Aktīvie lietotāji: 389 Kopējais novērojumu skaits: 2315772
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Dabasdati.lv ziņojumu apkopojums: 2022. gada jūlijs-septembris
Pievienots 2022-10-31 08:42:48

Dabasdatos aizvadīts ļoti interesants gada ceturksnis. Vienā īsā apkopojumā varu sniegt tikai pavisam nelielu ieskatu no visas tās bagātības, kas portālā saziņota laikā no jūlija līdz septembrim.

Pateicoties Dabasdatu ziņotājiem, Latvijas kukaiņu faunas sarakstam pagājušajā ceturksnī nākušas klāt, visticamāk, pat 12 sugas.

Divas no tām ir vaboles, abas Uģa Piterāna atrastas: potenciāli jauna suga Latvijai – platsmeceris Phaeochrotes pudens, kuras divus pārstāvjus Uģis nokratīja no svaigi nolūzuša ozola zara izcirtumā Raņķu pagastā 1. jūlijā, un praulvabole Hymenorus doublieri, kuru Uģis uz priedes kritalas atrada tumsā ar lukturīti 21. jūlijā dabas parkā "Piejūra" pie Garezeriem.


Platsmeceris Phaeochrotes pudens. Foto: Uģis Piterāns

Attiecībā uz vabolēm jāpiemin, ka ļoti sekmīgi turpinājās koksngraužu ziņošanas akcija, pie tam šogad salīdzinoši bieži novērotas retas koksngraužu sugas dižkoksngrauži: priežu dižkoksngrauzis Prionus coriarius (ziņoti 6 novērojumi), skujkoku dižkoksngrauzis Tragosoma depsarium (4 novērojumi) un lielais dižkoksngrauzis Ergates faber (2 novērojumi). Savukārt ļoti bieži sastopama suga – skujkoku sarkanais koksngrauzis Stictoleptura rubra – ar 217 novērojumiem pārliecinoši ieņem pirmo vietu starp visu sugu ziņojumiem ceturksnī, izņemot putnus, tālu atpaliekot no nākamās visvairāk novērotās sugas – lielā nātru raibeņa Vanessa atalanta (168 ziņojumi) (infografika pārskata beigās).

Četras no jaunajām kukaiņu sugām ir naktstauriņi, turklāt trīs no tām atradis jaunais dabas pētnieks Tomass Ķerus. Tās visas konstatētas Ziepniekkalnā Rīgā:

1) tīklkode Argyresthia thuiella, 3 īpatņi nokratīti no tūjas 6. jūlijā. Sugu vispirms noteica pats novērojuma autors, apstiprināja Nikolajs Savenkovs. Uģis Piterāns komentē: "Teorētiski nākotnē bija perspektīva un sagaidāma suga, jo Rietumeiropā it kā izplatoties (suga vispār oriģināli nāk no Ziemeļamerikas, bet Eiropā savulaik ir nejauši introducēta/ievesta ar augiem), bet tas, ka jau šobrīd atrasta pie mums, ir laikam neliels (vai liels) pārsteigums, jo tuvākajās kaimiņvalstīs, ja es pareizi saprotu, vēl nav konstatēta!"


Tīklkode Argyresthia thuiella. Foto: Tomass Ķerus

2) gartaustkode Coleotechnites piceaella 8. jūlijā. Ziemeļamerikas suga, dzīvo uz Picea pungens, noteica N. Savenkovs;

3) tauriņš Oegoconia deauratella 16. jūlijā. Noteica N. Savenkovs. Šī ir arī jauna tauriņu dzimta Latvijā! "Šī gan arī no sagaidāmo sugu saraksta, jo Lietuvā nupat kā esot kļuvusi vietām regulāri sastopama un ir konstatēta arī citās apkārtnes reģiona valstīs (Zviedrija, Somija vismaz), bet nu pirmais atradums ir pirmais atradums!", komentē Uģis Piterāns.

To, ka pēc retumiem dažkārt nekur tālu nav jādodas – tie atnāk paši, apliecina arī ceturtās jaunās tauriņu sugas Latvijai konstatēšana – tas ir zāļsvilnis Scirpophaga praelata, kas 12. jūlijā atlidoja pie Sanda Laimes uz viņa 4. stāva terasi Cēsīs.

Ar to jaunumi kukaiņu faunā nebeidzas. Dana Krasnopoļska 6. jūlijā Tosmares ezera krastā nofotografēja plato sarkanspāri Crocothemis erythraea. Novērojumu ieziņoja Mārtiņš Kalniņš komentējot: "Prognozēta suga, jo 2008. gadā konstatēta Kaļiņingradas apgabalā, 2014. gadā Lietuvā, Klaipēdas apkārtnē. Eiropas mērogā populācija ir augoša un izplešas Z virzienā. Tā kā šai sugai nav raksturīga klejošana vai tālas migrācijas, domājams, ka sugai ir jābūt ne tikai Tosmares ezerā.".

Savukārt Uģis Piterāns, ar gaismu pievilinot kukaiņus Olaines pagastā 18./19. augustā, konstatēja jaunu maksteņu sugu mūsu valstij Parasetodes respersellus (noteica Juha Salokannel).


Makstene Parasetodes respersellus. Foto: Uģis Piterāns

Un kā tad nu bez jaunām blakšu sugām?! Tādas šajā ceturksnī bija trīs.

Laima Birziņa mazdārziņā pie Ādažiem kaķumētras ziedos 14. augustā nofotografēja zemesblakti Heterogaster cathariae, savukārt Uģis Piterāns atrada divas Latvijai jaunas mīkstblakšu sugas, izcirtumā Rudbāržu pagastā 14. jūlijā nokratot no slotzariem 15-20 mīkstblaktis Orthotylus concolor un 14./15. augustā Olaines pagastā pievilinot uz gaismu mīkstblakti Phytocoris nowickyi. Tomēr pēdējās sugas pirmatklājējas gods pienākas Valdai Ērmanei, kas to novēroja apmēram dienu iepriekš – 13. augustā Svitenes pagastā, tikai tā vēl līdz Uģa novērojumam nebija noteikta.


Zemesblakts Heterogaster cathariae. Foto: Laima Birziņa


Mīkstblakts
Orthotylus concolor. Foto: Uģis Piterāns

Jauna suga pieskaitāma arī mūsu valsts gliemju sarakstam. Georgijs Gorjanovs 3. jūlijā Buļļusalā atrada gliemeni Rangia cuneata – sugu, kuras izcelsme ir Karību reģions. Šī suga jau ir konstatēta Lietuvā un Igaunijā, taču Latvijas gliemju sarakstā vēl nav iekļauta, lai gan ziņas par iespējamiem novērojumiem jau ir bijušas.


Gliemene Rangia cuneata. Foto:
Georgijs Gorjanovs

Interesanti atradumi bija arī augu vidū, tajā skaitā, iespējams, divas Latvijai jaunas sugas. Tās ir jau iepriekšējā ceturksnī Lilitas Svirževskas atrastas – maijā Lāčupes stacijas tuvumā konstatētais skaujlapu naudulis Thlaspi perfoliatum un Iļģuciemā 1. jūnijā konstatētā potenciāli jauna retēju suga – retējs Potentilla verna.


Skaujlapu naudulis Thlaspi perfoliatum. Foto: Lilita Svirževska

Vēl pieminama jauna un ļoti bagātīga ļoti retās bezlapu epipogijas Epipogium aphyllum atradne, kuru konstatēja Valdis Lukjanovs Īles pagastā 2. augustā (pirmais novērojums Kurzemē, Zemgalē), kā arī Jantas Mežas rudzu laukos Alsungas apkārtnē 10. jūlijā atrastais parastais jeb lauka kokalis Agrostemma githago, kas ir tipiska lauksaimniecības nezāle, kuru apdraud herbicīdu lietojums lauksaimniecībā un kas Latvijā kļuvusi ļoti reta un pat izzūdoša.


Bezlapu epipogija Epipogium aphyllum. Foto: Valdis Lukjanovs

Pateicoties Renātei Kaupužai un Julitai Klušai, ceturksnī atklātas arī divas Latvijai jaunas ķērpju sugas – ķērpis Placynthiella oligotropha, kuru Julita konstatēja 24. augustā Tārgales pagastā (noteica mikroskopējot) un neilgi pēc tam (31. augustā) atrada arī Renāte Litenes pagastā (pēc attēla noteica J. Motiejūnaitė), un ramalīna Ramalina europaea, kuru Renāte konstatēja Malnavā 4. septembrī. Renāte komentēja, ka šī ir nesen aprakstīta jauna suga zinātnei, kas izdalīta no R. pollinaria s.lat. sugu grupas, sugu pēc parauga noteica J. Motiejūnaitė.


Ramalīna Ramalina europaea. Foto: Renāte Kaupuža

Julita Kluša ir atradēja arī divām Latvijai jaunām sēņu sugām. Tās ir piepe Buglossoporus pulvinus (atrasta 17. jūlijā Rindas apkārtnē uz ļoti resna dižozola atliekām), kas ir liels retums visā Eiropā (sugu noteica Ivars Leimanis), un melnā kiršteinija Kirschsteiniothelia atra (atrasta 3. augstā Krimulda pagastā).


Piepe Buglossoporus pulvinus. Foto: Julita Kluša

Turklāt Julita ir atradēja un/vai sugas noteicēja visām 6 šajā ceturksnī Latvijas sugu sarakstam klāt nākušajām gļotsēņu sugām(!): 

1) virsgala šokolādes gļotsēne Stemonitis flavogenita, atrada Renāte Kaupuža Viļakas apkārtnē uz egles sausokņa jau februārī, šajā ceturksnī noteica Julita;


Virsgala šokolādes gļotsēne Stemonitis flavogenita. Foto: Renāte Kaupuža

2) zeltainā krāterīte Craterium aureum, Julita atrada 3. augustā uz nobirām uz egles kritalas jauktā mežā Krimuldas pagastā;


Zeltainā krāterīte Craterium aureum. Foto: Julita Kluša

3) konglomerāta fizāra Physarum conglomeratum, Julita atrada 10. augustā Ķemeru apkārtnē, iespējams, ka jauna suga ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā;

4) čupačupa fizāra Physarum penetrale, Julita atrada 18. augustā Ķemeru apkārtnē;

5) spradzeņu kribrārija Cribraria pertenuis, Julita atrada 24. augustā Popes apkārtnē, pasaulē šī suga noteikta tikai pāris valstīs;

6) platā aveņgļotsēne Tubifera magna, Julita atrada 15. jūlijā Kazdangas apkārtnē, suga salīdzinoši nesen izdalīta, pasaulē noteikta tikai dažās valstīs.


Spradzeņu kribrārija Cribraria pertenuis. Foto: Julita Kluša

Julita arī pirmo reizi mikroskopiski pierādīja izplūdušās didermas Diderma effusum sastopamību Latvijā (noteiktā gļotsēne atrasta Krimuldas pagastā uz ozollapas nobirās jauktā mežā 3. augustā).

Atšķirībā no iepriekšējā ceturkšņa, jaunas sugas Latvijas putnu sarakstam nav nākušas klāt (tas, protams, nenotiek tik bieži).

Interesantu novērojumu bijis daudz, piemēram, 10. augustā Žocenē novērotā garastes klijkaija Stercorarius longicaudus (V. un E. Smislovi, R. Matrozis, A. Borzenko), 27. augustā pie Akmensraga novērotā melngalvas kaija Larus melanocephalus (E. Smislovs), 28. augustā Užavas laukos novērotie pieci Morinella tārtiņi Eudromias morinellus (E. un V. Smislovi) un 24. septembrī Tomes pagastā pie Daugavas novērotās 40 sarkanrīkles čipstes Anthus cervinus (A. Kuročkins).


Morinella tārtiņš Eudromias morinellus. Foto: Edgars Smislovs

Vēlos izcelt arī Randu pļavās Edgara Smislova un Andra Zariņa 7. augustā novērotos 6 garstilbjus Himantopus himantopus (3 pieaugušos un 3 jaunos putnus). Tas ir piektais šīs sugas novērojums Latvijā un līdz šim lielākajā skaitā (www.putni.lv). Starp citu, šogad Igaunijā pierādīta garstilbja ligzdošana.


Garstilbji Himantopus himantopus. Foto: Edgars Smislovs

Retas sugas šoruden konstatētas arī starp gredzenošanai noķertajiem putniem. Viens no tiem ir Papē 25. septembrī noķertais Švarca ķauķītis Phylloscopus schwarzi (Māris Jaunzemis u.c.), kam šis ir tikai otrais novērojums Latvijā (arī pirmais Švarca ķauķītis bijis noķerts gredzenošanai – 2013. gada septembrī Kolkā; www.putni.lv). Savukārt Elvijs Kantāns Litenes apkārtnē 19. septembrī gredzenošanai noķēra meža stērsti Emberiza rustica (lapā www.putni.lv ir ziņas, ka Dmitrijs Boiko šī gada septembrī noķēris pat 7 meža stērstes; kopējais novērojumu skaits līdz šim Latvijā – 15).

Šis ir kukaiņu piekūnu Falco vespertinus invāzijas gads. Sākot ar Zigurda Krievāna 6. augustā Slampes pagastā novēroto (ar nenolasāmu gredzenu), Dabasdatos augustā reģistrēti 94 novērojumi un septembrī 36.


Kukaiņu piekūns Falco vespertinus (jaunais putns). Foto: Ilze Priedniece

Lielākais skaits reģistrēts:

1) 16. augustā Ventspilī stundas laikā uzskaitīti ap 80 uz ziemeļiem pārlidojoši jaunie putni (Edgars Smislovs, Andris Zariņš). Vērtēts, ka reālais skaits dienas laikā varētu būt simtos;

2) 20. augustā Kolkas apkārtnē Baltijas jūras krastā 3,5 h laikā uzskaitīti 129 gar krastu Kolkasraga virzienā lidojoši putni (starp jaunajiem piekūniem arī vismaz viena pieaugusi mātīte) (Jānis un Ilze Priednieki);

3) 21. augustā Eimuru laukos Igors Deņisovs novēroja pārlidojam simtiem piekūnu, ziņoti 170-200. Vienlaicīgi uz vadiem novēroti 26 putni, starp jaunajiem arī divas pieaugušas mātītes un viens tēviņš;


Kukaiņu piekūns Falco vespertinus (pieaudzis tēviņš). Foto: Igors Deņisovs

4) 5. septembrī Engures ezerā saskaitīti ap 70 putni (V. un E. Smislovs, R. Matrozis) – Kazrovā vienlaicīgi 44 sēdējuši krūmos, vēlāk pamanīti arī Garrovas, LU BI Engures ornitoloģisko pētījumu centra un Lielās salas apkārtnē).

Iepriekšējā iespaidīgā kukaiņu piekūnu invāzija bija vērojama pirms trim gadiem 2019. gadā.

Kopējais novērojumu skaits ceturksnī (50 164) pārsniedz pērnā gada III ceturksnī ziņoto (39 687). Liela atšķirība vērojama septembrī ziņoto putnu novērojumu skaitā (attiecīgi 13 500 un 4419), kam iemesls varētu būt šī gada prasība ātrāk iesniegt ligzdojošo putnu uzskaišu datus.

Novērojumu skaita ziņā pēc putniem (31 474 novērojumi jeb 63%) sekoja tauriņi (5959 novērojumi jeb 12%), trešo vietu ieņemot grupai "Citi kukaiņi" (2613 novērojumi jeb 5%). Salīdzinājumam, pērn otrajā vietā bija tauriņi (5637 novērojumi jeb 14%) un trešajā – sēnes (2274 novērojumi jeb 6%). Kā zināms, šogad daudzas sēnes sāka augt vēlu.

1000 novērojumu slieksni gada III ceturksnī pārsniedza četri Dabasdatu ziņotāji: Normunds Zeidaks (1750), Edgars Smislovs (1478), Sandis Laime (1432) un Ilona Gaile (1021 novērojumi). Visvairāk fotoattēlus (821) pievienoja Uģis Piterāns.

Novērojumiem bagātu gada nogali vēlot

Ilze Priedniece

2022-10-30

Pēdējie novērojumi
Emberiza citrinella - 2026-05-01 Sintija Martinsone
Turdus merula - 2026-05-01 Sintija Martinsone
Anthus pratensis - 2026-05-01 Sintija Martinsone
Alauda arvensis - 2026-05-01 Sintija Martinsone
Gallinago gallinago - 2026-05-01 Sintija Martinsone
Gallinago gallinago - 2026-05-01 Sintija Martinsone
Fringilla coelebs - 2026-05-01 Sintija Martinsone
Nezināms
Ignotus
@ Grislis
Pēdējie komentāri novērojumiem
Ziemelmeita 27.aprīlis, 00:04

Diemžēl nenobrieda. Izmests nav, atgriezīšos no ceļojuma vēl papētīšu, varbūt tomēr kādu bumbiņu var atrast daudz maz skatāmu.


guta7 26.aprīlis, 20:23

Julita, paldies par ieguldījumu gļotsēņu noteikšanā!


adata 26.aprīlis, 19:25

Skaidrs...


dziedava 26.aprīlis, 19:13

Kopš es pievērsu uzmanību augšanas laikiem, ļoti daudz kas paliek vieglāk, jo daudz kam laiki nepārklājas, plus vēl kādas pazīmes.


dziedava 26.aprīlis, 19:12

Apkaklīte te nav tik svarīga, te pietiek ar to, ka redz perīdija paliekas uz galviņas un paskatās, kāds mēnesis :). Jūlijā tās aug uz urrā, un lampītes tad neaug


adata 26.aprīlis, 19:05

Paldies, Julita, un to perīdija apkaklīti uz kātiņa var saskatīt tikai mikroskopā? Ar lupu laikam nē.


dziedava 26.aprīlis, 18:02

Šis bija otrs atliktais [un aizmirstais] paraugs. Hipotēze apstiprināta :)


dziedava 26.aprīlis, 17:53

Šis laikam tāds starpposms, ko es no foto pagaidām neizšķiršos noteikt. Drīzāk H.calyculata


dziedava 26.aprīlis, 17:50

Nu tātad apkakles palampītei mēdz būt tik gara kājiņa :)


dziedava 26.aprīlis, 17:44

Ahā, interesanti, ka es šo un vēl vienu jau biju nolikusi sev blakus šodien mikroskopēt, bet aizmirsu ;)))


adata 26.aprīlis, 17:37

Julita, šai ir aizsūtīts paraugs.


dziedava 26.aprīlis, 16:40

Jo tad šī būtu jauna suga Latvijai


dziedava 26.aprīlis, 16:04

Hmm, šī īpatnēja. Izskatās pēc kocītes, bet tai nevajadzētu būt perīdija paliekām. Garkājas lampīte jūlijā neaug, arī kājiņa par tievu. Jūlijā aug apkakles palampīte, bet tai šķiet nemēdz būt tik gara kājiņa.


dziedava 26.aprīlis, 15:48

?


mufunja 26.aprīlis, 15:20

Es paskatīšos


mufunja 26.aprīlis, 15:06

Varbūt man ir daļa no parauga, man jāaplūko:)


dziedava 26.aprīlis, 14:47

Tā arī netika apskatīta?


dziedava 26.aprīlis, 14:38

Šīs tā arī palika nemikroskopētas?


dziedava 26.aprīlis, 14:01

Ja tas paraugs vēl saglabājies, tad man to vajadzētu dabūt drošai sugas apstiprināšanai. Sīkajai lākturītei ir daudz vairāk mezglu, bet spradzeņu lākturītei mezgli platāki.


dziedava 26.aprīlis, 12:56

Droši kocītes, nevis cilindrītes? Foto saprast nevar


dziedava 26.aprīlis, 12:52

Foto gan vajadzēja


dziedava 26.aprīlis, 12:50

Varbūt Comatricha laxa. Ja būtu labāki foto, varbūt varētu droši pateikt.


dziedava 26.aprīlis, 12:13

Foto :(


dziedava 26.aprīlis, 12:05

Ja garums vismaz 2 mm, tad C.nigra


dziedava 26.aprīlis, 11:43

Nav pat foto :(


VijaS 25.aprīlis, 19:39

Paldies, Julita, par visiem labojumiem! :)


dziedava 25.aprīlis, 18:29

Skaitās sugu grupa. Varbūt kādreiz sadalīs un varēs pārskatīt, jo kapilīcijs ar kārpām nav tipisks.


adata 25.aprīlis, 18:24

Paldies, Julita, par šo - tā arī es domāju, un par visām citām līdz šim noteiktajām!


dziedava 25.aprīlis, 17:39

P.ovisporum tas tiešām nebija, tur nu Edvīnam bija taisnība. Jā, kvalitatīva mikroskopija ir svarīga.


dziedava 25.aprīlis, 15:17

Pēc mikroskopijas arī nešaubīga olīšu aplocīte :)


dziedava 25.aprīlis, 13:49

Vai nav pārāk izstieptas priekš denudata


dziedava 25.aprīlis, 13:38

sardelīšu būtu izlocītas, bet te garas un paralēlas vālītes


dziedava 25.aprīlis, 11:47

Neesmu droša, ka 2. foto ir tā pati suga. Ja nu traumēta


KURSA1 25.aprīlis, 11:12

Kaimiņi apzāģēja koku un ligzda palika tik uz viena zara. Atlidoja stārķi un ligzda apgāzās. Tagad tiek veidota jauna. Vai ir kāda instance kas šādas apzāģēšanas liedz?


CerambyX 25.aprīlis, 10:59

19. un 20. aprīli novērots arī Zviedrijā (19. datumā pie Stokholmas kau tkur) - nez vai baigi varēs salīdzināt pēc foto vai ir tas pats putns, bet ļoti iespējams? Datumi atbilstu. It kā tas pats putns esot Zviedrijā redzēts arī pagājušogad, jo nu vismaz šogad 20. aprīlī redzēts tajā pašā ezerā, kur 2025. gadā (tāpat cik saprotu 2025. gadā tas paspēja izceļoties arī pa Somiju un Norvēģiju, laikam arī Poliju).


dziedava 25.aprīlis, 10:58

Ķeizariskā vai sardelīšu sprodzīte, neizslēdzot iespēju, ka ar tik staipīgu kapilīciju ir kāda vēl neaprakstīta suga


Vīksna 25.aprīlis, 10:57

Ozolu vērpējsprīžmetis, Biston strataria.


dziedava 25.aprīlis, 09:45

Uz to pusi ir, bet augļķermeņi dikti izlocīti. Drīzāk teiktu, ka no vēl neaprakstīto sugu grupas


dziedava 25.aprīlis, 09:41

Jā, tikai nebiju pamanījusi


Rallus 24.aprīlis, 23:33

Vai var, lūdzu, par šo novērojumu ko vairāk uzrakstīt? Tomēr ļoti iespaidīgi izcelt ko tādu, kur iepriekšējais novērojums bijis tik 19.gs.


V.Grigorjevs 24.aprīlis, 15:55

lb. kāja tomēr drīzāk izskatās pēc "zils virs melna" (+krāsas nodilums), tad LV.


V.Grigorjevs 23.aprīlis, 23:43

cik saprotu pēc krāsu shēmas, gredzenots Igaunijā, dzimis 2010 g.? (abas kājas zils virs alumīnija (?))


dziedava 23.aprīlis, 22:14

Ja uz beigta koka, tad ticamākā laikam ir B.affinis var. microspora, lai gan tā aug uz mizas. Bet varbūt tieši apakšā gļotsēnēm ir kādi mizas fragmentiņi?


adata 23.aprīlis, 21:14

Julita, nē, šīs nebija.


dziedava 23.aprīlis, 21:08

Šīs nevarētu būt sūtītas?


Ziemelmeita 23.aprīlis, 20:55

Paldies,Uģi!


dziedava 23.aprīlis, 20:50

It kā varētu būt C.oregana, bet granulām jābūt 2-3,5 mkm. Te granulas nav mērītas, bet, salīdzinot ar sporām, šķiet, ka ir mazākas, tomēr grūti pateikt.


dziedava 23.aprīlis, 20:20

Es arī uz to ceru. Un grāmata būs viens solis tajā virzienā. :) Gatavojot grāmatu, pati daudz ko jaunu ievēroju.


mufunja 23.aprīlis, 20:12

Paldies, Julita, par tik lielisku darbu. Varbūt kādreiz es iemācīšos atpazīt pat visvienkāršākos bez mikroskopa :)


mufunja 23.aprīlis, 18:46

Es neatceros :(


mufunja 23.aprīlis, 18:44

Julita, sauss alksnis.


dziedava 23.aprīlis, 16:02

Šim paraugs man nav sūtīts?


mufunja 23.aprīlis, 15:54

Atradīšu paraugu un uztaisīšu.


mufunja 23.aprīlis, 15:51

Tur to bija tik daudz un dažādās brieduma pakāpēs:(


dziedava 23.aprīlis, 14:50

Tai vajadzētu būt B.panicea, vajadzēja vismaz vienā foto fokusu uz sporu virsmas rakstu, jo sporām jābūt ar tumšāku kārpu grupām. Te tās neredz.


dziedava 23.aprīlis, 14:02

Augšējos 2 foto drīzāk kāda cita suga


dziedava 23.aprīlis, 13:19

Dīvaini, ka te nevar saskatīt nekādu rakstu sporām. Ļoti gaišas, mazas sporas būtu S.axifera, bet tai parasti ārējais tīkliņš bez āķīšiem, kas te ir saskatāmi. Ārējais tīkliņš ar āķīšiem ir S.pallida var. rubescens, bet tai sporas 6-7,5 mkm, it kā par lielu, Bet ja sporām tīkliņš, tad pēc garuma derētu S.hyperopta var. landewaldii, kam ir arī āķīši tīkliņam. Tomēr sporu rakstu parasti izdodas saskatīt.


dziedava 23.aprīlis, 13:07

Jā, ļoti tumša, tomēr tonis sarkanīgs un sporas atbilst.


dziedava 23.aprīlis, 11:14

Baltajai krāterītei arī var būt dzeltens kodols. Atšķiras no zeltkodola krāterītes ar lieliem kapilīcija mezgliem (zeltkodola krāterītei tie ir mazi)


dziedava 23.aprīlis, 09:50

Mana saprašana ir par vāju un līdz DD pārejai laika ir sasodīti maz :(. Ieliku lielajā FB grupā, ja nu.. https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/4332142870378871


Eggy 23.aprīlis, 08:57

Lauzts spārns, uzturas šajā vietā jau vairākas dienas.


dziedava 23.aprīlis, 07:57

Jā, Iveta, te jautājums ir, vai dzīvs.


mufunja 23.aprīlis, 07:41

Noteikti alksnis. Neesmu pārbaudījis, vai tas ir dzīvs vai nē.


mufunja 23.aprīlis, 07:31

Koks bija dzīvs, to es atceros. Mežs bija blīvs, pārsvarā alksnis. Mitrs, netālu no upes.


adata 23.aprīlis, 07:25

Manā skatījumā tas ir, ja ne alksnis, tad lapu koka noteikti.


mufunja 23.aprīlis, 07:23

Nevarēju uzņemt labāku fotoattēlu. Viss ir tik gaišs:(


IlzeP 23.aprīlis, 07:01

Kas ar šo ir domāts? Lūdzu skaidrojumu.


dziedava 22.aprīlis, 20:44

Pēc Nannengas P.albescens var būt viena perīdija kārta, ja maz kaļķa. Varbūt tas ir šis gadījums. Kad tikšu pie datora, papētīšu vēl vācu noteicēju un savu mikroskopiju. Paraugu arī pie sevis atradu.


dziedava 22.aprīlis, 20:26

Nezinu, kāpēc šis nav izskatīts kā pēcsniedzīte. 24. marts pavasarī, kad bija daudz sniega. Pēc sporām varētu atbilst divas sugas - Physarum alpinum un Physarum albescens. Abām minētas 2 perīdija kārtas, bet redzu tikai vienu plānu, dzeltenu. Šīm sugām maz foto, bet esošajos arī tās divas kārtas nav uzskatāmi. Kopskats mēdz būt tik dažāds, ka grūti pateikt, cik šis atbilst.


dziedava 22.aprīlis, 17:11

Te arī būtu svarīgi zināt, vai dzīvs koks, un vai tur bija mežs. Netradicionāls sporu izmērs.


mufunja 22.aprīlis, 16:15

Par alksni neko nevaru teikt, nepievērsu uzmanību :(


dziedava 22.aprīlis, 15:55

Izskatīju zinātnē aprakstītās Badhamia. Un Badhamiopsis. Tuvākā izskatās Badhamiopsis nivisimulans, kam raksturīgas ciešas grupas uz dzīviem kokiem (bet vai šis ir dzīvs?). Sporas līdzīgas, bet te raksturīgas arī dažas ļoti ovālas un lielas sporas, kādas foto neredz, bet varbūt ir? Un jābūt ar gaišu līniju pāri, to pagaidam neatradu. Bet tonis un kārpas līdzīgas. Izmēram būtu jabūt (10-)11-14 mkm vai ovālām garākām. Es teiktu, ka šai līdzīga, bet cita suga. Bet citu man piedāvājumā pagaidām nav. Pēdējā foto teiktu, ka sporas negrupējas, tad atkrīt B.juliae. Bet tikko pamanīju priekšpēdējo foto un tagad man nav pārliecības, grupējas vai nē.


dziedava 22.aprīlis, 14:31

Un ja ir Badhamia, tad vajag arī uz stikliņa bez virsstikliņa mazos palielinājumos (lai nesaslapina okulāru) paskatīties, vai sporas negrupējas, pa divi vai vairāk. Te sporas izskatās ļoti apaļas, drīzāk negrupējas, bet paskatīties tāpat ir vērts.


mufunja 22.aprīlis, 14:29

Tas auga mežā uz atklāta pakalna, garajā zālē. Es to pārlaidu ar roku un tikai tad pamanīju.Ja atradīšu paraugu, nolikšu.


dziedava 22.aprīlis, 14:23

Oho! Tas ir pat vēl interesantāk. Man likās, ka egle. Sporas tumšas, ar tādu izmēru (9,5-11mkm) ātrumā neatrodu. B.panicea būtu gaišas sporas, B.affinis var. microspora - 8-10 mkm. Tas auga uz dzīva alkšņa? Jāpapēta Kuhnt.


dziedava 22.aprīlis, 13:59

Šīs ļoti interesantas, žēl, ka pamanīju tikai tagad. Sporas ļoti lielas, 12-14 mkm kopā ar citām redzamām pazīmēm atbilstu tikai Physarum vernum, bet pēc foto nav droši noteikt, vai Physarum vai Badhamia, tāpat nevar saskatīt, vai sporām ir tumšāku kārpu grupas. Auga mežā vai pļavā? Tipiskās, mums zināmās zāļu sugas ir ar mazākām sporām. Bet P.vernum tipiski ir pēcsniedzīte. Tomēr tiek apgalvots arī, ka tā ir sugu grupa, kas ietvertu ne tikai pēcsniedzītes. Bet “vernum” tomēr nozīmē pavasari, bet jūnijs kā pavasaris ir nosacīti. Vārdsakot, šo paraugu būtu bijis vērts rūpīgāk papētīt.


mufunja 22.aprīlis, 13:33

Es tā nedomāju. Tas aug uz alkšņa. Tas drīzāk izskatās pēc Badhamia.


dziedava 22.aprīlis, 13:17

Izskatās, ka redzami arī tukši “trauciņi”.


dziedava 22.aprīlis, 13:13

Teorētiski iespējama P.corticalis forma bez vāciņa. Atradās tikai daži eksemplāri zem apses mizas, pārsvarā sīki. Pagaidām atstāšu nenoteiktu. Kapilīcijs arī ļoti tievs.


dziedava 22.aprīlis, 13:00

Tā kā tūlīt pārvāksimies, kaut kādu nosaukumu jāpiešķir jau tagad. Vēlāk varēs mainīt, ja nu kas noskaidrosies.


dziedava 22.aprīlis, 10:50

Šo vajadzētu šonedēļ mikroskopēt! Physarum cf. diderma?


W 21.aprīlis, 21:32

Paldies, Ansi:)


W 21.aprīlis, 21:31

Paldies, Julita:)


dziedava 21.aprīlis, 19:43

Ļoti līdzīga ir Macbrideola herreraem bet tai kājiņas apakša būtu sarkana.


erihir 21.aprīlis, 18:45

Paldies, of course, did not check moult when I uploaded photo.


dziedava 21.aprīlis, 15:47

Marina, šo novērojumu vajag sadalīt, vai arī pēdējos divus foto izdzēst


dziedava 21.aprīlis, 15:44

Ja ir kājiņa, tad teiktu, ka T.decipiens


dziedava 21.aprīlis, 15:20

Man šobrīd ir hipotēze, ka uz masu tādas ir H.decipiens, un ar zināmu piepūli uz sporām tīkliņu saskatītu (ne vienmēr viegli). Tā saucamās krāterformas, vai, es drīzāk pieturētos pie olīvkrāsas pilienīšu nosaukuma, ir retāk, mazākās grupiņās, zemākas, apaļākas un zaļganākas. Un sporām ir izteiksmīgas kārpas, ne neskaidrs tīkliņš vai kārpas.


dziedava 21.aprīlis, 15:14

Grūti saskatīt, bet man izskatās, ka elaterām ir divi vaļīgi vijumi. Tad ir T.varia. Ja būtu vairāk nekā divi vijumi, tad teiktu, ka H.karstenii.


dziedava 21.aprīlis, 13:46

Pētu atškirības T.contorta un H.karstenii. Nebiju agrāk pievērsusi uzmanību, ka uzsvars mēdz būt uz faktu, ka T.contorta ir vienkāršas elateras, bet H.karstenii - sazarotas. Mēs šķirojam - gludas un tādas kā izplūkātas. Te ir skaidri gludas, tātad pēc mūsu dalījuma - T.contorta, bet ir sazarotas, tātad varētu būt arī H.karstenii ;). Cik lasīju, diskusijās ir teikts, ka greizajai ir daudz varietāšu, tās mēdz būt strīdīgi izdalītas. Bet nu pagaidām atstāšu pie “gludajām”, jo vismaz mūsu šķirojumā pie H.kastenii neiederas


kamene 21.aprīlis, 11:50

Paldies, Ansi!


Ziemelmeita 21.aprīlis, 10:38

Paldies,Ansi, par sugu noteikšanu.


nekovārnis 21.aprīlis, 07:26

Paldies, Julita! :)


Vīksna 20.aprīlis, 22:45

Paldies !


tomhi 20.aprīlis, 22:42

Flowers and leaves definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:40

Flowers and leaves definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:33

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:16

Flowers and leaves definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:15

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:14

Flowers and leaves definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:12

Flowers and leaves definitely G. densiflora


dziedava 20.aprīlis, 22:10

Tomēr vēl būs pēcsniedzīte! :)


dziedava 20.aprīlis, 22:09

Šī jau ir labi nosakāma :)


tomhi 20.aprīlis, 22:07

Flowers definitely G. densiflora.


tomhi 20.aprīlis, 22:03

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:01

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 21:59

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 21:59

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 21:58

Flowers and leaves definitely G. densiflora


Ivetta 20.aprīlis, 21:24

Paldies, Uģi!


guta7 20.aprīlis, 21:14

Tad būs jādodas ievākt.


dziedava 20.aprīlis, 19:25

Paldies, Uldi!


Vīksna 20.aprīlis, 17:17

Paldies !


Vīksna 20.aprīlis, 16:47

Paldies !


zemesbite 20.aprīlis, 15:22

Paldies, Julita!


Ansis 20.aprīlis, 15:04

Zirņu rūsas (Uromyces pisi-sativi) bojāts augs.


Mežirbe777 20.aprīlis, 14:28

Pietuvinot "Jāņa sētas" karti pietiekami tuvu, konkrētā tirdzniecības ķēde ir nosakāma :D Jā, šajā gadījumā tā ir Maxima.


IlzeP 20.aprīlis, 11:45

Es arī samulsu...


IlzeP 20.aprīlis, 09:03

Vai šī arī no Maximas?


dziedava 20.aprīlis, 08:25

Kaut kas sajaukts? Domāts Pulmonaria saccharata?


dziedava 20.aprīlis, 08:23

Interesanti, ka 5 km no manas kapu atradnes, tikai otrpus Daugavai. Nez, sīkpapardes tādu attālumu var pārvarēt, vai tās tomēr ir pilnīgi nesaistītas atradnes?


KM 20.aprīlis, 01:05

Negaidīju ko tādu šeit atrast. Viens pudurītis pilnziedā, dažus metrus tālāk viens mazāks, vēl tikai sāk ziedēt. Atradne kāpas virspusē, nekur apkārt neesmu manījis neko tamlīdzīgu, netālu notiek mežistrāde.


V.Grigorjevs 19.aprīlis, 23:51

Esmu to redzējis daudzas reizes un vienmēr uzskatījis par diezgan izplatītu augu, nezināju, ka tas izrādās rets.


dziedava 19.aprīlis, 23:19

Tad ir neparasti! Ievākta?


DaceK 19.aprīlis, 23:15

Jā, diemžēl ir tikai šī viena bilde.


Amanda 19.aprīlis, 21:43

Vidējais dzenis


Amanda 19.aprīlis, 21:42

Jūras ērglis


Amanda 19.aprīlis, 21:40

3 un 4 attēlā vidējais dzenis.


Ansis 19.aprīlis, 21:24

Baltsvītru miežabrālis - Phalaris arundinacea fo. picta


Ziemelmeita 19.aprīlis, 20:55

Paldies,Ansi!


Ansis 19.aprīlis, 20:46

Tās vītola saknes, ne sūna.


dziedava 19.aprīlis, 20:04

Dzīva?


guta7 19.aprīlis, 17:05

Jā, dzeltena.


guta7 19.aprīlis, 17:04

Noteikti nē.


guta7 19.aprīlis, 17:02

Lapukoka.


VitaS 19.aprīlis, 15:18

Pieliku arī foto.


dziedava 18.aprīlis, 21:07

Paldies!


Ziemelmeita 18.aprīlis, 21:07

Paldies,Julita! Paraugs ir, jāmeģina atrast brīdis pie mikroskopa.


Ziemelmeita 18.aprīlis, 21:05

Paldies,Amanda!


Amanda 18.aprīlis, 21:00

Niedru lija


CerambyX 18.aprīlis, 20:19

Jāredz tuvāk (kaut vai izkadrēts šis pats attēls) - varbūt tumšā eļļasvabole (Meloe proscarabaeus)


Ivars Leimanis 18.aprīlis, 11:21

Varbūt Metzgeria conjugata?


Aleksejs Šarīpins 17.aprīlis, 23:37

3CY


VijaS 17.aprīlis, 22:18

Nē, nenobrieda līdz sporām, nesaglabāju.


VijaS 17.aprīlis, 22:16

Nē, nav gan.


Bekuvecis 17.aprīlis, 15:43

Pilnīgi noteikti P.cornucopiae. Papildu apsvērums - dēļ gadalaika: no Latvijā konstatētajām sānausēm tikai šī suga mēdz dažkārt (dažviet) augt arī agrā pavasarī (jo ir īpatnēja "divsezonu" sēne - sk. senes.lv). Aprīļa vidus ir par agru pat otrajai pavasarīgākajai sānausei - aizsegtajai (P.calyptratus). Turklāt tai gar cepurīšu malām būtu lapiņas segušā plīvura paliekas.


roosaluristaja 17.aprīlis, 14:20

Iespējams, tā ir


InŠu 17.aprīlis, 11:47

Es teiktu, ka Pleurotus cornucopiae: Cepurītes krāsa tik gaiši bēša nav pat vairākkārt salušām P.osteatus, bet šīs ir svaigi izaugušas. Lapiņas izteikti vērstas uz leju un veido kātiņa apakšā neregulāru rakstu, ko sauc par "anastomozes" tīklu.


dziedava 17.aprīlis, 11:36

Priekš aurantiaca galīgi neatbilst jaunu augļķermeņu krāsa (kam sākumā jābūt zaļgani dzelteniem). Variants ir C.intricata, bet te mikroskopijā grūti saskatīt brīvo galu skaitu mezglos, tāpēc ātrumā droši noteikt nevaru.


dziedava 17.aprīlis, 09:06

Tādi ļoti cieši lieli klājieni nav raksturīgi daudzveidīgajai, drīzāk kāda cita no pilienīšu dzimtas; būtu jāmikroskopē, jāskata sporu raksts.


mufunja 17.aprīlis, 09:01

Trichophaeopsis bicuspis


mufunja 17.aprīlis, 09:00

Gnomonia gnomon


dziedava 17.aprīlis, 08:59

Man kaut kā neizskatās pēc T.varia. Pēc pēdējā foto spriežot, - varētu būt paraugs?


dziedava 17.aprīlis, 08:55

Jā, šis novērojums ļoti interesants. Žēl, ka nav skaidra plazmodija piederība.


dziedava 17.aprīlis, 08:45

Nav pārliecības, ka te ir divi vijumi elaterai


VitaP. 16.aprīlis, 21:16

Mežiņā pie mājām, kļavā ieurbtā caurumā (sulām).


adata 16.aprīlis, 20:57

Paldies, Julita!


Siona 16.aprīlis, 20:55

Oij, tur pie vainas būs resni pirksti.. un netīšam uzklikšķinājies uz konkrētas sugas.. henotēku sugas pavisam noteikti neuzņemtos noteikt :D Paldies! :)


erihir 16.aprīlis, 19:46

Yes, and I am very embarrased by this simple mistake...I did not check my first impression properly which I should have done.


erihir 16.aprīlis, 19:44

Paldies, and sorry! I am struggling with latin-Latvian, species is of course leucopsis.


dziedava 16.aprīlis, 19:27

Edvīns nokomentēja, ka interesanti, bet viņš esot ceļojumā, tāpēc nevar šobrīd iedziļināties. Nu tātad vismaz acīmredzami tur nekas nešķiet :)


dziedava 16.aprīlis, 17:18

Uz kā auga?


Mežirbe777 16.aprīlis, 16:16

Paldies par vērību! Protams, ka tā ir C.brachypoda! Acu gaišumam kvalitatīvs miegs par sliktu nenāktu :D


dziedava 16.aprīlis, 13:25

Jāatdala, gan jau nav parastais


dziedava 16.aprīlis, 13:22

Nav izjukusi piepe?


Lietuviete 16.aprīlis, 11:24

Trešais simbols nav zināms.


Vladimirs S 16.aprīlis, 10:57

Gredzenošanas datums: 23.05.2025 Gredzenošanas vieta: Anniņmuižas mežā, Imantā, Rīgā Vecums: pull, Tēviņš Gredzenotājs: Imants Jakovļevs


Ziemelmeita 16.aprīlis, 09:04

Paldies, Julita, par skaidrojumu.


meža_meita 16.aprīlis, 09:00

Noteikti nav Chaenotheca stemonea. Tā ir ar zaļu laponi, brūnu sporu masu.


meža_meita 16.aprīlis, 08:57

Raivo, nebūs Chaenotheca furfuracea, bet gan C.brachypoda (dabisku mežu indikatorsuga). C.furfuracea ir ar izteiktu laponi, daudz lielāki aķ un košāk zaļa krāsa


dziedava 16.aprīlis, 08:32

Vismaz vienai bildei mikroskopijā vajadzētu pielikt kādu mērogu, lai var saprast, kā mērīts, un samērīt, ja kas pietrūkst. O.persimile tipiski uz eglēm neaug, tāpēc pētu, vai nav noteikšanas kļūda. O.favogineum aug uz eglēm, tai mikroskopijā svarīga pazīme ir elateru platums, kas pārsniedz 6 mkm. Te elateras izskatās platas, bet "uz aci" noteikt platumu grūti. Vizuāli jau baigi medaino neatgādina, bet tur jau arī krustojumi iespējami. ja aug uz egles, tad gribas saprast, kāpēc.


dziedava 16.aprīlis, 07:40

Ivetai taisnība. Vēl vairāk. Sistemātiķi nesen ir atklājuši, ka pilienīšu un sprodzīšu dzimtas ir ļoti līdzīgas, tāpēc tur vajadzētu veikt revīziju, kas tur kurā dzimtā īsti ir. Bet sēnēm jau sen viss skaidrs - pilienīšu daudzgalves mierīgi dzīvojas gan pa pilienīšu, gan sprodzīšu dzimtas gļotsēnēm :D. Tā ka ne tikai uz bumbulītēm, bet arī uz sprodzītēm tās iespējams novērot :).


BI 15.aprīlis, 23:11

Jābūt vēl vienam simbolam, kas lasās perpendikulāri redzamajiem!


Ziemelmeita 15.aprīlis, 20:54

Tad jau iespējams ka medainā arī apaug. Es arī īsti nezinu vai tā ir.


adata 15.aprīlis, 20:48

Hmm, pilienīšu dzimta vien ir, par to nebiju aizdomājusies. Ko Julita teiks?


adata 15.aprīlis, 20:44

Skaista! Šķiet, sporu masa varētu būt dzeltena.


Ziemelmeita 15.aprīlis, 20:43

Man arī tā izskatījās, bet vai medainā bumbulīte mēdz apaugt ar pilienīšu daudzgalvi? Tas man lika domāt par kādu no pilienītēm.


CerambyX 15.aprīlis, 20:41

Varbūt arī Poecilus versicolor


adata 15.aprīlis, 20:35

Teiktu, ka medainā bumbulīte. Redz vertikāli izstieptus augļķermeņus (ne pilienveida).


dziedava 15.aprīlis, 13:47

Paraugs vēl ir?


dziedava 15.aprīlis, 13:37

Bet ievākts jau nav? Vērtīgs, jo ar attīstību


dziedava 15.aprīlis, 11:35

Paldies par paraugiem!! Šorīt mikroskopēju un apkopojumu ieliku lielajā grupā, visvairāk cerot, ka Edvīns kaut kad paskatīsies: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/4324306857829139/


Ziemelmeita 14.aprīlis, 17:31

Paldies,Julita! Tajā laika vēl nedarbojos ar mikroskopu, iespejams ir sūtīts paraugs, bet skaidri neatceros. Pie manis nav.


adata 14.aprīlis, 14:07

Pirmā bilde- šūnu daudzpilīte (sporu mākonis sarkans un staipās), otrā un trešā - kazeņu daudzpilīte (gara kāja, sporu mākonis brūns).


dziedava 14.aprīlis, 09:20

Lasu un nesaprotu, par kādu "tumšo mezglu izvietojumu" es runāju, jo šobrīd saskatu meridiānu tīkliņu, turklāt jaunākas izskatās melnas, kas viss būtu raksturīgs C.cancellata, bet ne C.piriformis, kas jauna ir zilgana. Protams, paraugā to būtu vislabāk apskatīt (vai varētu būt pie manis?)


IlzeP 14.aprīlis, 08:03

Gredzenots kā pieaudzis putns 14.11.2021. Gdynia: Skwer Plymouth, POMORSKIE, POLAND.


IlzeP 14.aprīlis, 07:59

Pēc foto noteica Valdis Pilāts. Balts vēders kā klaidoņpelei, svītra pār muguru - svītrainā.


Ziemelmeita 13.aprīlis, 17:33

Paldies,Ansi!


adata 13.aprīlis, 15:36

Nu gan! Tātad paraudziņi, lai cik pašam reizēm liktos slikti esam, nav bezcerīgi. Jāvāc. Apbrīnojami, kā tādās drupačās, nesaskatot pašu augļķermeni (vai tā paliekas), var atrast sporas!


BI 13.aprīlis, 12:28

Dāņu gan attēlā ir skaidrs V17P. Tam ir bagātīga vēsture šajā vietā 2019, 2020, 2021, 2022, 2024, 2025 un jau arī šogad.


dziedava 13.aprīlis, 11:45

Šis man pašai sanāca pārsteigums. Ievācu paraugu ar domu "varbūt tur ir gļotsēne", dodot varbūtību apmēram pusprocentu, ka ir. Bet no mikroskopijas starp galīgi vecām sporām izdevās atrast ne tikai dažas labas, bet, galvenais, arī perfektus kapilīcija fragmentus, no kura suga, vēl kopā ar sporu pazīmēm, nosakāma nešaubīgi.


IlzeP 13.aprīlis, 09:09

Varu šeit mainīt atpakaļ uz lāci, bet zinu, ka lāču pētnieki šo novērojumu (bez pierādījumiem) tālāk neizmantos.


zane_ernstreite 13.aprīlis, 08:11

Paldies, Julita, par apstip[rinājumu!


dziedava 13.aprīlis, 06:30

Jā, būs trāpīts :))


ligausis 12.aprīlis, 23:31

Kāpēc nenoteikts? Ja cilvēki knapi paspēja izvairīties no avārijas? Visi sēdošie mašīnà skaisti redzēja làci. Tie ir mani draugi.


zane_ernstreite 12.aprīlis, 21:18

Jā, tūlīt to arī daru, jau procesā )))


dziedava 12.aprīlis, 21:15

Ja novērojumu neliek caur aplikāciju, tad bildes jāpievieno pēc tam. T.i., tagad.


a.b 12.aprīlis, 21:04

Gredzenošanas vieta: Bišumuiža, Rīga Gredzenošanas datums: 22.05.2025


a.b 12.aprīlis, 21:03

Gredzenošanas vieta: Lejastiezumi, Kuldīga Gredzenošanas datums: 06.07.2019 Gredzens: LVR ET8431 Krāsu gredzens: 7G8


Amanda 12.aprīlis, 19:40

Peļu klijāns


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts