Aktīvie lietotāji: 434 Šodien ievadītie novērojumi: 445 Kopējais novērojumu skaits: 2203651
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Dabasdati.lv ziņojumu apkopojums: 2022. gada jūlijs-septembris
Pievienots 2022-10-31 08:42:48

Dabasdatos aizvadīts ļoti interesants gada ceturksnis. Vienā īsā apkopojumā varu sniegt tikai pavisam nelielu ieskatu no visas tās bagātības, kas portālā saziņota laikā no jūlija līdz septembrim.

Pateicoties Dabasdatu ziņotājiem, Latvijas kukaiņu faunas sarakstam pagājušajā ceturksnī nākušas klāt, visticamāk, pat 12 sugas.

Divas no tām ir vaboles, abas Uģa Piterāna atrastas: potenciāli jauna suga Latvijai – platsmeceris Phaeochrotes pudens, kuras divus pārstāvjus Uģis nokratīja no svaigi nolūzuša ozola zara izcirtumā Raņķu pagastā 1. jūlijā, un praulvabole Hymenorus doublieri, kuru Uģis uz priedes kritalas atrada tumsā ar lukturīti 21. jūlijā dabas parkā "Piejūra" pie Garezeriem.


Platsmeceris Phaeochrotes pudens. Foto: Uģis Piterāns

Attiecībā uz vabolēm jāpiemin, ka ļoti sekmīgi turpinājās koksngraužu ziņošanas akcija, pie tam šogad salīdzinoši bieži novērotas retas koksngraužu sugas dižkoksngrauži: priežu dižkoksngrauzis Prionus coriarius (ziņoti 6 novērojumi), skujkoku dižkoksngrauzis Tragosoma depsarium (4 novērojumi) un lielais dižkoksngrauzis Ergates faber (2 novērojumi). Savukārt ļoti bieži sastopama suga – skujkoku sarkanais koksngrauzis Stictoleptura rubra – ar 217 novērojumiem pārliecinoši ieņem pirmo vietu starp visu sugu ziņojumiem ceturksnī, izņemot putnus, tālu atpaliekot no nākamās visvairāk novērotās sugas – lielā nātru raibeņa Vanessa atalanta (168 ziņojumi) (infografika pārskata beigās).

Četras no jaunajām kukaiņu sugām ir naktstauriņi, turklāt trīs no tām atradis jaunais dabas pētnieks Tomass Ķerus. Tās visas konstatētas Ziepniekkalnā Rīgā:

1) tīklkode Argyresthia thuiella, 3 īpatņi nokratīti no tūjas 6. jūlijā. Sugu vispirms noteica pats novērojuma autors, apstiprināja Nikolajs Savenkovs. Uģis Piterāns komentē: "Teorētiski nākotnē bija perspektīva un sagaidāma suga, jo Rietumeiropā it kā izplatoties (suga vispār oriģināli nāk no Ziemeļamerikas, bet Eiropā savulaik ir nejauši introducēta/ievesta ar augiem), bet tas, ka jau šobrīd atrasta pie mums, ir laikam neliels (vai liels) pārsteigums, jo tuvākajās kaimiņvalstīs, ja es pareizi saprotu, vēl nav konstatēta!"


Tīklkode Argyresthia thuiella. Foto: Tomass Ķerus

2) gartaustkode Coleotechnites piceaella 8. jūlijā. Ziemeļamerikas suga, dzīvo uz Picea pungens, noteica N. Savenkovs;

3) tauriņš Oegoconia deauratella 16. jūlijā. Noteica N. Savenkovs. Šī ir arī jauna tauriņu dzimta Latvijā! "Šī gan arī no sagaidāmo sugu saraksta, jo Lietuvā nupat kā esot kļuvusi vietām regulāri sastopama un ir konstatēta arī citās apkārtnes reģiona valstīs (Zviedrija, Somija vismaz), bet nu pirmais atradums ir pirmais atradums!", komentē Uģis Piterāns.

To, ka pēc retumiem dažkārt nekur tālu nav jādodas – tie atnāk paši, apliecina arī ceturtās jaunās tauriņu sugas Latvijai konstatēšana – tas ir zāļsvilnis Scirpophaga praelata, kas 12. jūlijā atlidoja pie Sanda Laimes uz viņa 4. stāva terasi Cēsīs.

Ar to jaunumi kukaiņu faunā nebeidzas. Dana Krasnopoļska 6. jūlijā Tosmares ezera krastā nofotografēja plato sarkanspāri Crocothemis erythraea. Novērojumu ieziņoja Mārtiņš Kalniņš komentējot: "Prognozēta suga, jo 2008. gadā konstatēta Kaļiņingradas apgabalā, 2014. gadā Lietuvā, Klaipēdas apkārtnē. Eiropas mērogā populācija ir augoša un izplešas Z virzienā. Tā kā šai sugai nav raksturīga klejošana vai tālas migrācijas, domājams, ka sugai ir jābūt ne tikai Tosmares ezerā.".

Savukārt Uģis Piterāns, ar gaismu pievilinot kukaiņus Olaines pagastā 18./19. augustā, konstatēja jaunu maksteņu sugu mūsu valstij Parasetodes respersellus (noteica Juha Salokannel).


Makstene Parasetodes respersellus. Foto: Uģis Piterāns

Un kā tad nu bez jaunām blakšu sugām?! Tādas šajā ceturksnī bija trīs.

Laima Birziņa mazdārziņā pie Ādažiem kaķumētras ziedos 14. augustā nofotografēja zemesblakti Heterogaster cathariae, savukārt Uģis Piterāns atrada divas Latvijai jaunas mīkstblakšu sugas, izcirtumā Rudbāržu pagastā 14. jūlijā nokratot no slotzariem 15-20 mīkstblaktis Orthotylus concolor un 14./15. augustā Olaines pagastā pievilinot uz gaismu mīkstblakti Phytocoris nowickyi. Tomēr pēdējās sugas pirmatklājējas gods pienākas Valdai Ērmanei, kas to novēroja apmēram dienu iepriekš – 13. augustā Svitenes pagastā, tikai tā vēl līdz Uģa novērojumam nebija noteikta.


Zemesblakts Heterogaster cathariae. Foto: Laima Birziņa


Mīkstblakts
Orthotylus concolor. Foto: Uģis Piterāns

Jauna suga pieskaitāma arī mūsu valsts gliemju sarakstam. Georgijs Gorjanovs 3. jūlijā Buļļusalā atrada gliemeni Rangia cuneata – sugu, kuras izcelsme ir Karību reģions. Šī suga jau ir konstatēta Lietuvā un Igaunijā, taču Latvijas gliemju sarakstā vēl nav iekļauta, lai gan ziņas par iespējamiem novērojumiem jau ir bijušas.


Gliemene Rangia cuneata. Foto:
Georgijs Gorjanovs

Interesanti atradumi bija arī augu vidū, tajā skaitā, iespējams, divas Latvijai jaunas sugas. Tās ir jau iepriekšējā ceturksnī Lilitas Svirževskas atrastas – maijā Lāčupes stacijas tuvumā konstatētais skaujlapu naudulis Thlaspi perfoliatum un Iļģuciemā 1. jūnijā konstatētā potenciāli jauna retēju suga – retējs Potentilla verna.


Skaujlapu naudulis Thlaspi perfoliatum. Foto: Lilita Svirževska

Vēl pieminama jauna un ļoti bagātīga ļoti retās bezlapu epipogijas Epipogium aphyllum atradne, kuru konstatēja Valdis Lukjanovs Īles pagastā 2. augustā (pirmais novērojums Kurzemē, Zemgalē), kā arī Jantas Mežas rudzu laukos Alsungas apkārtnē 10. jūlijā atrastais parastais jeb lauka kokalis Agrostemma githago, kas ir tipiska lauksaimniecības nezāle, kuru apdraud herbicīdu lietojums lauksaimniecībā un kas Latvijā kļuvusi ļoti reta un pat izzūdoša.


Bezlapu epipogija Epipogium aphyllum. Foto: Valdis Lukjanovs

Pateicoties Renātei Kaupužai un Julitai Klušai, ceturksnī atklātas arī divas Latvijai jaunas ķērpju sugas – ķērpis Placynthiella oligotropha, kuru Julita konstatēja 24. augustā Tārgales pagastā (noteica mikroskopējot) un neilgi pēc tam (31. augustā) atrada arī Renāte Litenes pagastā (pēc attēla noteica J. Motiejūnaitė), un ramalīna Ramalina europaea, kuru Renāte konstatēja Malnavā 4. septembrī. Renāte komentēja, ka šī ir nesen aprakstīta jauna suga zinātnei, kas izdalīta no R. pollinaria s.lat. sugu grupas, sugu pēc parauga noteica J. Motiejūnaitė.


Ramalīna Ramalina europaea. Foto: Renāte Kaupuža

Julita Kluša ir atradēja arī divām Latvijai jaunām sēņu sugām. Tās ir piepe Buglossoporus pulvinus (atrasta 17. jūlijā Rindas apkārtnē uz ļoti resna dižozola atliekām), kas ir liels retums visā Eiropā (sugu noteica Ivars Leimanis), un melnā kiršteinija Kirschsteiniothelia atra (atrasta 3. augstā Krimulda pagastā).


Piepe Buglossoporus pulvinus. Foto: Julita Kluša

Turklāt Julita ir atradēja un/vai sugas noteicēja visām 6 šajā ceturksnī Latvijas sugu sarakstam klāt nākušajām gļotsēņu sugām(!): 

1) virsgala šokolādes gļotsēne Stemonitis flavogenita, atrada Renāte Kaupuža Viļakas apkārtnē uz egles sausokņa jau februārī, šajā ceturksnī noteica Julita;


Virsgala šokolādes gļotsēne Stemonitis flavogenita. Foto: Renāte Kaupuža

2) zeltainā krāterīte Craterium aureum, Julita atrada 3. augustā uz nobirām uz egles kritalas jauktā mežā Krimuldas pagastā;


Zeltainā krāterīte Craterium aureum. Foto: Julita Kluša

3) konglomerāta fizāra Physarum conglomeratum, Julita atrada 10. augustā Ķemeru apkārtnē, iespējams, ka jauna suga ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā;

4) čupačupa fizāra Physarum penetrale, Julita atrada 18. augustā Ķemeru apkārtnē;

5) spradzeņu kribrārija Cribraria pertenuis, Julita atrada 24. augustā Popes apkārtnē, pasaulē šī suga noteikta tikai pāris valstīs;

6) platā aveņgļotsēne Tubifera magna, Julita atrada 15. jūlijā Kazdangas apkārtnē, suga salīdzinoši nesen izdalīta, pasaulē noteikta tikai dažās valstīs.


Spradzeņu kribrārija Cribraria pertenuis. Foto: Julita Kluša

Julita arī pirmo reizi mikroskopiski pierādīja izplūdušās didermas Diderma effusum sastopamību Latvijā (noteiktā gļotsēne atrasta Krimuldas pagastā uz ozollapas nobirās jauktā mežā 3. augustā).

Atšķirībā no iepriekšējā ceturkšņa, jaunas sugas Latvijas putnu sarakstam nav nākušas klāt (tas, protams, nenotiek tik bieži).

Interesantu novērojumu bijis daudz, piemēram, 10. augustā Žocenē novērotā garastes klijkaija Stercorarius longicaudus (V. un E. Smislovi, R. Matrozis, A. Borzenko), 27. augustā pie Akmensraga novērotā melngalvas kaija Larus melanocephalus (E. Smislovs), 28. augustā Užavas laukos novērotie pieci Morinella tārtiņi Eudromias morinellus (E. un V. Smislovi) un 24. septembrī Tomes pagastā pie Daugavas novērotās 40 sarkanrīkles čipstes Anthus cervinus (A. Kuročkins).


Morinella tārtiņš Eudromias morinellus. Foto: Edgars Smislovs

Vēlos izcelt arī Randu pļavās Edgara Smislova un Andra Zariņa 7. augustā novērotos 6 garstilbjus Himantopus himantopus (3 pieaugušos un 3 jaunos putnus). Tas ir piektais šīs sugas novērojums Latvijā un līdz šim lielākajā skaitā (www.putni.lv). Starp citu, šogad Igaunijā pierādīta garstilbja ligzdošana.


Garstilbji Himantopus himantopus. Foto: Edgars Smislovs

Retas sugas šoruden konstatētas arī starp gredzenošanai noķertajiem putniem. Viens no tiem ir Papē 25. septembrī noķertais Švarca ķauķītis Phylloscopus schwarzi (Māris Jaunzemis u.c.), kam šis ir tikai otrais novērojums Latvijā (arī pirmais Švarca ķauķītis bijis noķerts gredzenošanai – 2013. gada septembrī Kolkā; www.putni.lv). Savukārt Elvijs Kantāns Litenes apkārtnē 19. septembrī gredzenošanai noķēra meža stērsti Emberiza rustica (lapā www.putni.lv ir ziņas, ka Dmitrijs Boiko šī gada septembrī noķēris pat 7 meža stērstes; kopējais novērojumu skaits līdz šim Latvijā – 15).

Šis ir kukaiņu piekūnu Falco vespertinus invāzijas gads. Sākot ar Zigurda Krievāna 6. augustā Slampes pagastā novēroto (ar nenolasāmu gredzenu), Dabasdatos augustā reģistrēti 94 novērojumi un septembrī 36.


Kukaiņu piekūns Falco vespertinus (jaunais putns). Foto: Ilze Priedniece

Lielākais skaits reģistrēts:

1) 16. augustā Ventspilī stundas laikā uzskaitīti ap 80 uz ziemeļiem pārlidojoši jaunie putni (Edgars Smislovs, Andris Zariņš). Vērtēts, ka reālais skaits dienas laikā varētu būt simtos;

2) 20. augustā Kolkas apkārtnē Baltijas jūras krastā 3,5 h laikā uzskaitīti 129 gar krastu Kolkasraga virzienā lidojoši putni (starp jaunajiem piekūniem arī vismaz viena pieaugusi mātīte) (Jānis un Ilze Priednieki);

3) 21. augustā Eimuru laukos Igors Deņisovs novēroja pārlidojam simtiem piekūnu, ziņoti 170-200. Vienlaicīgi uz vadiem novēroti 26 putni, starp jaunajiem arī divas pieaugušas mātītes un viens tēviņš;


Kukaiņu piekūns Falco vespertinus (pieaudzis tēviņš). Foto: Igors Deņisovs

4) 5. septembrī Engures ezerā saskaitīti ap 70 putni (V. un E. Smislovs, R. Matrozis) – Kazrovā vienlaicīgi 44 sēdējuši krūmos, vēlāk pamanīti arī Garrovas, LU BI Engures ornitoloģisko pētījumu centra un Lielās salas apkārtnē).

Iepriekšējā iespaidīgā kukaiņu piekūnu invāzija bija vērojama pirms trim gadiem 2019. gadā.

Kopējais novērojumu skaits ceturksnī (50 164) pārsniedz pērnā gada III ceturksnī ziņoto (39 687). Liela atšķirība vērojama septembrī ziņoto putnu novērojumu skaitā (attiecīgi 13 500 un 4419), kam iemesls varētu būt šī gada prasība ātrāk iesniegt ligzdojošo putnu uzskaišu datus.

Novērojumu skaita ziņā pēc putniem (31 474 novērojumi jeb 63%) sekoja tauriņi (5959 novērojumi jeb 12%), trešo vietu ieņemot grupai "Citi kukaiņi" (2613 novērojumi jeb 5%). Salīdzinājumam, pērn otrajā vietā bija tauriņi (5637 novērojumi jeb 14%) un trešajā – sēnes (2274 novērojumi jeb 6%). Kā zināms, šogad daudzas sēnes sāka augt vēlu.

1000 novērojumu slieksni gada III ceturksnī pārsniedza četri Dabasdatu ziņotāji: Normunds Zeidaks (1750), Edgars Smislovs (1478), Sandis Laime (1432) un Ilona Gaile (1021 novērojumi). Visvairāk fotoattēlus (821) pievienoja Uģis Piterāns.

Novērojumiem bagātu gada nogali vēlot

Ilze Priedniece

2022-10-30

Pēdējie novērojumi
Crex crex - 2025-07-12 Bounijs
Locustella luscinioides - 2025-07-12 Vītītis
Branta canadensis - 2025-07-12 MoreOrLess
Charadrius hiaticula - 2025-07-12 MoreOrLess
Mergus merganser - 2025-07-12 MoreOrLess
Actitis hypoleucos - 2025-07-12 MoreOrLess
Sterna paradisaea - 2025-07-12 MoreOrLess
Nezināms
Ignotus
@ mufunja
Pēdējie komentāri novērojumiem
ekologs 12.jūlijs, 16:49

Manuprāt, Aleochara bipustulata. ko Uģis, Mareks domā?


ekologs 12.jūlijs, 16:27

Stygnocoris fuligineus?


DaceK 12.jūlijs, 14:01

Paldies par noteikšanu!


dziedava 12.jūlijs, 11:12

Ja īsa (līdz 2mm) un rozīga, tad Stemonitopsis hyperopta


V_Ilze 12.jūlijs, 00:39

Foto neskaidrs, jo fotogrāfēts no uzņemta video,,bet var redzēt divus pieaugušus laukirbju putnus ar mazajiem cālīšiem.


Ivetta 11.jūlijs, 22:27

Paldies, Marek!


Ziemelmeita 11.jūlijs, 19:16

Paldies, Marek!


adata 11.jūlijs, 19:15

Mazais mārsils.


Ziemelmeita 11.jūlijs, 19:15

Paldies, Lilita!


nekovārnis 11.jūlijs, 16:58

Iespējams Opesia grandis


mufunja 11.jūlijs, 15:56

Meitenes, šī ir viņa:)


nekovārnis 11.jūlijs, 15:39

Manuprāt Potosia cuprea


nekovārnis 11.jūlijs, 15:09

Manuprāt Araneus angulatus tēviņš


Karmena 11.jūlijs, 12:07

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


dziedava 11.jūlijs, 11:07

Vēl var ielikt lielajā FB grupā un pajautāt D.Ļeontjevam


dziedava 11.jūlijs, 10:46

Ja paspaidot izšķīst, nevis ir recekļains (no foto nevar droši saprast), tad varētu būt kāda ragainīte Ceratiomyxa sp.


dziedava 11.jūlijs, 10:45

Lai droši noteiktu, par jaunu, būtu jāvēro attīstība.


dziedava 11.jūlijs, 10:41

Marina, es saprotu, ka par šo ir hipotēze Lycogala alisaulianovae. Tā ir aprakstīta "jau" 2023. gadā, jāmeklē raksts "Fifteen new species from the myxomycete genus Lycogala", tur ir labi foto. Nav laika iedziļināties rakstā, bet attēli ir līdzīgi, jā! Un sporu masa ar laiku maina krāsu, tāpēc no zilas varētu kļūt šāda pelēkzila. Vajadzētu rūpīgi izlasīt visu rakstu un parametrus, varbūt izdotos pierādīt, būtu izcili! :))


ekologs 11.jūlijs, 10:31

Lēcējzirneklis (Evarcha falcata).


ekologs 11.jūlijs, 10:28

Vilkzirneklis (Acantholycosa lignaria).


ekologs 11.jūlijs, 10:25

Koksngrauzis (Stictoleptura maculicornis).


IlzeP 10.jūlijs, 22:16

Paldies par skaidrojumu!


adata 10.jūlijs, 22:16

Tāpēc gaidu Marinas mikroskopiju. Tā krāsa tāda raksturīga, koksne iekrāsojas, nezinu, vai kādai vēl ir tāda.


guta7 10.jūlijs, 22:16

Šogad bija ziedos, ir zilganā brūnkāte.


Ance.p 10.jūlijs, 22:03

Manuprāt, bija meža. Vairākas dienas klausījos, bija gan lauku, gan meža. Mana ome (nodarbojusies jaunībā ar ornitoloģiju) arī domāja, ka meža.


Lemmus 10.jūlijs, 21:52

Fantastiski!Apsveicu!


Mitslanevx 10.jūlijs, 21:28

Sams Silurus glanis


Mitslanevx 10.jūlijs, 21:23

Trīsadatu stagars Gasterosteus aculeatus


Mitslanevx 10.jūlijs, 20:30

Šī ir salate Leuciscus aspius


dziedava 10.jūlijs, 19:13

Iveta, man ar tā šķiet. :) Tik par kausiņu no šādas stadijas nevar zināt.


adata 10.jūlijs, 17:32

Man ir doma, ka būs tīklotā lākturīte.


Ziemelmeita 10.jūlijs, 13:23

Paldies, Lilita!


Mari 10.jūlijs, 11:33

Paldies, Marek! Jā, priekškrūšu vairogs bija gana matains :) Ar šo Anastrangalia atšķiršanu neiet viegli...


nekovārnis 10.jūlijs, 09:55

Droši vien arī S.melanura, bet drošībai tēviņiem jāredz vēders.


nekovārnis 10.jūlijs, 09:50

Šis manuprāt Anastrangalia dubia reyi. Šķiet saskatu dzeltenīgus matiņus uz segspārniem un priekškrūšu vairoga augšpuse arī diezgan mataina.


kamene 10.jūlijs, 09:21

Paldies, Renāte!


Mari 10.jūlijs, 09:06

Šķiet, ka varētu būt Anastrangalia sanguinolenta .


zane_ernstreite 09.jūlijs, 23:03

Paldies, Marek, par noteikšanu!


zane_ernstreite 09.jūlijs, 23:02

Nupat pret vakaru acis no datora raibas bijušas, ka šo varēju sajaukt… Paldies, Marek!


Ivetta 09.jūlijs, 22:46

Paldies, Marek, par visiem noteiktajiem! :)


meža_meita 09.jūlijs, 22:41

C.norvegica raksturīgi inficēti lapoņi, kas rezultējas kā sarkani pleķīši, bet tas ir uz zvīņām - lapoņa, nevis podēcijiem.


meža_meita 09.jūlijs, 22:36

Šad un tad abas sugas var jukt, bet vītolu kalīcijai nav raksturīgs dzeltenīgs un graudains laponis un tā naug tik drukna, dūšīga, saliekusies.


Ziemelmeita 09.jūlijs, 22:20

Paldies,Marek!


zane_ernstreite 09.jūlijs, 22:18

Marek, un man taču likās, ka nav skujkoku sarkanais un ir Etorofus pubescens, bet pati nošaubījos!!! Paldies!


nekovārnis 09.jūlijs, 22:18

Līdzīgi ir :) Etorofus pubescens priekškrūšu vairogs aizmugurējā daļā stipri paplatinās. Stictoleptura rubra tēviņiem priekškrūšu vairoga malas aizmugurējā daļā daudz maz paralēlas.


megemege 09.jūlijs, 22:07

09.07.2025. Noejot garām ligzdai mežā dzirdami saucieni. 2 jaunie klijāna mazuļi laidelējas pa mežu no ligzdas līdz pļavai un atpakaļ.


zane_ernstreite 09.jūlijs, 22:05

Es viņus vienmēr jaucu...


nekovārnis 09.jūlijs, 22:01

Šis drīzāk pēc kāļu balteņa izskatās. Neesmu gan drošs ar tādiem gaišiem.


mufunja 09.jūlijs, 21:57

Iveta,Julita,paldies.


dziedava 09.jūlijs, 21:00

Jā, Iveta! :)


ekologs 09.jūlijs, 20:43

Monochamus urussovi. Vairodziņš pilns.


Ivetta 09.jūlijs, 20:12

Paldies, Artur!


ekologs 09.jūlijs, 20:01

Monochamus sutor


adata 09.jūlijs, 19:58

Kaustīklotā lākturīte, cribraria cancellata var. fusca? Meridiānu tīklojums ar kausiņu.


adata 09.jūlijs, 19:50

Pirmā doma Jums bijusi pareizāka. Mantija ir vienkrāsaina, pēdai arī redz baltu joslu pa vidu, tātad tumšais.


dziedava 09.jūlijs, 19:43

Jā, Iveta, gan jau bija dusmīgs uz mani. Un pārliecinājos, ka gļotsēņprāt, tā kastīte nemaz tik hermētiska nav. ;))


ekologs 09.jūlijs, 19:34

Skābeņu-vīgriežu ornamentblakts (Coreus marginatus).


adata 09.jūlijs, 19:33

Nu, kuram gan patīk dzīvošana sprostā!


ekologs 09.jūlijs, 19:28

Sprakšķis (Selatosomus cruciatus).


DaceK 09.jūlijs, 18:46

Paldies par noteikšanu


IlzeP 09.jūlijs, 18:30

Alda, varbūt vari atsūtīt foto e-pastā?


IlzeP 09.jūlijs, 18:19

Foto atkārtojas


IlzeP 09.jūlijs, 18:16

Domāju, ka kāda zīdītāja pārtikas krājumi


IlzeP 09.jūlijs, 18:14

Šķiet, ka saskatīju :)


anthicus 09.jūlijs, 18:03

Koksngrauzis Spondylis buprestoides


IlzeP 09.jūlijs, 17:59

Būtu pievienota bilde no kameras, varētu ielikt ceturkšņa pārskatā :)


mufunja 09.jūlijs, 17:20

Varbūt. Es vēl neesmu saticis nevienu rozā.


dziedava 09.jūlijs, 17:01

Mans vākums no rīta no aizvērtas kastītes bija vnk aizbēdzis :DD


adata 09.jūlijs, 16:51

Varbūt rozīgais ragansviests?


IlzeP 09.jūlijs, 16:16

Varbūt foto var nomainīt?


Zigurds Krievans 09.jūlijs, 11:29

Jā, ar lielu aizturi pievienojās. Paldies par noteikšanu:)


Latvju_zēns 09.jūlijs, 10:07

Pāvs. Torņu cīņu laikā vismaz 1 putns bļāva un bija novērojams īpašumā ezera ZR galā


IlzeP 09.jūlijs, 09:00

Audio fails ir pievienojies.


adata 09.jūlijs, 07:53

Iespējams, ka papagaiļu pumpurīte. Šādiem pusgataviem ir vērts paņemt paraudziņu, kaut nelielu, lai pavērotu, kā mainās forma un krāsa, tad jau noteikšana drošāka.


Zigurds Krievans 09.jūlijs, 00:19

Neļauj pievienot audio failu. Izmeta error message ka var ne garāku par 1 min, kaut gan īsāks. Vēleiz mēģinot pievienot, saka ka tāds jau ir sistēmā. Neredzu ka būtu pievienojies.


dziedava 09.jūlijs, 00:13

Kastītē palika parasti balts. Nezinu, ko domāt.


dziedava 09.jūlijs, 00:12

Un viss palīdis apakšpusēs


Zigurds Krievans 09.jūlijs, 00:05

Varbūt kaut kāds rufinus vai vulpinus ?


CerambyX 08.jūlijs, 22:54

Varbūt Myrmosa atra


VijaS 08.jūlijs, 21:37

Pēdējie divi foto - nākamajā vakarā.


VijaS 08.jūlijs, 21:35

Pēdējais foto - nākamajā vakarā.


VijaS 08.jūlijs, 21:08

Dekoratīvi :D


Lemmus 08.jūlijs, 19:38

Paldies,Marek!


dziedava 08.jūlijs, 15:08

Plazmodijs, jāvēro


dziedava 08.jūlijs, 14:34

Domā, ka no pagājušā, sēnes iekonservēja :)


ekologs 08.jūlijs, 14:09

Jūlijvabole (Anomala dubia).


IlzeP 08.jūlijs, 12:55

Sēne?


Ivetta 08.jūlijs, 09:05

Paldies, Uģi!


ekologs 08.jūlijs, 08:42

Grūti saprast, iespējams, ka kādas ērcītes (Acari sp.).


ekologs 08.jūlijs, 08:36

Sprakšķis (Ampedus sp.), iespējams, A. nigrinus.


ekologs 08.jūlijs, 08:30

Es teiktu, ka meža bambals (Anoplotrupes stercorosus). Pavasara bambalim (Trypocopris vernalis) segspārni ir tādi gludāki un spīdīgāki, bez izteiktām rievām.


ekologs 08.jūlijs, 08:24

Sprakšķis (Agrypnus murinus).


Mari 07.jūlijs, 21:52

Pievienoju vienu 7. jūlijā tapušu foto (5.) Dažām jau saskatāms virsmas raksts.


VijaS 07.jūlijs, 21:16

Tā arī nesapratu, vai svaiga, vai no pagājušā rudens zem mizas saglabājusies.. :)


dziedava 07.jūlijs, 20:50

Sporas vilkpienainēm ļoti līdzīgas, gaišas, nezinu, vai no tā ko var noteikt. Te svarīgs ir virsmas raksts, perīdija mikroskopija, kapilīcija (ko grūti saprast) mikroskopija


IlzeP 07.jūlijs, 20:30

Paldies!


Mari 07.jūlijs, 20:09

Gaidu, kad varēs apskatīt sporas, nevaru saprast kurā brīdī tās būs pietiekoši nobriedušas :)


Ziemelmeita 07.jūlijs, 20:05

Paldies,Lilita!


dziedava 07.jūlijs, 19:53

Jauns plazmodijs, sugu tādā stadijā nevar noteikt. Būtu jāvēro, kā attīstās, kas izaug.


dziedava 07.jūlijs, 19:52

Man sen nav redzēti


dziedava 07.jūlijs, 19:51

Dažas koniskas, dažas apaļas, man bija līdzīga. Kad būs laiks, jāpastudē jaunais Ļeontjeva raksts, ātri pārskrienot šķita, ka līdzīga suga ir statp jaunaprakstītajām. Tagad neesmu mājās, nevaru apskatīt.


IlzeP 07.jūlijs, 19:39

Vai foto no kameras būtu iespējams pielikt?


Mari 07.jūlijs, 19:16

Sīkas apm. 1,5-2 mm, uz stipri satrūdējušas un izmirkušas nelielas bērza kritalas. 1.,.2 foto 2.jūjijā; 3., 4. foto no paraudziņa 3. jūlijā.


Ziemelmeita 07.jūlijs, 19:07

Paldies,Marek!


Ziemelmeita 07.jūlijs, 19:06

Paldies,Inese un Ilze!


Aleksejs 07.jūlijs, 19:01

Vakar vakarā tieši tur dzirdēju viņu, tad varbūt uzturas lokāli.


Mo 07.jūlijs, 18:49

Partenopes?


enesija 07.jūlijs, 17:48

Lycosidae Pardosa sp.


enesija 07.jūlijs, 17:47

Linyphiidae


nekovārnis 07.jūlijs, 16:54

Izskatās ka Stenurella sp. tēviņš. Ja vēders pelēks - S.melanura, ja oranžs - S.bifasciata.


nekovārnis 07.jūlijs, 16:42

Noslinkoju paskatīties :) Spīdīgs ir, pēdas (tarsi) varēja būt gaiškas. Ielikšu pagaidām kā sp.


anthicus 07.jūlijs, 16:34

Saperda scalaris


Ziemelmeita 07.jūlijs, 15:57

Paldies,Lilita!


ekologs 07.jūlijs, 15:14

Smecernieks (Cionus sp.).


ekologs 07.jūlijs, 15:11

Jā, tie abi ļoti līdzīgi...


IlzeP 07.jūlijs, 15:02

Kaut kas nav labi ar novērošanas datumu.


W 07.jūlijs, 13:53

Vai tas varētu būt Cionus thapsus? Sarakstā neatradu.


CerambyX 07.jūlijs, 13:45

Drīzāk Prionychus melanarius, manuprāt.


IlzeP 07.jūlijs, 12:34

Noskaidrošu, vai nav kāds sinonīms


nekovārnis 07.jūlijs, 11:41

Paldies par info :)


bitene 07.jūlijs, 11:09

Varbūt Kāpurmuša Cylindromyia interrupta?


Ivetta 07.jūlijs, 10:22

Paldies, Artur!


IlzeP 07.jūlijs, 10:15

Vai šis ir dublikāts novērojumam ar foto (https://dabasdati.lv/lv/observation/fokse0koq7qbt5b0e2th0a0ou4/), dzēšams?


nekovārnis 07.jūlijs, 09:42

Salix sp. arī sugas ēdienkartē. https://coleonet.de/coleo/texte/chrysomela.htm


nekovārnis 07.jūlijs, 09:40

Vismaz imago Chrysomela populi - melni segspārnu gali.


nekovārnis 07.jūlijs, 09:31

Iespējams ir M.variegatus


kamene 07.jūlijs, 09:05

Paldies, Uģi. Rūsas sēne Puccinia asarina - nav sarakstā.


W 07.jūlijs, 07:10

Artur, paldies:)


ekologs 07.jūlijs, 07:06

Vairogblakts (Eurydema oleracea).


ekologs 07.jūlijs, 07:04

Lapgrauzis (Smaragdina sp.).


ekologs 07.jūlijs, 06:55

Smecernieks (Phyllobius sp.).


ekologs 07.jūlijs, 06:47

Zaļā vairogvabole (Cassida viridis).


ekologs 07.jūlijs, 06:45

Koku vairogblakts (Pentatoma rufipes).


ekologs 07.jūlijs, 06:38

Dārza vabole (Phyllopertha horticola).


ekologs 07.jūlijs, 06:28

Koksngraužveida praulvabole (Pseudocistela ceramboides).


ekologs 07.jūlijs, 06:22

Manuprāt, melnā praulvabole (Prionychus ater).


ekologs 07.jūlijs, 06:17

Skrejvabole (Carabus nemoralis).


Mežirbe777 07.jūlijs, 02:20

Beidzot tiku pārskatīt bildes un arī ievākto paraugu ar 40x lupu. Jāpiekrīt, ka diži gļotsēniski neizskatās. Tā notiek, kad no galvas zina tikai pētāmo substrātu, bet ne paša potenciāli atrodamā objekta izskatu :D Vieta šķita perspektīva sugai, jāatgriežas un jāmeklē kamēr atrodas, ja lietus nebūs ieviesis dižas korekcijas.


zemesbite 06.jūlijs, 23:41

Paldies, Uģi!


Kiwi 06.jūlijs, 21:40

Paldies, Uldi!


Kiwi 06.jūlijs, 21:40

Paldies, Marek!


Kiwi 06.jūlijs, 21:39

Paldies, Uģi!


Ansis 06.jūlijs, 18:34

Bez foto šo noteikt nevarēs.


dziedava 06.jūlijs, 14:39

Gļotsēnes nemēdz būt ar šādu konsistenci. Pataustot tā neizšķīstu, neizjuktu. Tā ir sēne.


Ivetta 06.jūlijs, 11:09

Paldies, Uģi!


dziedava 06.jūlijs, 09:30

Bet, jā, piebildīšu, ka nodevu paraugu, jo man bija aizdomas, ka tā nav paša Ļeontjeva pēc foto noteiktā suga, es iebildu, ka mana ir citādāka :)). Tas arī tika pierādīts sekvencējot. :))


dziedava 06.jūlijs, 09:27

Raivo, godīgi sakot, nezinu, nav prātā tāds gadījums :). Biju domājusi par to, ka vispār jau latvieši ir atraduši sugas, kas aprakstītas kā jaunas, zinu, ka uz atsegumiem augošā sūna - mēlītes sīkvijzobe Tortula lingulata - ir aprakstīta pēc Latvijas parauga, bet tas bija sen :) (1880). Konkrēti Dabasdatu aspektā nebiju domājusi. Tagad jau zinātnē ir vairāk iespēju un jaunu sugu aprakstīšana vairs nav tik ekskluzīva lieta kā pagātnē. Konkrētajā gadījumā trāpījos ar pareizo paraugu pareizajā vietā (gļotsēņu kongresā), kur man bija iespēja to nodot personīgi Ļeontjevam.


Mežirbe777 06.jūlijs, 03:27

Šis sanāk pirmais DD novērojums kādai sugai, kura recenzētā publikācijā aprakstīta kā jauna, vai arī iepriekš ir bijis tāds precedents? Ja jā, tad tas tikai kārtējo reizi pierāda vietnes neatsveramo lomu dabas vērtību izpētē valstī :)


Vīksna 05.jūlijs, 23:10

Paldies !


Mari 05.jūlijs, 22:49

Paldies, Julita! :)


Mari 05.jūlijs, 22:16

Jā, tas ir vecais labais milimetru papīrs :)


Vīksna 05.jūlijs, 21:28

Atstāto apšu puduri cirsmā (varbūt pat ligzdu vieta), vējš visu izgāzis.


Vīksna 05.jūlijs, 21:13

Zāģēta egļu audze ar vēl šo to tur bija, un vēl kāda egle blakus palikusi, cirsmā nelieli ozoli atstāti.


laumae 05.jūlijs, 21:09

No stipri vējainās pievakares šis bija vienīgais skaidrais portretējums, bet diezgan droši atceros, ka bija S.melanura. Mana pirmā S.bifasciata vēl gaida kaut kur Zemgalē ;]


Vīksna 05.jūlijs, 21:04

Tomēr cits. Paldies !


Vīksna 05.jūlijs, 20:47

Paldies !


nekovārnis 05.jūlijs, 20:19

Šim nav vēl kāds foto citā rakursā, lai mātīti labāk var saskatīt. Tāda aizdomīga (S.bifasciata?), bet varbūt tikai tāds apgaismojums :)


Ziemelmeita 05.jūlijs, 20:15

Paldies,Marek!


dziedava 05.jūlijs, 19:27

Rūtiņas garums ir 1mm?


IlzeP 05.jūlijs, 18:25

Paldies, Uģi, par naktstauriņiem!


Vīksna 05.jūlijs, 16:54

Paldies !


CerambyX 05.jūlijs, 15:57

Gan jau rūsas sēne Puccinia asarina


CerambyX 05.jūlijs, 15:51

Jā, gan jau Globiceps flavomaculatus,


zemesbite 05.jūlijs, 13:00

Paldies, Uģi!


zane_ernstreite 05.jūlijs, 12:08

Paldies, Marek, par precizējumiem!


Aceralba 05.jūlijs, 11:04

Paldies!


Aceralba 05.jūlijs, 11:04

Paldies!


Aceralba 05.jūlijs, 11:03

Paldies!


Filips Bobinskis 05.jūlijs, 09:32

Vai kāda no Globiceps?


Ivetta 05.jūlijs, 09:04

Paldies, Uģi, par veltīto laiku visiem noteiktajiem!


Ziemelmeita 05.jūlijs, 07:47

Paldies,Uģi, par visiem labojumiem un precizējumiem.


dziedava 05.jūlijs, 07:32

Paldies, Uģi!


zane_ernstreite 05.jūlijs, 07:08

Un paldies, Uģi, par visiem sprakšķu utt. precizējumiem/noteikšanu!


zane_ernstreite 05.jūlijs, 07:03

Un tak likās pašai sākumā, ka brūnvālīšu... Paldies, Uģi!


KM 05.jūlijs, 00:57

Paldies, sadalīšu divos novērojumos


CerambyX 05.jūlijs, 00:41

Drīzāk Coelioxys conica


CerambyX 05.jūlijs, 00:27

Šādi zaļi spīdīgie 3 ārēji līdzīgas sugas (aureolus, hypochaeridis, sericeus).


CerambyX 05.jūlijs, 00:20

Vēdera krāsu neredz, bet drīzāk otra suga (Anogcodes melanurus)


CerambyX 05.jūlijs, 00:16

Otrajā attēlā - parastais pļavraibenis


adata 04.jūlijs, 20:43

To vēl nesaprotu, pēc kādām pazīmēm atšķirt uz aci lampītes no lākturītēm.


ER 04.jūlijs, 20:42

Ligzdojošās zaļās vārnas ar baltiem gredzeniem "DD" un "HV" ir man jau zināmais pāris, ko pie ligzdas vairs nevajadzētu traucēt. Abi gredzenoti kā mazuļi pie Silakroga, attiecīgi 2018. un 2022. gadā. Citu putnu gredzeni tuvākajā apkārtnē gan šogad nav nolasīti, tā ka ziņas par tiem būtu ievērojami vērtīgākas.


Ivars Leimanis 04.jūlijs, 20:36

Lieliski! Laba ziņa, ka nav pavisam pie mums izzudis! Apsveicu ar atrašanu! Uz kā aug? Uz oša? Uz jauna (kāds D)? Cik augstu? Cik cm2 ķērpja laukums?


Amanda 04.jūlijs, 20:18

Mājas strazds


Amanda 04.jūlijs, 20:15

Izskatās pēc meža tilbītes


aer 04.jūlijs, 19:43

Jā, tur bija cits strazds!


ekologs 04.jūlijs, 17:58

Uģi, paldies!


IlzeP 04.jūlijs, 17:03

Šis foto jau bija pievienots iepriekšējam novērojumam.


ekologs 04.jūlijs, 16:40

Mh... Tāds neliels, Hydrophilus caraboides?


adata 04.jūlijs, 15:57

Vai šai var būt cits sugas variants, sašaubījos, jo ļoti sīka, lasīju, ka jābūt 2,5-5mm, šai pat nav divu.


zane_ernstreite 04.jūlijs, 15:47

Paldies, Ilze! Biju šodien tajā vietā skatīt vaboles un viena no naktsvijolēm vēl nebija noziedējusi. Nobildēju ziedkopu detalizētāk (pievienoju fotogrāfiju). Jā, pēc raksta redzu - tiešām zaļziedu!


adata 04.jūlijs, 15:44

Kritala atradās ēnainā vietā, zem papardēm.


Wiesturs 04.jūlijs, 12:53

Pilnīgi noteikti nav mazais vakarsikspārnis, kurš, pirmkārt, ir Latvijā ekstrēmi rets un, otrkārt, varētu būt sastopams tikai pašā LV dienvidu daļā. Nemaz nerunājot par tādiem sīkumiem, ka tas arī izskatās pilnīgi savādāk :) Ja nav zināma suga, Dabasdatos ir opcija "sikspārnis (nenoteikts)" (tāda šeit ir arī daudziem citiem radījumiem, kas nespeciālistam nav viegli nosakāmi). Rakstīt "Nenoteikts" ir ievērojami labāk, nekā minēt un norādīt nepareizu sugu.


Mežirbe777 04.jūlijs, 12:01

Vienkārši kolosāls nosaukums. Smaids pa visu seju :D


IlzeP 04.jūlijs, 11:03

Vai šeit nav kļūda sugas izvēlē?


IlzeP 04.jūlijs, 10:44

Valda Pilāta komentārs: "Aizdomīgi melns (kā pogainais), bet tā kā nekādas sugu raksturojošas pazīmes nav saskatāmas, iesaku norādīt kā nenoteiktu roni."


ML 04.jūlijs, 10:27

Āmen.


Ivetta 04.jūlijs, 10:21

Paldies, Mārtiņ!


IlzeP 04.jūlijs, 10:00

Pazīmes nav saskatāmas, apraksta trūkst (Jāņa Ozoliņa komentārs).


IlzeP 04.jūlijs, 09:58

Atgādinājums no Jāņa Ozoliņa, ka vilka pēdām vajadzētu fotogrāfēt arī pēdu virkni. Vajadzētu arī mērogu.


IlzeP 04.jūlijs, 09:56

Kārtējais atgādinājums no Jāņa Ozoliņa, ka vilka pēdām vajadzētu fotogrāfēt arī pēdu virkni. Lielo suņu pēdas mēdz būt dažādas...


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts