to rokās, tad no veca tīkla uztaisījām voljeriņu, jo mums ar Ainaru nepatīk "roku bildes". Sākam ķauķīti bildēt, šis lēkā, te paskatās uz augšu un - špudūkš! – aizlido... Izrādās, mūsu voljera augšpusē bija ieraudzījis caurumu. Vēl mirkli pagrozījās bērza zarā un prom bija. Mana piektā jaunā suga bija Hjūma ķauķītis Phyllocsopus humei Liepājā, arī 2013. gadā. Gāju kādu gabaliņu aiz Ainara, starp mums izlidoja zeltgalvīši, un es pamanīju, ka viens tajā kompānijā nav zeltgalvītis! Bļāvu Ainaram: "Vai nu "inornāts" vai "hjūms"!" Zvanījām Kārlim Milleram, tas, droši vien pārkāpjot satiksmes noteikumus, pēc piecām minūtēm bija klāt no Liepājas, un sabildējām jauno sugu.

Lapā putni.lv ir daudzas jūsu fotogrāfijas, dažam retumam – tikai jūsu foto.

Mēs ar Ainaru sapazināmies ar Agri Celmiņu. Agris ir unikāls cilvēks, viņš jau padsmit gadus nedzīvo Latvijā, bet joprojām veido to lapu. Uzskatu, ka Latvijai putni.lv ir topa lapa, vari tajā ieiet kā Collins noteicējā un skatīties novērojumu vēsturi. Mums ar Ainaru bija tāds uzstādījums: kā tad tā – ir tik kolosāla lapa, bet tajā nav Latvijā bildētu putnu! Tad mēs sākām ļoti spiest uz to. Pat visparastākās sugas bildējām. Tagad Igors Deņisovs mūs jau ir diezgan krietni apdzinis, viņam tur ir pāri tūkstotim bilžu, Ainaram pie tūkstoša, man pāri astoņiem simtiem. Mums tā bija gan misijas apziņa, gan reklāma – tagad, ja kādam dabas parka stendam vajag bildes, pārsvarā meklē mūs ar Ainaru. Protams, maizi pelnīt ar to nevar, bet hobijiem jau naudas nekad nav žēl.

Kad sākāt sūtīt bildes Dabasdatos?

Mani 2008. gadā aicināja viens no Andriem, vai nu Dekants vai Klepers. Teica: tev, Jāni, ir foršas bildes, nāc, liec Dabasdatos iekšā, lai arī citi redz. Tā tas aizgāja. Dabasdati.lv arī, manuprāt, ir unikāls projekts. Putni.lv ir profesionālākas ievirzes, bet Dabasdati ir vienkāršajam cilvēkam: nobildē, ieliec, un, ja rodas interese, dari to regulārāk.

Sākums, protams, var būt visāds. Piemēram, tagad populāras ir vebkameras. Cilvēks parastais sāk tās vērot, un tad personificē vērojamos objektus, viņam tas zivjērglis kamerā jau ir gandrīz vai draugs, ģimenes loceklis. Pēkšņi viņš kamerā ierauga, ka atlido vistu vanags un apēd zivjērgļa cāli. Vērotājs dusmīgs: vistu vanags maita, nogalināt viņu! Tikai pamazām rodas izpratne, ka tā ir daba, ka vistu vanagi arī grib ēst un, ja zivjērglis nevar savu cāli nosargāt, tad pats vainīgs. Es vispār uzskatu, ka vistu vanagi, atskaitot Rīgas populāciju, ir stipri apdraudētāki par zivjērgli.

Kas vistu vanagus apdraud?

Tas, ka visu cērt nost. Es piedalījos Latvijas Dabas fonda projektā, piecus gadus meklējām mazo ērgļu ligzdas, esam atraduši piecsimt ligdas un uztaisījuši mikroliegumus, tātad drusku vēl paliks meži Latvijā. Mazais ērglis vēl adaptēsies, tas ir sācis būvēt ligzdas visādās štrunta vietās, mazās eglītēs, mazos pudurīšos, bet vistu vanags tāds nav, tam vajag lielus meža masīvus, vecus mežus. Es jau smejos, ka Rīgas vistu vanags nav Accipiter gentilis, tas ir Accipiter gentilis domesticus. Tas varbūt viņu glābs, bet ārpus Rīgas tādi pilsētas vistu vanagi neparādās.

Vai Latvijā interese par putniem aug?

Jā, to jau var redzēt tajos pašos Dabasdatos, tur ziņotāju par putniem ir simtos. Protams, neesam Somija vai Zviedrija, kur putnu vērotāji skaitāmi tūkstošos, bet kaut kas tomēr ir.

Kuras ir potenciāli visdrošāk sagaidāmās jaunās sugas Latvijai?

