Aktīvie lietotāji: 160 Šodien ievadītie novērojumi: 31 Kopējais novērojumu skaits: 1828593
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Foreļjankas putnu gaitas
Pievienots 2022-01-12 08:20:11

Mans pirmais un tagad novārtā pamestais hobijs, - savu e-pasta adreses lietotājvārdu "Foreļjanka" skaidro Jānis Jansons: "Foreļu makšķerēšanā ilgu laiku biju iekšā viss, bet nu jau gadus padsmit to daru ārkārtīgi reti." Šādu pārmaiņu iemesli ir vairāki, bet galvenais laikam gan būs Jansona aizraušanās ar putniem, pareizāk sakot, ar putnu fotogrāfiju digitālās tehnoloģijas laikmetā. Viņa otrā hobija apskaužamie rezultāti apskatāmi gan paša putnubilžu lapā, gan lapā putni.lv, kur Jansons ir daža laba retuma vienīgais fiksētājs, gan dabasdati.lv, kur Jansona kontā ir 13417 novērojumi, no tiem 12043 putnu novērojumi, un kur viņš ir līderis novērojumu skaita ziņā Saldus novadā (5181 novērojumi, no tiem 4993 putnu novērojumi). Jansons pats sevi sauc par putnu fotogrāfu amatieri ar profesionālu pieeju. Viņš Latvijā ir vienīgais, kam izdevies kvalitatīvi nobildēt paipalu, viņš ir spējis vienā gadā pirmais ieraudzīt veselas trīs Latvijai jaunas putnu sugas. Iesācējiem putnu pazīšanā Jānis Jansons ir gatavs pacietīgi skaidrot atšķiršanas pazīmes, piebilzdams: "Man jau liekas, ja cilvēki sāk interesēties par dabu, viņi paši kļūst labāki."


Jānis Jansons. Foto: Ginta Jansone

Kāpēc tagad vairs neesat aktīvs foreļu makšķernieks?

Tā lieta palika pārāk bezcerīga. Mēs, čaļi, cīnījāmies, pat paši pirkām un laidām upēs foreļu mazuļus, bet tad sākās mazo hesu ēra... Vēl jau turpinām mazuļu ielaišanu, bet tas ir kā bērt caurā maisā.

No makšķerniekiem forelisti ir vistuvāk dabai. Viena daļa veco copes biedru arī Dabasdatos apgrozās. Vēl viens apstāklis, kas samazināja manas foreļaktivitātes, bija putnu bildēšana – kad tā sākās, makšķerēšanai vairs nebija laika. Bet mērķi noķert divkilogramīgu foreli esmu izpildījis.

Tad jau arī Latvijas skaistāko putnu – zivju dzenīti – būsiet bieži redzējis.

Starp citu, cilvēks parastais, ieraudzījis zivju dzenīša foto, dažreiz brīnās: "Vai tāds putns vispār Latvijā dzīvo?" Zivju dzenītis tiešām ir skaists, ļoti fotogēnisks un ir arī pateicīgs fotomodelis – kad "izkož" viņa uzvedību un paradumus, nav grūti bildējams. Kurš tad vēl ar viņu var skaistumā sacensties? Tikai zaļā vārna un bišu dzenis. Lai gan skaistums ir gaumes lieta.

Tas gan. Manai draudzenei, piemēram, ļoti patīk vārnas. Kura kaislība jūsu dzīvē sākās ātrāk – makšķerēšana vai putni?

Reizē sākās. Mans tēvs bija kaislīgs makšķernieks, savukārt mamma ir…

Mamma jums ir slavena ornitologu aprindās – 2004. gadā Zigrīda Jansone, Cieceres internātpamatskolas dabas zinību skolotāja, tika ievēlēta par Latvijas Ornitoloģijas biedrības Goda biedri: par putniem nopietni interesējusies kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem, aktīvi iesaistījusies meža mikroliegumu izveidē vismaz 20 mežniecībās un devusi nozīmīgu ieguldījumu Sātiņu dīķu lieguma un Zvārdes dabas parka izveidošanā, vadījusi LOB Saldus reģionālo grupu, bijusi Latvijas ligzdojošo putnu atlantu koordinatore Saldus rajonā un regulāri rakstījusi par dabu vietējā laikraksta Saldus Zeme dabas lapā Dzērveņstīga

Uz Sātiņiem mamma joprojām brauc vismaz reizi sezonā. Dabas aizsardzība viņai bija dzīves mērķis, tāpēc arī daudz ir izdarīts, Kurzemē vai katrs otrais dabas liegums ir viņas taisīts.

Padomju laikos jau bija visatļautība attieksmē pret dabu, vietējie miliči varēja darīt visu ko, pillā braukt, šaut visu, kas ienāk prātā, pat gulbji tika šauti… To mana mamma nevarēja paciest. Putniem mamma nopietnāk pievērsās, kad Durbes pusē, kur ir manu vecvecāku mājas, atradām somzīlīšu ligzdas. Mamma sazinājās ar Ģenerāli – Juri Lipsbergu, sākās pētīšana, un mēs, puišeļi, gājām uz sacensībām, kurš vairāk ligzdu atradīs. Tur jau bija zinātniska pieeja – mātītes tika iekrāsotas, un tika noskaidrots, ka tikai mātītes baro bērnus, kamēr tēviņš jau būvē nākamo ligzdu un meklē nākamo pāri... Lipsbergs pirmais tajā laikā gredzenoja gulbjus ar kakla gredzeniem, tad mēs tos trenkājām pa dīķiem – Lipsbergs laivā, mēs gar malu bridām, cik varējām.

Tā pētīšana notika, kad man bija 8 līdz 12 gadi. Pusaudža gados beidzot dabūju pirmo bezinerces spoli, un tad arī sākās foreļcope līdz pat 40 gadu vecumam (tagad man ir 55 gadi) – foreles, alatas, laši, taimiņi.

Ķērāt visā Latvijā vai tikai Kurzemē?

Visur ķērām. Joprojām vismaz reizi gadā aizbraucam pie Armanda Rozes Alūksnes pusē, viņš foreles audzē. Paņemu veco copes čomu līdzi, viņš aiziet zivīs, es – putnos.

Mazie hesi taču nevarēja būt vienīgais iemesls, kas jūsu intereses noslieca par labu putniem?

Putniem mani vairāk pievērsa digitālā foto ēras sākums, kad parādījās pirmās digitālās spoguļkameras. Līdz tam mani fotoprocess pārāk neaizrāva, un krievu laikos jau arī normālas diapozitīvu filmiņas nevarēja dabūt. Digitālajā ērā viss kļuva daudz vienkāršāk – daudz nedomājot, nospied un, ja nepatīk, dzēs ārā! Putnu bildēšanā tas ir milzīgs pluss. Ja tu nopietni ej uz kādu retumu, vari bliezt, neskaitot kadrus.


Mazais ormanītis Zapornia parva. Foto: Jānis Jansons

Mans bildēšanas kompanjons visus padsmit gadus, kopš bildēju, ir Ainars Mankus. Mēs tai lietai piegājām ļoti nopietni. No Jāņa Ķuzes dabūjām zināt, ka ir uztaisāms peldošs slēpnis "gulbis", un nu mums katram tāds ir. Iebridām ar to slēpni vispirms Sātiņu dīķos. Ja tev ir slēpnis "gulbis", tu tur smukā dienā vari sabildēt visas pīles!


Slēpnis "Gulbis". Foto: Ainars Mankus

Kā pīles uz "gulbi" reaģē?

Neliekas ne zinis. Viņām tas ir gulbis. Nu, ja tu pavisam tuvu piebrauc, tad vairās, bet ar teleobjektīvu jau portretu pa visu ekrānu var dabūt arī, pavisam klāt nepiebraucot.


Tundras sējas zosis Anser fabalis rossicus. Foto: Jānis Jansons (no "Gulbja")

Kur tādā "gulbī" ir fotogrāfs? Ūdenī?

Ķuzem bija hidrotērps un balts maiss ar iespraustu slotaskātu. Viņš tajā hidrotērpā peldēja un drausmīgi nosala. Mums ir makšķernieku brienambikses, putuplasta gabalā ir caurums, tajā tu iekāp, cik vien dziļi vari, un pāri uzliec gulbim līdzīgu veidojumu.

Kā uz to reaģē citi gulbji?

Brūk virsū! Pirmajā reizē pamatīgi pārbijos – biju dīķī, un paugurnieks nāca virsū. Es jau sarāvos un domāju – bliezīs. Bet dažus metrus no manis tas gulbis sabremzēja, sapratis, ka neko nevar izdarīt tādam gulbim, kas ir sešreiz lielāks par viņu. Vispār gulbju tēviņš dīķī ir terorists, pīlēni, zoslēni, ūdensvistiņu cāļi viņam ir barības konkurenti, un viņš tos visus tramda un mušī nost. Bet, tā kā mūsu "gulbis" nepārvietojas agresīvi, pīles un citi ūdensputni nemūk un ir sabildējami. Tā ir melnkakla dūkuris smuki uzbildēts, lielgalvis, kad tie tikko parādījās… Aiz Bauskas ir Beibežu ūdenskrātuve, kuru Agris Celmiņš sauc par Situnmūc ūdenskrātuvi (no krievu bei begi). Kad tur parādījās lielgalvis, mēs ar Ainaru uz turieni aiztesāmies. Tur mūs sagaidīja viens ziemeļu gulbis, kurš izrādīja sašutumu par diviem tādiem "paugurniekiem" – ziemeļu gulbji mēdz tiem mesties virsū, un ziemeļu gulbji agresijas ziņā ir sliktāki par paugurniekiem, jo ir neatlaidīgāki, nāk un nāk virsū. Manam "gulbim" tas ziemeļnieks pat ieblieza ar spārnu pa galvu, dzirdēju tikai būkšķi. Tāda jezga, protams, darīja tramīgu lielgalvi. Beidzās viss ar to, ka es izlīdu no sava "gulbja" līdz pusei ārā, gāju tam ziemeļu gulbim virsū, triecu viņu pret ūdeni, un tad viņš beidzot saprata, ka kaut kas nav riktīgi, pameta mūs, un mēs beidzot lielgalvi sabildējām.

Vārdu sakot, tikpat nopietni kā savulaik zivju ķeršanai piegāju arī putnu bildēšanai. Esmu taisījis visādus slēpņus. Pirmo maskēšanās tērpu pats sašuvu no raiba auduma. Darba vietā meta ārā mākslīgos augus, es tos visus savācu un nošuvu gar tērpu (starp citu, Dabasdatu profilbildē esmu nobildēts tajā vecajā tērpā). Vienā piedurknē iebāzts objektīvs, to tērpu kā maisu uzvelku sev virsū, atsevišķi cepure – sejas maska. Pēc tam parādījās tā sauktie jetiji, ko arī tagad var nopirkt – tāds kā vilnas kumšķis zaļi brūni dzeltenos toņos. Kad tāds ir, citu nemaz nevajag.

No kā putni baidās un no kā nebaidās?

Man liekas, ka ļoti daudzi putni baidās no cilvēka sejas. Esam Mērsragā bildēdami gulējuši uz sēres un pēkšņi pamanījuši, ka tieši priekšā pāris metrus no mums jūras zīriņš perē. Tā kā mēs bijām līduši rāpus, zīriņš mūs varbūt uzskatīja par roņiem, katrā ziņā uz mums viņš nereaģēja, kamēr, kad nāca sarkanā klija, panikā metās augšup tai virsū, tad atgriezās ligzdā, apčubināja olas – es viņam skaitījos nekaitīgs... Ja tu kaut kur nekustīgi nosēdies, tad būtībā vari sagaidīt jebko. Ar veco tērpu man reiz bija viens kuriozs. Bijām ar draugiem vienkārši tāpat aizbraukuši uz Irbes upi pacopēt un patusēt. Es uzvilku veco tērpu un devos mežā kādus putnus pabildēt. Gāju gar Irbi, brīžam kaut ko sastindzis vēroju. Irbē mūžīgi ir liela laivu satiksme. Jā, skatos, nāk viena laiva, bet meitene ir sastrīdējusies ar čali un, mugursomu plecos, dusmīga iet gar krastu, kamēr čalis laivā šai sauc: "Beidz, piedod, nāc atpakaļ!" Meitene jau pāris metrus no manis. Domāju, ja tagad teikšu viņai labdien, viņa vēl sabīsies, lēks laivā un varbūt pat kāju salauzīs... Tad nu tikai sastindzis ar acīm viņu pavadīju, viņa nogāja man garām metra attālumā, nepievērsusi nekādu uzmanību.

Tad jau ar tādu tērpu var ne tikai putnus, bet arī meitenes bildēt.

Pilnīgi noteikti. Sātiņos man ar veco tērpu bija tāds kuriozs: eju pa dambi un redzu – pretī zvirbuļvanags lido. Ir jau tik tuvu, ka es viņu nevaru lidojumā nobildēt. Apstājos, sastingstu. Man no tērpa rēgojas ārā monopods kameras atbalstam. Tas zvirbuļvanags nosēžas uz mana monopoda un skatās, kur ko varētu pamedīt! No manas sejas viņš ir pusmetra attālumā... Vītiņu pļavās man bija pārvietojams slēpnis – koka rāmis, tam piesietas niedres, vienā galā caurums. Palien apakšā, nogulies, fotoaparāts nomaskēts ar jetijveidīgo, putni uz tāda slēpņa droši sēžas. Jā, visvairāk putni un citi dzīvnieki acīmredzot baidās no cilvēka sejas, no acīm. Ja tu uz viņu paskaties, viņš to uztver kā draudu. Protams, arī straujas kustības putniem nepatīk.

Kā putni reaģē, ja fotogrāfs ir tuvu ligzdai?

Tagad bildēt ligzdas tuvumā skaitās neētiski. Savā laikā putnu bildētājiem nebija citas izejas, slavenais Viesturs Klimpiņš ļoti daudz ir bildējis pie ligzdām. Tagad drīzāk saprāta robežās var izmantot provocēšanu ar putnu balsīm, bet patiešām nedrīkst pārspīlēt.

Kāpēc jūs nestudējāt bioloģiju?

Pirms armijas stājos "mežos", bet netiku. Tajā laikā visus puišus, kas neiestājās augstskolā, rāva armijā. Uzzinājis, ka no Rīgas 3. tehniskās skolas kinomehāniķu kursa neņem armijā, fiksi iestājos tur un vēl gadu nobumbulēju, tad pavasarī tiku parauts. Bet par kinomehāniķi neesmu strādājis nevienu dienu. Pēdējos sešus gadus strādāju norvēģiem piederošā uzņēmumā, ražojam kuģu durvis, es tās pakoju.


Vistilbe Lymnocryptes minimus. Foto: Jānis Jansons

Kā iemācījāties pazīt putnus?

Ja cilvēku tas patiešām interesē, tad pāris gados var iemācīties ļoti daudz.

Jūsu atradumi liecina, ka bijāt iemācījies pazīt arī tādas sugas, kuras Latvijā ieraudzījāt pirmais.

Kaspars Funts teica, ka es esot velnam dvēseli pārdevis, kad viena gada laikā man izdevās konstatēt trīs Latvijai jaunas sugas! Tas bija 2012. gadā un sākās ar kluso ķauķi Iduna caligata. Igaunijā klusais ķauķis bija konstatēts jau labu laiku pirms tam. Armands Roze dzīvo apmēram 40 kilometru attālumā no tās vietas, kur tas Igaunijā konstatēts. Es, to zinot, dienas četras bradāju pa visiem pierobežas laukiem, un tumbiņā man nepārtraukti skanēja klusā ķauķa balss cerībā, ka īstais ķauķis atsauksies. Tā dziesmiņa man iesēdās galvā (muzikālā dzirde man ir, droši vien no tēva, mūzikas skolotāja, iedzimusi), bet pašu kluso ķauķi tā arī neatradu. Tad 2012. gada jūnija sākumā Ciemupē parādījās lielā stērste. Mums ar Ainaru to, protams, vajadzēja sabildēt. Aizbraucām – lielās stērstes nav. Pēkšņi sadzirdēju dziesmiņu… Sapratu, ka es to dziesmiņu zinu un ka tā nav no parastajām sugām. Tad man pieleca: klusais ķauķis! Tur dziedāja divi tēviņi, mēs uz cūceni atradām ligzdu, vēlāk Edmunds Račinskis atrada otru. Domāju, ka Latgales plašumos klusie ķauķi bija jau sen, tikai tos neviens nebija atradis.

Otra Latvijai jaunā suga, ko atradu 2012. gadā, bija ceru ormanītis Zapornia (Porzana) pusilla. Man jau sen bija nojausma, ka Latvijā tam jābūt, jo ceru ormanītis, tāpat kā gārņi, ir liels ceļotājs, Igaunijā, Somijā un Zviedrijā tas jau bija novērots, Ukrainā un Baltkrievijā jau iesniedzas ceru ormanīša izplatības areāls. Es atkal ar tumbiņu kaklā, spēlēdams ormanīšu balsis, staigāju gar Zvārdes bebrainēm, kuru tur ir vairāk par simtu. "Raļļus" citādāk, nekā ar provocēšanu, normāli nobildēt nemaz nevar, gaidīt, kad viņi tāpat vien parādīsies, ir velti, jo viņi rosās pa augāju. Varbūt tieši tāpēc "raļļi" ir mani mīļākie bildēšanas objekti.

Kad mēs bijām ceru ormanīti atraduši, "svētceļnieki" uz Zvārdi brauca bariem. Daži ornitologi uz tādiem ir dusmīgi, uzskata, ka katram pašam jāatrod savas sugas, bet es tur nesaskatu problēmu.

Trešā jaunā suga bija pilnīga cūcene. Aizbraucām ar Ainaru uz savu parasto maršrutu – Liepājas moli, Golodova dambis, Zirgu sala… Pie Dienvidu mola bildēju trulīšu kautiņus. Man fotoaparātam noklājās slēdzis – it kā darbojās, bet kadram priekšā lamela karājas. Nu, bet Ainaram fotoaparāts kārtībā, braucām uz Vītiņu pļavām. Ieraudzīju, ka gar Liepājas ezera krastu lido tārtiņš. Mana pirmā doma bija – dzeltenais tārtiņš droši vien. Uzšāvu vienu sēriju pa viņu, divas trešdaļas kadra taču redzamas. Mājās sāku pētīt – tārtiņam tumšas paduses… Aizsūtīju Mārim Jaunzemim. Viņš man raksta atpakaļ: "Tu, Jāni, atkal esi sataisījis ziepes," viens pats redzējis un viens pats sabildējis tundras tārtiņu Pluvialis fulva

Savu ceturto jauno sugu ieraudzīju nākamajā, 2013. gadā, kopā ar Kārli Milleru, kuram ir lapa www.latvijasputni.lv. Ar Ainaru aizbraucām uz Kolku, Kārlis bija izlicis tīklu gar grāvīti pie Ūšu pļavām, gedzenoja noķertos. Stāvējām, runājām, te tīklā atkal iekrita viens putniņš. Kārlis man: "Ej, izvelc!" Atbildēju, ka es ar šitiem neņemos. Kārlis: "Ej, ej, izvelc kārtējo sarkanrīklīti." Aizgāju, ieraudzīju to putnu… un sapratu, ka nezinu, kas tas par putnu, lai gan tajā laikā putnus jau pazinu ļoti labi. Saucu Kārlim: "Vai tas nav "fuskāts"?" (tumšais ķauķītis Phylloscopus fuscatus). Kārlis nesas klāt, acis kā bultas – izrādījās Švarca ķauķītis Phylloscopus schwarzi! Sabildējām to rokās, tad no veca tīkla uztaisījām voljeriņu, jo mums ar Ainaru nepatīk "roku bildes". Sākam ķauķīti bildēt, šis lēkā, te paskatās uz augšu un - špudūkš! – aizlido... Izrādās, mūsu voljera augšpusē bija ieraudzījis caurumu. Vēl mirkli pagrozījās bērza zarā un prom bija. Mana piektā jaunā suga bija Hjūma ķauķītis Phyllocsopus humei Liepājā, arī 2013. gadā. Gāju kādu gabaliņu aiz Ainara, starp mums izlidoja zeltgalvīši, un es pamanīju, ka viens tajā kompānijā nav zeltgalvītis! Bļāvu Ainaram: "Vai nu "inornāts" vai "hjūms"!" Zvanījām Kārlim Milleram, tas, droši vien pārkāpjot satiksmes noteikumus, pēc piecām minūtēm bija klāt no Liepājas, un sabildējām jauno sugu.

Lapā putni.lv ir daudzas jūsu fotogrāfijas, dažam retumam – tikai jūsu foto.

Mēs ar Ainaru sapazināmies ar Agri Celmiņu. Agris ir unikāls cilvēks, viņš jau padsmit gadus nedzīvo Latvijā, bet joprojām veido to lapu. Uzskatu, ka Latvijai putni.lv ir topa lapa, vari tajā ieiet kā Collins noteicējā un skatīties novērojumu vēsturi. Mums ar Ainaru bija tāds uzstādījums: kā tad tā – ir tik kolosāla lapa, bet tajā nav Latvijā bildētu putnu! Tad mēs sākām ļoti spiest uz to. Pat visparastākās sugas bildējām. Tagad Igors Deņisovs mūs jau ir diezgan krietni apdzinis, viņam tur ir pāri tūkstotim bilžu, Ainaram pie tūkstoša, man pāri astoņiem simtiem. Mums tā bija gan misijas apziņa, gan reklāma – tagad, ja kādam dabas parka stendam vajag bildes, pārsvarā meklē mūs ar Ainaru. Protams, maizi pelnīt ar to nevar, bet hobijiem jau naudas nekad nav žēl.

Kad sākāt sūtīt bildes Dabasdatos?

Mani 2008. gadā aicināja viens no Andriem, vai nu Dekants vai Klepers. Teica: tev, Jāni, ir foršas bildes, nāc, liec Dabasdatos iekšā, lai arī citi redz. Tā tas aizgāja. Dabasdati.lv arī, manuprāt, ir unikāls projekts. Putni.lv ir profesionālākas ievirzes, bet Dabasdati ir vienkāršajam cilvēkam: nobildē, ieliec, un, ja rodas interese, dari to regulārāk.

Sākums, protams, var būt visāds. Piemēram, tagad populāras ir vebkameras. Cilvēks parastais sāk tās vērot, un tad personificē vērojamos objektus, viņam tas zivjērglis kamerā jau ir gandrīz vai draugs, ģimenes loceklis. Pēkšņi viņš kamerā ierauga, ka atlido vistu vanags un apēd zivjērgļa cāli. Vērotājs dusmīgs: vistu vanags maita, nogalināt viņu! Tikai pamazām rodas izpratne, ka tā ir daba, ka vistu vanagi arī grib ēst un, ja zivjērglis nevar savu cāli nosargāt, tad pats vainīgs. Es vispār uzskatu, ka vistu vanagi, atskaitot Rīgas populāciju, ir stipri apdraudētāki par zivjērgli.

Kas vistu vanagus apdraud?

Tas, ka visu cērt nost. Es piedalījos Latvijas Dabas fonda projektā, piecus gadus meklējām mazo ērgļu ligzdas, esam atraduši piecsimt ligdas un uztaisījuši mikroliegumus, tātad drusku vēl paliks meži Latvijā. Mazais ērglis vēl adaptēsies, tas ir sācis būvēt ligzdas visādās štrunta vietās, mazās eglītēs, mazos pudurīšos, bet vistu vanags tāds nav, tam vajag lielus meža masīvus, vecus mežus. Es jau smejos, ka Rīgas vistu vanags nav Accipiter gentilis, tas ir Accipiter gentilis domesticus. Tas varbūt viņu glābs, bet ārpus Rīgas tādi pilsētas vistu vanagi neparādās.

Vai Latvijā interese par putniem aug?

Jā, to jau var redzēt tajos pašos Dabasdatos, tur ziņotāju par putniem ir simtos. Protams, neesam Somija vai Zviedrija, kur putnu vērotāji skaitāmi tūkstošos, bet kaut kas tomēr ir.

Kuras ir potenciāli visdrošāk sagaidāmās jaunās sugas Latvijai?

Piemēram, tatantilbīte Calidris subruficollis, tā novērota Igaunijā Korvas pļavās 16 kilometrus no Latvijas robežas. Lielacis jeb akmeņkuitala Burhinus oedicnemus varētu būt. Ļoti reāls ir garkāju klijāns Buteo rufinus, Lietuvā jau ir ap desmit novērojumu, rudais grānis Ardea purpurea, vēl vairākas citas sugas, olīvzaļā čipste Anthus hodgsoni galu galā! Nupat taču mums bija Latvijai unikāls novērojums, garknābja šņibītis Calidris tenuirostris, tas manā vecajā "Kolinsā" nav vispār, novērots tikai dažreiz Eiropā. Paldies Dievam, ka jaunais Smislovs Dabasdatos iesūtītajā fotogrāfijā bija kārtīgi iedziļinājies!

Savs sugu saraksts jums ir?

Gada beigās paskaitu. Trīssimtnieku klubiņā neesmu, man nav dažu parastu sugu, kuras ir faktiski neiespējami nobildēt, tāpēc tās man nav interesantas, piemēram, jūras sugas.

Jums ir izdevies nofotografēt arī tādu īpaši grūti bildējamu putnu kā paipala.

Jā, Užavas laukos, provocētu ar balss ierakstu, lai gan arī tā paipalas parasti nenāk ārā no zāles. Izplūcu no lauka malas veselu labības rindu trīs metru garumā, vienā galā noliku tumbiņu, kurā spēlē paipalas balss, otrā nogūlos pats. Fokusējos uz tālo galu, te ar sesto prātu sajutu, ka blakus kaut kas nokustas. Nozūmēju – jā, metra attālumā no manis stāv paipala un skatās uz mani! Drīz vien viņa iegāja atpakaļ labībā un vairs nerādījās.


Paipala Coturnix coturnix. Foto: Jānis Jansons

Teicāt, ka tagad gandrīz visu jūsu brīvo laiku paņem māju atjaunošana.

Bet putni ir visur! Jā, Gaviezē mums ir tāds "pensijas projekts", pamazām atjaunojam lauku mājas. Kredītus negribu ņemt, jo pirms šā darba esmu strādājis bankā, tāpēc zinu, kas ir kredīti. Tātad vairāk jādara pašam. Būvēju kaut ko ārā, te sarkanā klija nolido. Es fiksi ieskrienu mājā, paķeru aparātu, izskrienu sētā un bildēju. Vai arī vienkārši labi nobildēju pie barotavas mājas zvirbuli un lielo zīlīti, aizsūtu Agrim Celmiņam un saņemu atbildi: "Lieliski! Taisni bija laiks nomainīt šīm sugām titulbildi!"

Egīls Zirnis

2022-01-12

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Vanellus vanellus - 2024-03-29 maris74
Grus grus - 2024-03-29 maris74
Columba palumbus - 2024-03-29 Litenesputni
Turdus merula - 2024-03-29 Litenesputni
Fringilla coelebs - 2024-03-29 Litenesputni
Troglodytes troglodytes - 2024-03-29 Litenesputni
Ciconia ciconia - 2024-03-29 Antarktīda
Nezināms
Ignotus
@ dziedava
Pēdējie komentāri novērojumiem
Antarktīda 29.marts, 06:41

Paldies, tagad dabasdatu aplikācija automātiski iemet piezīmi B, paldies par korekciju


roosaluristaja 29.marts, 06:39

Minējums ir pareizs, tikai Latvijā šī suga neligzdo, tā kā pazīme "B" nederēs.


Antarktīda 29.marts, 06:36

Minējums uz mazo gauru, pēc baltā sānu spoguļa un baltās kakla daļas, maza izmēra ūdensputns


marsancija 29.marts, 00:49

:):):) Paldies, Uldi, ka pamanīji kļūdu! Krupi no vardes vismaz atšķiru, tik traki nav, vienkārši bildes sajaucu, skatoties mazā formātā. Par pašām vardēm 100% pārliecības nav, ja tās nav parastā krāsā. Galīgi jocīgi kļuva, kad pagājušajā pavasarī šīs pašas upītes bebru uzpludinājumā ieraudzīju zilas vardes. Brīnišķīgi vokalizēja. Pētīju binoklī- nu zilas! Fotografēju. Tā kā metās jau krēsla un kustonīši tramīgi, bildes diezko labas nesanāca, bet ZILAS! Labi, ka internetā atradu pierādījumu, ka man tomēr nerēgojās, bet tie ir purva varzu tēviņi riesta laikā.


nekovārnis 29.marts, 00:44

Iespējams airvabole Agabus undulatus


roosaluristaja 28.marts, 23:31

Pēc metodikas teritoriāla uzvedība skaitās, ja ir atkārtoti novērojumi ar vismaz nedēļu ilgu starplaiku. Ausainās pūces turklāt pašlaik aktīvi migrē un migranti var atbildēt uz ierakstu ar balsi vai spārnu klapēšanu tāpat kā lokāli putni. Tā kā lietot pazīmi "T", ja ir tikai viens atsevišķš novērojuma manuprāt ir diezgan pārsteidzīgi


picapica 28.marts, 22:56

paldies! skaists:)


Ziemelmeita 28.marts, 22:17

Paldies,Edgar.


Ziemelmeita 28.marts, 21:52

Kuram putnam pieder šī balss?


Ziemelmeita 28.marts, 21:45

Paldies,Uldi. Man jau likās,ka varētu būt zoss.


roosaluristaja 28.marts, 21:22

Kur ta nu krupis? Varde, tikai bišku jocīgākā krāsā


roosaluristaja 28.marts, 21:21

Ierakstā dzirdamas gan baltpiefres (augstākās, melodiskākās skaņas), gan sējas zosis. Vēl ir dzirdami dzilnīša saucieni


IlzeP 28.marts, 20:47

Ja baltā, tad viss kārtībā - bieži sastopama suga, biotops atbilstošs.


Ance.p 28.marts, 20:44

Pie mums ir daudzreiz ir tādi putni kurus nedomāju sastapt, jo arī cik neierasti Zemgalei manām mājām apkārt ir pieci h dabiskās pļavas, un blakus pļavai neliels mežiņš.


Ance.p 28.marts, 20:40

Jā, baltā. Iespējams kādreiz izdosies iegūt arī fotogrāfiju. Vasarā ļoti bieži un daudz redzamas.


Ornitologs 28.marts, 20:01

Kādā laukā? Biotops jau nav tikai punkts uz kartes. Turpat pa kreisi no punkta- mežs, pa labi ūdens.


Ziemelmeita 28.marts, 19:51

Paldies,Edgar.


VijaS 28.marts, 16:53

Te viens piemērs, kā izskatās šūnaine lauzumā https://dabasdati.lv/lv/image/c3134e2389bee550f8e61cf11c7a3210/563603/


VijaS 28.marts, 16:44

Jā, jābūt :). Viņai tas izskats ir raksturīgs, un ja vēl augšanas apstākļi atbilst, tad jau droši (egles tipiskāk, retāk gadās arī uz priedes, bet var būt). Ja nu rodas šaubas, var nolauzt kādu gabaliņu - šūnainei augļķermenis sastāv no cieši kopā esošām, bet labi norobežotām "trubiņām", kuras laužot atdalās, bet neizjūk. Salīdzinot, piemēram, aveņgļotsēnei "trubiņas" laužot pārsvarā izjūk un nesaglabā formu, paliek neregulāras plēksnes.


MJz 28.marts, 16:43

Vecais putns?


guta7 28.marts, 16:04

Paldies, Vija, laikam būs īstā!


guta7 28.marts, 16:02

Pie stipri veca celma, pašā apakšā. Priežu vai egļu- nepateikšu.


mufunja 28.marts, 12:42

Julita, pievienoja fotogrāfijas


Kiwi 28.marts, 11:57

Paldies, Margarita un Ilze, par sugas noteikšanu!


VijaS 28.marts, 11:40

Ļoti izskatās pēc violetās šūnaines. Tā ir suga, kas parasti saistīta ar lielām, labi satrupējušām egļu kritalām. Kā bija šeit?


Miksrieksts 28.marts, 10:56

Paldies, Vija!


ivars 28.marts, 10:21

Nav niedru lija? Melnajai klijai vēl agrs un uz lauka tā neligzdo.


roosaluristaja 28.marts, 07:09

Tā nav dziesma, bet uztraukuma saucieni


Irbe 28.marts, 05:34

Melnais mežastrazds uztraucas


pustumsa 27.marts, 23:06

Paldies, nepiedomāju.


guta7 27.marts, 22:43

Paldies par precīzu noteikšanu un izsmeļošu skaidrojumu. Likšu aiz auss un saglabāšu.


felsi 27.marts, 22:21

Skaistule!


VijaS 27.marts, 22:19

Dzelteni "diegi" uz visām pusēm - tipiska pilienīšu dzimta :). Augļķermeņi cieši kopā, un sānskatā (labs foto!) ļoti labi var redzēt, ka tie ir vertikāli izstiepti, nevis kā bumbiņas - tas diezgan droši ļauj identificēt šo sugu. Kārpainajai mizaine perīdijs jeb ārējais apvalciņš ir brūns, un kapilīcija jeb "diegu" praktiski nav, tikai sporu masa ir koši dzeltena.


VijaS 27.marts, 22:09

Paldies, Julita! Izlasīju aprakstu. Pirmais, kas iekrita acīs - tur bisporus ir sēdošas. Un sporas brūnas grupas ārpusē un gaišākas iekšpusē - man bija tieši pretēji. Bet caurmērā jā, "parastajām" lāsenītēm sporas ir lielākas.


ekologs 27.marts, 21:27

Paldies, Uģi :)


Vīksna 27.marts, 20:55

Paldies ! Saputrojos, nogurusi.


mufunja 27.marts, 20:33

Julita,es domāju tas ir Didymium crustaceum.


Vīksna 27.marts, 20:28

Paldies !


dziedava 27.marts, 20:24

Te ir Leocarpus bisporus oriģinālais apraksts: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Leocarpus&por=gensi&id=2178&tipo=Btax&seepdf=si un tur sporu izmērs norādīts 9x10-11 mkm. Kā zināms, Leocaprus fragilis sporu izmērs 11-18 mkm, resp., sporas mēdz būt ļoti lielas. Tā varētu būt vēl viena pazīme parastajām lāsenītēm. Bisporus vēl viena pazīme, ka garenas sporas (jo grupējas, t.i., saspiežas)


mufunja 27.marts, 20:05

Paldies Julita :)


Mežirbe777 27.marts, 19:14

Coprinellus domesticus.


Mežirbe777 27.marts, 19:12

Coprinellus domesticus.(Micēlijs)


Ziemelmeita 27.marts, 19:03

Paldies,Edgar.


Mežirbe777 27.marts, 19:03

Iespējams Xylodon radula.


mufunja 27.marts, 19:01

Man šķiet, ka jā. Pievienots vairāk fotogrāfiju.


Ziemelmeita 27.marts, 18:45

Paldies,Edgar.


guta7 27.marts, 18:24

Paldies, Uldi, par skaidrojumu!


dziedava 27.marts, 17:44

Nav runa par centra izgaismošanu, bet mikroskopā var labāk saprast , vai katrai sporai viena puse ir gaišāka? To vajag zināt, jo tā ir sugas pazīme.


mufunja 27.marts, 17:39

Jā. Šī gaisma centrā mani kaitina, bet es to vēl nevaru noņemt.


ekologs 27.marts, 17:06

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


Ziemelmeita 27.marts, 16:18

Cik jauki, tā mana bērnības vieta. Vienmēr gājām ar vecotēti un vecmammu staigāt. Mīłas atmińas.


dziedava 27.marts, 16:08

Sporām viena puse ir gaišāka, ja?


mufunja 27.marts, 16:08

Kad es tos atradu, tie izskatījās svaigi. Mājas atvērās.


ekologs 27.marts, 15:54

Vizuāli izskatās pēc Phalacrus fimetarius.


roosaluristaja 27.marts, 15:42

Jā, var. Ne tikai uz bērza, bet arī uz citiem lapu kokiem. Tas ir reti, bet tā var būt


dziedava 27.marts, 15:09

Sporas vislabāk būtu likt zem mikroskopa 1000x palielinājumā :D, tad uzreiz būtu skaidrs. Kopskats man neko neatgādina :/ . Varbūt pa ziemu stipri cietis un mainījis formu, tāpēc nevaru atpazīt.


guta7 27.marts, 15:04

Vai tā var augt uz bērza?


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Pievienoju foto, Julita :)


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Aiztiekot ar pirkstu smērē gaišbrūni kā sporas. Nu nevaru saprast, vai var būt kukaiņiem tik sīkputekļaini izkārnījumi


dziedava 27.marts, 14:27

Ja aiztika ar pirkstu, neripoja nost? Reizēm kukaiņu sūdiņi arī atgādina gļotsēnes.


IlzeP 27.marts, 13:26

Jauki, es tur staigāju svētdien :)


Ivars Leimanis 27.marts, 12:04

Liesmainā egļpiepe


kamene 27.marts, 11:26

Nezinu, vai pareizi noteicu. Bija kritalas augšpusē, nevis apakšpusē.


Agnese 27.marts, 09:57

Nē, nav plikas. Piezemes lapas ir ar matiņiem.


dziedava 27.marts, 08:52

Gaišāka ir dīgšanas pora, tur vietām var redzēt arī "deguntiņu", kāds mēdz būt dīgšanas poras vietā. Vai tā kāda nejaušība vai cita suga ;), gan nepateikšu


Ziemelmeita 27.marts, 08:05

Paldies par izglītošanu. Turpināšu klausīties un mācīties.


IevaM 27.marts, 07:58

Lielā zīlīte?


roosaluristaja 27.marts, 07:55

Pīci - pīci ir dziesma. Viena no versijām. Saucieni ir tie īsie. Apmēram "ci ci ci"


Ziemelmeita 27.marts, 07:44

Paldies,Uldi. Nu jā,ar putniem nebūs tik viegli kā ar sēnēm. Tad tas “pīci-pīci” ir lielās zīlītes sauciens? Tādu bieži dzirdu savā pagalmā. Kaut kad jau biju ielikusi arī šeit.


roosaluristaja 27.marts, 07:12

Ļoti šaubos, ka tās ir lūša pēdas. Nagi pārāk izteikti. Lūk lūša pēdu attēls dubļos. Nagi vispār nav redzami. https://as2.ftcdn.net/v2/jpg/02/36/82/81/1000_F_236828137_v2iAIAUlJn3YguRpqRRBP2Ql46L1eQbQ.jpg


roosaluristaja 27.marts, 07:06

Nebūs cekulzīte. Cekulzīlītēm principā tādas kārtīgas dziesmas nemaz nav


roosaluristaja 27.marts, 06:55

Lielākā daļa saucienu arī ir lielās zīlītes. Ap otro minūti fonā ir dzirdams dzilnītis. Varbūt vēl kaut kas ir. Pilnīgi visu tur nevar atkost. Bet lielākā daļa balsu ir lielās zīlītes.


VijaS 27.marts, 00:37

Šis bija otrs pilienites paraudzņš ar dzeltenu plazmodiju. Sporas negrupējas, bet tām ir ļoti izteiktas gaišākas malas.


VijaS 27.marts, 00:32

Pārbaudīju arī otru no blakus augošajām lāsenītēm, to ar oranžo plazmodiju. Sporas negrupējas, un šoreiz arī neredz gaišākas malas, kādas bija citu paraudziņu sporām.


Ziemelmeita 26.marts, 23:30

Paldies,Uldi. Un atkal savādāka dziesma, ne tā, ko zinu. Bet vai tur nav vēl kāda putna balss, jeb zīlīte ir tik daudzbalsīga vokāliste.


roosaluristaja 26.marts, 23:05

Tā, kas dzied, ir lielā zīlīte


Ziemelmeita 26.marts, 22:08

Paldies,Uģi.


felsi 26.marts, 19:32

Skaidri, nobildēt problēmas:)


Osis 26.marts, 19:29

Paldies Uldi un Artur!


Ziemelmeita 26.marts, 19:23

Paldies,Julita,izlabošu.


dziedava 26.marts, 19:22

Galiņi noliekti uz vienu pusi, vajadzētu būt D.scoparium


angel 26.marts, 18:46

Paldies!


zane_ernstreite 26.marts, 18:28

Re, tomēr nav tik slikti ar mani, biju domājusi pareizi )) Paldies, Edgar!


dziedava 26.marts, 18:11

Iveta, taisnība, jāpēta. Es arī uzzināju par varietāti tikai pēc 2023. gada gļotsēņu kongresa Igaunijā, kur Evita ievāca nenobriedušu gļotsēni, par kuru neviens nevarējām saprast, kas tā ir. Daļu paņēmu es, daļu uz Norvēģiju aizveda Edvīns. Nobriedušāka sāka mazliet izskatīties pēc lāsenītes, bet līdz galam nenobrieda, tāpēc mikroskopējām. Tad arī Edvīns izteica hipotēzi, ka varētu būt šī suga un šī varietāte. Es biju mikroskopējusi pirms tam un hipotētiski noteicu tikai līdz tai pašai sugai. Tad arī radās intriga par varietāti. Iepriekš Latvijā šī suga ir mikroskopēta, bet pētīta tikai tiktāl, lai apstiprinātu sugu, līdz ar to sporām liela vērība netika pievērsta, tie foto nav labā kvalitātē. Bet vākumi ir, kaut kad būs jāpēta :)


ekologs 26.marts, 17:55

Cekuldūkuris (Podiceps cristatus) :)


adata 26.marts, 17:53

Tad jau pastāv varbūtība, ka mikroskopējot daudzām varētu atklāties šī varietāte.


ivars 26.marts, 16:14

Es pat teiktu, ka viņi tā dara samērā bieži, Māri.


mufunja 26.marts, 15:05

Mēģināšu atrast veselus :)


dziedava 26.marts, 14:30

O, kolumella kājas galā izcila! :)) Bet sporām svarīgi saprast, vai ir tumšāku kārpu grupas, vai nav, citādi droši noteikt ir riskani. Vēlāk vēl papētīšu variantus, bet šobrīd man nav laika nopietni iedziļināties, ir visādi citi steidzami darbi tuvākā laikā.


mufunja 26.marts, 14:19

Paldies Julita. Es nofotografēju kāju, bet es nevaru saprast. Un ar sporām tas ir patiešām slikti.:(


MJz 26.marts, 13:37

Es ar liktu uz lauku cīruli. Esmu savām acīm redzējis, kā lauku cīrulis starp tipisku dziesmu pa vidu uzlaiž pļavu tilbīti.


dziedava 26.marts, 13:23

Skaidri redzēji, ka divi pavedieni? Vienīgajā foto man izskatās vairāk, bet labi redzams nav. Ja redzēji skaidri, tad ok.


IlzeP 26.marts, 13:16

Tipisks uztraukuma sauciens


roosaluristaja 26.marts, 13:08

Šī gan manuprāt īsti neskaitās dziesma, bet O.K.


Ziemelmeita 26.marts, 12:37

Paldies,Ilze.


felsi 26.marts, 12:26

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 26.marts, 12:10

Tādus galīgi sapelējušus grūti droši noteikt :(. Tur jau jāredz sporām - vai tur ir dīgšanas pora? (apkārtējā sporas gredzenā tāds kā caurums) Tādām sabojātām sporām to gandrīz neiespējami redzēt :(. Physarum globuliferum sporām jābūt ar tumšāku kārpu grupām, to te arī nevar saskatīt - ir vai nav. Un vēl svarīgi saskatīt kātiņa galā kolumellu, kas ir kā konuss: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=25073 Es tik vecas, sapelējušas pati vairs nemikroskopēju, jo sarežģīti visu vajadzīgo redzēt. Ne vienmēr vispār to var.


mufunja 26.marts, 12:02

Var būt Physarum globuliferum ?


ivars 26.marts, 11:03

Lauku cīrulis varbūt?


roosaluristaja 26.marts, 10:56

Par augiem es, protams, nejūtos tika kompetents kā par sēnēm vai putniem, bet datubāzē ir gan Pulmonaria officinalis, gan Pulmonaria obscura. Vai tad tas nav viens un tas pats?


mufunja 26.marts, 10:43

Paldies Edgars.Diemžēl es viņus nesaprotu. Ieliku statistikai.:)


gudgalf 26.marts, 10:28

Kau kā pašam tomēr liekas, ka drīzāk dziesmas beigas zaļžubītei nevis lielā tilbīte.


paliec 26.marts, 10:15

vispār jau attēlos ir redzami divi dzīvnieki, no kuriem neviens nav zirneklis. sarkanais labi redzamais lopiņš ir viena no augsnes ērcēm, bet kukainis, kas saplūst ar fonu ir kaut kāda kolembola jeb lēcaste.


VijaS 26.marts, 09:41

Nākamais plāna punkts :). Tas bija tas paraudziņš, kuru ilgi nevarēju atrast, nesen ieraudzīju citā kastē, meklējot kaut ko citu.


dziedava 26.marts, 09:25

Vija, otra plazmodija augļķermeņi Tev arī ir mikroskopēti? Sugas aprakstā (sākotnēji tā bija izdalīta kā suga) minēts, ka plazmodija krāsa nav zināma.


VijaS 26.marts, 09:01

Uz blakus priedēm, kādu divu metru attālumā, bija viens oranžs un viens dzeltens plazmodijs, abi attīstījās par lāsenītēm. Ievācu abus tīri intereses pēc, ar domu, varbūt kādreiz sanāks salīdzināt, vai bez plazmodija krāsas ir vēl kādas atšķirības. Par varietātēm tad nemaz nenojautu. Protams, lai apgalvotu, ka no plazmodija krāsas var noteikt, kura varietāte tā ir, vēl būs jāvāc paraudziņi un jāskatās, vai tiešām vienmēr ir korelācija. Pagaidām tas ir tikai tā, piefiksēts savai zināšanai.


IlzeP 26.marts, 08:36

Pievienoju sarakstam


adata 26.marts, 07:39

Vai šīs jau pēc ārējā skata izskatās citādi, ja ienāca prātā mikroskopēt?


Toms Čakars 25.marts, 22:58

Paldies!


Ziemelmeita 25.marts, 22:19

Paldies,Ansi. Man tāda doma ienāca prātā, bet īsti pārliecība neradās.


Ansis 25.marts, 21:12

Vai vilkmēlei arī piezemes lapas nav plikas kā skābenēm? Šīs izskatās matainas, kā mauragai.


Ansis 25.marts, 21:03

Tā esot sēne - Coprinellus domesticus.


felsi 25.marts, 20:21

Pievienoju mikroskopiju.


Inese_Plume 25.marts, 19:41

Paldies, Uldi! Šī kopā ar meža pīli gan atlidoja, gan aizlidoja


IlzeP 25.marts, 18:23

Baltā?


MJz 25.marts, 18:03

Bez plašām papildziņām, maz ticams. Biotops neatbilst.


Ziemelmeita 25.marts, 14:22

Tapēc jau apjuku, neko jēdzīgu nevarēju izdomāt. Ja aug uz arī uz citiem kokiem ne tikai uz ozola, tad skaidrs. Līdz šim nebiju sastapusi uz cita koka.


roosaluristaja 25.marts, 14:06

Vizuāli manuprāt ļoti atbilst H.rubiginosa. Šī suga retos gadījumos varot augt arī uz citiem lapu kokiem. Chondrostereum purpureum tas noteikti nav un kaut kādi citi varianti, kas tas varētu būt, man nenāk prātā.


marsancija 25.marts, 13:30

Paldies, Evita!


Ziemelmeita 25.marts, 13:24

Bet tas koks nebija ozols. Pēc mizas drīzāk kāda blīgzna.


roosaluristaja 25.marts, 12:36

Pēc aplikācijas domām tā ir ozolu brūnvārcene. Turklāt viņa to piedāvā kā vienīgo variantu. Tādos gadījumos viņas viedoklis gandrīz 100%


roosaluristaja 25.marts, 12:18

Dīķa vardes ir zaļganas


VijaS 25.marts, 10:54

Paldies, Evita! Līdz skrajlapei es biju tikusi pareizi :)


finesse 25.marts, 10:44

Paldies, Andri un Kārli, kopā būs noskaidrots, jā izklausās pēc slokas :)


dekants 25.marts, 09:51

Tā būs sloka


mufunja 25.marts, 07:57

Es atradu viņu kājas :):)


mufunja 25.marts, 07:55

Paskatījos aprakstu. Ārēji ļoti līdzīgi.Tikai strīdi mulsina. Man vēl jāpaskatās.


Arnis2 25.marts, 07:18

Paldies, biju paviršs.


finesse 24.marts, 23:27

nē, noklausījos visus iespējamos putnus iekš putni.lv ar līkiem un dažāda garuma knābjiem, arī xeno canto, bet neatradu tādu flight call.


asaris 24.marts, 23:23

Mērkaziņa? http://www.putni.lv/galgal.htm


Irbe 24.marts, 23:00

Fotogrāfijā zosis


Irbe 24.marts, 22:51

It kā baltvēderi


dziedava 24.marts, 21:54

Oho!! Tā gan interesanta! Viena versija Physarum decipiens, bet neesmu droša.


marsancija 24.marts, 21:35

Nu, līdz mikroskopijai man vēl tālu:) Paldies!


dziedava 24.marts, 21:23

Mikroskopiskie pētījumi šīm divām sugām vēl nav radījuši sajūtu, ka uz aci droši atšķiramas. Varbūt ar laiku.


Ansis 24.marts, 21:15

Daugavpils saraksta veidotājas tika informētas. Par viņu darba spējām neradās labs priekšstats.


marsancija 24.marts, 20:47

Paldies, Julita, par sūnu noteikšanu, bet arī šeit vajadzīga Tava palīdzība!


Ziemelmeita 24.marts, 20:46

Vai šis nav saistīts ar kukaińu pasauli?


IlzeP 24.marts, 20:29

Ļoti jauks komentārs Uldim izdevies, būs jāiekopē kaut kur vēsturei :)


Ziemelmeita 24.marts, 20:05

Paldies,Artur un Uģi. Pa ziemu piemirsies.


Ziemelmeita 24.marts, 20:02

Paldies,Julita.


marsancija 24.marts, 19:37

Kas šādi pārveido baltalkšņa jaunos dzinumus?


marsancija 24.marts, 18:55

Pūkainā zemzālīte (Luzula pilosa).


adata 24.marts, 18:25

2023.gada augusta vētrā viens stumbrs pagalam.


roosaluristaja 24.marts, 17:45

Jā, droši vien, ka ir


Kiwi 24.marts, 17:17

Uldi, paldies par labojumu! Piefiksēju, ka nepareizi uzspiedās. Vai nebūs nektrija?


roosaluristaja 24.marts, 16:46

Tā kā piezīmēs rakstīts "DA virz", tad ticams, ka ne tur pirksts aplikācijā iebakstījās.


Rolis 24.marts, 16:35

80 zosis nositušās vēja turbīnās?! Šis izskatās būs pirmais gadījums pasaulē tik masveidīgai zosu sadursmei ar vēja elektrostacijām... Pie tam vietā, kur to nav...


nekovārnis 24.marts, 16:30

Paldies, Uģi! :)


Ziemelmeita 24.marts, 15:30

Man izskatās savādāka, bet varbùt maldos. Noaugušas apses, gan augošie koki,gan kritalas.


roosaluristaja 24.marts, 15:26

Pleurozium schreberi varbūt. Vispār es pazīstu dažas sūnas, bet bildēs viņas bieži izskatās ļoti jocīgas.


roosaluristaja 24.marts, 15:24

Jaunībā šī ļoti parastā suga var izskatīties apmēram tā. Vispār viņa ļoti dažādi var izskatīties. Kādreiz Latvijā bijā tāds Toļiks Gorbunovs, kurš vienmēr izskatījās vienādi, gan kad bija komunists LPSR, gan, kad Saiemā sēdēja LR. Iemācies vienreiz un vienmēr atpazīsi. Ar Fomitopsis pinicola tas neiet cauri.


roosaluristaja 24.marts, 15:18

Manuprāt lielā greizkausīte.


ekologs 24.marts, 13:29

Četrplankumu melnmārīte (Exochomus quadripustulatus) :)


ekologs 24.marts, 13:26

Manuprāt Zebiekste (Mustela nivalis) :) Aste īsa un viscaur balta.


dekants 24.marts, 12:49

Ir pareizi :)


zinzin 24.marts, 11:58

Par balss atbilstību putnam neesmu pārliecinàta, bet vizuāli bija labi saredzama.


roosaluristaja 24.marts, 11:27

Tumšā nebūs. Ja mājas pīles te nav piedalījušās, tad meža pīle ar kreiso apspalvojumu


roosaluristaja 24.marts, 11:18

Piepe nebūs. Poru nav. Bet virspuse ir ļoti dīvaina. Domāju, ka Streum fasciatum (subtomentosum). Trīs reizes gāju cauri ziņojumam ar PictureThis, kamēr viņa piedāvāja šo variantu. Klasisks gadījums, kā sajaukt galvu aplikācijai.


adata 24.marts, 11:06

Jauki, un vēl aizsargājams!


adata 24.marts, 11:04

Paldies, Margarita! Tāpēc bija aizdomas, kā varbūt kas cits!


dziedava 24.marts, 10:29

Un kā minimums kā sinonīmam tam tad obligāti jāparādās arī Dabasdatos, jo oficiālajās publikācijās ir šis nosaukums un līdz šim to latviski zinātu tikai šādi - dabā bija grūti atrast vajadzīgo sugu, ja prātā tikai latviskais, ko zinu jau sen.


dziedava 24.marts, 10:27

Ansi, bet kāpēc tad tiktikko publicētajā sūnu sarakstā nav šis nosaukums?! Abos oficiāli publicētajos sūnu sarakstos ir kroklapes. Ja tas ir bijis tik nepareizs, tad vajadzēja brēku par to celt laicīgi, lai vismaz jaunajā sarakstā būtu pareizi, - neesmu tādu diskusiju nekur manījusi.


Irbe 24.marts, 10:25

Šis ir sila cīrulis


Ansis 24.marts, 09:59

Tagad vajadzētu būt īstajam nosaukumam. "Kroklape" uzskatāms par sinonīmu, kas lietots dažās publikācijās. Tas atspoguļo plaši izplatītu morfoloģisko pazīmi, kas vērojama arī citām Drepanocladus ģints sūnām, no kuras nodalīta Sanionia. Sūnas nosaukums dots par godu prūšu botāniķim Karlam Sanio, kurš bijis docents Kēnigsbergas universitātē 19.gs. otrajā pusē.


adata 24.marts, 08:44

Nu, jā. Mežirbei, cik saprotu, vajadzīgs pamatīgs meža masīvs, te tik tādas strēmeles. Lai gan biotops atbilstu- koku dažādība, brikšņi, smiltis pieejamas un strauts. Un tā neies baroties pļavā.


IlzeP 24.marts, 08:12

Pēc apraksta liekas, ka redzēta laukirbe.


adata 24.marts, 08:06

Va pēc mēsliem var atšķirt?


adata 24.marts, 08:04

Nu es tagad apjuku! Varbūt man tomēr ir laukirbe ne mežirbe? Tās ir tik līdzīgas pēc uzvedības, biotopa (abas var būt mežmalā, kas robežojas ar pļavu). Arī mēsli līdzīgi. Tā peļķe pļavā atrodas kādus 60 soļus no mežmalas, no mana skatu punkta 170 soļus. Vienīgi palika prātātā žiglais pārskrējiens, izslienoties apkārtnes vērošana un gaiša (pelēka) krūtiņa. Pārāk tālu lai redzētu "pakavu". Vai mežirbei no attāluma būtu gaiša priekšpuse?


Ziemelmeita 24.marts, 07:32

Paldies,Uldi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:29

Jā, sarkanblakts interesantu fonu atradusi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:27

Paldies,Vija.


Ziemelmeita 24.marts, 07:26

Paldies,Julita.


IlzeP 24.marts, 07:16

Jau gribēju jautāt, vai latviskajā nosaukumā nav kļūda, kamēr sapratu, ka jālasa nevis sīkas-knābīte, bet sīk-as-knābīte... Ļoti sarežģīts nosaukums.


IlzeP 24.marts, 07:13

Man iesniegtajā sarakstā kroklape ir tikai kā sinonīms. Bet latviskos nosaukumus mēs jebkurā brīdī varam/varēsim mainīt.


marsancija 23.marts, 23:45

Paldies, Uldi!


marsancija 23.marts, 23:42

Pēc biotopa grūti spriest- laukirbe vai mežirbe. Vairāk gan sliecos uz mežirbi, jo apkārtnē vien nelielas pļaviņas un izcirtumi. Pārsvarā meži un krūmāji.


Igors 23.marts, 23:20

Peļu klijāns gaiša variācija


dziedava 23.marts, 23:10

Pēc kā var pateikt, ka tā nav kādas parastākas sugas nepieaudzis eksemplārs?


pustumsa 23.marts, 22:37

Paldies. Aplikācijā neatradu.


Lemmus 23.marts, 22:28

Oho! Apsveicu! Brīnos,kā šo sugu var pamanīt un noteikt,izskatās izteikti neizteiksmīga. :))


CerambyX 23.marts, 22:16

Manuprāt, tomēr bērzu


ekologs 23.marts, 22:16

Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis) :)


nekovārnis 23.marts, 22:11

Paldies, Uģi! :)


VijaS 23.marts, 22:09

Bildē zilā vizbulīte.


dziedava 23.marts, 22:05

Nez kāpēc šai ģintij nebija īstais latviskais nosaukums, nomainīju. Ceru, ka Ornitho būs kroklapes, kā būtu jābūt.


nekovārnis 23.marts, 21:42

Tā baigi nepētīju, bet cik redzēju tik tādas apaļas/spīdīgas.


pustumsa 23.marts, 21:35

Paldies! Nepaspēju vēl noteicējā atrast. Nebiju tādu vēl manījusi.


dziedava 23.marts, 21:22

Oho, izskatās kā jaunas, t.i. šogadējās, kaut vajadzētu būt rudens sugai. Neviena saplaisājusi, ar birstošu sporu masu nebija?


Osis 23.marts, 20:52

Paldies Uģi!!!


Osis 23.marts, 20:51

Paldies Uģi!!


Irbe 23.marts, 18:02

Melnais mežastrazds M


Kiwi 23.marts, 16:16

Paldies par sugu noteikšanu, Julita!


Kiwi 23.marts, 16:15

Paldies par statusa labojumu, Uldi! Man arī pēc caunas izskatījās, bet negribēju aiztikt, suns bija jāpievaktē, lai neaiztiek.


roosaluristaja 23.marts, 15:21

Izskatās pēc caunas


ekologs 23.marts, 15:09

Izlasīju komentāru un uzspiedu uz bildes, tad arī sapratu :) :) :)


CerambyX 23.marts, 14:55

Labs fons! :D


ekologs 23.marts, 13:27

Skrejvabole nē, Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


dziedava 23.marts, 12:39

Vai var būt Hypnum pallescens?


dziedava 23.marts, 12:33

Priekš pirmā mēģinājuma ļoti labi! :) Jā, nav vienkārši dabūt nost. Reizēm ir tik daudz, ka ar adatu pabaksta un paši viegli nobirst, pat ja neredz, kur jābaksta.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts