Aktīvie lietotāji: 134 Šodien ievadītie novērojumi: 14 Kopējais novērojumu skaits: 2154392
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Atskats uz blaktīm Dabasdati.lv 2022. gadā
Pievienots 2023-05-07 22:13:47

Iestājoties pavasarim, ir pienācis tradicionālais brīdis savilkt galus kopā un atskatīties uz blakšotāju (= dabā gājēji, kas vēro blaktis) veikumu Dabasdatos un ieskicēt šī gada plānus. Šoreiz varbūt ieraksts būs nedaudz konspektīvāks, bet saglabājot galvenos skaitļus un kartes - tad nu ķeramies blaktij pie antenām!


Dabasdati.lv ziņoto blakšu novērojumu skaits pa gadiem.

Vispirms liels paldies visiem ziņotājiem - turpinu un turpināšu nenogurstoši atkārtot, ka katram ziņojumam ir jēga un vērtība, jo vien liekot ziņojumu pie ziņojuma varam iegūt pilnīgu pārskatu par Latvijas blakšu faunu. Pagājušajā gadā tika ziņoti ap 3700 blakšu novērojumi (skaitot visus - arī šobrīd līdz sugai precīzi nenoteiktos), kas nav gluži rekords, taču tālu neatpaliek. Man katrā ziņā prieks, ka aktivitāte pēdējos 4 gados ir saglabājusies apmēram līdzīgā līmenī. Protams, es tā piesardzīgi ceru un sapņoju, ka kādreiz varētu 5 tūkstošu ziņojumu robežas pārsniegt, bet tas nav noteikti pašmērķis.


Dabasdati.lv ziņoto blakšu sugu fenoloģija - kurās mēnešu dekādēs un kuros mēnešos ziņots visvairāk sugu.

Tāds nedaudz interesantāks varētu būt nākamais grafiks, kas attēlo visu līdz šim ziņoto blakšu novērojumu sadalījumu gada griezumā - bet ar akcentu nevis uz ziņojumu skaitu, bet uz ziņoto sugu skaitu. Respektīvi - cik katrā mēneša dekādē (skaitļi stabiņu augšā) vai katrā mēnesī atsevišķi (skaitļi zem mēneša nosaukuma) blakšu sugas ir ziņotas Dabasdati.lv (šie dati apkopoti uz 27.II.2023). Protams, tāpat kā citiem kukaiņiem, arī blakšu sugu lielākā daudzveidība ir vasaras vidū, taču tas ko es šajā grafikā saskatu - blakšu vērošanas sezona, atšķirībā, piemēram, no dienastauriņiem vai koksngraužiem (abas grupas šobrīd populāri kukaiņu vērotāju mērķi) ir ļoti izstiepta un gara. Vairāk kā 100 sugas (tas nav nemaz tik maz!) var būt iespējams novērot jau sākot no marta (protams, ja sniegs ir nokusis) līdz pat oktobrim. Tiesa blaktīm tās pašas pavasara sugas būs sastopamas arī novembrī un ziemas mēnešos, jo runa g.k. ir par ziemojošām sugām. Tas ir varbūt atšķirīgi, piemēram, no naktstauriņiem, kas arī ir kukaiņu grupa ar ļoti garu vērošanas sezonu - naktstauriņiem visbiežāk agri pavasarī lido cits sugu komplekts kā vēlu rudenī (tiesa ir arī ziemojošas sugas). Lai nu kā, šis grafiks tad vairāk tā iedvesmai - ja, tuvojoties septembrim, sāk šķist, ka citi kukaiņi izsīkst, tad var vērot blaktis. Tad to vēl ir daaaduz sugu iespējams atrast.

Šoreiz tāds īpaši atsevišķs 2022. gada rezultātu apkopojums netiks izcelts, taču šajā lieltabulā, kur apkopoti 25 visvairāk blakšu sugas ziņojušie (dati pēc situācijas 27.III.2023), var galveno informāciju izlobīt. Vairāk kā 100 sugas 2022. gadā ziņoja trīs cilvēki (U.Piterāns, M.Ieviņš un L.Birziņa), kas arī bija trīs aktīvākie ziņotāji aizvadītajā gadā - tā teikt, jo vairāk ziņo, jo vairāk sugas arī trāpās. Loģiski! Man pašam interesantāka šķiet tā saucamā "Mūža liste" jeb cik sugas katrs ir Dabasdatos ziņojos visu gadu laikā. Protams, šajā topā izmaiņas varbūt nenotiek tik strauji (īpaši galvgalī), taču kā rāda tabula, tad 2022. gadā daudziem izdevās pieplusot saviem blakšu sarakstiem 10-20 un pat vairāk sugas. Trīs ražīgākie vērotāji (vai šajā gadījumā - vērotājas), ko jāizceļ - Lauma Ķeire (+44 sugas), Vita Šakele (+36) un Laima Birziņa (+28)! Iespaidīgs jaunu sugu birums vienā gadā. Lēšu, ka tāda neklātienes cīņa par iekļūšanu šī virtuālā topa desmitniekā nākotnē varētu saasināties, jo visticamāk drīz vien ar 100 sugām vairs nepietiks. Ja aizmirstam par topiem un tabulām, kas varbūt arī nav tik būtiski, tad 100 sugas patiesībā varētu būt tāds samērā labs mērķis uz ko tiekties "blakšu vērotājam" iesācējam - kādu 2-3 gadu laikā noteikti var 100 sugas mēģināt atrast un novērot. No citām iespējamajām "jubilejām" varētu būt interesanti pasekot vai (jeb pareizāk sakot - kad?) Laimai Birziņai izdosies sasniegt 200 sugu robežu! Jāņem vērā, ka jaunas sugas var nākt klāt uz senāku novērojuma rēķina - ja tiek, piemēram, noteikts kāds iepriekš līdz sugai nenoteikts novērojums vai citādi izlabota kāda suga.


2022. gadā novērotās jaunās sugas Latvijai (no augšējā kresā stūra uz labo): zemesblakts Heterogaster cathariae (L.Birziņa), mīkstblakts Phytocoris nowickyi (U.Piterāns - UP), mīkstblakts Orthotylus concolor (UP), pundurblakts Cryptostemma pusillimum (UP), vairogblakts Dybowskya reticulata (Marita Krūze), mizasblakts Aradus montandoni (UP), bruņublakts Phimodera lapponica (UP), zemesblakts Peritrechus lundii (UP).


