Aktīvie lietotāji: 104 Šodien ievadītie novērojumi: 41 Kopējais novērojumu skaits: 1858634
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Atskats uz blaktīm Dabasdati.lv 2022. gadā
Pievienots 2023-05-07 22:13:47

Iestājoties pavasarim, ir pienācis tradicionālais brīdis savilkt galus kopā un atskatīties uz blakšotāju (= dabā gājēji, kas vēro blaktis) veikumu Dabasdatos un ieskicēt šī gada plānus. Šoreiz varbūt ieraksts būs nedaudz konspektīvāks, bet saglabājot galvenos skaitļus un kartes - tad nu ķeramies blaktij pie antenām!


Dabasdati.lv ziņoto blakšu novērojumu skaits pa gadiem.

Vispirms liels paldies visiem ziņotājiem - turpinu un turpināšu nenogurstoši atkārtot, ka katram ziņojumam ir jēga un vērtība, jo vien liekot ziņojumu pie ziņojuma varam iegūt pilnīgu pārskatu par Latvijas blakšu faunu. Pagājušajā gadā tika ziņoti ap 3700 blakšu novērojumi (skaitot visus - arī šobrīd līdz sugai precīzi nenoteiktos), kas nav gluži rekords, taču tālu neatpaliek. Man katrā ziņā prieks, ka aktivitāte pēdējos 4 gados ir saglabājusies apmēram līdzīgā līmenī. Protams, es tā piesardzīgi ceru un sapņoju, ka kādreiz varētu 5 tūkstošu ziņojumu robežas pārsniegt, bet tas nav noteikti pašmērķis.


Dabasdati.lv ziņoto blakšu sugu fenoloģija - kurās mēnešu dekādēs un kuros mēnešos ziņots visvairāk sugu.

Tāds nedaudz interesantāks varētu būt nākamais grafiks, kas attēlo visu līdz šim ziņoto blakšu novērojumu sadalījumu gada griezumā - bet ar akcentu nevis uz ziņojumu skaitu, bet uz ziņoto sugu skaitu. Respektīvi - cik katrā mēneša dekādē (skaitļi stabiņu augšā) vai katrā mēnesī atsevišķi (skaitļi zem mēneša nosaukuma) blakšu sugas ir ziņotas Dabasdati.lv (šie dati apkopoti uz 27.II.2023). Protams, tāpat kā citiem kukaiņiem, arī blakšu sugu lielākā daudzveidība ir vasaras vidū, taču tas ko es šajā grafikā saskatu - blakšu vērošanas sezona, atšķirībā, piemēram, no dienastauriņiem vai koksngraužiem (abas grupas šobrīd populāri kukaiņu vērotāju mērķi) ir ļoti izstiepta un gara. Vairāk kā 100 sugas (tas nav nemaz tik maz!) var būt iespējams novērot jau sākot no marta (protams, ja sniegs ir nokusis) līdz pat oktobrim. Tiesa blaktīm tās pašas pavasara sugas būs sastopamas arī novembrī un ziemas mēnešos, jo runa g.k. ir par ziemojošām sugām. Tas ir varbūt atšķirīgi, piemēram, no naktstauriņiem, kas arī ir kukaiņu grupa ar ļoti garu vērošanas sezonu - naktstauriņiem visbiežāk agri pavasarī lido cits sugu komplekts kā vēlu rudenī (tiesa ir arī ziemojošas sugas). Lai nu kā, šis grafiks tad vairāk tā iedvesmai - ja, tuvojoties septembrim, sāk šķist, ka citi kukaiņi izsīkst, tad var vērot blaktis. Tad to vēl ir daaaduz sugu iespējams atrast.

Šoreiz tāds īpaši atsevišķs 2022. gada rezultātu apkopojums netiks izcelts, taču šajā lieltabulā, kur apkopoti 25 visvairāk blakšu sugas ziņojušie (dati pēc situācijas 27.III.2023), var galveno informāciju izlobīt. Vairāk kā 100 sugas 2022. gadā ziņoja trīs cilvēki (U.Piterāns, M.Ieviņš un L.Birziņa), kas arī bija trīs aktīvākie ziņotāji aizvadītajā gadā - tā teikt, jo vairāk ziņo, jo vairāk sugas arī trāpās. Loģiski! Man pašam interesantāka šķiet tā saucamā "Mūža liste" jeb cik sugas katrs ir Dabasdatos ziņojos visu gadu laikā. Protams, šajā topā izmaiņas varbūt nenotiek tik strauji (īpaši galvgalī), taču kā rāda tabula, tad 2022. gadā daudziem izdevās pieplusot saviem blakšu sarakstiem 10-20 un pat vairāk sugas. Trīs ražīgākie vērotāji (vai šajā gadījumā - vērotājas), ko jāizceļ - Lauma Ķeire (+44 sugas), Vita Šakele (+36) un Laima Birziņa (+28)! Iespaidīgs jaunu sugu birums vienā gadā. Lēšu, ka tāda neklātienes cīņa par iekļūšanu šī virtuālā topa desmitniekā nākotnē varētu saasināties, jo visticamāk drīz vien ar 100 sugām vairs nepietiks. Ja aizmirstam par topiem un tabulām, kas varbūt arī nav tik būtiski, tad 100 sugas patiesībā varētu būt tāds samērā labs mērķis uz ko tiekties "blakšu vērotājam" iesācējam - kādu 2-3 gadu laikā noteikti var 100 sugas mēģināt atrast un novērot. No citām iespējamajām "jubilejām" varētu būt interesanti pasekot vai (jeb pareizāk sakot - kad?) Laimai Birziņai izdosies sasniegt 200 sugu robežu! Jāņem vērā, ka jaunas sugas var nākt klāt uz senāku novērojuma rēķina - ja tiek, piemēram, noteikts kāds iepriekš līdz sugai nenoteikts novērojums vai citādi izlabota kāda suga.


2022. gadā novērotās jaunās sugas Latvijai (no augšējā kresā stūra uz labo): zemesblakts Heterogaster cathariae (L.Birziņa), mīkstblakts Phytocoris nowickyi (U.Piterāns - UP), mīkstblakts Orthotylus concolor (UP), pundurblakts Cryptostemma pusillimum (UP), vairogblakts Dybowskya reticulata (Marita Krūze), mizasblakts Aradus montandoni (UP), bruņublakts Phimodera lapponica (UP), zemesblakts Peritrechus lundii (UP).


2022. gads bez izņēmuma bija samērā ražīgs arī attiecībā uz Latvijas faunai jaunu sugu atradumiem. Kopskaitā tās bija 8 - sešas sugas (zemesblakts Peritrechus lundii, bruņublakts Phimodera lapponica, pundurblkats Crypostemma pusillimum, mizasblakts Aradus montandoni, mīkstblaktis Orthotylus concolor un Phytocoris nowickyi) šo rindu autora rēķinā, bet pārējās divas atrada citi - vairogblakti Dybowskya reticulata atrada Marita Krūze, bet zemesblakti Heterogaster cathariae - Laima Birziņa.


Tieši pēdējās divas sugas šīm jaunatklātajām sugām ir vienas no interesantākajām, jo, piemēram, vairogblakts D.reticulata Eiropā ir ar ļoti šauru izplatību (mūsu reģionā reti bet regulāri atrod Somijā, konstatēta arī Igaunijā) un acīmredzot ir vairāk "austrumnieks" - dzīvojot g.k. uz Japānas sārtburkšķiem (Torilis japonica). Savukārt zemesblakts H.cathariae ir izteikta dienvidu suga, kas dzīvo g.k. uz kaķumētrām (Nepeta cataria) - un tās atradums ir salīdzinoši pavisam negaidīts un blakšu varbūt ne līdz galam izcelsme skaidra. Taču fakts ir nenoliedzams - suga ir Latvijā konstatēta, varbūt kārtējā klimata pārmaiņu rezultātā ienākusī suga? Laiks rādīs. Starp pārējām jaunajām sugām ir maz citu tādu negaidītu pārsteigumu, taču var, piemēram, izcelt mizasblakti A.montandoni, kas ir visā pasaulē maz zināma suga (kaut arī ir vairāk kā 100 gadus senas ziņas no Rumānijas, pēdējā laikā Eiropā konstatēta vien Somijā - pārējais zināmais izplatības areāls sākas uz A no Urālu kalniem), bet acīmredzot līdzīgi kā dažas citas mizasblakšu sugas ir saistīta ar mežu degumu platībām, kuras ierodas apdzīvot drīz uzreiz pēc degšanas brīža. Latvijā konstatētais īpatņu skaits ir lielākais vienkopus zināmais Eiropā.

Atsevišķi varbūt vēl var pieminēt mīkstblakti P.nowickyi, kas bija tāda iepriekš arī maz zināma suga un vien pagājušogad izdevās droši apstiprināt sugas klātbūtni Latvijā - taču pēc tam sekoja gan vēl citi novērojumi kā arī, caurskatot senākus iepriekš ziņotus nenoteiktu Phytocoris ģints blakšu novērojumus, izdevās izskaitļot vēl pāris citus atradumus. Līdz ar to šobrīd kartē ir salīdzinoši pat ļoti daudz aizkrāsotu kvadrātu - vismaz priekš sugas, kas Latvijas sugu sarakstā iekļauta vien pērnā gada augustā.

Droši vien atkārtošos, bet tieši izplatības kartes ir viens no galvenajiem ieguvumiem, ko var izspiest no visiem šiem jūsu un mūsu blakšu ziņojumiem (kopskaitā tādi starp citu nu jau ir vairāk par 18 tūkstošiem). Protams, mēs šobrīd vēl ne tuvu nekādi nevaram runāt par to, ka kaut vienai sugai mēs varētu uzzīmēt realitātei atbilstošu izplatības karti, jo ir daudz vietu un stūru Latvijas teritorijā kur neviena (pat visparastākā) blakšu suga nav šeit portālā Dabasdati.lv ziņota. Taču, kaut kādas tendences jau iezīmējas un pamazām jau tā Latvijas karte tomēr aizkrāsojas - vien 25% (185 no 741) no visiem 10x10km kvadrātiem ir palikuši bez neviena blakšu ziņojuma. Tiesa vairāk kā 50 sugas ir atzīmētas vien ~6% kvadrātu (47 no 741), kas, protams, ir visai maz. Šis "kvadrātu aizkrāsošanas" sportiņš man personīgi tīri labi patīk un var būt kā papildus motivācija meklēt un ziņot arī visparastākās sugas, ko varbūt ikdienā reizēm var kļūt apnicīgi darīt (un diemžēl nav tā, ka retumi katru dienu birtu aumaļām - ir dienas, kad trāpās tikai parastas sugas), kā arī tas var būt kā motivācija iziet pastaigā arī it kā jau labi pieskatītos kvadrātos, jo nu droši vien arī starp šobrīd sugām bagātākajiem kvadrātiem neviens nav tāds kurā, mērķtiecīgi meklējot, nevarētu atrast vēl dažus desmitus sugu klāt.


Ja ir interese par mērķtiecīgāku kvadrātu ķemmēšanu un kādu konkrētu sugu medībām tajos, tad šogad tam ir pieejami divi palīgi:

1) Interaktīva karte kvadrātu numuru un robežu noteikšanai [pēdējais atjauninājums - 6.maijā]:
https://qgiscloud.com/CerambyX/Heteroptera_10x10_QGIScloud

Pamatā domāta, lai varētu noskaidrot katra kvadrāta robežas, jo Dabasdati.lv aplikācijā izmantots tiek 5x5km kvadrātu tīkls. T.i. robežas sakrīt, taču vienā 10x10km kvadrātā ir četri 5x5 kvadrāti, attiecīgi vismaz pirms braukšanas dabā parasti ir labi tā novērtēt un saprast vismaz aptuveni kur sākas/beidzas lielais kvadrāts. Karti var skatīt arī izmantojot telefonu un, ja ļauj interneta pārlūkam piekļūt telefona GPS signālam, tad teorētiski vajadzētu būt, ka kartē parādās arī jūsu atrašanās vieta - attiecīgi var pat lietot dabā (tiesa lapa nav ļoti ātrdarbīga, attiecīgi vietās ar švakāku zonu visticamāk funkcionalitāte var klibot). Šajā pašā linkā, ja spiež labajā pusē augšējā stūrī kur Maps & Tools (ikona ar 3 horizontālām svītriņām), zem izvēlnes Layers & Legend ir pieejams arī otrs slānis (10x10 sugu skaits) - augstāk redzamā karte ar sugu skaitu kvadrātos. Tas ja varbūt tā ērtāk saprast kuri ir tie kvadrāti kuros, piemēram, nav neviena suga vēl konstatēta (šo slāni skatoties, to kvadrātu numuru slāni labāk atslēgt, lai tas nav redzams un netraucē).


2) Otrs ir Excel fails, kurā var apskatīt katrā kvadrātā līdz šim konstatētās sugas un sugas kuras trūkst, pieejams failiem.lv linkā [pēdējais atjauninājums - 6.maijā]: https://failiem.lv/u/hkeyumh89

Ņemot vērā, ka šis ir Excel fails ar iespējotu macros f-ju (.xlsm), tad iespējams dators varētu preventīvi izrādīt zināmu nepatiku pret to un pat bloķēt tā lietojumu, bet nu - teorētiski nekam bīstamam tur nevajadzētu būt, tā ka var mēģināt tomēr ļaut izpildīt. Šķiet no mob.tālruņiem gan šo failu nebūs iespējams atvērt. Šajā failā doma, ka sarkanīgajā laukumā ierakstot kvadrāta numuru (tāpēc noderīga ir karte linkā augstāk - kvadrāta nr. noskaidrošanai) un nospiežot pogu ATLASĪT, tabulā iekrāsosies tās sugas, kas ir kvadrātā konstatētas kā arī parādās visi ziņotie novērojumi (alfabētiskā secībā). Ritinot pa sugu sarakstu uz leju var mēģināt tā saprast, kuras, piemēram, no parastajām sugām (stabiņā H - tās ar tumšāk zaļo krāsu jeb sugas kam DD.lv ir vairāk ziņojumu) trūkst. Vai kuras no ūdensblaktīm (airblaktis Corixidae, cauruļblaktis Nepidae, ūdensmērītāji Gerridae u.c.) varbūt jāpameklē utml. Protams, ja kvadrāts ir tukšs, tad liela vajadzība varbūt no šāda faila nav - jāziņo praktiski visas redzētās blakšu sugas un 98% varbūtība, ka tās būs jaunas kvadrātam, taču kādā kvadrātā, kas ir jau vairāk aizpildīts (virs 100 sugām) vai tādā kvadrātā, kas ir, piemēram, dzīvesvietas tuvumā un tiek regulāri apstaigāts, šis fails var būt palīgs kā radīt papildus azartu meklējot trūkstošo. Tā, piemēram, redzot, ka piemājas kvadrātā nav kāda biežāka vairogblakšu suga, var pat īsas 30 minūšu pastaigas pārvērst par nelielām sugu medībām ar pievienoto vērtību blakšu kontekstā.

Abus šos palīglīdzekļus esmu pagaidām vairāk vai mazāk lietojis tikai pats - savām vajadzībām no saviem rīkiem, attiecīgi iespējams ir kādas neizķertas blaktis (bugs), kas var neļaut tiem strādāt izmantojot citus rīkus. Tas varētu attiekties lielā mērā uz Excel failu, jo nu tas pats par sevi ir visai "brutālā" veidā taisīts. Bet nu katrā ziņā šo "rīku" pielietojums tad pēc katra paša vajadzībām un intereses, nododu rīcībā - lietojat pēc saviem ieskatiem tā teikt. Mēģināšu vismaz reizi mēnesī abas vietnes atjaunināt, lai daudz maz aktuāla informācija būtu redzama, taču tas droši vien neizbēgami, ka kāda laika nobīde starp ziņoto DD.lv un atspoguļoto situāciju būs (jau šobrīd var uzskatīt, ka tur ir mazliet novecojusi informācija).

Noslēgumā tad vēl viena suga iedvesmai, ko var tagad pavasarī meklēt. Viegli atpazīstama - racējblakts Tritomegas bicolor. Lai arī pavasarī var lidot apkārt un būt novērojama rāpojam visdažādākajās vietās, tomēr tā visbiežāk būs saistīta ar panātru (Lamium sp.) pudurīšiem - apdzīvo gan sarkanās (L.purpureum), gan baltās panātres (L.album). Lai arī tā ir viena no blakšu sugām, kurai patīk dzīvot arī uz augsnes, vietās kur ir šo augu nelieli "paklājiņi", nereti pietiek vien nedaudz rūpīgi pavērot lapas vai pašķirstīt stublājus un liela iespēja, ka šo blakti izdosies ieraudzīt, jo tā mēdz uzturēties arī samērā atklāti. Tiesa var būt tramīga - pie traucējuma krīt zemē, kur cenšas pazust starp augu stublājiem un lapām. Latvijā nav reta suga - īpaši apdzīvotās vietās, taču kartē, protams, ir zināms novērojumu iztrūkums austrumu pusē. Šo sugu vērts rūpīgi pavērot, jo teorētiski izplatības areāls tuvu Latvijai pienāk otrai ģints sugai - Tritomegas sexmaculatus, kas ir vizuāli līdzīga. Tai plankumi būs vairāk pienbalti kā arī nedaudz atšķirīga šo plankumu forma - īpaši baltais plankums priekškrūšu vairoga priekšējā stūrī (tas stiepjas gandrīz gar visu priekškrūšu malu). Šīs sugas barības augs g.k. skaitās melnā zīlaine (Ballota nigra), kas varētu būt galvenais sugas izplatību ierobežojošais faktors, jo kā noprotu, tad sevišķi bieži šis augs Latvijā nav sastopams. Taču, ja nu kāds šādu augu pazīst un vai savos sirojumos nejauši atrod (pat ja tā ir urbāna vide vai kāda dzelzceļmala utml.), ir vērs paskatīt vai uz tā nesēž kāda Tritomegas ģints racējblakts.


Tas uz doto brīdi viss. Lai veiksme blakšošanā un citu kukaiņu vērošanā!
Uģis Piterāns.


2023-04-09

Pēdējie novērojumi
Columba oenas - 2024-04-18 dekants
Coccothraustes coccothraustes - 2024-04-18 Ziemelmeita
Passer montanus - 2024-04-18 Ziemelmeita
Anthus trivialis - 2024-04-18 Vv
Regulus ignicapilla - 2024-04-18 Vv
Corvus corone cornix - 2024-04-18 Vv
Sylvia atricapilla - 2024-04-18 Rallus
Nezināms
Ignotus
@ zemesbite
Pēdējie komentāri novērojumiem
DaceKKK 17.aprīlis, 23:48

Tā nojautu, ka no Bērnu slimnīcas. Biju nofotografējusi ari S04, Bieriņos un Māras dīķī. Šis pa Ziepniekkalna mežu dzīvojas.


Irbe 17.aprīlis, 21:57

Sarkanrīklīte


Edgars Smislovs 17.aprīlis, 21:43

Ievērojmi agrāk kā citus gadus un uzreiz trīs putni, ticams ka būs kas sajaukts.


zane_ernstreite 17.aprīlis, 21:21

Paldies, Ilze un Margarita, par precizējumu!


fufuks 17.aprīlis, 20:30

izskatās, ka ir divas, jo tā Kuldīgas joprojām ir Padurē.


Irbe 17.aprīlis, 20:22

Lielās gauras


Osis 17.aprīlis, 20:04

Paldies Artur, Uģi!


mufunja 17.aprīlis, 18:35

Liels paldies,Julita :)


dziedava 17.aprīlis, 18:19

Ja aizsūtīšu, tad, cerams, noskaidrosim. Bet tuvakajā laikā man nebūs laika sūtīt. Jā, mājās nenobriest tik labi, vislabāk, ja var pagaidīt, kā attīstās dabā.


AtisL 17.aprīlis, 17:55

Tieši šajā punktā pagājušajā gadā bija arī ligzda.


mufunja 17.aprīlis, 17:55

Man tas ir vienkārši briesmīgi. Es nevaru atrast fotoattēlu. Julita, nofotografē to un atsūti man, lūdzu.


dziedava 17.aprīlis, 17:40

Vienalga vajag novērojumu ielikt šajā vietā, lai var ielikt manas mikroskopijas rezultātus un sugu. Es aizsūtīšu mikroskopijas foto


mufunja 17.aprīlis, 17:38

Viņa šeit nav:(


mufunja 17.aprīlis, 17:36

Vija, Julita, mans variants Trichia varia :) varbūt es kļūdos.


mufunja 17.aprīlis, 17:28

Viņi ir divi no vienas vietas. Es nofotografēju savu paraugu mājās.Es tev iedevu nepareizo.


Ivetta 17.aprīlis, 17:17

Paldies, Uģi!


dziedava 17.aprīlis, 17:13

Bet kas ir tas, ko es mikroskopēju? Tam vajag novērojumu. Ļoti līdzīgs izskatījās šim


mufunja 17.aprīlis, 17:07

Es domāju, ka viņus nevajadzētu vest mājās. Mājās tie pilnībā nenogatavojas.Tas var būt iemesls, kāpēc sugu nevar noteikt. Kā ar Tr.alpina ((


mufunja 17.aprīlis, 16:58

Bet mēs precīzi noskaidrosim, kāda veida suga tā ir


mufunja 17.aprīlis, 16:55

Diemžēl es sajaucu lapas. Es jau rakstīju, ka man joprojām ir šis paraugs.:(


dziedava 17.aprīlis, 16:12

Cik saprotu, Edvīns noteikšanai grib paraudziņu :(, tātad tuvākā laikā skaidrības nebūs.


dziedava 17.aprīlis, 15:57

Marina, bet šim taču man bija paraugs. Tas, kas man bija ar šo datumu, bija ar brūniem plankumiem. Ja ir vēl citi vākumi no šīs vietas, tad tie var būt citas sugas. Man esošais bija L.pseudomaculatum


Ziemelmeita 17.aprīlis, 15:55

Paldies,Artur, tā sanāk bez brillēm skatoties.


ekologs 17.aprīlis, 15:51

Krupis šis nav. Parastā varde (Rana temporaria) gan :)


Irbe 17.aprīlis, 15:37

Šķiet, ka melnās pīles, 2M, 4T


ekologs 17.aprīlis, 14:08

Skrejvabole (Carabus nemoralis) :)


VijaS 17.aprīlis, 13:16

Izmērīju. 4,5-6mkm. Pēc elaterām man vairāk velk uz T. scabra, bet vai ar to vien pietiek...


mufunja 17.aprīlis, 12:56

Julita, pievienoju fotogrāfiju. Es neredzu brūnu plankumus. https://dabasdati.lv/lv/observation/ehptrhd0sfj0t3t2cbb6r14dg4/ Es to salīdzināju ar šīm fotogrāfijām.


dziedava 17.aprīlis, 12:46

Jauna suga LV jebkurā gadījumā, jautājums tikai - kura


dziedava 17.aprīlis, 12:45

Bez L. pulveratum Edvīnam ir hipotēze arī L. spinulosporum https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3645569669036198/


mufunja 17.aprīlis, 12:10

Nu jā, es arī viņus neredzēju


dziedava 17.aprīlis, 11:57

Es neredzu plankumus. Tad es pagaidām nezinu, kas tā ir par sugu, ja nav brūnu plankumu.


mufunja 17.aprīlis, 11:44

Julita,es pievienoju fotogrāfijas.


dziedava 17.aprīlis, 11:18

Elateru platums nav izmērīts? Skatos, ka medainajai Tev tādi paši zīmulīši


Ivars Leimanis 17.aprīlis, 11:12

:) komentārs bija domāts pie jaunās atradnes. :))


Ivars Leimanis 17.aprīlis, 11:10

Tik un tā interesants. Dabasdatos vien 2.novērojums, un spriežot pēc Tavas sūnu listes, Latvijā līdz šim tikai 10 atradnes.


Vīksna 17.aprīlis, 10:59

Paldies !


mufunja 17.aprīlis, 10:50

Paldies, Julita, es paskatīšos


dziedava 17.aprīlis, 10:47

Lampītēm vienmēr vajag atcerēties pirmkārt mikroskopēt perīdiju - vai ir ar plankumiem, jo tas ir galvenais, pēc kā sašķirot iespējamās sugas. Lamproderma pseudomaculatum perīdijs ir ar brūniem plankumiem, nevis vienmērīgs


zane_ernstreite 17.aprīlis, 09:27

Paldies, Uģi! Sapinos meistarībā ))


IlzeP 17.aprīlis, 09:09

Saiti uz video gan neredzam


dziedava 17.aprīlis, 07:56

Paldies, Sandi, par precizējumu, steigā nepadomāju, ka ģinti arī var svinēt :)


guta7 17.aprīlis, 07:48

Būtu jauki, ja varētu ieziņot precīzu sugas nosaukumu Pleurotus calyptratus.


Ziemelmeita 17.aprīlis, 07:47

Paldies,Margarita.


Irbe 17.aprīlis, 07:43

Melnais mežastrazds


adata 17.aprīlis, 07:43

Paldies. Margarita, par putniem! Dzilnītim tik dažādi var būt tie saucieni!


dziedava 17.aprīlis, 07:33

Nu nav jau nekāds brīnums, man arī uz brīdi šķita, ka bija vasara :D. Gļotsēnēm pat kalendāra [šķiet] nav.


sandis 17.aprīlis, 00:48

Mjāā.. :)


sandis 17.aprīlis, 00:37

Te jau ne tikai suga, bet arī ģints jauna! Apsveikumi arī no manis, prieks, ka arī šo izdevās noteikt līdz galam!


felsi 16.aprīlis, 21:56

Lēnām veidojas apvalciņš, briestot izdala nepatīkamu smaržu, vairāk nenovērošu.:)


Irbe 16.aprīlis, 21:50

Dzilnītis


felsi 16.aprīlis, 21:48

Pievienoju mikroskopiju. Arī liekas, ka no vasaras atnākusi:)


Irbe 16.aprīlis, 21:46

Šķiet, sarkanrīklīte


Irbe 16.aprīlis, 21:40

Paceplītis, dziedātājstrazds, zīlīte, čunčiņš


Ziemelmeita 16.aprīlis, 21:35

Paldies, Margarita un Ilze.


felsi 16.aprīlis, 21:32

Ej tu sazini, kas gļotsēnēm prātā! Man maijā vai jūnijā ir bijusi vīnoķekaru dzelksnīte:)


adata 16.aprīlis, 21:30

Nu gan jauki! Arī tādas mēdz būt gļotsēnes!


felsi 16.aprīlis, 21:29

Paldies!


Irbe 16.aprīlis, 21:28

Jūras ērglis?


felsi 16.aprīlis, 21:28

Super, diži apsveikumi!


mufunja 16.aprīlis, 21:18

Paldies Julita par paveikto darbu. Esmu tik priecīga,ka izdevās noteikt sugu.


Irbe 16.aprīlis, 21:18

Būs vien mājas strazds, melnais mežastrazds neligzdo dobumā.


dziedava 16.aprīlis, 21:12

Velk uz vasaras sugu, bet kas tad tagad bija par laika apstākļiem, ja ne vasara? :))


dziedava 16.aprīlis, 21:11

Sandi - Andris Baroniņš plazmodiju atrada 30. augustā un 1. septembrī, Inguna plazmodiju atrada 11. jūlijā un 13. aprīlī. Izskatās - kad grib, tad aug ;)


IlzeP 16.aprīlis, 21:11

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:11

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:10

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:10

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:09

Sakārtota sistemātika


ekologs 16.aprīlis, 21:09

Manuprāt Skrejvabole (Limodromus assimilis).


IlzeP 16.aprīlis, 21:08

Sakārtota sistemātika


dziedava 16.aprīlis, 21:07

Par šo liels prieks! Jo plazmodiji negrib nobriest, bet nobriedušais izskatījās tikai plēvīte, bet ar to pietika :)


dziedava 16.aprīlis, 21:06

Mikrofoto un Edvīna apstiprinājums: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3642994485960383/


IlzeP 16.aprīlis, 21:02

Varbūt kādam ir viedoklis. Esot 2 sugas - Skeletocutis nivea, sniegbaltā baltene un Skeletocutis semipileata, pusklājeniskā baltene. Mums te Dabasdatos ir abas kopā. Kura (kuras?) ir Dabasdatos saziņotās - (51) novērojums?


IlzeP 16.aprīlis, 20:47

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 20:41

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 19:56

Sakārtota sistemātika (suga tā pati)


Vīksna 16.aprīlis, 19:45

Paldies !


IlzeP 16.aprīlis, 18:56

Sakārtots saraksts


IlzeP 16.aprīlis, 18:56

Sakārtots saraksts


mufunja 16.aprīlis, 18:31

Paldies Sandis. Un paldies par kompāniju. Tas bija lieliski.:):)


IlzeP 16.aprīlis, 18:17

Sakārtots sugu saraksts. Šeit nav īstā vieta, kur rakstīt, bet skatos, ka KĀDS ADMINISTRATORS DEAKTIVĒ SUGU DUPLIKĀTUS, PIRMS TAM NEPĀRNESOT NOVĒROJUMUS. Līdz ar to attiecīgie novērojumi datu atlasē neparādās. Šī suga, piemēram, bija sarakstā 2x ar identiskiem latviskajiem un latīniskajiem nosaukumiem; nācās vienu pārsaukt par "pagaidu" un uz brīdi aktivizēt, lai "pārnestu" novērojumus.


kimkim 16.aprīlis, 18:08

Šķiet, ka peļu klijāns


sandis 16.aprīlis, 18:06

Oho, tik svaigs! Nez, šī pavasara suga vai tikai silto dienu apmānīts eksemplārs?


sandis 16.aprīlis, 18:04

Apsveicu "pēcsniedzīšu ekspedīciju" ar taustāmo rezutātu, Marinu ar kārtējo jauno sugu un paldies par iespēju klātienē redzēt šo atradni (un ievākt arī sev paraudziņu)!


IlzeP 16.aprīlis, 18:01

Bija sarakstā 2x, apvienotas


IlzeP 16.aprīlis, 17:55

Noteica Inita


Ivars Leimanis 16.aprīlis, 16:34

Šī arī, tomēr, izskatās pēc Lewinskya speciosa.


Ivars Leimanis 16.aprīlis, 16:21

Šī tomēr ir Lewinskya speciosa.


ekologs 16.aprīlis, 13:24

Dižais mājas zirneklis (Eratigena atrica) :)


BI 16.aprīlis, 12:49

Mazulis, tēviņš, 19.05.2022. Bērnu slimnīca


dziedava 16.aprīlis, 11:15

Cerēju, ka te būs kas cits, bet perīdijs ir ar brūniem plankumiem, un tur pēc šādām sporām sanāk tikai viens variants.


Mareks Kilups 16.aprīlis, 08:18

paldies!


eme 16.aprīlis, 08:02

Jā, laikam tiešām sevi ķauķis. Nevarēja saklausīt pauzes dziesmas daļās, tāpēc vairāk likās līdzīgs vakarlēpim.


dziedava 15.aprīlis, 23:32

Raivo, neatradām gan. Te bij tāda "īsā" piestāšana pa ceļam uz Latgali. Ja nu atrodam :). Varam citugad mēģināt kopīgiem spēkiem meklēt, tagad jau Marina mūs apmācīja - kur un kā jāskatās :)


Mežirbe777 15.aprīlis, 23:25

Tajā mežā vēl kāda nivicolous suga neatradās? Tajā dienā biju citos mežos, būtu zinājis, palīdzētu meklēšanā. ML teritorijās gļotsēņu sugu daudzveidība ir daudz lielāka, nekā tajā mežā. :))


dziedava 15.aprīlis, 22:46

Neubertam 49.lpp. pēc zīmējumiem sanāk B, C, kas ir C.ellae, nekā labāka nav


dziedava 15.aprīlis, 22:41

Starp citu, C.ellae sinonīms ir C.nannegae :))


dziedava 15.aprīlis, 22:39

Sporu izmēri mums var teikt sakrīt, jo es rēķinu līdz 0,5 un man sanāca 8,5-9 mkm


dziedava 15.aprīlis, 22:38

Tiesa, arī pēc Neuberta C.ellae diametrs ir 0,3-0,4 mm, bet te man bija 0,4-0,5 mm (Tev vēl vairāk)


dziedava 15.aprīlis, 22:36

Nannengu bija bail skatīties :D, par šādām man pirms tam jau bija piezīmes sarakstītas. Bet nu šis ir tas starpvariants.


dziedava 15.aprīlis, 22:34

Par līdzīgu bija diskusija arī pie Sanda. Gļotsēne ne tik gara un ne tik īsa . Starp C.nigra un C.ellae. Neatceros, cik gara bija Sandim, bet viņam teicu, ka gan jau C.nigra. Tagad šo skatos piezīmēs, kas pēc frančiem C.ellae līdz 1 mm, bet pēc Neuberta līdz 1,6(2) mm, kas visu maina.


VijaS 15.aprīlis, 22:31

Līdz konkrētākai hipotēzei nenonācu, atslēga Nannengā vispār izskatās briesmīgi...


VijaS 15.aprīlis, 22:22

Īsi gali un smalki dzelonīši; elateras kopumā smukas. Bet par sporām bija pārsteigums, ka neatradu, paraudziņš nemaz tik bezcerīgs neizskatījās.


dziedava 15.aprīlis, 22:18

Klau, ko Tu neuzrakstīji, ka šis ir mikroskopēts? Es tikko arī mikroskopēju to pašu :)


dziedava 15.aprīlis, 22:16

Elateras, starp citu, ļoti interesantas. Ar īsiem galiem. Būtu jāpapēta, kam vispār tā var būt. Bet nu sēnes sporas apēdušas gan


pustumsa 15.aprīlis, 21:54

Paldies!


dziedava 15.aprīlis, 21:48

Piekrītu Didymium crustaceum :)


Ziemelmeita 15.aprīlis, 21:46

Paldies,Ansi,par labojumu.


VijaS 15.aprīlis, 21:44

Augļķermeņi it kā neizskatās bojāti, bet mikroskopijā abos sagatavotajos stikliņos sanāk dzeltens ķīselis ar elaterām, sporas neatrodu. Atstāju nenoteiktu.


felsi 15.aprīlis, 21:31

Pievienoju mikroskopiju.


gunitak 15.aprīlis, 19:52

Ļoti labi. Otrā bildē pāris. Ieliekot statusu P, novērojums aizies ligzdojošo putnu atlantam.


Ziemelmeita 15.aprīlis, 19:50

Gulbis tas bija, putnu redzēju. Riņķoja ne pārāk augstu. Es mazo nepazīstu, bet klausoties gulbju balsis putni lv., vislīdzīgākais likās tieši mazā gulbja sauciens, tapēc radās šaubas vai ziemeļu vai mazais gulbis.


mufunja 15.aprīlis, 19:48

Nejauša fotogrāfija


IlzeP 15.aprīlis, 19:43

Niedru liju mātītes jau ir brūnas.


IlzeP 15.aprīlis, 19:41

Varbūt mazais? Bet man nav pieredzes... Droši, ka gulbis?


gunitak 15.aprīlis, 19:36

Statuss (P)


gunitak 15.aprīlis, 19:06

Varbūt niedru stērste?


IlzeP 15.aprīlis, 19:05

Paldies, ieziņošu atsevišķi. Hmm, būs rīt arī jāiet uz Linezeru - vakar ķerra, šodien lielgalvis... kas būs rīt? :)


Edgars Smislovs 15.aprīlis, 19:02

Viena tik tiešām lielgalvja M.


IlzeP 15.aprīlis, 18:54

Vai vēl kādam viena no M neizskatās pēc brūnkakļa?


Gradin 15.aprīlis, 18:41

Es teiktu, ka laucis


mufunja 15.aprīlis, 18:08

Vēl viens noslēpums :)


dziedava 15.aprīlis, 18:05

Pagaidām atstāšu kā līdz galam nenoteiktu.


dziedava 15.aprīlis, 18:04

Vēl var būt Badhamia rugulosa, bet tai pagaidām neatradu foto salīdzināšanai. Ļoti reta


dziedava 15.aprīlis, 18:01

Šo es mikroskopēju un man īsti nekas nesanāk. Ne nivicolous, ne parasta suga. Izskatās, ka Physarum sp. Mazliet līdzīgs Physarum sulphureum, bet sporām nav tumšāku kārpu grupas. Physarum decipiens it kā ir bez kājiņas, bet šiem ir kājiņas. Man šķiet, ka Edvīns teica, ka Physarum decipiens patiesībā ir sugu grupa un tur vajadzētu veikt inventarizāciju, varbūt tāpēc grūti noteikt.


dziedava 15.aprīlis, 17:57

Paldies, domāju, ka atradu! :)


spiigana 15.aprīlis, 17:55

Vajadzētu arī plēšputniem iespēju ielikt "nenoteikts". To, ka tas ir plēšputns, es redzu, bet konkrētāk identificēt ir problēmas. Un ne tikai šoreiz...


felsi 15.aprīlis, 17:47

Tā arī lēnām gatavojas :)


mufunja 15.aprīlis, 17:44

Julita, jums ir šis paraugs


dziedava 15.aprīlis, 17:40

Labi! Tur ir divas lapas, man izskatās, ka uz katras lapas ir cita suga :). Noteikšana nebūs ātra visiem tiem vākumiem, jo daudz paraugu un sarežģīti noteikt.


mufunja 15.aprīlis, 17:35

tie ir no vienas vietas


mufunja 15.aprīlis, 17:34

Es paskatījos uz savējiem, es noteikti tos sajaucu.(((


adata 15.aprīlis, 17:33

Šī nebūs Eiropas saulpurene.


dziedava 15.aprīlis, 17:24

Marina, vai varētu būt, ka ievāktas citas lapas, nekā ir pirmajos foto? Es atradu līdzīgu 1. aprīļa paraugu (Gaiduļi) uz lapām, bet gļotsēnes izskatās drusku citādāk izvietotas.


mufunja 15.aprīlis, 17:18

Julita, jums ir šis paraugs.


mufunja 15.aprīlis, 17:17

Julita, jums ir šis paraugs.


mufunja 15.aprīlis, 17:15

Julita, jums ir šis paraugs.


dziedava 15.aprīlis, 17:15

Tā ka par jauno sugu "atbildīga" noteikti ir Marina, šis ir tikai manis atrasts eksemplārs, ko Edvīns atzina par labu esam :D


mufunja 15.aprīlis, 17:13

Es arī domāju, ka tas ir tāds pats tips. Tas ir tikai tas, ka pirmais paraugs nogatavojās mājās, tāpēc tas bija savādāk.


dziedava 15.aprīlis, 17:10

Te Edvīna apstiprinājums T. alpina: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3643043522622146 Viņš gan apgalvo, ka apstiprinājums ir tikai šim konkrētajam novērojumam, nevis iepriekšējiem. Mana pārliecība, ka tur visi bija vienādi, bet lai vai kā - apstiprināts ir šis, kas bija arī vispilnīgāk nobriedušais. Es mikroskopēju vēl 2 citus mazāk nobriedušus, un tur sporas par kādu 1 mkm bija mazākas, kaut visādi citādi arī domāju, ka tomēr šī pati suga, jo elateras izskatījās tādas pašas (citām līdzīgām sugām tādas nav redzētas).


girtsbar 15.aprīlis, 16:54

Kļūda datu ievadē


Osis 15.aprīlis, 16:07

Paldies Edgar!


Irbe 15.aprīlis, 15:40

Niedru lija


ivars 15.aprīlis, 15:29

Droši vien, jā.


Mareks Kilups 15.aprīlis, 14:33

ērglis diez vai būs - nav tāds izmērs. gan jau tā pati niedru lija tomēr.


Mareks Kilups 15.aprīlis, 14:32

paldies!


ekologs 15.aprīlis, 11:45

Smecernieks (Hylobius sp.) :)


Marjory 15.aprīlis, 11:44

Šajā ligzdā stārķi dzīvo jau daudzus gadus.


ivars 15.aprīlis, 10:48

Sloka.


dziedava 15.aprīlis, 08:23

Gan jau gļotpūpēdis parastais


IlzeP 15.aprīlis, 07:53

Tā kā neviens neprotestē, rakstu nosaukumu


dziedava 14.aprīlis, 22:57

Hipotēze?


felsi 14.aprīlis, 22:53

Briedinu.


dziedava 14.aprīlis, 21:51

Oho, ka tik nebūs kruzuļotais ragansviests! Fuligo gyrosa syn. Physarum gyrosum


Mangusts 14.aprīlis, 21:44

Paldies!


ivars 14.aprīlis, 21:22

Ielieciet failiem.lv un iekopējiet šeit saiti.


guta7 14.aprīlis, 20:55

Noskatījos video vairākas reizes, aste neatbilst sarkanai klijai, tātad nav. Kur varētu pievienot video, lai speciālisti vārtu noteikt šo košo plēšputnu.


Edgars Smislovs 14.aprīlis, 20:53

Manuprāt niedru lija


IlzeP 14.aprīlis, 20:38

Vai video ir kaut kur redzams?


ivars 14.aprīlis, 20:31

Klija tā nav. Izskatās pēc jūras ērgļa.


guta7 14.aprīlis, 19:57

Ir arī video, kur var labāk saskatīt.


guta7 14.aprīlis, 19:55

Iespējams, ka arī nav, bet tā koši brūnā krāsa, kuru nevaru iedomāties nevienam plēšputnam. Nāksies pavaktēt ar nopietnu tehniku.


davis_wi 14.aprīlis, 19:52

Neesmu vislielākais speciālists, bet galīgi pēc klijas neizskatās.


felsi 14.aprīlis, 19:40

Pievienoju 2 foto, kāda pēc 24 stundām.


felsi 14.aprīlis, 19:38

Pievienoju foto, kāda pēc 24 stundām.


Mareks Kilups 14.aprīlis, 19:30

šim novērojumam pazīmi vajadzētu mainīt uz N, nav piemērots biotops


Mareks Kilups 14.aprīlis, 19:27

šim novērojumam pazīmi vajadzētu mainīt uz N, nav piemērots biotops


Mareks Kilups 14.aprīlis, 19:27

šim novērojumam pazīmi vajadzētu mainīt uz N, nav piemērots biotops


guta7 14.aprīlis, 19:22

Paldies par palīdzību sūnu noteikšanā!


ekologs 14.aprīlis, 18:53

Skaidrs. Paldies! :)


nekovārnis 14.aprīlis, 18:36

Dabasdatos sugu ievadē ir ierobežojums - 3 ailes(pakāpes), tāpēc spārēm visracionālāk būs 1.kārta - Spāres, 2.dzimta - Daiļspāres, Dižspāres, utt., 3.suga.


Ivars Leimanis 14.aprīlis, 18:27

2.bildi tomēr būtu labi izdzēst no šī novērojuma - pārliecinoša U.bruchii.


ekologs 14.aprīlis, 18:20

Nezinu, varbūt šis jautājums kaut kad jau tika apspriests, bet vai nebūtu labāk dabasdatos izdalīt sīkāk vienādspārnu spārēs (Zygoptera) un dažādspārnu spārēs (Anisoptera)?


IlzeP 14.aprīlis, 18:06

Gandrīz visi ziedi pazuduši - acīmredzot, paņemti.


dziedava 14.aprīlis, 17:44

Man izskatās Lamproderma pulveratum, bet būs jāpārprasa Edvīnam.


ekologs 14.aprīlis, 16:20

Pelēkais zaķis (Lepus europaeus) :)


ekologs 14.aprīlis, 16:18

Skrejvabole (Carabus nemoralis) :)


Ziemelmeita 14.aprīlis, 15:25

Paldies,Ansi, par labojumiem.


CerambyX 14.aprīlis, 15:12

Protams, biju domājis quadriguttatus.


Matrus 14.aprīlis, 15:09

Paldies par gulbja kontroli, datubāzē ir tikai kontroles gredzenošanas vietā (Buļļupe pie tilta): 25.03. & 05.04.2021., 17.04.2022. un 09.02.2024.


Matrus 14.aprīlis, 15:07

Paldies par gredzenoto gulbju kontrolēm, papildināju datubāzi! EK722 pēdējo reizi turpar novērots pirms gada (01.03.2023.), šobrīd 18 gadus (vai vairāk, 2006.g.-) vecs tēviņš.


Ilmarsok 14.aprīlis, 14:10

Paldies, ka noteicāt sugu!


Karmena 14.aprīlis, 12:46

Paldies par sugas noteikšanu, Margarita! Paldies par labojumu, Ilze!


ekologs 14.aprīlis, 12:34

Parastā varde (Rana temporaria) :)


ekologs 14.aprīlis, 12:32

Airvabole (Acilius canaliculatus) :)


ekologs 14.aprīlis, 12:26

Nātru lācītis (Callimorpha dominula) :)


Ziemelmeita 14.aprīlis, 12:22

Klausos putni.lv un man vairāk izklausās pēc mazā gulbja sauciena. Kurš no viņiem būs šis?


ekologs 14.aprīlis, 10:05

https://www.kerbtier.de/cgi-bin/enXCompare.cgi?ID=c0ec0d0d6d


ekologs 14.aprīlis, 10:04

Te savukārt, skatoties pēc tiem plankumiem, manuprāt, Glischrochilus quadriguttatus, Mh...domīgi


ekologs 14.aprīlis, 09:59

Es arī skatos uz tiem plankumiem un zīlēju :)


nekovārnis 14.aprīlis, 09:39

Uģi, kas ar šo? quadrisignatus/quadriguttatus?


nekovārnis 14.aprīlis, 09:37

Nevar īsti saprast. Plankumi pēc kopējās formas un novietojuma drīzāk kā Glischrochilus quadrisignatus, bet augšējie tomēr mazliet dalās trijās daļās kā Glischrochilus quadriguttatus. Dotu 80% ka G.quadrisignatus, 20% G.quadriguttatus, bet diez vai tas palīdzēs :)


Edgars Smislovs 14.aprīlis, 07:19

http://www.putni.lv/loclus.htm http://www.putni.lv/capeur.htm


Edgars Smislovs 14.aprīlis, 04:48

Vakarlēpis dienas laikā dzied niedrēs? Iespējams seivi ķauķis?


Kiwi 13.aprīlis, 22:31

Paldies, Edgar!


ekologs 13.aprīlis, 22:27

Marek, Tavs viedoklis?


Kiwi 13.aprīlis, 22:15

Platknābis?


ekologs 13.aprīlis, 22:05

Ūdens skorpions (Nepa cinerea).


Kiwi 13.aprīlis, 21:49

Paldies, Ansi!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts