Aktīvie lietotāji: 217 Šodien ievadītie novērojumi: 329 Kopējais novērojumu skaits: 1267742
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Foreļjankas putnu gaitas
Pievienots 2022-01-12 08:20:11

Mans pirmais un tagad novārtā pamestais hobijs, - savu e-pasta adreses lietotājvārdu "Foreļjanka" skaidro Jānis Jansons: "Foreļu makšķerēšanā ilgu laiku biju iekšā viss, bet nu jau gadus padsmit to daru ārkārtīgi reti." Šādu pārmaiņu iemesli ir vairāki, bet galvenais laikam gan būs Jansona aizraušanās ar putniem, pareizāk sakot, ar putnu fotogrāfiju digitālās tehnoloģijas laikmetā. Viņa otrā hobija apskaužamie rezultāti apskatāmi gan paša putnubilžu lapā, gan lapā putni.lv, kur Jansons ir daža laba retuma vienīgais fiksētājs, gan dabasdati.lv, kur Jansona kontā ir 13417 novērojumi, no tiem 12043 putnu novērojumi, un kur viņš ir līderis novērojumu skaita ziņā Saldus novadā (5181 novērojumi, no tiem 4993 putnu novērojumi). Jansons pats sevi sauc par putnu fotogrāfu amatieri ar profesionālu pieeju. Viņš Latvijā ir vienīgais, kam izdevies kvalitatīvi nobildēt paipalu, viņš ir spējis vienā gadā pirmais ieraudzīt veselas trīs Latvijai jaunas putnu sugas. Iesācējiem putnu pazīšanā Jānis Jansons ir gatavs pacietīgi skaidrot atšķiršanas pazīmes, piebilzdams: "Man jau liekas, ja cilvēki sāk interesēties par dabu, viņi paši kļūst labāki."


Jānis Jansons. Foto: Ginta Jansone

Kāpēc tagad vairs neesat aktīvs foreļu makšķernieks?

Tā lieta palika pārāk bezcerīga. Mēs, čaļi, cīnījāmies, pat paši pirkām un laidām upēs foreļu mazuļus, bet tad sākās mazo hesu ēra... Vēl jau turpinām mazuļu ielaišanu, bet tas ir kā bērt caurā maisā.

No makšķerniekiem forelisti ir vistuvāk dabai. Viena daļa veco copes biedru arī Dabasdatos apgrozās. Vēl viens apstāklis, kas samazināja manas foreļaktivitātes, bija putnu bildēšana – kad tā sākās, makšķerēšanai vairs nebija laika. Bet mērķi noķert divkilogramīgu foreli esmu izpildījis.

Tad jau arī Latvijas skaistāko putnu – zivju dzenīti – būsiet bieži redzējis.

Starp citu, cilvēks parastais, ieraudzījis zivju dzenīša foto, dažreiz brīnās: "Vai tāds putns vispār Latvijā dzīvo?" Zivju dzenītis tiešām ir skaists, ļoti fotogēnisks un ir arī pateicīgs fotomodelis – kad "izkož" viņa uzvedību un paradumus, nav grūti bildējams. Kurš tad vēl ar viņu var skaistumā sacensties? Tikai zaļā vārna un bišu dzenis. Lai gan skaistums ir gaumes lieta.

Tas gan. Manai draudzenei, piemēram, ļoti patīk vārnas. Kura kaislība jūsu dzīvē sākās ātrāk – makšķerēšana vai putni?

Reizē sākās. Mans tēvs bija kaislīgs makšķernieks, savukārt mamma ir…

Mamma jums ir slavena ornitologu aprindās – 2004. gadā Zigrīda Jansone, Cieceres internātpamatskolas dabas zinību skolotāja, tika ievēlēta par Latvijas Ornitoloģijas biedrības Goda biedri: par putniem nopietni interesējusies kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem, aktīvi iesaistījusies meža mikroliegumu izveidē vismaz 20 mežniecībās un devusi nozīmīgu ieguldījumu Sātiņu dīķu lieguma un Zvārdes dabas parka izveidošanā, vadījusi LOB Saldus reģionālo grupu, bijusi Latvijas ligzdojošo putnu atlantu koordinatore Saldus rajonā un regulāri rakstījusi par dabu vietējā laikraksta Saldus Zeme dabas lapā Dzērveņstīga

Uz Sātiņiem mamma joprojām brauc vismaz reizi sezonā. Dabas aizsardzība viņai bija dzīves mērķis, tāpēc arī daudz ir izdarīts, Kurzemē vai katrs otrais dabas liegums ir viņas taisīts.

Padomju laikos jau bija visatļautība attieksmē pret dabu, vietējie miliči varēja darīt visu ko, pillā braukt, šaut visu, kas ienāk prātā, pat gulbji tika šauti… To mana mamma nevarēja paciest. Putniem mamma nopietnāk pievērsās, kad Durbes pusē, kur ir manu vecvecāku mājas, atradām somzīlīšu ligzdas. Mamma sazinājās ar Ģenerāli – Juri Lipsbergu, sākās pētīšana, un mēs, puišeļi, gājām uz sacensībām, kurš vairāk ligzdu atradīs. Tur jau bija zinātniska pieeja – mātītes tika iekrāsotas, un tika noskaidrots, ka tikai mātītes baro bērnus, kamēr tēviņš jau būvē nākamo ligzdu un meklē nākamo pāri... Lipsbergs pirmais tajā laikā gredzenoja gulbjus ar kakla gredzeniem, tad mēs tos trenkājām pa dīķiem – Lipsbergs laivā, mēs gar malu bridām, cik varējām.

Tā pētīšana notika, kad man bija 8 līdz 12 gadi. Pusaudža gados beidzot dabūju pirmo bezinerces spoli, un tad arī sākās foreļcope līdz pat 40 gadu vecumam (tagad man ir 55 gadi) – foreles, alatas, laši, taimiņi.

Ķērāt visā Latvijā vai tikai Kurzemē?

Visur ķērām. Joprojām vismaz reizi gadā aizbraucam pie Armanda Rozes Alūksnes pusē, viņš foreles audzē. Paņemu veco copes čomu līdzi, viņš aiziet zivīs, es – putnos.

Mazie hesi taču nevarēja būt vienīgais iemesls, kas jūsu intereses noslieca par labu putniem?

Putniem mani vairāk pievērsa digitālā foto ēras sākums, kad parādījās pirmās digitālās spoguļkameras. Līdz tam mani fotoprocess pārāk neaizrāva, un krievu laikos jau arī normālas diapozitīvu filmiņas nevarēja dabūt. Digitālajā ērā viss kļuva daudz vienkāršāk – daudz nedomājot, nospied un, ja nepatīk, dzēs ārā! Putnu bildēšanā tas ir milzīgs pluss. Ja tu nopietni ej uz kādu retumu, vari bliezt, neskaitot kadrus.


Mazais ormanītis Zapornia parva. Foto: Jānis Jansons

Mans bildēšanas kompanjons visus padsmit gadus, kopš bildēju, ir Ainars Mankus. Mēs tai lietai piegājām ļoti nopietni. No Jāņa Ķuzes dabūjām zināt, ka ir uztaisāms peldošs slēpnis "gulbis", un nu mums katram tāds ir. Iebridām ar to slēpni vispirms Sātiņu dīķos. Ja tev ir slēpnis "gulbis", tu tur smukā dienā vari sabildēt visas pīles!


Slēpnis "Gulbis". Foto: Ainars Mankus

Kā pīles uz "gulbi" reaģē?

Neliekas ne zinis. Viņām tas ir gulbis. Nu, ja tu pavisam tuvu piebrauc, tad vairās, bet ar teleobjektīvu jau portretu pa visu ekrānu var dabūt arī, pavisam klāt nepiebraucot.


Tundras sējas zosis Anser fabalis rossicus. Foto: Jānis Jansons (no "Gulbja")

Kur tādā "gulbī" ir fotogrāfs? Ūdenī?

Ķuzem bija hidrotērps un balts maiss ar iespraustu slotaskātu. Viņš tajā hidrotērpā peldēja un drausmīgi nosala. Mums ir makšķernieku brienambikses, putuplasta gabalā ir caurums, tajā tu iekāp, cik vien dziļi vari, un pāri uzliec gulbim līdzīgu veidojumu.

Kā uz to reaģē citi gulbji?

Brūk virsū! Pirmajā reizē pamatīgi pārbijos – biju dīķī, un paugurnieks nāca virsū. Es jau sarāvos un domāju – bliezīs. Bet dažus metrus no manis tas gulbis sabremzēja, sapratis, ka neko nevar izdarīt tādam gulbim, kas ir sešreiz lielāks par viņu. Vispār gulbju tēviņš dīķī ir terorists, pīlēni, zoslēni, ūdensvistiņu cāļi viņam ir barības konkurenti, un viņš tos visus tramda un mušī nost. Bet, tā kā mūsu "gulbis" nepārvietojas agresīvi, pīles un citi ūdensputni nemūk un ir sabildējami. Tā ir melnkakla dūkuris smuki uzbildēts, lielgalvis, kad tie tikko parādījās… Aiz Bauskas ir Beibežu ūdenskrātuve, kuru Agris Celmiņš sauc par Situnmūc ūdenskrātuvi (no krievu bei begi). Kad tur parādījās lielgalvis, mēs ar Ainaru uz turieni aiztesāmies. Tur mūs sagaidīja viens ziemeļu gulbis, kurš izrādīja sašutumu par diviem tādiem "paugurniekiem" – ziemeļu gulbji mēdz tiem mesties virsū, un ziemeļu gulbji agresijas ziņā ir sliktāki par paugurniekiem, jo ir neatlaidīgāki, nāk un nāk virsū. Manam "gulbim" tas ziemeļnieks pat ieblieza ar spārnu pa galvu, dzirdēju tikai būkšķi. Tāda jezga, protams, darīja tramīgu lielgalvi. Beidzās viss ar to, ka es izlīdu no sava "gulbja" līdz pusei ārā, gāju tam ziemeļu gulbim virsū, triecu viņu pret ūdeni, un tad viņš beidzot saprata, ka kaut kas nav riktīgi, pameta mūs, un mēs beidzot lielgalvi sabildējām.

Vārdu sakot, tikpat nopietni kā savulaik zivju ķeršanai piegāju arī putnu bildēšanai. Esmu taisījis visādus slēpņus. Pirmo maskēšanās tērpu pats sašuvu no raiba auduma. Darba vietā meta ārā mākslīgos augus, es tos visus savācu un nošuvu gar tērpu (starp citu, Dabasdatu profilbildē esmu nobildēts tajā vecajā tērpā). Vienā piedurknē iebāzts objektīvs, to tērpu kā maisu uzvelku sev virsū, atsevišķi cepure – sejas maska. Pēc tam parādījās tā sauktie jetiji, ko arī tagad var nopirkt – tāds kā vilnas kumšķis zaļi brūni dzeltenos toņos. Kad tāds ir, citu nemaz nevajag.

No kā putni baidās un no kā nebaidās?

Man liekas, ka ļoti daudzi putni baidās no cilvēka sejas. Esam Mērsragā bildēdami gulējuši uz sēres un pēkšņi pamanījuši, ka tieši priekšā pāris metrus no mums jūras zīriņš perē. Tā kā mēs bijām līduši rāpus, zīriņš mūs varbūt uzskatīja par roņiem, katrā ziņā uz mums viņš nereaģēja, kamēr, kad nāca sarkanā klija, panikā metās augšup tai virsū, tad atgriezās ligzdā, apčubināja olas – es viņam skaitījos nekaitīgs... Ja tu kaut kur nekustīgi nosēdies, tad būtībā vari sagaidīt jebko. Ar veco tērpu man reiz bija viens kuriozs. Bijām ar draugiem vienkārši tāpat aizbraukuši uz Irbes upi pacopēt un patusēt. Es uzvilku veco tērpu un devos mežā kādus putnus pabildēt. Gāju gar Irbi, brīžam kaut ko sastindzis vēroju. Irbē mūžīgi ir liela laivu satiksme. Jā, skatos, nāk viena laiva, bet meitene ir sastrīdējusies ar čali un, mugursomu plecos, dusmīga iet gar krastu, kamēr čalis laivā šai sauc: "Beidz, piedod, nāc atpakaļ!" Meitene jau pāris metrus no manis. Domāju, ja tagad teikšu viņai labdien, viņa vēl sabīsies, lēks laivā un varbūt pat kāju salauzīs... Tad nu tikai sastindzis ar acīm viņu pavadīju, viņa nogāja man garām metra attālumā, nepievērsusi nekādu uzmanību.

Tad jau ar tādu tērpu var ne tikai putnus, bet arī meitenes bildēt.

Pilnīgi noteikti. Sātiņos man ar veco tērpu bija tāds kuriozs: eju pa dambi un redzu – pretī zvirbuļvanags lido. Ir jau tik tuvu, ka es viņu nevaru lidojumā nobildēt. Apstājos, sastingstu. Man no tērpa rēgojas ārā monopods kameras atbalstam. Tas zvirbuļvanags nosēžas uz mana monopoda un skatās, kur ko varētu pamedīt! No manas sejas viņš ir pusmetra attālumā... Vītiņu pļavās man bija pārvietojams slēpnis – koka rāmis, tam piesietas niedres, vienā galā caurums. Palien apakšā, nogulies, fotoaparāts nomaskēts ar jetijveidīgo, putni uz tāda slēpņa droši sēžas. Jā, visvairāk putni un citi dzīvnieki acīmredzot baidās no cilvēka sejas, no acīm. Ja tu uz viņu paskaties, viņš to uztver kā draudu. Protams, arī straujas kustības putniem nepatīk.

Kā putni reaģē, ja fotogrāfs ir tuvu ligzdai?

Tagad bildēt ligzdas tuvumā skaitās neētiski. Savā laikā putnu bildētājiem nebija citas izejas, slavenais Viesturs Klimpiņš ļoti daudz ir bildējis pie ligzdām. Tagad drīzāk saprāta robežās var izmantot provocēšanu ar putnu balsīm, bet patiešām nedrīkst pārspīlēt.

Kāpēc jūs nestudējāt bioloģiju?

Pirms armijas stājos "mežos", bet netiku. Tajā laikā visus puišus, kas neiestājās augstskolā, rāva armijā. Uzzinājis, ka no Rīgas 3. tehniskās skolas kinomehāniķu kursa neņem armijā, fiksi iestājos tur un vēl gadu nobumbulēju, tad pavasarī tiku parauts. Bet par kinomehāniķi neesmu strādājis nevienu dienu. Pēdējos sešus gadus strādāju norvēģiem piederošā uzņēmumā, ražojam kuģu durvis, es tās pakoju.


Vistilbe Lymnocryptes minimus. Foto: Jānis Jansons

Kā iemācījāties pazīt putnus?

Ja cilvēku tas patiešām interesē, tad pāris gados var iemācīties ļoti daudz.

Jūsu atradumi liecina, ka bijāt iemācījies pazīt arī tādas sugas, kuras Latvijā ieraudzījāt pirmais.

Kaspars Funts teica, ka es esot velnam dvēseli pārdevis, kad viena gada laikā man izdevās konstatēt trīs Latvijai jaunas sugas! Tas bija 2012. gadā un sākās ar kluso ķauķi Iduna caligata. Igaunijā klusais ķauķis bija konstatēts jau labu laiku pirms tam. Armands Roze dzīvo apmēram 40 kilometru attālumā no tās vietas, kur tas Igaunijā konstatēts. Es, to zinot, dienas četras bradāju pa visiem pierobežas laukiem, un tumbiņā man nepārtraukti skanēja klusā ķauķa balss cerībā, ka īstais ķauķis atsauksies. Tā dziesmiņa man iesēdās galvā (muzikālā dzirde man ir, droši vien no tēva, mūzikas skolotāja, iedzimusi), bet pašu kluso ķauķi tā arī neatradu. Tad 2012. gada jūnija sākumā Ciemupē parādījās lielā stērste. Mums ar Ainaru to, protams, vajadzēja sabildēt. Aizbraucām – lielās stērstes nav. Pēkšņi sadzirdēju dziesmiņu… Sapratu, ka es to dziesmiņu zinu un ka tā nav no parastajām sugām. Tad man pieleca: klusais ķauķis! Tur dziedāja divi tēviņi, mēs uz cūceni atradām ligzdu, vēlāk Edmunds Račinskis atrada otru. Domāju, ka Latgales plašumos klusie ķauķi bija jau sen, tikai tos neviens nebija atradis.

Otra Latvijai jaunā suga, ko atradu 2012. gadā, bija ceru ormanītis Zapornia (Porzana) pusilla. Man jau sen bija nojausma, ka Latvijā tam jābūt, jo ceru ormanītis, tāpat kā gārņi, ir liels ceļotājs, Igaunijā, Somijā un Zviedrijā tas jau bija novērots, Ukrainā un Baltkrievijā jau iesniedzas ceru ormanīša izplatības areāls. Es atkal ar tumbiņu kaklā, spēlēdams ormanīšu balsis, staigāju gar Zvārdes bebrainēm, kuru tur ir vairāk par simtu. "Raļļus" citādāk, nekā ar provocēšanu, normāli nobildēt nemaz nevar, gaidīt, kad viņi tāpat vien parādīsies, ir velti, jo viņi rosās pa augāju. Varbūt tieši tāpēc "raļļi" ir mani mīļākie bildēšanas objekti.

Kad mēs bijām ceru ormanīti atraduši, "svētceļnieki" uz Zvārdi brauca bariem. Daži ornitologi uz tādiem ir dusmīgi, uzskata, ka katram pašam jāatrod savas sugas, bet es tur nesaskatu problēmu.

Trešā jaunā suga bija pilnīga cūcene. Aizbraucām ar Ainaru uz savu parasto maršrutu – Liepājas moli, Golodova dambis, Zirgu sala… Pie Dienvidu mola bildēju trulīšu kautiņus. Man fotoaparātam noklājās slēdzis – it kā darbojās, bet kadram priekšā lamela karājas. Nu, bet Ainaram fotoaparāts kārtībā, braucām uz Vītiņu pļavām. Ieraudzīju, ka gar Liepājas ezera krastu lido tārtiņš. Mana pirmā doma bija – dzeltenais tārtiņš droši vien. Uzšāvu vienu sēriju pa viņu, divas trešdaļas kadra taču redzamas. Mājās sāku pētīt – tārtiņam tumšas paduses… Aizsūtīju Mārim Jaunzemim. Viņš man raksta atpakaļ: "Tu, Jāni, atkal esi sataisījis ziepes," viens pats redzējis un viens pats sabildējis tundras tārtiņu Pluvialis fulva

Savu ceturto jauno sugu ieraudzīju nākamajā, 2013. gadā, kopā ar Kārli Milleru, kuram ir lapa www.latvijasputni.lv. Ar Ainaru aizbraucām uz Kolku, Kārlis bija izlicis tīklu gar grāvīti pie Ūšu pļavām, gedzenoja noķertos. Stāvējām, runājām, te tīklā atkal iekrita viens putniņš. Kārlis man: "Ej, izvelc!" Atbildēju, ka es ar šitiem neņemos. Kārlis: "Ej, ej, izvelc kārtējo sarkanrīklīti." Aizgāju, ieraudzīju to putnu… un sapratu, ka nezinu, kas tas par putnu, lai gan tajā laikā putnus jau pazinu ļoti labi. Saucu Kārlim: "Vai tas nav "fuskāts"?" (tumšais ķauķītis Phylloscopus fuscatus). Kārlis nesas klāt, acis kā bultas – izrādījās Švarca ķauķītis Phylloscopus schwarzi! Sabildējām to rokās, tad no veca tīkla uztaisījām voljeriņu, jo mums ar Ainaru nepatīk "roku bildes". Sākam ķauķīti bildēt, šis lēkā, te paskatās uz augšu un - špudūkš! – aizlido... Izrādās, mūsu voljera augšpusē bija ieraudzījis caurumu. Vēl mirkli pagrozījās bērza zarā un prom bija. Mana piektā jaunā suga bija Hjūma ķauķītis Phyllocsopus humei Liepājā, arī 2013. gadā. Gāju kādu gabaliņu aiz Ainara, starp mums izlidoja zeltgalvīši, un es pamanīju, ka viens tajā kompānijā nav zeltgalvītis! Bļāvu Ainaram: "Vai nu "inornāts" vai "hjūms"!" Zvanījām Kārlim Milleram, tas, droši vien pārkāpjot satiksmes noteikumus, pēc piecām minūtēm bija klāt no Liepājas, un sabildējām jauno sugu.

Lapā putni.lv ir daudzas jūsu fotogrāfijas, dažam retumam – tikai jūsu foto.

Mēs ar Ainaru sapazināmies ar Agri Celmiņu. Agris ir unikāls cilvēks, viņš jau padsmit gadus nedzīvo Latvijā, bet joprojām veido to lapu. Uzskatu, ka Latvijai putni.lv ir topa lapa, vari tajā ieiet kā Collins noteicējā un skatīties novērojumu vēsturi. Mums ar Ainaru bija tāds uzstādījums: kā tad tā – ir tik kolosāla lapa, bet tajā nav Latvijā bildētu putnu! Tad mēs sākām ļoti spiest uz to. Pat visparastākās sugas bildējām. Tagad Igors Deņisovs mūs jau ir diezgan krietni apdzinis, viņam tur ir pāri tūkstotim bilžu, Ainaram pie tūkstoša, man pāri astoņiem simtiem. Mums tā bija gan misijas apziņa, gan reklāma – tagad, ja kādam dabas parka stendam vajag bildes, pārsvarā meklē mūs ar Ainaru. Protams, maizi pelnīt ar to nevar, bet hobijiem jau naudas nekad nav žēl.

Kad sākāt sūtīt bildes Dabasdatos?

Mani 2008. gadā aicināja viens no Andriem, vai nu Dekants vai Klepers. Teica: tev, Jāni, ir foršas bildes, nāc, liec Dabasdatos iekšā, lai arī citi redz. Tā tas aizgāja. Dabasdati.lv arī, manuprāt, ir unikāls projekts. Putni.lv ir profesionālākas ievirzes, bet Dabasdati ir vienkāršajam cilvēkam: nobildē, ieliec, un, ja rodas interese, dari to regulārāk.

Sākums, protams, var būt visāds. Piemēram, tagad populāras ir vebkameras. Cilvēks parastais sāk tās vērot, un tad personificē vērojamos objektus, viņam tas zivjērglis kamerā jau ir gandrīz vai draugs, ģimenes loceklis. Pēkšņi viņš kamerā ierauga, ka atlido vistu vanags un apēd zivjērgļa cāli. Vērotājs dusmīgs: vistu vanags maita, nogalināt viņu! Tikai pamazām rodas izpratne, ka tā ir daba, ka vistu vanagi arī grib ēst un, ja zivjērglis nevar savu cāli nosargāt, tad pats vainīgs. Es vispār uzskatu, ka vistu vanagi, atskaitot Rīgas populāciju, ir stipri apdraudētāki par zivjērgli.

Kas vistu vanagus apdraud?

Tas, ka visu cērt nost. Es piedalījos Latvijas Dabas fonda projektā, piecus gadus meklējām mazo ērgļu ligzdas, esam atraduši piecsimt ligdas un uztaisījuši mikroliegumus, tātad drusku vēl paliks meži Latvijā. Mazais ērglis vēl adaptēsies, tas ir sācis būvēt ligzdas visādās štrunta vietās, mazās eglītēs, mazos pudurīšos, bet vistu vanags tāds nav, tam vajag lielus meža masīvus, vecus mežus. Es jau smejos, ka Rīgas vistu vanags nav Accipiter gentilis, tas ir Accipiter gentilis domesticus. Tas varbūt viņu glābs, bet ārpus Rīgas tādi pilsētas vistu vanagi neparādās.

Vai Latvijā interese par putniem aug?

Jā, to jau var redzēt tajos pašos Dabasdatos, tur ziņotāju par putniem ir simtos. Protams, neesam Somija vai Zviedrija, kur putnu vērotāji skaitāmi tūkstošos, bet kaut kas tomēr ir.

Kuras ir potenciāli visdrošāk sagaidāmās jaunās sugas Latvijai?

Piemēram, tatantilbīte Calidris subruficollis, tā novērota Igaunijā Korvas pļavās 16 kilometrus no Latvijas robežas. Lielacis jeb akmeņkuitala Burhinus oedicnemus varētu būt. Ļoti reāls ir garkāju klijāns Buteo rufinus, Lietuvā jau ir ap desmit novērojumu, rudais grānis Ardea purpurea, vēl vairākas citas sugas, olīvzaļā čipste Anthus hodgsoni galu galā! Nupat taču mums bija Latvijai unikāls novērojums, garknābja šņibītis Calidris tenuirostris, tas manā vecajā "Kolinsā" nav vispār, novērots tikai dažreiz Eiropā. Paldies Dievam, ka jaunais Smislovs Dabasdatos iesūtītajā fotogrāfijā bija kārtīgi iedziļinājies!

Savs sugu saraksts jums ir?

Gada beigās paskaitu. Trīssimtnieku klubiņā neesmu, man nav dažu parastu sugu, kuras ir faktiski neiespējami nobildēt, tāpēc tās man nav interesantas, piemēram, jūras sugas.

Jums ir izdevies nofotografēt arī tādu īpaši grūti bildējamu putnu kā paipala.

Jā, Užavas laukos, provocētu ar balss ierakstu, lai gan arī tā paipalas parasti nenāk ārā no zāles. Izplūcu no lauka malas veselu labības rindu trīs metru garumā, vienā galā noliku tumbiņu, kurā spēlē paipalas balss, otrā nogūlos pats. Fokusējos uz tālo galu, te ar sesto prātu sajutu, ka blakus kaut kas nokustas. Nozūmēju – jā, metra attālumā no manis stāv paipala un skatās uz mani! Drīz vien viņa iegāja atpakaļ labībā un vairs nerādījās.


Paipala Coturnix coturnix. Foto: Jānis Jansons

Teicāt, ka tagad gandrīz visu jūsu brīvo laiku paņem māju atjaunošana.

Bet putni ir visur! Jā, Gaviezē mums ir tāds "pensijas projekts", pamazām atjaunojam lauku mājas. Kredītus negribu ņemt, jo pirms šā darba esmu strādājis bankā, tāpēc zinu, kas ir kredīti. Tātad vairāk jādara pašam. Būvēju kaut ko ārā, te sarkanā klija nolido. Es fiksi ieskrienu mājā, paķeru aparātu, izskrienu sētā un bildēju. Vai arī vienkārši labi nobildēju pie barotavas mājas zvirbuli un lielo zīlīti, aizsūtu Agrim Celmiņam un saņemu atbildi: "Lieliski! Taisni bija laiks nomainīt šīm sugām titulbildi!"

Egīls Zirnis

2022-01-12

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Dryocopus martius - 2022-01-18 IevaLeite
Buteo buteo - 2022-01-18 Aigars
Buteo buteo - 2022-01-18 Aigars
Passer montanus - 2022-01-18 Aigars
Accipiter nisus - 2022-01-18 Aigars
Columba livia domestica - 2022-01-18 Aigars
Coloeus monedula - 2022-01-18 Aigars
Nezināms
@ sandis
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 18.janvāris, 13:52

O, skaisti! :) It kā nekāda ziema nebūtu!


ekologs 18.janvāris, 12:40

Adgrauzis (Anthrenus scrophulariae) :)


felsi 17.janvāris, 20:09

Pievienoju mikroskopiju, atkārtoti pārmērīju, nav lielākas par 8 mm. Var teikt izbrīnīts pārsteigums, ne vella nezinu saplacinātās kūlītes.:(


dziedava 17.janvāris, 20:05

Dzeltenais man arī piesaistīja uzmanību - nav ne jausmas! Varbūt sēne?!


Laimeslācis 17.janvāris, 19:13

Tiešām skaistas un viegli pamanāmas! :)) Kad šodien atvēru paraugu, bija palikuši tikai tukši kausiņi (bet varbūt jau tādus paņēmu - neievēroju). Knapi atradu apm. 15 sporas. Grupiņās bija tikai pa pāriem un vienā bija trīs sporiņas (pēdējā bildē) . Parīt varbūt paveiksies atrast kādu veselu galviņu. Un kas varētu būt tas dzeltenais caurumiņš pirmajā bildē, labajā pusē, augšā?... ķērpis?


Rxq 17.janvāris, 19:01

Barojās ar nokritušajiem āboliem, kas bija saglabājušies redzami, no pagājuša gada.


dziedava 17.janvāris, 18:52

Cik skaistas! :)) Drošai noteikšanai šīm bija svarīgi redzēt, ka sporas grupējas pa 4-20. Vai tas tika novērots?


visvaldis.s 17.janvāris, 18:40

Ierakstīju '' Lapsa'',taču neesmu pārliecināts, jo nedēļu agrāk bija atnācis šakāļu bariņš. Skaļi svilpoja vai smilkstēja vairākas minūtes.


dziedava 17.janvāris, 18:36

P.S. Vēl jau varētu piemikroskopēt, ko vajadzētu, sporas, piemēram, varbūt vēl kas, bet šobrīd nav skaidrs, vai tam ir jēga, vai tas palīdzētu tikt līdz sugai. Vai arī - kas tieši palīdzētu.


dziedava 17.janvāris, 18:26

Būtu labi saprast, vai te visi foto varētu būt viena suga, jo ir rozetveida (6.-9. foto) un garākas sūnas (no 10. foto visi pārējie). Un vēl sporogoni. Viss no viena paraudziņa. Pieņemu, ka no maniem foto vien līdz sugai (sugām) varētu arī netikt, vismaz man pēc atslēgas neizdevās, bet ja saprastu, vai tas viss varētu būt viens - jau būtu solis uz priekšu. :)


felsi 17.janvāris, 17:09

Kā parasts, tiek izmantots špikeris, kas saucas dziedava:)


dziedava 17.janvāris, 15:23

Super! Izaugumi pārliecinoši :). Pārējo šobrīd neskatos.


felsi 17.janvāris, 14:48

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 17.janvāris, 14:16

Par sugas noteikšanas pareizību neesmu droša. Īsti nekas nesanāk. P. laetum gandrīz sanāktu, ja nevajadzētu "Sausas lapas nav lejup noliektas". Bet internetā arī citas P.laetum izskatās tāpat noliektas lejup. Vai arī kas ar šo ir domāts? Vai arī kāda tad ir šī suga, ja tā no šiem foto ir nosakāma?


Durkts 17.janvāris, 13:20

jā, paldies!


Andritis 17.janvāris, 13:13

https://youtu.be/JTSpJuXEVkM


Irbe 17.janvāris, 12:03

1.foto mazais dzenis https://dabasdati.lv/site/img/pub/1/2/296/1393511364.pdf


IlzeP 17.janvāris, 11:38

Aivi, to jau katram novērojumam var nomainīt!


Durkts 17.janvāris, 11:10

ups, Novērojuma datums 16.01.2022. bet laiki pareizi. tāpat arī pārējiem maniem novērojumiem


IlzeP 17.janvāris, 08:20

Vai vajadzētu ieviest nenoteiktu bacīdiju (Bacidia sp.)?


IlzeP 17.janvāris, 08:19

Jā, cekulpīle.


Toms Čakars 16.janvāris, 23:05

Paldies! Likās, ka šis citādāks


Toms Čakars 16.janvāris, 23:04

Paldies!


Aleksejs 16.janvāris, 23:00

Varbūt cekulpīle?


felsi 16.janvāris, 22:55

Pievienoju mikroskopiju.


meža_meita 16.janvāris, 22:39

Ak dieniņ cik skaisti, kā dzijas dzīpariņi! :))))


Mareks Kilups 16.janvāris, 21:39

paldies, Marek!


Aidzinieks 16.janvāris, 20:19

Paldies Margarita!


VitaS 16.janvāris, 20:10

Jā, tagad skatoties, redzu vaiga baltumu, iepriekš izskatījās pēc galvas ar cekulu.


forelljjanka 16.janvāris, 20:06

Tā pati gaigala vien būs,tikai pagriezusi prom un noliekusi galvu,tā vairāk parādot balto kaklu,redzams arī baltais vaiga laukums labajā vaigā.


MJz 16.janvāris, 20:01

Laukirbes :)


Rekmanis 16.janvāris, 19:38

Paldies par informāciju! Varat izlabot sugu.


VijaS 16.janvāris, 19:38

Paldies, Julita!


dziedava 16.janvāris, 18:52

Diskusija: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/posts/3050031438590027/


marsancija 16.janvāris, 17:58

Manuprāt, par sniega dziļumu šogad dzīvnieki īpaši sūdzēties nevarētu. Nav tā dziļākā ziema ar sērsnām. Lauki un pļavas atkušņos tīri papliki kļuvuši. Ir bijušas dziļākas ziemas, bet stirnas nav taisījušas tādus uznācienus.


Irbe 16.janvāris, 17:54

Kajaks?


forelljjanka 16.janvāris, 17:50

Manuprāt to vairāk nosaka sniega dziļums,tas ir ,citas barības trūkums.


forelljjanka 16.janvāris, 17:49

Dzilnītis.;)


OKK 16.janvāris, 17:08

Pļavas ķirzaka


Ilze Ķuze 16.janvāris, 15:24

Domāju, ka nebūs, ziemeļu klimakociste sastopama uz egļu mirušās koksnes. Šādā stadijā sugu grūti noteikt.


marsancija 16.janvāris, 14:22

Paldies par izsmeļošo komentāru! Šajā gadījumā tā bija blīgzna, kas tik cītīgi apstrādāta. Pēc visa sanāk, ka it kā baltmugurdzeņa tēviņš, bet pašu putnu, diemžēl, nekur tuvumā nemanīju.


Rallus 16.janvāris, 10:15

Teicami, ka šis arī baltmugurdzeņa veikums.


Rallus 16.janvāris, 10:14

Ūdensmala, vītols, dziļāk koksnē meklēta barība (rūpīgi un daudz) - raksturīgi baltmugurdzenim. Te īss citāts no dzeņu aizsardzības plāna par barošanos (pēc Zviedrijas pētījumiem): "Baltmugurdzeņiem galvenās izmantotās koku sugas dažādos gada laikos atšķiras – ziemā vairāk barojas uz bērziem, kārkliem un baltalkšņiem, ligzdošanas sezonā uz apsēm un ozoliem. Vairumam koku sugu visvairāk izmanto stāvošus kokus ar vainagu, tikai bērzam un baltalksnim puse apmeklēto koku bija stumbeņi vai kritalas. Barojas arī dzīvos kokos, īpaši svarīgi ir paši lielākie lapu koki (Aulén 1988). Barošanās koku sugu un koku stāvokļa izvēlē ir atšķirības arī starp dzimumiem. Baltmugurdzeņu tēviņi Zviedrijā visās sezonās būtiski vairāk izmantoja vītolus, mātītes – bērzus. Tomēr ligzdošanas laikā tēviņi vēl vairāk par vītoliem izmanto apses. Visās sezonās mātītes būtiski biežāk barojas nokaltušos kokos un tēviņi dzīvos. Kopumā tēviņi barojās lielākos kokos un uz resnākiem stumbriem un zariem nekā mātītes, bet tas daļēji izriet no koku sugu un to stāvokļa izvēles (Aulén, Lundberg 1991). Aulén G. 1988. Ecology and distribution history of the White-backed Woodpecker Dendrocopos leucotos in Sweden. Swedish University of Agricultural Sciences, Department of Wildlife Ecology, Report 14. Uppsala, Sweden. Aulén G., Lundberg A. 1991. Sexual dimorphism and patterns of territory use by the White-backed Woodpecker Dendrocopos leucotos. – Ornis Scandinavica 22: 60-64


Mežirbe777 16.janvāris, 00:56

Paldies par ID , Ilze !


Ilze Ķuze 16.janvāris, 00:43

Dzeltenā īszobe, Steccherinum ochraceum


marsancija 16.janvāris, 00:41

Šoziem stirnas ļoti intensīvi ēd tūjas. Vai tiesa, ka tādā veidā viņas mēģina tikt galā ar kādiem parazītiem? Gadiem par tūjām neliekas zinis, bet tad "piecērp" visas sev ērtā augstumā. Nāk ciemata centā pie ēkām. Izskatās, ka vislabāk viņām garšo Smaragd šķirne :D Otrā bilde nav no konkrētā punkta, bet pie privātmājas ciema centrā un 3. pie bērnu dārza naktī.


Mežirbe777 15.janvāris, 22:18

Bacidia sp.


Mežirbe777 15.janvāris, 22:17

Pēc atslēgas šī ir Bacidia sp. https://www.nybg.org/bsci/lichens/ozarks/Bacidia.html


grieze 15.janvāris, 22:04

Edmund, es arī ieliku, ppulkstens bija 17:52 pie pirmš reizes :) vari apskatīt manu nov. ierakstu, Gunāru un Tevi arī pierakstīju


dziedava 15.janvāris, 20:50

Pēdējais foto, tik blīvi! Neparasti priekš T.dec. Nevar būt kkas kapitāli cits? Ārējais paskats parasti trihijisks?


VijaS 15.janvāris, 20:22

Plīšana neregulāra, un sporas arī tika atzītas par pietiekami tīklotām, lai teiktu, ka maldinošā trihija.


Irbe 15.janvāris, 20:08

Purva zīlīte


VitaS 15.janvāris, 20:07

Nav egļu krustknābis?


Edgars Smislovs 15.janvāris, 19:59

Janvārī liela daļa sudrabkaiju jau ir ar baltām galvām, šajā gadījumā vēl ir dažas tumšas spalvas uz galvas, acs gaiša, kaspijas vajadzētu būt lelākajā daļā gadījumu melna.


Irbe 15.janvāris, 19:48

Vidējais dzenis


Irbe 15.janvāris, 19:44

Mazā gaura M


Irbe 15.janvāris, 19:41

Gaigala M


Mežirbe777 15.janvāris, 19:37

Atgādināja Gloeoporus taxicola , bet šī uz mitras Salix kritalas.


Irbe 15.janvāris, 19:33

Jūras ērglis?


Irbe 15.janvāris, 19:25

Gaigala


meža_meita 15.janvāris, 19:10

Uz fiscijas kāda lihenofīlā sēne. Par cik tās LV ļoti maz pētītas, arī varētu būt kas jauns. Paraudziņš.


meža_meita 15.janvāris, 19:03

Šis interesants. Izskatās, ka kaut kas no Herpotrichiellaceae dzimtas un varētu būt jauns priekš LV (?) Tādā gadījumā vajadzīgs paraudziņš. Ērtības labad atstāšu te linku, kur var smelties idejas: https://wi.knaw.nl/images/ResearchGroups/Phytopathology/pdf/2016-Wood-Corynelia-Persoonia.pdf Cerams nenošāvu greizi.


VijaS 15.janvāris, 18:56

Paldies, Renāte!


Aleksejs 15.janvāris, 17:59

Tā nevar būt kaspijas?


IevaM 15.janvāris, 16:28

Statistikai :) Es esmu redzējusi vairākas dižraibo ligzdas priedēs


Arnis2 15.janvāris, 15:33

Pie Bolderājas karjera, kur pamatā priedes, vienā galā ir arī apses. Kādā vasarā atradu 4-5 ligzdas un neviena no tām nebija priedē. Visas apsē ļoti dažādos augstumos. Arī Mežaparkā, kurš te jau minēts un kurā aug galvenokārt priedes, dižraibie dzeņi masveidā parādās rudeņos, bet vasarā pazūd. Varbūt pa kādam ligzdo, bet man nav gadījies redzēt. Ja tā padomā, tad priedē man gadījies atrast tikai vienu ligzdu.


Valente 15.janvāris, 14:48

Video šeit: https://youtu.be/jQ049DW_ouQ


MoreOrLess 15.janvāris, 11:06

Paldies, Uģi, par naktstauriņu sugām un labojumiem!


IlzeP 15.janvāris, 09:07

Tas jau lielā mērā atkarīgs no koku sugu sastopamības katrā vietā.


dziedava 14.janvāris, 23:06

Smukas un dažādās stadijās! :)


meža_meita 14.janvāris, 22:30

Fantastiski! Bauda skatīties! Laikam man jāiekrāj naudiņa :D


dziedava 14.janvāris, 21:42

Ārstnieciskā mikroskopēšana :D


felsi 14.janvāris, 21:26

Es teikšu, ka mikroskopēt daudzas ir vērts, man nervu mierinošs pasākums ziemā, un kur vēl pozitīvās emocijas!


dziedava 14.janvāris, 21:21

:D Jā, Inguna, pēdējais foto ir tapis kā viens no pirmajiem pasākuma laikā. Un šīsdienas trihijai mikrofoto ir ņemti no video - tajā laikā nevarēju foto uztaisīt. Nāksies pārmikroskopēt, lai saprastu, ir elaterām asumi vai nav. Izklaides pasākumi ar nopietnu darbu tomēr nav apvienojami ;D. Vai nu teātris, vai darbs. :)


felsi 14.janvāris, 21:17

Paldies, kā saka Sandis, jauns manā listē!:)


dziedava 14.janvāris, 21:17

Katrā ziņā šīs ir vērts mikroskopēt, saprast tās atšķirības, nu tā lai pašam skaidrs. Laikam man kkas par tēmu arī bija ievākts. Nav slikta doma šīs kkad ne ļoti tālā nākotnē paskatīt. Daudz noteikti nav, varētu tikt galā.


dziedava 14.janvāris, 21:14

Spirāles ir nepārprotamas. Es tikai ceru, ka atšķirības esam sapratušas pareizi. Katram gadījumam atvēru sugas oriģinālo aprakstu :DDD https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Arcyria&por=gensi&numr=3049&tipo=Rtax&seepdf=si Lai vai kā, cipariņi atbilst precīzi :D (kas ir mērīts)


felsi 14.janvāris, 21:05

Vēsturiskā komatrihija, ar stāstu!:)


felsi 14.janvāris, 20:54

Biķernieku mežā arī priedē ligzda dzenim.


felsi 14.janvāris, 20:52

Pievienoju mikroskopiju, pārsteigums. Nu ko, laikam visām gļotsēnēm jāievāc paraudziņi, pēc makro sugu grūti noteikt:)


Ilze Ķuze 14.janvāris, 20:37

Julita, jā! :) Tavs variants gan ir daudz smalkāks, bet es sapratu, ka tālumā īpaši nebildēju. Galvenais visādus sīkumus piefiksēt.


dziedava 14.janvāris, 20:32

O, Ilze, prieks, ka jau ir rezultāts, t.i., aparāts nopirkts! :)


Ilze Ķuze 14.janvāris, 20:30

Ak, Renāte, paldies, ka pavaicāji! :D Man te iepriekš aizrādīja par foto kvalitāti. :D Meklēju info, konsultējos par fotoaparātiem arī ar Julitu. :) Decembra beigās tiku pie ūdens/triecienizturīga Olympus Tough TG-6, kuram ir arī tā saucamais "mikroskopa" režīms. Sanācis gan dabā iemēgināt tikai vienu reizi, bet vismaz pagaidām izskatās cerīgi.


Margarita W 14.janvāris, 20:28

Mežaparkā vismaz 2 vietās dižraibajiem bija ligzdas priedēs, nākamvasar pievērsīšu vairāk uzmanību.


Lemmus 14.janvāris, 19:23

Paldies,Renāte! :)


dziedava 14.janvāris, 18:51

Tie bumbuļi un ragi tiešām neparasti!


meža_meita 14.janvāris, 18:26

Skaistas bildes, ar ko šis bildēts?


Tasty_Y 14.janvāris, 18:09

Tā ir Fruticicola fruticum.


Matrus 14.janvāris, 16:40

Turpat apgredzenoju 13-02-2021.


IlzeP 14.janvāris, 16:23

LOB ligzdu kartiņu dati: pirmajā vietā no koku sugām kā ligzdošanas koks bijusi apse (42 gadījumi jeb 46%), tai sekoja priede (16 gadījumi jeb 17%).


Ekoskola Taurenitis 14.janvāris, 14:43

Paldies


forelljjanka 14.janvāris, 14:33

Kā nu kurā reģionā,nepārspīlējot,esmu atradis ļoti daudz dižraibā dobumu,līdz šim,NEVIENU priedē,90%-apsē,melnajai dzilnai jā,bet arī ap 50 %,pārējie,tāpat-apsē.Vidējam var būt ozolā,bet tikai satrupējušā daļā,trīspirkstu pārsvarā egle,retāk melnalksnis,pelēkā-apse,vītols,mazais alksnis,vītols.


Matrus 14.janvāris, 12:19

Paldies par gulbju kontrolēm, papildināju datu bāzi!


Matrus 14.janvāris, 12:19

Paldies par gulbju kontrolēm, papildināju datu bāzi!


Matrus 14.janvāris, 12:19

Paldies par gulbju kontrolēm, papildināju datu bāzi!


marsancija 13.janvāris, 23:56

Paldies Laimai! Nudien nezināju kā izskatās acainā raibeņa kāpuri.


Laimeslācis 13.janvāris, 23:23

Acainais raibenis


marsancija 13.janvāris, 22:43

Atradu 2005. gada rakstu NRA, kurā minēts, ka šajā ezerā zivis esot ļoti veselīgas, ko uz šo brīdi, laikam, nevarētu teikt, redzot šos parazītu kamolus zivju vēderos. Paralēli šiem arī citi tārpiņi, apmēram 1 mm resni un 30 mm gari, sarkani un ļoti kustīgi. Atgādināja mazas, ļoti tievas slieciņas. No noķertajām zivīm inficēti bija tikai pliči. Raudas tīras, bet varbūt tā vienkārši sagadījās.


felsi 13.janvāris, 20:51

Pievienoju mikroskopiju.


mazais_ezis 13.janvāris, 20:51

Priedē ligzda Melnajai dzilnai un Dižraibam dzenim ir parasta lieta. Pārējie dzeņi gan nav manīti. Ā nu vel Trīspirkstu dzenis priedē


ivars 13.janvāris, 20:43

Ielieciet pietuvinātu bildi un pagrieziet gaišāku, ko var izdarīt jebkurā standarta bilžu apskates programmā. Teiktu, ka dzeltenā stērste, varbūt zaļžubīte, bet nu..


forelljjanka 13.janvāris, 19:44

Dižraibais,interesanti,ka priedē!


pētniece 13.janvāris, 19:25

Paldies, Edgar. Jau biju sākusi noticēt, ka tiešām bikšainais.


edzhus 13.janvāris, 18:32

Paldies! ;)


felsi 13.janvāris, 17:25

Daļa uz sfagnu atliekām, sīkzriņiem un mizas, vienvārdsakot, uz purvaina grāvja drazas:)


Vabale 13.janvāris, 15:52

Aizdomīgi jau likās!?


dziedava 13.janvāris, 12:48

Būsi vēl vienas sugas pārstāvis Latvijā! :D Šitas eksemplārs auga uz sfagniem? Foto īsti neredz.


Edgars Smislovs 13.janvāris, 12:17

https://dabasdati.lv/lv/observation/6151afbe30eb9327d1ae3d63d31da913/


Edgars Smislovs 13.janvāris, 10:40

Nevar būt tā pati, no kādas saimniecības izbēgusi zoss, kas jau ziņota iepriekš?


dagnis 13.janvāris, 09:21

Tad man ir jāatvainojas ziņotājam, jo pavirši apskatīju, ka novērojums ir konstatēts vasarā, nevis 12.01.. Tad viss ir ticami.


Vīksna 13.janvāris, 03:36

Apsveicu !


asaris 12.janvāris, 23:36

Garkājods Nephrotoma sp


VijaS 12.janvāris, 22:56

Apsveicu! :)


VijaS 12.janvāris, 22:54

Pievienoju mikroskopiju. Augļķermeņi paraudziņā ir gan apaļīgāki, gan izstieptāki, un plīsuši arī visādi, bet nu sporas pilnīgi noteikti ir kārpainas. :)


Laimeslācis 12.janvāris, 22:46

Apsveicu !!! :))


dziedava 12.janvāris, 22:27

Par šo kkā īpašs prieks, pirmais šogad, sen nebijis un pirmajā nopietnajā paraudziņā, ko šogad skatīju. Un vēl vīram šodien dzd un suga pasaulē arī reta :))


felsi 12.janvāris, 22:21

Apsveicu, tikko izlasīju FB!


IevaM 12.janvāris, 21:56

Jāni ,paldies, ka paskaidroji! Jā, ligzdošanas sezonā labāk lietot atlanta pazīmes :)


felsi 12.janvāris, 21:10

Tāpēc jau teicu, ka mikroskopija švaka:)


dziedava 12.janvāris, 20:56

Ok, nebiju domājusi, ka izteikti tumšas var izskatīties caurspīdīgas :). Pēdējos foto cita lieta


felsi 12.janvāris, 20:39

Granulas ir tumšas, > par 2 mkm, tik pārgaismots, jo materiāls ļoti sakaltis, attīstījās mājas. Un 08.08. visas 3 kribrārijas vienā meža teritorijā uz 3 priedes kritalām.


felsi 12.janvāris, 20:26

https://www.binran.ru/files/journals/MiF/2010_44/MiF_2010_44_5_Leontyev.pdf, vajadzēja pasūdzēties, atjaunojās:)


felsi 12.janvāris, 20:25

Pievienoju mikroskopiju, man pašai patīk, jo ir fiksēti augļķermeņu krāsa! Līdz šim manis novērotās abas kūlītes gan saplacināto, gan sfagnu, raksturo ātra augļķermeņu pāriešana sporu stadijā, krāsainība stundās skaitāma:)


dziedava 12.janvāris, 20:15

Salīdzini ar iepriekš Tevis noteikto C.piriformis - granulām jābūt tumšām! Te ir gaišas, tāpēc šī suga atkrīt. Granulu izmērs droši noteikts? Cipariņus nevaru saskatīt, bet vai nav tā, ka ir arī mazākas 1mkm granulas? Noteikšanai pazīmju aprakstā man pietrūkst kopējais garums, diametrs, kājiņas attiecība pret galviņas diametru. Nekad nevajag paļauties uz - šī līdzīga iepriekšējai, tad jau būs tā pati! Man tā pati vaina. Vnm vajag no jauna katram vākumam pieiet ar 100% rūpību visās detaļās.


dziedava 12.janvāris, 20:04

Kurš tieši raksts? Pazaudēta adrese vai adresē vairs nav raksta?


felsi 12.janvāris, 20:00

Ļoti palīdzēja tas raksts, ko ieteici, tik tagad atkal kaut kur nozudis, nepaspēju izprintēt(:


meža_meita 12.janvāris, 19:46

Ilze P. Jā, paldies!


dziedava 12.janvāris, 18:34

Ļoti interesanti! Šokolādes vēlāk skatīšos, šobrīd iegrimu savā kribrārijā, pēc tam Tavas kribrārijas paskatīšu


felsi 12.janvāris, 18:19

Pievienoju mikroskopiju, ja uz aci dīvaina pušķainā, jāievāc, pārsteigums!


i_bo johansson 12.janvāris, 18:13

Paldies par komentāru


forelljjanka 12.janvāris, 17:52

Statuss-dzied ligzd.piem.biotopā(D),Latvijas ligzdojošo putnu atlanta kontekstā ir "stiprāks" un vērtīgāks par statusu -barojas,tāpēc Ieva nomainīja uz to.Statuss -barojas ir universāls jebkādām DDatu novērojumam,baroties var gan kāpurs,gan lācis,taču tas neder LLPA.Šobrīd Latvijā tiek vākti dati kārtējam LLPA,pupuķis ir pietiekami rets Latvijā,tāpēc vērtīgs novērojums,ar statusu-barojas,tas pazudīs un neparādīsies LLPA.


Aidzinieks 12.janvāris, 17:44

Paldies!


i_bo johansson 12.janvāris, 17:37

Paldies! Bet pupuķis arī barojās... Sākumā pa pļavu (mums tur ir BVZ biotōps), domāju, ka vilka ārā kādus tur kāpurus. Tad uzlaidās lielajā satrunējušajā baltalksnī un arī tur barojās. Viņš pa apkaimi bija manāms kādu nedēļu.


IevaM 12.janvāris, 17:20

Ieraksta sākumā pupuķis ir dzirdams, tālāk neklausījos


forelljjanka 12.janvāris, 17:20

Dagnis raksta ,ka sadzirdējis ierakstā putnu sugas,kas Latvijā ieraksta tapšanas laikā,it kā neesot sastopamas.Paklausījos,sadzirdēju nosauktos,tie ,pilnīgi noteikti,Latvijā ,2.jūnijā ir pillas malas!;)Aizdomas,ka Dagnis sapratis,ka ieraksts tapis šīgada janvārī.Pupuķis ,ja nemaldos,1 x Latvijā ir ziemojis.


i_bo johansson 12.janvāris, 17:07

J.J. Komentāru mazliet nesapratu, bet dātums 2. jūnijs ir simt punkt. Pārbaudīju vēl savādākā veidā, ja no telefōnā bijis nepareizs kalendārs vai kā savādāk.


forelljjanka 12.janvāris, 16:35

Nu nez,bezdelīga,brūnspārnu ķauķis,žubīte,neko citu nedzirdēju pupuķa fonā.;)


i_bo johansson 12.janvāris, 16:20

Nu it kā pareizs. Es tikko pārbaudīju ieraksta datumu telefōnā 2021. gada 2. jūnijs.


i_bo johansson 12.janvāris, 16:17

Paldies. Tiešām līdzīgs. Mani mulsināja tie baltie raibumi uz sāna


dagnis 12.janvāris, 16:02

Vai novērojuma datums ir pareizs? Šķiet, ka fonā dzirdamas putnu sugas, kas šim laikam LV nav sastopamas.


ivars 12.janvāris, 15:51

Zvirbuļvanags.


dziedava 12.janvāris, 11:34

Paskatījos Barbula convoluta - lapiņas esot līdz 1,5mm (manas tipiski ap 2mm un arī vairāk) un gaiši zaļums arī nav stiprā puse, dzīsla turklāt sarkanīga. Nezinu, vai tas būtiski, lai hipotēzi atmestu. Bet par vairķermenīšiem es biju noturējusi, jo zviedru noteicējā Syntrichia latifolia vairķermenīša attēls ir nu ļoti līdzīgs manām aļģēm, tikai pati suga nederēja.


dziedava 12.janvāris, 11:02

Būs man arī kādas trihijas tagad jāpaskatās. Tās man mikroskopēšanā tā nopietnāk bija pirmās, laikā, kad no 1000x baidījos (lai nesabojātu mikroskopu) un eļļas arī bija maz, tāpēc galvenais mērķis bija iemācīties atpazīt pēc 400x. Tagad saprotu, ka tā var daudz ko palaist garām un gļotsēnēm bez 1000x nav nopietni. Dzeltenās sporas ir sarežģītākas par brūnajām, jo ļoti gaišas. Lai labi dabūtu rakstiņu, visam jābūt vaļā, attiecīgi, viss ir šausmīgi gaišs un tad neko neredz! Uz 1000x tas ir vēl aktuālāk. Jāmēģina to sabalansēt ar citiem grozāmajiem kloķiem, lai attēls ir ar šauru fokusu, bet tumšāks.


VijaS 12.janvāris, 10:49

Pievienoju mikroskopiju. Samulsināja sporas - ļoti dažādi izmēri, un tīkliņu arī izrādījās vieglāk ieraudzīt 400x palielinājumā, 1000x palielinājumā ne pēc kā neizskatījās.


Ilze Ķuze 12.janvāris, 10:14

Izskatās pēc baltās slāņpiepes. Parasti uz ozolu celmiem, kritalām, diezgan reti sastopama.


IlzeP 12.janvāris, 08:49

Ja pareizi saprotu, bija domāta nenoteikta melanēlija?


meža_meita 11.janvāris, 23:40

Laikam vajadzētu ieviest Melanohalea ģinti


Ansis 11.janvāris, 22:40

Ir jau vēl interesantāki kandidāti, bet neredzot paraugu, tos vērtēt negribu. Didymodon gan nebūs, jo tai ir savādāks šūnu papilu izskats.


dziedava 11.janvāris, 22:27

Par aļģu kolonijām paldies! :) Par šādām neiedomājos. Tās nevar noteikt?


dziedava 11.janvāris, 22:25

Bārbulu vairākkārt skatījos, man nesanāca, jo lapas izmērs un vēl kādi lapas parametri man šķiet neatbilda, bet nu kad varēšu paskatīšu vēlreiz. Dikti jau sarkanas un saritinājušās. Par zaļajām dabā gan bija bārbulas hipotēze.


felsi 11.janvāris, 21:51

Pievienoju mazas šausmu bildītes!


felsi 11.janvāris, 21:49

Nebija.


Ansis 11.janvāris, 21:44

Bildēs nav vairķermenīši, bet gan zilaļģu kolonijas. Paskaties, vai nesanāk Barbula convoluta.


dziedava 11.janvāris, 21:16

Kausiņa apakšā nebija vai nebija iespējams saprast?


felsi 11.janvāris, 21:10

Ļoti pelējuma sēnes skarta, bet izdevās dažās ribas atrast!


IlzeP 11.janvāris, 19:51

No Dabas aizsardzības pārvaldes par šo pagaidām ir neoficiāla atbilde "Paldies, izskatīsim".


zane_ernstreite 11.janvāris, 19:23

Laikam jau tā būs, paldies! Jo sākotnēji vispār nodomāju, ka dzilnītis - mazs un visai kluss. Bet redzēju ļoti īsu brīdi un ļoti augstu zarā, un šajās vietās man ir gan vidējā, gan mazā dzeņa novērojumi


Irbe 11.janvāris, 19:05

Izskatās pēc mazā https://dabasdati.lv/site/img/pub/1/2/296/1393511364.pdf


Jānis Ķuze 11.janvāris, 18:12

Paldies par noteikšanu!


zane_ernstreite 11.janvāris, 16:13

Paldies!


forelljjanka 11.janvāris, 16:12

Jā.;)


dziedava 11.janvāris, 14:56

Priecāšos, ja palīdzēsiet. Sūna ar daudziem vairķermenīšiem, kurus neatrodu pēc izskata līdzīgu sugu aprakstos un foto. Nav rupju zobiņu lapas augšdaļā, kā vajadzētu Bryoerythrophyllum recurvirostrum, apakšdaļā pagarinātās šūnas arī nav caurspīdīgas. Turklāt Ignatovu rakstā par B. recurvirostrum teikts: "Asexual reproduction absent." No Didymodon pēc lapas formas un izmēriem vislabāk atbilst D. tophaceus, bet neatbilst biotops. Didymodon nicholsonii ir vienīgā suga, kurai izdevās atrast kaut cik līdzīga izskata vairķermenīšus: https://www.gbif.org/occurrence/1951190377 Tie ir arī pieminēti D.nicholsonii sugas aprakstā. Taču lapas mala esot raksturīga atlocīta, kas manā paraudziņā nebija izteikti (reizēm bija). Beigās nesanāca nekas :(.


dziedava 10.janvāris, 23:20

:)) Jā, ievēroju! :)


felsi 10.janvāris, 22:22

Un pat ailīti atradu! :)


dziedava 10.janvāris, 21:45

Kā man patīk, ka tagad ir noteikšanas pazīmes sarakstītas! :)


felsi 10.janvāris, 21:16

Pievienoju mikroskopiju.


Toms Čakars 10.janvāris, 21:11

Hmm, tā laikam būs, jā


Toms Čakars 10.janvāris, 21:04

Skaidrs, paldies! Tāpēc tas skats tik bēdīgs


Toms Čakars 10.janvāris, 20:41

Paldies!


dziedava 10.janvāris, 20:01

Mikroskopija izskatās skaista :). Varbūt tuvākās dienās rūpīgāk papētīšu, ja jau piespiedu kārtā tāpat gļotsēnēm būs jāpievēršas


felsi 10.janvāris, 19:39

Pievienoju mikroskopiju. Tā kā no plazmodija izauga mājas apstākļos, mikroskopija neizdevās tik laba kā gaidīju.


Ilze Ķuze 10.janvāris, 19:26

Zeltainā krokaine


Ilze Ķuze 10.janvāris, 19:20

Izskatās pēc vecas parastās sērpiepes (ja uz lapkoka kritalas). Var apskatīt, piemēram te: https://dabasdati.lv/lv/observation/1b63b016fa5823bf06f9e0100b2384bb/ vai te: https://dabasdati.lv/lv/observation/1a567e2a4b853afa89b516e2bc7433e8/


InaGrisle 10.janvāris, 17:53

Paldies! skaists spilventiņš!


Ilona_rasa 10.janvāris, 17:02

Laba kontrole!


Arnis2 10.janvāris, 12:21

Par gredzenu AEK2 jau ir atbilde no Vācijas. Gredzenots 21.02.2011 Ķīlē. Šī bija pirmā kontrole šim putnam.


VijaS 10.janvāris, 10:29

Julita, salikt blakus divu novērojumu elateras ir laba doma, tikai mana pagaidām vienīgā T. persimilis ir pie Tevis un Tevis arī noteikta. Bet es izpētīju Tavas no tā novērojuma FB liktās mikroskopijas bildes un Edvīna komentārus, un laikam sapratu, par kādiem izaugumiem iet runa. Vienīgais, ka ,lai viņus ieraudzītu, ir kārtīgi jāpalielina jau tā 1000x palielinājuma bilde, un jāsažmiedz acis. :) Bet tad, kad saskatīju, tad izrādījās, ka to sīko veidojumu ir diezgan daudz, jeb, kā Edvīns teica, "quite a few". Laikam jau bija diezgan naivi iedomāties, ka izaugumi uz elaterām vienmēr būs tik lieli kā spuraingreizajai trihijai.:) Kaut kad vēlāk ielikšu šo arī FB, bet domāju, ka rezultāts būs tāds pats. Tagad laikam nākamais solis būtu izpētīt visas sēdošās, cieši augošās trihijas, ko es ar diezgan vieglu roku esmu salikusi kā nelīdzenās trihijas - varbūt tur atrodas vēl kaut kas.


Wiesturs 10.janvāris, 04:31

Sveiki, ja ūdens iekšā nesasalst, tad pagrabs visticamāk ir pietiekami silts. Sikspārņiem vajag tuvu nullei, tikai neder zem nulles. Pagrabos parasti ir +3... +5, kas ir ideālā ziemošanas temperatūra. Ja pagrabam pamatīgi apsarmo griesti, tad ir varbūt vērts pie sienas pielikt kādas papildu spraugveida slēptuves, kaut vai piekarināt keramikas ķieģeli (to ar 3 lieliem caurumiem) tā, lai viens cauruma gals ir pret sienu, slēgts.


Vīksna 10.janvāris, 00:55

Paldies !


dziedava 09.janvāris, 23:56

Nekas te nav vienkārši, reku Peta FB arī ceļ brēku: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/posts/3047067595553078


VijaS 09.janvāris, 23:40

Pievienoju mikroskopiju. Izskatās, ka nebūs vienkārši sašķirot "trihijas parastās". Kātiņi 1,4-1,6mm gari, gandrīz tikpat, cik galviņas (līdz 1,9mm). Galviņas pamatnes paplašinās pakāpeniski, nav apaļas. Elateras samērā īsas, gludas, daudz brīvu galu, tie gari nosmailoti, elateru platums 5,7-6,4mkm. Elaterām 4-5 vijumi, cieši un līdzeni. Sporas 1000x palielinājumā 11,2-12,0mkm, ieskaitot 1,0-1,3mkm platu gredzenu. Sporas šķiet neregulāri kārpainas.


dziedava 09.janvāris, 23:35

Kāpēc Tu domā, ka šīs skaitās gludas? Vai Tev nav iespējams vienā attēlā dabūt kopā T.persimilis ar asumiem un šīs elateras? Lai var redzēt, ka ir būtiskas atšķirības. Jo kaut kādus sīkus izaugumus jau es redzu, bet tā kā šī suga man nav skaidra, tad es nezinu, vai tie ir pietiekami. Gribētos jau pajautāt Edvīnam, bet viņam šādi jautājumi nepatīk, jo kuro reizi nākas skaidrot, ka viņaprāt T.affinis, T.persimilis un T.favoginea ir viena suga. Pēc franču noteicēja konkrēto piemēru sporu zīmējumiem T.persimilis gredzens ir saraustīts, gabalains, bet T.affinis - vienlaidus, līdzenu malu. Bet nezinu, cik tā ir sagadīšanās, cik sugas pazīme. Tāpēc bez papildus info es šo sugu neņemtos apstiprināt. Vai nu mēģināt salikt kopā dažādās elateras, lai redzētu, ka tiešām atšķiras, vai jautāt Edvīnam vai kāda cita viedokli FB.


felsi 09.janvāris, 22:57

Pievienoju mikroskopiju.


VijaS 09.janvāris, 22:55

Pievienoju mikroskopiju. Augļķermeņi 0,6-0,8mm diametrā, cieši kopā, bet nevaru spriest par augstumu. Sporu mākonis saplūdis kopā, spurains, dzeltenbrūns (iepriekšējai noteiktajai T. persimilis bija košāk dzeltens). Kausiņi neregulāri, cieši kopā, liekas padziļi. Elateras nezarotas, daudz brīvo galu, gali īsi nosmailoti, platums 4,7-5,2mkm. Vijumi cieši, līdzeni satīti, un pilnīgi gludi (kas arī neatbilst T. persimilis). Sporas 1000x palielinājumā 10,8-11,7mkm plus 1,4-1,7mkm plats, neregulārs, saraustīts gredzens. Sporu ornamentācija ļoti fragmentāra, to pat grūti nosaukt par tīklojumu. Gredzens nav tik liels, kā vajadzētu T. favoginea, un neizskatās arī, ka augļķermeņi būtu vertikāli izstiepti. Vadoties pēc FB špikera, paliek pāri T. affinis...


Vīksna 09.janvāris, 22:51

Balodeņu pūcīte.


felsi 09.janvāris, 22:49

Uz apses, egļu mitrs mežs, strēlnieku cīņas vietas pie Mangaļiem. 1 km tālāk atradu tur arī pirmo oligonēmu.


VijaS 09.janvāris, 21:59

Pievienoju mikroskopiju. Ar šo sugu būšu trāpījusi, vadoties pēc koši dzeltenās krāsas un cieši kopā augošajiem augļķermeņiem. Augļķermeņi nelieli, apaļīgie 0,47-0,6mm, iegarenie līdz 0,95x0,66mm. Par vertikālo izmēru grūti spriest - vai dažas bumbiņas ir augstākas par citām, vai vienkārši apakšā substrāts ir nelīdzens. Sporu mākonis tumši dzeltens. Elateras koši dzeltenas, ar ļoti īsi nosmailotiem galiem, un 5,4-6,0mkm platas. Vijumi 4-5 (iespējams :) ), cieši. Sporas 1000x palielinājumā ar tīkliņu, 8,9-9,8mkm.


forelljjanka 09.janvāris, 21:31

Pelēkā.


dziedava 09.janvāris, 20:04

Tās nav sēnes ar mazām cepurītēm galos?


dziedava 09.janvāris, 20:02

Uzraksti, uz kā auga, kāds biotops - pieredzes uzkrāšanai :)


dziedava 09.janvāris, 20:01

Forši esi atspērusies! Super! :)) Es vēl šito neesmu atradusi.


Martins 09.janvāris, 19:20

Es teiktu, ka tas ir "priekšlaicīgs" jaunais dzīvnieks Ķīnas cimdiņkrabim. Nezinu kā to iztulkot, bet varbūt no raksta var saprast vairāk: https://www.researchgate.net/publication/226624478_Advances_in_precocity_research_of_the_Chinese_mitten_crab_Eriocheir_sinensis


Martins 09.janvāris, 19:10

Šis tomēr būs cimdiņkrabis. Ja salīdzina tos izaugumus uz sāniem no acīm, tad "cimdiņam" to ir mazāk nekā Carcinus maenas.


felsi 09.janvāris, 18:51

Pievienoju mikroskopiju, labs pārsteigums! Augustā trihijas tomēr nemēdz būt:)


Laimeslācis 09.janvāris, 18:19

Paldies, Ansi!


IlzeP 09.janvāris, 17:40

Ansis apskatījās, tātad vari uzskatīt par apstiprinātu :)


IlzeP 09.janvāris, 17:37

Ansis apskatījās. Cik saprotu, klusēšana - piekrišana.


Ansis 09.janvāris, 10:19

Varētu būt :) Sarkanajā grāmatā (R.Cinovskis, 2003) rakstīts, ka Talsos kuršu pilskalnā zināma kopš 1922.g.


Vīksna 08.janvāris, 22:12

Paldies !


IlzeP 08.janvāris, 21:09

Vai ir cerības uz foto?


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2022
© dabasdati.lv
Saglabāts