2022. gads bez izņēmuma bija samērā ražīgs arī attiecībā uz Latvijas faunai jaunu sugu atradumiem. Kopskaitā tās bija 8 - sešas sugas (zemesblakts Peritrechus lundii, bruņublakts Phimodera lapponica, pundurblkats Crypostemma pusillimum, mizasblakts Aradus montandoni, mīkstblaktis Orthotylus concolor un Phytocoris nowickyi) šo rindu autora rēķinā, bet pārējās divas atrada citi - vairogblakti Dybowskya reticulata atrada Marita Krūze, bet zemesblakti Heterogaster cathariae - Laima Birziņa.


Tieši pēdējās divas sugas šīm jaunatklātajām sugām ir vienas no interesantākajām, jo, piemēram, vairogblakts D.reticulata Eiropā ir ar ļoti šauru izplatību (mūsu reģionā reti bet regulāri atrod Somijā, konstatēta arī Igaunijā) un acīmredzot ir vairāk "austrumnieks" - dzīvojot g.k. uz Japānas sārtburkšķiem (Torilis japonica). Savukārt zemesblakts H.cathariae ir izteikta dienvidu suga, kas dzīvo g.k. uz kaķumētrām (Nepeta cataria) - un tās atradums ir salīdzinoši pavisam negaidīts un blakšu varbūt ne līdz galam izcelsme skaidra. Taču fakts ir nenoliedzams - suga ir Latvijā konstatēta, varbūt kārtējā klimata pārmaiņu rezultātā ienākusī suga? Laiks rādīs. Starp pārējām jaunajām sugām ir maz citu tādu negaidītu pārsteigumu, taču var, piemēram, izcelt mizasblakti A.montandoni, kas ir visā pasaulē maz zināma suga (kaut arī ir vairāk kā 100 gadus senas ziņas no Rumānijas, pēdējā laikā Eiropā konstatēta vien Somijā - pārējais zināmais izplatības areāls sākas uz A no Urālu kalniem), bet acīmredzot līdzīgi kā dažas citas mizasblakšu sugas ir saistīta ar mežu degumu platībām, kuras ierodas apdzīvot drīz uzreiz pēc degšanas brīža. Latvijā konstatētais īpatņu skaits ir lielākais vienkopus zināmais Eiropā.

Atsevišķi varbūt vēl var pieminēt mīkstblakti P.nowickyi, kas bija tāda iepriekš arī maz zināma suga un vien pagājušogad izdevās droši apstiprināt sugas klātbūtni Latvijā - taču pēc tam sekoja gan vēl citi novērojumi kā arī, caurskatot senākus iepriekš ziņotus nenoteiktu Phytocoris ģints blakšu novērojumus, izdevās izskaitļot vēl pāris citus atradumus. Līdz ar to šobrīd kartē ir salīdzinoši pat ļoti daudz aizkrāsotu kvadrātu - vismaz priekš sugas, kas Latvijas sugu sarakstā iekļauta vien pērnā gada augustā.

Droši vien atkārtošos, bet tieši izplatības kartes ir viens no galvenajiem ieguvumiem, ko var izspiest no visiem šiem jūsu un mūsu blakšu ziņojumiem (kopskaitā tādi starp citu nu jau ir vairāk par 18 tūkstošiem). Protams, mēs šobrīd vēl ne tuvu nekādi nevaram runāt par to, ka kaut vienai sugai mēs varētu uzzīmēt realitātei atbilstošu izplatības karti, jo ir daudz vietu un stūru Latvijas teritorijā kur neviena (pat visparastākā) blakšu suga nav šeit portālā Dabasdati.lv ziņota. Taču, kaut kādas tendences jau iezīmējas un pamazām jau tā Latvijas karte tomēr aizkrāsojas - vien 25% (185 no 741) no visiem 10x10km kvadrātiem ir palikuši bez neviena blakšu ziņojuma. Tiesa vairāk kā 50 sugas ir atzīmētas vien ~6% kvadrātu (47 no 741), kas, protams, ir visai maz. Šis "kvadrātu aizkrāsošanas" sportiņš man personīgi tīri labi patīk un var būt kā papildus motivācija meklēt un ziņot arī visparastākās sugas, ko varbūt ikdienā reizēm var kļūt apnicīgi darīt (un diemžēl nav tā, ka retumi katru dienu birtu aumaļām - ir dienas, kad trāpās tikai parastas sugas), kā arī tas var būt kā motivācija iziet pastaigā arī it kā jau labi pieskatītos kvadrātos, jo nu droši vien arī starp šobrīd sugām bagātākajiem kvadrātiem neviens nav tāds kurā, mērķtiecīgi meklējot, nevarētu atrast vēl dažus desmitus sugu klāt.


Ja ir interese par mērķtiecīgāku kvadrātu ķemmēšanu un kādu konkrētu sugu medībām tajos, tad šogad tam ir pieejami divi palīgi:

1) Interaktīva karte kvadrātu numuru un robežu noteikšanai [pēdējais atjauninājums - 6.maijā]:
https://qgiscloud.com/CerambyX/Heteroptera_10x10_QGIScloud

Pamatā domāta, lai varētu noskaidrot katra kvadrāta robežas, jo Dabasdati.lv aplikācijā izmantots tiek 5x5km kvadrātu tīkls. T.i. robežas sakrīt, taču vienā 10x10km kvadrātā ir četri 5x5 kvadrāti, attiecīgi vismaz pirms braukšanas dabā parasti ir labi tā novērtēt un saprast vismaz aptuveni kur sākas/beidzas lielais kvadrāts. Karti var skatīt arī izmantojot telefonu un, ja ļauj interneta pārlūkam piekļūt telefona GPS signālam, tad teorētiski vajadzētu būt, ka kartē parādās arī jūsu atrašanās vieta - attiecīgi var pat lietot dabā (tiesa lapa nav ļoti ātrdarbīga, attiecīgi vietās ar švakāku zonu visticamāk funkcionalitāte var klibot). Šajā pašā linkā, ja spiež labajā pusē augšējā stūrī kur Maps & Tools (ikona ar 3 horizontālām svītriņām), zem izvēlnes Layers & Legend ir pieejams arī otrs slānis (10x10 sugu skaits) - augstāk redzamā karte ar sugu skaitu kvadrātos. Tas ja varbūt tā ērtāk saprast kuri ir tie kvadrāti kuros, piemēram, nav neviena suga vēl konstatēta (šo slāni skatoties, to kvadrātu numuru slāni labāk atslēgt, lai tas nav redzams un netraucē).


2) Otrs ir Excel fails, kurā var apskatīt katrā kvadrātā līdz šim konstatētās sugas un sugas kuras trūkst, pieejams failiem.lv linkā [pēdējais atjauninājums - 6.maijā]: https://failiem.lv/u/hkeyumh89

Ņemot vērā, ka šis ir Excel fails ar iespējotu macros f-ju (.xlsm), tad iespējams dators varētu preventīvi izrādīt zināmu nepatiku pret to un pat bloķēt tā lietojumu, bet nu - teorētiski nekam bīstamam tur nevajadzētu būt, tā ka var mēģināt tomēr ļaut izpildīt. Šķiet no mob.tālruņiem gan šo failu nebūs iespējams atvērt. Šajā failā doma, ka sarkanīgajā laukumā ierakstot kvadrāta numuru (tāpēc noderīga ir karte linkā augstāk - kvadrāta nr. noskaidrošanai) un nospiežot pogu ATLASĪT, tabulā iekrāsosies tās sugas, kas ir kvadrātā konstatētas kā arī parādās visi ziņotie novērojumi (alfabētiskā secībā). Ritinot pa sugu sarakstu uz leju var mēģināt tā saprast, kuras, piemēram, no parastajām sugām (stabiņā H - tās ar tumšāk zaļo krāsu jeb sugas kam DD.lv ir vairāk ziņojumu) trūkst. Vai kuras no ūdensblaktīm (airblaktis Corixidae, cauruļblaktis Nepidae, ūdensmērītāji Gerridae u.c.) varbūt jāpameklē utml. Protams, ja kvadrāts ir tukšs, tad liela vajadzība varbūt no šāda faila nav - jāziņo praktiski visas redzētās blakšu sugas un 98% varbūtība, ka tās būs jaunas kvadrātam, taču kādā kvadrātā, kas ir jau vairāk aizpildīts (virs 100 sugām) vai tādā kvadrātā, kas ir, piemēram, dzīvesvietas tuvumā un tiek regulāri apstaigāts, šis fails var būt palīgs kā radīt papildus azartu meklējot trūkstošo. Tā, piemēram, redzot, ka piemājas kvadrātā nav kāda biežāka vairogblakšu suga, var pat īsas 30 minūšu pastaigas pārvērst par nelielām sugu medībām ar pievienoto vērtību blakšu kontekstā.

Abus šos palīglīdzekļus esmu pagaidām vairāk vai mazāk lietojis tikai pats - savām vajadzībām no saviem rīkiem, attiecīgi iespējams ir kādas neizķertas blaktis (bugs), kas var neļaut tiem strādāt izmantojot citus rīkus. Tas varētu attiekties lielā mērā uz Excel failu, jo nu tas pats par sevi ir visai "brutālā" veidā taisīts. Bet nu katrā ziņā šo "rīku" pielietojums tad pēc katra paša vajadzībām un intereses, nododu rīcībā - lietojat pēc saviem ieskatiem tā teikt. Mēģināšu vismaz reizi mēnesī abas vietnes atjaunināt, lai daudz maz aktuāla informācija būtu redzama, taču tas droši vien neizbēgami, ka kāda laika nobīde starp ziņoto DD.lv un atspoguļoto situāciju būs (jau šobrīd var uzskatīt, ka tur ir mazliet novecojusi informācija).

Noslēgumā tad vēl viena suga iedvesmai, ko var tagad pavasarī meklēt. Viegli atpazīstama - racējblakts Tritomegas bicolor. Lai arī pavasarī var lidot apkārt un būt novērojama rāpojam visdažādākajās vietās, tomēr tā visbiežāk būs saistīta ar panātru (Lamium sp.) pudurīšiem - apdzīvo gan sarkanās (L.purpureum), gan baltās panātres (L.album). Lai arī tā ir viena no blakšu sugām, kurai patīk dzīvot arī uz augsnes, vietās kur ir šo augu nelieli "paklājiņi", nereti pietiek vien nedaudz rūpīgi pavērot lapas vai pašķirstīt stublājus un liela iespēja, ka šo blakti izdosies ieraudzīt, jo tā mēdz uzturēties arī samērā atklāti. Tiesa var būt tramīga - pie traucējuma krīt zemē, kur cenšas pazust starp augu stublājiem un lapām. Latvijā nav reta suga - īpaši apdzīvotās vietās, taču kartē, protams, ir zināms novērojumu iztrūkums austrumu pusē. Šo sugu vērts rūpīgi pavērot, jo teorētiski izplatības areāls tuvu Latvijai pienāk otrai ģints sugai - Tritomegas sexmaculatus, kas ir vizuāli līdzīga. Tai plankumi būs vairāk pienbalti kā arī nedaudz atšķirīga šo plankumu forma - īpaši baltais plankums priekškrūšu vairoga priekšējā stūrī (tas stiepjas gandrīz gar visu priekškrūšu malu). Šīs sugas barības augs g.k. skaitās melnā zīlaine (Ballota nigra), kas varētu būt galvenais sugas izplatību ierobežojošais faktors, jo kā noprotu, tad sevišķi bieži šis augs Latvijā nav sastopams. Taču, ja nu kāds šādu augu pazīst un vai savos sirojumos nejauši atrod (pat ja tā ir urbāna vide vai kāda dzelzceļmala utml.), ir vērs paskatīt vai uz tā nesēž kāda Tritomegas ģints racējblakts.


Tas uz doto brīdi viss. Lai veiksme blakšošanā un citu kukaiņu vērošanā!
Uģis Piterāns.


2023-04-09

Pēdējie novērojumi
Mergus merganser - 2025-05-09 kirsisnelsons
Tringa ochropus - 2025-05-09 kirsisnelsons
Dryobates minor - 2025-05-09 kirsisnelsons
Canis lupus - 2025-05-10 kirsisnelsons
Luscinia luscinia - 2025-05-10 kirsisnelsons
Strix aluco - 2025-05-10 kirsisnelsons
Strix aluco - 2025-05-10 kirsisnelsons
Nezināms
Ignotus
@ AfroBrazilian
Pēdējie komentāri novērojumiem
Amanda 10.maijs, 23:49

Mazais ērglis


Amanda 10.maijs, 23:47

Mazais ērglis


dziedava 10.maijs, 21:34

Paraugā kopā ar foto labi redzamo gļotsēni bija arī diezgan daudz mazā kriksīte Licea minima, kas sanāktu senākais novērojums Dabasdatos, ja to pievienotu (un pievienot vajadzētu :))


IlzeP 10.maijs, 21:03

Arī šis


IlzeP 10.maijs, 21:02

Vēl viens novērojums ar pazaudējušos sugu...


dziedava 10.maijs, 18:01

Pēc foto krāsas aveņgļotsēne, bet paraugs sakaltis ciets, nenosakāms


Santoo 10.maijs, 17:29

Tā vajadzētu būt, diemžēl, manā gadījumā ikonas nereaģēja, nezinu kāpēc tā, vakar, pirmo reizi šajā portālā piereģistrējos...jāatzīst, manā pusē daudz dažādu putnu, augu un dzīvnieku...pie barotaviņas pīlādzītī sēdēja Apodziņš, Zvirbuļvanags uzbruka mazputniņiem krūmā, pie barotaviņas, šie kā tādi birstoši āboli no ābeles, samuka krūma apakšā, biezoknī, kur plēsējs netiek klāt...laidarā reiz bija ielaidusies Pūcīte(šķiet, Meža pūce), mazais šunelis ar šo cīkstējās, kad nogrāba, Pūcīte izmantoja viltību un izlikās beigta, tas viss notika naktī, bet Pūcīti sabužināju un šī aizlaidās...Dzenīts bieži klaudzina koku sausajos zaros...pļavā bieži redzu lielo plēsīgo putnu, šķiet Mazais ērglis, vai kas līdzīgs...pagājušajā gadā lācis rosījās pļavā, tas video uzņemts...vāverīte, cauna, lapsiņas, mežacūkas, stirniņas, alnis udc, daba ir krāšņa savā daudzveidībā.


dziedava 10.maijs, 17:21

Bija paraugs pl.13:35, kur nebija nekā par gļotsēņu tēmu (~zeme) un paraugs 13:36, kurā bija pumpurītes, kas tika mikroskopētas. Dabasdatos bija šis novērojums pl.13:35 un neviena, kas varētu atbilst pl.13:36, tāpēc pieņēmu, ka abi vākumi ir no tās pašas vietas.


IlzeP 10.maijs, 15:58

Mainīju uz kadiķi, jo Homo sapiens jaunajā portālā nebūs.


IlzeP 10.maijs, 15:42

Mainīju sugu, jo jaunajā portālā Homo sapiens nebūs.


CerambyX 10.maijs, 15:25

Nepareizs datums droši vien.


IlzeP 10.maijs, 14:06

Man izskatās pēc priedes. Bet kādēļ Sarkanajā grāmatā?


IlzeP 10.maijs, 13:59

Sandi, šī izskatās tā pati suga, par ko mans iepriekšējais komentārs


dziedava 10.maijs, 13:56

Grūti teikt, vai 2. foto varētu būt tas pats, kas paraugā, jo paraugs ir ar tumšbrūnām gļotsēnēm. Suga noteikta atbilstoši parauga mikroskopijai.


IlzeP 10.maijs, 13:35

Šim jau laikam sugu vairs nerestaurēt (bez foto)... Kaut kas no Sarkanās grāmatas.


IlzeP 10.maijs, 12:20

Šis novērojums bija pazaudējis nosaukumu. Mainīju uz nenoteiktu bērzlapi.


IlzeP 10.maijs, 11:41

Un pie tam atkārtojas?


IlzeP 10.maijs, 11:34

Tomēr šim ir suga. Pārējie Tavā, Uldi, profilā rādās kā "Nezināms", bet atverot novērojumu kaut kāds kodējums. Pārsauc, lūdzu, tos ar kodējumu sugas nosaukuma vietā.


IlzeP 10.maijs, 11:31

Laikam visi Tavi šī datuma grīšļi bez sugas


IlzeP 10.maijs, 11:26

Arī šis zaudējis sugu


IlzeP 10.maijs, 11:23

Kura no šīm sugām ir slima vai ievainota? (Kas jādara ar šo novērojumu - vai sugas, kas nav Homo sapiens, saziņotas?)


IlzeP 10.maijs, 10:49

Valt, vai garšoja labi?


IlzeP 10.maijs, 10:47

Tas pats ar šo


IlzeP 10.maijs, 10:43

Arī šis novērojums datu bāzē bez sugas. Ivar, kas tas ir?


IlzeP 10.maijs, 10:20

Izlaboju


IlzeP 10.maijs, 09:37

Maijas minētā Vides SOS ir aplikācija, kurā ziņot. No Dabasdatiem vides pārkāpumu gadījumi pie atbildīgajām institūcijām nenonāk.


IlzeP 10.maijs, 09:11

Vai vidējais dzenis un melnodzene tika ieziņoti?


IlzeP 10.maijs, 09:06

Mežacūkas paliekas? Varētu pārlikt uz šo sugu, jo jaunajā portālā Homo sapiens nebūs.


ekologs 10.maijs, 07:29

Jā, cik neskaties tos matiņus, vēderu (spīdīgs, matēts utt.) u.c., vieglāk nepaliek :)


IlzeP 10.maijs, 07:18

Aplikācija parāda Jūsu atrašanās vietu pati, un tad karte bīdāma ar diviem pirkstiem tā, lai ekrāna centrā esošais krustiņš sakristu ar putna atrašanās vietu.


IlzeP 10.maijs, 07:16

Paldies par ziņu!


CerambyX 09.maijs, 22:31

polyctena/rufa abas ārēji tiešām līdzīgas (te dabasdatos droši vien būtu patiesībā korekti visas Formica rufa, atzīmēt kā rufa/polyctena sugu pāri, jo tikai tā no malas pēc pūžņa vai vienkārša foto laikam atšķirt īsti nevar - tas tik tā kaut kā iegājies, ka tie lielie pūžņi ir rūsganā meža skudra, kaut polyctena ir tik pat bieži sastopama suga), galvenā atšķirība it kā, ka rufa krūšu virspuse ar lielāku skaitu atstāvošu matiņu/sariņu, bet polyctena mazāk - atkarībā no noteicēja kuru skatās, tas tā robeža norādīta samērā dažāda (12, 20, vismaz 3 pāri utml). It kā iesaka no vienas ligzdas skatīties kādu 'sēriju' eksemplāru (nu teiksim kādus 5-10, bet varbūt pat vairāk), lai tad var 'vidēji' novērtēt matiņu skaitu, jo vienam eksemplāram tie var būt arī, piemēram, nodiluši vai 'uz robežas'. Šis man ar izskatās pēc polyctena/rufa, tomēr kopumā jau jāņem vērā, ka vēl jau arī ir citas ~ līdzīgi krāsotas sugas, kas atšķirsies, piemēram, ar matainu pakausi/galvas aizmugurējo daļu (aquilonia, pratensis, lugubris, truncorum - pēdējā gan ar sarkanāku galvu, atšķiras labāk) vai ar iegriezumu klipeusa priekšējā malā (sanguinea). Nu un tad vēl sugas kam galvas aizmugurējā daļa ieliekta (exsecta, forsslundi, pressilabris, foreli). Nu un vēl citas :D


nekovārnis 09.maijs, 18:32

Man vecās mājas sienā iemitinājušās skudras, visdrīzāk Formica polyctena. Pagājušogad mēģināju tā droši noteikt ķeksītim, gan art fotoaparātu, gan zem mikroskopa - tā arī nesanāca :(


ekologs 09.maijs, 17:55

Uģi, Marek, skaidrs, ka te ne bez sarežģītības pakāpes noteikšanā, bet, vai nevarētu būt Formica polyctena?


Santoo 09.maijs, 17:23

Gribēju pievienot novērojumu, bet ar telefona starpniecību nekādīgi nesanāca kartē vietu atzīmēt.


Bounijs 09.maijs, 17:06

Netika. Mēģināju mednī, bet biju jau prom no tās vietas un nevarēja atzīmēt lokāciju..vai nemācēju. Bet informēju vietējo mednieku un, cik sapratu, viņi apsekoja.


ekologs 09.maijs, 16:46

Paldies, Uģi!


Alvis Āboliņš 09.maijs, 15:39

Sveiki! Vai tā neizskatījās sākotnēji kā melnā stārķa būvēta ligzda? Netālu 2023. gadā meklēju ligzdu.


erts 09.maijs, 14:01

Tajā pat vietā kur 2021.gadā.


IlzeP 09.maijs, 13:33

Mārtiņ, tad derētu ieziņot novērojumu!


ekologs 09.maijs, 13:29

Anthocoris confusus?


Berts 09.maijs, 13:26

Paldies Uģim!


IlzeP 09.maijs, 11:01

Un šim nu nevajadzētu būt testēšanas vajadzībām, bet īstai sugai.


IlzeP 09.maijs, 10:59

Šī cita suga. Arī novērojums bez sugas vārda.


IlzeP 09.maijs, 10:56

Un šai vajadzētu būt tai pašai sūnu sugai, par ko rakstīju iepriekšējā komentārā. Slēpjama atradnes vieta, Sarkanajā grāmatā, bet pazaudējusi vārdu.


IlzeP 09.maijs, 10:53

Migrējot pirmo datu porciju uz Ornitho, atradās novērojumi, kam datu bāzē trūkst sugas (t.i., nevis nenoteikti, bet vispār trūkst). Ir kaut kāds sugas ID, bet tas nekam neatbilst. Viena no tiem ir šī sūna. Lūdzu, palīdziet - kas šī ir?


BI 09.maijs, 10:34

Gredzenota: 02.01.2025. Holandē, martā vēl pa Holandi: https://submit.cr-birding.org/animals/223260/tO4fggzTxYgfMtJRQ1Ba/


Santoo 09.maijs, 09:09

Kūko, kūko dzeguzīte :))) Tikko pagalmā, Salacas ielejā, Staiceles pagastā, mājas pagalmā caur saimniecības ēkas durvju spraugu, redzēju krāšņo Pupuķi, arī pagājušajā vasarā manīju.


IlzeP 09.maijs, 08:02

Paldies par ziņu! Jā, šis nav labi. Būs jāpārbauda.


ekologs 09.maijs, 07:35

Paldies!


dziedava 09.maijs, 07:28

Ilze, vadot Dabasdatu aplikācijā apšu graudaini, ir divi ieraksti ar šo sugu. Tagad apskatījos, ka viens DD skaitās dzēsts. Izskatās, ka aplikācijā joprojām kā dzīvas eksistē visas dabasdatos dzēstās sugas. Nezinu, cik tādas ir vēl bez apšu graudaines. Bet tas ir slikti, jo vismaz apšu graudainei zem dzēstās sugas rādās 5 ziņojumi. Nez vai ziņotāji gribējuši būt dzēstajā versijā - aplikācijā to jau neredz. Vajadzētu panākt, ka visi dzēsto sugu ziņojumi pārceļas uz dzīvajām sugām un lai aplikācijā dzēstās sugas nerādās!


Martins 08.maijs, 20:07

Ja teiksi, ka latviskais nosaukums ir acīmredzamā pretrunā ar attēlā redzamo - piekritīšu. Latviskais nosaukums nav veiksmīgs, jo Latvijas populācija (vismaz tik daudz, cik es esmu redzējis) ir riktīgi melna.


Martins 08.maijs, 19:58

Šis vēl ir "tīnis" - sugu nevarēs notreikt. Var tikai pateikt, ka nav gludais vārpstiņgliemezis.


Amanda 08.maijs, 19:57

Dziedātājstrazds


Ivars Leimanis 08.maijs, 17:03

garenporu tauriņpiepe (Trametes gibbosa)


Ziemelmeita 08.maijs, 16:11

Paldies,Julita!


dziedava 08.maijs, 16:10

Sporām skaidri redzams smalks tīkliņš - tā būs nelīdzenā pilienīte :)


Ziemelmeita 08.maijs, 16:05

Pievienoju mikroskopijas bildes.


Vīksna 08.maijs, 11:47

Paldies !


CerambyX 08.maijs, 11:17

Web Archive var atrast: https://web.archive.org/web/20240613213249/http://leb.daba.lv/Formicidae.htm


Amanda 08.maijs, 10:09

Lauku piekūns


BI 08.maijs, 09:33

Jau martā tusēja pa šo rajonu, tā ka "rajonu" notur.


ekologs 08.maijs, 06:58

Kāda no ērcēm (Acari sp.), jā. Kāda augsnes ērce vai arī samtērce.


dziedava 07.maijs, 18:06

P.S. Un cik patīkami šajā vietā kartē redzēt mikroliegumu!!! Ivar, arī Tavs nopelns :)


dziedava 07.maijs, 18:03

Ivar L. - tas ir Tavs atradums! 2016. gadā šī suga Latvijā nebija zināma, atklāta tika tikai 2022. gadā pēc 2021. g. novērojuma, kad tika mikroskopēts. Tāpēc tolaik pēc kopskata neko tādu noteikt nebiju spējīga. Šogad atradu pati 3. atradni LV, un tad, savelkot kopā visus redzētos 3 novērojumus, ir pārliecība, ka šo sugu var noteikt arī pēc kopskata - nekas cits līdzīgs nav zināms. Nu vismaz pagaidām.


nekovārnis 07.maijs, 13:59

Bija pieejams vecajā LEB mājaslapā, bet izskatās ka šobrīd tā vairs nav aktīva.


IlzeP 07.maijs, 11:48

Paldies!


Sassa2507 07.maijs, 11:09

Dala pagalmu ar vārnām, zvirbuļiem un citiem mazputniņiem. YT video": https://youtube.com/shorts/onLFaEc89LE


CerambyX 07.maijs, 10:57

Tomēr vēlreiz apskatot šo novērojumu, Nikolajs saka, ka laikam jau tomēr 'košs' pectinea - gaišo plankumu forma tomēr ne līdz galm atbilst masculella


Vīksna 07.maijs, 10:48

Paldies !


meža_meita 07.maijs, 08:36

Viss vajadzīgais ir redzams, - ķērpis "guļ" uz paklājiņa (laponis), kuram ir oranži-rūsgani-sarkani pleķi :)) + klasisks biotops, nojaušams aķ tonis, forma.


Vīksna 06.maijs, 23:27

Paldies !


kirsisnelsons 06.maijs, 22:29

Kļūda bija.


dziedava 06.maijs, 21:37

Paldies! Jauki, ka ir atsaucīgi DNS pratēji :)


IlzeP 06.maijs, 21:29

Paldies, Renāte! Kā to pēc šīs miglu bildes var pateikt?!


pustumsa 06.maijs, 20:31

Paldies!


Ziemelmeita 06.maijs, 19:48

Tad jābrauc šurp uz Ziemeļgauju.


meža_meita 06.maijs, 19:26

Gribu šajā gultā iegulties!


Mežirbe777 06.maijs, 19:19

Pateicos par Sveicieniem! Sekvencēšanu veica Tartu Universitātes Liheniloģe Ave Suija. Lielisks raksts par sugu un tās ekoloģiskajām prasībām lasāms Areskoug & Thor 2005. gada Zin. Publikācijā.


Siona 06.maijs, 19:00

Ir kaut kur pieejams nesvaigs? :)


dziedava 06.maijs, 18:50

Sveicieni Raivo un Renātei! :)) Kas veica DNS?


Mežirbe777 06.maijs, 15:35

Brīnišķīgi, ko lai citu saka :) Priekš pilnas laimes būtu vēl jāatrod gan C.tigillare , gan C.inquinans Pēc literatūras datiem šī suga esot reta visā mūsu reģionā. Igaunijā pirmo reizi atrasta pirms 20 gadiem , mums tikai tagad izdevās :)


meža_meita 06.maijs, 14:42

Hiphip urrā! DNS rezultāti ir apstiprinājuši šo sugu kā Notarisa kalīciju Calicium notarisii (Tul.) M. Prieto & Wedin (syn. Cyphelium notarisii). Pirmais, droši pierādītais, sugas novērojums Latvijā! Sveicam Raivo!


megere 06.maijs, 13:50

Paldies!


Mežirbe777 06.maijs, 09:49

Paldies par padomu ! Rūpīgāk apskatot paraugu, jāpiekrīt, ka šis nav D.alboatrum, drīzāk kāds no gaišajiem Rhizocarpon , piem. R. disporum. Pēc Elurikkus datiem Igaunijā (kur ir arī šis novērojums) ir vismaz 64 atradnes, būs kāda no tām jāapskata, jānovērtē morfoloģiskās pazīmes :)


karlis_t 06.maijs, 09:46

Ok. Braucu pa ceļu no Ābelniekiem Liekņu virzienā, vietā, kur ielikts punkts, pamanīju vilku. Īsti nesapratu, ko viņš tur darīja, barības objektu neatradu, varbūt vienkāŗši pārsteidzu kustībā. Vilks ievēroja, ka apstājos, uzsāka kuustību uz tuvējo meža nogabalu pāri laukam. Kamēr aplūkoju to binoklī, aizmirsu, ka jāuzņem arī foto, foto uzņēmu ar telefonu 10x digitālo zoom brīdī, kad vilks bija ticis pāri lielākajai lauka daļai.


ekologs 05.maijs, 21:47

Samtērce (Trombidiidae sp.).


Ziemelmeita 05.maijs, 21:01

Paldies,Renāte, par sugu noteikšanu!


meža_meita 05.maijs, 21:01

Ir vairākas līdzīgas, bet šī nebūs Diplotomma alboatrum. Tā ir ļoti reta, bez mūsdienu atradnēm un pierādāma tikai mikroskopiski.


IlzeP 05.maijs, 20:07

Pašu video diemžēl ielikt nevar, var tikai ielikt saiti uz to (komentāros vai piezīmēs) - tad video jābūt ieliktam kaut kur citur (piemēram, YouTube).


VijaS 05.maijs, 18:55

8.-9. bildes - atliekas vairāk kā desmit mēnešus vēlāk, 01.05.2025.


cielava 05.maijs, 18:42

Paldies!


cielava 05.maijs, 18:42

Paldies!


adata 05.maijs, 18:09

Julita, apse nevar būt. Melnalksnis vai visticamāk blīgzna. Vieta mitra, kaut gravas uzkalniņš, bet dūksnains un ēnains. Pēdējā bildē mazliet no atlikušās mizas koka sugai.


Ziemelmeita 05.maijs, 17:07

Paldies,Edgar!


CerambyX 05.maijs, 16:02

Tad it kā vajadzētu būt augļukoku tīklkodei (Yponomeuta padella).


lauraporuka 05.maijs, 15:51

Paldies par sugas noteikšanu :) Man šķiet, ka tā bija kāda krūmveida plūme - tas bija tās biezs, blīvs krūmveidīgs augs, kas izmantots mājas dzīvžogam. Es pieliku vēl bildes ar pašu augu.


CerambyX 05.maijs, 15:03

Jā, tā izskatās, ka cursitans. Retāk var būt šādi eksemplāri, kam uz vēdera viens liels melns 'pleķis'.


CerambyX 05.maijs, 15:00

Kas tas par augu? - neatpazīstu :)


Mari 05.maijs, 14:59

Varbūt Sciocoris cursitans?


Ziemelmeita 05.maijs, 12:19

Paldies,Julita! Kritala diezgan satrūdējusi, nezinu, kas. Mazu paraugu pańēmu, mēgināšu paskatīties sporas, kaut vai trenińa nolūkos.


dziedava 05.maijs, 10:47

Tādām koši dzeltenām pusizjukušām (ja dzeltenais sporu mākonis nav staipīgs), vērts skatīties, uz kādas kritalas auga - vai nav skujkoks. Ja uz skujkoka, tad liela varbūtība, ka medainā bumbulīte, jo citas līdzīgās tipiski aug uz lapkoku kritalām.


dziedava 05.maijs, 09:03

Paldies, Ansi, par noteikšanu!


Vladimirs S 04.maijs, 23:21

Vai suņa saimnieks.


CerambyX 04.maijs, 23:05

Suns gan varēja būt labāk audzināts.


Ziemelmeita 04.maijs, 21:33

Paldies,Julita!


Dravante 04.maijs, 21:20

https://youtube.com/shorts/xNu7SDd-J5I?feature=share


dziedava 04.maijs, 20:44

Paldies, Ilze!


IlzeP 04.maijs, 20:30

Kopā ar sējas zosīm


megemege 04.maijs, 17:18

Paldies, Edgar!


alexborzenko 04.maijs, 15:38

Atvainojos, tā ir pārrakstīšanās kļūda


Ziemelmeita 04.maijs, 14:02

Paldies, Uģi!


CerambyX 04.maijs, 14:00

Vidējā foto - Pogonocherus fasciculatus


dziedava 04.maijs, 12:46

Manuprāt, sanāk Xanthoria fulva. Ķērpju sarakstā nebija, pievienoju. Ja ir kāds gudrāks, var labot.


dziedava 04.maijs, 12:05

Vai kritala varētu būt apse?


dziedava 04.maijs, 12:05

Vērīga acs! :) Jā, mikroskopija apstiprina izlocīto ērkulīti. Sanāk kādi 300m no iepriekšējās atradnes.


dziedava 04.maijs, 11:27

Vai te varētu būt baltpieres zosis kopā ar īsknābja zosīm?


ivars 04.maijs, 08:10

Lukstu čakstīte.


Mari 04.maijs, 07:11

Paldies! Tā sanāk, pati brīnos :D


angel 04.maijs, 00:01

problēmas ar serveri tiešām nopietnas. brīvos brīžos turpat 3 dienas, lai kādu foto pievienotu.


dziedava 03.maijs, 23:38

Paldies, Edgar! :)


Ivetta 03.maijs, 23:02

Paldies, Uģi, par visiem noteiktajiem!


CerambyX 03.maijs, 22:48

Tev uz šo sugu veicas! :)


CerambyX 03.maijs, 20:17

Šis foršs atradums!


nekovārnis 03.maijs, 18:24

Paldies, Uģi! :)


apogs apogs 03.maijs, 17:29

Vispār ,ka aizvakar uzzināju - Tukuma novada Cērē lakstīgala dzirdēta 20.aprīlī.


zane_ernstreite 03.maijs, 09:13

Jā, gredzens, tiesa! Paldies, Ilze, par šo piezīmi! Jāpārskata šajā pļavā šopavasar redzētie tārtiņi, ko esmu ieziņojusi kā smilšu, bet vēl vieni noteikti bija upes.


Mari 03.maijs, 08:25

Paldies, Marek!


Osis 02.maijs, 21:34

Stepes?


dziedava 02.maijs, 17:16

Skaisti! :)


IlzeP 02.maijs, 16:35

Šeit labi saskatāma upes tārtiņa pazīme - dzeltenais gredzens ap aci.


dziedava 02.maijs, 12:06

Paļaušos uz eksperta Ivara (viena no dažiem, kam šai sugai ir novērojumi DD) slēdzienu :)


dziedava 02.maijs, 12:05

Lasu apraksta https://www.britishbryologicalsociety.org.uk/learning/species-finder/rhytidiadelphus-subpinnatus/ tulkojumu "Šī ir viena no tām sūnām, kam dabā ir raksturīgs izskats, taču mikroskops sniedz maz papildu informācijas, jo nav īsti noteiktas “atdalīšanas” pazīmes, kas to atšķirtu no R. squarrosus." Nu brīnišķīgi, tad šī suga priekš manis izskatās pilnīgi bezcerīgi :/


dziedava 02.maijs, 11:33

Kad nodots paraugs tiks (ja tiks) līdz noteikšanai, neesmu droša, ka vēl eksistēšu :D. Būtu forši, ja būtu kāda vienkārša pazīme, ko ātri noskaidrot :))


Ivars Leimanis 02.maijs, 11:26

Zinu! Jāiedod paraugs sūnu ekspertiem.:D


dziedava 02.maijs, 11:08

Ivar, būtu laimīga, ja tā būtu! Nekad šo sugu neesmu sapratusi un pati noteikusi. Daudz par to ir domāts, bet katru reizi atmesta tā doma. Šoreiz mocījos mežā, mocījos pa ceļam uz mājām un plānoju mocīties mājās :D. Varbūt zini, kā to noskaidrot droši? Ir ievākta, bet pat nezinu, ko ar to iesākt :(


Ivars Leimanis 02.maijs, 10:58

Plagiothecium cavifolium?


Ivars Leimanis 02.maijs, 10:47

Gan jau, ka DMB indikators - Rhytidiadelphus subpinnatus.


Aleksejs 02.maijs, 10:21

Paldies!


Kristaps Blūms 02.maijs, 09:17

Mežu masīvā ligzdo jau vēsturiski, melnie stārķi reģionā manīti katru gadu.


Amanda 02.maijs, 08:33

Varbūt purva tilbītes


Amanda 02.maijs, 08:30

Varbūt krīkļi


zane_ernstreite 02.maijs, 07:01

Tomēr upes, paldies, Gint, par komentāru un, Uģi, - pa labojumu!


CerambyX 02.maijs, 02:00

Iespējams Andrena flavipes


megemege 01.maijs, 23:45

Jā, Amanda, tomēr būs dzeltenā stērste. Paldies!


megemege 01.maijs, 23:24

Vairāk sliecos, ka varētu būt pļavas čipste.


zane_ernstreite 01.maijs, 22:54

Man šķiet ducīgāks nekā upes


gints 01.maijs, 22:51

Es gan neesmu baigais spečuks, bet šis tomēr nav upes tārtiņš? :)


megemege 01.maijs, 22:44

Grūti pateikt. Putns, kas pacēlās no ligzdiņas - aste pagara un oranžas krāsas laukums virs astes! To tikai paspēju pamanīt.


Amanda 01.maijs, 21:34

Peļu klijāns


Amanda 01.maijs, 21:03

Jūras ērglis


Amanda 01.maijs, 21:03

Varbūt dzeltenā stērste


CerambyX 01.maijs, 19:22

Laikam Rhamphomyia marginata


ekologs 01.maijs, 15:31

Pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara).


ekologs 01.maijs, 15:28

Pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara).


angel 01.maijs, 14:27

Izskatās, ka savainots labais spārns, mazdārziņu īpašnieki saka, ka patiltē jau 4.dienu. kur var ziņot?


Vīksna 01.maijs, 13:13

Eglāju samtenis, Pararge aegeria.


dziedava 01.maijs, 10:41

:)


MJz 01.maijs, 10:36

Viedokļu daudzveidībai - man izskatās pēc jaunā ķīķa.


dziedava 01.maijs, 08:50

Paldies, Ansi, par noteikšanām!


dziedava 30.aprīlis, 16:16

Nu tad vajag vēl kādu viedokli. Neesmu tik zinoša, lai pati pieņemtu lēmumu par sugu.


zane_ernstreite 30.aprīlis, 13:21

Paldies, Edgar!


Stelis 30.aprīlis, 08:46

Paldies!


Ziemelmeita 30.aprīlis, 00:06

Paldies,Uģi, par sugu noteikšanu!


Aleksejs 29.aprīlis, 23:36

Vai var būt jūras zīriņš?


IlzeP 29.aprīlis, 22:30

Pārbaudīju - jā, kaut gan sarakstā ("Sugu saraksti") ir, šī suga neatlasās.


IlzeP 29.aprīlis, 22:24

Hmm, es redzu, ka ir dabasdati.ornitho sarakstā. Nav pielikts latviskais ("Ķērpis ...") - varbūt tādēļ neredzēji? Bet pēc latīniskā tāpat vajadzēja varēt atrast... Ķērpju sarakstam tur vajadzētu būt garākam (ir iesniegts garāks), nekā šeit.


Ivars Leimanis 29.aprīlis, 21:14

dzeltenā tauriņpiepe


Lietuviete 29.aprīlis, 19:43

Esmu kļūdījusies nosakot sugu. Vēlreiz paklausījos ķauķu balss ierakstus, tas tomēr būs gaišais ķauķis.


Edgars Smislovs 29.aprīlis, 17:48

Pēc kāju apspalvojuma un acs krāsas manuprāt būs klijāns.


Edgars Smislovs 29.aprīlis, 17:45

Lauku vai purva piekūns


Edgars Smislovs 29.aprīlis, 17:41

Neapgalvoju, bet mauprāt, trīspirkstu dzenis.


Vladimirs S 29.aprīlis, 16:47

http://www.putni.lv/ansans.htm Agrākie novērojumi ar mazuļiem!


VitaP. 29.aprīlis, 16:46

Un laikam šis zvēriņš arī nāk pārziemot mūsu bēniņos. Paskaļš kaimiņš augšstāvā. :))


VitaP. 29.aprīlis, 16:40

Jā, video redzams, ka krūšu plankums pāriet uz priekškājām līdz elkoņa augstumam. Diemžēl, izkadrēt neizdodas, izplūst attēls. Paldies par komentāru+labojumu!


Durkts 29.aprīlis, 16:23

šie nav interesanti: https://dabasdati.lv/lv/observation/dpjnd7as66bnpmhgoc0o0l7a84/; https://dabasdati.lv/lv/observation/d260e92bd5d7005c2b1fbcf25cda6af9/ ?


Ivars Leimanis 29.aprīlis, 16:10

'dabasdati.ornitho' šo sugu nevar pievienot. Ķērpju saraksts vispār tur tāds paīss.


IlzeP 29.aprīlis, 15:49

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Varētu būt akmeņu pēc mazajām ausīm un krūšu plankuma formas, kas šķiet sadalās uz prieksķājām?"


IlzeP 29.aprīlis, 15:49

Jānis Ozoliņš komentē, ka neatbilst solis un pirkstu skaits.


IlzeP 29.aprīlis, 15:48

Sugas apstiprināšanai vajadzētu situācijas aprakstu - fotogrāfijā dzīvnieks nav pārliecinoši saskatāms.


IlzeP 29.aprīlis, 15:46

Ļoti noderētu mērogs, Jānis Ozoliņš komentē, ka izskatās mazi.


IlzeP 29.aprīlis, 15:44

Pēc foto noteica Jānis Ozoliņš.


IlzeP 29.aprīlis, 15:43

Vai VMD tika ziņots?


IlzeP 29.aprīlis, 15:43

Jānis Ozoliņš komentē, ka nav pārliecinošs sugas pierādījums.


Amanda 29.aprīlis, 12:35

Bildē kaņepītis


ekologs 28.aprīlis, 23:36

Vilkzirneklis (Trochosa terricola).


IlzeP 28.aprīlis, 21:34

Skaidrs, paldies! Interesanto novērojumu sarakstā dubultojas.


Amanda 28.aprīlis, 20:36

izskatās pēc brūnkakļa.


dziedava 28.aprīlis, 20:06

Pilienītes tipiski aug septembrī un vēlāk. Būtu ļoti interesanti redzēt, ja izdotos nobriest. Forma ir apaļīga, kas it kā uz krāterformas pilienītes pusi. Bet, ņemot vērā augšanas neparasto laiku, iespējams, ir kāda cita, retāka suga. Garantēt to, protams, nevar, jo laika apstākļi mētājas no plus 30 līdz mīnusiem, tā ka gļotsēnes ar var nesaprast, kāds gadalaiks.


megemege 28.aprīlis, 20:05

Paldies, Ivar! :)


Ziemelmeita 28.aprīlis, 20:03

Paldies,Ivar!


Alvis Āboliņš 28.aprīlis, 18:28

Varētu lūdzu precīzāku aprakstu! Pacēlās no barošanās vai jau lidoja, kādā augstumā un virzienā, varbūt riņķoja?


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:26

tumšā violetpiepe · Trichaptum fuscoviolaceum


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:24

Parastā apmalpiepe Fomitopsis pinicola


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:21

Parastā cietpiepe Phellinus igniarius


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:20

Divkrāsu plānpiepe Gloeoporus dichrous


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:18

Visticamāk Ceriporiopsis aneirina.


dziedava 28.aprīlis, 17:15

Paldies par noteikšanu!


Amanda 28.aprīlis, 15:53

Sudrabkaijas


dziedava 28.aprīlis, 10:36

Ceru, ka sugu noteicu pareizi.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts