Aktīvie lietotāji: 140 Šodien ievadītie novērojumi: 33 Kopējais novērojumu skaits: 656372
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Blaktīm pa pēdām
Pievienots 2019-05-14 10:28:11

Portāls Dabasdati.lv nenoliedzami ir viens no pēdējās desmitgades veiksmīgākajiem dabas pētniecības projektiem Latvijā (pat neskatoties uz lielākiem un mazākiem trūkumiem, bet nu... neviens jau mēs neesam ideāls!), kas kalpo kā lieliska platforma kur pētniekiem, dabas aizsardzības speciālistiem u.c. nozares vadošajiem prātiem beidzot ir tā lieliskā iespēja satikties ar aktīvajiem dabas vērotājiem un citiem entuziastiem. Tieši šī, lielākoties sekmīgā, sadarbība ir ļāvusi visnotaļ veiksmīgi realizēties dažādām kustībām un akcijām, kuru rezultātā līdz šim ir jau iegūts neatsverams datu kopums, ko citādi varbūt nemaz nebūtu bijis iespējams iegūt, jo nav noslēpums - daudzās bioloģijas nozarēs pētnieku skaits ir ierobežots un laiks arī ir tik viņš ir. Šādā vispārēja cilvēkresursu trūkuma situācijā, katra pat pati mazākā palīdzība no malas var būt ļoti noderīga. Pēdējo dažu gadu pieredze tiešām ir pierādījusi, ka mums ir daudz entuziasma pilnu cilvēku, kas labprāt aktīvi palīdz pētniekiem viņu pētījumos, ja vien ir konkrētas norādes kā to vislabāk ir izdarīt.

Kā varbūt daži būs pamanījuši, tad šogad portālā Dabasdati.lv ir jūtami palielinājies blakšu novērojumu daudzums, kam par iemeslu ir pirms gandrīz diviem gadiem uzsāktais darbs pie Latvijas blakšu faunas izpētes. Šo pētījumu galvenais mērķis ir sastādīt Latvijā sastopamo blakšu sugu katalogu. Varētu rasties jautājums: "Kāpēc tas ir vajadzīgs?". Godīgi sakot, atbildi uz šo jautājumu ir grūti sniegt, jo, skatoties plašākā mērogā, blakšu faunas izpēte visticamāk ne tuvu nebūtu ierindojama TOP prioritāro pētniecības tēmu augšgalā, jo kā zināms ir vairāki citi svarīgi jautājumi entomoloģijas (un ne tikai) nozarē, ko būtu Latvijā jāpēta - piemēram, pesticīdu ietekme uz apputeksnētājiem un vispār situācija ar apputeksnētājiem, piemēram, dažādiem bišveidīgajiem plēvspārņiem Latvijā (ļoti aktuāls jautājums, kas Latvijā nav ticis pētīts), pētījumi par īpaši aizsargājamajām sugām un to dzīvotnēm (par daudzām sugām mēs joprojām daudz ko nezinām - cik daudz un kur tās ir Latvijā sastopamas?), mežos dzīvojošo saproksilofāgo sugu stāvoklis Latvijā (tas noteikti neuzlabojas, bet nav konkrētu skaitļu, kas varētu novērtēt, piemēram, mežsaimniecības ietekmes mērogus uz šādām sugām) u.c. Uz šādu nopietnu neatbildētu jautājumu fona blakšu faunas pētniecība tik tiešām šķiet nenozīmīgs solis sāņus. Tad kāpēc? Ja tomēr kādu atbildi ir jāatrod, tad laikam jau vienkārši tāpēc, ka tas man pašam ir vienmēr licies interesanti - apkopot jau zināmo un mēģināt atklāt kaut ko jaunu! Kukaiņu pētnieki arī lielākoties tomēr specializējas kādā noteiktā grupā (jo visus kukaiņus vienlaicīgi pētīt nav iespējams - to ir vienkārši pārāk daudz!), jo tikai tā var cerēt mēģināt atstāt entomoloģijas nozarē kaut kādu paliekošu nospiedumu aiz sevis. Jā, droši vien arī tas ir iemesls - nedaudz savtīga vēlme, lai varbūt nākotnē (pēc nāves vai kā savādāk) mani atcerētos vismaz pēc kādiem atsevišķiem paliekošiem darbiem un publikācijām (piemēram, kā Latvijas blakšu kataloga sastādītāju), jo nu līdz šim esmu nekonkrēti mētājies no vienas grupas pie citas (g.k. vaboles, bet arī tauriņi u.c.), bet nevienā nevaru sevi uzskatīt par speciālistu. Tad nu tagad beidzot mans galvenais interešu objekts ir izkristalizējies un ir apņemšanās kādus turpmākos x gadus veltīt blakšu izpētei un cerams beidzot atstāt kaut nelielu, bet nospiedumu Latvijas entomoloģijas izpētes vēsturē.

Ja īsumā vēl nedaudz par vēsturi, tad blakšu izpētes līmenis Latvijā līdz šim būtu vērtējams kā vidējs (skalā, kur "slikts" būtu, ja praktiski nekādi pētījumi nav veikti vispār, bet "labs" - vismaz viens vai vairāki ļoti aktīvi pētnieki ilgākā laika periodā), jo vēsturiski tomēr ir bijuši vairāki pētnieki, kas pat ja īslaicīgi, bet tomēr ir devuši zināmu ieguldījumu blakšu faunas izpētē. Pirmās blakšu sugas attiecībā uz Latvijas teritoriju ir minētas jau 1778. gadā, kad Jakobs Benjamins Fišers publicēja savu slaveno Vidzemes dabas aprakstu "Versuch einer Naturgeschichte von Livland", kurā ir minētas 15 blakšu sugas. Taču šos droši vien varētu dēvēt par vienkārši gadījuma rakstura novērojumiem nevis kādu mērķtiecīgu blakšu faunas izpēti. Tāpēc daudz nozīmīgāks ir baltvācu zoologa Gustava Flora (1829-1883) vārds. Tieši viņš būtu uzskatāms par blakšu faunas pētījumu pamatlicēju Latvijas un Igaunijas teritorijā. Gustavs Flors 1860. un 1861. gadā publicējis vērienīgu un apjomīgu darbu divos sējumos "Die Rhynchoten Livlands", kur Latvijas teritorijai minētas ap 310 blakšu sugas. Šajā darbā ir arī aprakstītas pat vairākas jaunas sugas zinātnei no kurām 7 arī līdz mūsdienām ir saglabājušas sugas statusu - kas tikai apliecina G.Flora pētījumu pamatīgumu un kvalitāti. Turpmāk diezgan ilgu laiku blakšu pētniecībā valdīja klusums - līdz  1950to gadu sākumam, kad blakšu pētniecībai uz vairākiem gadiem pievērsās Zandis Spuris. Viņš savas dzīves laikā ir publicējis vairākus faunistiskus rakstus par blaktīm (kopumā ir 6 šādi raksti - 1950., 1951., 1952., 1953., 1962. un 1996. gadā), kuros kopumā publicēta informācija par 209 sugām no kurām 47 sugas Latvijai minētas pirmo reizi. Noteikti jāizceļ 1957. gadā izdotā, nelielā grāmatiņa "Vietējās blakšu sugas" kuras autors bija Z.Spuris un kas ir vienīgais šāda veida izdotais tematiski populārzinātnisks izdevums veltīts blaktīm. 1970to gadu vidū ieguldījumu blakšu izpētē devusi arī Rūta Varzinska, kas publicējusi kopumā 8 rakstus - g.k. par mīkstblaktīm (Miridae), tajā skaitā pētot arī to ekoloģiju un bioloģiju dažādas lauksaimniecības zemēs. 21. gadsimtā blakšu izpētē savukārt nedaudz ir iesaistījies arī Voldemārs Spuņģi - publicējot 3 rakstus par blaktīm. No tiem būtiskākais ir 2008. gadā publicētais Latvijas zemesblakšu (Lygaeidae) katalogs - pirmā un pagaidām vienīgā šāda veida faunistiski apkopojoša publikācija par kādu no blakšu dzimtām. Tāpat atsevišķas ziņas par blakšu sugām ir atrodamas citās V.Spuņģa publikācijās, kas bijušas veltītas kādu teritoriju vai biotopu izpētei. Kopumā visos šajos dažādu autoru rakstos ir publicēta informācija par 390 sugu sastopamību Latvijas teritorijā. Šobrīd pēc daļējas citu avotu (g.k. dažādas kolekcijas muzejos, institūtos u.c., ziņojumi te portālā Dabasdati.lv u.c. nepublicēta informācija) apkopošanas varu pačukstēt, ka Latvijā konstatēto sugu skaits jau tuvojas 460! Tiesa joprojām daļa (aptuveni 60) no kopējā sugu skaita ir tādas, kas joprojām ir minētas tikai Gustava Flora 1860. gada darbā - tātad Latvijā nav konstatētas vairāk kā 150 gadus un to klātbūtne Latvijas teritorijā būtu jāapstiprina.


Dažas no Mareka Ieviņa un Valdas Ērmanes 
jaunatklātajām sugām, kas ziņotas Dabasdati.lv

Ja runā par šīm jaunajām sugām, kuras nekādos iepriekšējos rakstos nav publicētas, tad noteikti jāizceļ Dabasdati.lv aktīvistu - īpaši Mareka Ieviņa un Valdas Ērmanes - ieguldījums, jo viņiem abiem katram "kontā" jau ir atrastas vairākas sugas par kuru sastopamību Latvijā iepriekš nekāda informācija nav bijusi atrodama. Dažas no tādām sugām man gan patīk dēvēt par "provizoriski jaunām sugām Latvijā", jo kamēr nav veikta 100% visu visu dažādo informācijas resursu apkopošana (ja tas, protams, maz ir iespējams), tad nekad jau nevar būt drošība, ka patiesībā kāds cits jau tādu vai citu sugu nav tomēr atradis ātrāk un vienkārši tā informācija glabājas kaut kur nepublicēta. Protams, tas varbūt tāda nedaudz filozofisks temats - kurš tad skaitās sugas pirmatklājējs Latvijā: tas kurš pirmais dara šo faktu zināmu vai tas, kurš fiziski ir veicis pirmo atradumu pat ja varbūt neapzinās, ka esošais objekts ir jauna suga Latvijai? Nedaudz var vilkt paralēles ar putnu vērošanu, kur 2011. gadā Edgars Laucis Ozolaines dīķos novēroja jaunu sugu Latvijai - Daurijas bezdelīgu! Pāris gadus vēlāk gan no vēsturiskiem arhīviem tika izcelts arī agrāks novērojums no 19. gadsimta un līdz ar to šis "jaunatklājēja" gods Edgaram it kā pazūd, jo turpmāk visi, kas pētīs Daurijas bezdelīgas novērojumus Latvijā redzēs, ka viņam pieder tikai otrais novērojums. Blaktīm līdzīgas situācijas jau arī ir bijušas un gan jau būs vēl ne viena vien, bet no tā laikam būs grūti izvairīties. Bet pat ja neņem šo faktu vērā, tad Dabasdati.lv tāpat ir ziņotas vairākas sugas, kuras, manuprāt, ir droši jaunas sugas Latvijas faunai, jo, piemēram, ir no to sugu grupas, kuru izplatības areāli virzās tālāk uz ziemeļiem un Latvijā līdz ar to pie mums ir parādījušās nesenā pagātnē (piemēram, V.Ērmanes atrastā ornamentblakts Gonocerus acuteangulatus) vai arī ir visumā mūsu reģionā retas un ļoti lokālas sugas un līdz ar to ir salīdzinoši maza iespēja, ka kāds cits šīs sugas būs iepriekš atradis (piemēram, M.Ieviņa konstatētās sugas - mīkstblakts Calocoris alpestris un ūdensmērītājs Gerris sphagnetorum). Vismaz viena jauna suga kontā ir arī citiem Dabasdati.lv lietotājiem - vairogblakts Pinthaeus sanguinipes pirmo reizi tika atpazīta Aināra Valdovska novērojumā, kaut gan pēc tam izrādījās, ka tajā pašā gadā iepriekš šo sugu, tad vēl neatpazītu, bija ziņojusi Mārīte Ramša. Interesanti gan, ka šī suga kopš tā laika ir novērota vēl vairākas reizes - tātad ir kļuvusi par pastāvīgu Latvijas faunas elementu. Ja pieņem, ka Latvijā potenciāli satopamo blakšu sugu skaits visticamāk ir robežās starp 510 (domāju, ka tas ir absolūts minimums) un 550, tad darba lauks vēl ir gana plašs un kas ir pats būtiskākais - līdzšinējā pieredze rāda, ka jaunu sugu atklāt var palaimēties gandrīz jebkuram kurš dodas dabā un pievērš uzmanību kukaiņiem! Par retu sugu atradumiem nemaz nerunājot, jo daudzas sugas, ko mēs pašlaik uzskatām par retām (teiksim ar mazāk par 10 zināmiem novērojumiem) visticamāk nemaz tik retas nav. Protams, jāpiezīmē gan, ka ir sugu virkne (tajā skaitā potenciāli jaunas sugas), kuras pēc Dabasdatu novērojumiem jeb tikai pēc foto nebūs iespējams droši atpazīt, jo to noteikšanai jāizmanto kādas ļoti smalkas pazīmes (vai pat jāpēta tēviņu ģenitāliju forma), lai nonāktu pie pārliecinoša slēdziena. Taču aptuveni kādos 70% gadījumu sugu parasti tomēr var noteikt arī pēc foto.


Vairogblakts Pinthaeus sanguinipes pirmie divi ziņojumi Dabasdati.lv

Retumu atrašana, protams, ir tikai viena no motivācijām, kas pētniekus un entuziastus "dzen uz priekšu". Biežāk jau tomēr gadās, ka dienas guvumā (foto vai kā savādāk) neviens retums netrāpās un izdodas tikai novērot tikai parastākas sugas. Taču, te gribētos atzīmēt ka arī biežāk sastopamo sugu atradumiem ir visai liela vērtība, jo... pat ja tādu populāru grupu kā tauriņu sugu kartēs ir daudz baltu plankumu, tad par blaktīm varam nemaz daudz nerunāt. Tur lielākoties karte ir viens liels balts plankums. Tāpēc patiesībā jebkurš novērojums ir vērtība un tas arī nozīmē, ka principā jebkurš var iesaistīties un palīdzēt blakšu pētniecībā - kaut vai fotogrāfējot pašas parastākā sugas. Te tad beidzot nonākam arī līdz šī raksta galvenajam mērķim - atsevišķi izvēlētu sugu aprakstiem, ko tīri teorētiski varētu būt iespēja atrast un ieraudzīt ik vienam! Šajā sarakstā kopumā būs sugas ar nedaudz mainīgu grūtības pakāpi jeb būs sugas, ko visticamāk redzējis būs katrs un kuru atrašana nesagādātu nekādas problēmas, bet būs arī tādas sugas, kuru sekmīga atrašana arī būtībā ir vienkārša, taču tomēr saistīta ar kādiem nelieliem knifiņiem.  Tad nu īsumā!

Sarkanblakts (Pyrrhocoris apterus)


Sāksim ar sugu, kas līdz šim ir pārliecinoši pirmajā vietā ar visvairāk ziņotajiem novērojumiem - sakranblakts (Pyrrhocoris apterus). Nenoliedzami viena no visvieglāk atpazīstamajām blakšu sugām, jo to košais krāsojums kombinācijā ar faktu, ka tās ir visbiežāk sastopamas tieši apdzīvotās vietās vai to tuvumā un nereti lielā skaitā, dara tās ļoti uzkrītošas. Visai bieži pat nākas saņemt jautājumus vai šie krāsainie kukaiņi nav kaut kas kaitīgs? Uzreiz jānomierina, ka sakranblaktis ir visai miermīlīgi kukaiņi, kas visbiežāk ir sastopamas uz lapkoku (pārsvarā - liepu) stumbriem to pamatnē, kur g.k. pārtiek no šo koku sēklu sulas. Līdz ar to - pašam kokam praktiski nekāds kaitējums netiek nodarīts, jo, protams, ka biezo koka mizu šie kukaiņi nespēj bojāt. Sēklas gan nav vienīgais pārtikas avots un sarkanblaktis mēdz sūkt arī cita veida augu sulu (piemēram, no jaunajām atvasēm) vai pat reizēm izsūkt kādu beigtu kukaini, kas trāpījies pa ceļam. Interesanti, ka vairums sarkanblakšu populācijā ir nelidojoši īpatņi (uz to arī vedina sugas zinātniskais nosaukums, jo apterus tulkojumā to apmēram arī nozīmē - bez spārniem) ar reducētiem spārniem taču ik pa laikam neliels % īpatņu attīstās arī ar gariem spārniem un ir spējīgi lidot. Intereses pēc šad un tad papētu sarkanblakšu bariņus un tik tiešām spārnoti īpatņi gadās reti vai pat ļoti reti. Šos lidotspējīgos īpatņus ir viegli atpazīt, jo tiem spārni nosedz visu vēderu kamēr bezspārnu īpatņiem spārni ir īsi un pēdējie vēdera posmi no virspuses ir atsegti. Vienīgā suga ar ko sakranblakti teorētiski varētu sajaukt ir ornametblakts Corizus hyosciami, kam tomēr ir nedaudz atšķirīgs melno plankumu ornaments un tās pārsvarā ir sastopamas pa vienai nevis lielākos bariņos un pārsvarā dzīvo lakstaugu stāvā nevis tuvu pie zemes. Kas interesanti - ziemeļus sarkanblaktis tā īsti vēl nav iekarojušas, jo Somijā pirmais novērojums ir veikts vien 2010 gadā.  

Svītrainā vairogblakts (Graphosoma lineatum)

Otra blakšu suga, kas principā ir visvieglāk atpazīstamā blakšu suga un līdz ar to arī ir TOPā pēc ziņoto novērojumu skaita, ir svītrainā vairogblakts (Graphosoma lineatum). To visbiežāk var sastapt visai atklāti sēžam uz dažādu čemurziežiem ziediem un citām auga daļām (stumbra un lapām) - nereti uz viena auga pat sēž >10 īpatņi. Ja iepriekš minēto sarkanblakti teorētiski vēl ar kaut ko citu var sajaukt, tad svītrainā vairogblakts gan ir pēc izskata unikāls radījums Latvijas faunā - nav cita kukaiņa, kam ķermenis būtu krāsots "AC Milan" futbola komandas kreklu krāsā jeb vertikālām melnām un sarkanām strīpām. Interesanti, ka šī suga gan ir salīdzinoši nesena ienācēja Latvijas faunā - pirmais novērojums datējams ar 1952. gada 23. jūliju, kad 1 blakti pie Elejas atradusi I.Kazaka (dati no Z.Spura 1953. gada publikācijas). Turpmākajos gados tā atrasta vēl vairākās vietās un mūsdienās jau kļuvusi par ļoti bieži sastopamu sugu. Uzvaras gājiens ziemeļu virzienā acīmredzot turpinās un kopš 2006. gada ir sastopama arī Somijas dienvidos. 

Skābeņu vīgriežu ornamentblakts (Coreus marginatus)

Turpinot par "populārajām" sugām, kurām jau līdz šim Dabasdatos ir uzkrājies samērā liels novērojumu daudzums, noteikti jāpiemin skābeņu-vīgriežu ornamentblakts (Coreus marginatus) - liela izmēra blakts, kas varbūt nav krāsota pārāk uzkrītoši, taču mēdz sēdēt gana atklāti un līdz ar to ir viegli pamanāma. Ja citreiz kukaiņu nosaukumi mēdz būt maldīgi, tad šajā gadījumā tas ir visai trāpīgs, jo šīs blaktis tiešām mēdz sēdēt uz skābeņu (g.k. augumā lielāko sugu) un vīgriežu lakstiem (taču arī uz citiem augiem - piemēram, avenēm utml.). Šī ir tāda tiešām uzkrītošākā ornamentblakšu (Coreidae) suga, jo citas sugas Latvijā ir konstatētas reti vai pat ļoti reti - varbūt iemesls ir to daudz slēptākais dzīvesveids un mazākais izmērs, bet varbūt tās tiešām ir retas? Daļa sugu šajā dzimtā ir diezgan siltummīlošas un labprāt apdzīvo sausas un saulainas pļavas, kādu mums varbūt nemaz tik ļoti daudz nav.  

Bērzu mizasblakts (Aradus betulae)


Viena ļoti interesanta blakšu dzimta ir mizasblaktis (Aradidae). Vairums sugu ir ar visai slēptu dzīvesveidu un atbilstoši nosaukumam mēdz tiešām dzīvot zem koku mizas - šo blakšu ķermenis ir izteikti saplacināts un piemērots dzīvei šādos "šauros" apstākļos. Lielākoties gan sugām saistība ir nevis tieši ar kādu noteiktu koka sugu, bet gan ar kādu konkrētu sēņu vai visbiežāk - piepju sugu, kas aug uz atmirušas koksnes. Vairums sugu ir grūti konstatējamas un to atrašana droši vien varētu vieglāk padoties piepistiem (jeb cilvēkiem, kas pēta piepes - līdz ar to arī biežāk uz tām skatās), bet ir vismaz viena suga, kas ir salīdzinoši viegli atrodama praktiski jebkuram. Tā ir bērzu mizasblakts (Aradus betulae), kas g.k. apdzīvo nokaltušu bērzu stumbeņus, kas ir apauguši ar parastajām posaspiepēm (Fomes fomentarius). Tādu nokaltušu bērzu Latvijas mežos vismaz pagaidām tā kā netrūkst - visbiežāk tādi ir atrodami izcirtumos un to malās, bet bieži vien arī citur mežmalās, ceļmalās utml. vietās. Šajā brīdī gan es gluži nevēlētos jūs visus aicināt uz mizu lobīšanas čempionātu, mēģinot šīs blaktis sameklēt zem šo stumbeņu mizas, jo katrs nolobītais mizas gabals principā nozīmē iznīcinātu mikrobiotopu kādai saujiņai kukaiņu sugu, kas mīt zem koku mizas. Protams, es nenoliegšu, ka es pats ik pa laikam kādu nokaltuša bērza mizu tomēr nolupinu taču lielākoties to daru vien vietās ko uzskatu par piemērotām kādas konkrētas sugas (kaut vai šīs pašas - bērzu mizasblakts) atrašanai. Jo "acs ir vairāk piešauta", jo, protams, sekmīgo atradumu procents būs liekāks. Iesākumā, kamēr "acs nav uztrenēta" es tiešām neieteiktu aizrauties ar mizu lupināšanu, jo darot to tā "uz dullo" var tikt nodarīts lielāks ļaunums kā labums. Jo vairāk, ka tas pat īsti nav nepieciešams, jo šo bērzu mizasblakti var konstatēt principā arī tāpat vien - nemaz nelupinot nekādas mizas! Siltā laikā šīs blaktis mēdz sēdēt vai nu uz popsaspiepes augšējās virsmas (reizēm tādās nelielās čupiņās) vai arī piepes apakšpusē. Reizēm tās sēž arī tāpat vien kaut kur nokaltušā bērza stumbeņa - gan netālu no piepes, gan citreiz arī tālāk nostāk - tā ka ir vērts uzmanīgi aplūkot stumbru no visām pusēm. Protams, uz piepes blaktis ir vieglāk pamanīt, jo to maskējoši raibais krāsojums visai labi saplūst ar bērza mizas raibumojumu. Šādās bērzu stumbeņu apskatēs noteikti izdosies sastapties arī ar citām interesantām (g.k. vaboļu) sugām, kas šādus bērzus apdzīvo - pamatā tās ir 3 melnuļu sugas (Diaperis boleti, Boletophagus reticulatus un Oplocephala haemorrhoidalis) kā arī ar lielais asmalis (Peltis grossa). Pēdējās divas sugas ir samērā reti sastopamas un iekļautas biotopu speciālistu sugu sarakstā - tātad ir sugas, kas norāda uz bioloģiski vērtīgu elementu (šo sugu gadījumā - piepjainu lapkoku stumbeņu) klātbūtni konkrētajā vietā. Protams, tās nav vienīgās sugas - svaigi piepju augļķermeņi var piesaistīt ne tikai citas vaboļu sugas, bet arī pat citas mizasblakšu sugas - tāpēc, vismaz sākotnēji, foto mizasblakšu gadījumā būs tomēr diezgan nepieciešams, lai pārliecinātos, ka suga ir noteikta pareizi. 


Ūdensmērītājs Limnoporus rufoscutellatus


Blakšu pētniecībā viena no interesantākajām lietām ir blakšu daudzveidīgais dzīvesveids - tās var sastapt gandrīz jebkur, sākot no koku lapotnes līdz pat augsnes virskārtai un pat ūdenī! Ar ūdeni saistītās blaktis iedalās divās grupās - tās kas dzīvo uz ūdens virsmas un tās kas dzīvo zem ūdens. Visuzkrītošākās ūdens blaktis bez šaubām ir ūdensmērītāji (Gerridae), kas ir ūdens virsmas apdzīvotāji un droši vien tādus drudžaini slīdam pa ūdens virsmu būs redzējis gandrīz ikviens - pat ja varbūt nav izdevies atpazīt šajos kukaiņos blaktis. Praktiski nav tādas stāvošas ūdenstilpes kurā nedzīvotu ūdensmērītāji un 8 no 9 Latvijā konstatētajām sugām ir visai plaši izplatītas. To atšķiršana gan ne vienmēr ir vienkārša jo var būt balstīta uz dažām, reizēm fotoattēlos īsti nesaskatāmām, niansēm. Tā samērā viegli bez problēmām atšķirt var vienīgi trīs izmērā lielākās ūdensmērītāju sugas - Aquarius najas, A.paludum un Limnoporus rufoscutellatus. Tā ka, ja redzam pa ūdens virsu slīdam milzīgus ūdensmērītājus, tad ir vērts tādus fotogrāfēt. Tiesa ūdensmērītāji mēdz būt gana tramīgi un tie labi sajūt ūdens vibrāciju, kas rodas, piemērām, cilvēkam pienākot pie ūdens malas, kas to vērošanu arī vieglāku nepadara. Tāpēc no šīm trim sugām izcelt vēlētos Limnoporus rufoscutellatus, kas viegli atšķirama pēc raksturīgi rudā virspuses krāsojuma (īpaši krūšu daļā) kā arī šī suga pamatā apdzīvo mazāka izmēra stāvošas ūdenstilpes - dīķus un pat nelielus grāvjus. Līdz ar to bieži vien gadās situācijas, kad, pat ja ūdensmērītājs cenšas strauji aizslīdēt prom drošībā, tad nekur pārāk tālu tas nepazūd, jo to vienkārši ierobežo ūdenstilpes lielums. Atšķirībā, piemēram, no lielajiem Aquarius paludum, kas kādā ezermalā iztraucēti var pāris sekundēs mierīgi aizslīdēt 5-10m attālumā. 


Ūdensskorpions (Nepa cinerea) un cauruļblakts (Ranatra linearis)


No ūdensblaktīm vēl izcelt gribētu abas mūsu cauruļbkatšu dzimtas (Nepidae) sugas - ūdensskorpionu (Nepa cinerea) un cauruļblakti (Ranatra linearis). No šīm abām sugām visticamāk dīvainā izskata dēļ plašāk pazīstams droši vien ir ūdensskorpions, jo tie apdzīvo g.k. seklus, dubļainus ūdenstilpju krastus ar ūdensaugiem - t.sk. arī nelielus grāvjus utml. vietas. Varbūt tik ļoti uzkrītošas šīs blaktis arī nav (mēdz sēdēt pieplakuši ūdenstiples dibenam starp dūņām), bet šad tad tomēr izdodas kādu nejauši pamanīt, jo ūdensskorpions izmērā ir samērā prāva blakts - tā ķermenis var sasniegt 2,5cm garumu.

Otra suga, cauruļblakts, izmērā ir vēl lielāka un tās ķermeņa garums sasniedz pat 4cm, bet ja pieskaita arī vēdera galā esošās elpošanas "caurulītes" garumu tad gandrīz pat 7cm! Iespaidīga izmēra kukainis, ko tad var droši godināt kā lielāko Latvijā sastopamo blakti. Cauruļbkaktis g.k. apdzīvo ūdensaugiem bagātīgi aizaugušus ūdenstilpju krastus, kur tad pamatā laiku pavada slēpjoties starp ūdensaugu stiebriem, kur, pat neskatoties uz iespaidīgo izmēru, tās nemaz tik viegli pamanīt nav, jo slaidais ķermenis principā tādu ūdenszāles stiebru jau vien atgādina. Abas sugu konstatēšanu nedaudz apgrūtina arī fakts, ka tās ir samērā lēnīgas un visai daudz laika pavada nekustīgi sēžot kādā slēpnī ūdensaugu aizsegā - pacietīgi gaidot kad tuvumā piepeldēs kāds neuzmanīgs upuris (abas sugas ir plēsīgas). Vislabākā šo sugu konstatēšanas metode, protams, ir kāds tīkliņš ar ko pasmalstīt starp piekrastes ūdensaugiem, taču teorētiski var iztikt arī bez šāda papildus ekipējuma - var palaimēties abas sugas ieraudzīt vienkārši pasēžot mierīgi kādas minūtes 10 ūdenstilpes krastā, uzmanīgi vērojot piekrastes augāju un pētot vai starp augiem zem ūdens nepeld kaut kas aizdomīgs.    

Tīklblaktis Tingis cardui, T.ampliata un Dictyla echii




Ar bultu labajā pusē apzīmēts biežākās Tingis ampliata tīklblakšu sēdēšanas vieta uz tīruma usnes - lapu žāklēs.


Labajā pusē - ārstniecības vēršmēle (Anchusa officnialis), kas ir Dictyla echii viens no barības augiem. Apakšā - foto ar mobilo telefonu ko izkadrējot var visai labi izmantot sugas atpazīšanai. 

Ja iepriekš minētās sugas bija tādas kuras principā var pamanīt tāpat vien - bieži vien pat pilnīgi nejauši - tad nākamās 3 tīklblakšu sugas būs tādas, kuru atrašana no novērotāja prasīs jau nedaudz piepūli. G.k. divu apstākļu dēļ - pirmkārt) tās ir jāmeklē sēžot uz kādiem konkrētiem augiem un otrkārt) tās ir ir izmērā visai nelielas - tikai ~3mm un līdz ar to redze tik tiešām ir mazliet jāpiepūla, lai šos sīkulīšus pamanītu un ieraudzītu. Taču varu mierināt ar domu, ka tiklīdz acs ir piešauta un "amats ir rokā", tad pat šādu sīkulīšu atrašana īsti problēmas vairs nesagādā. Tātad 3 sugas, ko es teiktu, ka atrast teorētiski varētu jebkurš ir dadžu tīklblakts (Tingis cardui), ušņu tīklblakts (T.ampliata) un vēršmēļu tīklblakts (Dictyla echii). Šie latviskie nosaukumi gan nav oficiāli, bet visumā labi raksturotu katras sugas labāko atrašanas stratēģiju - dadžu tīklblakts jāmeklē uz dažādiem dadžiem: g.k. uz asā dadža (Cirsium vulgare), bet reizēm arī kāda cita - piemēram, cirtainā dzelkšņa (Carduus crispus) u.c.; ušņu tīklblakts manā pieredzē sastopama tikai uz tīruma usnes (Cirsium arvense), bet vēršmēļu tīklblakts visbiežāk atrodama uz ārstniecības vēršmēles (Anchusa officinalis), parastā daglīša (Echium vulgare) vai ārstniecības suņmēles (Cynoglossum officinale). Pieaugušās blaktis parasti sēž diezgan atklāti - uz ziedkopām vai to tuvumā, lapu žāklēs, arī lapu apakšpusē. Visbiežāk ja blaktis uz auga ir, tad tās var pamanīt visai ātri. Tiesa nedaudz botānikas zināšanas tomēr ir jāatsvaidzina, lai dabā atpazītu šos vajadzīgos augus - meklējot uz nepareizajiem augiem rezultāts būs apaļa 0. Šāda sīka izmēra kukaiņi ir samērā liels izaicinājums jebkuram fotoaparātam, bet kopumā katras sugas izskats ir gana raksturīgs, lai tās varētu pat visai švakas kvalitātes, piemēram, stipri izkadrētā attēlā. Pašam ir izdevies uzņemt gana saprotamus šo sugu attēlus arī ar telefona fotokameru tā ka tik traki ar to fotogrāfēšanu nav - it īpaši, ja galvenais mērķis ir vien nodokumentēt sugas novērojumu.

Laupītājblakts Rhynocoris annulatus


Šī varētu būt tāda ne īpaši bieži sastopama suga Latvijā, jo ir izmērā samērā liela (~1,5cm) un gana koši krāsota - līdz ar to dabā gana labi pamanāma. Tā ka, ja tā būtu bieži sastopama, tad novērojumu skaits jau šobrīd portālā Dabasdati.lv būtu lielāks. Tāpēc būtu interesanti paskatīties vai varbūt nedaudz mērķtiecīgāk šai sugai pievērstu uzmanību, vai novērojumu skaits ievērojami pieaugtu? Atšķirībā no daudzām citām blakšu sugām, šīs ir tādas kā "individuālistes" jeb praktiski nekad vienā vietā nebūs sastopamas lielākā skaitā (teiksim >5 īpatņi) - parasti vien pa vienam eksemplāram. Pārsvarā sēž lakstaugu stāvā kādās mežmalās, uz stigām utml. saulainās vietās. Ņemot vērā, ka siltā laikā labi uzsilušas, šīs blaktis visai naski ceļas spārnos un lido prom, tad vislabāk pirmo kadru ir veikt no nedaudz lielāka attāluma (tā lai ir vismaz kāds dokumentāls kadrs) un tikai tad mēģināt līst tuvāk. Laupītājblaktis ir izteikti plēsīgi radījumi, kas ar spēcīgo snuķi caurdur citus kukaiņus un sūc to sulu un tā raksta, ka, paņemtas pirkstos, aizstāvoties var mēģināt pat iedurt cilvēkam un, ja trāpās kādā vietā, kur āda ir plānāka, tad šis dūriens var būt pat visai sāpīgs.  

Racējblakts Tritomegas bicolor

Racējblaktis ir neliela blakšu dzimta ar slēptu dzīvesveidu - pamatā dzīvojot uz augsnes zem kādu augu lakstiem un/vai pērnajām lapām. Bieži vien mīl saulainus un smilšainus biotopus. Vairums sugu līdz ar to visticamāk būs grūti pamanīt, taču ir viena suga - Tritomegas bicolor - kas gan tiek ziņota samērā regulāri. G.k. dēļ visai izteiksmīgā un raksturīgā krāsojuma (līdzīgas sugas Latvijā nav) kā arī pašas blaktis mēdz nebūt tik kautrīgas kā citas racējblaktis un regulāri uzrāpjas redzamā vietā uz kāda auga lapas vai smilgas stiebra. Tās varētu dēvēt par tādām nedaudz tipiskām pilsētvides un apstādījumu blaktīm (kas arī iespējams sekmē to biežāku ieraudzīšanu), jo tās ir saistītas ar panātrēm (g.k. baltajām, bet arī sārtajām), kas bieži vien aug kādā ceļmalā, apstādījumu malā arī mežmalā utml. vietās. Ja uzmanīgi ieskatās kādā bagātīgākā panātru paklājā, tad ar diezgan lielu varbūtību varētu izdoties saskatīt kaut kur sēžam arī kādu šīs racējblakts īpatni.

Vairogblaktis Carpocoris fuscispinus un C.purpureipennis


Vairogblaktis Carpocoris purpureipennis (pa kreisi) un C.fuscispinus (pa labi).


Vairogblaktis patiesībā ir vienas no visuzkrītošākajām blaktīm, ko cilvēki redz visbiežāk, un tas, ka līdz šim te esmu pieminējis tikai vienu sugu (svītraino vairogblakti) ir tik nodeva "daudzveidībai" jeb vēlme šajā sarakstā izcelt sugas no dažādām dzimtām kaut gan mierīgi varētu arī uzskaitīt vien 10-15 dažādas vairogblaktis, kuras arī būtu visai liela iespēja atrast un ieraudzīt. Vairums vairogblakšu tomēr ir gana drošas un uz augu lapām un ziediem mēdz sēdēt samērā atklāti, jo acīmredzot ir pārliecinātas, ka tās izglābs to aizsardzības mehānisms - raksturīgais blakts aromāts, ko tās izdala briesmu brīžos. Ja tomēr pieminēt vēl kādu sugu, tad labprāt izceltu divas Carpocoris ģints sugas - C.fuscispinus un C.purpureipennis, kas ir vienas no šādām atklāti sēdošām sugām (īpaši uz dažādiem kurvjziežiem). Pēc skata samērā līdzīgas, taču, ja ieskatās var samērā viegli atšķirt pēc priekškrūšu vairoga formas - smailie izvirzījumi uz sāniem fuscispinus ir daudz smailāki un izteiksmīgāki kā purpureipennis. Kas interesanti, tad kādreiz tika uzskatīts, ka Latvijā ir sastopama arī C.pudicus un šur tur vēl šī informācija aiz inerces turpina parādīties, taču pēc mūsdienu izpratnes šī suga ir sastopama tikai Eiropas dienvidos un līdz ar to tās sastopamība Latvijā praktiski nav iespējama.

Mīkstblakts Miris striatus


Un visbeidzot nedrīkst nepieminēt arī sugām bagātāko blakšu dzimtu - mīkstblaktis (Miridae). Te gan ar tādu raksturīgas un viegli ieraugāmas sugas izvēli nav viegli, jo tās sugas, kas it kā ir ļoti bieži sastopamas tomēr nemaz tik viegli ieraugāmas pat nav, jo mīkstblaktis lielākoties izmērā ir diezgan sīkas, bieži ir maskējošā krāsojumā un dzīvo samērā slēpti lakstaugu stāvā (piemēram, pļavās uz graudzālēm) vai koku lapotnē. Daudzas sugas ir arī ļoti tramīgas un pie pirmās iespējas ceļas spārnos, kas apgrūtina to rūpīgu apskati un fotogrāfēšanu. Ir arī sugas, kuras pēc foto ir ļoti grūti atpazīt (piemēram, Lygus ģints sugas) - tāpēc tādu raksturīgu un plaši pazīstamu sugu starp mīkstblaktīm ir maz. Bet vienu dažādībai tomēr gribas izcelt un tā būs viena no lielākajām (ap 12mm) un krāsainākajām mīkstblaktīm - Miris striatus. Līdz šim novērojumu Dabasdatos nav daudz un tā arī varbūt nemaz nav tā pati biežākā suga, tā ka šis varbūt kā neliels izaicinājums dabas vērotājiem un tās atrašana kā skaista balva par vērīgumu! Suga dzīvo uz dažādu koku un krūmu lapām - g.k. vilkābelēm, bet arī kārkliem, alkšņiem, ozoliem u.c. Arī šī suga ir visai aktīva, ātri skrienoša un siltā laikā mēdz arī strauji celties spārnos - tā ka ar fotogrāfēšanu jābūt uzmanīgiem, jo pēc blakts pamanīšanas var būt tik viena vienīga iespēja to nofotografēt pirms tā aizmūk. Jācenšas to nepalaist garām, jo līdzšinējā pieredzē arī šķiet, ka šī suga reti kad vienā vietā ir lielā skaitā - parasti vien atsevišķi īpatņi. 

Protams, ir vēl daudz daudz līdzīgi bieži sastopamas un viegli atpazīstamas sugas, bet par visām jau nevar uzrakstīt. Atliek vien fotogrāfēt un ziņot Dabasdatos un tad jau tiksim galā arī ar šeit nepieminētajām sugām. Protams, vēlreiz jāatceras galvenos novērojumu ziņošanas pamatprincipus:

1) ziņojot kartē vēlams izvēlēties precīzu punktu nevis poligonu vai maršrutu. Pat, ja punkts būs atzīmēts ar 50-100m kļūdu (ja var atzīmēt precīzi - ziņojot no aplikācijas dabā vai pēc tam punktu atliekot datorā - tad, protams, atzīmējam maksimāli precīzi), tas datu apstrādei u.c. mērķiem būs tik un tā labāk kā poligons/maršruts; 
2) Pievienojot novērojumam attēlu - vislabāk to būtu izkadrēt tā, lai objekts attēlā aizņemtu lielāko daļu no kadra. It īpaši, ja tas ir fotogrāfēts ar telefonu;
3) Kaut vai ļoti konspektīvas un lakoniskas, bet pierakstīt piezīmes arī ir ļoti noderīgi un vērtīgi - g.k. par vietu un situāciju kādā blakts ir tikusi novērota. Piemēram, uz kāda koka stumbra, uz kāda auga lapas utml. Šādas papildus nianses atsevišķām dzimtām/sugām var būt pat kā papildus pazīme noteikšanā. Ja piezīmes aizmirstam pielikt vai noslinkojam, tad pēc 10 gadiem, ja kādam vajadzēs papildus informāciju par novērojumu, jau diez vai vairs varēs atsaukt atmiņā kādas detaļas. Pat trīs vārdi piezīmju laukā, piemēram, "Uz ābeles lapas" vai kā tamlīdzīgi ir 10x labāks variants kā tukšs piezīmju lauks.

Tas īsumā varētu būt viss. Blakšu sezona tikai tagad uzņem tādus nopietnākus apgriezienus, jo, piemēram, mīkstblaktis pamatā sāk parādīties vien maija beigās un lielāko sugu maksimumu un aktivitāti sasniedz vien jūlijā. Tā ka viss vēl tikai priekšā! Kas interesanti, tad līdz šim portālā Dabasdati.lv ir ziņotas 332 sugas, kas, manuprāt, ir jau ļoti daudz. Taču - varbūt līdz gada beigām kopīgiem spēkiem izdodas sasniegt 400 sugu robežu? Kas zin! Dodamies dabā un tad jau laiks rādīs.


Ne blakts smaku vēlot,

Uģis Piterāns

Pēdējie novērojumi
Locustella naevia - 2019-05-18 Arnis2
Carpodacus erythrinus - 2019-05-18 Arnis2
Oriolus oriolus - 2019-05-18 Arnis2
Pernis apivorus - 2019-05-19 Arnis2
Aquila pomarina - 2019-05-19 Arnis2
Branta canadensis - 2019-05-19 Arnis2
Gavia stellata - 2019-05-18 Arnis2
Hydroprogne caspia - 2019-05-19 Arnis2
Streptopelia turtur - 2019-05-19 Arnis2
Chlidonias leucopterus - 2019-05-19 Arnis2
Turdus merula - 2019-05-20 Rallus
Phylloscopus trochilus - 2019-05-20 Rallus
Luscinia luscinia - 2019-05-20 Rallus
Erithacus rubecula - 2019-05-20 Rallus
Cuculus canorus - 2019-05-20 Rallus
Turdus viscivorus - 2019-05-20 Rallus
Phoenicurus phoenicurus - 2019-05-20 Rallus
Anguis fragilis - 2019-05-19 StarFlare
Smerinthus ocellata - 2019-05-09 StarFlare
- 2019-05-19 visvaldis.s
- 2019-05-19 visvaldis.s
Cerambycidae sp. - 2019-05-20 Vīksna
Menyanthes trifoliata - 2019-05-19 visvaldis.s
Equisetum sp. - 2019-05-19 visvaldis.s
- 2019-05-20 Vīksna
- 2019-05-19 visvaldis.s
Equisetum sp. - 2019-05-19 visvaldis.s
Acrocephalus arundinaceus - 2019-05-19 visvaldis.s
- 2019-05-19 visvaldis.s
Mentha aquatica - 2019-05-19 visvaldis.s
Falco tinnunculus - 2019-05-15 visvaldis.s
Gymnosporangium sabinae - 2019-05-15 visvaldis.s
Acrocephalus schoenobaenus - 2019-05-18 Edgars Smislovs
Chloris chloris - 2019-05-15 visvaldis.s
Muscicapa striata - 2019-05-15 visvaldis.s
Anas platyrhynchos - 2019-05-11 visvaldis.s
Crex crex - 2019-05-19 AAvj
Locustella naevia - 2019-05-18 Edgars Smislovs
Trientalis europaea - 2019-05-19 Aleksandra
Stercorarius parasiticus - 2019-05-18 Rallus
Anser anser - 2019-05-18 Rallus
Pernis apivorus - 2019-05-18 Rallus
Lanius collurio - 2019-05-18 Rallus
Carpodacus erythrinus - 2019-05-18 Rallus
Branta canadensis - 2019-05-19 Caps11 1
Pluvialis squatarola - 2019-05-18 Rallus
Crex crex - 2019-05-18 Rallus
Lichenes - 2019-05-19 Armandez
Coturnix coturnix - 2019-05-18 Rallus
Piptoporus betulinus - 2019-05-19 Armandez
Falco columbarius - 2019-05-18 Rallus
- 2019-05-19 Armandez
Phylloscopus trochiloides - 2019-05-19 Igors
Odonata sp. - 2019-05-19 Aleksandra
- 2019-05-19 Armandez
Branta leucopsis - 2019-05-18 Rallus 1
Branta canadensis - 2019-05-18 Rallus
Asio flammeus - 2019-05-18 Rallus
- 2019-05-18 Edgars Smislovs
Melampyrum nemorosum - 2019-05-19 Aleksandra
Falco tinnunculus - 2019-05-18 Edgars Smislovs
Ficedula parva - 2019-05-19 Edgars Smislovs
Ficedula parva - 2019-05-18 Edgars Smislovs
Phylloscopus trochiloides - 2019-05-18 Edgars Smislovs
Apus apus - 2019-05-19 LīgaKrā
Luscinia luscinia - 2019-05-18 Mangusts
Scolopax rusticola - 2019-05-19 PutnuDraugsNagļos
Odonata sp. - 2019-05-18 Mari
Somatochlora/Cordulia sp. - 2019-05-18 Mari 1
Saxicola rubetra - 2019-05-19 Igors
Motacilla alba - 2019-05-19 Igors
Coenagrion pulchellum - 2019-05-18 Mari
Ficedula hypoleuca - 2019-05-19 Mo
Helix pomatia - 2019-05-19 OKK
Apus apus - 2019-05-19 Mo
Ficedula hypoleuca - 2019-05-19 Aceralba
Sympecma paedisca - 2019-05-18 Mari
Motacilla flava - 2019-05-19 Igors
Libellula quadrimaculata - 2019-05-18 Mari
Motacilla flava - 2019-05-19 Igors
Ischnura elegans - 2019-05-18 Mari
Sylvia communis - 2019-05-19 Igors
Anthus pratensis - 2019-05-19 Igors
Coturnix coturnix - 2019-05-19 Igors 2
Carpodacus erythrinus - 2019-05-19 Igors 1
Lepidoptera sp. - 2019-05-19 kapso
Ommatoiulus sabulosus - 2019-05-19 kapso
Papilio machaon - 2019-05-19 OKK
Convallaria majalis - 2019-05-19 kapso
Velia caprai - 2019-05-18 nekovārnis 1
Colias hyale - 2019-05-19 OKK
Cicindela sp. - 2019-05-19 Astrantia
Lampetra planeri - 2019-05-18 nekovārnis 1
Issoria lathonia - 2019-05-19 OKK
Aradus obtectus - 2019-05-18 nekovārnis
Heteroptera sp. - 2019-05-19 OKK
- 2019-05-19 OKK
Nymphalis antiopa - 2019-05-19 OKK
Convallaria majalis - 2019-05-19 felsi
Colias hyale - 2019-05-19 OKK
- 2019-05-19 felsi
Coleoptera sp. - 2019-05-19 felsi
Vanessa cardui - 2019-05-19 OKK
Lathraea squamaria - 2019-05-19 felsi
Trichocolea tomentella - 2019-05-19 felsi 2
Anthus cervinus - 2019-05-19 elzaz
- 2019-05-19 felsi
Coenonympha pamphilus - 2019-05-19 OKK
Callophrys rubi - 2019-05-19 OKK
Natrix natrix - 2019-05-19 OKK
Rana temporaria - 2019-05-19 felsi
Callophrys rubi - 2019-05-19 Karmena
Anguis fragilis - 2019-05-19 OKK
Polygonia c-album - 2019-05-19 felsi
Lunaria rediviva - 2019-05-19 felsi
Reticularia lycoperdon - 2019-05-19 felsi
Antrodia serialis - 2019-05-19 felsi
Coenagrion sp. - 2019-05-19 felsi
Falco subbuteo - 2019-05-19 mazais_ezis
Lathyrus vernus - 2019-05-19 felsi
Trientalis europaea - 2019-05-19 OKK
Natrix natrix - 2019-05-19 OKK
Veronica chamaedrys - 2019-05-19 kamene
Nymphalis antiopa - 2019-05-19 OKK
Carex cespitosa - 2019-05-19 kamene
Ornithogalum umbellatum - 2019-05-19 OKK
Fragaria vesca - 2019-05-19 kamene
Primula veris - 2019-05-19 kamene
Glechoma hederacea - 2019-05-19 kamene
Viola sp. - 2019-05-19 OKK
- 2019-05-19 OKK
Lathyrus vernus - 2019-05-19 OKK
Upupa epops - 2019-05-19 ArnisG
Natrix natrix - 2019-05-19 OKK
Polygonia c-album - 2019-05-19 OKK
Charadrius dubius - 2019-05-17 gunitak
Larus ridibundus - 2019-05-17 gunitak
- 2019-05-19 OKK
Tadorna tadorna - 2019-05-17 gunitak
Menyanthes trifoliata - 2019-05-17 Benita Štrausa 1
Anthaxia quadripunctata - 2019-05-19 OKK
Vicia sepium - 2019-05-19 OKK
Falco subbuteo - 2019-05-19 Rallus
Circus pygargus - 2019-05-19 dekants
Miridae sp. - 2019-05-18 nekovārnis
Lygus sp. - 2019-05-18 nekovārnis
Heteroptera sp. - 2019-05-19 Aceralba
Orthops kalmii - 2019-05-18 nekovārnis
Erithacus rubecula - 2019-05-19 LV zilzīlīte 1
Turdus pilaris - 2019-05-19 Aceralba
Lycaena phlaeas - 2019-05-19 Aceralba
Coenonympha pamphilus - 2019-05-19 Aceralba
Astragalus glycyphyllos - 2019-05-19 Armandez
Phoenicurus phoenicurus - 2019-05-19 Aceralba
Callophrys rubi - 2019-05-18 felsi
Pelophylax sp. - 2019-05-19 Aceralba
Alchemilla vulgaris aggr. - 2019-05-18 felsi
- 2019-05-18 felsi
Primula veris - 2019-05-18 felsi
Cyanistes caeruleus - 2019-05-19 Aceralba
Lichenes - 2019-05-18 felsi
Convallaria majalis - 2019-05-19 Aceralba
Curculionidae sp. - 2019-05-18 felsi
Vanessa cardui - 2019-05-18 felsi
Euonymus verrucosa - 2019-05-19 elita.elita
Convallaria majalis - 2019-05-19 meža_meita
Polypores sp. - 2019-05-19 meža_meita
- 2019-05-19 meža_meita
- 2019-05-19 meža_meita
- 2019-05-19 meža_meita
Primula veris - 2019-05-19 meža_meita
- 2019-05-18 felsi
Boros schneideri - 2019-05-19 meža_meita
Lichenes - 2019-05-19 meža_meita
Lichenes - 2019-05-19 meža_meita
Lichenes - 2019-05-19 meža_meita
Lichenomphalia sp. - 2019-05-19 meža_meita 1
Daphne mezereum - 2019-05-19 meža_meita
Lichenes - 2019-05-19 meža_meita
Passer montanus - 2019-05-18 felsi
Erithacus rubecula - 2019-05-19 Aceralba
Phylloscopus sibilatrix - 2019-05-19 Aceralba
Muscicapa striata - 2019-05-19 Vita Ju
Acrocephalus dumetorum - 2019-05-19 Vita Ju
Sylvia communis - 2019-05-19 Vita Ju
Luscinia luscinia - 2019-05-19 Vita Ju
Luscinia luscinia - 2019-05-19 Vita Ju
Stellaria holostea - 2019-05-19 Aceralba
Viola arvensis - 2019-05-18 felsi
Peribalus strictus - 2019-05-18 nekovārnis
Glechoma hederacea - 2019-05-18 felsi
Coenonympha pamphilus - 2019-05-19 Aceralba
Pelophylax sp. - 2019-05-18 felsi
Berytinus clavipes - 2019-05-18 nekovārnis
Motacilla alba - 2019-05-18 felsi
Coenonympha pamphilus - 2019-05-18 felsi
Papilio machaon - 2019-05-19 Aceralba
Noctuidae sp. - 2019-05-18 felsi
Syrphidae sp. - 2019-05-19 Aceralba
Miridae sp. - 2019-05-18 nekovārnis
Sylvia curruca - 2019-05-19 Wija
Stenodema calcarata - 2019-05-18 nekovārnis
- 2019-05-19 Aceralba
Sarcophagidae sp. - 2019-05-19 Aceralba
Demetrias monostigma - 2019-05-18 nekovārnis
Polygonia c-album - 2019-05-19 Aceralba
Anthocoris sp. - 2019-05-18 nekovārnis
Dicyphus sp. - 2019-05-18 nekovārnis
Bombus sp. - 2019-05-19 Aceralba
Coenonympha pamphilus - 2019-05-19 Aceralba
Polygonia c-album - 2019-05-19 Klintslejas
Coenonympha pamphilus - 2019-05-19 Klintslejas
Callophrys rubi - 2019-05-19 Klintslejas
Issoria lathonia - 2019-05-19 Klintslejas
Everes argiades - 2019-05-19 Klintslejas
Lycaena phlaeas - 2019-05-19 Klintslejas
Rhyparochromus pini - 2019-05-18 nekovārnis
Pyrgus malvae - 2019-05-19 Klintslejas
Carpocoris purpureipennis - 2019-05-18 nekovārnis
Papilio machaon - 2019-05-19 Klintslejas
Vanessa cardui - 2019-05-19 Klintslejas
Centrotus cornutus - 2019-05-18 nekovārnis
Tachinidae sp. - 2019-05-18 nekovārnis
Pieris napi - 2019-05-19 Klintslejas
Glechoma hederacea - 2019-05-19 meža_meita
Anthocharis cardamines - 2019-05-19 Klintslejas
Inachis io - 2019-05-19 Klintslejas
Leptidea sinapis/juvernica - 2019-05-19 Klintslejas
Gonepteryx rhamni - 2019-05-19 Klintslejas
Platycerus caraboides - 2019-05-18 nekovārnis
Parnassius mnemosyne - 2019-05-19 Klintslejas
Anostirus castaneus - 2019-05-18 nekovārnis
Coriomeris denticulatus - 2019-05-18 nekovārnis
Rhopalus subrufus - 2019-05-18 nekovārnis
Calvia quatuordecimguttata - 2019-05-18 nekovārnis
Rhynocoris annulatus - 2019-05-18 nekovārnis
Coccinella quinquepunctata - 2019-05-19 gunitak
Vanessa cardui - 2019-05-19 gunitak
Odonata sp. - 2019-05-18 gunitak
- 2019-05-18 gunitak
Heteroptera sp. - 2019-05-18 gunitak
Pyrrhocoris apterus - 2019-05-18 gunitak
Lichenes - 2019-05-19 Armandez
Buteo buteo - 2019-05-19 Matrus
Pyrrhocoris apterus - 2019-05-18 gunitak
Vanessa cardui - 2019-05-18 gunitak
Pteridopsida sp. - 2019-05-19 Armandez
Ganoderma applanatum - 2019-05-18 Armandez
Leptidea sinapis/juvernica - 2019-05-18 gunitak
Pyrrhocoris apterus - 2019-05-18 gunitak
Pyrrhocoris apterus - 2019-05-18 gunitak
Pieris napi - 2019-05-18 gunitak
Gonepteryx rhamni - 2019-05-19 Matrus
Anthocharis cardamines - 2019-05-18 gunitak
Agelastica alni - 2019-05-18 gunitak
Gonepteryx rhamni - 2019-05-19 Matrus
Odonata sp. - 2019-05-18 gunitak
Vanessa cardui - 2019-05-18 gunitak
Columba palumbus - 2019-05-19 Matrus
Columba palumbus - 2019-05-19 Ilze_Sa
Streptopelia turtur - 2019-05-19 Ilze_Sa
Chrysolina fastuosa - 2019-05-17 gunitak
Circus aeruginosus - 2019-05-19 Matrus
- 2019-05-19 kristyk
Apidae sp. - 2019-05-19 kristyk
- 2019-05-19 kristyk
Grus grus - 2019-05-19 Matrus
Pelophylax lessonae - 2019-05-19 kristyk
Oriolus oriolus - 2019-05-19 mardzh
- 2019-05-19 kristyk
Platycis cosnardi - 2019-05-19 nekovārnis
Odonata sp. - 2019-05-19 kristyk
Pisces sp. - 2019-05-19 kristyk
Odonata sp. - 2019-05-19 kristyk
Lymnaea sp. - 2019-05-19 kristyk
Lymnaea sp. - 2019-05-19 kristyk
Pelophylax esculenta - 2019-05-19 kristyk
Gerridae sp. - 2019-05-19 kristyk
Castor fiber - 2019-05-19 kristyk
Rana sp. - 2019-05-19 kristyk
Chelidonium majus - 2019-05-19 Aleksandra
Cygnus olor - 2019-05-19 kristyk
Polyporus badius - 2019-05-19 meža_meita
Dorcus parallelopipedus - 2019-05-19 Guntiņa
Sturnus vulgaris - 2019-05-19 kristyk
Quercus robur - 2019-05-19 mazais_ezis
Nymphalis antiopa - 2019-05-19 kristyk
Polygonia c-album - 2019-05-19 kristyk
Scarabaeidae sp. - 2019-05-19 kristyk
Cetonia aurata - 2019-05-19 kristyk
Vespa crabro - 2019-05-19 kristyk
Luscinia luscinia - 2019-05-19 nuncijs
- 2019-05-19 nuncijs
Pisaura mirabilis - 2019-05-19 W
- 2019-05-19 W
Cardamine amara - 2019-05-19 W
Primula veris - 2019-05-19 Aleksandra
Anser anser - 2019-05-19 W
Glechoma hederacea - 2019-05-19 Aleksandra
Ciconia nigra - 2019-05-19 mazais_ezis
Pernis apivorus - 2019-05-19 mazais_ezis
Luscinia luscinia - 2019-05-19 BioEliina
Emberiza schoeniclus - 2019-05-19 BioEliina
Chelidonium majus - 2019-05-19 Aleksandra
Anthocharis cardamines - 2019-05-19 Rallus
Lanius collurio - 2019-05-19 PutnuDraugsNagļos
Sylvia communis - 2019-05-19 nuncijs
Aves sp. - 2019-05-19 Liepzieds
Physatocheila smreczynskii - 2019-05-19 CerambyX
Tadorna tadorna - 2019-05-19 Wija
Polyommatus icarus - 2019-05-19 Astrantia
Carterocephalus silvicolus - 2019-05-19 nekovārnis
Araneae sp. - 2019-05-17 Vīksna
Symphytum officinale - 2019-05-17 Vīksna
- 2019-05-17 Vīksna
Curculionidae sp. - 2019-05-17 Vīksna
Tingis cardui - 2019-05-17 Vīksna
Agapanthia villosoviridescens - 2019-05-17 Vīksna
Heteroptera sp. - 2019-05-17 Vīksna
Brachycera - 2019-05-17 Vīksna
Glechoma hederacea - 2019-05-19 Aleksandra
Carpocoris fuscispinus - 2019-05-17 Vīksna
Serinus serinus - 2019-05-19 Mareks Kilups
- 2019-05-17 Vīksna
Cassida sp. - 2019-05-17 Vīksna
Chelidonium majus - 2019-05-19 Aleksandra
Mergus merganser - 2019-05-19 Liepzieds
Primula veris - 2019-05-19 Aleksandra
Caprimulgus europaeus - 2019-05-19 Rallus
Gonepteryx rhamni - 2019-05-19 DanaH
Carex cespitosa - 2019-05-17 Vīksna
Crex crex - 2019-05-19 anthicus
Formicidae - 2019-05-17 Vīksna
Coenonympha pamphilus - 2019-05-19 sandis
Centrotus cornutus - 2019-05-18 Vīksna
Platycerus caraboides - 2019-05-18 Vīksna
Abrostola tripartita - 2019-05-18 Vīksna
Riparia riparia - 2019-05-19 Liepzieds
Callophrys rubi - 2019-05-19 sandis
Vanessa cardui - 2019-05-19 bišudzenis
Laetiporus sulphureus - 2019-05-19 Liepzieds
Cynoglossum officinale - 2019-05-18 Vīksna
Pyrgus malvae - 2019-05-19 sandis
Byctiscus populi - 2019-05-18 Vīksna
Heteroptera sp. - 2019-05-18 Vīksna
Megalonotus antennatus - 2019-05-18 Vīksna
Upupa epops - 2019-05-19 bišudzenis
Melolontha melolontha - 2019-05-18 Vīksna
Oplodontha viridula - 2019-05-18 zemesbite
- 2019-05-19 Vīksna
Poecilus sp. - 2019-05-18 zemesbite
Hadula trifolii - 2019-05-19 Vīksna
Gerridae sp. - 2019-05-18 zemesbite
Gerridae sp. - 2019-05-18 zemesbite
Ranatra linearis - 2019-05-18 zemesbite
Heteroptera sp. - 2019-05-18 zemesbite
Heteroptera sp. - 2019-05-18 zemesbite
Heteroptera sp. - 2019-05-18 zemesbite
Cyclophora pendularia - 2019-05-19 Vīksna
Rhopalus subrufus - 2019-05-18 zemesbite
- 2019-05-19 Vīksna
Corizus hyoscyami - 2019-05-18 zemesbite
Graphosoma lineatum - 2019-05-18 zemesbite
Coreus marginatus - 2019-05-18 zemesbite
Zicrona caerulea - 2019-05-18 zemesbite
- 2019-05-18 Vīksna
Ichneumonidae sp. - 2019-05-18 Vīksna
- 2019-05-19 Vīksna
Egretta alba - 2019-05-19 Mareks Kilups
- 2019-05-19 Vīksna
Cygnus olor - 2019-05-19 Astrantia
Upupa epops - 2019-05-19 ER
Vanessa cardui - 2019-05-19 Astrantia
Luscinia luscinia - 2019-05-19 Matrus
Chiasmia clathrata - 2019-05-19 Matrus
Turdus pilaris - 2019-05-19 Natalja Knazeva
Cuculus canorus - 2019-05-19 Matrus
Anthus pratensis - 2019-05-19 Matrus
Falco subbuteo - 2019-05-19 mazais_ezis
Gonepteryx rhamni - 2019-05-19 Matrus
Coenonympha pamphilus - 2019-05-19 Matrus
Rana temporaria - 2019-05-19 Matrus
Acrocephalus schoenobaenus - 2019-05-19 Matrus
Sylvia communis - 2019-05-19 Astrantia
Carpodacus erythrinus - 2019-05-19 Matrus
Castor fiber - 2019-05-19 Matrus
Anatis ocellata - 2019-05-19 bišudzenis
Palomena prasina - 2016-08-25 Mimi Serada
Hirundo rustica - 2019-05-16 ligausis
Anas platyrhynchos - 2019-05-17 ligausis
Polygonia c-album - 2019-05-19 Matrus
Acrocephalus schoenobaenus - 2019-05-19 Matrus
Cordulia aenea - 2019-05-19 Matrus
Columba palumbus - 2019-05-19 Matrus
Circus aeruginosus - 2019-05-19 Pūcis
Podiceps cristatus - 2019-05-19 Pūcis
Polygonia c-album - 2019-05-19 Matrus
Ciconia nigra - 2019-05-19 dzenis 1
Anthocharis cardamines - 2019-05-18 Laimeslācis
Coenagrion sp. - 2019-05-18 Laimeslācis
Ficedula hypoleuca - 2019-05-19 Matrus
Luscinia luscinia - 2019-05-19 Viktorian
Megalonotus antennatus - 2019-05-18 nekovārnis
Ferdinandea sp. - 2019-05-18 nekovārnis
Bitoma crenata - 2019-05-18 nekovārnis
Eurydema oleracea - 2019-05-18 nekovārnis
Coenonympha pamphilus - 2019-05-18 Laimeslācis
Graphosoma lineatum - 2019-05-18 nekovārnis
Pieris napi - 2019-05-18 Laimeslācis
Dolycoris baccarum - 2019-05-18 nekovārnis
Primula veris - 2019-05-19 puke
Papilio machaon - 2019-05-18 Laimeslācis
Coreus marginatus - 2019-05-18 nekovārnis
Palomena prasina - 2019-05-18 nekovārnis
Platystomos albinus - 2019-05-18 nekovārnis
Pyrrhocoris apterus - 2019-05-18 Laimeslācis
Geum rivale - 2019-05-18 Laimeslācis
Ancylis badiana - 2019-05-18 Laimeslācis
Byrrhidae sp. - 2019-05-18 Laimeslācis
- 2019-05-18 Laimeslācis
Erythromma najas - 2019-05-18 Laimeslācis
Cordulia aenea - 2019-05-18 Laimeslācis
Muscicapa striata - 2019-05-18 Laimeslācis
Anthocharis cardamines - 2019-05-15 Carum carvi
Poecile palustris - 2019-05-18 Laimeslācis
Coenonympha pamphilus - 2019-05-18 Carum carvi
Oenanthe oenanthe - 2019-05-18 Laimeslācis
Aquila pomarina - 2019-05-18 Laimeslācis
Actitis hypoleucos - 2019-05-18 Carum carvi
Pernis apivorus - 2019-05-19 dzenis
Anas platyrhynchos - 2019-05-18 Carum carvi
Sylvia communis - 2019-05-19 Carum carvi
Linaria cannabina - 2019-05-18 Carum carvi
Anas platyrhynchos - 2019-05-19 IevaM
Vanessa cardui - 2019-05-19 Astrantia
Larus ridibundus - 2019-05-18 Carum carvi
Phalacrocorax carbo - 2019-05-18 Carum carvi
Emberiza citrinella - 2019-05-19 Pūcis
Carpodacus erythrinus - 2019-05-19 Pūcis
Regulus ignicapilla - 2019-05-19 Gaidis Grandāns
Bucephala clangula - 2019-05-19 Pūcis
Emberiza schoeniclus - 2019-05-19 Pūcis
Regulus ignicapilla - 2019-05-19 Gaidis Grandāns
Anthus trivialis - 2019-05-19 Pūcis
Regulus ignicapilla - 2019-05-19 Gaidis Grandāns
Regulus regulus - 2019-05-19 Pūcis
Sturnus vulgaris - 2019-05-19 Pūcis
Carpodacus erythrinus - 2019-05-18 Carum carvi
Grus grus - 2019-05-19 Pūcis
Ardea cinerea - 2019-05-19 Pūcis
Cyanistes caeruleus - 2019-05-19 Pūcis
Acrocephalus scirpaceus - 2019-05-19 Pūcis
Sterna hirundo - 2019-05-19 Pūcis
Aythya ferina - 2019-05-19 Pūcis
Columba livia domestica - 2019-05-19 Pūcis
Buteo buteo - 2019-05-19 Pūcis
Larus argentatus - 2019-05-19 Pūcis
Hirundo rustica - 2019-05-19 Pūcis
Spinus spinus - 2019-05-19 Pūcis
Phylloscopus sibilatrix - 2019-05-19 IlzeSt
Pandion haliaetus - 2019-05-19 Pūcis
Cuculus canorus - 2019-05-19 Pūcis
Motacilla alba - 2019-05-19 Pūcis
Podiceps grisegena - 2019-05-19 Pūcis
Turdus pilaris - 2019-05-19 Pūcis
Araschnia levana - 2019-05-19 Astrantia
Corvus corax - 2019-05-19 Pūcis
Anas strepera - 2019-05-19 Pūcis
Turdus philomelos - 2019-05-19 Pūcis
Phylloscopus collybita - 2019-05-19 Pūcis
Lophophanes cristatus - 2019-05-19 Pūcis
Lycaena phlaeas - 2019-05-18 Carum carvi
Columba palumbus - 2019-05-19 Pūcis
Vanessa cardui - 2019-05-18 Carum carvi
Botaurus stellaris - 2019-05-19 Pūcis
Rallus aquaticus - 2019-05-19 Pūcis
Locustella luscinioides - 2019-05-19 Pūcis
Scolopax rusticola - 2019-05-19 Pūcis
Vanessa cardui - 2019-05-18 Carum carvi
Erithacus rubecula - 2019-05-19 Pūcis
Oriolus oriolus - 2019-05-19 Pūcis
Accipiter nisus - 2019-05-19 Pūcis
Mergus merganser - 2019-05-18 Carum carvi
Acrocephalus arundinaceus - 2019-05-19 Pūcis
Sylvia curruca - 2019-05-19 Pūcis
Dendrocopos major - 2019-05-19 Pūcis
Phalacrocorax carbo - 2019-05-19 Pūcis
Garrulus glandarius - 2019-05-19 Pūcis
Poecile montanus - 2019-05-19 Pūcis
Pica pica - 2019-05-19 Pūcis
Anas querquedula - 2019-05-18 dzenis
Columba oenas - 2019-05-19 dzenis
Haliaeetus albicilla - 2019-05-19 dzenis
Sylvia borin - 2019-05-19 dzenis
Upupa epops - 2019-05-18 guguce+
Acrocephalus arundinaceus - 2019-05-19 Pūcis
Nezināms
@ Vīksna
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
Vīksna 20.maijs, 00:50

Upes kosa.


Vīksna 20.maijs, 00:49

Vārpainā krauklene.


Vīksna 20.maijs, 00:48

Sarkanā spulgotne.


felsi 19.maijs, 23:20

Paldies Egij!


Briza 19.maijs, 23:15

Jā, būs šī gada sūna, ja ir iespēja paskatieties palielinājumā (lupa, binokulārs, mikroskops), ļoti krāšņa.


Vīksna 19.maijs, 22:53

Paldies !


Aleksandra 19.maijs, 22:45

Paldies, Laima un Ilze!


OKK 19.maijs, 22:37

Labs foto!


OKK 19.maijs, 22:33

Lielais madaru sfings Hyles gallii


kapso 19.maijs, 22:10

19.maijā tanī pašā vietā redzēju jau 5 gliemežus


Ivars L. 19.maijs, 21:40

Jā, pareizi - gaiša, viengadīga, klājeniska piepe, kas aug uz atmirušām egļu cietpiepēm ir šī baltene.


felsi 19.maijs, 21:38

Pievienoju foto, kas veikti 19.05.19. Vai varētu būt taukā bezdzīslene?


dziedava 19.maijs, 21:06

Ok, tad ir arī :)


meža_meita 19.maijs, 21:02

Julita, vai patiešām? Man ļoti likās, ka tā ir piepe.


dziedava 19.maijs, 21:00

Varbūt es pārsteidzos ar sugas maiņu - tā bija sēne vai gļotsēne? :)


nekovārnis 19.maijs, 20:13

Tā kā pēc Rhabdomiris striatellus nimfas, Nez, varbūt vēl kāda līdzīga


Ivars L. 19.maijs, 18:07

Nezinu, kaut kā par to nepadomāju.


dziedava 19.maijs, 16:36

Šis jau sanāk pat citā pagastā nekā it kā netālu atrastais aprīlī


Briza 19.maijs, 16:29

Virszemes lapas lancetiskas, būs vien cemere.


W 19.maijs, 15:54

Paldies, Laima!


Lemmus 19.maijs, 15:24

Paldies!


Vīksna 19.maijs, 14:45

Varbūt platlapu cemere, bet līdzīga arī stāvā berula.


dziedava 19.maijs, 12:20

Bet izskatās interesanti :)


Ivars L. 19.maijs, 11:57

Neizskatās pēc piepes, vismaz šobrīd.


Laimeslācis 19.maijs, 11:26

Paldies, Voldemār!


Laimeslācis 19.maijs, 10:14

Šo krāšņspāri nevarēju precīzi noteikt. Liekas, ka gaišzilā, bet varbūt zilganā,... vai ziemeļu? Lūdzu konsultāciju!


Laimeslācis 19.maijs, 09:32

Paldies, Marek!


Laimeslācis 19.maijs, 08:38

Agrā smaragdspāre


Laimeslācis 19.maijs, 08:36

Lielās sarkanaces mātīte


W 19.maijs, 07:38

Marek, paldies!


Vīksna 19.maijs, 00:12

Paldies !


Ansis 18.maijs, 23:12

Jā, ir spuļģītis!


W 18.maijs, 22:47

Paldies, Inita!


Siona 18.maijs, 21:55

Man jau likās aizdomīgi lieli veidojumi, jo tieši Tavā lapā redzēju bildītes ar ķērpi un norādi par izmēriem (līdz 1mm) ;)


Aceralba 18.maijs, 21:50

Paldies, tuvplānā ļoti smuka izrādījās!


Aceralba 18.maijs, 21:48

Paldies!


Karmena 18.maijs, 21:43

Paldies par labojumu, Marek!


dziedava 18.maijs, 21:33

Nē nē, tā ir sēne, varbūt Hypoxylon fuscum, Acrocordia ir 3x mazāka par norādīto izmēru


Divpēdis 18.maijs, 19:36

Kāļu baltenis - labi redzamas zaļās dzīslas


Divpēdis 18.maijs, 19:35

Mazais nātru raibenis;)


LailaG 18.maijs, 18:54

Jā,Kristīne N,ļoti līdzīgs.


kristyk 18.maijs, 18:19

Āboliņa sprīžmetis?


kamene 18.maijs, 16:14

Piekrītu Ansim - jungermannija un dzīva koka nav manīta, bet džeimsonīte mēdz pakāpties pa stumbru, it sevišķi melnalkšņa.


kristyk 18.maijs, 15:40

Varbūt ūdensēzelītis?


felsi 18.maijs, 15:00

Paldies par noteikšanu!


Armandez 18.maijs, 12:26

Labs jautājums.


Vīksna 18.maijs, 10:27

Vai meža nebija zaraināka, un mežā biežāk redzu pļavas kosu.


nekovārnis 18.maijs, 09:21

Manuprāt Platycerus caraboides


nekovārnis 18.maijs, 09:11

Pakaļkājas stilbs līks - tad jau Nicrophorus vespillo.


zemesbite 18.maijs, 00:08

Paldies, ņemšu vērā, ja vēl kādreiz tādas gadīsies.


CerambyX 17.maijs, 23:33

Šitām Sciocoris ģints vairogblaktīm noderīga pazīme ir vēdera krāsojums. Pēc virspuses divas biežākās sugas (cursitans, umbrinus) stipri līdzīgas, bet nu umbrinus vēders pilnībā vienmērīgi brūns, bet cursitans - dzeltenīgs ar divām tumšām (gandrīz melnām) gareniskām joslām. Ir gan vēl citas sugas, bet tur vairākām acis mazākas un tā kā 'uz kātiņiem'.


Ansis 17.maijs, 23:24

Vajadzētu būt rudens džeimsonītei. Pa retam šo sugu gadījies redzēt uz dzīvu lapkoku (melnalkšņa, liepas, apses) mizas pie stumbra pamatnes, vai pat 1-1,5 m augstumā.


Divpēdis 17.maijs, 22:30

Cerēju, ka vieglāk mani palaidīsi cauri;)


Mimi Serada 17.maijs, 21:46

Jauki! Šaubījos, vai var identificēt, tomēr saskatīju līdzību ar tiklblaktīm :) Paldies, Uģi!


CerambyX 17.maijs, 21:39

Šīs foršas! :


Vīksna 17.maijs, 21:32

Paldies !


forelljjanka 17.maijs, 20:40

Dadžu raibenis.


Mareks Kilups 17.maijs, 16:58

paldies!


kapso 17.maijs, 16:05

Uz rabarbera krūma


IlzeP 17.maijs, 13:52

Laboju nosaukumu atbilstoši aktuālajai sistemātikai - Leptura melanura un Stenurella melanura tiek uzskatītas par vienu sugu - Stenurella melanura (informācija: Aivars Dunskis, DU)


IlzeP 17.maijs, 13:52

Laboju nosaukumu atbilstoši aktuālajai sistemātikai - Leptura melanura un Stenurella melanura tiek uzskatītas par vienu sugu - Stenurella melanura (informācija: Aivars Dunskis, DU)


IlzeP 17.maijs, 13:51

Laboju nosaukumu atbilstoši aktuālajai sistemātikai - Leptura melanura un Stenurella melanura tiek uzskatītas par vienu sugu - Stenurella melanura (informācija: Aivars Dunskis, DU)


IlzeP 17.maijs, 13:51

Laboju nosaukumu atbilstoši aktuālajai sistemātikai - Leptura melanura un Stenurella melanura tiek uzskatītas par vienu sugu - Stenurella melanura (informācija: Aivars Dunskis, DU)


Martins 17.maijs, 13:35

Kur Tava grāmata?! Šo sugu vajadzētu varēt atpazīt. :)


Aleksandra 17.maijs, 10:30

Paldies, Ansi!


Mimi Serada 17.maijs, 09:51

Paldies!


Bekuvecis 17.maijs, 08:09

Jā, ir tā pati. Tikai pareizāks, ja sekojam mūsdienu sēņu sistemātikas galvu reibinošajiem līkločierm [© Edgars Vimba], tagad skaitās P. conchatus.


Vīksna 17.maijs, 00:35

Paldies !


Fuatra 17.maijs, 00:29

Paldies


CerambyX 17.maijs, 00:18

Sprakšķis Athous haemorrhoidalis tā kā


CerambyX 17.maijs, 00:17

Actenicerus sjaelandicus


CerambyX 17.maijs, 00:17

Agrypnus murinus


CerambyX 17.maijs, 00:17

Otiorrhynchus sp.


CerambyX 16.maijs, 23:04

Uz spulgotnēm kādas pāris interesantas Dicyphus ģints mīkstblaktis var meklēt.


CerambyX 16.maijs, 22:56

Actenicerus sjaelandicus


CerambyX 16.maijs, 22:56

Paldies, bet citi rakursi tā īsti tomēr nepalīdz - prasās to blakti tuvāk redzēt :)


meža_meita 16.maijs, 22:05

Skaidrs, paldies :)


Vīksna 16.maijs, 21:22

Paldies !


felsi 16.maijs, 20:41

Paldies Ansi!


IlzeP 16.maijs, 20:21

Skaidrs, esmu te nelielu sajukumu radījusi (turpinājusi radīt). Datu bāzē jau ir bērzu kamolene Lentinus conchatus, pieņemu, ka tā ir tā pati, un laboju uz to.


Ansis 16.maijs, 19:41

Varētu būt melnā ozolpaparde


Vīksna 16.maijs, 19:36

Paldies !


BioLaura 16.maijs, 19:35

Pievienoju vēl bildes, kur varbūt varētu saprast skaidrāk.


Irbe 16.maijs, 19:34

Paldies!


Bekuvecis 16.maijs, 19:29

Jā, ir sinonīms. Taču pareizāks tagad skaitās Initas norādītais.


CerambyX 16.maijs, 19:26

Ja varbūt izkadrētu to blakti tuvāk (kaut vai cik tuvu vien var), tad otrajā attēlā (tas asāks) sugu domāju, ka varētu pateikt. Tā citādi skaidrs, ka Palomena ģints vairogblakts, bet kura no divām sugām tā absolūti droši pateikt nevaru.


Bekuvecis 16.maijs, 19:25

Inita pārrakstījusies: ir nevis bērzu pundurkamolene, bet gan bērzu kamolene (jeb bērzu sīkstene). Latīniskais nosaukums ir OK. (Panus spp. un Panellus spp., par spīti nosaukumu līdzībai, ir maz kopīga - tik vien, ka abas ir piederīgas Agaricomycetes.)


Ivars L. 16.maijs, 18:06

Tieši šim. Vēlāk pievienošu tuvplāna bildi.


meža_meita 16.maijs, 17:16

Tas zilganzaļais laponis pieder šai henotēka, vai pavisam cits ķērpis?


Gaidis Grandāns 16.maijs, 16:44

Pļavu lija


IlzeP 16.maijs, 16:36

Panus, nevis Panellus, kā datu bāzē citāsm pundurkamolenēm?


Inita 16.maijs, 16:07

Liesmenīte Flammulaster sp.


Inita 16.maijs, 16:06

Bērzu pundurkamolene Panus conchatus


Inita 16.maijs, 16:04

Nav pūpēdis! Atmatene Agaricus sp.


Inita 16.maijs, 16:03

Krāšņā vistene Tricholomopsis decora.


Inita 16.maijs, 16:01

Dūmainā piltuvene (aplocene) jeb liepene Clitocybe (Lepista) nebularis


Inita 16.maijs, 15:59

Tintene


Inita 16.maijs, 15:58

Tintene Coprinellus vai Coprinopsis


Inita 16.maijs, 15:56

Zelta brūnsardzene Phaeolepiota aurea.


Inita 16.maijs, 15:42

Melanoleuca :)


Inita 16.maijs, 15:39

Sēntiņa Mycena sp.


Inita 16.maijs, 15:38

Sprādzes rikenella Rickenella fibula


Inita 16.maijs, 15:32

Anīsa piltuvene Clitocybe odora.


Inita 16.maijs, 15:30

Šīs ir divas dažādas sēnes.


Inita 16.maijs, 15:29

Sēntiņa Mycena sp.


IlzeP 16.maijs, 15:17

Vai sinonīms ir T. album?


IlzeP 16.maijs, 15:14

Sarakstā ieliku. Labot, ka šī ir?


Inita 16.maijs, 15:13

Zaru vītenīte Marasmiellus ramealis


Inita 16.maijs, 15:11

Mainīgā pacelmene Kuehneromyces mutabilis


Inita 16.maijs, 15:10

Saŗtlapīte Entoloma sp.


Inita 16.maijs, 15:08

Celmene Armillaria sp.


Inita 16.maijs, 13:24

Sermuļu saulsardzene Lepiota erminea


AndaB 16.maijs, 13:24

Liels paldies!


Inita 16.maijs, 13:01

Nav sēntiņa, bija domāts :)


Inita 16.maijs, 13:00

Sēntiņa Mycena sp.


Inita 16.maijs, 12:59

Tīmeklene Cortinarius sp.


Inita 16.maijs, 12:58

Sārtlapīte Entoloma sp.


Inita 16.maijs, 12:56

Pleurotus pulmonarius Dzeltējošā sānause


Inita 16.maijs, 12:49

Baltā pūkaine Tricholoma stiparophyllum


Inita 16.maijs, 12:46

Es tā ilgi domāju un izdomāju, ka tā ir pelēkā sārtlapīte Entoloma araneosum. Vienīgā sārtlapīte, kas ir tik "pūkaina". Lapiņas jaunām mēdz būt pelēkas, vēlāk sārtas. Šī veļ jauna. Vēl tādas spalvainas un pūkainas, smailas cepurītes ir šķiedrgalvītēm. bet nezinu nevienu tik pelēku šķiedrgalvīti.


OKK 16.maijs, 11:56

izils! > izcils, gadā > gada, riebjas drukas kļūdas


OKK 16.maijs, 11:52

Tagad lietoju NIKON COOLPIX B700 Black - izils! Fočēju makro, bet, putnus - 60 X zoom!!! Un tas ir vienā kamerā, pirku tādu brīnumu pirms gadā pa 444 E


OKK 16.maijs, 11:39

Spoguļkamera, Zenīts 3 M, ja pareizi atceros, "gredzeni", nesaprotu, kāpēc tāda interese?


OKK 16.maijs, 11:30

Tātad, pārvarot slinkumu, ievietoju savus vēsturiskos gludenās čūskas datus DD, bet DD admins, ar palamu "Dziedava" tikai sajūsminās par piepēm, pārējie admini nav kādu laiku manīti. Varbūt vajag izvērtēt DD admiņu lietderību?


Armandez 16.maijs, 10:59

ar kādiem stikliem šie tuvplāni?


CerambyX 16.maijs, 10:57

Meloe brevicollis


dziedava 16.maijs, 10:57

Mājas ābele (droši vien), nav sarakstā


OKK 16.maijs, 10:45

Starp citu, no kura laika DD gludenās čūskas atradnes neieķeksē pie "interesantākajiem novērojumiem"?


OKK 16.maijs, 10:42

Jā, Zenīts 3 M, ja pareizi atceros, ar gredzeniem, lai varētu fotografēt makro. Tajā laikā dabūju "pa blatu" 1 diapozitīvu filmiņu (36 kadri, bet - krāsas!) reizi 3 gados no Dabas muzeja, bija laiki...


Irbe 16.maijs, 10:20

Kājiņas dzeltenīgi brūnas kā vītītim, čunčiņam ir melnas.


Edgars Smislovs 16.maijs, 10:13

Ir vēl bildes?


dziedava 16.maijs, 07:47

:) Un kāda galvenā atšķiršanas pazīme? Ka uz Phellinus chrysoloma ?


OKK 16.maijs, 07:14

Latgalē līdz šim neviens vēl nav atradis.


meža_meita 16.maijs, 00:17

Paldies! Mēģināšu "sagremot". :)


Aleksandra 16.maijs, 00:09

Paldies!


felsi 15.maijs, 23:23

Paldies par blaktīm!


Ivars L. 15.maijs, 23:17

Jā, izskatās līdzīgi. P.subacida jaunais poru slānis neaizaug pilnībā iepriekšējo, kas tad redzams kā oranža mala. A.crassa tā nevajadzētu būt. Sažūstot, A.crassa pamata slānis ir drūpošs kā krīts. Svaigai A.crassa garša ir rūgtena, ne visai asa, tā kā eļļas (?) smarža, bet P.subacida bez izteiktas garšas vai nedaudz skābena, arī smarža mn šķiet skābena, protams svaigam, nesažuvušam augļķermenim.


Ivars L. 15.maijs, 22:59

Jā, baigais pārsteigums un prieks par šo. Paldies.


CerambyX 15.maijs, 22:57

Lapgrauzis Cryptocephalus octopunctatus


Armandez 15.maijs, 22:14

Ar ko bildēji? Zenīts?


angel 15.maijs, 22:13

Paldies!


Edgars Smislovs 15.maijs, 21:22

Interesanti 11.04.2019 jau bija mazuļi, pēc balss diezgan lieli. https://dabasdati.lv/lv/observation/sla2dch2p95b3lqisj5pglonr5/


Aleksandra 15.maijs, 21:09

Paldies, Ansi, par labojumu!


forelljjanka 15.maijs, 21:07

Knābis priekš klijāna pa masīvu.Nevarētu būt kāds netipiski tumšs nepieaudzis vistu vanags?


dziedava 15.maijs, 21:06

Ja tāda būtu egļu mežā pie egles, varētu domāt, ka melnā pseidoplektānija, bet purvā varētu būt kas interesantāks, es tikai tagad esmu prom no materiāliem.


dziedava 15.maijs, 20:57

Oho, apsveicu!


dziedava 15.maijs, 20:56

Paldies, Ivar!


Armandez 15.maijs, 20:32

Citviet mēdz būt, piemēram, Latgalē?


Edgars Smislovs 15.maijs, 19:55

Peļu klijāns(?).


OKK 15.maijs, 19:53

1976. gada maijā


Armandez 15.maijs, 19:24

kad šī bilde uzņemta?


meža_meita 15.maijs, 19:10

Kā šo atšķirt no P.subacida? Priekš manis stipri līdzīgas.


Vīksna 15.maijs, 18:54

Paldies !


Kristers K 15.maijs, 18:10

Nu pat ap18:00 Imantā mazā Zolitūdes iela redzēju arī pupuķi pārlidojam


mirtins 15.maijs, 15:35

Labdien! Kā viņš uzvedas? Nav ļoti tramīgs? Es šopavasar pamanīju Baldonē arī diezgan urbānā vidē. Pēc pāris dienām tajā vietā sāka ekskavatori rakt, bažījos, vai šī nebūs pirmā un pēdējā reize, kad tik tuvu mājai redzēju pupuķi.


CerambyX 15.maijs, 15:30

Graphomyia maculata ir arī citi agrāki novērojumi DD.


Kukainis 15.maijs, 14:49

Muša (Muscidae) Graphomyia maculata. Pirmo reizi DD


AndaB 15.maijs, 14:46

Sugu mainīt uz vītītis?


zemesbite 15.maijs, 14:40

Paldies par blakšu noteikšanu! :)


IlzeP 15.maijs, 14:18

Piekrītu Vladimiram


IlzeP 15.maijs, 14:16

Tā nav ieeja dobumā, bet ligzda pie koka :) Paceplītim ligzda ir kā ovāla bumba, ar mazu ieeju. Izskatās, ka svaiga.


AndaB 15.maijs, 14:15

Es nevaru saprast - vilītis vai tomēr čuņčiņš.


IlzeP 15.maijs, 14:14

Kur jums viņi rādās?


Vladimirs S 15.maijs, 14:12

Pēc spārna izskatās vītītis.


dziedava 15.maijs, 14:00

Paldies par ātru noteikšanu! Biju domājusi, ka bez labākas kvalitātes bildēm nevarēs. Tā neparasti, nevarēja saprast, vai vertikāla ligzda ;), līdz ieraudzīju, ka ieeja dobumā.


AndaB 15.maijs, 13:57

Vai kāds, lūdzu, nevarētu palīdzēt noteikt, kas šis par putnu? Ir fotografijas!


Gaidis Grandāns 15.maijs, 13:55

Domāju, ka Phlebia serialis


IevaM 15.maijs, 13:31

Izskatās gan


Edgars Smislovs 15.maijs, 12:39

Super! :D


Gaidis Grandāns 15.maijs, 12:04

Kaut kā izskatās pēc rubeņiem


galochkin 15.maijs, 11:30

Летела по направлению З - В. Посидела на макушке сосны с полминуты и полетела дальше.


LailaG 15.maijs, 02:15

Paldies,Ilze, par labojumiem


Fuatra 14.maijs, 22:52

paldies


nekovārnis 14.maijs, 22:32

Paldies!:)


naktsvijole 14.maijs, 22:26

paldies, kļūda atlasot


forelljjanka 14.maijs, 22:04

Stirna!;)


CerambyX 14.maijs, 21:57

Domāju, ka Marekam taisnība - kaut kādi tādi viņi pēc ziemošanas nedaudz paēduši kā 'pusaudži' arī izskatās. T.i. pavisam trekni pirms iekūņošanās pēc pāris nedēļām izskatīsies vēl mazliet savādāk.


dziedava 14.maijs, 21:50

Skaidrs, paldies!


nekovārnis 14.maijs, 21:38

Tur jau tas āķis, ka kāpurs vairākas reizes nomet veco ādu un katru reizi izskatās savādāks. Tāpēc arī neesmu dross ka īstais.


dziedava 14.maijs, 21:34

Paldies, Marek! Tam nav jābūt oranžākam?


meža_meita 14.maijs, 21:05

zemteka Veronica officinalis


meža_meita 14.maijs, 20:44

krāšņā dūnīte


nekovārnis 14.maijs, 20:40

Tēviņu žokļus no augšas, un arī tad ja tās pazīmes būs tādas daudz maz izteiktas. Var paskatīties te http://coleonet.de/coleo/texte/platycerus.htm Latvijai aktuālas P.caprea un P.caraboides.


asaris 14.maijs, 20:32

Paldies, par visiem noteiktajiem! Kas šiem būtu jāfotogrāfē lai varētu noteikt līdz sugai?


nekovārnis 14.maijs, 19:47

Platycerus sp. - mātīte.


nekovārnis 14.maijs, 19:41

Iespējams, ka tā suga. Krāsojums šajā ģintī ārkārtīgi mainīgs - no sarkanas (bez pleķiem) līdz pilnīgi melnai.


nekovārnis 14.maijs, 19:36

Jā, Schizotus pectinicornis


dziedava 14.maijs, 19:36

Paldies, ok, ādaina kameras gumija der :)


nekovārnis 14.maijs, 19:24

Iespējams ozolu vērpēja kāpurs


Vīksna 14.maijs, 18:53

Paldies !


Ivars L. 14.maijs, 18:00

Nu varbūt, svaigs augļķermenis var būt nedaudz gumijains, tomēr ne biezā - riepas gumija, bet ļurīga kameras gumija. :) Drīzāk gan ādaina konsicstence. Jebkurā gadījumā - jau pa gabalu redzamas milzīgas poras, kas nav raksturīgi retajām, gumijainās konsistences piepēm, kā biezā slāņpiepe, biezā antrodija, zvaigžņu baltene.


dziedava 14.maijs, 15:31

Kāda tad? :) plāna un nekāda, mana sajūta, ka gumijota


Inita 14.maijs, 15:20

Super! īstas ūdenssēnes! :)


Inita 14.maijs, 15:17

Lāčpurns gan. Morchella esculenta


Inita 14.maijs, 15:16

Spīgulīte Psathyrella sp. Tālāk diemžēl tikai ar mikroskopu.


Inita 14.maijs, 15:14

Parastais ķēvpups Verpa bohemica. Labi redzams, ka cepurītes mala nav pieaugusi pie kātiņa.


Ivars L. 14.maijs, 14:49

Šitā nav gumijota.


Irbe 14.maijs, 08:20

Dziedātājs ir gaišāki raibu vēderu, šis būs melnā mežastrazda mātīte http://www.putni.lv/turphi.htm


Vīksna 14.maijs, 07:27

Paldies !


Kukainis 14.maijs, 07:16

Smailspārnmuša Lonchopteridae sp.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2019
© dabasdati.lv
Saglabāts