Aktīvie lietotāji: 43 Kopējais novērojumu skaits: 1016260
Tu neesi reģistrējies
i
Novērojuma foto
Nezināms
Nezināms
Foto: marsons
2018-04-21 00:00:00, Upeslejas
Komentāri
Komentāri tagad tikai pie novērojuma
Pēdējie novērojumi
Vanellus vanellus - 2021-02-28 Ara
Plecotus auritus - 2021-02-28 AinisP
Pyrrhula pyrrhula - 2021-02-28 Pūcis
Certhia familiaris - 2021-02-28 Pūcis
Sitta europaea - 2021-02-28 Pūcis
Cyanistes caeruleus - 2021-02-28 Pūcis
Parus major - 2021-02-28 Pūcis
Nezināms
@ aina
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
fotonieks 28.februāris, 14:58

Tas tā varētu būt. Es arī neorientējos. Esmu redzējis arī citur. Kāds man teica, ka var būt arī zirnekļu tīkli, taču neticu, kur tik daudz.


Ivars L. 28.februāris, 14:53

Orthotrichum ğints izpēte Paparžu gravā ir tikai pašā sākuma punktā - viens īss pārgājiens ar mērķi provizoriski apskatīties, vai te ir kādas mazās pūkcepurenes. Pirmais iespaids - kvantitatīvi diezgan nabadzīgi, kas gan, laikam, ir normāli, ņemot vērā, ka lielākā daļa Orthotrichum sugu tomēr ir atklātākus un saulainākus biotopus mīlošas sugas. "Kvalitātes" ziņā izrādījās daudz aizraujošāk: no vienas kalstošas gobas stumbra mizas ievāktie divi paraugi (vienā augstumā uz stumbra, O.ten no R, O.stram no D puses; tur bija maz eksemplāru, bet varbūt kāds vēl palika) , kas tai brīdī šķita viena suga, izrādījās ļoti interesanti - O.stramineum (vai O.patens, tas vēl jāpapēta) un šī - O.tenellum. Par O.pumilum sastopamību šajā vietā neko nevaru pastāstīt, pagaidām nav gadījusies.


forelljjanka 28.februāris, 14:37

Gan jau,ka peļu klijāns,konkrētais būtu divas nedēļas agrāk par jebkad pavasarī redzētiem mazajiem ērgļiem(parasti masveidā ierodas marta beigās ,aprīļa sākumā).


dziedava 28.februāris, 13:23

Nav baigi garas galviņas, tāpēc vajadzētu izskatīt (izslēgt?) A.riparia, nomērīt sporas. A.riparia gan aug it kā uz augu atliekām, bet sporu garums uzreiz dotu papildus nodrošinājumu - A.riparia +/-9-10mkm, kamēr A.cinerea 6-8mkm. Ideāli gan būtu redzēt arī kapilīcija pavedienus


dziedava 28.februāris, 13:04

Un vēl vari arī no savas puses izlasīt tos aprakstus un izteikt viedokli. Varbūt ir kāda neapvilkta pazīme, ko esmu palaidusi garām.


IlzeP 28.februāris, 12:37

Vajadzētu dalīt pa sugām, katrai var pielikt kādu bildi, kur suga redzama. Var arī piezīmēs pierakstīt, ka kopā ar..., vienā barā ar... . Bet atstāt visus kopā kā "Putns (nenoteikts)" īsti nav jēgas.


Laimeslācis 28.februāris, 12:21

Mani mērījumi varētu būt lielāki par 2 simttdaļām mm, jo linealiņā pārmērījām vairākas reizes un dažādus attālumus, gan lielus, gan mazāko. Vēl varu pamēģināt tikt pie vēl kādas kolumelas. Varbūt izdodas papildus mērījumi.


dziedava 28.februāris, 12:02

Kaut gan par to kātiņu neesmu tik droša :). Sanda foto kātiņi ir mazāk saskatāmi. Te 2. foto pat tīri labi redzami. Interesē arī citu viedoklis par šo novērojumu. :) [diskusija tātad ir par - jauna suga LV vai nākamais novērojums pēc Sanda atklājuma :) - nekas biežāks tas nav!]


dziedava 28.februāris, 11:59

Izlasīju diskusiju pie Sanda pērļainās didermas: https://dabasdati.lv/lv/observation/bc8e0d3da9b7358304b78821f42f145b/ Vēl vienu noteicēju aizmirsu - http://www.myx.dk/dk/dkgendid.html Tur ir vēl viena pazīme - sfēriska vai mazliet saplacināta kolumella. Pēc foto man izskatās pēc sfēriskas, kas būtu par labu D.montanum. Bet tās diametrs tomēr lielāks par 1/3. Un otra pazīme - kātiņš paslēpies vai tikpat garš kā galviņa - drīzāk paslēpies, kas atkal par D.umbilicatum.


dziedava 28.februāris, 11:47

Jo attēli paši par sevi ir izcili. Man šķiet, ka viss vajadzīgais ir saskatāms. :))


dziedava 28.februāris, 11:46

Viens jautājums, Laima - vai izmēri ir droši nokalibrēti, nevar būt tādas sīkas neprecizitātes, kas šai gadījumā var izrādīties būtiskas? Izmēri ir ticami, bet šajā gadījumā arī sīkumiem ir nozīme. Šobrīd pēc parametriem vairāk tomēr velk uz D.umbilicatum, bet, piemēram, kolumella ir tikai viena nomērīta, un esošais ir pa vidu abām sugām, tā ka diezgan būtiski būtu paskatīties vairāk nekā vienu - vai vairumā tomēr samērā mazas (ne lielākas par 1/4 no diametra) vai lielas (aizņem vairāk nekā pusi galviņas d). Pēc Neuberta D.montanum kolumella ir 0,2mm (līdz 0,4 mm) - tātad principā iekļaujas. D.umbilicatum kolumella - 0,3-0,8mm - arī iekļaujas. Ja nav iespējams tikt galā ar vēl citām kolumellām, ir variants likt FB starptautiskajā gļotsēņu lapā, ar tiešu jautājumu D.montanum vai D.umbilicatum. Varbūt speciem ar esošo jau pietiek.


dziedava 28.februāris, 11:32

Lai man te nebūtu vienai jāmokās :D. Lūk, te ir franču noteicēja fragments: https://dziedava.lv/dok/Diderma_montanum_umbilicatum1.jpg Ir diezgan skaidrs, ka ir tikai 2 varianti - Diderma montanum vai Diderma umbilicatum. Sākotnēji Diderma umbilicatum (pērļainā diderma) atmetu, jo tipiski tā ir pērļaini plankumaina, kamēr Diderma montanum - balta (kaut kādi aizdomīgi plankumi gan ir arī šajos foto, bet tie izskatās brūngani un "nepērļaini"). Taču, lasot pa dažādiem noteicējiem, tie plankumi nav minēti kā noteicošā pazīme. Neuberta noteicējā uzsvērts, ka ārēji šīs sugas gandrīz neatšķiroties, noteicošais esot kolumellas lielums (D.umbilicatum tā ir būtiski lielāka) un sporu izmērs (D.umbilicatum tās ir mazliet lielākas). Zemāk kolonnās - D. montanum un D.umbilicatum pēc franču noteicēja un Laimas minētie izmēri Diametrs 0,6-0,8mm / 0,5-1,3mm / 0,78-0,98mm Sporas 7-9 (-10)mkm / 9-12 mkm / 9,39-10,37 mkm Kolumella 1/6-1/4 no d / 1/2-3/4 no d / 0,36mm no 0,81mm jeb starp 1/2 un 1/4 Kā redzams, Laimas parametri ir pa augšējām robežām vienam un pa apakšējām - otram.


Inita 28.februāris, 11:06

Vajadzētu ievākt Dabas muzeja krājumam!


Inita 28.februāris, 11:05

Datums nav īstais! Neatceros, kad atradu, bet diezgan sen, pirms gadiem divdesmit...


Inita 28.februāris, 10:58

Man šķiet ka sniega pelējums, kuru izraisa Microdochia nivalis, bet šajās sēnēs galīgi neorientējos, varbūt ir arī citas sniega pelējuma izraisītājas sugas.


Laimeslācis 28.februāris, 09:17

Paldies, Inguna, viegli nav! :) Dažām tas sporu mākonītis bija smuki izlīdis/ izkāries uz āru un ar pinceti satverot un pavelkot, visticamāk ka tā atsedzu kolumellu. Ar pliku aci jau to nevaru saskatīt. Darbojos zem lielas nostiprināmas lupas. Pēc tam pārvietojot attēlu mikroskopā meklēju, kamēr veiksmīgi atradu. ;)


Rekmanis 28.februāris, 01:58

Lauku cīrulis


felsi 27.februāris, 23:27

Laima, kā Tu līdz kolumellai tiki?


felsi 27.februāris, 23:22

Apsveicu Laima, galvenais ir rakt!


felsi 27.februāris, 23:06

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 10,0-10.1-10,5 mkm.


Laimeslācis 27.februāris, 22:30

Ieliekot DD to cipariņu redzamības kvalitāte stipri pasliktinājās.... iemācīšos, būs treknāki :)


Laimeslācis 27.februāris, 22:28

Bumbulis ar visām sporām 0,81 mm, bet pliks 0,36 mm


dziedava 27.februāris, 22:13

:)). Laima, man ar visām brillēm grūti saskatīt sarkanu uz brūna, - kolumella ir 0,3.. vai 0,5.. mm?


Laimeslācis 27.februāris, 22:01

Izdzēsu mikroskopiju bildes ar nepareizajiem mērījumiem un pieliku ar jauniem mērījumiem ... ceru ka pareiziem :)


Matrus 27.februāris, 22:00

Šorīt turpat apgredzenoju...) Poļu morfa Cygnus olor immutabilis


pustumsa 27.februāris, 21:59

Ha! Gredzenots turpat 27.02.2021!


Ansis 27.februāris, 20:33

Kad sanāks būt Siguldā, aiziešu apskatīt. Šī suga pie mums varētu atrasties, sevišķi jau Siguldā, kur atrasta ne viena vien sūna, kādu nav tuvākajās kaimiņzemēs. Bet pūkcepurenes nav tā vieglākā ģints, lai pēc pāris lapām vai vācelītēm būtu droša identificēšana. Vai viņa tur bija viens cinītis, vai tomēr vairāk? Un cik daudz tuvākajā apkārt varēja atrast drošas O.pumilum? Vēl jāņem vērā, ka dažādu valstu un laika literatūrā pazīmes mēdz atšķirties. Skatījos pēc A.Smith Moss Fl. Britain; F.Lara Orthotrichum in Europe; M.Ignatov Fl.Mhov Rossiji; N.Lonnell Orthotrichum: Sveriges Flora


dziedava 27.februāris, 20:26

Nu te jau augstos līmeņos. Ar interesi sekoju notikumu attīstībai! :D Forši, Ivar, ka uzdrošinies pats noteikt arī jaunas sūnu sugas! :)) Man tādas drosmes nav.


forelljjanka 27.februāris, 20:21

Lidojot varēja dzirdēt spārnu švīkstus vai arī bija dzirdami saucieni?;)


forelljjanka 27.februāris, 20:18

Parastie tomēr divi,nu un vēl-kajaks!;)


forelljjanka 27.februāris, 20:04

Tie kas nav strazdi,lielākajā vairumā ir gugatņi,vēl tur izskatās viens līkšņibītis un viens parastais,abi juv.


nekovārnis 27.februāris, 20:02

Paldies, Uģi! :)


CerambyX 27.februāris, 19:47

Nu laikam Lonchopteridae dzimtas divspārņa (a.k.a. smailspārnmušas) kāpurs - vismaz zem 'Lonchoptera larvae' gūgle dod ārā stipri līdzīgus radījumus. Baigais brīnums vispār :)


nekovārnis 27.februāris, 19:45

Pirmajai mušai nemaz nepiegriezu uzmanību zinot ka sarežģīti noteikt. Šī tā ļoti pacietīgi tupēja kamēr pētīju kastes saturu - nācās nobildēt :)


CerambyX 27.februāris, 19:38

Tā kā Tephritis sp., varbūt var no spārnu zīmējuma kko izpīpēt, bet nu tad drusku jāpiesēž, jā :) Vasarā laikam vieglāk, ja ir piefiksēts konkrēts augs uz kā tāda vai cita raibspārnmuša sēž - sugām nereti ir specifiskas izvēles.


nekovārnis 27.februāris, 19:29

Jā, šis ļoti sīks kustonis no sērijas "pasakiet kurā pusē tam galva un es pateikšu kas tas ir ... varbūt" :D


CerambyX 27.februāris, 19:26

Oho, kas tad tas tāds? Uzreiz nemaz nenāk nekas prātā. 1x tādu redzu :D


CerambyX 27.februāris, 19:13

Segspārnu gali taisni 'nogriezti' - tā kā vajadzētu būt Microlestes. Kura tur no divām sugām (maurus/minutulus) nez :D


Vīksna 27.februāris, 19:12

Paldies !


Mo 27.februāris, 18:04

Liels, LIELS paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Lemmus 27.februāris, 18:01

Paldies, Ivar! :)


Ivars L. 27.februāris, 17:42

Paldies, Ansi, par komentāru! Tev neizdevās mani samulsināt, tomēr esmu izbrīnīts, jo tieši raksturīgā lapa ar "kanāliņu" lapas galā ir svarīgākā O.tenellum noteikšanas pazīme, bet abas pārējās Tevis minētās pazīmes ir ar izplūdušām robežām, abām sugām līdzīgas un, praktiski, šo divu sugu atšķiršanā neizmantojamas. Abām sugām cepurītes varot būt gan kailas, gan ar dažiem īsiem matiņiem, un atvārsnīes O.tenellum aprakstatītas kā gandrīz pilnībā nosegtas ar apkārtējām šūnām, bet O.pumilum kā vairāk vai mazāk stipri nosegtas, pie tam šī pazīme O.tenellum var variēt atkarībā no atvārsnīšu izvietojuma uz vācelītes (vidusdaļā vai zemāk). Toties par labu O.tenellum "runā" divas citas pazīmes: cepurītes forma O.tenellum ir slaida, t.i., tā ir 3x garāka par platumu (kā tas redzams 1.foto), un nosedz visu vācelīti, bet O.pumilum tā ir plata un īsa (gandrīz 1:1), un nenosedz vācelītes lejas daļu. Otra pazīme: atvārsnītes nosedzošo šūnu sieniņas, kas sedzas pār atvārsnīti, O.tenellum ir biezas jeb platas (kā tas redzams manās bildēs), bet O.pumilum tās ir salīdzinoši ap 2x plānākas jeb šauras. Pievienoju vēl pāris šī eksemplāra lapu galu bildes ar O.tenellum tipisko lapas galu, un pāris atvārsnīšu bildes ar biezajām nosedzošo šūnu sieniņām un visai mazo atvārsnīšu "pagalmu", kā arī vēl vienu cepurītes kadru ar redzamiem īsiem matiņiem. Manuprāt, tomēr pārliecinošs O.tenellum!;)


Novērotāja 27.februāris, 17:15

Paldies Jums visiem par komentāriem un palīdzību atpazīt! :) Izmainīju sugu no meža strupastes uz dzeltenkakla klaidoņpeli.


bišudzenis 27.februāris, 16:53

Ziemojošajam jau automātiski iet viss februāris, gan jau Andris D paņems datus


bišudzenis 27.februāris, 16:49

Kādas pazīmes novērotas, balss, vai vizuāls novērojums


IlzeP 27.februāris, 16:27

Ticamāk, ka pelēkā dzilna, kas līdzīgā krāsā. Var apskatīt šeit: http://www.putni.lv/piccan.htm


IlzeP 27.februāris, 16:26

Raksturīgas aiz spārniem aizlocītas ausis un labi redzami spicie ausu "radziņi".


forelljjanka 27.februāris, 15:25

Galīgi neesmu grauzēju specs,tomēr,tādas pamatlietas kaut ko zinu(ka strupastēm aste īsāka par ķermeni,pelēm garāka vai tā garumā).Atpazīstamās sugas,klaidoņpeles,susurus,ūdenžurku(ūdeņu strupasti) vai ondatru Dabā parasti nosaku.Nu un,kā jau Maija raksta,grauzēji novērojumos nav identiski.;)Ja pareizi atceros vairākas sugas precīzi nosakāmas tikai pēc zobiem,kas arī tiek pētīti papluinot pūču vai klijānu atrijas un atrodot to galvaskausus tajās.No Ulda komentāra pie otrā novērojuma tagad zinu,ka meža strupaste nav īsti strupaste.;)


forelljjanka 27.februāris, 15:15

Šodien novēroju šo un vēl dažus,kas kvalificētos arī ligzdojošo atlantam,bet parādās tie tikai ziemojošo statistikā.Zīles,mizložņas dzied kā dullas,melnās dzilnas dzenājas kā jau pavasarī,pelēkā dzilna M izmisīgi sauc T un t.t.Vairums sugu kvadrātam unikālas.Vai kāds ķidās šos datus un dalīs piemērotos arī uz LLPA ?


maariite 27.februāris, 15:10

Paskatīju arī otru novērojumu. Nav, nav identisks. ;) Šai pilnīgi citi apmatojuma toņi un acu, ausu izmērs un novietojums.


maariite 27.februāris, 15:06

Man arī pēc dzeltenkakla klaidoņpeles izskatās.


Novērotāja 27.februāris, 12:49

Paldies, Jāni par Jūsu komentāru! 08.02. savā novērojumā biju atzīmējusi -pele (nenoteikta). Jo patiesi, analizējot informāciju, šķita, ka atšķirt pēc bildēm ir gana sarežģīti. Jūs pats tad komentārā minējāt, ka varētu būt strupaste :) Komentāros bija viedokļu dažādība, bet skatos, ka administrators izlaboja uz strupasti :) Tāpēc šo kā, manuprāt, identisku, arī atzīmēju kā strupaste.


Sintija Martinsone 27.februāris, 09:19

Baiba, neņemiet vērā Poikāna komentārus. Viņš ir mūsu vietējais Dabasdatu āksts :). Apsveicu ar pievienošanos portālam un Jūsu ziņojumi šeit ir gaidīti. Zaļās un pelēkās dzilnas sajaukšana ir bieža kļūda, kas rodas tāpēc, ka arī pelēkā dzilna ir zaļa. Šīs ir divas diezgan līdzīgas sugas, no kurām vieta ir ļoti reta Latvijā, bet otra - parasta.


Lemmus 27.februāris, 09:18

Paldies par noteikšanu, Julita! :)


forelljjanka 27.februāris, 08:47

Manuprāt,strupastu noteikšana pēc šāda foto būtu ciets rieksts pat labam specam.Nevar pat īsti novērtēt astes garumu,man personīgi vairāk izskatās pēc jaunas dzeltenkakla klaidoņpeles...;)


Ansis 26.februāris, 23:34

Novērojums tiešām interesants un suga vēl interesantāka! Tomēr pēc fotogrāfijās redzamā, vairāk atgādina O. pumilum. Par labu O. tenellum - izlocītas lapas ar renesveida galotni. Par labu O. pumilum - plika cepurīte (O.t. esot mataina); atvārsnītes daļēji nosegtas (O.t. esot gandrīz pilnībā nosegtas). Īsti nevar saprast lapu galotnes formu - O.t. tā esot pašā galā apaļa, bet O.p. smaila, reizēm bezkrāsaina.


felsi 26.februāris, 22:57

Šim nav paraudziņa, mainīšu uz Tricia sp.


felsi 26.februāris, 22:57

Testēju cik daudz var dabūt no sklerocija. Ja nav nekā, uz kaut ko jau uzvedina.


felsi 26.februāris, 22:55

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 12,8-13,0-13,2-13,7 mkm.


roosaluristaja 26.februāris, 21:43

Ticamāk ka tā


dziedava 26.februāris, 21:31

Hmm. Nu es šobrīd tādus paraudziņus pētu. Perichaena corticalis man tiešām nešķiet. T.varia varētu būt. Bet es mikroskopētu, vēl nav tās sajūtas šai ģintij, pētu.


dziedava 26.februāris, 21:30

Viss jau ir ļoti labi - tā ir laba pazīme, ka galus nevar redzēt. Domāju, ka te šaubu nav


felsi 26.februāris, 21:25

Domājams, ka šī arī ir daudzveidīgā trihija. Julitai!


felsi 26.februāris, 21:21

Tas ir labākais, ko varēju dabūt.


dziedava 26.februāris, 20:46

T.i., virves var, bet galus nevar redzēt, ja? :)


dziedava 26.februāris, 20:43

Izskatās joprojām neparasti, visa tādās krunkās, bet mikroskopiski tomēr T.decipiens


felsi 26.februāris, 20:38

Pievienoju sklerocija mikroskopiju, sporu nav, raksturīgās virves var redzēt:)


Lemmus 26.februāris, 19:21

Paldies,Julita! :)


felsi 26.februāris, 19:11

Elatera 6,7 mkm


dziedava 26.februāris, 19:03

Nu man izskatās, ka ir divkāršā spirāle


dziedava 26.februāris, 19:02

Jo drīzāk izskatās pēc sēnes. Dictydiaethalium plumbeum nebūtu tāda "saplaisājusi" tik daudzos sīkos gabaliņos


dziedava 26.februāris, 19:01

Te vajadzētu lielāku tuvinājumu


felsi 26.februāris, 18:54

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 12,6-12,5 mkm.


Vīksna 26.februāris, 18:50

Paldies !


Mangusts 26.februāris, 17:58

Paldies!


Sintija Martinsone 26.februāris, 17:43

Ticamāk, ka tomēr pelēkā dzilna: http://www.putni.lv/piccan.htm


Edgars Smislovs 26.februāris, 16:13

Viennozīmīgi sasteidzu komentāru.


Edgars Smislovs 26.februāris, 16:09

Par šo piekrītu, visdrīzāk būs vārna, bet uz 100% protams nevar teikt, vienīgi var ar pārliecību uzslēgt pūces.


Rainy 26.februāris, 14:57

Varēji pieskaitīt pie zirnekļiem vai zirnekļveidīgiem


AAvj 26.februāris, 14:54

Atkal ir seši pirksti. Klijāniem tas īsti neder. Nazītis izskatās ap 10 cm. 16. februārī bija kas līdzīgs "pūdersniegam". Ap to laiku vārnas pierīgā sāka aktīvi rotaļāties. Gribētos spekulēt: viena pelēkā vārna lekusi pa sniegu, iesitot padziļu un paplatu taku. Atradusi kaut ko interesantu. Tai pielaidusies otra vārna. Abas nedaudz paplūkušās. Viena no viņām pacēlusies uzreiz no plūkšanās vietas, bet tā kā sniegs irdens, neizdevās labi atsperties, tā kā sniegs ir dziļš - sanāca ar pirkstiem ievilkt nospiedumus. Tikmēr otra vārna (vai varbūt pirmā) vēl (lepna par citas aizdzīšanu) palekusi uz priekšu un cēli aizlidojusi no labākas atspēriena vietas.


fotonieks 26.februāris, 14:53

Skaidrs. Visdrīzāk, tomēr lapsas ala.


AAvj 26.februāris, 13:52

gara (sakļaujot) taisna aste (izplesta - vienmērīgā vēdeklī), ar ārējām sešām primārēm izteikti garākām par pārējām iekšējām lidspalvām ir pelēkajai vārnai. Tām patīk šādi rotaļāties. Aste neatbilst krauklim. Astes garums un lidspalvas neatbilst pūcēm. Domāju, ka vārna vien ir.


ligausis 26.februāris, 13:41

Apkārtmērs pāri 4m. Mērīju 2020.g., tad nereģistrēju, tagad nebija līdz mērlente. Vai tas dzeltenais nav Chrysothrix candelaris


de kje 26.februāris, 13:40

:)


de kje 26.februāris, 13:40

Nospiedums un spārnu pletums, tads pats kā otrā novērojumā (it kā ūpim)


de kje 26.februāris, 13:39

Uģi.Es jau neko. Bet agrak nebij maniti šādi nospiedumi un ''vagas''


ligausis 26.februāris, 13:37

Apkārtmērs pāri 4m, mērīju 2020.gadā. Toreiz nereģistrēju, šoreiz nebija līdz mērlente. Koks ir bojāts, lobās miza, vienā pusē uz stumbra bija mazas ūdensveidīgas lāsītes dzintara krāsā. Arī plaisā melns, sauss krāsojums. Nez vai tur arī būtu ozolu kalšanas slimība?


IlzeP 26.februāris, 13:04

To jau Bajinskis, ne es


IlzeP 26.februāris, 13:03

Kāpēc tieši krauklis?


CerambyX 26.februāris, 10:55

Esmu skeptisks, ka pēc šādām 'pēdām' vispār var ar kaut kādu precizitāti putna sugu noteikt... :) Ja vien, protams, pats putns netika redzēts - tad savādāk :D


Edgars Smislovs 26.februāris, 10:40

Tik pat labi var būt kāds no klijāniem.


de kje 26.februāris, 10:06

Edgar, uzmet aci otram noverojumam


de kje 26.februāris, 10:06

ok


Edgars Smislovs 26.februāris, 10:04

Krauklis


de kje 26.februāris, 09:41

Galvenā pazime: Aste kā lāpsta, izteikts sašaurinajums pie astes pamatnes, pati aste 3stūrveidiga


de kje 26.februāris, 09:39

Ilze Priedniece! respect! :)


Ukaduks 25.februāris, 22:46

Paldies! Piepe vismaz ir! :)


VijaS 25.februāris, 22:20

Paldies, Julita!


dziedava 25.februāris, 22:18

Viena no atšķirības pazīmēm šūnu metatrihijai ir tā, ka sporu mākonis staipās - ja pavelk galiņu, stiepjas tālu līdzi. Tāpēc nereti ir tādi nokareni sporu mākoņi. Metatrichia floriformis tāda staipīšanās nav raksturīga.


roosaluristaja 25.februāris, 21:59

Es ceru, ka es trāpīju. Te vairak tāds mākslas foto


VijaS 25.februāris, 21:36

Paldies, Uldi! Decembrī vienu atradu uz alkšņa, un salīdzinot ar šo, diez cik līdzīgas tiešām neizskatās.


felsi 25.februāris, 21:35

Arī varētu būt šūnu metatrihija.


felsi 25.februāris, 21:34

Izskatās pēc šūnu metatrihijas.


felsi 25.februāris, 20:47

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 10,4-10,7-10,8 mkm. Varbūt klaipu badhāmija?


nekovārnis 25.februāris, 20:41

Paldies, Uģi! :)


roosaluristaja 25.februāris, 19:54

Pēc pēdējā sistemātikas modes kliedziena Phaeotremella foliaceae. Labs novērojums. Es personīgi esmu atradis tikai uz lapkokiem, kas tagd pēc tā paša kliedziena ir cita suga - Phaeotremella frondosa


ML 25.februāris, 19:12

Ooo! Super,Paldies. Bija doma šīs nenosakāmās kaut kad dzēst.


VijaS 25.februāris, 19:07

Paldies, Edgar! Pēc mežirbes sūdiņu atšifrēšanas nodomāju, ka šis arī varētu būt kāds putns, bet rezultāts vienalga negaidīts:)


nekovārnis 25.februāris, 19:03

Paldies, Edgar! :)


Edgars Smislovs 25.februāris, 19:00

2 Gaigala ,1 Mazā gaura .


felsi 25.februāris, 18:04

Otrajā mikroskopijas attēlā kollumelas pats gals, speciāli ieliku, lai var redzēt kāda tā. S. lignicola varētu būt, jo nobrieda uz paraudziņa.


felsi 25.februāris, 17:59

Sporas tīkliņš! Garums mērīts pa taisno, tik smalki no manis prasīt, ups!


felsi 25.februāris, 17:52

Šis no sērijas, tas ko tu redzi nav tas ko tu redzi:):), bet interesantas elateras, pusgatavās!


meža_meita 25.februāris, 16:11

Julita. Izputējušas bija tikai galviņas, kātiņi visi bija uz vietas. :)


Sintija Martinsone 25.februāris, 14:50

Par vairāk nekā nedēļu pārspēts agrākā novērojuma rekords!


dziedava 25.februāris, 13:54

Šīs ir sarežģītās. Pirmais un smagais jautājums - sporas ir kārpainas vai ar tīkliņu. Ja tīkliņš, tad var būt S.fusca. Ja kārpas, tad kapilīcija ārējais tīkliņš ir ar mazām acīm, tātad varianti ir S.flavogenita (kolumellas galā neobligāts paplatinājums), S.lignicola (raksturīgs S izliekums), S.pallida (parasti gan aug skrajāk), S.herbatica. S.herbatica ir laba versija, bet parasti aug taisnāk. Man šis izskats velk uz S izliekumu. S.lignicola garums 7-13mm (vai garums tika mērīts pa visu izliekumu? Varbūt, ja iztaisnotu, arī iekļautos šajos izmēros?), sporas 7-8mkm - maza amplitūda, bet atbilst! Kolumellai augšējā trešdaļā būtu jābūt viļņainai. Te gals ir viļņains, bet vai trešdaļa? Bet sākumā jātiek skaidrībā ar sporām - kārpas vai tīkliņš


dziedava 25.februāris, 13:18

Plakantārpi stipri aizdomīgi. Perichaena corticalis elateras nav gludas. Sāku domāt, ka manis minētā spilgtā sporu mākoņa krāsa varētu būt fotoefekts, nevis dabīga. Domāju, ka būs T.varia, tur ir tāda smuka dubultspirāle.. Skeptiķiem būs bijusi taisnība. :)


dziedava 25.februāris, 12:41

Vispirms par nepatīkamāko - izmērus vēl nav izdevies nokalibrēt. Jāņem arī vērā, ka, mainot tuvinājumu (4x.,10x, 40x, 100x), Datorprogrammai tas arī atbilstoši jānomaina (man vismaz ir acu priekšā izvēlne ar šiem 4x utt. parametriem), lai programma zina, kā pārrēķināt. Kā saprast, ka izmēri neprareizi? Skat ticamo izmēru ar lineālu - gļotsēnes galviņas platums ir ap 1mm. 1mm=1000mkm. Skatam mērījumu L1 - ja pareizi saskatu, tad tas ir 369,23mkm - tālu no 1000mkm, tātad nav pareizi. Tad skatam sporas. Jebkurai sugai sporu diametrs lielākoties ir robežās no ~5mkm līdz ~20mkm. Tipiskie izmēri ir 6-10-15mkm. Tātad bildītē redzamie 124mkm utml. nekādi nevar būt patiesi. Par patīkamāko - lieliski foto! :) Manuprāt, par daudz foto nevar būt. Kas man trūkst - kolumellas. Galviņā iekšā pie kājiņas gala vajadzētu būt tādai bumbiņai, sk. https://www.gbif.org/occurrence/2404656856 Vajadzētu saprast kolumellas formu un kādu daļu no galviņas diametra tā aizņem. Par sugu. Izskatās, ka perīdijs ir divslāņu, tas saplaisā neregulāri; kājiņa ir, bet maza; aug gan uz koksnes, gan sūnām. Pēc atslēgas, nezinot sporu izmērus, bet skatot pārējos parametrus (uzskaitīju svarīgākos), man sanāk Diderma montanum (jauna suga Baltijā?:)), bet pārliecībai vajadzētu gan kolumellu, gan izmērus. Vienīgais vēl šaubīgais ir galviņas diametrs, kas D.montanum pēc franču noteicēja ir 0,6-0,8mm, bet te izskatās arī 1mm. Tomēr pēc Neuberta d=0,5-1,2mm, tad atkal viss iekļaujas!


CerambyX 25.februāris, 00:03

Varbūt Calathus fuscipes


nekovārnis 24.februāris, 23:09

Kāds melnulis - iespējams Opatrum riparium vai Opatrum sabulosum.


Laimeslācis 24.februāris, 22:45

Pieliku mikroskopiju bildes. Baigi daudz sanāca, jo vēl mācos/ taustos un nezināju, kas šīm gļotsēnēm ir būtiskās pazīmes un kam vairāk jāpievērš uzmanība.


felsi 24.februāris, 22:31

Pievienoju mikoskopiju. Sporas 12,2-13,1 mkm. Elatera (atgādina plakantārpus) 5,7-5,8 mkm.


Kristers K 24.februāris, 22:20

Izcili, apsveicu, tā tik turpināt!


Farnirs 24.februāris, 21:37

Tas nav Cepaea hortensis , tas ir Caucasotachea vindobonensis. Interesants novērojums, līdz šim domāju, ka šī suga ir tikai vienā citā vietā.


forelljjanka 24.februāris, 19:07

DDatu lietotāji var nezināt,bet ir vienas profesijas pārstāvi,kuriem to punktu vajadzētu noskaitīt no galvas katru dienu mežmalā,tie ir dastotāji.LVM vēl kaut cik to ievēro,privātajos mežos 99% gadījumu,to ignorē!!!


dziedava 24.februāris, 18:48

Bet gļotsēnes jau arī neizput, paliek kātiņš un, ja ir, var palikt kātiņa pagarinājums - kolumella, kas var būt arī kā lode, puslode utml.


meža_meita 24.februāris, 18:44

Julita - tiešām izputējušas. Diezin vai visas mehāniski noberzās. Šis, kas attēlā neauga blakus komatrihijai.


felsi 24.februāris, 17:47

Tā jau ir pļava!


Rainy 24.februāris, 15:37

Spīļaste


IevaLeite 24.februāris, 14:48

Paldies!


IevaM 24.februāris, 10:55

Lielais nātru raibenis


IevaM 24.februāris, 10:55

Zalktis


Sintija Martinsone 24.februāris, 09:30

Vēl gribu vērst uzmanību uz faktu, ko varbūt visi DD lietotāji nezin - jebkura, arī neapdzīvota, lielā ligzda (diametrs lielāks par 50 cm), kas atrodas mežā, ir aizsargāta ar MK noteikumiem. Respektīvi, kokus, kuros atrodas šādas ligzdas, nedrīkst nocirst. Tas pats attiecas arī uz kokiem, kuros ir dobumi ar skrejas diametru lielāku par 10 cm. Šeit minētie MK noteikumi (skat. 5. punktu): https://likumi.lv/ta/id/253758-dabas-aizsardzibas-noteikumi-meza-apsaimniekosana


Sintija Martinsone 24.februāris, 09:25

Jā, piekrītu, ka ir beidzot pienācis laiks šo iekļaut atlanta instrukcijā, citādi šobrīd tā ir tikai tāda folklora. Vēl arī paturam prātā bezdelīgu un čurkstu ligzdas. Es nezinu, cik ilgi šīs ligzdas saglabājas, bet noteikti vēl kādu laiku pēc ligzdošanas sezonas.


Sintija Martinsone 24.februāris, 09:11

Es arī atceros šādu diskusiju, ko piemin Uldis. Toreiz tiešām tika nolemts, ka atlanta vajadzībām konkrētajā brīdī tukšām, bet dabā esošām ligzdām, pieņemot, ka ligzda tikusi būvēta atlanta periodā, lieto pazīmi G. Pie tam toreiz bija runa ne tikai par lielajām plēšu ligzdām, bet arī, piemēram, par vārnu ligzdām. Noteikti būtu jābūt iespējai lielās neapdzīvotās ligzdas ziņot DD. Piekrītu Uldim, ka varbūt pazīme G nav 100% korekta, bet tas ir labākais variants, ko šādiem gadījumiem izmantot.


IlzeP 24.februāris, 09:10

Šķiet, ka 2013. gada diskusijās nepiedalījos, bet tas nav būtiski - vairums DD lietotāju tāpat šo diskusiju rezultātu nezinātu, ja tas nav Dabasdatos publicēts. Ja ir izlemts, ka lielās ligzdas, netakarīgi no to būvēšanas gada, ziņo ar pazīmi "G", tam būtu jābūt skaidri aprakstītam atlanta instrukcijā (https://www.lob.lv/wp-content/uploads/2020/08/LLPA3-datu-ievaksanas-un-zinosanas-metodika-atbildes-uz-jautajumiem.pdf).


roosaluristaja 24.februāris, 08:46

Nu, protams. Par lielajām ligzdām es arī domāju


Matrus 24.februāris, 08:32

Tas vairāk ir attiecināms uz lielajām ligzdām (plēšputni, stārķi, gārņi), kuras kokā var noturēties vairākus gadus, bet uz mazajām, visbiežāk ziņotājām ārpus ligzdošanas sezonā (dziedātājstrazds un somzīlīte), lietotas ligzdas (LL) status domāts iepriekšējai ligzdošanas sezonai, jo gada laikā šādas ligzdas izjūk vai nokrīt. Teorētiski būrīšos atrastas ligzdas atliekas/olu čaumalas vēl ir diskutējams jautājums attiecībā uz konkrēto ligzdošanas gadu (ja nav būris tīrīts zināmajā laikā)…


dziedava 23.februāris, 22:56

Šis bija blakus tai gļotsēnei, ko man sūtīji?


dziedava 23.februāris, 22:55

Renāt, droši zini, ka izputējušas? Varbūt nepamanīji? Cita starpā arī Tavā gļotsēnes paraudziņā, man šķiet, bija šāds ķērpis.. Tā kā koncentrējos uz neredzamajām gļotsēnēm, tad šo pat nenobildēju.. Bet varu mēģināt atrast, nobildēt, varbūt


meža_meita 23.februāris, 22:46

Julita, man te jāpapildina... Šo sākotnēji ievācu ar pārliecību, ka tas ir ķērpis. Ievākts stāvēja gaismā uz galda. Pirms nosūtīšanas Rolandam, pamanīju, ka ķērpja nav - visas galviņas izputējušas, kas nozīmē, ka šī visticamāk bija gļotsēne. Gāju ārā pēc jauna parauga, taču arī tur vairs nebija galviņu (izputējušas vai mehāniski noberzušās, nezinu) Priekš nosūtīšanas Rolandam ievācu kaut ko līdzīgu, kas tuvumā auga...


roosaluristaja 23.februāris, 22:08

Bet es vēlreiz gribu paskaidrot, kā radās, šī situācija ar LL un G. Iepriekšējā Eiropas atlanta sākumā DD (forumā bija izveidota speciāla sadaļa) notika ļoti karstas diskusijas par dažādu pazīmju lietošanu. Tas bija 2013. gads. Tu, Ilze, iespējams, tur nepiedalījies. Diskusijās piedalījās daudzi vadoši speciālisti, kas DD ziņo reti, piemēram, Māris Strazds. Šo diskusiju laikā tika pieņemts kompromiss,, ka, atrodot lielo ligzdu, kurā nav nekādu pazīmju konkrētajā gadā, bet, kurā putns varētu būt ligzdojis kādā citā šī atlanta gadā, varētu lietot pazīmi "G". Stingri skatot aprakstus, protams, tas neatbilst, bet šāda ligzda neiietu zudībā un būtu novērojums, ka putns, iespejams, tur ligzdojis. Protams, jābūt pārliecībai, par kuru sugu ir runa. Piemēram, atrasta zivjērgļa ligzda. Nav nekādu pazīmju, ka viņš tur ligzdojis konkrētajā gadā. Bet ligzda izskatās visai svaiga, nesen būvēta. Tādā gadījumā varētu lietot "G", kaut arī fiziski nav redzēts putns, kurš tur kaut ko nes.


roosaluristaja 23.februāris, 21:59

Tādā gadījumā, atrodot lietotu ligzdu, kurā nav nekādu apdzīvotības pazīmju konkrētajā gadā, šo ligzdu vispār nevar ziņot DD.


IlzeP 23.februāris, 21:25

Manuprāt, LL (tāpat kā G) attiecas uz konkrēto gadu, nevis konkrēto atlantu (5 gadiem). Bet, ko lietot iepriekšējo gadu ligzdām Dabasdatos - nezinu.


roosaluristaja 23.februāris, 21:09

Kā jau vēlreiz minēju, te ir svarīgi, kam šos datus lietos. Ja tie ir kaut kādi abstrakti dati, tad, protams, var lietot LL, bet, ja tos lietos atlantam, kura darbības laiks parasti ir 5 sezonas, tad LL nav korekti, jo ļoti reti mēs varam pierādīt, ka ligzda noteikti bija lietpota kādā no šīm 5 sezonām. LL ir pierādītas ligzdošas pazīme kā nekā


roosaluristaja 23.februāris, 21:06

Šajā gadījumā nav svarīgi, vai putni nes ligzdas materiālu. Vienkārši, ja nav nekādu pierādījumu, ka atrastā ligzda ir bijusi lietota konkrētā ligzdojošo putnu atlanta laika ( LL nav abstrakts LL, bet LL tieši atlanta darbības laikā), tad mēs lietojam G, jo nav citas pazīmes, ko lietot. Tas nenozīmē, ka bija jābūt putnam, kas nes ligzdas materiālu. Mēs lietojam šo pazīmi, jo citas ir vēl nekorektākas


IevaM 23.februāris, 21:04

Es līdz šim domāju, ka G var attiekties arī uz iepriekšējo gadu - uz ligzdām, par kuram nav pārliecības, ka atbilst LL


IlzeP 23.februāris, 21:03

Uldi, bet "G" jau arī attiecas uz konkrēto gadu - vai tad vairs nē?


Igors 23.februāris, 20:40

Pēc manas pieredzes un ilggadēja novērojumus ligzdošos vistu vanagu ģimenes, februāri putni NEKAD nenes ligzdu materiālu. Februāri tēviņš tikai apmeklē vecas ligzdas un jā mātītei tas patīk/nepatīk, martā sakumā sak celt jauno ligzdu vai labot veco. 


roosaluristaja 23.februāris, 20:10

Par šito bija diskusija iepriekšējā Eiropas atlanta laikā un, kā pareizi Imants minēja, ja atrasta ligzda (sevišķi lielā ligzda), tad nav nekādas garantijas, ka tā bijusi apodzīvota atlanta periodā, tāpēc tika pieņemts lietot "G". Tāpat, ja lielajā ligzdā ir divi putni, bet nav drošu pierādījumi, ka viņi tur ligzdo, jo var jau tāpat tusēt, par ko liecina daudzie novērojumi no kamerām, tad nevis AL, bet P vai V


IlzeP 23.februāris, 20:05

Imant, vai tiešām? Vai "G" nelieto tikai ligzdām, kurās vēl nav ligzdots? LOB lapā teikts: "G – novērots putns, kas gatavo ligzdu (piem., ar ligzdas materiālu knābī) vai kaļ dobumu, vai atrasta šajā gadā uzbūvēta, bet nelietota ligzda."


Matrus 23.februāris, 19:58

Pieaugušais un viens mazulis ir poļu morfas (Cygnus olor immutabilis)!


Vīksna 23.februāris, 19:41

Šeit kā eži barojas no kaķu traukiem pie mājas.


Vīksna 23.februāris, 19:39

Šeit ezis ar jauno.


Vīksna 23.februāris, 19:31

Tikai kā ezis jau ielikts Dabas datos šeit. Pa suņa, kaķu traukiem regulāri barojās, vēlāk arī mazie eži.Un, kur tauriņus gaismoju, vēl tauriņus pa zemi ķerstīja.


IlzeP 23.februāris, 18:29

Domāju, ka, ja liek atlanta ligzdošanas pazīmi, skaita pārus. Es noteiktu rakstītu 1 (pāris). Ligzdojošo putnu uzskaišu dati jau arī tepat krājas.


roosaluristaja 23.februāris, 18:13

To 2020.gada 26.janvāra nocvērojumu Jūs, Valda, varētu ieziņot dabasdatos. Tas būtu absolūtais Latvijas rekords. Pagāšgad gan īstas ziemas nebija, bet tomēr.


roosaluristaja 23.februāris, 18:09

Tas ir bišku strīdīgs jautājums. Es, piemēram, ja redzēts pārošanās process, pie skaita lieku "2". Dabasdatu datu bāzēs manuprāt tam gan nav izķirošanas nozīmes. Citādi ir ligzdojošo putnu uzskaitēs, kur minēts, ka novērota pāra gadījumā jāraksta "1", jo šos datus izmanto kvantitatīvām analīzēm


mazais_ezis 23.februāris, 17:45

Pazīme "Lietota Ligzda" šajā gadījumā arī īsti nebūtu korekta, jo Meža kapos ir 5 ligzdas, bet Vistu vanags nav ligzdojis kopā 2014. gada. Korekti būtu G - gatavo ligzdu.


Sintija Martinsone 23.februāris, 17:39

Es arī putniem, kas pārojas (tiešām, diviem), rakstu skaitu viens. Jo tas ir skaits, nevis īpatņi. Ligzdošanas pazīmēm skaitu norādam pāros.


mazais_ezis 23.februāris, 17:31

Ja redzēts 1 īpatnis to nevarētu saukt par Pārošanos, bet par citu izdarību, ja redzēts TAS.. :D Bet ticamākais ka putns vienkārši dziedāja pie ligzdas. :)


Sintija Martinsone 23.februāris, 17:13

Man arī būt prieks redzēt dzilnu barotavā :). Interesanti, ka pirms 12 gadiem manā barotavā varēja vielaikus novērot gan pelēko dzilnu, gan vidējo dzeni: https://dabasdati.lv/lv/observation/6a74f04767dd8bd85bd6cae95cf4bf66/ Šogad barotava turpat, barība tā pati, bet neviena paša dzeņa. Pa pagalmu laidelējas, bet uz barotavu nenāk.


Rainy 23.februāris, 15:48

Atvainojos - nav pareizais datums


Vīksna 23.februāris, 15:44

2020 g. man pašai 26. janvārī un 8 februārī ezis dārzā bildēts,( skraidīja vēl biežāk) un 4 februārī sniegpulkstenītes, lakači ziedēja. Bet citas bildes maz Ainaram Z. un no 2014 un 2015 g.


Vīksna 23.februāris, 15:31

Man arī stūrī izskatās kā sniegpulkstenītes un zāle pārāk gara. 2020. g. tā varēja būt, diez vai šogad.


AAvj 23.februāris, 15:20

Kaut kas nav ar datumu - šodien Valkā nav sniega un zied baltās puķītes?


roosaluristaja 23.februāris, 15:06

Tumšajai sejai un agrajai pamošanai no miega vajadzētu norādīt uz šo sugu


zemesbite 23.februāris, 13:44

Uldi, tie paši vien būs - te bildē jaunie, mazie pūpēži ir ļoti līdzīgi: http://www.asergeev.com/pictures/archives/2017/2123/jpeg/21b.jpg


ER 23.februāris, 13:27

Lielais ķīris ar dzeltenu plastmasas gredzenu T2LW gredzenots kā jauns putns (šķīlies tajā pašā gadā) 25.10.2018. Polijas vidienē, Varšavas Z daļā, 547 km attālumā no atrašanas vietas 22.02.2021. Turpat Jūrmalā redzēts arī 14.01.2020. un 16.01.2020.


roosaluristaja 23.februāris, 11:46

Droši vien tumšā pīle


dziedava 23.februāris, 11:09

Jā, mani arī ieinteresēja - līdz rudenim gan ilgi jāgaida :D. Man arī vairāk pēc pūpēža izskatās, kaut gan piekrītu arī Initai, - cepurīšu sēnes arī mēdz izspēlēt pilnīgi neticamas izskata maiņas, sākot no pūpēžveidīgām.


roosaluristaja 23.februāris, 11:01

Bet neko līdzīgu melnajiem man neizdevās atrast


roosaluristaja 23.februāris, 10:58

Pameklēju šodien vēl internetā attēlus par jauniem pūpēžu augļķermeņiem. Tie lielākie baltie varbūt varētu būt jauni Lycoperdon perlatum. Te ir kaut kas līdzīgs, http://www.asergeev.com/pictures/archives/compress/2013/1247/16.htm


Vīksna 23.februāris, 10:39

Paldies !


Matrus 23.februāris, 08:15

Divas nedēļas abi tusēja Dārziņu attekā...)


zemesbite 23.februāris, 00:01

Tā pieliktā bilde fotografēta 2 gadus agrāk. Pieliku tāpēc, ka tajā var redzēt, ka tās nav lapiņsēnes. Atliek gaidīt rudeni un izpētīt sīkāk. :)


roosaluristaja 22.februāris, 23:05

Tur visticamāk jau kādas pāris paaudzes ir nomainījušās, jo, cik es saprotu no sēnēm, diez vai viena sēne var augt divus mēnešus. Arī pēc jaunpieliktā attēla man nešķiet, ka tie ir pūpēži. Vismaz es tādus nepazīstu. Kas tas var būt, nezinu. Es padodos.


zemesbite 22.februāris, 22:17

Tomēr tas ir kaut kas pūpēžveidīgs, tikai ļoti kārpains. Pieliku bildi no 2018.gada 27.septembra tajā pašā vietā.


felsi 22.februāris, 22:03

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 10,8-11,5 mkm, elatera 5,3 mkm.


Ilze Ķuze 22.februāris, 21:59

Paldies, Ivar!


felsi 22.februāris, 21:58

Apsveicu Jūs abas!


zemesbite 22.februāris, 21:45

Paldies, Laima un Edgar! :)


dziedava 22.februāris, 21:40

Edvīns FB apstiprināja, ka Comatricha elegans! :)


Bekuvecis 22.februāris, 20:58

Desmitniekā, Laima! Ir kamoleņu mietene.


IevaLeite 22.februāris, 20:55

Paldies Ruslan! Nebiju bijusi tur pāris gadus un nu vērtīgs atradums


felsi 22.februāris, 20:37

Garums 6-7 mm, kātiņš līdz 0,8-0,9 mm. Sporas 7,8-7,9 mkm. Man ideja par S. herbatica.


Laimeslācis 22.februāris, 20:28

Man šīs smukās izskatās pēc kamoleņu mietenēm, jo oranžās puslocenes aug vēlu rudenī, ziemā un agrā pavasarī un tām ir pūkaina virsiņa. Šīm (attēlā) arī lapiņas nedaudz viļņainas kā kamoleņu mietenēm un izkatās, ka substrāts ir skujkoks. Bet tā tikai tāda mana versija ;) 'Vienkārši iekrita acī' :)


Vīksna 22.februāris, 20:05

Paldies !


Martins 22.februāris, 19:49

Ļoti labi, Laima!


Inita 22.februāris, 19:39

Tas pats! Ja raksta no atmiņas, tad reizēm tā gadās!


IlzeP 22.februāris, 18:43

Putnus labāk skatīt fotoattēlos www.putni.lv. Piemēram, apodziņš: http://www.putni.lv/glapas.htm


Matrus 22.februāris, 18:34

Paldies par gulbja kontroli! Dzimis 2015. gadā, apgredzenots un kontrolēts Daugavā pie Ķengaraga no 01.03. līdz 12.05.2016. Vēlāk, 1747 dienas nebija kontroļu...)


roosaluristaja 22.februāris, 17:38

Mums iepriekš datu bāzē ar Bolbitius titubans bija zaļdzeltenā mēslene. Zaļdzeltenā un dzeltenā ir viens un tas pats?


Māris 22.februāris, 17:03

Sakarā ar lielajiem aukstumiem Alūksnes pusē pēdējo 2 nedēļu laikā sēžu mājās, jo nevar mežus taksēt un piebaroju putnus. No janvāra vidus izbaroju 25 kg saulespuķu sēkliņu. Vakar sāku otru maisu. Visvairāk ir zaļžubīšu(vismaz 50 gab). Šodien uzzināju no dzeņveidīgo kataloga, ka manu barotavu pagalmā 3-5 reizes dienā apmeklē pelēkā dzilnu mātīte.


anchupaans 22.februāris, 16:50

Paldies! varbūt, ka apodziņš. Vadījos pēc zīmējuma latvijasdaba.lv


forelljjanka 22.februāris, 16:32

Apskaties apodziņu : http://www.putni.lv/glapas.htm ,apodziņi ziemā sastopami arī tiem netipiskos biotopos,t.sk.viensētās lauku ainavā.


anchupaans 22.februāris, 16:27

žēl, ka neuzspēju nobildēt, bet ap20 cm augsts pūčveidigais, galva ar liniju "nodalīta" , ķermenis pelēkraibs, izpētīja piemājas. putnubūri. var jau būt, ka kļūdos...


Inita 22.februāris, 16:24

Nav pūpēdis! Kaut kas ļoti jauns, visdrīzāk kāda cepurīšu sēne, bet te var tikai minēt!


marsons 22.februāris, 15:49

Paldies par informāciju. Paraugu toreiz neievācu, bet gan jau vēl atradīsies tajā pašā vietā.


roosaluristaja 22.februāris, 15:38

Tas vispār ir pūpēdis? Manuprāt nevienam no Latvijas pūpēžiem neatbilst


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts