Dabasdati.lv ziņojumu apkopojums: 2022. gada jūlijs-septembris
Dabasdatos aizvadīts ļoti interesants gada ceturksnis. Vienā īsā apkopojumā varu sniegt tikai pavisam nelielu ieskatu no visas tās bagātības, kas portālā saziņota laikā no jūlija līdz septembrim.
Pateicoties Dabasdatu ziņotājiem, Latvijas kukaiņu faunas sarakstam pagājušajā ceturksnī nākušas klāt, visticamāk, pat 12 sugas.
Divas no tām ir vaboles, abas Uģa Piterāna atrastas: potenciāli jauna suga Latvijai – platsmeceris Phaeochrotes pudens, kuras divus pārstāvjus Uģis nokratīja no svaigi nolūzuša ozola zara izcirtumā Raņķu pagastā 1. jūlijā, un praulvabole Hymenorus doublieri, kuru Uģis uz priedes kritalas atrada tumsā ar lukturīti 21. jūlijā dabas parkā "Piejūra" pie Garezeriem.
Platsmeceris Phaeochrotes pudens. Foto: Uģis Piterāns
Attiecībā uz vabolēm jāpiemin, ka ļoti sekmīgi turpinājās koksngraužu ziņošanas akcija, pie tam šogad salīdzinoši bieži novērotas retas koksngraužu sugas – dižkoksngrauži: priežu dižkoksngrauzis Prionus coriarius (ziņoti 6 novērojumi), skujkoku dižkoksngrauzis Tragosoma depsarium (4 novērojumi) un lielais dižkoksngrauzis Ergates faber (2 novērojumi). Savukārt ļoti bieži sastopama suga – skujkoku sarkanais koksngrauzis Stictoleptura rubra – ar 217 novērojumiem pārliecinoši ieņem pirmo vietu starp visu sugu ziņojumiem ceturksnī, izņemot putnus, tālu atpaliekot no nākamās visvairāk novērotās sugas – lielā nātru raibeņa Vanessa atalanta (168 ziņojumi) (infografika pārskata beigās).
Četras no jaunajām kukaiņu sugām ir naktstauriņi, turklāt trīs no tām atradis jaunais dabas pētnieks Tomass Ķerus. Tās visas konstatētas Ziepniekkalnā Rīgā:
1) tīklkode Argyresthia thuiella, 3 īpatņi nokratīti no tūjas 6. jūlijā. Sugu vispirms noteica pats novērojuma autors, apstiprināja Nikolajs Savenkovs. Uģis Piterāns komentē: "Teorētiski nākotnē bija perspektīva un sagaidāma suga, jo Rietumeiropā it kā izplatoties (suga vispār oriģināli nāk no Ziemeļamerikas, bet Eiropā savulaik ir nejauši introducēta/ievesta ar augiem), bet tas, ka jau šobrīd atrasta pie mums, ir laikam neliels (vai liels) pārsteigums, jo tuvākajās kaimiņvalstīs, ja es pareizi saprotu, vēl nav konstatēta!"
Tīklkode Argyresthia thuiella. Foto: Tomass Ķerus
2) gartaustkode Coleotechnites piceaella 8. jūlijā. Ziemeļamerikas suga, dzīvo uz Picea pungens, noteica N. Savenkovs;
3) tauriņš Oegoconia deauratella 16. jūlijā. Noteica N. Savenkovs. Šī ir arī jauna tauriņu dzimta Latvijā! "Šī gan arī no sagaidāmo sugu saraksta, jo Lietuvā nupat kā esot kļuvusi vietām regulāri sastopama un ir konstatēta arī citās apkārtnes reģiona valstīs (Zviedrija, Somija vismaz), bet nu pirmais atradums ir pirmais atradums!", komentē Uģis Piterāns.
To, ka pēc retumiem dažkārt nekur tālu nav jādodas – tie atnāk paši, apliecina arī ceturtās jaunās tauriņu sugas Latvijai konstatēšana – tas ir zāļsvilnis Scirpophaga praelata, kas 12. jūlijā atlidoja pie Sanda Laimes uz viņa 4. stāva terasi Cēsīs.
Ar to jaunumi kukaiņu faunā nebeidzas. Dana Krasnopoļska 6. jūlijā Tosmares ezera krastā nofotografēja plato sarkanspāri Crocothemis erythraea. Novērojumu ieziņoja Mārtiņš Kalniņš komentējot: "Prognozēta suga, jo 2008. gadā konstatēta Kaļiņingradas apgabalā, 2014. gadā – Lietuvā, Klaipēdas apkārtnē. Eiropas mērogā populācija ir augoša un izplešas Z virzienā. Tā kā šai sugai nav raksturīga klejošana vai tālas migrācijas, domājams, ka sugai ir jābūt ne tikai Tosmares ezerā.".
Savukārt Uģis Piterāns, ar gaismu pievilinot kukaiņus Olaines pagastā 18./19. augustā, konstatēja jaunu maksteņu sugu mūsu valstij Parasetodes respersellus (noteica Juha Salokannel).
Makstene Parasetodes respersellus. Foto: Uģis Piterāns
Un kā tad nu bez jaunām blakšu sugām?! Tādas šajā ceturksnī bija trīs.
Laima Birziņa mazdārziņā pie Ādažiem kaķumētras ziedos 14. augustā nofotografēja zemesblakti Heterogaster cathariae, savukārt Uģis Piterāns atrada divas Latvijai jaunas mīkstblakšu sugas, izcirtumā Rudbāržu pagastā 14. jūlijā nokratot no slotzariem 15-20 mīkstblaktis Orthotylus concolor un 14./15. augustā Olaines pagastā pievilinot uz gaismu mīkstblakti Phytocoris nowickyi. Tomēr pēdējās sugas pirmatklājējas gods pienākas Valdai Ērmanei, kas to novēroja apmēram dienu iepriekš – 13. augustā Svitenes pagastā, tikai tā vēl līdz Uģa novērojumam nebija noteikta.
Zemesblakts Heterogaster cathariae. Foto: Laima Birziņa
Mīkstblakts Orthotylus concolor. Foto: Uģis Piterāns
Jauna suga pieskaitāma arī mūsu valsts gliemju sarakstam. Georgijs Gorjanovs 3. jūlijā Buļļusalā atrada gliemeni Rangia cuneata – sugu, kuras izcelsme ir Karību reģions. Šī suga jau ir konstatēta Lietuvā un Igaunijā, taču Latvijas gliemju sarakstā vēl nav iekļauta, lai gan ziņas par iespējamiem novērojumiem jau ir bijušas.
Gliemene Rangia cuneata. Foto: Georgijs Gorjanovs
Interesanti atradumi bija arī augu vidū, tajā skaitā, iespējams, divas Latvijai jaunas sugas. Tās ir jau iepriekšējā ceturksnī Lilitas Svirževskas atrastas – maijā Lāčupes stacijas tuvumā konstatētais skaujlapu naudulis Thlaspi perfoliatum un Iļģuciemā 1. jūnijā konstatētā potenciāli jauna retēju suga – retējs Potentilla verna.
Skaujlapu naudulis Thlaspi perfoliatum. Foto: Lilita Svirževska
Vēl pieminama jauna un ļoti bagātīga ļoti retās bezlapu epipogijas Epipogium aphyllum atradne, kuru konstatēja Valdis Lukjanovs Īles pagastā 2. augustā (pirmais novērojums Kurzemē, Zemgalē), kā arī Jantas Mežas rudzu laukos Alsungas apkārtnē 10. jūlijā atrastais parastais jeb lauka kokalis Agrostemma githago, kas ir tipiska lauksaimniecības nezāle, kuru apdraud herbicīdu lietojums lauksaimniecībā un kas Latvijā kļuvusi ļoti reta un pat izzūdoša.
Bezlapu epipogija Epipogium aphyllum. Foto: Valdis Lukjanovs
Pateicoties Renātei Kaupužai un Julitai Klušai, ceturksnī atklātas arī divas Latvijai jaunas ķērpju sugas – ķērpis Placynthiella oligotropha, kuru Julita konstatēja 24. augustā Tārgales pagastā (noteica mikroskopējot) un neilgi pēc tam (31. augustā) atrada arī Renāte Litenes pagastā (pēc attēla noteica J. Motiejūnaitė), un ramalīna Ramalina europaea, kuru Renāte konstatēja Malnavā 4. septembrī. Renāte komentēja, ka šī ir nesen aprakstīta jauna suga zinātnei, kas izdalīta no R. pollinaria s.lat. sugu grupas, sugu pēc parauga noteica J. Motiejūnaitė.
Ramalīna Ramalina europaea. Foto: Renāte Kaupuža
Julita Kluša ir atradēja arī divām Latvijai jaunām sēņu sugām. Tās ir piepe Buglossoporus pulvinus (atrasta 17. jūlijā Rindas apkārtnē uz ļoti resna dižozola atliekām), kas ir liels retums visā Eiropā (sugu noteica Ivars Leimanis), un melnā kiršteinija Kirschsteiniothelia atra (atrasta 3. augstā Krimulda pagastā).
Piepe Buglossoporus pulvinus. Foto: Julita Kluša
Turklāt Julita ir atradēja un/vai sugas noteicēja visām 6 šajā ceturksnī Latvijas sugu sarakstam klāt nākušajām gļotsēņu sugām(!):
1) virsgala šokolādes gļotsēne Stemonitis flavogenita, atrada Renāte Kaupuža Viļakas apkārtnē uz egles sausokņa jau februārī, šajā ceturksnī noteica Julita;
Virsgala šokolādes gļotsēne Stemonitis flavogenita. Foto: Renāte Kaupuža
2) zeltainā krāterīte Craterium aureum, Julita atrada 3. augustā uz nobirām uz egles kritalas jauktā mežā Krimuldas pagastā;
Zeltainā krāterīte Craterium aureum. Foto: Julita Kluša
3) konglomerāta fizāra Physarum conglomeratum, Julita atrada 10. augustā Ķemeru apkārtnē, iespējams, ka jauna suga ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā;
4) čupačupa fizāra Physarum penetrale, Julita atrada 18. augustā Ķemeru apkārtnē;
5) spradzeņu kribrārija Cribraria pertenuis, Julita atrada 24. augustā Popes apkārtnē, pasaulē šī suga noteikta tikai pāris valstīs;
6) platā aveņgļotsēne Tubifera magna, Julita atrada 15. jūlijā Kazdangas apkārtnē, suga salīdzinoši nesen izdalīta, pasaulē noteikta tikai dažās valstīs.
Spradzeņu kribrārija Cribraria pertenuis. Foto: Julita Kluša
Julita arī pirmo reizi mikroskopiski pierādīja izplūdušās didermas Diderma effusum sastopamību Latvijā (noteiktā gļotsēne atrasta Krimuldas pagastā uz ozollapas nobirās jauktā mežā 3. augustā).
Atšķirībā no iepriekšējā ceturkšņa, jaunas sugas Latvijas putnu sarakstam nav nākušas klāt (tas, protams, nenotiek tik bieži).
Interesantu novērojumu bijis daudz, piemēram, 10. augustā Žocenē novērotā garastes klijkaija Stercorarius longicaudus (V. un E. Smislovi, R. Matrozis, A. Borzenko), 27. augustā pie Akmensraga novērotā melngalvas kaija Larus melanocephalus (E. Smislovs), 28. augustā Užavas laukos novērotie pieci Morinella tārtiņi Eudromias morinellus (E. un V. Smislovi) un 24. septembrī Tomes pagastā pie Daugavas novērotās 40 sarkanrīkles čipstes Anthus cervinus (A. Kuročkins).
Morinella tārtiņš Eudromias morinellus. Foto: Edgars Smislovs
Vēlos izcelt arī Randu pļavās Edgara Smislova un Andra Zariņa 7. augustā novērotos 6 garstilbjus Himantopus himantopus (3 pieaugušos un 3 jaunos putnus). Tas ir piektais šīs sugas novērojums Latvijā un līdz šim lielākajā skaitā (www.putni.lv). Starp citu, šogad Igaunijā pierādīta garstilbja ligzdošana.
Garstilbji Himantopus himantopus. Foto: Edgars Smislovs
Retas sugas šoruden konstatētas arī starp gredzenošanai noķertajiem putniem. Viens no tiem ir Papē 25. septembrī noķertais Švarca ķauķītis Phylloscopus schwarzi (Māris Jaunzemis u.c.), kam šis ir tikai otrais novērojums Latvijā (arī pirmais Švarca ķauķītis bijis noķerts gredzenošanai – 2013. gada septembrī Kolkā; www.putni.lv). Savukārt Elvijs Kantāns Litenes apkārtnē 19. septembrī gredzenošanai noķēra meža stērsti Emberiza rustica (lapā www.putni.lv ir ziņas, ka Dmitrijs Boiko šī gada septembrī noķēris pat 7 meža stērstes; kopējais novērojumu skaits līdz šim Latvijā – 15).
Šis ir kukaiņu piekūnu Falco vespertinus invāzijas gads. Sākot ar Zigurda Krievāna 6. augustā Slampes pagastā novēroto (ar nenolasāmu gredzenu), Dabasdatos augustā reģistrēti 94 novērojumi un septembrī 36.
Kukaiņu piekūns Falco vespertinus (jaunais putns). Foto: Ilze Priedniece
Lielākais skaits reģistrēts:
1) 16. augustā Ventspilī stundas laikā uzskaitīti ap 80 uz ziemeļiem pārlidojoši jaunie putni (Edgars Smislovs, Andris Zariņš). Vērtēts, ka reālais skaits dienas laikā varētu būt simtos;
2) 20. augustā Kolkas apkārtnē Baltijas jūras krastā 3,5 h laikā uzskaitīti 129 gar krastu Kolkasraga virzienā lidojoši putni (starp jaunajiem piekūniem arī vismaz viena pieaugusi mātīte) (Jānis un Ilze Priednieki);
3) 21. augustā Eimuru laukos Igors Deņisovs novēroja pārlidojam simtiem piekūnu, ziņoti 170-200. Vienlaicīgi uz vadiem novēroti 26 putni, starp jaunajiem arī divas pieaugušas mātītes un viens tēviņš;
Kukaiņu piekūns Falco vespertinus (pieaudzis tēviņš). Foto: Igors Deņisovs
4) 5. septembrī Engures ezerā saskaitīti ap 70 putni (V. un E. Smislovs, R. Matrozis) – Kazrovā vienlaicīgi 44 sēdējuši krūmos, vēlāk pamanīti arī Garrovas, LU BI Engures ornitoloģisko pētījumu centra un Lielās salas apkārtnē).
Iepriekšējā iespaidīgā kukaiņu piekūnu invāzija bija vērojama pirms trim gadiem – 2019. gadā.
Kopējais novērojumu skaits ceturksnī (50 164) pārsniedz pērnā gada III ceturksnī ziņoto (39 687). Liela atšķirība vērojama septembrī ziņoto putnu novērojumu skaitā (attiecīgi 13 500 un 4419), kam iemesls varētu būt šī gada prasība ātrāk iesniegt ligzdojošo putnu uzskaišu datus.
Novērojumu skaita ziņā pēc putniem (31 474 novērojumi jeb 63%) sekoja tauriņi (5959 novērojumi jeb 12%), trešo vietu ieņemot grupai "Citi kukaiņi" (2613 novērojumi jeb 5%). Salīdzinājumam, pērn otrajā vietā bija tauriņi (5637 novērojumi jeb 14%) un trešajā – sēnes (2274 novērojumi jeb 6%). Kā zināms, šogad daudzas sēnes sāka augt vēlu.
1000 novērojumu slieksni gada III ceturksnī pārsniedza četri Dabasdatu ziņotāji: Normunds Zeidaks (1750), Edgars Smislovs (1478), Sandis Laime (1432) un Ilona Gaile (1021 novērojumi). Visvairāk fotoattēlus (821) pievienoja Uģis Piterāns.
Novērojumiem bagātu gada nogali vēlot
Ilze Priedniece
2022-10-30