Piemēram, tatantilbīte Calidris subruficollis, tā novērota Igaunijā Korvas pļavās 16 kilometrus no Latvijas robežas. Lielacis jeb akmeņkuitala Burhinus oedicnemus varētu būt. Ļoti reāls ir garkāju klijāns Buteo rufinus, Lietuvā jau ir ap desmit novērojumu, rudais grānis Ardea purpurea, vēl vairākas citas sugas, olīvzaļā čipste Anthus hodgsoni galu galā! Nupat taču mums bija Latvijai unikāls novērojums, garknābja šņibītis Calidris tenuirostris, tas manā vecajā "Kolinsā" nav vispār, novērots tikai dažreiz Eiropā. Paldies Dievam, ka jaunais Smislovs Dabasdatos iesūtītajā fotogrāfijā bija kārtīgi iedziļinājies!

Savs sugu saraksts jums ir?

Gada beigās paskaitu. Trīssimtnieku klubiņā neesmu, man nav dažu parastu sugu, kuras ir faktiski neiespējami nobildēt, tāpēc tās man nav interesantas, piemēram, jūras sugas.

Jums ir izdevies nofotografēt arī tādu īpaši grūti bildējamu putnu kā paipala.

Jā, Užavas laukos, provocētu ar balss ierakstu, lai gan arī tā paipalas parasti nenāk ārā no zāles. Izplūcu no lauka malas veselu labības rindu trīs metru garumā, vienā galā noliku tumbiņu, kurā spēlē paipalas balss, otrā nogūlos pats. Fokusējos uz tālo galu, te ar sesto prātu sajutu, ka blakus kaut kas nokustas. Nozūmēju – jā, metra attālumā no manis stāv paipala un skatās uz mani! Drīz vien viņa iegāja atpakaļ labībā un vairs nerādījās.


Paipala Coturnix coturnix. Foto: Jānis Jansons

Teicāt, ka tagad gandrīz visu jūsu brīvo laiku paņem māju atjaunošana.

Bet putni ir visur! Jā, Gaviezē mums ir tāds "pensijas projekts", pamazām atjaunojam lauku mājas. Kredītus negribu ņemt, jo pirms šā darba esmu strādājis bankā, tāpēc zinu, kas ir kredīti. Tātad vairāk jādara pašam. Būvēju kaut ko ārā, te sarkanā klija nolido. Es fiksi ieskrienu mājā, paķeru aparātu, izskrienu sētā un bildēju. Vai arī vienkārši labi nobildēju pie barotavas mājas zvirbuli un lielo zīlīti, aizsūtu Agrim Celmiņam un saņemu atbildi: "Lieliski! Taisni bija laiks nomainīt šīm sugām titulbildi!"

Egīls Zirnis

2022-01-12

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Clanga pomarina - 2025-07-01 AmandineD
Lophophanes cristatus - 2025-07-01 Vītītis
Poecile montanus - 2025-07-01 Vītītis
Picus canus - 2025-07-01 AmandineD
Picus canus - 2025-07-01 Vītītis
Picus canus - 2025-07-01 AmandineD
Nucifraga caryocatactes - 2025-07-01 MoreOrLess
Nezināms
Ignotus
@ meža_meita
Pēdējie komentāri novērojumiem
megemege 30.jūnijs, 23:45

Mani mulsināja ogu krāsa.


VijaS 30.jūnijs, 22:32

Cik skaista! :)


VijaS 30.jūnijs, 22:20

Izskatās pēc ļoti slapjas un ļoti jaunas parastās apmalpiepes :). Bija taču cieta, vai ne?


VijaS 30.jūnijs, 22:19

Vai nu pušķainā, vai tumsnējā vālenīte.


VijaS 30.jūnijs, 22:09

Nē, tā pati porainā ragainīte, tikai vēl pavisam jēla. Attīstoties tālāk droši vien paliks balta, lai gan gadās redzēt arī jau noformējušās un vēl dzeltenas.


VijaS 30.jūnijs, 22:04

Varētu būt kāda vilkpienaine.


VijaS 30.jūnijs, 22:00

Domāju, ka meža sausserdis.


Eggy 30.jūnijs, 21:22

Paldies! Nokļūdījos ar vārdu.


Amanda 30.jūnijs, 21:18

Lielie ķīri


adata 30.jūnijs, 21:14

Šādiem baltiem bumbiņplazmodijiem būtu nepieciešama tālāka novērošana, kas no tā attīstās, iespējams kāda vālenīte.


BI 30.jūnijs, 19:12

Žēl, ka tālu, varētu būt interesants.


IlzeP 30.jūnijs, 18:48

Man tā pēdējās dienās bieži...


mufunja 30.jūnijs, 17:10

Julita, mums ir tik daudz lietus, ka tie aug kā raugs. Un daudzi pat nevar nogatavoties:(


dziedava 30.jūnijs, 16:17

Marina, ļoti lielas sporas, tāpēc ieteiktu paraugu saglabāt. Arī augšanas mēnesis jūnijs nav tipisks (bet kas šogad laika apstākļiem vispār ir tipisks :)). Tomēr sūnu cukurīte ir vistuvākais


mufunja 30.jūnijs, 13:38

Vija,Julita,paldies :)


nekovārnis 30.jūnijs, 12:58

Ar raibajām antēnām Stictoleptura maculicornis


dziedava 30.jūnijs, 11:12

Tad vajag ielikt otras lapas bildes :)


Mežirbe777 30.jūnijs, 10:52

Jāapskatās pārējās bildes, izskatījās pēc putošām sporām. Uz otras lapas bija klājiena veidā.


dziedava 30.jūnijs, 10:40

Ilze, pirms tam ar karti gļuku nebija, bet tikko uz datora karte daudzkāršojās vertikālā virzienā un uzklājās komentāriem. Vienā novērojumā.


dziedava 30.jūnijs, 10:36

Vai tur nav vnk nosmērējies ar zemi? Nebirst nost? Jo ja ir tūsklapju cukurīte, tad lielā klājienā, daudz pa visu lapu, un izskatās citādāk, tāda kā mataina midziņa ar melnumiem. Te tā nav.


Ivetta 30.jūnijs, 09:47

Sapratu, paldies!


kamene 30.jūnijs, 08:40

Paldies, Julita!


kamene 30.jūnijs, 08:37

Paldies, Vija!


KM 30.jūnijs, 03:17

Minu, ka te, drošvien, divas dažādas sugas


Edgars Smislovs 29.jūnijs, 22:42

http://www.putni.lv/egrgar.htm


nekovārnis 29.jūnijs, 22:10

Paldies, Vija! Sadalīšu:)


nekovārnis 29.jūnijs, 22:07

Kāds ķirmis, varbūt Ernobius sp.


VijaS 29.jūnijs, 21:51

Brūnā ir parastā aveņgļotsēne. Dzeltenīgā - porainā ragainīte, vēl tikai pavisam jauna. Baltais "ķīselis" ir ragainītes plazmodijs, droši vien tai pašai porainajai ragainītei.


VijaS 29.jūnijs, 21:45

Varbūt lindblādija - šķiet, no melnās virskārtas vēl ir saglabājušās atliekas.


VijaS 29.jūnijs, 21:27

Pelēcīgā sprodzīte? Grūti saprast.


VijaS 29.jūnijs, 21:24

Tiešām gļotsēne? Vairāk atgādina vecu fleogenu.


VijaS 29.jūnijs, 21:21

Piekrītu par oranžo aveņgļotsēni.


VijaS 29.jūnijs, 21:18

Īsti nav ideju, bet ir aizdomas, ka vēl pavisam vieglu mitrumu jāpaturpina.


a.b 29.jūnijs, 19:51

I want to believe.


Andrejs 29.jūnijs, 18:37

Paldies!


dziedava 29.jūnijs, 18:33

Ievākta netika? Varētu būt ļoti retā apelsīnu pumpurīte


nekovārnis 29.jūnijs, 18:15

Tas kas zemāk, no sāna - Stenurella melanura.


nekovārnis 29.jūnijs, 18:13

Kājas viscaur melnas - Anastrangalia sp. tēviņš.


Bekuvecis 29.jūnijs, 18:00

Cepurīte ir banāli saplaisājusi, nevis zvīņaina kā cildenajai!


Lemmus 29.jūnijs, 16:03

Paldies,Ance!


adata 29.jūnijs, 15:06

Skaista! Aug atsevišķi, redzama arī gļotaina kājiņa, nezinu vai pietiekoši liela, lai teiktu, kā kājainā ragainīte.


adata 29.jūnijs, 15:02

Ja tā ir skujkoku kritala, varētu būt oranžā aveņgļotsēne, diezgan koša izskatās.


W 29.jūnijs, 14:08

Marek un Iveta, paldies par sugu noteikšanu!


Ance.p 29.jūnijs, 12:57

Zeltītā rožvabole.


mufunja 29.jūnijs, 12:22

Julita, varbūt Sūnu cukurīte?


ekologs 29.jūnijs, 12:17

Jā, ļoti līdzīgas, bet segspārnu krāsojums kaut kā noveda līdz T. troglodytes :) Paldies, Marek!


ekologs 29.jūnijs, 11:55

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


IlzeP 29.jūnijs, 10:43

Pelēkā dziln: http://www.putni.lv/piccan.htm , zaļā dzilna: http://www.putni.lv/picvir.htm


IlzeP 29.jūnijs, 10:42

Bez foto un papildu informācijas nomainu sugu uz daudz parastāko pelēko dzilnu.


Ziemelmeita 29.jūnijs, 10:29

Paldies,Marek, par skaidrojumu.


Mari 29.jūnijs, 09:47

Paldies, Marek! :)


nekovārnis 29.jūnijs, 09:38

Jā decoratus. Šis paskrējis garām :) Jūlijā būs brīvākas dienas paskatīšos iepriekšējās nedēļas rūpīgāk :)


nekovārnis 29.jūnijs, 09:36

Rhagium mordax - melnais punkts uz segspārniem redzams.


Mari 29.jūnijs, 09:33

Vai varētu būt Pogonocherus decoratus?


nekovārnis 29.jūnijs, 09:21

Lielākais Anastrangalia dubia reyi tēviņš. Mazākais Stenurella sp. t aviņš. Šiem šobrīd jāsāk bildēt arī vēders no sāna, jo nupat jau sāk izlidot arī otra suga - S.bifasciata.


nekovārnis 29.jūnijs, 08:45

Viena no skarabeju dzimtas ģintīm. Skarabejs nav pārāk latviski skanīgs nosaukums, droši vien tāpēc tajā ir gan mēslu vaboles, gan rožvaboles, gan praulgrauži, maijvaboles, jūnijvaboles, jūlijvaboles, dārza vaboles, smiltājvaboles, degunradžvaboles, kameņvaboles. Kad tika līdz Hoplia nosaukumi droši vien bija izbeigušies :D


nekovārnis 29.jūnijs, 08:03

Iespējams ka Trichosirocalus troglodytes, ir gan vēl vismaz divas līdzīgas sugas, kas ir vai iespējams ir sastopamas Latvijā: T.spurnyi un T.barnevillei, tāpēc, vismaz es, tā simtprocentīgi pateikt nevarēšu.


dziedava 28.jūnijs, 23:27

Grūti pateikt. Peldināt nevajag, bet ja salvetes ir apakšā, tad nevajadzētu neko sabojāt. Plūdi gļotsēnēm nepatīk, bet vajag mitru mikroklimatu. Kaut kas tur ir nobriedis, lai pastāv vēl, lai pažūst :)


zemesbite 28.jūnijs, 22:47

Paldies, Julita! :)


Liepzieds 28.jūnijs, 22:37

Vai 2.bildē kaut kas top vai ir salaists grīstē ar pārlieku mitrumu?


meža_meita 28.jūnijs, 21:32

Es tomēr neatbalstīšu sīkpunktaino artoniju, vismaz pēc attēla nē. Varbūt ir vēl kāds attēls? Ļoti daudzi ķērpji satur trentepolijas aļģi, kas skrāpējuma vietu padarīs dzeltenu. Arī lekanakti skrāpējot paliek dzeltens. Lekanaktim apotēciji veidojas samērā reti, tie noklāti ar dzeltenīgu apsarmi, bet vēlāk nokrītot apsarmei, tie ir tumši brūni-melni un manuprāt tas arī attēlā redzams. :)


meža_meita 28.jūnijs, 21:24

:D :D :D


IlzeP 28.jūnijs, 21:06

Laikam jau nav gan, citādi būtu pierakstīts.


IlzeP 28.jūnijs, 21:02

Paldies, Julita!


dziedava 28.jūnijs, 19:47

Jāpārbauda paraugs, ja vēl ir.


dziedava 28.jūnijs, 19:23

Divkrāsainie ir tipiski rufa. Bēšie ir vienkrāsaini


VijaS 28.jūnijs, 19:13

Eh, nezinu - pēc krāsas jau nu gan gribētos teikt, ka bēšīgs, bet apakšslānis koši dzeltens, un vēl tās sārtās stīdziņas uz apakšas...


VijaS 28.jūnijs, 18:38

Vajadzētu būt :)


dziedava 28.jūnijs, 18:34

Flava?


VijaS 28.jūnijs, 18:25

Visdrīzāk.


dziedava 28.jūnijs, 18:22

Hmm, rufa?


VijaS 28.jūnijs, 17:56

Nebija rūsgans.


dziedava 28.jūnijs, 17:41

Pēdējais foto ar rūsganu malu (rufa) vai vnk nosmērējies no sporām (flava)?


VijaS 28.jūnijs, 17:20

Nē, tas īpatnējais tonis no vēl pusšķidrās sporu masas, kas spīd cauri.


dziedava 28.jūnijs, 16:08

Sarkans cauri nespīd? Nevar saprast. Velk uz dzelteno drīzāk


W 28.jūnijs, 16:03

Paldies, Edgar!


Miksrieksts 28.jūnijs, 15:37

Renāte, paldies par komentāru! Lekanaktis tur arī bija, bet bildē redzams, kur pie melnajiem punktiem ieskrāpēju, kur skaisti dzeltens.


ekologs 28.jūnijs, 14:53

Te izskatās, ka tas ir jēlādenis (Korynetes caeruleus).


ekologs 28.jūnijs, 14:39

Sprakšķis (Agrypnus murinus).


adata 28.jūnijs, 13:14

Paldies, Julita! Cik mācēšu, tik palīdzēšu.


dziedava 28.jūnijs, 12:52

Tas ir vēl pavisam maziņš un jauns plazmodijs. Būtu jāvēro attīstība. No balta var attīstīties dažādas sugas, ne tikai ragansviests.


dziedava 28.jūnijs, 11:52

Mēģinu ieviest kārtību ragansviestos, kuri zinātnē tā samudžināti aprakstīti. Jāievieš pašiem sava kārtība :D. Tāpēc var gadīties, ka vienu sugu nosaku tā un pēc tam citādāk, kamēr saveidosies lielāka skaidrība :)


dziedava 28.jūnijs, 11:17

Šur tur dzeltens, šur tur "asiņaini pleķi", tad rūsganais


ekologs 28.jūnijs, 11:16

Ko Uģis, Mareks var iekomentēt?


dziedava 28.jūnijs, 11:16

iekša spilgti dzeltena, bet ārpuse paliek rūsgana - tad rūsganais


ekologs 28.jūnijs, 11:14

Nav nekas izvēlēts. Vienkārši - Vabole :)


dabasmīlis 28.jūnijs, 10:22

Vai šai vabolei ir arī latviskais nosaukums?


anchupaans 28.jūnijs, 10:17

Braucām pa meža ceļu, piefiksējām gandru lidojumā, virs koku galotnēm.


dziedava 27.jūnijs, 23:06

Jāskatās, ja visi ir pušķīši, nevis klājeniska, vai zem katra pušķīša ir gļota. Varbūt kājainā ragainīte


dziedava 27.jūnijs, 23:02

Iveta, piešķīru moderatora tiesības, lai var mainīt gļotsēņu sugu nosaukumus (vai mainītu no citām sugu grupām uz gļotsēnēm).. Es nevaru pagūt visas gļotsēnes izskatīt, tāpēc sēnes vispār gandrīz vairs neskatos. Būtu labi, ja pamana kādas gļotsēniskas nepareizības, ka to uzreiz nomainītu. Zināšanas ir gana labas. :)


dziedava 27.jūnijs, 22:58

Bet lai precīzi līdz sugai noteiktu, vajadzētu tuvāku attēlu.


Ziemelmeita 27.jūnijs, 22:49

Paldies,Renāte!


Vīksna 27.jūnijs, 22:44

Paldies !


Mežirbe777 27.jūnijs, 22:31

Itkā vietai trūktu retumi, lai jau tiek vēlviens. :D


meža_meita 27.jūnijs, 22:29

Super!


Mežirbe777 27.jūnijs, 22:26

Šo arī I-nat apstiprināja eksperts, nevajadzētu būt šaubām. Lai gan sākumā apmulsu, negaidīju šo reto sugu satikt konkrētajā lokācijā :)


meža_meita 27.jūnijs, 22:23

Cik sulīgi skaisti, až pārdabiski!


meža_meita 27.jūnijs, 22:22

Vai tomēr nav Lecanactis abietina?


meža_meita 27.jūnijs, 22:20

Ja vien noteikts pareizi, tad intersants novērojums!


dziedava 27.jūnijs, 22:01

Iveta, sliecos piekrist, ka te ir gļotsēne. Ķīseleni no gļotsēnes varētu atšķirt pataustot, jo vienai jābūt recekļainai, otra izšķīstu.


zane_ernstreite 27.jūnijs, 21:10

Jā, tie man šķita savādāki, bet domāju - varbūt gaisma )) Paldies, Marek!


nekovārnis 27.jūnijs, 21:10

Izskatās pēc Anaspis rufilabris, bet varbūt arī kāda cita suga.


nekovārnis 27.jūnijs, 21:01

Varētu būt spraugložņa Synchita humeralis


nekovārnis 27.jūnijs, 20:58

T.meridionale tie dzeltenie plankumi uz krūtīm savādāki.


DaceK 27.jūnijs, 20:43

Paldies par noteikšanu!


ekologs 27.jūnijs, 20:14

Manuprāt, Trichosirocalus troglodytes.


dziedava 27.jūnijs, 20:04

Sprodzītei nobriestot parasti veidojas sporu mākoņi, kas sastāv no tīklotiem pavedieniem un sporām. Nobriedusi arī putēs jeb uzpūšot izpūtīsies sporas. Šajā gadījumā “caurums galvā” izskatās pēc traucētas attīstības, tādam nevajadzētu būt. Ja gļotsēni viegli papiestu, tā visdrīzāk izšķīstu, nevis tikai nosmērētu pirkstu ar miltiem līdzīgu sporu masu. Katrā ziņā nobriedusi ir sausa. Tās, kas gaišākas, ir vairāk nobriedušas. Tā ka uz galveno jautājumu par mitrināšanu īsti nevaru atbildēt, jo foto nevar labi saprast, cik nobriedusi tā ir. Tikko sāk palikt sausa, putēt, var beigt mitrināt.


Liepzieds 27.jūnijs, 19:33

Vai caurumiņi, kas veidojas daļā galviņu, liecina par gatavību, ka vairs nevajag mitrumu un tagad jāļauj izžūt?


Vīksna 27.jūnijs, 18:33

Paldies !


ekologs 27.jūnijs, 17:12

Četrpadsmitplankumu mārīte (Calvia quatuordecimguttata).


mufunja 27.jūnijs, 17:04

Cik žēl :(


ekologs 27.jūnijs, 16:59

Krabjzirneklis (Misumena vatia).


dziedava 27.jūnijs, 13:52

Marina, es ļoti labi saprotu. Man bija paraugs ar 1 eksemplāru, kas izskatījās pēc Macbrideola, bet Edvīns neapstiprināja, jo nevarēja saprast, vai kājiņa ir ar tukšu vidu :/. Un vairāk man nav.


angel 27.jūnijs, 13:30

Paldies!


mufunja 27.jūnijs, 13:02

Paldies, Julita. Cik žēl :(. Man ar to bija tik daudz problēmu, ka vairs nevaru izturēt. Man ir vēl viens, es to noliku zem stikla, baidos to pazaudēt:). Mēģināšu to noskatīties vēlreiz.


dziedava 27.jūnijs, 11:58

Ļoti sīkas var būt daudzas sugas. Paradiacheopsis no Macbrideola atšķiras ar kājiņu. Paradicheopsis kājiņa apakšpusē ir tīklota, sk: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=26730 https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=26725 Tā ir svarīga pazīme, te to būtu vajadzējis pārbaudīt. Macbrideola kājiņa ir ar tukšu vidu, caurspīdīga, nav tāda tīklojuma. Vēl vajag redzēt, kā savienots kapilīcijs ar kolumellu. Vai atiet no kolumellas visā garumā, vai tas ir zarots vai tīklots? Es nezinu, vai no šiem foto var noteikt sugu. Macbrideola es pati neesmu redzējusi, nav pieredzes. Paradiacheopsis arī var būt dažādas sugas. Vajadzētu ielikt starptautiskajā FB grupā, bet vispirms ir jāsaprot par kājiņas tīklojumu - bez tā nevarēs noteikt arī ģinti.


Orvilks 27.jūnijs, 10:29

skaidri redzēju dziļi šķelto asti, bet ...


Orvilks 27.jūnijs, 10:27

Jā, pats saputrojos meistarībā, protams ,tā bija sarkanā. Pēc tam novēroju arī pie Ventas Manģenē...


zemesbite 27.jūnijs, 10:13

Paldies, Marek ! :)


Ziemelmeita 27.jūnijs, 08:39

Paldies, Marek!


zane_ernstreite 27.jūnijs, 08:30

Tagad šis ir atpakaļ dzeltenrakstainais, Scalaris, un apšu, Perforata, kas bija ievadīts, bet palicis bez bildēm, pievienoju abas bildes.


zane_ernstreite 27.jūnijs, 08:16

Esmu nedaudz sajaukusi bildes, pievienojot, jo vienuviet bija abi - gan dzeltenrakstainais, gam plankumainais apšu...


adata 27.jūnijs, 07:32

Gan jau būs trauslā lāsenīte.


guta7 27.jūnijs, 07:21

Paldies, Uģi, par neuzmanības kļūdas labojumu!


guta7 27.jūnijs, 07:19

Paldies, Marek, par apstiprinājumu!


nekovārnis 27.jūnijs, 06:20

Otrajā foto Saperda perforata. Tas man patrāpījās pirmais :)


nekovārnis 27.jūnijs, 06:03

Tā izskatās ka Leiopus linnei, bet pagaidām, lai L.nebulosus/linnei. Kad būs lielāka skaidrība par pazīmēm tad sadalīs smalkāk :)


dziedava 26.jūnijs, 23:46

Paldies, Marek, tā jau likās, ka tie vīgriežu koksngrauži bija ar kokiem nosaukumā


ekologs 26.jūnijs, 19:17

Tagad ar aplikācinu viss izdevās.


IlzeP 26.jūnijs, 19:02

Jā, ar foto tā tas ir, bet par aplikāciju gan neviens neko šādu vēl nebija ziņojis.


Amanda 26.jūnijs, 16:45

Ķīķis


zemesbite 26.jūnijs, 15:00

Skaists :)


ekologs 26.jūnijs, 14:48

Man laikam tā nav. Ir citas problēmas, piemēram, pievienojot novērojumu, uzreiz neizdodas pievienot foto, tikai pēc tam. Joprojām nerāda statistiku un DD aplikācijā nevar uzlikt novērojuma punktu.


IlzeP 26.jūnijs, 09:46

Starp citu, vai man vienīgajai tāds gļuks (no vakardienas), ka karte dubultojas un uzsedzas virsū datiem?


IlzeP 26.jūnijs, 09:42

Tad šo pārsaukt par nenoteiktu kameni?


IlzeP 26.jūnijs, 09:40

Paldies!


megemege 26.jūnijs, 01:40

Vija, pievienoju bildes , kas bija uzņemtas 12.06 un 13.06. dienas novērojumi dabā, kad vēl kaut, kas bija redzams. Tālāk jau jūsu mikroskopētās bildes! Paraugi tika paņemti 10.06.


Mežirbe777 26.jūnijs, 00:30

Lūgums atradni noziņojiet arī PlutoF platformā, suga EST ļ.reta (Elurikkus tikai 3 atradnes, pēdējā pirms 25 gadiem).


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 23:09

Bombus lapidarius


dziedava 25.jūnijs, 23:08

Līdz galam vēl nav nobriedis - noformējies, tāpēc īsti nevar pateikt, vai būs dzeltenais vai rūsganais.


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 22:59

Noteikt, ka B.pascuorum


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 22:58

Šķiet, ka B.bohemicus


Ziemelmeita 25.jūnijs, 22:57

Paldies,Kārli!


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 22:57

Bombus pascuorum


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 22:56

Bombus rupestris


dziedava 25.jūnijs, 22:51

P.S. Un 2 dienas atpakaļ to vietu apmeklēju dabā - atstāts bija daudz, bet pa nedēļu bija pazudis pilnīgi viss.


dziedava 25.jūnijs, 22:49

Vija, es šodien tieši izmetu vienu pelēcīgās sprodzītes paraugu, kurš tā arī sapelēja, līdz galam nenobriedis. Tas pats variants :). Krāsu ieraudzīju, bet mikroskopēšanai par maz.


VijaS 25.jūnijs, 22:30

Paraudziņš ļoti ilgi negribēja nobriest, beigās nonāca līdz pietiekamai identifikācijai, bet ne mikroskopēšanai, stadijai.


dziedava 25.jūnijs, 22:27

Ja ievākšanas datums ir minētais, tad gan jau ir par vēlu ko darīt lietas labā - vai nu ir nobriedusi, vai nav :)


VijaS 25.jūnijs, 22:20

Mikroskopēju, lai apstiprinātu papagaiļu pumpurītes hipotēzi. Aiga, aizsūtīšu Tev arī bildes, ja sanāk, pievieno, lai ir arī šeit. Varbūt vari pielikt arī kaut ko no vēlākajām reportāžām, lai redzama attīstība? :)


zemesbite 25.jūnijs, 21:46

Paldies, Marek! :)


dziedava 25.jūnijs, 21:46

Jauki, ka paraugs, tikai jāskatās, lai nobriest, ka var izpūst sporas, jo jāredz iekšējās struktūras. Ja vēl nevar izpūst sporas, tad nelielu mitruma daudzumu vēl vajag nodrošināt.


CerambyX 25.jūnijs, 21:41

Jā, bez apakšpuses mātītes diezgan grūti ar pārliecību atpazīt.


Ivetta 25.jūnijs, 20:53

Paldies, Uģi, par visiem noteiktajiem!


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 18:55

Pirmajā velk uz rupestris, bet piekrītu, ka otrā bildē jau teiksim lapidarius :)


IlzeP 25.jūnijs, 17:25

Šis laikam nenosakāms (ir tikai virspuse)?


IlzeP 25.jūnijs, 17:14

Paldies, Uģi! Sameklēju vēl vieu foto, kur redzams arī augšspārna punkts.


Ivetta 25.jūnijs, 16:55

Paldies, Marek!


ligausis 25.jūnijs, 16:03

Izskatās pēc ievu raibsprīžmeta. Naktstauriņš.


ekologs 25.jūnijs, 15:00

Ļoti sīciņa, gandrīz kā smilšu graudiņa lielumā :>


dziedava 25.jūnijs, 14:15

Kāda skaistule :). Tāda nav ievērota.


ekologs 25.jūnijs, 13:46

Labāk jau jā, jo te līdz sugai arī var būt kā pa kalniem :)


kamene 25.jūnijs, 09:35

Paldies, Uģi!


kamene 25.jūnijs, 09:32

Paldies, Marek!


IlzeP 25.jūnijs, 09:17

Vai mainīt uz Bourletiella sp.?


CerambyX 25.jūnijs, 08:43

Likās, ka redzu gludu laukumu uz stilba un spārni nav tik tumši, kā rupestris ierasts, bet varbūt ar - nestrīdos, pie kameņu noteikšanas man vēl jāpiešaujas. :)


Ziemelmeita 25.jūnijs, 08:18

Paldies,Uģi, par labojumiem!


zane_ernstreite 25.jūnijs, 08:10

Paldies, Uģi, par labojumiem! Šim lapgrauzim izrādās, ir vairietātes - gaišs, kuru attiecīgajā punktā bija daudz un ko noteicu, un tad vēl pustumšs un tumšs...


zane_ernstreite 25.jūnijs, 08:05

Paldies, Marek, par izvērsto skaidrojumu!


