Aktīvie lietotāji: 231 Šodien ievadītie novērojumi: 1518 Kopējais novērojumu skaits: 1828477
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Atskats uz blaktīm Dabasdati.lv 2022. gadā
Pievienots 2023-05-07 22:13:47

Iestājoties pavasarim, ir pienācis tradicionālais brīdis savilkt galus kopā un atskatīties uz blakšotāju (= dabā gājēji, kas vēro blaktis) veikumu Dabasdatos un ieskicēt šī gada plānus. Šoreiz varbūt ieraksts būs nedaudz konspektīvāks, bet saglabājot galvenos skaitļus un kartes - tad nu ķeramies blaktij pie antenām!


Dabasdati.lv ziņoto blakšu novērojumu skaits pa gadiem.

Vispirms liels paldies visiem ziņotājiem - turpinu un turpināšu nenogurstoši atkārtot, ka katram ziņojumam ir jēga un vērtība, jo vien liekot ziņojumu pie ziņojuma varam iegūt pilnīgu pārskatu par Latvijas blakšu faunu. Pagājušajā gadā tika ziņoti ap 3700 blakšu novērojumi (skaitot visus - arī šobrīd līdz sugai precīzi nenoteiktos), kas nav gluži rekords, taču tālu neatpaliek. Man katrā ziņā prieks, ka aktivitāte pēdējos 4 gados ir saglabājusies apmēram līdzīgā līmenī. Protams, es tā piesardzīgi ceru un sapņoju, ka kādreiz varētu 5 tūkstošu ziņojumu robežas pārsniegt, bet tas nav noteikti pašmērķis.


Dabasdati.lv ziņoto blakšu sugu fenoloģija - kurās mēnešu dekādēs un kuros mēnešos ziņots visvairāk sugu.

Tāds nedaudz interesantāks varētu būt nākamais grafiks, kas attēlo visu līdz šim ziņoto blakšu novērojumu sadalījumu gada griezumā - bet ar akcentu nevis uz ziņojumu skaitu, bet uz ziņoto sugu skaitu. Respektīvi - cik katrā mēneša dekādē (skaitļi stabiņu augšā) vai katrā mēnesī atsevišķi (skaitļi zem mēneša nosaukuma) blakšu sugas ir ziņotas Dabasdati.lv (šie dati apkopoti uz 27.II.2023). Protams, tāpat kā citiem kukaiņiem, arī blakšu sugu lielākā daudzveidība ir vasaras vidū, taču tas ko es šajā grafikā saskatu - blakšu vērošanas sezona, atšķirībā, piemēram, no dienastauriņiem vai koksngraužiem (abas grupas šobrīd populāri kukaiņu vērotāju mērķi) ir ļoti izstiepta un gara. Vairāk kā 100 sugas (tas nav nemaz tik maz!) var būt iespējams novērot jau sākot no marta (protams, ja sniegs ir nokusis) līdz pat oktobrim. Tiesa blaktīm tās pašas pavasara sugas būs sastopamas arī novembrī un ziemas mēnešos, jo runa g.k. ir par ziemojošām sugām. Tas ir varbūt atšķirīgi, piemēram, no naktstauriņiem, kas arī ir kukaiņu grupa ar ļoti garu vērošanas sezonu - naktstauriņiem visbiežāk agri pavasarī lido cits sugu komplekts kā vēlu rudenī (tiesa ir arī ziemojošas sugas). Lai nu kā, šis grafiks tad vairāk tā iedvesmai - ja, tuvojoties septembrim, sāk šķist, ka citi kukaiņi izsīkst, tad var vērot blaktis. Tad to vēl ir daaaduz sugu iespējams atrast.

Šoreiz tāds īpaši atsevišķs 2022. gada rezultātu apkopojums netiks izcelts, taču šajā lieltabulā, kur apkopoti 25 visvairāk blakšu sugas ziņojušie (dati pēc situācijas 27.III.2023), var galveno informāciju izlobīt. Vairāk kā 100 sugas 2022. gadā ziņoja trīs cilvēki (U.Piterāns, M.Ieviņš un L.Birziņa), kas arī bija trīs aktīvākie ziņotāji aizvadītajā gadā - tā teikt, jo vairāk ziņo, jo vairāk sugas arī trāpās. Loģiski! Man pašam interesantāka šķiet tā saucamā "Mūža liste" jeb cik sugas katrs ir Dabasdatos ziņojos visu gadu laikā. Protams, šajā topā izmaiņas varbūt nenotiek tik strauji (īpaši galvgalī), taču kā rāda tabula, tad 2022. gadā daudziem izdevās pieplusot saviem blakšu sarakstiem 10-20 un pat vairāk sugas. Trīs ražīgākie vērotāji (vai šajā gadījumā - vērotājas), ko jāizceļ - Lauma Ķeire (+44 sugas), Vita Šakele (+36) un Laima Birziņa (+28)! Iespaidīgs jaunu sugu birums vienā gadā. Lēšu, ka tāda neklātienes cīņa par iekļūšanu šī virtuālā topa desmitniekā nākotnē varētu saasināties, jo visticamāk drīz vien ar 100 sugām vairs nepietiks. Ja aizmirstam par topiem un tabulām, kas varbūt arī nav tik būtiski, tad 100 sugas patiesībā varētu būt tāds samērā labs mērķis uz ko tiekties "blakšu vērotājam" iesācējam - kādu 2-3 gadu laikā noteikti var 100 sugas mēģināt atrast un novērot. No citām iespējamajām "jubilejām" varētu būt interesanti pasekot vai (jeb pareizāk sakot - kad?) Laimai Birziņai izdosies sasniegt 200 sugu robežu! Jāņem vērā, ka jaunas sugas var nākt klāt uz senāku novērojuma rēķina - ja tiek, piemēram, noteikts kāds iepriekš līdz sugai nenoteikts novērojums vai citādi izlabota kāda suga.


2022. gadā novērotās jaunās sugas Latvijai (no augšējā kresā stūra uz labo): zemesblakts Heterogaster cathariae (L.Birziņa), mīkstblakts Phytocoris nowickyi (U.Piterāns - UP), mīkstblakts Orthotylus concolor (UP), pundurblakts Cryptostemma pusillimum (UP), vairogblakts Dybowskya reticulata (Marita Krūze), mizasblakts Aradus montandoni (UP), bruņublakts Phimodera lapponica (UP), zemesblakts Peritrechus lundii (UP).


2022. gads bez izņēmuma bija samērā ražīgs arī attiecībā uz Latvijas faunai jaunu sugu atradumiem. Kopskaitā tās bija 8 - sešas sugas (zemesblakts Peritrechus lundii, bruņublakts Phimodera lapponica, pundurblkats Crypostemma pusillimum, mizasblakts Aradus montandoni, mīkstblaktis Orthotylus concolor un Phytocoris nowickyi) šo rindu autora rēķinā, bet pārējās divas atrada citi - vairogblakti Dybowskya reticulata atrada Marita Krūze, bet zemesblakti Heterogaster cathariae - Laima Birziņa.


Tieši pēdējās divas sugas šīm jaunatklātajām sugām ir vienas no interesantākajām, jo, piemēram, vairogblakts D.reticulata Eiropā ir ar ļoti šauru izplatību (mūsu reģionā reti bet regulāri atrod Somijā, konstatēta arī Igaunijā) un acīmredzot ir vairāk "austrumnieks" - dzīvojot g.k. uz Japānas sārtburkšķiem (Torilis japonica). Savukārt zemesblakts H.cathariae ir izteikta dienvidu suga, kas dzīvo g.k. uz kaķumētrām (Nepeta cataria) - un tās atradums ir salīdzinoši pavisam negaidīts un blakšu varbūt ne līdz galam izcelsme skaidra. Taču fakts ir nenoliedzams - suga ir Latvijā konstatēta, varbūt kārtējā klimata pārmaiņu rezultātā ienākusī suga? Laiks rādīs. Starp pārējām jaunajām sugām ir maz citu tādu negaidītu pārsteigumu, taču var, piemēram, izcelt mizasblakti A.montandoni, kas ir visā pasaulē maz zināma suga (kaut arī ir vairāk kā 100 gadus senas ziņas no Rumānijas, pēdējā laikā Eiropā konstatēta vien Somijā - pārējais zināmais izplatības areāls sākas uz A no Urālu kalniem), bet acīmredzot līdzīgi kā dažas citas mizasblakšu sugas ir saistīta ar mežu degumu platībām, kuras ierodas apdzīvot drīz uzreiz pēc degšanas brīža. Latvijā konstatētais īpatņu skaits ir lielākais vienkopus zināmais Eiropā.

Atsevišķi varbūt vēl var pieminēt mīkstblakti P.nowickyi, kas bija tāda iepriekš arī maz zināma suga un vien pagājušogad izdevās droši apstiprināt sugas klātbūtni Latvijā - taču pēc tam sekoja gan vēl citi novērojumi kā arī, caurskatot senākus iepriekš ziņotus nenoteiktu Phytocoris ģints blakšu novērojumus, izdevās izskaitļot vēl pāris citus atradumus. Līdz ar to šobrīd kartē ir salīdzinoši pat ļoti daudz aizkrāsotu kvadrātu - vismaz priekš sugas, kas Latvijas sugu sarakstā iekļauta vien pērnā gada augustā.

Droši vien atkārtošos, bet tieši izplatības kartes ir viens no galvenajiem ieguvumiem, ko var izspiest no visiem šiem jūsu un mūsu blakšu ziņojumiem (kopskaitā tādi starp citu nu jau ir vairāk par 18 tūkstošiem). Protams, mēs šobrīd vēl ne tuvu nekādi nevaram runāt par to, ka kaut vienai sugai mēs varētu uzzīmēt realitātei atbilstošu izplatības karti, jo ir daudz vietu un stūru Latvijas teritorijā kur neviena (pat visparastākā) blakšu suga nav šeit portālā Dabasdati.lv ziņota. Taču, kaut kādas tendences jau iezīmējas un pamazām jau tā Latvijas karte tomēr aizkrāsojas - vien 25% (185 no 741) no visiem 10x10km kvadrātiem ir palikuši bez neviena blakšu ziņojuma. Tiesa vairāk kā 50 sugas ir atzīmētas vien ~6% kvadrātu (47 no 741), kas, protams, ir visai maz. Šis "kvadrātu aizkrāsošanas" sportiņš man personīgi tīri labi patīk un var būt kā papildus motivācija meklēt un ziņot arī visparastākās sugas, ko varbūt ikdienā reizēm var kļūt apnicīgi darīt (un diemžēl nav tā, ka retumi katru dienu birtu aumaļām - ir dienas, kad trāpās tikai parastas sugas), kā arī tas var būt kā motivācija iziet pastaigā arī it kā jau labi pieskatītos kvadrātos, jo nu droši vien arī starp šobrīd sugām bagātākajiem kvadrātiem neviens nav tāds kurā, mērķtiecīgi meklējot, nevarētu atrast vēl dažus desmitus sugu klāt.


Ja ir interese par mērķtiecīgāku kvadrātu ķemmēšanu un kādu konkrētu sugu medībām tajos, tad šogad tam ir pieejami divi palīgi:

1) Interaktīva karte kvadrātu numuru un robežu noteikšanai [pēdējais atjauninājums - 6.maijā]:
https://qgiscloud.com/CerambyX/Heteroptera_10x10_QGIScloud

Pamatā domāta, lai varētu noskaidrot katra kvadrāta robežas, jo Dabasdati.lv aplikācijā izmantots tiek 5x5km kvadrātu tīkls. T.i. robežas sakrīt, taču vienā 10x10km kvadrātā ir četri 5x5 kvadrāti, attiecīgi vismaz pirms braukšanas dabā parasti ir labi tā novērtēt un saprast vismaz aptuveni kur sākas/beidzas lielais kvadrāts. Karti var skatīt arī izmantojot telefonu un, ja ļauj interneta pārlūkam piekļūt telefona GPS signālam, tad teorētiski vajadzētu būt, ka kartē parādās arī jūsu atrašanās vieta - attiecīgi var pat lietot dabā (tiesa lapa nav ļoti ātrdarbīga, attiecīgi vietās ar švakāku zonu visticamāk funkcionalitāte var klibot). Šajā pašā linkā, ja spiež labajā pusē augšējā stūrī kur Maps & Tools (ikona ar 3 horizontālām svītriņām), zem izvēlnes Layers & Legend ir pieejams arī otrs slānis (10x10 sugu skaits) - augstāk redzamā karte ar sugu skaitu kvadrātos. Tas ja varbūt tā ērtāk saprast kuri ir tie kvadrāti kuros, piemēram, nav neviena suga vēl konstatēta (šo slāni skatoties, to kvadrātu numuru slāni labāk atslēgt, lai tas nav redzams un netraucē).


2) Otrs ir Excel fails, kurā var apskatīt katrā kvadrātā līdz šim konstatētās sugas un sugas kuras trūkst, pieejams failiem.lv linkā [pēdējais atjauninājums - 6.maijā]: https://failiem.lv/u/hkeyumh89

Ņemot vērā, ka šis ir Excel fails ar iespējotu macros f-ju (.xlsm), tad iespējams dators varētu preventīvi izrādīt zināmu nepatiku pret to un pat bloķēt tā lietojumu, bet nu - teorētiski nekam bīstamam tur nevajadzētu būt, tā ka var mēģināt tomēr ļaut izpildīt. Šķiet no mob.tālruņiem gan šo failu nebūs iespējams atvērt. Šajā failā doma, ka sarkanīgajā laukumā ierakstot kvadrāta numuru (tāpēc noderīga ir karte linkā augstāk - kvadrāta nr. noskaidrošanai) un nospiežot pogu ATLASĪT, tabulā iekrāsosies tās sugas, kas ir kvadrātā konstatētas kā arī parādās visi ziņotie novērojumi (alfabētiskā secībā). Ritinot pa sugu sarakstu uz leju var mēģināt tā saprast, kuras, piemēram, no parastajām sugām (stabiņā H - tās ar tumšāk zaļo krāsu jeb sugas kam DD.lv ir vairāk ziņojumu) trūkst. Vai kuras no ūdensblaktīm (airblaktis Corixidae, cauruļblaktis Nepidae, ūdensmērītāji Gerridae u.c.) varbūt jāpameklē utml. Protams, ja kvadrāts ir tukšs, tad liela vajadzība varbūt no šāda faila nav - jāziņo praktiski visas redzētās blakšu sugas un 98% varbūtība, ka tās būs jaunas kvadrātam, taču kādā kvadrātā, kas ir jau vairāk aizpildīts (virs 100 sugām) vai tādā kvadrātā, kas ir, piemēram, dzīvesvietas tuvumā un tiek regulāri apstaigāts, šis fails var būt palīgs kā radīt papildus azartu meklējot trūkstošo. Tā, piemēram, redzot, ka piemājas kvadrātā nav kāda biežāka vairogblakšu suga, var pat īsas 30 minūšu pastaigas pārvērst par nelielām sugu medībām ar pievienoto vērtību blakšu kontekstā.

Abus šos palīglīdzekļus esmu pagaidām vairāk vai mazāk lietojis tikai pats - savām vajadzībām no saviem rīkiem, attiecīgi iespējams ir kādas neizķertas blaktis (bugs), kas var neļaut tiem strādāt izmantojot citus rīkus. Tas varētu attiekties lielā mērā uz Excel failu, jo nu tas pats par sevi ir visai "brutālā" veidā taisīts. Bet nu katrā ziņā šo "rīku" pielietojums tad pēc katra paša vajadzībām un intereses, nododu rīcībā - lietojat pēc saviem ieskatiem tā teikt. Mēģināšu vismaz reizi mēnesī abas vietnes atjaunināt, lai daudz maz aktuāla informācija būtu redzama, taču tas droši vien neizbēgami, ka kāda laika nobīde starp ziņoto DD.lv un atspoguļoto situāciju būs (jau šobrīd var uzskatīt, ka tur ir mazliet novecojusi informācija).

Noslēgumā tad vēl viena suga iedvesmai, ko var tagad pavasarī meklēt. Viegli atpazīstama - racējblakts Tritomegas bicolor. Lai arī pavasarī var lidot apkārt un būt novērojama rāpojam visdažādākajās vietās, tomēr tā visbiežāk būs saistīta ar panātru (Lamium sp.) pudurīšiem - apdzīvo gan sarkanās (L.purpureum), gan baltās panātres (L.album). Lai arī tā ir viena no blakšu sugām, kurai patīk dzīvot arī uz augsnes, vietās kur ir šo augu nelieli "paklājiņi", nereti pietiek vien nedaudz rūpīgi pavērot lapas vai pašķirstīt stublājus un liela iespēja, ka šo blakti izdosies ieraudzīt, jo tā mēdz uzturēties arī samērā atklāti. Tiesa var būt tramīga - pie traucējuma krīt zemē, kur cenšas pazust starp augu stublājiem un lapām. Latvijā nav reta suga - īpaši apdzīvotās vietās, taču kartē, protams, ir zināms novērojumu iztrūkums austrumu pusē. Šo sugu vērts rūpīgi pavērot, jo teorētiski izplatības areāls tuvu Latvijai pienāk otrai ģints sugai - Tritomegas sexmaculatus, kas ir vizuāli līdzīga. Tai plankumi būs vairāk pienbalti kā arī nedaudz atšķirīga šo plankumu forma - īpaši baltais plankums priekškrūšu vairoga priekšējā stūrī (tas stiepjas gandrīz gar visu priekškrūšu malu). Šīs sugas barības augs g.k. skaitās melnā zīlaine (Ballota nigra), kas varētu būt galvenais sugas izplatību ierobežojošais faktors, jo kā noprotu, tad sevišķi bieži šis augs Latvijā nav sastopams. Taču, ja nu kāds šādu augu pazīst un vai savos sirojumos nejauši atrod (pat ja tā ir urbāna vide vai kāda dzelzceļmala utml.), ir vērs paskatīt vai uz tā nesēž kāda Tritomegas ģints racējblakts.


Tas uz doto brīdi viss. Lai veiksme blakšošanā un citu kukaiņu vērošanā!
Uģis Piterāns.


2023-04-09

Pēdējie novērojumi
Rana sp. - 2024-03-28 marsancija
Tetrao urogallus - 2024-03-28 marsancija
Hepatica nobilis - 2024-03-28 marsancija
Canis lupus - 2024-03-28 marsancija
Tussilago farfara - 2024-03-28 marsancija
Ciconia ciconia - 2024-03-28 silva
Motacilla alba - 2024-03-28 silva
Nezināms
Ignotus
@ VijaS
Pēdējie komentāri novērojumiem
IlzeP 28.marts, 20:47

Ja baltā, tad viss kārtībā - bieži sastopama suga, biotops atbilstošs.


Ance.p 28.marts, 20:44

Pie mums ir daudzreiz ir tādi putni kurus nedomāju sastapt, jo arī cik neierasti Zemgalei manām mājām apkārt ir pieci h dabiskās pļavas, un blakus pļavai neliels mežiņš.


Ance.p 28.marts, 20:40

Jā, baltā. Iespējams kādreiz izdosies iegūt arī fotogrāfiju. Vasarā ļoti bieži un daudz redzamas.


Ornitologs 28.marts, 20:01

Kādā laukā? Biotops jau nav tikai punkts uz kartes. Turpat pa kreisi no punkta- mežs, pa labi ūdens.


Ziemelmeita 28.marts, 19:51

Paldies,Edgar.


VijaS 28.marts, 16:53

Te viens piemērs, kā izskatās šūnaine lauzumā https://dabasdati.lv/lv/image/c3134e2389bee550f8e61cf11c7a3210/563603/


VijaS 28.marts, 16:44

Jā, jābūt :). Viņai tas izskats ir raksturīgs, un ja vēl augšanas apstākļi atbilst, tad jau droši (egles tipiskāk, retāk gadās arī uz priedes, bet var būt). Ja nu rodas šaubas, var nolauzt kādu gabaliņu - šūnainei augļķermenis sastāv no cieši kopā esošām, bet labi norobežotām "trubiņām", kuras laužot atdalās, bet neizjūk. Salīdzinot, piemēram, aveņgļotsēnei "trubiņas" laužot pārsvarā izjūk un nesaglabā formu, paliek neregulāras plēksnes.


MJz 28.marts, 16:43

Vecais putns?


guta7 28.marts, 16:04

Paldies, Vija, laikam būs īstā!


guta7 28.marts, 16:02

Pie stipri veca celma, pašā apakšā. Priežu vai egļu- nepateikšu.


mufunja 28.marts, 12:42

Julita, pievienoja fotogrāfijas


Kiwi 28.marts, 11:57

Paldies, Margarita un Ilze, par sugas noteikšanu!


VijaS 28.marts, 11:40

Ļoti izskatās pēc violetās šūnaines. Tā ir suga, kas parasti saistīta ar lielām, labi satrupējušām egļu kritalām. Kā bija šeit?


Miksrieksts 28.marts, 10:56

Paldies, Vija!


ivars 28.marts, 10:21

Nav niedru lija? Melnajai klijai vēl agrs un uz lauka tā neligzdo.


roosaluristaja 28.marts, 07:09

Tā nav dziesma, bet uztraukuma saucieni


Irbe 28.marts, 05:34

Melnais mežastrazds uztraucas


pustumsa 27.marts, 23:06

Paldies, nepiedomāju.


guta7 27.marts, 22:43

Paldies par precīzu noteikšanu un izsmeļošu skaidrojumu. Likšu aiz auss un saglabāšu.


felsi 27.marts, 22:21

Skaistule!


VijaS 27.marts, 22:19

Dzelteni "diegi" uz visām pusēm - tipiska pilienīšu dzimta :). Augļķermeņi cieši kopā, un sānskatā (labs foto!) ļoti labi var redzēt, ka tie ir vertikāli izstiepti, nevis kā bumbiņas - tas diezgan droši ļauj identificēt šo sugu. Kārpainajai mizaine perīdijs jeb ārējais apvalciņš ir brūns, un kapilīcija jeb "diegu" praktiski nav, tikai sporu masa ir koši dzeltena.


VijaS 27.marts, 22:09

Paldies, Julita! Izlasīju aprakstu. Pirmais, kas iekrita acīs - tur bisporus ir sēdošas. Un sporas brūnas grupas ārpusē un gaišākas iekšpusē - man bija tieši pretēji. Bet caurmērā jā, "parastajām" lāsenītēm sporas ir lielākas.


ekologs 27.marts, 21:27

Paldies, Uģi :)


Vīksna 27.marts, 20:55

Paldies ! Saputrojos, nogurusi.


mufunja 27.marts, 20:33

Julita,es domāju tas ir Didymium crustaceum.


Vīksna 27.marts, 20:28

Paldies !


dziedava 27.marts, 20:24

Te ir Leocarpus bisporus oriģinālais apraksts: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Leocarpus&por=gensi&id=2178&tipo=Btax&seepdf=si un tur sporu izmērs norādīts 9x10-11 mkm. Kā zināms, Leocaprus fragilis sporu izmērs 11-18 mkm, resp., sporas mēdz būt ļoti lielas. Tā varētu būt vēl viena pazīme parastajām lāsenītēm. Bisporus vēl viena pazīme, ka garenas sporas (jo grupējas, t.i., saspiežas)


mufunja 27.marts, 20:05

Paldies Julita :)


Mežirbe777 27.marts, 19:14

Coprinellus domesticus.


Mežirbe777 27.marts, 19:12

Coprinellus domesticus.(Micēlijs)


Ziemelmeita 27.marts, 19:03

Paldies,Edgar.


Mežirbe777 27.marts, 19:03

Iespējams Xylodon radula.


mufunja 27.marts, 19:01

Man šķiet, ka jā. Pievienots vairāk fotogrāfiju.


Ziemelmeita 27.marts, 18:45

Paldies,Edgar.


guta7 27.marts, 18:24

Paldies, Uldi, par skaidrojumu!


dziedava 27.marts, 17:44

Nav runa par centra izgaismošanu, bet mikroskopā var labāk saprast , vai katrai sporai viena puse ir gaišāka? To vajag zināt, jo tā ir sugas pazīme.


mufunja 27.marts, 17:39

Jā. Šī gaisma centrā mani kaitina, bet es to vēl nevaru noņemt.


ekologs 27.marts, 17:06

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


Ziemelmeita 27.marts, 16:18

Cik jauki, tā mana bērnības vieta. Vienmēr gājām ar vecotēti un vecmammu staigāt. Mīłas atmińas.


dziedava 27.marts, 16:08

Sporām viena puse ir gaišāka, ja?


mufunja 27.marts, 16:08

Kad es tos atradu, tie izskatījās svaigi. Mājas atvērās.


ekologs 27.marts, 15:54

Vizuāli izskatās pēc Phalacrus fimetarius.


roosaluristaja 27.marts, 15:42

Jā, var. Ne tikai uz bērza, bet arī uz citiem lapu kokiem. Tas ir reti, bet tā var būt


dziedava 27.marts, 15:09

Sporas vislabāk būtu likt zem mikroskopa 1000x palielinājumā :D, tad uzreiz būtu skaidrs. Kopskats man neko neatgādina :/ . Varbūt pa ziemu stipri cietis un mainījis formu, tāpēc nevaru atpazīt.


guta7 27.marts, 15:04

Vai tā var augt uz bērza?


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Pievienoju foto, Julita :)


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Aiztiekot ar pirkstu smērē gaišbrūni kā sporas. Nu nevaru saprast, vai var būt kukaiņiem tik sīkputekļaini izkārnījumi


dziedava 27.marts, 14:27

Ja aiztika ar pirkstu, neripoja nost? Reizēm kukaiņu sūdiņi arī atgādina gļotsēnes.


IlzeP 27.marts, 13:26

Jauki, es tur staigāju svētdien :)


Ivars Leimanis 27.marts, 12:04

Liesmainā egļpiepe


kamene 27.marts, 11:26

Nezinu, vai pareizi noteicu. Bija kritalas augšpusē, nevis apakšpusē.


Agnese 27.marts, 09:57

Nē, nav plikas. Piezemes lapas ir ar matiņiem.


dziedava 27.marts, 08:52

Gaišāka ir dīgšanas pora, tur vietām var redzēt arī "deguntiņu", kāds mēdz būt dīgšanas poras vietā. Vai tā kāda nejaušība vai cita suga ;), gan nepateikšu


Ziemelmeita 27.marts, 08:05

Paldies par izglītošanu. Turpināšu klausīties un mācīties.


IevaM 27.marts, 07:58

Lielā zīlīte?


roosaluristaja 27.marts, 07:55

Pīci - pīci ir dziesma. Viena no versijām. Saucieni ir tie īsie. Apmēram "ci ci ci"


Ziemelmeita 27.marts, 07:44

Paldies,Uldi. Nu jā,ar putniem nebūs tik viegli kā ar sēnēm. Tad tas “pīci-pīci” ir lielās zīlītes sauciens? Tādu bieži dzirdu savā pagalmā. Kaut kad jau biju ielikusi arī šeit.


roosaluristaja 27.marts, 07:12

Ļoti šaubos, ka tās ir lūša pēdas. Nagi pārāk izteikti. Lūk lūša pēdu attēls dubļos. Nagi vispār nav redzami. https://as2.ftcdn.net/v2/jpg/02/36/82/81/1000_F_236828137_v2iAIAUlJn3YguRpqRRBP2Ql46L1eQbQ.jpg


roosaluristaja 27.marts, 07:06

Nebūs cekulzīte. Cekulzīlītēm principā tādas kārtīgas dziesmas nemaz nav


roosaluristaja 27.marts, 06:55

Lielākā daļa saucienu arī ir lielās zīlītes. Ap otro minūti fonā ir dzirdams dzilnītis. Varbūt vēl kaut kas ir. Pilnīgi visu tur nevar atkost. Bet lielākā daļa balsu ir lielās zīlītes.


VijaS 27.marts, 00:37

Šis bija otrs pilienites paraudzņš ar dzeltenu plazmodiju. Sporas negrupējas, bet tām ir ļoti izteiktas gaišākas malas.


VijaS 27.marts, 00:32

Pārbaudīju arī otru no blakus augošajām lāsenītēm, to ar oranžo plazmodiju. Sporas negrupējas, un šoreiz arī neredz gaišākas malas, kādas bija citu paraudziņu sporām.


Ziemelmeita 26.marts, 23:30

Paldies,Uldi. Un atkal savādāka dziesma, ne tā, ko zinu. Bet vai tur nav vēl kāda putna balss, jeb zīlīte ir tik daudzbalsīga vokāliste.


roosaluristaja 26.marts, 23:05

Tā, kas dzied, ir lielā zīlīte


Ziemelmeita 26.marts, 22:08

Paldies,Uģi.


felsi 26.marts, 19:32

Skaidri, nobildēt problēmas:)


Osis 26.marts, 19:29

Paldies Uldi un Artur!


Ziemelmeita 26.marts, 19:23

Paldies,Julita,izlabošu.


dziedava 26.marts, 19:22

Galiņi noliekti uz vienu pusi, vajadzētu būt D.scoparium


angel 26.marts, 18:46

Paldies!


zane_ernstreite 26.marts, 18:28

Re, tomēr nav tik slikti ar mani, biju domājusi pareizi )) Paldies, Edgar!


dziedava 26.marts, 18:11

Iveta, taisnība, jāpēta. Es arī uzzināju par varietāti tikai pēc 2023. gada gļotsēņu kongresa Igaunijā, kur Evita ievāca nenobriedušu gļotsēni, par kuru neviens nevarējām saprast, kas tā ir. Daļu paņēmu es, daļu uz Norvēģiju aizveda Edvīns. Nobriedušāka sāka mazliet izskatīties pēc lāsenītes, bet līdz galam nenobrieda, tāpēc mikroskopējām. Tad arī Edvīns izteica hipotēzi, ka varētu būt šī suga un šī varietāte. Es biju mikroskopējusi pirms tam un hipotētiski noteicu tikai līdz tai pašai sugai. Tad arī radās intriga par varietāti. Iepriekš Latvijā šī suga ir mikroskopēta, bet pētīta tikai tiktāl, lai apstiprinātu sugu, līdz ar to sporām liela vērība netika pievērsta, tie foto nav labā kvalitātē. Bet vākumi ir, kaut kad būs jāpēta :)


ekologs 26.marts, 17:55

Cekuldūkuris (Podiceps cristatus) :)


adata 26.marts, 17:53

Tad jau pastāv varbūtība, ka mikroskopējot daudzām varētu atklāties šī varietāte.


ivars 26.marts, 16:14

Es pat teiktu, ka viņi tā dara samērā bieži, Māri.


mufunja 26.marts, 15:05

Mēģināšu atrast veselus :)


dziedava 26.marts, 14:30

O, kolumella kājas galā izcila! :)) Bet sporām svarīgi saprast, vai ir tumšāku kārpu grupas, vai nav, citādi droši noteikt ir riskani. Vēlāk vēl papētīšu variantus, bet šobrīd man nav laika nopietni iedziļināties, ir visādi citi steidzami darbi tuvākā laikā.


mufunja 26.marts, 14:19

Paldies Julita. Es nofotografēju kāju, bet es nevaru saprast. Un ar sporām tas ir patiešām slikti.:(


MJz 26.marts, 13:37

Es ar liktu uz lauku cīruli. Esmu savām acīm redzējis, kā lauku cīrulis starp tipisku dziesmu pa vidu uzlaiž pļavu tilbīti.


dziedava 26.marts, 13:23

Skaidri redzēji, ka divi pavedieni? Vienīgajā foto man izskatās vairāk, bet labi redzams nav. Ja redzēji skaidri, tad ok.


IlzeP 26.marts, 13:16

Tipisks uztraukuma sauciens


roosaluristaja 26.marts, 13:08

Šī gan manuprāt īsti neskaitās dziesma, bet O.K.


Ziemelmeita 26.marts, 12:37

Paldies,Ilze.


felsi 26.marts, 12:26

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 26.marts, 12:10

Tādus galīgi sapelējušus grūti droši noteikt :(. Tur jau jāredz sporām - vai tur ir dīgšanas pora? (apkārtējā sporas gredzenā tāds kā caurums) Tādām sabojātām sporām to gandrīz neiespējami redzēt :(. Physarum globuliferum sporām jābūt ar tumšāku kārpu grupām, to te arī nevar saskatīt - ir vai nav. Un vēl svarīgi saskatīt kātiņa galā kolumellu, kas ir kā konuss: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=25073 Es tik vecas, sapelējušas pati vairs nemikroskopēju, jo sarežģīti visu vajadzīgo redzēt. Ne vienmēr vispār to var.


mufunja 26.marts, 12:02

Var būt Physarum globuliferum ?


ivars 26.marts, 11:03

Lauku cīrulis varbūt?


roosaluristaja 26.marts, 10:56

Par augiem es, protams, nejūtos tika kompetents kā par sēnēm vai putniem, bet datubāzē ir gan Pulmonaria officinalis, gan Pulmonaria obscura. Vai tad tas nav viens un tas pats?


mufunja 26.marts, 10:43

Paldies Edgars.Diemžēl es viņus nesaprotu. Ieliku statistikai.:)


gudgalf 26.marts, 10:28

Kau kā pašam tomēr liekas, ka drīzāk dziesmas beigas zaļžubītei nevis lielā tilbīte.


paliec 26.marts, 10:15

vispār jau attēlos ir redzami divi dzīvnieki, no kuriem neviens nav zirneklis. sarkanais labi redzamais lopiņš ir viena no augsnes ērcēm, bet kukainis, kas saplūst ar fonu ir kaut kāda kolembola jeb lēcaste.


VijaS 26.marts, 09:41

Nākamais plāna punkts :). Tas bija tas paraudziņš, kuru ilgi nevarēju atrast, nesen ieraudzīju citā kastē, meklējot kaut ko citu.


dziedava 26.marts, 09:25

Vija, otra plazmodija augļķermeņi Tev arī ir mikroskopēti? Sugas aprakstā (sākotnēji tā bija izdalīta kā suga) minēts, ka plazmodija krāsa nav zināma.


VijaS 26.marts, 09:01

Uz blakus priedēm, kādu divu metru attālumā, bija viens oranžs un viens dzeltens plazmodijs, abi attīstījās par lāsenītēm. Ievācu abus tīri intereses pēc, ar domu, varbūt kādreiz sanāks salīdzināt, vai bez plazmodija krāsas ir vēl kādas atšķirības. Par varietātēm tad nemaz nenojautu. Protams, lai apgalvotu, ka no plazmodija krāsas var noteikt, kura varietāte tā ir, vēl būs jāvāc paraudziņi un jāskatās, vai tiešām vienmēr ir korelācija. Pagaidām tas ir tikai tā, piefiksēts savai zināšanai.


IlzeP 26.marts, 08:36

Pievienoju sarakstam


adata 26.marts, 07:39

Vai šīs jau pēc ārējā skata izskatās citādi, ja ienāca prātā mikroskopēt?


Toms Čakars 25.marts, 22:58

Paldies!


Ziemelmeita 25.marts, 22:19

Paldies,Ansi. Man tāda doma ienāca prātā, bet īsti pārliecība neradās.


Ansis 25.marts, 21:12

Vai vilkmēlei arī piezemes lapas nav plikas kā skābenēm? Šīs izskatās matainas, kā mauragai.


Ansis 25.marts, 21:03

Tā esot sēne - Coprinellus domesticus.


felsi 25.marts, 20:21

Pievienoju mikroskopiju.


Inese_Plume 25.marts, 19:41

Paldies, Uldi! Šī kopā ar meža pīli gan atlidoja, gan aizlidoja


IlzeP 25.marts, 18:23

Baltā?


MJz 25.marts, 18:03

Bez plašām papildziņām, maz ticams. Biotops neatbilst.


Ziemelmeita 25.marts, 14:22

Tapēc jau apjuku, neko jēdzīgu nevarēju izdomāt. Ja aug uz arī uz citiem kokiem ne tikai uz ozola, tad skaidrs. Līdz šim nebiju sastapusi uz cita koka.


roosaluristaja 25.marts, 14:06

Vizuāli manuprāt ļoti atbilst H.rubiginosa. Šī suga retos gadījumos varot augt arī uz citiem lapu kokiem. Chondrostereum purpureum tas noteikti nav un kaut kādi citi varianti, kas tas varētu būt, man nenāk prātā.


marsancija 25.marts, 13:30

Paldies, Evita!


Ziemelmeita 25.marts, 13:24

Bet tas koks nebija ozols. Pēc mizas drīzāk kāda blīgzna.


roosaluristaja 25.marts, 12:36

Pēc aplikācijas domām tā ir ozolu brūnvārcene. Turklāt viņa to piedāvā kā vienīgo variantu. Tādos gadījumos viņas viedoklis gandrīz 100%


roosaluristaja 25.marts, 12:18

Dīķa vardes ir zaļganas


VijaS 25.marts, 10:54

Paldies, Evita! Līdz skrajlapei es biju tikusi pareizi :)


finesse 25.marts, 10:44

Paldies, Andri un Kārli, kopā būs noskaidrots, jā izklausās pēc slokas :)


dekants 25.marts, 09:51

Tā būs sloka


mufunja 25.marts, 07:57

Es atradu viņu kājas :):)


mufunja 25.marts, 07:55

Paskatījos aprakstu. Ārēji ļoti līdzīgi.Tikai strīdi mulsina. Man vēl jāpaskatās.


Arnis2 25.marts, 07:18

Paldies, biju paviršs.


finesse 24.marts, 23:27

nē, noklausījos visus iespējamos putnus iekš putni.lv ar līkiem un dažāda garuma knābjiem, arī xeno canto, bet neatradu tādu flight call.


asaris 24.marts, 23:23

Mērkaziņa? http://www.putni.lv/galgal.htm


Irbe 24.marts, 23:00

Fotogrāfijā zosis


Irbe 24.marts, 22:51

It kā baltvēderi


dziedava 24.marts, 21:54

Oho!! Tā gan interesanta! Viena versija Physarum decipiens, bet neesmu droša.


marsancija 24.marts, 21:35

Nu, līdz mikroskopijai man vēl tālu:) Paldies!


dziedava 24.marts, 21:23

Mikroskopiskie pētījumi šīm divām sugām vēl nav radījuši sajūtu, ka uz aci droši atšķiramas. Varbūt ar laiku.


Ansis 24.marts, 21:15

Daugavpils saraksta veidotājas tika informētas. Par viņu darba spējām neradās labs priekšstats.


marsancija 24.marts, 20:47

Paldies, Julita, par sūnu noteikšanu, bet arī šeit vajadzīga Tava palīdzība!


Ziemelmeita 24.marts, 20:46

Vai šis nav saistīts ar kukaińu pasauli?


IlzeP 24.marts, 20:29

Ļoti jauks komentārs Uldim izdevies, būs jāiekopē kaut kur vēsturei :)


Ziemelmeita 24.marts, 20:05

Paldies,Artur un Uģi. Pa ziemu piemirsies.


Ziemelmeita 24.marts, 20:02

Paldies,Julita.


marsancija 24.marts, 19:37

Kas šādi pārveido baltalkšņa jaunos dzinumus?


marsancija 24.marts, 18:55

Pūkainā zemzālīte (Luzula pilosa).


adata 24.marts, 18:25

2023.gada augusta vētrā viens stumbrs pagalam.


roosaluristaja 24.marts, 17:45

Jā, droši vien, ka ir


Kiwi 24.marts, 17:17

Uldi, paldies par labojumu! Piefiksēju, ka nepareizi uzspiedās. Vai nebūs nektrija?


roosaluristaja 24.marts, 16:46

Tā kā piezīmēs rakstīts "DA virz", tad ticams, ka ne tur pirksts aplikācijā iebakstījās.


Rolis 24.marts, 16:35

80 zosis nositušās vēja turbīnās?! Šis izskatās būs pirmais gadījums pasaulē tik masveidīgai zosu sadursmei ar vēja elektrostacijām... Pie tam vietā, kur to nav...


nekovārnis 24.marts, 16:30

Paldies, Uģi! :)


Ziemelmeita 24.marts, 15:30

Man izskatās savādāka, bet varbùt maldos. Noaugušas apses, gan augošie koki,gan kritalas.


roosaluristaja 24.marts, 15:26

Pleurozium schreberi varbūt. Vispār es pazīstu dažas sūnas, bet bildēs viņas bieži izskatās ļoti jocīgas.


roosaluristaja 24.marts, 15:24

Jaunībā šī ļoti parastā suga var izskatīties apmēram tā. Vispār viņa ļoti dažādi var izskatīties. Kādreiz Latvijā bijā tāds Toļiks Gorbunovs, kurš vienmēr izskatījās vienādi, gan kad bija komunists LPSR, gan, kad Saiemā sēdēja LR. Iemācies vienreiz un vienmēr atpazīsi. Ar Fomitopsis pinicola tas neiet cauri.


roosaluristaja 24.marts, 15:18

Manuprāt lielā greizkausīte.


ekologs 24.marts, 13:29

Četrplankumu melnmārīte (Exochomus quadripustulatus) :)


ekologs 24.marts, 13:26

Manuprāt Zebiekste (Mustela nivalis) :) Aste īsa un viscaur balta.


dekants 24.marts, 12:49

Ir pareizi :)


zinzin 24.marts, 11:58

Par balss atbilstību putnam neesmu pārliecinàta, bet vizuāli bija labi saredzama.


roosaluristaja 24.marts, 11:27

Tumšā nebūs. Ja mājas pīles te nav piedalījušās, tad meža pīle ar kreiso apspalvojumu


roosaluristaja 24.marts, 11:18

Piepe nebūs. Poru nav. Bet virspuse ir ļoti dīvaina. Domāju, ka Streum fasciatum (subtomentosum). Trīs reizes gāju cauri ziņojumam ar PictureThis, kamēr viņa piedāvāja šo variantu. Klasisks gadījums, kā sajaukt galvu aplikācijai.


adata 24.marts, 11:06

Jauki, un vēl aizsargājams!


adata 24.marts, 11:04

Paldies, Margarita! Tāpēc bija aizdomas, kā varbūt kas cits!


dziedava 24.marts, 10:29

Un kā minimums kā sinonīmam tam tad obligāti jāparādās arī Dabasdatos, jo oficiālajās publikācijās ir šis nosaukums un līdz šim to latviski zinātu tikai šādi - dabā bija grūti atrast vajadzīgo sugu, ja prātā tikai latviskais, ko zinu jau sen.


dziedava 24.marts, 10:27

Ansi, bet kāpēc tad tiktikko publicētajā sūnu sarakstā nav šis nosaukums?! Abos oficiāli publicētajos sūnu sarakstos ir kroklapes. Ja tas ir bijis tik nepareizs, tad vajadzēja brēku par to celt laicīgi, lai vismaz jaunajā sarakstā būtu pareizi, - neesmu tādu diskusiju nekur manījusi.


Irbe 24.marts, 10:25

Šis ir sila cīrulis


Ansis 24.marts, 09:59

Tagad vajadzētu būt īstajam nosaukumam. "Kroklape" uzskatāms par sinonīmu, kas lietots dažās publikācijās. Tas atspoguļo plaši izplatītu morfoloģisko pazīmi, kas vērojama arī citām Drepanocladus ģints sūnām, no kuras nodalīta Sanionia. Sūnas nosaukums dots par godu prūšu botāniķim Karlam Sanio, kurš bijis docents Kēnigsbergas universitātē 19.gs. otrajā pusē.


adata 24.marts, 08:44

Nu, jā. Mežirbei, cik saprotu, vajadzīgs pamatīgs meža masīvs, te tik tādas strēmeles. Lai gan biotops atbilstu- koku dažādība, brikšņi, smiltis pieejamas un strauts. Un tā neies baroties pļavā.


IlzeP 24.marts, 08:12

Pēc apraksta liekas, ka redzēta laukirbe.


adata 24.marts, 08:06

Va pēc mēsliem var atšķirt?


adata 24.marts, 08:04

Nu es tagad apjuku! Varbūt man tomēr ir laukirbe ne mežirbe? Tās ir tik līdzīgas pēc uzvedības, biotopa (abas var būt mežmalā, kas robežojas ar pļavu). Arī mēsli līdzīgi. Tā peļķe pļavā atrodas kādus 60 soļus no mežmalas, no mana skatu punkta 170 soļus. Vienīgi palika prātātā žiglais pārskrējiens, izslienoties apkārtnes vērošana un gaiša (pelēka) krūtiņa. Pārāk tālu lai redzētu "pakavu". Vai mežirbei no attāluma būtu gaiša priekšpuse?


Ziemelmeita 24.marts, 07:32

Paldies,Uldi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:29

Jā, sarkanblakts interesantu fonu atradusi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:27

Paldies,Vija.


Ziemelmeita 24.marts, 07:26

Paldies,Julita.


IlzeP 24.marts, 07:16

Jau gribēju jautāt, vai latviskajā nosaukumā nav kļūda, kamēr sapratu, ka jālasa nevis sīkas-knābīte, bet sīk-as-knābīte... Ļoti sarežģīts nosaukums.


IlzeP 24.marts, 07:13

Man iesniegtajā sarakstā kroklape ir tikai kā sinonīms. Bet latviskos nosaukumus mēs jebkurā brīdī varam/varēsim mainīt.


marsancija 23.marts, 23:45

Paldies, Uldi!


marsancija 23.marts, 23:42

Pēc biotopa grūti spriest- laukirbe vai mežirbe. Vairāk gan sliecos uz mežirbi, jo apkārtnē vien nelielas pļaviņas un izcirtumi. Pārsvarā meži un krūmāji.


Igors 23.marts, 23:20

Peļu klijāns gaiša variācija


dziedava 23.marts, 23:10

Pēc kā var pateikt, ka tā nav kādas parastākas sugas nepieaudzis eksemplārs?


pustumsa 23.marts, 22:37

Paldies. Aplikācijā neatradu.


Lemmus 23.marts, 22:28

Oho! Apsveicu! Brīnos,kā šo sugu var pamanīt un noteikt,izskatās izteikti neizteiksmīga. :))


CerambyX 23.marts, 22:16

Manuprāt, tomēr bērzu


ekologs 23.marts, 22:16

Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis) :)


nekovārnis 23.marts, 22:11

Paldies, Uģi! :)


VijaS 23.marts, 22:09

Bildē zilā vizbulīte.


dziedava 23.marts, 22:05

Nez kāpēc šai ģintij nebija īstais latviskais nosaukums, nomainīju. Ceru, ka Ornitho būs kroklapes, kā būtu jābūt.


nekovārnis 23.marts, 21:42

Tā baigi nepētīju, bet cik redzēju tik tādas apaļas/spīdīgas.


pustumsa 23.marts, 21:35

Paldies! Nepaspēju vēl noteicējā atrast. Nebiju tādu vēl manījusi.


dziedava 23.marts, 21:22

Oho, izskatās kā jaunas, t.i. šogadējās, kaut vajadzētu būt rudens sugai. Neviena saplaisājusi, ar birstošu sporu masu nebija?


Osis 23.marts, 20:52

Paldies Uģi!!!


Osis 23.marts, 20:51

Paldies Uģi!!


Irbe 23.marts, 18:02

Melnais mežastrazds M


Kiwi 23.marts, 16:16

Paldies par sugu noteikšanu, Julita!


Kiwi 23.marts, 16:15

Paldies par statusa labojumu, Uldi! Man arī pēc caunas izskatījās, bet negribēju aiztikt, suns bija jāpievaktē, lai neaiztiek.


roosaluristaja 23.marts, 15:21

Izskatās pēc caunas


ekologs 23.marts, 15:09

Izlasīju komentāru un uzspiedu uz bildes, tad arī sapratu :) :) :)


CerambyX 23.marts, 14:55

Labs fons! :D


ekologs 23.marts, 13:27

Skrejvabole nē, Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


dziedava 23.marts, 12:39

Vai var būt Hypnum pallescens?


dziedava 23.marts, 12:33

Priekš pirmā mēģinājuma ļoti labi! :) Jā, nav vienkārši dabūt nost. Reizēm ir tik daudz, ka ar adatu pabaksta un paši viegli nobirst, pat ja neredz, kur jābaksta.


mufunja 23.marts, 11:54

Paldies Julita. Es tās atradu mājās, varētu teikt nejauši. Un tie ir tik mazi, ka man bija grūtības tos atdalīt no mizas. Es nezinu, kā ar šiem strādāt.((


dziedava 23.marts, 10:33

Citreiz jāmēģina ārējo apvalku sabildēt vislielākajā tuvinājumā, jo tas ir svarīgs parametrs. Tāpat sporas vēlams samērīt vairāk un uzrakstīt no kāda līdz kādam izmēram diametrs, jo no dažiem mērījumiem grūti saprast vidējo. Līdzīgas ir Licea minima un Licea pygmaea. Tā kā es pēdējo neesmu redzējusi, tāpēc nav pārliecības, kādai tai jāizskatās. L.minima sporām tipiski jābūt 10-12 mkm, kamēr L.pygmaea - 12-13 mkm. Te pēc sporām vairāk velk uz L.pygmaea. Būtiska atšķirības pazīme šīm sugām skaitās sporu masas krāsa, ko bez pieredzes grūti saprast. L.minima sporu masai jābūt sarkanbrūnai, kamēr L.pygmaea - tumšbrūnai. Vairāk tomēr nosveros uz to, ka te nav tumšbrūna, bet drusku sarkanīga, tāpēc izšķiros par L.minima. Bet vieglāk būtu bijis, ja būtu izdarīts tas, ko rakstīju sākumā.


ekologs 23.marts, 10:30

Sugas precīzākai noteikšanai sikspārni, ja iespējams, ir jānofotografē no dažādām pusēm - seja, ausis, apakšdelmu, kažoka un ādas krāsu. Tomēr, ir sikspārņi, kurus vizuāli vien pēc fotogrāfijas atšķirt ir praktiski neiespējami. Un protams, fotogrāfēšana, sevišķi ziemošanas periodā, ir jāvēic tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu sikspārņu mieru.


ekologs 23.marts, 10:22

Brūnais garausainis (Plecotus auritus) tas nebūs. Brūnajam garausainim, kā jau nosaukums saka priekšā, ir samērā garas ausi un izteikti gareni auss radziņi. Ši būs Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii) :)


VijaS 22.marts, 23:30

Nākamā "sērija" divus gadus senākam novērojumam https://dabasdati.lv/lv/observation/a299001e56dda33e0be799aeb998f946/ 6.-8. bildes - 04.11.2023. 9.-12. bildes - 18.02.2024. 13.-15. bides - 21.03.2024.


VijaS 22.marts, 23:13

15.-16. bildes - 02.04.2022. 17.-18. bildes - 04.05.2022. 19. bilde - 30.10.2022. 20.-21. bildes - 23.04.2023. 22.-23. bildes - 22.10.2023. Tālāk seko nākamais novērojums https://dabasdati.lv/lv/observation/2f4ff14afbe83e2aba34839c07cc54cd/


ekologs 22.marts, 21:58

Airvabole (Dytiscus sp.), bet sliecos uz Dytiscus dimidiatus. :)


Ziemelmeita 22.marts, 21:03

Paldies,Ansi par labojumiem.


dziedava 22.marts, 19:29

Paldies, Ansi, tā man arī likās, tikai prātā bija, ka tāda aug uz izgāztām saknēm, kas te nebija.


roosaluristaja 22.marts, 18:56

Varbūt vilka


Vīksna 22.marts, 17:49

Paldies !


Gaidis Grandāns 22.marts, 13:11

Mežirbe


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts