Aktīvie lietotāji: 97 Šodien ievadītie novērojumi: 9 Kopējais novērojumu skaits: 689121
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Blaktīm pa pēdām
Pievienots 2019-05-14 10:28:11

Portāls Dabasdati.lv nenoliedzami ir viens no pēdējās desmitgades veiksmīgākajiem dabas pētniecības projektiem Latvijā (pat neskatoties uz lielākiem un mazākiem trūkumiem, bet nu... neviens jau mēs neesam ideāls!), kas kalpo kā lieliska platforma kur pētniekiem, dabas aizsardzības speciālistiem u.c. nozares vadošajiem prātiem beidzot ir tā lieliskā iespēja satikties ar aktīvajiem dabas vērotājiem un citiem entuziastiem. Tieši šī, lielākoties sekmīgā, sadarbība ir ļāvusi visnotaļ veiksmīgi realizēties dažādām kustībām un akcijām, kuru rezultātā līdz šim ir jau iegūts neatsverams datu kopums, ko citādi varbūt nemaz nebūtu bijis iespējams iegūt, jo nav noslēpums - daudzās bioloģijas nozarēs pētnieku skaits ir ierobežots un laiks arī ir tik viņš ir. Šādā vispārēja cilvēkresursu trūkuma situācijā, katra pat pati mazākā palīdzība no malas var būt ļoti noderīga. Pēdējo dažu gadu pieredze tiešām ir pierādījusi, ka mums ir daudz entuziasma pilnu cilvēku, kas labprāt aktīvi palīdz pētniekiem viņu pētījumos, ja vien ir konkrētas norādes kā to vislabāk ir izdarīt.

Kā varbūt daži būs pamanījuši, tad šogad portālā Dabasdati.lv ir jūtami palielinājies blakšu novērojumu daudzums, kam par iemeslu ir pirms gandrīz diviem gadiem uzsāktais darbs pie Latvijas blakšu faunas izpētes. Šo pētījumu galvenais mērķis ir sastādīt Latvijā sastopamo blakšu sugu katalogu. Varētu rasties jautājums: "Kāpēc tas ir vajadzīgs?". Godīgi sakot, atbildi uz šo jautājumu ir grūti sniegt, jo, skatoties plašākā mērogā, blakšu faunas izpēte visticamāk ne tuvu nebūtu ierindojama TOP prioritāro pētniecības tēmu augšgalā, jo kā zināms ir vairāki citi svarīgi jautājumi entomoloģijas (un ne tikai) nozarē, ko būtu Latvijā jāpēta - piemēram, pesticīdu ietekme uz apputeksnētājiem un vispār situācija ar apputeksnētājiem, piemēram, dažādiem bišveidīgajiem plēvspārņiem Latvijā (ļoti aktuāls jautājums, kas Latvijā nav ticis pētīts), pētījumi par īpaši aizsargājamajām sugām un to dzīvotnēm (par daudzām sugām mēs joprojām daudz ko nezinām - cik daudz un kur tās ir Latvijā sastopamas?), mežos dzīvojošo saproksilofāgo sugu stāvoklis Latvijā (tas noteikti neuzlabojas, bet nav konkrētu skaitļu, kas varētu novērtēt, piemēram, mežsaimniecības ietekmes mērogus uz šādām sugām) u.c. Uz šādu nopietnu neatbildētu jautājumu fona blakšu faunas pētniecība tik tiešām šķiet nenozīmīgs solis sāņus. Tad kāpēc? Ja tomēr kādu atbildi ir jāatrod, tad laikam jau vienkārši tāpēc, ka tas man pašam ir vienmēr licies interesanti - apkopot jau zināmo un mēģināt atklāt kaut ko jaunu! Kukaiņu pētnieki arī lielākoties tomēr specializējas kādā noteiktā grupā (jo visus kukaiņus vienlaicīgi pētīt nav iespējams - to ir vienkārši pārāk daudz!), jo tikai tā var cerēt mēģināt atstāt entomoloģijas nozarē kaut kādu paliekošu nospiedumu aiz sevis. Jā, droši vien arī tas ir iemesls - nedaudz savtīga vēlme, lai varbūt nākotnē (pēc nāves vai kā savādāk) mani atcerētos vismaz pēc kādiem atsevišķiem paliekošiem darbiem un publikācijām (piemēram, kā Latvijas blakšu kataloga sastādītāju), jo nu līdz šim esmu nekonkrēti mētājies no vienas grupas pie citas (g.k. vaboles, bet arī tauriņi u.c.), bet nevienā nevaru sevi uzskatīt par speciālistu. Tad nu tagad beidzot mans galvenais interešu objekts ir izkristalizējies un ir apņemšanās kādus turpmākos x gadus veltīt blakšu izpētei un cerams beidzot atstāt kaut nelielu, bet nospiedumu Latvijas entomoloģijas izpētes vēsturē.

Ja īsumā vēl nedaudz par vēsturi, tad blakšu izpētes līmenis Latvijā līdz šim būtu vērtējams kā vidējs (skalā, kur "slikts" būtu, ja praktiski nekādi pētījumi nav veikti vispār, bet "labs" - vismaz viens vai vairāki ļoti aktīvi pētnieki ilgākā laika periodā), jo vēsturiski tomēr ir bijuši vairāki pētnieki, kas pat ja īslaicīgi, bet tomēr ir devuši zināmu ieguldījumu blakšu faunas izpētē. Pirmās blakšu sugas attiecībā uz Latvijas teritoriju ir minētas jau 1778. gadā, kad Jakobs Benjamins Fišers publicēja savu slaveno Vidzemes dabas aprakstu "Versuch einer Naturgeschichte von Livland", kurā ir minētas 15 blakšu sugas. Taču šos droši vien varētu dēvēt par vienkārši gadījuma rakstura novērojumiem nevis kādu mērķtiecīgu blakšu faunas izpēti. Tāpēc daudz nozīmīgāks ir baltvācu zoologa Gustava Flora (1829-1883) vārds. Tieši viņš būtu uzskatāms par blakšu faunas pētījumu pamatlicēju Latvijas un Igaunijas teritorijā. Gustavs Flors 1860. un 1861. gadā publicējis vērienīgu un apjomīgu darbu divos sējumos "Die Rhynchoten Livlands", kur Latvijas teritorijai minētas ap 310 blakšu sugas. Šajā darbā ir arī aprakstītas pat vairākas jaunas sugas zinātnei no kurām 7 arī līdz mūsdienām ir saglabājušas sugas statusu - kas tikai apliecina G.Flora pētījumu pamatīgumu un kvalitāti. Turpmāk diezgan ilgu laiku blakšu pētniecībā valdīja klusums - līdz  1950to gadu sākumam, kad blakšu pētniecībai uz vairākiem gadiem pievērsās Zandis Spuris. Viņš savas dzīves laikā ir publicējis vairākus faunistiskus rakstus par blaktīm (kopumā ir 6 šādi raksti - 1950., 1951., 1952., 1953., 1962. un 1996. gadā), kuros kopumā publicēta informācija par 209 sugām no kurām 47 sugas Latvijai minētas pirmo reizi. Noteikti jāizceļ 1957. gadā izdotā, nelielā grāmatiņa "Vietējās blakšu sugas" kuras autors bija Z.Spuris un kas ir vienīgais šāda veida izdotais tematiski populārzinātnisks izdevums veltīts blaktīm. 1970to gadu vidū ieguldījumu blakšu izpētē devusi arī Rūta Varzinska, kas publicējusi kopumā 8 rakstus - g.k. par mīkstblaktīm (Miridae), tajā skaitā pētot arī to ekoloģiju un bioloģiju dažādas lauksaimniecības zemēs. 21. gadsimtā blakšu izpētē savukārt nedaudz ir iesaistījies arī Voldemārs Spuņģi - publicējot 3 rakstus par blaktīm. No tiem būtiskākais ir 2008. gadā publicētais Latvijas zemesblakšu (Lygaeidae) katalogs - pirmā un pagaidām vienīgā šāda veida faunistiski apkopojoša publikācija par kādu no blakšu dzimtām. Tāpat atsevišķas ziņas par blakšu sugām ir atrodamas citās V.Spuņģa publikācijās, kas bijušas veltītas kādu teritoriju vai biotopu izpētei. Kopumā visos šajos dažādu autoru rakstos ir publicēta informācija par 390 sugu sastopamību Latvijas teritorijā. Šobrīd pēc daļējas citu avotu (g.k. dažādas kolekcijas muzejos, institūtos u.c., ziņojumi te portālā Dabasdati.lv u.c. nepublicēta informācija) apkopošanas varu pačukstēt, ka Latvijā konstatēto sugu skaits jau tuvojas 460! Tiesa joprojām daļa (aptuveni 60) no kopējā sugu skaita ir tādas, kas joprojām ir minētas tikai Gustava Flora 1860. gada darbā - tātad Latvijā nav konstatētas vairāk kā 150 gadus un to klātbūtne Latvijas teritorijā būtu jāapstiprina.


Dažas no Mareka Ieviņa un Valdas Ērmanes 
jaunatklātajām sugām, kas ziņotas Dabasdati.lv

Ja runā par šīm jaunajām sugām, kuras nekādos iepriekšējos rakstos nav publicētas, tad noteikti jāizceļ Dabasdati.lv aktīvistu - īpaši Mareka Ieviņa un Valdas Ērmanes - ieguldījums, jo viņiem abiem katram "kontā" jau ir atrastas vairākas sugas par kuru sastopamību Latvijā iepriekš nekāda informācija nav bijusi atrodama. Dažas no tādām sugām man gan patīk dēvēt par "provizoriski jaunām sugām Latvijā", jo kamēr nav veikta 100% visu visu dažādo informācijas resursu apkopošana (ja tas, protams, maz ir iespējams), tad nekad jau nevar būt drošība, ka patiesībā kāds cits jau tādu vai citu sugu nav tomēr atradis ātrāk un vienkārši tā informācija glabājas kaut kur nepublicēta. Protams, tas varbūt tāda nedaudz filozofisks temats - kurš tad skaitās sugas pirmatklājējs Latvijā: tas kurš pirmais dara šo faktu zināmu vai tas, kurš fiziski ir veicis pirmo atradumu pat ja varbūt neapzinās, ka esošais objekts ir jauna suga Latvijai? Nedaudz var vilkt paralēles ar putnu vērošanu, kur 2011. gadā Edgars Laucis Ozolaines dīķos novēroja jaunu sugu Latvijai - Daurijas bezdelīgu! Pāris gadus vēlāk gan no vēsturiskiem arhīviem tika izcelts arī agrāks novērojums no 19. gadsimta un līdz ar to šis "jaunatklājēja" gods Edgaram it kā pazūd, jo turpmāk visi, kas pētīs Daurijas bezdelīgas novērojumus Latvijā redzēs, ka viņam pieder tikai otrais novērojums. Blaktīm līdzīgas situācijas jau arī ir bijušas un gan jau būs vēl ne viena vien, bet no tā laikam būs grūti izvairīties. Bet pat ja neņem šo faktu vērā, tad Dabasdati.lv tāpat ir ziņotas vairākas sugas, kuras, manuprāt, ir droši jaunas sugas Latvijas faunai, jo, piemēram, ir no to sugu grupas, kuru izplatības areāli virzās tālāk uz ziemeļiem un Latvijā līdz ar to pie mums ir parādījušās nesenā pagātnē (piemēram, V.Ērmanes atrastā ornamentblakts Gonocerus acuteangulatus) vai arī ir visumā mūsu reģionā retas un ļoti lokālas sugas un līdz ar to ir salīdzinoši maza iespēja, ka kāds cits šīs sugas būs iepriekš atradis (piemēram, M.Ieviņa konstatētās sugas - mīkstblakts Calocoris alpestris un ūdensmērītājs Gerris sphagnetorum). Vismaz viena jauna suga kontā ir arī citiem Dabasdati.lv lietotājiem - vairogblakts Pinthaeus sanguinipes pirmo reizi tika atpazīta Aināra Valdovska novērojumā, kaut gan pēc tam izrādījās, ka tajā pašā gadā iepriekš šo sugu, tad vēl neatpazītu, bija ziņojusi Mārīte Ramša. Interesanti gan, ka šī suga kopš tā laika ir novērota vēl vairākas reizes - tātad ir kļuvusi par pastāvīgu Latvijas faunas elementu. Ja pieņem, ka Latvijā potenciāli satopamo blakšu sugu skaits visticamāk ir robežās starp 510 (domāju, ka tas ir absolūts minimums) un 550, tad darba lauks vēl ir gana plašs un kas ir pats būtiskākais - līdzšinējā pieredze rāda, ka jaunu sugu atklāt var palaimēties gandrīz jebkuram kurš dodas dabā un pievērš uzmanību kukaiņiem! Par retu sugu atradumiem nemaz nerunājot, jo daudzas sugas, ko mēs pašlaik uzskatām par retām (teiksim ar mazāk par 10 zināmiem novērojumiem) visticamāk nemaz tik retas nav. Protams, jāpiezīmē gan, ka ir sugu virkne (tajā skaitā potenciāli jaunas sugas), kuras pēc Dabasdatu novērojumiem jeb tikai pēc foto nebūs iespējams droši atpazīt, jo to noteikšanai jāizmanto kādas ļoti smalkas pazīmes (vai pat jāpēta tēviņu ģenitāliju forma), lai nonāktu pie pārliecinoša slēdziena. Taču aptuveni kādos 70% gadījumu sugu parasti tomēr var noteikt arī pēc foto.


Vairogblakts Pinthaeus sanguinipes pirmie divi ziņojumi Dabasdati.lv

Retumu atrašana, protams, ir tikai viena no motivācijām, kas pētniekus un entuziastus "dzen uz priekšu". Biežāk jau tomēr gadās, ka dienas guvumā (foto vai kā savādāk) neviens retums netrāpās un izdodas tikai novērot tikai parastākas sugas. Taču, te gribētos atzīmēt ka arī biežāk sastopamo sugu atradumiem ir visai liela vērtība, jo... pat ja tādu populāru grupu kā tauriņu sugu kartēs ir daudz baltu plankumu, tad par blaktīm varam nemaz daudz nerunāt. Tur lielākoties karte ir viens liels balts plankums. Tāpēc patiesībā jebkurš novērojums ir vērtība un tas arī nozīmē, ka principā jebkurš var iesaistīties un palīdzēt blakšu pētniecībā - kaut vai fotogrāfējot pašas parastākā sugas. Te tad beidzot nonākam arī līdz šī raksta galvenajam mērķim - atsevišķi izvēlētu sugu aprakstiem, ko tīri teorētiski varētu būt iespēja atrast un ieraudzīt ik vienam! Šajā sarakstā kopumā būs sugas ar nedaudz mainīgu grūtības pakāpi jeb būs sugas, ko visticamāk redzējis būs katrs un kuru atrašana nesagādātu nekādas problēmas, bet būs arī tādas sugas, kuru sekmīga atrašana arī būtībā ir vienkārša, taču tomēr saistīta ar kādiem nelieliem knifiņiem.  Tad nu īsumā!

Sarkanblakts (Pyrrhocoris apterus)


Sāksim ar sugu, kas līdz šim ir pārliecinoši pirmajā vietā ar visvairāk ziņotajiem novērojumiem - sakranblakts (Pyrrhocoris apterus). Nenoliedzami viena no visvieglāk atpazīstamajām blakšu sugām, jo to košais krāsojums kombinācijā ar faktu, ka tās ir visbiežāk sastopamas tieši apdzīvotās vietās vai to tuvumā un nereti lielā skaitā, dara tās ļoti uzkrītošas. Visai bieži pat nākas saņemt jautājumus vai šie krāsainie kukaiņi nav kaut kas kaitīgs? Uzreiz jānomierina, ka sakranblaktis ir visai miermīlīgi kukaiņi, kas visbiežāk ir sastopamas uz lapkoku (pārsvarā - liepu) stumbriem to pamatnē, kur g.k. pārtiek no šo koku sēklu sulas. Līdz ar to - pašam kokam praktiski nekāds kaitējums netiek nodarīts, jo, protams, ka biezo koka mizu šie kukaiņi nespēj bojāt. Sēklas gan nav vienīgais pārtikas avots un sarkanblaktis mēdz sūkt arī cita veida augu sulu (piemēram, no jaunajām atvasēm) vai pat reizēm izsūkt kādu beigtu kukaini, kas trāpījies pa ceļam. Interesanti, ka vairums sarkanblakšu populācijā ir nelidojoši īpatņi (uz to arī vedina sugas zinātniskais nosaukums, jo apterus tulkojumā to apmēram arī nozīmē - bez spārniem) ar reducētiem spārniem taču ik pa laikam neliels % īpatņu attīstās arī ar gariem spārniem un ir spējīgi lidot. Intereses pēc šad un tad papētu sarkanblakšu bariņus un tik tiešām spārnoti īpatņi gadās reti vai pat ļoti reti. Šos lidotspējīgos īpatņus ir viegli atpazīt, jo tiem spārni nosedz visu vēderu kamēr bezspārnu īpatņiem spārni ir īsi un pēdējie vēdera posmi no virspuses ir atsegti. Vienīgā suga ar ko sakranblakti teorētiski varētu sajaukt ir ornametblakts Corizus hyosciami, kam tomēr ir nedaudz atšķirīgs melno plankumu ornaments un tās pārsvarā ir sastopamas pa vienai nevis lielākos bariņos un pārsvarā dzīvo lakstaugu stāvā nevis tuvu pie zemes. Kas interesanti - ziemeļus sarkanblaktis tā īsti vēl nav iekarojušas, jo Somijā pirmais novērojums ir veikts vien 2010 gadā.  

Svītrainā vairogblakts (Graphosoma lineatum)

Otra blakšu suga, kas principā ir visvieglāk atpazīstamā blakšu suga un līdz ar to arī ir TOPā pēc ziņoto novērojumu skaita, ir svītrainā vairogblakts (Graphosoma lineatum). To visbiežāk var sastapt visai atklāti sēžam uz dažādu čemurziežiem ziediem un citām auga daļām (stumbra un lapām) - nereti uz viena auga pat sēž >10 īpatņi. Ja iepriekš minēto sarkanblakti teorētiski vēl ar kaut ko citu var sajaukt, tad svītrainā vairogblakts gan ir pēc izskata unikāls radījums Latvijas faunā - nav cita kukaiņa, kam ķermenis būtu krāsots "AC Milan" futbola komandas kreklu krāsā jeb vertikālām melnām un sarkanām strīpām. Interesanti, ka šī suga gan ir salīdzinoši nesena ienācēja Latvijas faunā - pirmais novērojums datējams ar 1952. gada 23. jūliju, kad 1 blakti pie Elejas atradusi I.Kazaka (dati no Z.Spura 1953. gada publikācijas). Turpmākajos gados tā atrasta vēl vairākās vietās un mūsdienās jau kļuvusi par ļoti bieži sastopamu sugu. Uzvaras gājiens ziemeļu virzienā acīmredzot turpinās un kopš 2006. gada ir sastopama arī Somijas dienvidos. 

Skābeņu vīgriežu ornamentblakts (Coreus marginatus)

Turpinot par "populārajām" sugām, kurām jau līdz šim Dabasdatos ir uzkrājies samērā liels novērojumu daudzums, noteikti jāpiemin skābeņu-vīgriežu ornamentblakts (Coreus marginatus) - liela izmēra blakts, kas varbūt nav krāsota pārāk uzkrītoši, taču mēdz sēdēt gana atklāti un līdz ar to ir viegli pamanāma. Ja citreiz kukaiņu nosaukumi mēdz būt maldīgi, tad šajā gadījumā tas ir visai trāpīgs, jo šīs blaktis tiešām mēdz sēdēt uz skābeņu (g.k. augumā lielāko sugu) un vīgriežu lakstiem (taču arī uz citiem augiem - piemēram, avenēm utml.). Šī ir tāda tiešām uzkrītošākā ornamentblakšu (Coreidae) suga, jo citas sugas Latvijā ir konstatētas reti vai pat ļoti reti - varbūt iemesls ir to daudz slēptākais dzīvesveids un mazākais izmērs, bet varbūt tās tiešām ir retas? Daļa sugu šajā dzimtā ir diezgan siltummīlošas un labprāt apdzīvo sausas un saulainas pļavas, kādu mums varbūt nemaz tik ļoti daudz nav.  

Bērzu mizasblakts (Aradus betulae)


Viena ļoti interesanta blakšu dzimta ir mizasblaktis (Aradidae). Vairums sugu ir ar visai slēptu dzīvesveidu un atbilstoši nosaukumam mēdz tiešām dzīvot zem koku mizas - šo blakšu ķermenis ir izteikti saplacināts un piemērots dzīvei šādos "šauros" apstākļos. Lielākoties gan sugām saistība ir nevis tieši ar kādu noteiktu koka sugu, bet gan ar kādu konkrētu sēņu vai visbiežāk - piepju sugu, kas aug uz atmirušas koksnes. Vairums sugu ir grūti konstatējamas un to atrašana droši vien varētu vieglāk padoties piepistiem (jeb cilvēkiem, kas pēta piepes - līdz ar to arī biežāk uz tām skatās), bet ir vismaz viena suga, kas ir salīdzinoši viegli atrodama praktiski jebkuram. Tā ir bērzu mizasblakts (Aradus betulae), kas g.k. apdzīvo nokaltušu bērzu stumbeņus, kas ir apauguši ar parastajām posaspiepēm (Fomes fomentarius). Tādu nokaltušu bērzu Latvijas mežos vismaz pagaidām tā kā netrūkst - visbiežāk tādi ir atrodami izcirtumos un to malās, bet bieži vien arī citur mežmalās, ceļmalās utml. vietās. Šajā brīdī gan es gluži nevēlētos jūs visus aicināt uz mizu lobīšanas čempionātu, mēģinot šīs blaktis sameklēt zem šo stumbeņu mizas, jo katrs nolobītais mizas gabals principā nozīmē iznīcinātu mikrobiotopu kādai saujiņai kukaiņu sugu, kas mīt zem koku mizas. Protams, es nenoliegšu, ka es pats ik pa laikam kādu nokaltuša bērza mizu tomēr nolupinu taču lielākoties to daru vien vietās ko uzskatu par piemērotām kādas konkrētas sugas (kaut vai šīs pašas - bērzu mizasblakts) atrašanai. Jo "acs ir vairāk piešauta", jo, protams, sekmīgo atradumu procents būs liekāks. Iesākumā, kamēr "acs nav uztrenēta" es tiešām neieteiktu aizrauties ar mizu lupināšanu, jo darot to tā "uz dullo" var tikt nodarīts lielāks ļaunums kā labums. Jo vairāk, ka tas pat īsti nav nepieciešams, jo šo bērzu mizasblakti var konstatēt principā arī tāpat vien - nemaz nelupinot nekādas mizas! Siltā laikā šīs blaktis mēdz sēdēt vai nu uz popsaspiepes augšējās virsmas (reizēm tādās nelielās čupiņās) vai arī piepes apakšpusē. Reizēm tās sēž arī tāpat vien kaut kur nokaltušā bērza stumbeņa - gan netālu no piepes, gan citreiz arī tālāk nostāk - tā ka ir vērts uzmanīgi aplūkot stumbru no visām pusēm. Protams, uz piepes blaktis ir vieglāk pamanīt, jo to maskējoši raibais krāsojums visai labi saplūst ar bērza mizas raibumojumu. Šādās bērzu stumbeņu apskatēs noteikti izdosies sastapties arī ar citām interesantām (g.k. vaboļu) sugām, kas šādus bērzus apdzīvo - pamatā tās ir 3 melnuļu sugas (Diaperis boleti, Boletophagus reticulatus un Oplocephala haemorrhoidalis) kā arī ar lielais asmalis (Peltis grossa). Pēdējās divas sugas ir samērā reti sastopamas un iekļautas biotopu speciālistu sugu sarakstā - tātad ir sugas, kas norāda uz bioloģiski vērtīgu elementu (šo sugu gadījumā - piepjainu lapkoku stumbeņu) klātbūtni konkrētajā vietā. Protams, tās nav vienīgās sugas - svaigi piepju augļķermeņi var piesaistīt ne tikai citas vaboļu sugas, bet arī pat citas mizasblakšu sugas - tāpēc, vismaz sākotnēji, foto mizasblakšu gadījumā būs tomēr diezgan nepieciešams, lai pārliecinātos, ka suga ir noteikta pareizi. 


Ūdensmērītājs Limnoporus rufoscutellatus


Blakšu pētniecībā viena no interesantākajām lietām ir blakšu daudzveidīgais dzīvesveids - tās var sastapt gandrīz jebkur, sākot no koku lapotnes līdz pat augsnes virskārtai un pat ūdenī! Ar ūdeni saistītās blaktis iedalās divās grupās - tās kas dzīvo uz ūdens virsmas un tās kas dzīvo zem ūdens. Visuzkrītošākās ūdens blaktis bez šaubām ir ūdensmērītāji (Gerridae), kas ir ūdens virsmas apdzīvotāji un droši vien tādus drudžaini slīdam pa ūdens virsmu būs redzējis gandrīz ikviens - pat ja varbūt nav izdevies atpazīt šajos kukaiņos blaktis. Praktiski nav tādas stāvošas ūdenstilpes kurā nedzīvotu ūdensmērītāji un 8 no 9 Latvijā konstatētajām sugām ir visai plaši izplatītas. To atšķiršana gan ne vienmēr ir vienkārša jo var būt balstīta uz dažām, reizēm fotoattēlos īsti nesaskatāmām, niansēm. Tā samērā viegli bez problēmām atšķirt var vienīgi trīs izmērā lielākās ūdensmērītāju sugas - Aquarius najas, A.paludum un Limnoporus rufoscutellatus. Tā ka, ja redzam pa ūdens virsu slīdam milzīgus ūdensmērītājus, tad ir vērts tādus fotogrāfēt. Tiesa ūdensmērītāji mēdz būt gana tramīgi un tie labi sajūt ūdens vibrāciju, kas rodas, piemērām, cilvēkam pienākot pie ūdens malas, kas to vērošanu arī vieglāku nepadara. Tāpēc no šīm trim sugām izcelt vēlētos Limnoporus rufoscutellatus, kas viegli atšķirama pēc raksturīgi rudā virspuses krāsojuma (īpaši krūšu daļā) kā arī šī suga pamatā apdzīvo mazāka izmēra stāvošas ūdenstilpes - dīķus un pat nelielus grāvjus. Līdz ar to bieži vien gadās situācijas, kad, pat ja ūdensmērītājs cenšas strauji aizslīdēt prom drošībā, tad nekur pārāk tālu tas nepazūd, jo to vienkārši ierobežo ūdenstilpes lielums. Atšķirībā, piemēram, no lielajiem Aquarius paludum, kas kādā ezermalā iztraucēti var pāris sekundēs mierīgi aizslīdēt 5-10m attālumā. 


Ūdensskorpions (Nepa cinerea) un cauruļblakts (Ranatra linearis)


No ūdensblaktīm vēl izcelt gribētu abas mūsu cauruļbkatšu dzimtas (Nepidae) sugas - ūdensskorpionu (Nepa cinerea) un cauruļblakti (Ranatra linearis). No šīm abām sugām visticamāk dīvainā izskata dēļ plašāk pazīstams droši vien ir ūdensskorpions, jo tie apdzīvo g.k. seklus, dubļainus ūdenstilpju krastus ar ūdensaugiem - t.sk. arī nelielus grāvjus utml. vietas. Varbūt tik ļoti uzkrītošas šīs blaktis arī nav (mēdz sēdēt pieplakuši ūdenstiples dibenam starp dūņām), bet šad tad tomēr izdodas kādu nejauši pamanīt, jo ūdensskorpions izmērā ir samērā prāva blakts - tā ķermenis var sasniegt 2,5cm garumu.

Otra suga, cauruļblakts, izmērā ir vēl lielāka un tās ķermeņa garums sasniedz pat 4cm, bet ja pieskaita arī vēdera galā esošās elpošanas "caurulītes" garumu tad gandrīz pat 7cm! Iespaidīga izmēra kukainis, ko tad var droši godināt kā lielāko Latvijā sastopamo blakti. Cauruļbkaktis g.k. apdzīvo ūdensaugiem bagātīgi aizaugušus ūdenstilpju krastus, kur tad pamatā laiku pavada slēpjoties starp ūdensaugu stiebriem, kur, pat neskatoties uz iespaidīgo izmēru, tās nemaz tik viegli pamanīt nav, jo slaidais ķermenis principā tādu ūdenszāles stiebru jau vien atgādina. Abas sugu konstatēšanu nedaudz apgrūtina arī fakts, ka tās ir samērā lēnīgas un visai daudz laika pavada nekustīgi sēžot kādā slēpnī ūdensaugu aizsegā - pacietīgi gaidot kad tuvumā piepeldēs kāds neuzmanīgs upuris (abas sugas ir plēsīgas). Vislabākā šo sugu konstatēšanas metode, protams, ir kāds tīkliņš ar ko pasmalstīt starp piekrastes ūdensaugiem, taču teorētiski var iztikt arī bez šāda papildus ekipējuma - var palaimēties abas sugas ieraudzīt vienkārši pasēžot mierīgi kādas minūtes 10 ūdenstilpes krastā, uzmanīgi vērojot piekrastes augāju un pētot vai starp augiem zem ūdens nepeld kaut kas aizdomīgs.    

Tīklblaktis Tingis cardui, T.ampliata un Dictyla echii




Ar bultu labajā pusē apzīmēts biežākās Tingis ampliata tīklblakšu sēdēšanas vieta uz tīruma usnes - lapu žāklēs.


Labajā pusē - ārstniecības vēršmēle (Anchusa officnialis), kas ir Dictyla echii viens no barības augiem. Apakšā - foto ar mobilo telefonu ko izkadrējot var visai labi izmantot sugas atpazīšanai. 

Ja iepriekš minētās sugas bija tādas kuras principā var pamanīt tāpat vien - bieži vien pat pilnīgi nejauši - tad nākamās 3 tīklblakšu sugas būs tādas, kuru atrašana no novērotāja prasīs jau nedaudz piepūli. G.k. divu apstākļu dēļ - pirmkārt) tās ir jāmeklē sēžot uz kādiem konkrētiem augiem un otrkārt) tās ir ir izmērā visai nelielas - tikai ~3mm un līdz ar to redze tik tiešām ir mazliet jāpiepūla, lai šos sīkulīšus pamanītu un ieraudzītu. Taču varu mierināt ar domu, ka tiklīdz acs ir piešauta un "amats ir rokā", tad pat šādu sīkulīšu atrašana īsti problēmas vairs nesagādā. Tātad 3 sugas, ko es teiktu, ka atrast teorētiski varētu jebkurš ir dadžu tīklblakts (Tingis cardui), ušņu tīklblakts (T.ampliata) un vēršmēļu tīklblakts (Dictyla echii). Šie latviskie nosaukumi gan nav oficiāli, bet visumā labi raksturotu katras sugas labāko atrašanas stratēģiju - dadžu tīklblakts jāmeklē uz dažādiem dadžiem: g.k. uz asā dadža (Cirsium vulgare), bet reizēm arī kāda cita - piemēram, cirtainā dzelkšņa (Carduus crispus) u.c.; ušņu tīklblakts manā pieredzē sastopama tikai uz tīruma usnes (Cirsium arvense), bet vēršmēļu tīklblakts visbiežāk atrodama uz ārstniecības vēršmēles (Anchusa officinalis), parastā daglīša (Echium vulgare) vai ārstniecības suņmēles (Cynoglossum officinale). Pieaugušās blaktis parasti sēž diezgan atklāti - uz ziedkopām vai to tuvumā, lapu žāklēs, arī lapu apakšpusē. Visbiežāk ja blaktis uz auga ir, tad tās var pamanīt visai ātri. Tiesa nedaudz botānikas zināšanas tomēr ir jāatsvaidzina, lai dabā atpazītu šos vajadzīgos augus - meklējot uz nepareizajiem augiem rezultāts būs apaļa 0. Šāda sīka izmēra kukaiņi ir samērā liels izaicinājums jebkuram fotoaparātam, bet kopumā katras sugas izskats ir gana raksturīgs, lai tās varētu pat visai švakas kvalitātes, piemēram, stipri izkadrētā attēlā. Pašam ir izdevies uzņemt gana saprotamus šo sugu attēlus arī ar telefona fotokameru tā ka tik traki ar to fotogrāfēšanu nav - it īpaši, ja galvenais mērķis ir vien nodokumentēt sugas novērojumu.

Laupītājblakts Rhynocoris annulatus


Šī varētu būt tāda ne īpaši bieži sastopama suga Latvijā, jo ir izmērā samērā liela (~1,5cm) un gana koši krāsota - līdz ar to dabā gana labi pamanāma. Tā ka, ja tā būtu bieži sastopama, tad novērojumu skaits jau šobrīd portālā Dabasdati.lv būtu lielāks. Tāpēc būtu interesanti paskatīties vai varbūt nedaudz mērķtiecīgāk šai sugai pievērstu uzmanību, vai novērojumu skaits ievērojami pieaugtu? Atšķirībā no daudzām citām blakšu sugām, šīs ir tādas kā "individuālistes" jeb praktiski nekad vienā vietā nebūs sastopamas lielākā skaitā (teiksim >5 īpatņi) - parasti vien pa vienam eksemplāram. Pārsvarā sēž lakstaugu stāvā kādās mežmalās, uz stigām utml. saulainās vietās. Ņemot vērā, ka siltā laikā labi uzsilušas, šīs blaktis visai naski ceļas spārnos un lido prom, tad vislabāk pirmo kadru ir veikt no nedaudz lielāka attāluma (tā lai ir vismaz kāds dokumentāls kadrs) un tikai tad mēģināt līst tuvāk. Laupītājblaktis ir izteikti plēsīgi radījumi, kas ar spēcīgo snuķi caurdur citus kukaiņus un sūc to sulu un tā raksta, ka, paņemtas pirkstos, aizstāvoties var mēģināt pat iedurt cilvēkam un, ja trāpās kādā vietā, kur āda ir plānāka, tad šis dūriens var būt pat visai sāpīgs.  

Racējblakts Tritomegas bicolor

Racējblaktis ir neliela blakšu dzimta ar slēptu dzīvesveidu - pamatā dzīvojot uz augsnes zem kādu augu lakstiem un/vai pērnajām lapām. Bieži vien mīl saulainus un smilšainus biotopus. Vairums sugu līdz ar to visticamāk būs grūti pamanīt, taču ir viena suga - Tritomegas bicolor - kas gan tiek ziņota samērā regulāri. G.k. dēļ visai izteiksmīgā un raksturīgā krāsojuma (līdzīgas sugas Latvijā nav) kā arī pašas blaktis mēdz nebūt tik kautrīgas kā citas racējblaktis un regulāri uzrāpjas redzamā vietā uz kāda auga lapas vai smilgas stiebra. Tās varētu dēvēt par tādām nedaudz tipiskām pilsētvides un apstādījumu blaktīm (kas arī iespējams sekmē to biežāku ieraudzīšanu), jo tās ir saistītas ar panātrēm (g.k. baltajām, bet arī sārtajām), kas bieži vien aug kādā ceļmalā, apstādījumu malā arī mežmalā utml. vietās. Ja uzmanīgi ieskatās kādā bagātīgākā panātru paklājā, tad ar diezgan lielu varbūtību varētu izdoties saskatīt kaut kur sēžam arī kādu šīs racējblakts īpatni.

Vairogblaktis Carpocoris fuscispinus un C.purpureipennis


Vairogblaktis Carpocoris purpureipennis (pa kreisi) un C.fuscispinus (pa labi).


Vairogblaktis patiesībā ir vienas no visuzkrītošākajām blaktīm, ko cilvēki redz visbiežāk, un tas, ka līdz šim te esmu pieminējis tikai vienu sugu (svītraino vairogblakti) ir tik nodeva "daudzveidībai" jeb vēlme šajā sarakstā izcelt sugas no dažādām dzimtām kaut gan mierīgi varētu arī uzskaitīt vien 10-15 dažādas vairogblaktis, kuras arī būtu visai liela iespēja atrast un ieraudzīt. Vairums vairogblakšu tomēr ir gana drošas un uz augu lapām un ziediem mēdz sēdēt samērā atklāti, jo acīmredzot ir pārliecinātas, ka tās izglābs to aizsardzības mehānisms - raksturīgais blakts aromāts, ko tās izdala briesmu brīžos. Ja tomēr pieminēt vēl kādu sugu, tad labprāt izceltu divas Carpocoris ģints sugas - C.fuscispinus un C.purpureipennis, kas ir vienas no šādām atklāti sēdošām sugām (īpaši uz dažādiem kurvjziežiem). Pēc skata samērā līdzīgas, taču, ja ieskatās var samērā viegli atšķirt pēc priekškrūšu vairoga formas - smailie izvirzījumi uz sāniem fuscispinus ir daudz smailāki un izteiksmīgāki kā purpureipennis. Kas interesanti, tad kādreiz tika uzskatīts, ka Latvijā ir sastopama arī C.pudicus un šur tur vēl šī informācija aiz inerces turpina parādīties, taču pēc mūsdienu izpratnes šī suga ir sastopama tikai Eiropas dienvidos un līdz ar to tās sastopamība Latvijā praktiski nav iespējama.

Mīkstblakts Miris striatus


Un visbeidzot nedrīkst nepieminēt arī sugām bagātāko blakšu dzimtu - mīkstblaktis (Miridae). Te gan ar tādu raksturīgas un viegli ieraugāmas sugas izvēli nav viegli, jo tās sugas, kas it kā ir ļoti bieži sastopamas tomēr nemaz tik viegli ieraugāmas pat nav, jo mīkstblaktis lielākoties izmērā ir diezgan sīkas, bieži ir maskējošā krāsojumā un dzīvo samērā slēpti lakstaugu stāvā (piemēram, pļavās uz graudzālēm) vai koku lapotnē. Daudzas sugas ir arī ļoti tramīgas un pie pirmās iespējas ceļas spārnos, kas apgrūtina to rūpīgu apskati un fotogrāfēšanu. Ir arī sugas, kuras pēc foto ir ļoti grūti atpazīt (piemēram, Lygus ģints sugas) - tāpēc tādu raksturīgu un plaši pazīstamu sugu starp mīkstblaktīm ir maz. Bet vienu dažādībai tomēr gribas izcelt un tā būs viena no lielākajām (ap 12mm) un krāsainākajām mīkstblaktīm - Miris striatus. Līdz šim novērojumu Dabasdatos nav daudz un tā arī varbūt nemaz nav tā pati biežākā suga, tā ka šis varbūt kā neliels izaicinājums dabas vērotājiem un tās atrašana kā skaista balva par vērīgumu! Suga dzīvo uz dažādu koku un krūmu lapām - g.k. vilkābelēm, bet arī kārkliem, alkšņiem, ozoliem u.c. Arī šī suga ir visai aktīva, ātri skrienoša un siltā laikā mēdz arī strauji celties spārnos - tā ka ar fotogrāfēšanu jābūt uzmanīgiem, jo pēc blakts pamanīšanas var būt tik viena vienīga iespēja to nofotografēt pirms tā aizmūk. Jācenšas to nepalaist garām, jo līdzšinējā pieredzē arī šķiet, ka šī suga reti kad vienā vietā ir lielā skaitā - parasti vien atsevišķi īpatņi. 

Protams, ir vēl daudz daudz līdzīgi bieži sastopamas un viegli atpazīstamas sugas, bet par visām jau nevar uzrakstīt. Atliek vien fotogrāfēt un ziņot Dabasdatos un tad jau tiksim galā arī ar šeit nepieminētajām sugām. Protams, vēlreiz jāatceras galvenos novērojumu ziņošanas pamatprincipus:

1) ziņojot kartē vēlams izvēlēties precīzu punktu nevis poligonu vai maršrutu. Pat, ja punkts būs atzīmēts ar 50-100m kļūdu (ja var atzīmēt precīzi - ziņojot no aplikācijas dabā vai pēc tam punktu atliekot datorā - tad, protams, atzīmējam maksimāli precīzi), tas datu apstrādei u.c. mērķiem būs tik un tā labāk kā poligons/maršruts; 
2) Pievienojot novērojumam attēlu - vislabāk to būtu izkadrēt tā, lai objekts attēlā aizņemtu lielāko daļu no kadra. It īpaši, ja tas ir fotogrāfēts ar telefonu;
3) Kaut vai ļoti konspektīvas un lakoniskas, bet pierakstīt piezīmes arī ir ļoti noderīgi un vērtīgi - g.k. par vietu un situāciju kādā blakts ir tikusi novērota. Piemēram, uz kāda koka stumbra, uz kāda auga lapas utml. Šādas papildus nianses atsevišķām dzimtām/sugām var būt pat kā papildus pazīme noteikšanā. Ja piezīmes aizmirstam pielikt vai noslinkojam, tad pēc 10 gadiem, ja kādam vajadzēs papildus informāciju par novērojumu, jau diez vai vairs varēs atsaukt atmiņā kādas detaļas. Pat trīs vārdi piezīmju laukā, piemēram, "Uz ābeles lapas" vai kā tamlīdzīgi ir 10x labāks variants kā tukšs piezīmju lauks.

Tas īsumā varētu būt viss. Blakšu sezona tikai tagad uzņem tādus nopietnākus apgriezienus, jo, piemēram, mīkstblaktis pamatā sāk parādīties vien maija beigās un lielāko sugu maksimumu un aktivitāti sasniedz vien jūlijā. Tā ka viss vēl tikai priekšā! Kas interesanti, tad līdz šim portālā Dabasdati.lv ir ziņotas 332 sugas, kas, manuprāt, ir jau ļoti daudz. Taču - varbūt līdz gada beigām kopīgiem spēkiem izdodas sasniegt 400 sugu robežu? Kas zin! Dodamies dabā un tad jau laiks rādīs.


Ne blakts smaku vēlot,

Uģis Piterāns

Pēdējie novērojumi
Nucifraga caryocatactes - 2019-07-21 alexborzenko
Sterna hirundo - 2019-07-21 Arnis2
Actitis hypoleucos - 2019-07-21 Arnis2
Calidris alba - 2019-07-21 Arnis2
Calidris alpina - 2019-07-21 Arnis2
Luscinia luscinia - 2019-07-21 nuncijs
Columba oenas - 2019-07-21 nuncijs
- 2019-07-21 dziedava
- 2019-07-21 dziedava
Butomus umbellatus - 2019-07-21 dziedava
Myosotis scorpioides - 2019-07-21 dziedava
Phalaroides arundinacea - 2019-07-21 dziedava
Cygnus olor - 2019-07-20 fotonieks
Satyrium w-album - 2019-07-20 Steeler
Polygonia c-album - 2019-07-19 kristyk
Bufo bufo - 2019-07-20 Aceralba
Anas platyrhynchos - 2019-07-20 Aceralba
Lycopodium annotinum - 2019-07-20 Mimi Serada
Achillea millefolium - 2019-07-20 Aceralba
Aurelia aurita - 2019-07-20 anthicus 1
Coenonympha pamphilus - 2019-07-20 Aceralba
Forficula auricularia - 2019-07-20 Vīksna 1
Zygaena lonicerae - 2019-07-20 Mimi Serada
Tettigonia viridissima - 2019-07-20 Vīksna
- 2019-07-19 Dūduks
Polypores sp. - 2019-07-19 Dūduks
Oxythyrea funesta - 2019-07-20 Aceralba
Columba palumbus - 2019-07-20 Aceralba
Anguis fragilis - 2019-07-20 anthicus
Vanessa atalanta - 2019-07-20 Aceralba
Vipera berus - 2019-07-20 anthicus
Anthus sp. - 2019-07-20 Aceralba
Pieris brassicae - 2019-07-20 Aceralba
Gonepteryx rhamni - 2019-07-20 Aceralba
Turdus philomelos - 2019-07-20 Aceralba
Phalacrocorax carbo - 2019-07-18 Edgars Smislovs 5
- 2019-07-20 kapso
Vaccinium vitis-idaea - 2019-07-20 kapso
Fuligo septica - 2019-07-20 kapso 1
Streptopelia decaocto - 2019-07-20 nuncijs
Thomisidae sp. - 2019-05-24 Laimeslācis
Nymphaea candida - 2019-07-20 kapso
Sterna sandvicensis - 2019-07-13 Edgars Smislovs
Malachius bipustulatus - 2019-05-24 Laimeslācis
Coccinella septempunctata - 2019-05-24 Laimeslācis
Psyllobora vigintiduopunctata - 2019-05-24 Laimeslācis
Lepidoptera sp. - 2019-05-24 Laimeslācis
Sterna hirundo - 2019-07-14 Edgars Smislovs
Egretta alba - 2019-07-20 nuncijs
Lanius collurio - 2019-07-20 Aleksandra
Carduelis carduelis - 2019-07-20 nuncijs
Psallus sp. - 2019-05-24 Laimeslācis
Mammalia sp. - 2019-07-20 LV zilzīlīte
Eurydema dominulus - 2019-07-20 kaarlisfrei
Araniella cucurbitina - 2019-05-22 Laimeslācis
Sphragisticus nebulosus - 2019-07-20 kaarlisfrei 1
Propylea quatuordecimpunctata - 2019-05-22 Laimeslācis
Heteroptera sp. - 2019-05-06 Laimeslācis
Egretta alba - 2019-07-13 Edgars Smislovs 1
Lygus sp. - 2019-07-20 kaarlisfrei
Aradus betulae - 2019-07-20 kaarlisfrei
Epipactis palustris - 2019-07-20 Aleksandra
Polistes dominulus - 2019-05-06 Laimeslācis
Velia caprai - 2019-07-19 kaarlisfrei
Ardea cinerea - 2019-07-13 Edgars Smislovs
Sambucus racemosa - 2019-07-20 Aleksandra
Coccinellidae sp. - 2019-05-06 Laimeslācis
Corylus avellana - 2019-07-20 Aleksandra
Hymenoptera sp. - 2019-05-06 Laimeslācis
Ribes alpinum - 2019-07-20 Aleksandra
Cygnus olor - 2019-07-20 Igors
Tytthaspis sedecimpunctata - 2019-05-06 Laimeslācis
Mergus merganser - 2019-07-20 Igors
Pyrrhocoris apterus - 2019-05-06 Laimeslācis
Melilotus albus - 2019-07-20 Aleksandra
Hydroprogne caspia - 2019-07-20 Igors
Sterna sandvicensis - 2019-07-20 Igors
Rhyparochromus sp. - 2019-07-18 kaarlisfrei
Dicyphus epilobii - 2019-07-18 kaarlisfrei
Veronica longifolia - 2019-07-20 Aleksandra
Leptoporus mollis - 2019-07-17 felsi 1
Cribraria argillacea - 2019-07-17 felsi 1
Sciocoris sp. - 2019-05-06 Laimeslācis
Sorbus aucuparia - 2019-07-20 putnels
Halticus apterus - 2019-07-18 kaarlisfrei
Ceratiomyxa porioides - 2019-07-17 felsi
Dryopteris carthusiana - 2019-07-20 putnels
Galium verum - 2019-07-20 putnels
Dolycoris baccarum - 2019-07-18 kaarlisfrei
Ceratiomyxa porioides - 2019-07-17 felsi
Fuligo candida - 2019-07-17 felsi
Ceratiomyxa porioides - 2019-07-17 felsi
Epipactis helleborine - 2019-07-20 splinters
Epipactis helleborine - 2019-07-20 splinters
Tubifera ferruginosa - 2019-07-17 felsi
Calopteryx virgo - 2019-07-20 artisevery
Ceratiomyxa porioides - 2019-07-17 felsi
Rhyparochromus pini - 2019-05-06 Laimeslācis
Coreus marginatus - 2019-05-06 Laimeslācis
Arion sp. - 2019-07-20 artisevery
Ceratiomyxa fruticulosa var. fruticulosa - 2019-07-17 felsi
Ceratiomyxa fruticulosa var. fruticulosa - 2019-07-17 felsi
Serinus serinus - 2019-07-20 dekants
Natrix natrix - 2019-07-17 felsi
Exidia saccharina - 2019-07-17 felsi
Capreolus capreolus - 2019-07-20 Matrus
Melitaea athalia - 2019-07-17 felsi
Leptura quadrifasciata - 2019-07-17 felsi
Argynnis aglaja - 2019-07-17 felsi
Apidae sp. - 2019-05-03 Laimeslācis
Helichrysum arenarium - 2019-07-17 felsi
Monotropa hypopitys - 2019-07-17 felsi
Epipactis helleborine - 2019-07-17 felsi
Crucibulum laeve - 2019-07-17 felsi
Hygrocybe sp. - 2019-07-17 felsi
Plebeius argus/idas - 2019-07-17 felsi
Corvus monedula - 2019-07-20 Matrus
Aphantopus hyperantus - 2019-07-17 felsi
Clavicorona pyxidata - 2019-07-17 felsi
Lenzites betulina - 2019-07-17 felsi
Ciconia nigra - 2019-07-20 Raganiete
Buteo buteo - 2019-07-20 Matrus
Pyrrhocoris apterus - 2019-07-20 dziedava
Daedalea quercina - 2019-07-20 dziedava
Grus grus - 2019-07-20 Matrus
Buteo buteo - 2019-07-20 Matrus
Anastrophyllum hellerianum - 2019-07-20 elita.elita
Pelophylax esculenta - 2019-07-20 Acenes
Nymphalidae sp. - 2019-07-20 gunitak
Everes argiades - 2019-07-20 gunitak
Cantharidae sp. - 2019-05-20 Laimeslācis
Aphantopus hyperantus - 2019-07-20 gunitak
Dolycoris baccarum - 2019-05-20 Laimeslācis
Anthus campestris - 2019-07-20 Rallus
Platycnemis pennipes - 2019-07-20 gunitak
Thymelicus lineola - 2019-07-20 gunitak
Buteo buteo - 2019-07-20 aer
Polygonia c-album - 2019-07-20 gunitak
Silphidae sp. - 2019-05-20 Laimeslācis
Gonepteryx rhamni - 2019-07-20 gunitak
Inachis io - 2019-07-20 gunitak
Vanessa cardui - 2019-07-20 gunitak
Anas platyrhynchos - 2019-07-20 gunitak
Bucephala clangula - 2019-07-20 gunitak
Buteo buteo - 2019-07-20 Acenes
Cygnus olor - 2019-07-20 gunitak
Rhabdomiris striatellus - 2019-05-20 Laimeslācis
Jynx torquilla - 2019-07-20 gunitak
Grus grus - 2019-07-20 Matrus
Rhagonycha fulva - 2019-07-20 gunitak
Coreus marginatus - 2019-07-20 gunitak
Maniola jurtina - 2019-07-20 gunitak
Polyommatus amandus - 2019-07-20 gunitak
Harpocera thoracica - 2019-05-20 Laimeslācis
Lycaena virgaureae - 2019-07-20 gunitak
Lycaena phlaeas - 2019-07-20 gunitak
- 2019-05-20 Laimeslācis
Lycaena tityrus - 2019-07-20 gunitak
Coenonympha pamphilus - 2019-07-20 gunitak
Elateridae sp. - 2019-05-20 Laimeslācis
Gonepteryx rhamni - 2019-07-20 gunitak
Dryophilocoris flavoquadrimaculatus - 2019-05-20 Laimeslācis
Upupa epops - 2019-07-19 MāraB
Columba palumbus - 2019-07-20 tatia
Ciconia ciconia - 2019-07-20 tatia
Impatiens glandulifera - 2019-07-20 Armandez
Larus canus - 2019-07-20 tatia
- 2019-07-19 Armandez
- 2019-07-20 Armandez
- 2019-07-20 Armandez
Dendrocopos major - 2019-07-20 tatia
Turdus merula - 2019-07-20 tatia
Phylloscopus collybita - 2019-07-20 tatia
Anthus trivialis - 2019-07-20 tatia
Sitta europaea - 2019-07-20 tatia
Nyctereutes procyonoides - 2019-07-20 Vabale
Pernis apivorus - 2019-07-20 Tringa
Macrolepiota sp. - 2019-07-20 tatia
Falco subbuteo - 2019-07-20 mazais_ezis
Perdix perdix - 2019-07-20 mazais_ezis
Origanum vulgare - 2019-07-20 Siona
Veronica spicata - 2019-07-20 Siona
Pieris rapae - 2019-07-20 Siona
Gonepteryx rhamni - 2019-07-20 Siona
Inachis io - 2019-07-20 Siona
Accipiter nisus - 2019-07-20 Kristers K
Aquila pomarina - 2019-07-19 Alvis Āboliņš
Aquila pomarina - 2019-07-19 Alvis Āboliņš
Aquila pomarina - 2019-07-20 Alvis Āboliņš
Epipactis helleborine - 2019-07-19 knopa
Platycnemis pennipes - 2019-07-19 Mincis007
Nymphalidae sp. - 2019-07-20 Mincis007
Martes martes - 2019-07-20 Vabale
Tetrastes bonasia - 2019-07-20 Cumulus
Splachnum ampullaceum - 2019-07-20 Ansis 1
Strix uralensis - 2019-07-20 Vv
Rubus chamaemorus - 2019-07-20 Ansis
Crustoderma dryinum - 2019-07-20 Ivars L.
Vaccinium uliginosum - 2019-07-20 Ansis
Leptoporus mollis - 2019-07-20 Ivars L.
Oriolus oriolus - 2019-07-20 Ivars L.
Oxalis acetosella - 2019-07-20 Ivars L.
Accipiter gentilis - 2019-07-20 mazais_ezis
Issoria lathonia - 2019-07-20 IevaM
Falco subbuteo - 2019-07-20 Acenes
Crex crex - 2019-07-20 Tringa
Garrulus glandarius - 2019-07-20 Acenes
Saturnia pavonia - 2019-07-20 Acenes
- 2019-07-20 maariite
- 2019-07-20 rakso
Sterna hirundo - 2019-07-18 Edgars Smislovs
Certhia familiaris - 2019-07-20 nuncijs
Sterna hirundo - 2019-07-16 Edgars Smislovs
Anas platyrhynchos - 2019-07-20 Matrus
Inachis io - 2019-07-20 Matrus
Orthetrum cancellatum - 2019-07-20 Matrus
Apatura iris - 2019-07-20 Acenes
Larus argentatus - 2019-06-16 Edgars Smislovs
Papilio machaon - 2019-07-20 Matrus
Ophiogomphus cecilia - 2019-07-20 Matrus
Argynnis aglaja - 2019-07-20 Acenes
Anas platyrhynchos - 2019-07-20 Matrus
Alces alces - 2019-07-20 Acenes
Platycnemis pennipes - 2019-07-20 Matrus
Calopteryx virgo - 2019-07-20 Matrus
Oxythyrea funesta - 2019-07-20 Matrus
Nymphalis antiopa - 2019-07-20 Acenes
Pieris napi - 2019-07-20 Matrus
Accipiter nisus - 2019-07-20 Matrus
Aeshna grandis - 2019-07-20 Matrus
Canis lupus - 2019-07-20 Ansis
Vaccinium vitis-idaea - 2019-07-20 Ansis
Maniola jurtina - 2019-07-20 Matrus
Carex arenaria - 2019-07-20 Ansis
Somatochlora metallica - 2019-07-20 Matrus
Polygonia c-album - 2019-07-20 kamene
Papilio machaon - 2019-07-20 Acenes
Orobanche pallidiflora - 2019-07-20 Vabale
Meles meles - 2019-07-20 Vabale
- 2019-07-20 IevaM
Inachis io - 2019-07-20 elinazalite
Vanessa cardui - 2019-07-20 elinazalite
Papilio machaon - 2019-07-20 Matrus
Ciconia ciconia - 2019-07-20 Matrus
Papilio machaon - 2019-07-20 elinazalite
Anas penelope - 2019-07-20 Mierss
Nymphaea candida - 2019-07-20 Ansis
Lonicera pallasii - 2019-07-20 Aleksandra
Pedicularis palustris - 2019-07-20 Ansis
Charadrius hiaticula - 2019-07-20 Rallus
Pernis apivorus - 2019-07-20 Tringa
Gonepteryx rhamni - 2019-07-20 Matrus
Aeshna cyanea - 2019-07-20 Matrus
- 2019-07-20 IevaM
Maniola jurtina - 2019-07-20 Matrus
Zootoca vivipara - 2019-07-20 Matrus
Leptura quadrifasciata - 2019-07-20 Matrus
Stictoleptura rubra - 2019-07-20 Matrus
Argynnis paphia - 2019-07-20 Matrus
Dicranum spurium - 2019-07-20 Ansis
Oxythyrea funesta - 2019-07-20 Matrus
Inachis io - 2019-07-20 Matrus
Rana temporaria - 2019-07-20 Matrus
Grus grus - 2019-07-20 Acenes
Aeshna cyanea - 2019-07-20 Matrus
Dactylorhiza fuchsii - 2019-07-20 Matrus
Langermania gigantea - 2019-07-20 Acenes
Tetrastes bonasia - 2019-07-20 Vabale
Trichius fasciatus - 2019-07-20 Matrus
- 2019-07-20 KristīneČ
Aeshna grandis - 2019-07-20 Matrus
Gonepteryx rhamni - 2019-07-20 Matrus
Argynnis paphia - 2019-07-20 Matrus
Gypsophila fastigiata - 2019-07-20 Ansis
Ophiogomphus cecilia - 2019-07-20 Matrus
Cygnus olor - 2019-07-20 Acenes
Columba palumbus - 2019-07-20 Matrus
Sympetrum flaveolum - 2019-07-20 Matrus
Calopteryx virgo - 2019-07-20 Matrus
Gymnadenia conopsea - 2019-07-20 Aleksandra
Caprimulgus europaeus - 2019-07-20 GatisE
Capreolus capreolus - 2019-07-20 Vabale
Delichon urbicum - 2019-07-20 Acenes
Ardea cinerea - 2019-07-20 Acenes
Apus apus - 2019-07-20 Acenes
Fuligo septica - 2019-07-20 Matrus 1
Stictoleptura rubra - 2019-07-20 Matrus
Cervus elaphus - 2019-07-20 Vabale
Troglodytes troglodytes - 2019-07-20 Matrus
Sturnus vulgaris - 2019-07-20 Litenesputni
Emberiza schoeniclus - 2019-07-20 Litenesputni
Passer montanus - 2019-07-20 Litenesputni
Corvus corax - 2019-07-20 Litenesputni
Dendrocopos medius - 2019-07-20 Litenesputni
Erithacus rubecula - 2019-07-20 Litenesputni
Coccothraustes coccothraustes - 2019-07-20 Litenesputni
Locustella luscinioides - 2019-07-20 Litenesputni
Oriolus oriolus - 2019-07-20 Litenesputni
Luscinia luscinia - 2019-07-20 Litenesputni
Columba palumbus - 2019-07-20 Litenesputni
Actitis hypoleucos - 2019-07-20 Litenesputni
Fringilla coelebs - 2019-07-20 Litenesputni
Erinaceus roumanicus - 2019-07-20 Vabale
Parus major - 2019-07-20 Litenesputni
Spinus spinus - 2019-07-20 Litenesputni
Troglodytes troglodytes - 2019-07-20 Litenesputni
Phylloscopus collybita - 2019-07-20 Litenesputni
Phylloscopus trochilus - 2019-07-20 Litenesputni
Sitta europaea - 2019-07-20 Litenesputni
Chlidonias niger - 2019-07-20 Litenesputni
Apus apus - 2019-07-20 Litenesputni
Anas platyrhynchos - 2019-07-20 Litenesputni
Fulica atra - 2019-07-20 Litenesputni
Delichon urbicum - 2019-07-20 Litenesputni
Hirundo rustica - 2019-07-20 Litenesputni
Carduelis carduelis - 2019-07-20 Litenesputni
Larus ridibundus - 2019-07-20 Litenesputni
Motacilla alba - 2019-07-20 Litenesputni
Acrocephalus scirpaceus - 2019-07-20 Litenesputni
Locustella luscinioides - 2019-07-20 Litenesputni
Acrocephalus schoenobaenus - 2019-07-20 Litenesputni
Turdus pilaris - 2019-07-20 Litenesputni
Egretta alba - 2019-07-20 Litenesputni
Cygnus olor - 2019-07-20 Litenesputni
Phalacrocorax carbo - 2019-07-20 Litenesputni
Chloris chloris - 2019-07-20 Litenesputni
Cyanistes caeruleus - 2019-07-20 Litenesputni
Motacilla flava - 2019-07-20 Litenesputni
Aeshna grandis - 2019-07-20 Matrus
Rana temporaria - 2019-07-20 Matrus
Aeshna cyanea - 2019-07-20 Matrus
Stenurella melanura - 2019-07-20 Matrus
Ophiogomphus cecilia - 2019-07-20 Matrus
Nezināms
@ aina
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
nekovārnis 21.jūlijs, 08:04

Paldies par zirnekļiem!:)


Steeler 21.jūlijs, 00:59

Gan jau šo pašu eksemplāru redzēju pagājušā svētdienā 3 reizes - riņķojam Kapsēdes centrā, tad apm. pēc 1h pa ceļam virs šosejas Saraiķu virzienā un vēl pēc pāris stundām gandrīz pie Saraiķiem :D


fotonieks 21.jūlijs, 00:44

Paldies! Turmāk zināšu, kas man uz rokas nonāk. :)


felsi 20.jūlijs, 23:45

Superīgs portrets!


felsi 20.jūlijs, 23:36

Paldies Ivar! Nav sarakstā.


felsi 20.jūlijs, 23:35

Pie tam tā priedes kritala tāda necila, palikusi pēc meža ciršanas.


Aceralba 20.jūlijs, 23:16

Paldies!


kapso 20.jūlijs, 23:09

Paldies, Julita! bija tāda doma.


Laimeslācis 20.jūlijs, 22:20

Paldies, Blakts, par noteiktajām sugām!


forelljjanka 20.jūlijs, 22:06

Jā,manuprāt,krauklis,pie kam pilnīgi balts,pat acs sarkanīga!


forelljjanka 20.jūlijs, 22:01

Protams ,ka ir.;)Tikai sarkanās klijas ligzdu atrast nav viegli,tai ir milzīgs medību rajons,tā var ligzdot mežā ,kur citi Latvijā ligzdojošie plēšputni to nedarītu.Ja ir laiks un liela vēlēšanās,jāvēro kādā virzienā lido vecie putni ar barību,laikā kad baro jaunos,tā pamazām sašaurinot teritoriju ,kurā varētu būt ligzda.Šobrīd ,ja nemaldos ir zināmas apmēram piecas ligzdas.Atrodot ligzdu,kā īpaša pazīme var būt ligzdas materiālā esoša dažāda cilvēku draza,plastmasas maisiņi un t.t.


LV zilzīlīte 20.jūlijs, 21:45

Vai pēc vairākiem novērojumiem divu gadu garumā šajā apkārtē ir iespējama ligzda ?


Blakts 20.jūlijs, 21:29

Baltie punktiņi uz otrā antenu posma laikam jau tomēr norāda, ka tā pati Aradus betuale vien būs.


Ivars L. 20.jūlijs, 21:13

Ramaria stricta.


Ivars L. 20.jūlijs, 21:10

Oho, tik daudz vienuviet nebija redzēta. Pie tam, uz priedēm tās parasti ir krāšņākas.


Laimeslācis 20.jūlijs, 20:28

Paldies, Inese, nomainīju!


enesija 20.jūlijs, 20:25

Piltuvjzirneklis


enesija 20.jūlijs, 20:24

Riteņzirneklis Araneidae, Mangora acalypha


enesija 20.jūlijs, 20:21

Evarcha arcuata


enesija 20.jūlijs, 20:20

Evarcha arcuata


gunitak 20.jūlijs, 19:16

Paldies, man jauna suga.


Aleksandra 20.jūlijs, 16:03

Julita, paldies par noteikšanu un info! Tikko biju ieziņojusi kā nezināmu, kā priekšā bija stends ar informāciju :D


Aleksandra 20.jūlijs, 15:56

Paldies, Julita!


W 20.jūlijs, 12:40

Paldies, Julita!


dziedava 20.jūlijs, 12:39

Latvijā reta suga, pārsvarā piejūrā. Čužu purvs ir starp retajām iekšzemes vietām, kur šī suga zināma.


dziedava 20.jūlijs, 12:32

O, interesanti, ka vēl zied! Pie Engures ezera D purvā sen pārziedējušas..


Melissa 20.jūlijs, 12:05

Beidzot ir bildes baltajam krauklim.


Lemmus 20.jūlijs, 11:49

Paldies!


W 20.jūlijs, 09:26

Paldies,Edgar! Es arī cerēju uz ko retāku:)


Rallus 20.jūlijs, 08:49

Ansi, paldies, pateicīgs par precizētajiem augiem.


Aceralba 20.jūlijs, 08:37

Paldies!


Bekuvecis 20.jūlijs, 08:27

Lai arī ne tik maza, tomēr vēl stipri jauna, tāpēc grūtāk atpazīstama. Par sēnes smaržu, kā jau nesen te DD nācās atzīmēt, viedokļi mēdz reizēm ļoooti dalīties. (Bet attēlu krāsa tomēr ir drusku par zilganu.)


Bekuvecis 20.jūlijs, 08:13

Parastā raganbeka vien būs. Vakar aizdomas raisīja cepurītes virsmiziņas un kātiņa tīklojuma krāsojums. Taču šorīt savā fotoarhīvā sameklēju raganbeku ar tādu pašu cepurītes krāsu (novērojama ļoti reti), bet tīklojums atguva normālo krāsu pēc foto fiksas pēcapstrādes (oriģināls ir par zilganu).


Aceralba 20.jūlijs, 00:03

Paldies!


laumae 19.jūlijs, 23:23

Pateicos par precizējumu!


laumae 19.jūlijs, 23:22

Pateicos par precizējumu!


Aleksandra 19.jūlijs, 23:06

Julita, liels paldies par info!


Bekuvecis 19.jūlijs, 22:42

Šķiet, varētu būt kaut kas interesants! Rīt ar svaigu galvu padomāšu.


OKK 19.jūlijs, 22:33

Ja rāpoja "sprīžojot", tad kāds no sprīžmešiem


OKK 19.jūlijs, 22:31

Kāds no sfingiem (liepu vai acainais)


OKK 19.jūlijs, 22:30

Ceriņu sfings


gunitak 19.jūlijs, 21:45

Krūkļu baltenis, citrontauriņš.


Irbe 19.jūlijs, 21:37

Paldies!


gunitak 19.jūlijs, 21:34

Dadžu raibenis.


gunitak 19.jūlijs, 21:02

Otrā bilde izdzēsta.


CerambyX 19.jūlijs, 20:52

Foršs atradums! Pēdējos gados it kā zināšanas par šīs sugas izplatību ir kļuvušas krietni bagātākas un to nevar vairs uzskatīt par 'ekstrēmu retumu', bet nu pat ar visām šīm zināšanām pieaugušu vaboli tāpat gadās sastapt ļoti reti. Tās gan pārsvarā aktīvas krēslā un naktī.


Edgars Smislovs 19.jūlijs, 20:50

Otrajā bildē gaigala.


gunitak 19.jūlijs, 20:29

Paldies visiem!


gunitak 19.jūlijs, 20:28

Paldies, Edgar!


asaris 19.jūlijs, 20:28

Niedru stērste


felsi 19.jūlijs, 18:55

Paldies Mārtiņ, pirmā atbilde jau izsmeļoši pateica, kur ir problēma, ko darīt, bet tas jau nākotnei.


dziedava 19.jūlijs, 18:09

Paldies, Ansi, par apstiprinājumu :)


kamene 19.jūlijs, 16:17

Parastā raudene


kamene 19.jūlijs, 16:12

Paldies, Marek!


patigunta 19.jūlijs, 15:58

Iespējams - ielidoja arī pa logu, jo kaķis par kaut ko interesējās uz grīdas pie atvērtā loga, bet tas pamuka zem skapīša. Vēlāk sadzirdēju troksni gaitenī. Zemāk zem loga ir lietus ūdens tekne, nemaz tik augstu jālido bez pārtraukuma nav.


patigunta 19.jūlijs, 15:42

Par šo konkrēto zemesvēzi tāda doma bija,,ka varbūt uzlidojis, arī logs bija vaļā.bet varbūt pa kāpnēm lidojot muka no kaķenes - kaķis māk atvērt durvis. Palaidu brīvībā. Apkaroju blusas un vēl dažus, bet zemesvēžus nē. Esmu redzējusi arī pļavu dižsienāzi riktīgi lidojam un sienāzi phaneroptera falcata šajā dzīvoklī riņķojam ap lampu.


Martins 19.jūlijs, 15:11

Šie dzīvnieki arī lido. Ne pārāk labi, bet tomēr...


dziedava 19.jūlijs, 14:47

Šādas baltās ir man domājamās. Ideāli būtu, ja redzētu, kā attīstās. Kaut kad šādām visām iešu cauri un vēlreiz domāšu, kas ir kas.


patigunta 19.jūlijs, 13:35

Šitai mušai gan bija piepūšamas kurpes:))


patigunta 19.jūlijs, 13:34

Zemesvēzis uzradās 2. stāvā aiz 2 kāpnēm, no tām vienām stāvām vītņu un 3 durvīm. Sacēla lielu un aizdomīgu troksni:) Ticamākais variants - kaķis uznesis vai uzdzinis pa kāpnēm. Ļoti kustīgs, noķerts ar lielo (750ml) vīna glāzi. Dabā nekad nebiju redzējusi:D


dziedava 19.jūlijs, 11:31

Latvijā kopumā reti sastopama, gandrīz tikai piejūrā, bet gar Engures ezeru kāreiz ir tā bagātīgākā vieta Latvijā, kur var šo sugu mācīties. :)


patigunta 19.jūlijs, 11:21

Precīzāk - iespējamais tēviņš rāda, ka viņam ir barība, bet mātīti nebaro.


IlzeP 19.jūlijs, 10:50

Paldies, Marek, par skaidrojumu!


Jaundarznieks 19.jūlijs, 10:38

Ir arī video,kur labāk var noteikt kas par sikspārni.


dziedava 19.jūlijs, 10:33

Šis tad arī nav Juncus articulatus ar dīvainu zarošanos? Ļoti līdzīga tā zarošanās kā šajā novērojumā https://dabasdati.lv/lv/observation/3b5d8c66744f529b2cbafd95c88d0588/


Gaidis Grandāns 19.jūlijs, 09:40

Brūnspārnu ķauķis


kapso 19.jūlijs, 09:32

Paldies par noteikšanu un skaidrojumu!


Martins 19.jūlijs, 09:03

Tā otra bilde tikai drusku palīdz, bet līdz konkrētai sugai tomēr vēl par maz. Te https://www.daba.gov.lv/upload/File/zin_p_mm/MM_18_LV_IARS_gliemji.pdf ir labs materiāls par gliemežu noteikšanu. Es nesaku, ka katram pašam pēc šī noteicēja jāiemācās noteikt (jo visas sugas/eksemplārus jau nav tik viegli noteikt), taču noteicējā ir uzskatāmāk redzams, kas būtu bildēs jāsaskata.


Aleksandra 19.jūlijs, 08:58

Paldies, Egija!


felsi 19.jūlijs, 08:49

Paldies Ivar!


nekovārnis 19.jūlijs, 04:41

Vai nu lielais atraitnīšu vai parastais perlamutra raibenis, jāredz spārnu apakšpuse.


Briza 19.jūlijs, 03:43

Campanula glomerata


Briza 19.jūlijs, 03:40

Agrimonia eupatoria


Briza 19.jūlijs, 03:26

Parastā vairoglape Hydrocotile vulgare


OKK 19.jūlijs, 02:41

Zināju, ka vītolu vējmietiņš! Zināju!


patigunta 19.jūlijs, 01:34

Ticamākais variants ir riests, bet šajā gadījumā sanāk,ka tēviņš ķircina mātīti, kaut gan ir ieinteresēts - kad mātīte dodas prom,seko tai, cik sapratu -vēlas,lai mātīte lūdzas šim barību. Žēl,ka man bija ļoti maz laika, vajadzēja papētīt, kas notiek tālāk, bet tā izskatījās pēc riņķa danča.


OKK 19.jūlijs, 00:29

DD admini speciāli dara visu iespējamo, lai es viltos DD un neievietotu savus novērojumus?


patigunta 19.jūlijs, 00:25

Biju šokā,ka šajā dīķī vispār ir ūdensrozes. Dīķis ir briesmīgi netīrs, gulbji nosmērējas. Netiku ūdensrozēm klāt - krastmalā tieši tajā vietā džungļi, dūksts, turpat blakus atkritumu izgāztuve. Nepeldēšu un nebridīšu tādā dīķī. Fotogrāfēts no attāluma. Varbūt lūkošu vēlreiz tur tikt tuvāk - ja nu izdodas, bet ar iekrišanu dīķī neriskēšu. Dīķis ir baismīgs, Lai gan cilvēki,ieskaitot mani, par to interesējas, tas ir dīvaini. Par sugu galīgi neesmu pārliecināta un šovakar domāt neesmu gatava. Domāšu par šo tēmu rīt vai parīt,ja neviens nebūs nomainījis sugu.


OKK 19.jūlijs, 00:23

Ok, lai tā būtu, es vairāk skatos pēc pazīmju kopuma....


OKK 19.jūlijs, 00:21

2. novērojums visā DD vēsturē! Kāpēc neparādās pie "interesantākajiem novērojumiem" ??? Es taču nebildēju dārzā, bet - mežā, ceļmalā!


Aleksandra 19.jūlijs, 00:14

Paldies, Edgar!


nekovārnis 19.jūlijs, 00:06

Brūnvālīšu raibenis ir viegli nosakāms pēc spārnu augšpuses. Gan uz priekšspārniem, gan pakaļspārniem gar ārmalu tam izvietoti akurāti, vienāda izmēra "graudiņi", kas gandrīz nekad nesaskaras ar ārmalas tumšo dubultjoslu (te saplūdusi vienā).


OKK 18.jūlijs, 23:55

Tur ir tā, ka šis attēls būs pieejams internetā visā pasaulē, bet skatoties interneta bildēs, es ik pa laikam brīnos - nepareizi noteita suga...


OKK 18.jūlijs, 23:51

Jābildē šiem spārnu apakšpuse...


OKK 18.jūlijs, 23:50

Kāpēc ne parastais perlamutra raibenis? Iesaku šo atstāt pie raibeņiem.


OKK 18.jūlijs, 23:45

Paldies!


IevaM 18.jūlijs, 23:30

Paldies par noteiktajām! :)


OKK 18.jūlijs, 23:23

Paldies!


Puķu Ilze 18.jūlijs, 23:06

Paldies!


dziedava 18.jūlijs, 22:58

Paldies, Ansi, tas man arī šķita ticamāks variants, bet tāda apakša nebija redzēta, atgādināja sakņošanos mezglu vietā


Ansis 18.jūlijs, 22:53

Sīpoliņu donis nebūs, tas ir smalks augs; parasti izvēlas atklātas, ilgstoši slapjas vietas vai aug ūdenī. Pēc posmainajām lapām spriežot - šis ir spožaugļu donis.


felsi 18.jūlijs, 22:42

Paldies Mārtiņ, tagad sapratu! Pieliku vēl vienu foto, kur nedaudz dziļāka atvere.


Ansis 18.jūlijs, 22:42

Sarkanās uzpirkstītes baltziedu forma (dārzbēglis). Kurzemē, kā šķiet, tā atrodama biežāk. Lielziedu uzpirkstīte ir Austrumlatvijas augs.


Ansis 18.jūlijs, 22:23

Cik no foto var nojaust - visticamāk sniegbaltā (mazā) ūdensroze, jo ziedu kauslapas nav atliektas līdz ūdenim, lapas nedaudz paceļas virs ūdens.


nekovārnis 18.jūlijs, 21:34

Tāds patāls foto, bet veiksmīgs leņķis - pietuvinot var diezgan skaidri saskatīt pusšķelto vairodziņu. Monochamus galloprovincialis.


nekovārnis 18.jūlijs, 21:30

Manuprāt mazais viršu zilenītis


nekovārnis 18.jūlijs, 21:20

Apsveicu! Super!:)


OKK 18.jūlijs, 21:13

Parastais perlamutra raibenis


OKK 18.jūlijs, 21:12

Krūkļu zilenītis


OKK 18.jūlijs, 21:09

Parastais pļavraibenis


nekovārnis 18.jūlijs, 21:08

Te gan es šo statusu uztveru kā: kāpurs vai nimfa vai (citādi) nepieaudzis īpatnis.


nekovārnis 18.jūlijs, 21:05

Ilze, manuprāt status "nepieaudzis (kāpus, nimfa)" labi piemērots visiem bezmugurkaulniekiem, ja pazīme skaidri atšķirama. Šim zirneklim jau ar vēl "jālien no ādas laukā", lai iegūtu pieaugušā pazīmes :D


nekovārnis 18.jūlijs, 21:00

Paldies, Uģi! Vajadzētu pieaugušo mārīti atrast :)


gunitak 18.jūlijs, 20:06

Ļoti smuki!


Martins 18.jūlijs, 19:59

No visiem trim lapsēniem, šis bija visziņkārīgākais - pārējie slēpās alā, pa brīžam tik pabāza ārā galvu, bet šim vajadzēja izpētīt visu - ērmu, kas traucē sauļoties, bites, pa ceļam vēl iegrauzt stirnas kāju... (Māte ? visu uzmanīja no ~30 m attāluma.)


Martins 18.jūlijs, 19:55

Šādiem vajadzētu būt rakursiem bildējot vārpstiņgliemežus, taču bildē ar čaulas atveri drusku pietrūkst asuma un to giemezi vajag ar kādu lapiņu, skujiņu viegli pabakstīt, lai viņš vairāk ievelkas iekšā. Noteikšanai ir svarīgi valnīši, izcilnīši, kuri ir čaulas iekšpusē, bet šajā bildē daļēji aizsegti. No šīm bildēm var pateikt, kuras 9 sugas tās nav, bet nevar pateikt, kura no 3 sugām tā ir.


felsi 18.jūlijs, 19:53

Nu ļoti mīļa bildīte!


felsi 18.jūlijs, 19:50

Paldies Edgar! Dabā arī nebija oranžīga, savu domu balstīju uz kātiņa aprakstu un maksts iekšējo krāsojumu.


kapso 18.jūlijs, 19:25

Sapinos tanīs pulkstenītēs, vēl ir tāda bilde no tās pašas vietas, bet cita, laikam jau nav pilnvērtīgai noteikšanai arī šī nederēs. Pati nezinu kāpēc uzrakstīju kamolainā


Laimeslācis 18.jūlijs, 19:17

Hmmm… tiešām trīs dzīslas :)


CerambyX 18.jūlijs, 18:25

Platynaspis luteorubra


asaris 18.jūlijs, 18:02

Sarkankrūšu līķvabole Oiceoptoma thoracicum


Vladimirs S 18.jūlijs, 17:35

Kapēc iedzeltanais ķauķis? Redzējāt pieaugušos?


dziedava 18.jūlijs, 14:36

Tiešām baltā? Pēc pusiegrimušajiem ziediem drīzāk sniegbaltā. Drošai atšķiršanai jāskata lapas apakšpusē dzīslas.


Fuatra 18.jūlijs, 13:59

paldies! tāda sarkstoša..


Bekuvecis 18.jūlijs, 13:45

Jā, lai arī bildē krāsa nešķiet diži oranža. Bet maksts kā oranžajai.


Bekuvecis 18.jūlijs, 13:43

Varbūt parastā, bet neiedziļinājos.


Bekuvecis 18.jūlijs, 13:42

Varbūt sarkstošā, varbūt meža...


Bekuvecis 18.jūlijs, 13:39

Būs vien visparastākā lipīgā zaraine. BIja man uznākusi kaut kāda apmātība! :)


dziedava 18.jūlijs, 10:49

Nosaukums nav nejaušs - uz lapām var saskatīt 3 dzīslas. :)


Laimeslācis 18.jūlijs, 09:05

Paldies, Julita! Man kaut kas jauns un nepazīstams :)


IlzeP 18.jūlijs, 08:44

Domāju, ka tas piederas pie riesta. Putniem mēdz būt, ka mātīte tēlo beibi/bēbi :) Piemēram, lielo zīlīšu mātītes runājas mazuļu balsīs. Tēviņš mātīti baro.


IlzeP 18.jūlijs, 08:39

Nezinu, kā šajā gadījumā pareizāk izvēlēties statusu- "nepieaudzis (kāpus, nimfa)" vairāk domāts tiem, kam metamorfoze (?) Pagaidām mainu vienkārši uz "novērots".


Pēteris 18.jūlijs, 08:37

Paldies par labojumu!


Briza 18.jūlijs, 08:04

Šī ir platlapu vai strēļu pulkstenīte. Nav kāda kopskata foto?


Aleksandra 18.jūlijs, 08:00

Paldies, Inese un Marek!


W 18.jūlijs, 06:52

Paldies, Inese!


gunitak 18.jūlijs, 06:43

Paldies!


patigunta 18.jūlijs, 01:49

Marta bildes tomēr ielieku.Vispirms izdzirdēju guldzošus treļļus un tad pamanīju šos divus putnus. Varbūt kāds lielo ķīru pazinējs var paskaidrot vai attēlos redzamie putni ir flirtējošs pāris vai iepriekšējo gadu bērns ar vecāku, vai vienkārši lielajiem ķīriem pieņemts izprasīt barību bara locekļiem. Mazākais lielais ķīris vērsās pie lielākā ar guldzošiem treļļiem, bildes par daudz,bet baidījos zaudēt kādu niansi. Šķiet, to baru, kas uzturējās Nordeķu parka dīķī, manīju Iļģuciemā nedēļu pirms lielo ķīru migrācijas. Ticams, ka vietējie ziemotāji kontrolēja Nordeķu parka dīķa atkušanu.


dziedava 18.jūlijs, 00:18

Cik skaistas un cik daudz!


dziedava 17.jūlijs, 23:26

Varbūt Fissidens osmundoides?


Fuatra 17.jūlijs, 23:26

paldies


Laimeslācis 17.jūlijs, 23:21

Paldies, Inese, par zirnekļiem!


felsi 17.jūlijs, 23:21

Paldies, pārrakstījos!


enesija 17.jūlijs, 23:08

Gnaphosidae, zemeszirneklis


enesija 17.jūlijs, 23:08

Evarcha arcuata


enesija 17.jūlijs, 23:04

Lycosidae, Pardosa sp.


enesija 17.jūlijs, 23:00

Theridiidae, Enoplognatha ovata


enesija 17.jūlijs, 22:58

Agelenidae, Agelena labyrinthica


enesija 17.jūlijs, 22:58

Pisauridae, Dolomedes sp., nepieaudzis


enesija 17.jūlijs, 22:57

Pisauridae, Dolomedes sp., nepieaudzis


enesija 17.jūlijs, 22:57

Lycosidae, Alopecosa sp.


enesija 17.jūlijs, 22:54

Pisauridae, Dolomedes fimbriatus, mātīte ar kokonu


Laimeslācis 17.jūlijs, 22:33

Paldies, Marek, par labojumiem un noteiktajām sugām!


Jonis 17.jūlijs, 22:30

Vai nu terrestris vai lucorum. Precīzi pēc bildes noteikt nevar.


dziedava 17.jūlijs, 22:25

Paldies, Marek!


runagoze 17.jūlijs, 22:17

Tās rieksta lapas bija zemē uz stigas.


kapso 17.jūlijs, 20:42

Paldies, Marek!


nekovārnis 17.jūlijs, 20:30

Jā, tā pati


lolitapetkevica 17.jūlijs, 20:28

Paldies!!!


IlzeP 17.jūlijs, 20:23

Closterotomus biclavatus?


gunitak 17.jūlijs, 20:10

Krūkļu baltenis.


Irbe 17.jūlijs, 19:58

Manuprāt sila cīrulis


gunitak 17.jūlijs, 19:55

Paldies, Marek!


gunitak 17.jūlijs, 19:55

Paldies, Margarita, par visiem noteiktajiem!


Irbe 17.jūlijs, 19:52

Pelēkais mušķērājs


Irbe 17.jūlijs, 19:50

Erickiņš juv.


nekovārnis 17.jūlijs, 19:50

Apakšējā foto vairogblakts Carpocoris purpureipennis


Irbe 17.jūlijs, 19:49

Varbūt purva tilbīte


Irbe 17.jūlijs, 19:46

Parastais šņibītis


IFa 17.jūlijs, 19:16

Jauna suga Dabasdatiem


IFa 17.jūlijs, 19:14

Jauna suga Dabasdatiem?


IFa 17.jūlijs, 19:10

Šīs vairāk izskatās pēc pangērcītes Aceria galiobia veidotām pangām. Lai būtu pilnīgi droši pāris svaigas pangas būtu uzmanīgi jāpārgriež, lai redzētu, kas ir iekšā. Pangērcītēm droši vien neko neredzēs, taču Schizomyia galiorum (kas ir pangodiņš, nevis lapsene) būs redzami 1-3 oranži kāpuri.


kaarlisfrei 17.jūlijs, 18:58

Būs, būs!


IFa 17.jūlijs, 16:02

Domāju, ka Nabis flavomarginatus, bet neesmu 100% droša.


Edgars Smislovs 17.jūlijs, 13:32

Visdrīzāks kajaks.


LailaG 17.jūlijs, 13:17

Oho-nezināju,paldies,Voldemār!


Codex Seraphinianus 17.jūlijs, 12:30

Tur bija daudz šo pēdu, turpu šurpu bija staigājis. Pēc bildēm nevar tik labi saprast, bet pēc ilgas prātošanas kopā ar divām kolēģēm, nospriedām, ka iespējams lūsis, jo pēdas bija apaļas, lielas un bez nagu atspiedumiem. Viesturam V. jābrauc pārbaudīt, nav tālu no viņa "areāla centra", tā teikt :D


dziedava 17.jūlijs, 11:19

Paldies, jā, palasīju arī senes.lv. Ņemšu vērā :)


Bekuvecis 17.jūlijs, 11:11

Ir raksturīgas pazīmes ārējā izskatā, pēc kurām ar piešautu aci vien var vairumā gadījumu uzreiz pateikt, ka tieši šī (ir īsumā aprakstītas arī senes.lv). Lēnā(!), bet spēcīgā nomelnēšana griezumā ir tas izšķirošais kritērijs šaubu gadījumā.


dziedava 17.jūlijs, 10:55

Cik sapratu, galvenā pazīme ir nomelnēšana? Domāju, ka šādai mierīgi varētu paiet garām, bet, ja ir tāda raksturīga lieta, tad var kādreiz paeksperimentēt. :)


Bekuvecis 17.jūlijs, 10:50

Saliekot kopā šo novērojumu ar 13. jūlija novērojumu (https://dabasdati.lv/lv/observation/i73klivgqilo8m2n3uabsekj11/) un Initas 2. jūlija ziņu uz senes.lv, varam droši sacīt, ka tie visi ir no vienas un tās pašas atradnes, kura ar saviem kopumnā >15 eks. šobrīd iznāk otrā ražīgākā Latvijā (pēc Siguldas atradnes, kur jau jūnijā izauga <50 eks.).


Bekuvecis 17.jūlijs, 10:42

Vēlākā novērojuma (https://dabasdati.lv/lv/observation/p0jfb13738tc3r1jhr7v3j9cq3/), kurš ir tikai desmitu metru attālumā no šī, kontekstā tagad varam uzskatīt, ka "nopietnās aizdomas" ir pārtapušas par gana droši noteiktu sugu.


Laimeslācis 17.jūlijs, 09:12

Paldies!


dziedava 17.jūlijs, 08:50

Interesanti!


IlzeP 17.jūlijs, 08:32

Sugu pievienoju


Kukainis 17.jūlijs, 07:31

Koksngraužu ejās dzīvo vientuļās bites.


LailaG 17.jūlijs, 00:28

Paldies,Marek!


LailaG 17.jūlijs, 00:28

Paldies


Bekuvecis 16.jūlijs, 23:31

Hmm... Pēc izskata safrāna zarvālene, taču tā, cik atceros no lasītā un paša atrastā, mēdz būt tikai uz augsnes. Jautājums paliek atklāts, vismaz šajā mirklī.


Bekuvecis 16.jūlijs, 23:13

Ļoti īsi sakot - Thelephora penicillata pilnīgā saskaņā ar latvisko nosaukumu ir daudz smalkāka, īpaši galiņi!


dziedava 16.jūlijs, 23:08

Šīs abas, manuprāt, no skata ir ļoti līdzīgas, bet varētu vairāk atšķirties pēc taustes - Thelephora penicillata formīgāka, bet Sebacina incrustans gļotaināka. Šī man nešķita tik formīga un nemana arī raksturīgo brūno toni pie pamata. Nestrīdos, bet labprāt uzzinātu, kā droši abas atšķirt pēc foto.


W 16.jūlijs, 23:02

Paldies,Edgar!


Bekuvecis 16.jūlijs, 23:01

Saules ļoti nogurdināta beka, pēc šiem foto nenosakāma.


Bekuvecis 16.jūlijs, 23:00

Būs tomēr cita: Thelephora penicillata. Admini, tagad tai ir arī latviskais nosaukums: smalkā kārpsēne!


Bekuvecis 16.jūlijs, 22:53

Neīstā bērzubeka (Leccinum pseudoscabrum), gaišā forma. Jau trešais novērojums no Lustužkalna, ja ieskaita vienu nesenu ne gluži drošu šeit pat DD (pirmais - Initas D. un Diānas M. - nav DD, taču ir paziņots uz senes.lv un tur iekļauts atradņu pārskata tabulā). Suga nav DD listē, tapēc pagaidām nomainu uz Leccinum sp.


W 16.jūlijs, 22:48

Vai šī nevarētu būt neīstā bērzubeka?


dziedava 16.jūlijs, 22:26

Pēc čiekuru īpašajām segzvīņām redzams, ka tā ir duglāzija. Dažas duglāzijas tajā apkārtnē mērījis Andris Maisiņš. Par konkrēto mežu neko vairāk nezinām, bet interesanti. 3 km uz DA ir Rudbāržu mežaparks, kur ir daudz visādu tml. koku, gan duglāzijas, gan baltegles.


Laimeslācis 16.jūlijs, 22:12

Paldies, Marek, par noteiktajam sugām!


Mangusts 16.jūlijs, 21:54

Paldies!


Aleksandra 16.jūlijs, 21:50

Paldies!


Aleksandra 16.jūlijs, 21:49

Paldies, Marek!


forelljjanka 16.jūlijs, 21:44

Nav piejama baltegle-nenoteikta,par sugu galīgi neesmu drošs,varbūt var pateikt pēc čiekuriem?Varbūt Julitu ieinteresētu konkrētais mežu masīvs?Pēc parka galīgi neizskatās,samērā lielā platībā izkaisītas baltegles?,ši resnākā ,bet ir vēl ,lielas, vecas,pa vienai vai grupiņās pa dažām,arī viena liela,veca lapegle,tāpat mežā ir vismaz divas vecu,lielu dižskābaržu grupas(15-20 lieli koki,resnākais 2.34 m)kā arī pa kādam iesējušies daudz kur mežā.Būtu kāds barona mežs?Varbūt pirmās brīvvalsts laikā kāds mežzinis-entuziasts?Cik apmēram veca var būt baltegle +/-2 m apkārmērā?Vairāk izskatās pēc 100+ gadus vecas vēstures...;)


Aleksandra 16.jūlijs, 21:32

Paldies, Kārli!


asaris 16.jūlijs, 21:28

Kameņvabole Trichius fasciatus


Laimeslācis 16.jūlijs, 21:12

Gribēju jau likt, nenoteikts, bet pasteidzos. Nestrīdēšos, jo neesmu pārliecināta. Man ir vēl viens tāds prusaks /novērojums https://dabasdati.lv/lv/observation/8p3fpvst86vn7p8kp8ksu7nrc6/, tad to arī iespējams jālabo.


asaris 16.jūlijs, 21:01

Pēc kā noteikts, ka meža? Šeit komentārs no vecēka mana novērojuma Uģis Piterāns 29-Jul-2017, plkst. 23:13 Njā, Ectobius sp. man ar pagaidām nosacīta mīkla - t.i. jāredz laikam sērijā blakus gan viena, gan otra suga un tad jau tās atšķirības gan jau var labi saprast. Noteicējā raksta, ka lapponicus uz priekškrūšu vairoga melnā laukuma malas ir 'izplūdušas', bet sylvestris - šis melnais laukums ir ar asām, skaidri norobežotām malām (nu un atšķiras arī ģeintālijas). Esmu iepriekš pētījis dažādas bildes internetā, bet pagaidām īsti tā pazīme man 'nenolasās'. Varbūt jāpameklē kāds labāks/svaigāks noteicējs. Toreiz pats arī mēģināju saprast kā atšķirt, bet līdz galam skaidrībā netiku.


felsi 16.jūlijs, 20:38

Julitai! Apskatot, palasot, arvien lielāka pārliecība, ka sēne. Bez brilles vai lupas neredzama, liela melna masa uz celma.


forelljjanka 16.jūlijs, 19:39

Tad jau stabila atradne retajai bekai.Kaut gan,mežs aiz Krustkalna kapiem nav pat Dabas parkā!Dabas parks jau arī,no Dabas aizsardzības viedokļa ,ir pašvaks veidojums,Embūtes beidzies arī apsaimniekošanas plāns,nez ,kad taisīs jaunu?Dānis(?)-zemnieks ar no R puses spiežas klāt,kartē vēl redzami Ansiņi,atceros laikus kad no turienes šunelis ārā skrēja,tagad divi koki un labības lauks.:( Vēl biju nepatīkami pārsteigts,ka pļaviņā meža vidū uz A no punkta, nevis kaut kāda bio pļava ,bet iesētas auzas!:( Parkam ,manuprāt ,būtu jāstiepjas krietni uz Z,vismaz līdz tā sauktajam Induļa kapam(akmenim).


asaris 16.jūlijs, 16:28

Jauni lielie ķīri.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2019
© dabasdati.lv
Saglabāts