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 07:51

Bombus rupestris


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 07:43

Noteikti Bombus campestris mātīte


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 07:41

Uģi, šī tomēr šķiet bija B.rupestris. Par to liecina matiņu biezums uz ķermeņa un to forma, īpaši sarkanīgie matiņi vēdera galā.


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 07:29

Bombus hypnorum


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 07:27

Bombus hypnorum


ekologs 25.jūnijs, 06:38

Paldies, Uģi!


Kiwi 25.jūnijs, 05:49

Paldies, Marek, par sugas noteikšanu!


Kiwi 25.jūnijs, 05:48

Paldies, Uldi, par sugas noteikšanu!


Kiwi 25.jūnijs, 05:46

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Kiwi 25.jūnijs, 05:44

Paldies, Ance un Ilze, par sugas noteikšanu!


CerambyX 25.jūnijs, 02:06

gandreņu vai tumšbrūnais


CerambyX 25.jūnijs, 02:03

Man tomēr izskatās, ka ir metāliski zilā tonī :)


CerambyX 25.jūnijs, 01:42

Domāju, ka pārāk svaigs priekš agrā samteņa.


asaris 24.jūnijs, 23:05

Mēles dižvālene, Clavariadelphus ligula


angel 24.jūnijs, 22:46

Paldies!


Cardinal 24.jūnijs, 22:19

Russula aeruginea, paldies Edgaram


nekovārnis 24.jūnijs, 22:02

Salīdzinoši nesen Leiopus nebulosus tika sadalīta divās sugās - L.nebulosus un L.linnei. Pagaidām neesmu vēl atradis tādus nopietnus noteikšanas makro pazīmju aprakstus. Nākas vien ievākt un zem mikroskopa pētīt ģenitālijas. Tāpat arī Uģis pārbauda savus ievāktos eksemplārus muzejā. Kaut kādas ārējās atšķirības pamazām jau iezīmējas - sarkanīgākiem toņiem ūsu posmiņos L.nebulosus, baltākiem - L.linnei. Tāpat arī tumšo/gaišo daļu attiecība ūsu posmiņos - L.nebulosus tumšais mazāk, gaišais vairāk, L.linnei otrādi. Ģeogrāfiski - L.nebulosus retāk, vairāk Zemgalē. Bet tas viss pagaidām tā ne pārāk droši. Ja šīs pazīmes turpinās apstiprināties preparētiem/pārbaudītiem īpatņiem, tad varēs vienkārši kādus 90% vai vairāk dabasdatos ziņoto L.nebulosus/linnei sadalīt, ja ne tad nekā. Kaut kā tā :)


ekologs 24.jūnijs, 21:51

Bourletiella sp. noteikti.


ekologs 24.jūnijs, 21:43

Ilze, paldies!


ekologs 24.jūnijs, 21:43

Uģi, paldies!


ekologs 24.jūnijs, 21:42

Ko pārējie entomologi teiks?


IlzeP 24.jūnijs, 21:40

Sugu pievienoju datu bāzei. Vai kādam ekspertam ir komentārs par noteikšanas pareizību?


IlzeP 24.jūnijs, 21:34

Vai fotogrāfijas nav?


zane_ernstreite 24.jūnijs, 21:30

Anastrangalia jābildē galvas leņķi, šiem arī kāda žanra specifika?


Ziemelmeita 24.jūnijs, 21:29

Paldies,Marek, par labojumiem!


zane_ernstreite 24.jūnijs, 21:29

Paldies, Marek! Kā saprotu, tas nozīmē, ka nav iespējams precizē, vai Leiopus N. vai Leioupus L., ja?


nekovārnis 24.jūnijs, 21:26

Šis tā kā manuprāt mazliet vairāk uz L.linnei pusi. Bet pagaidām vel neesmu drošs.


CerambyX 24.jūnijs, 21:21

Piekrītu


CerambyX 24.jūnijs, 21:20

Jū, Oncochila noteitkti! Teorētiski ievākts eksemplārs (vai foto no datora) nenāktu par skādi pārbaudei, bet laikam Oncochila simplex ir reālākais variants. Šo sugu kā jaunu Latvijai pagājušogad Cesvainē atrada somu entomologi, tā ka šis pēc maniem aprēķiniem tas sanāk otrs atradums Latvijā. Suga it kā saistīta ar dievkrēsliņiem Euphorbia - jājautā vai tur tuvumā tādi varēja būt? Cik esmu pats mēģinājis 'pļaut' pagaidām nav sanācis sastapt. ŠĪ būs motivācija 'pļaut' vairāk :D


IlzeP 24.jūnijs, 20:58

Paldies, Marek, par koksngraužiem un tauriņiem!


Amanda 24.jūnijs, 17:49

Varbūt melnais erickiņš


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts