Iestājoties pavasarim, ir pienācis tradicionālais brīdis savilkt galus kopā un atskatīties uz blakšotāju (= dabā gājēji, kas vēro blaktis) veikumu Dabasdatos un ieskicēt šī gada plānus. Šoreiz varbūt ieraksts būs nedaudz konspektīvāks, bet saglabājot galvenos skaitļus un kartes - tad nu ķeramies blaktij pie antenām!

Dabasdati.lv ziņoto blakšu novērojumu skaits pa gadiem.

Vispirms liels paldies visiem ziņotājiem - turpinu un turpināšu nenogurstoši atkārtot, ka katram ziņojumam ir jēga un vērtība, jo vien liekot ziņojumu pie ziņojuma varam iegūt pilnīgu pārskatu par Latvijas blakšu faunu. Pagājušajā gadā tika ziņoti ap 3700 blakšu novērojumi (skaitot visus - arī šobrīd līdz sugai precīzi nenoteiktos), kas nav gluži rekords, taču tālu neatpaliek. Man katrā ziņā prieks, ka aktivitāte pēdējos 4 gados ir saglabājusies apmēram līdzīgā līmenī. Protams, es tā piesardzīgi ceru un sapņoju, ka kādreiz varētu 5 tūkstošu ziņojumu robežas pārsniegt, bet tas nav noteikti pašmērķis.

Dabasdati.lv ziņoto blakšu sugu fenoloģija - kurās mēnešu dekādēs un kuros mēnešos ziņots visvairāk sugu.

Tāds nedaudz interesantāks varētu būt nākamais grafiks, kas attēlo visu līdz šim ziņoto blakšu novērojumu sadalījumu gada griezumā - bet ar akcentu nevis uz ziņojumu skaitu, bet uz ziņoto sugu skaitu. Respektīvi - cik katrā mēneša dekādē (skaitļi stabiņu augšā) vai katrā mēnesī atsevišķi (skaitļi zem mēneša nosaukuma) blakšu sugas ir ziņotas Dabasdati.lv (šie dati apkopoti uz 27.II.2023). Protams, tāpat kā citiem kukaiņiem, arī blakšu sugu lielākā daudzveidība ir vasaras vidū, taču tas ko es šajā grafikā saskatu - blakšu vērošanas sezona, atšķirībā, piemēram, no dienastauriņiem vai koksngraužiem (abas grupas šobrīd populāri kukaiņu vērotāju mērķi) ir ļoti izstiepta un gara. Vairāk kā 100 sugas (tas nav nemaz tik maz!) var būt iespējams novērot jau sākot no marta (protams, ja sniegs ir nokusis) līdz pat oktobrim. Tiesa blaktīm tās pašas pavasara sugas būs sastopamas arī novembrī un ziemas mēnešos, jo runa g.k. ir par ziemojošām sugām. Tas ir varbūt atšķirīgi, piemēram, no naktstauriņiem, kas arī ir kukaiņu grupa ar ļoti garu vērošanas sezonu - naktstauriņiem visbiežāk agri pavasarī lido cits sugu komplekts kā vēlu rudenī (tiesa ir arī ziemojošas sugas). Lai nu kā, šis grafiks tad vairāk tā iedvesmai - ja, tuvojoties septembrim, sāk šķist, ka citi kukaiņi izsīkst, tad var vērot blaktis. Tad to vēl ir daaaduz sugu iespējams atrast.

Šoreiz tāds īpaši atsevišķs 2022. gada rezultātu apkopojums netiks izcelts, taču šajā lieltabulā, kur apkopoti 25 visvairāk blakšu sugas ziņojušie (dati pēc situācijas 27.III.2023), var galveno informāciju izlobīt. Vairāk kā 100 sugas 2022. gadā ziņoja trīs cilvēki (U.Piterāns, M.Ieviņš un L.Birziņa), kas arī bija trīs aktīvākie ziņotāji aizvadītajā gadā - tā teikt, jo vairāk ziņo, jo vairāk sugas arī trāpās. Loģiski! Man pašam interesantāka šķiet tā saucamā "Mūža liste" jeb cik sugas katrs ir Dabasdatos ziņojos visu gadu laikā. Protams, šajā topā izmaiņas varbūt nenotiek tik strauji (īpaši galvgalī), taču kā rāda tabula, tad 2022. gadā daudziem izdevās pieplusot saviem blakšu sarakstiem 10-20 un pat vairāk sugas. Trīs ražīgākie vērotāji (vai šajā gadījumā - vērotājas), ko jāizceļ - Lauma Ķeire (+44 sugas), Vita Šakele (+36) un Laima Birziņa (+28)! Iespaidīgs jaunu sugu birums vienā gadā. Lēšu, ka tāda neklātienes cīņa par iekļūšanu šī virtuālā topa desmitniekā nākotnē varētu saasināties, jo visticamāk drīz vien ar 100 sugām vairs nepietiks. Ja aizmirstam par topiem un tabulām, kas varbūt arī nav tik būtiski, tad 100 sugas patiesībā varētu būt tāds samērā labs mērķis uz ko tiekties "blakšu vērotājam" iesācējam - kādu 2-3 gadu laikā noteikti var 100 sugas mēģināt atrast un novērot. No citām iespējamajām "jubilejām" varētu būt interesanti pasekot vai (jeb pareizāk sakot - kad?) Laimai Birziņai izdosies sasniegt 200 sugu robežu! Jāņem vērā, ka jaunas sugas var nākt klāt uz senāku novērojuma rēķina - ja tiek, piemēram, noteikts kāds iepriekš līdz sugai nenoteikts novērojums vai citādi izlabota kāda suga.

2022. gadā novērotās jaunās sugas Latvijai (no augšējā kresā stūra uz labo): zemesblakts Heterogaster cathariae (L.Birziņa), mīkstblakts Phytocoris nowickyi (U.Piterāns - UP), mīkstblakts Orthotylus concolor (UP), pundurblakts Cryptostemma pusillimum (UP), vairogblakts Dybowskya reticulata (Marita Krūze), mizasblakts Aradus montandoni (UP), bruņublakts Phimodera lapponica (UP), zemesblakts Peritrechus lundii (UP).

2022. gads bez izņēmuma bija samērā ražīgs arī attiecībā uz Latvijas faunai jaunu sugu atradumiem. Kopskaitā tās bija 8 - sešas sugas (zemesblakts Peritrechus lundii, bruņublakts Phimodera lapponica, pundurblkats Crypostemma pusillimum, mizasblakts Aradus montandoni, mīkstblaktis Orthotylus concolor un Phytocoris nowickyi) šo rindu autora rēķinā, bet pārējās divas atrada citi - vairogblakti Dybowskya reticulata atrada Marita Krūze, bet zemesblakti Heterogaster cathariae - Laima Birziņa.

Tieši pēdējās divas sugas šīm jaunatklātajām sugām ir vienas no interesantākajām, jo, piemēram, vairogblakts D.reticulata Eiropā ir ar ļoti šauru izplatību (mūsu reģionā reti bet regulāri atrod Somijā, konstatēta arī Igaunijā) un acīmredzot ir vairāk "austrumnieks" - dzīvojot g.k. uz Japānas sārtburkšķiem (Torilis japonica). Savukārt zemesblakts H.cathariae ir izteikta dienvidu suga, kas dzīvo g.k. uz kaķumētrām (Nepeta cataria) - un tās atradums ir salīdzinoši pavisam negaidīts un blakšu varbūt ne līdz galam izcelsme skaidra. Taču fakts ir nenoliedzams - suga ir Latvijā konstatēta, varbūt kārtējā klimata pārmaiņu rezultātā ienākusī suga? Laiks rādīs. Starp pārējām jaunajām sugām ir maz citu tādu negaidītu pārsteigumu, taču var, piemēram, izcelt mizasblakti A.montandoni, kas ir visā pasaulē maz zināma suga (kaut arī ir vairāk kā 100 gadus senas ziņas no Rumānijas, pēdējā laikā Eiropā konstatēta vien Somijā - pārējais zināmais izplatības areāls sākas uz A no Urālu kalniem), bet acīmredzot līdzīgi kā dažas citas mizasblakšu sugas ir saistīta ar mežu degumu platībām, kuras ierodas apdzīvot drīz uzreiz pēc degšanas brīža. Latvijā konstatētais īpatņu skaits ir lielākais vienkopus zināmais Eiropā.

Atsevišķi varbūt vēl var pieminēt mīkstblakti P.nowickyi, kas bija tāda iepriekš arī maz zināma suga un vien pagājušogad izdevās droši apstiprināt sugas klātbūtni Latvijā - taču pēc tam sekoja gan vēl citi novērojumi kā arī, caurskatot senākus iepriekš ziņotus nenoteiktu Phytocoris ģints blakšu novērojumus, izdevās izskaitļot vēl pāris citus atradumus. Līdz ar to šobrīd kartē ir salīdzinoši pat ļoti daudz aizkrāsotu kvadrātu - vismaz priekš sugas, kas Latvijas sugu sarakstā iekļauta vien pērnā gada augustā.

Droši vien atkārtošos, bet tieši izplatības kartes ir viens no galvenajiem ieguvumiem, ko var izspiest no visiem šiem jūsu un mūsu blakšu ziņojumiem (kopskaitā tādi starp citu nu jau ir vairāk par 18 tūkstošiem). Protams, mēs šobrīd vēl ne tuvu nekādi nevaram runāt par to, ka kaut vienai sugai mēs varētu uzzīmēt realitātei atbilstošu izplatības karti, jo ir daudz vietu un stūru Latvijas teritorijā kur neviena (pat visparastākā) blakšu suga nav šeit portālā Dabasdati.lv ziņota. Taču, kaut kādas tendences jau iezīmējas un pamazām jau tā Latvijas karte tomēr aizkrāsojas - vien 25% (185 no 741) no visiem 10x10km kvadrātiem ir palikuši bez neviena blakšu ziņojuma. Tiesa vairāk kā 50 sugas ir atzīmētas vien ~6% kvadrātu (47 no 741), kas, protams, ir visai maz. Šis "kvadrātu aizkrāsošanas" sportiņš man personīgi tīri labi patīk un var būt kā papildus motivācija meklēt un ziņot arī visparastākās sugas, ko varbūt ikdienā reizēm var kļūt apnicīgi darīt (un diemžēl nav tā, ka retumi katru dienu birtu aumaļām - ir dienas, kad trāpās tikai parastas sugas), kā arī tas var būt kā motivācija iziet pastaigā arī it kā jau labi pieskatītos kvadrātos, jo nu droši vien arī starp šobrīd sugām bagātākajiem kvadrātiem neviens nav tāds kurā, mērķtiecīgi meklējot, nevarētu atrast vēl dažus desmitus sugu klāt.

Ja ir interese par mērķtiecīgāku kvadrātu ķemmēšanu un kādu konkrētu sugu medībām tajos, tad šogad tam ir pieejami divi palīgi:

1) Interaktīva karte kvadrātu numuru un robežu noteikšanai [pēdējais atjauninājums - 6.maijā]:
https://qgiscloud.com/CerambyX/Heteroptera_10x10_QGIScloud

Pamatā domāta, lai varētu noskaidrot katra kvadrāta robežas, jo Dabasdati.lv aplikācijā izmantots tiek 5x5km kvadrātu tīkls. T.i. robežas sakrīt, taču vienā 10x10km kvadrātā ir četri 5x5 kvadrāti, attiecīgi vismaz pirms braukšanas dabā parasti ir labi tā novērtēt un saprast vismaz aptuveni kur sākas/beidzas lielais kvadrāts. Karti var skatīt arī izmantojot telefonu un, ja ļauj interneta pārlūkam piekļūt telefona GPS signālam, tad teorētiski vajadzētu būt, ka kartē parādās arī jūsu atrašanās vieta - attiecīgi var pat lietot dabā (tiesa lapa nav ļoti ātrdarbīga, attiecīgi vietās ar švakāku zonu visticamāk funkcionalitāte var klibot). Šajā pašā linkā, ja spiež labajā pusē augšējā stūrī kur Maps & Tools (ikona ar 3 horizontālām svītriņām), zem izvēlnes Layers & Legend ir pieejams arī otrs slānis (10x10 sugu skaits) - augstāk redzamā karte ar sugu skaitu kvadrātos. Tas ja varbūt tā ērtāk saprast kuri ir tie kvadrāti kuros, piemēram, nav neviena suga vēl konstatēta (šo slāni skatoties, to kvadrātu numuru slāni labāk atslēgt, lai tas nav redzams un netraucē).

2) Otrs ir Excel fails, kurā var apskatīt katrā kvadrātā līdz šim konstatētās sugas un sugas kuras trūkst, pieejams failiem.lv linkā [pēdējais atjauninājums - 6.maijā]: https://failiem.lv/u/hkeyumh89

Ņemot vērā, ka šis ir Excel fails ar iespējotu macros f-ju (.xlsm), tad iespējams dators varētu preventīvi izrādīt zināmu nepatiku pret to un pat bloķēt tā lietojumu, bet nu - teorētiski nekam bīstamam tur nevajadzētu būt, tā ka var mēģināt tomēr ļaut izpildīt. Šķiet no mob.tālruņiem gan šo failu nebūs iespējams atvērt. Šajā failā doma, ka sarkanīgajā laukumā ierakstot kvadrāta numuru (tāpēc noderīga ir karte linkā augstāk - kvadrāta nr. noskaidrošanai) un nospiežot pogu ATLASĪT, tabulā iekrāsosies tās sugas, kas ir kvadrātā konstatētas kā arī parādās visi ziņotie novērojumi (alfabētiskā secībā). Ritinot pa sugu sarakstu uz leju var mēģināt tā saprast, kuras, piemēram, no parastajām sugām (stabiņā H - tās ar tumšāk zaļo krāsu jeb sugas kam DD.lv ir vairāk ziņojumu) trūkst. Vai kuras no ūdensblaktīm (airblaktis Corixidae, cauruļblaktis Nepidae, ūdensmērītāji Gerridae u.c.) varbūt jāpameklē utml. Protams, ja kvadrāts ir tukšs, tad liela vajadzība varbūt no šāda faila nav - jāziņo praktiski visas redzētās blakšu sugas un 98% varbūtība, ka tās būs jaunas kvadrātam, taču kādā kvadrātā, kas ir jau vairāk aizpildīts (virs 100 sugām) vai tādā kvadrātā, kas ir, piemēram, dzīvesvietas tuvumā un tiek regulāri apstaigāts, šis fails var būt palīgs kā radīt papildus azartu meklējot trūkstošo. Tā, piemēram, redzot, ka piemājas kvadrātā nav kāda biežāka vairogblakšu suga, var pat īsas 30 minūšu pastaigas pārvērst par nelielām sugu medībām ar pievienoto vērtību blakšu kontekstā.

Abus šos palīglīdzekļus esmu pagaidām vairāk vai mazāk lietojis tikai pats - savām vajadzībām no saviem rīkiem, attiecīgi iespējams ir kādas neizķertas blaktis (bugs), kas var neļaut tiem strādāt izmantojot citus rīkus. Tas varētu attiekties lielā mērā uz Excel failu, jo nu tas pats par sevi ir visai "brutālā" veidā taisīts. Bet nu katrā ziņā šo "rīku" pielietojums tad pēc katra paša vajadzībām un intereses, nododu rīcībā - lietojat pēc saviem ieskatiem tā teikt. Mēģināšu vismaz reizi mēnesī abas vietnes atjaunināt, lai daudz maz aktuāla informācija būtu redzama, taču tas droši vien neizbēgami, ka kāda laika nobīde starp ziņoto DD.lv un atspoguļoto situāciju būs (jau šobrīd var uzskatīt, ka tur ir mazliet novecojusi informācija).

Noslēgumā tad vēl viena suga iedvesmai, ko var tagad pavasarī meklēt. Viegli atpazīstama - racējblakts Tritomegas bicolor. Lai arī pavasarī var lidot apkārt un būt novērojama rāpojam visdažādākajās vietās, tomēr tā visbiežāk būs saistīta ar panātru (Lamium sp.) pudurīšiem - apdzīvo gan sarkanās (L.purpureum), gan baltās panātres (L.album). Lai arī tā ir viena no blakšu sugām, kurai patīk dzīvot arī uz augsnes, vietās kur ir šo augu nelieli "paklājiņi", nereti pietiek vien nedaudz rūpīgi pavērot lapas vai pašķirstīt stublājus un liela iespēja, ka šo blakti izdosies ieraudzīt, jo tā mēdz uzturēties arī samērā atklāti. Tiesa var būt tramīga - pie traucējuma krīt zemē, kur cenšas pazust starp augu stublājiem un lapām. Latvijā nav reta suga - īpaši apdzīvotās vietās, taču kartē, protams, ir zināms novērojumu iztrūkums austrumu pusē. Šo sugu vērts rūpīgi pavērot, jo teorētiski izplatības areāls tuvu Latvijai pienāk otrai ģints sugai - Tritomegas sexmaculatus, kas ir vizuāli līdzīga. Tai plankumi būs vairāk pienbalti kā arī nedaudz atšķirīga šo plankumu forma - īpaši baltais plankums priekškrūšu vairoga priekšējā stūrī (tas stiepjas gandrīz gar visu priekškrūšu malu). Šīs sugas barības augs g.k. skaitās melnā zīlaine (Ballota nigra), kas varētu būt galvenais sugas izplatību ierobežojošais faktors, jo kā noprotu, tad sevišķi bieži šis augs Latvijā nav sastopams. Taču, ja nu kāds šādu augu pazīst un vai savos sirojumos nejauši atrod (pat ja tā ir urbāna vide vai kāda dzelzceļmala utml.), ir vērs paskatīt vai uz tā nesēž kāda Tritomegas ģints racējblakts.

Tas uz doto brīdi viss. Lai veiksme blakšošanā un citu kukaiņu vērošanā!
Uģis Piterāns.

2023-04-09