Aktīvie lietotāji: 64 Šodien ievadītie novērojumi: 2472 Kopējais novērojumu skaits: 1645785
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Atskats uz blaktīm Dabasdati.lv 2022. gadā
Pievienots

Iestājoties pavasarim, ir pienācis tradicionālais brīdis savilkt galus kopā un atskatīties uz blakšotāju (= dabā gājēji, kas vēro blaktis) veikumu Dabasdatos un ieskicēt šī gada plānus. Šoreiz varbūt ieraksts būs nedaudz konspektīvāks, bet saglabājot galvenos skaitļus un kartes - tad nu ķeramies blaktij pie antenām!


Dabasdati.lv ziņoto blakšu novērojumu skaits pa gadiem.

Vispirms liels paldies visiem ziņotājiem - turpinu un turpināšu nenogurstoši atkārtot, ka katram ziņojumam ir jēga un vērtība, jo vien liekot ziņojumu pie ziņojuma varam iegūt pilnīgu pārskatu par Latvijas blakšu faunu. Pagājušajā gadā tika ziņoti ap 3700 blakšu novērojumi (skaitot visus - arī šobrīd līdz sugai precīzi nenoteiktos), kas nav gluži rekords, taču tālu neatpaliek. Man katrā ziņā prieks, ka aktivitāte pēdējos 4 gados ir saglabājusies apmēram līdzīgā līmenī. Protams, es tā piesardzīgi ceru un sapņoju, ka kādreiz varētu 5 tūkstošu ziņojumu robežas pārsniegt, bet tas nav noteikti pašmērķis.


Dabasdati.lv ziņoto blakšu sugu fenoloģija - kurās mēnešu dekādēs un kuros mēnešos ziņots visvairāk sugu.

Tāds nedaudz interesantāks varētu būt nākamais grafiks, kas attēlo visu līdz šim ziņoto blakšu novērojumu sadalījumu gada griezumā - bet ar akcentu nevis uz ziņojumu skaitu, bet uz ziņoto sugu skaitu. Respektīvi - cik katrā mēneša dekādē (skaitļi stabiņu augšā) vai katrā mēnesī atsevišķi (skaitļi zem mēneša nosaukuma) blakšu sugas ir ziņotas Dabasdati.lv (šie dati apkopoti uz 27.II.2023). Protams, tāpat kā citiem kukaiņiem, arī blakšu sugu lielākā daudzveidība ir vasaras vidū, taču tas ko es šajā grafikā saskatu - blakšu vērošanas sezona, atšķirībā, piemēram, no dienastauriņiem vai koksngraužiem (abas grupas šobrīd populāri kukaiņu vērotāju mērķi) ir ļoti izstiepta un gara. Vairāk kā 100 sugas (tas nav nemaz tik maz!) var būt iespējams novērot jau sākot no marta (protams, ja sniegs ir nokusis) līdz pat oktobrim. Tiesa blaktīm tās pašas pavasara sugas būs sastopamas arī novembrī un ziemas mēnešos, jo runa g.k. ir par ziemojošām sugām. Tas ir varbūt atšķirīgi, piemēram, no naktstauriņiem, kas arī ir kukaiņu grupa ar ļoti garu vērošanas sezonu - naktstauriņiem visbiežāk agri pavasarī lido cits sugu komplekts kā vēlu rudenī (tiesa ir arī ziemojošas sugas). Lai nu kā, šis grafiks tad vairāk tā iedvesmai - ja, tuvojoties septembrim, sāk šķist, ka citi kukaiņi izsīkst, tad var vērot blaktis. Tad to vēl ir daaaduz sugu iespējams atrast.

Šoreiz tāds īpaši atsevišķs 2022. gada rezultātu apkopojums netiks izcelts, taču šajā lieltabulā, kur apkopoti 25 visvairāk blakšu sugas ziņojušie (dati pēc situācijas 27.III.2023), var galveno informāciju izlobīt. Vairāk kā 100 sugas 2022. gadā ziņoja trīs cilvēki (U.Piterāns, M.Ieviņš un L.Birziņa), kas arī bija trīs aktīvākie ziņotāji aizvadītajā gadā - tā teikt, jo vairāk ziņo, jo vairāk sugas arī trāpās. Loģiski! Man pašam interesantāka šķiet tā saucamā "Mūža liste" jeb cik sugas katrs ir Dabasdatos ziņojos visu gadu laikā. Protams, šajā topā izmaiņas varbūt nenotiek tik strauji (īpaši galvgalī), taču kā rāda tabula, tad 2022. gadā daudziem izdevās pieplusot saviem blakšu sarakstiem 10-20 un pat vairāk sugas. Trīs ražīgākie vērotāji (vai šajā gadījumā - vērotājas), ko jāizceļ - Lauma Ķeire (+44 sugas), Vita Šakele (+36) un Laima Birziņa (+28)! Iespaidīgs jaunu sugu birums vienā gadā. Lēšu, ka tāda neklātienes cīņa par iekļūšanu šī virtuālā topa desmitniekā nākotnē varētu saasināties, jo visticamāk drīz vien ar 100 sugām vairs nepietiks. Ja aizmirstam par topiem un tabulām, kas varbūt arī nav tik būtiski, tad 100 sugas patiesībā varētu būt tāds samērā labs mērķis uz ko tiekties "blakšu vērotājam" iesācējam - kādu 2-3 gadu laikā noteikti var 100 sugas mēģināt atrast un novērot. No citām iespējamajām "jubilejām" varētu būt interesanti pasekot vai (jeb pareizāk sakot - kad?) Laimai Birziņai izdosies sasniegt 200 sugu robežu! Jāņem vērā, ka jaunas sugas var nākt klāt uz senāku novērojuma rēķina - ja tiek, piemēram, noteikts kāds iepriekš līdz sugai nenoteikts novērojums vai citādi izlabota kāda suga.


2022. gadā novērotās jaunās sugas Latvijai (no augšējā kresā stūra uz labo): zemesblakts Heterogaster cathariae (L.Birziņa), mīkstblakts Phytocoris nowickyi (U.Piterāns - UP), mīkstblakts Orthotylus concolor (UP), pundurblakts Cryptostemma pusillimum (UP), vairogblakts Dybowskya reticulata (Marita Krūze), mizasblakts Aradus montandoni (UP), bruņublakts Phimodera lapponica (UP), zemesblakts Peritrechus lundii (UP).


2022. gads bez izņēmuma bija samērā ražīgs arī attiecībā uz Latvijas faunai jaunu sugu atradumiem. Kopskaitā tās bija 8 - sešas sugas (zemesblakts Peritrechus lundii, bruņublakts Phimodera lapponica, pundurblkats Crypostemma pusillimum, mizasblakts Aradus montandoni, mīkstblaktis Orthotylus concolor un Phytocoris nowickyi) šo rindu autora rēķinā, bet pārējās divas atrada citi - vairogblakti Dybowskya reticulata atrada Marita Krūze, bet zemesblakti Heterogaster cathariae - Laima Birziņa.


Tieši pēdējās divas sugas šīm jaunatklātajām sugām ir vienas no interesantākajām, jo, piemēram, vairogblakts D.reticulata Eiropā ir ar ļoti šauru izplatību (mūsu reģionā reti bet regulāri atrod Somijā, konstatēta arī Igaunijā) un acīmredzot ir vairāk "austrumnieks" - dzīvojot g.k. uz Japānas sārtburkšķiem (Torilis japonica). Savukārt zemesblakts H.cathariae ir izteikta dienvidu suga, kas dzīvo g.k. uz kaķumētrām (Nepeta cataria) - un tās atradums ir salīdzinoši pavisam negaidīts un blakšu varbūt ne līdz galam izcelsme skaidra. Taču fakts ir nenoliedzams - suga ir Latvijā konstatēta, varbūt kārtējā klimata pārmaiņu rezultātā ienākusī suga? Laiks rādīs. Starp pārējām jaunajām sugām ir maz citu tādu negaidītu pārsteigumu, taču var, piemēram, izcelt mizasblakti A.montandoni, kas ir visā pasaulē maz zināma suga (kaut arī ir vairāk kā 100 gadus senas ziņas no Rumānijas, pēdējā laikā Eiropā konstatēta vien Somijā - pārējais zināmais izplatības areāls sākas uz A no Urālu kalniem), bet acīmredzot līdzīgi kā dažas citas mizasblakšu sugas ir saistīta ar mežu degumu platībām, kuras ierodas apdzīvot drīz uzreiz pēc degšanas brīža. Latvijā konstatētais īpatņu skaits ir lielākais vienkopus zināmais Eiropā.

Atsevišķi varbūt vēl var pieminēt mīkstblakti P.nowickyi, kas bija tāda iepriekš arī maz zināma suga un vien pagājušogad izdevās droši apstiprināt sugas klātbūtni Latvijā - taču pēc tam sekoja gan vēl citi novērojumi kā arī, caurskatot senākus iepriekš ziņotus nenoteiktu Phytocoris ģints blakšu novērojumus, izdevās izskaitļot vēl pāris citus atradumus. Līdz ar to šobrīd kartē ir salīdzinoši pat ļoti daudz aizkrāsotu kvadrātu - vismaz priekš sugas, kas Latvijas sugu sarakstā iekļauta vien pērnā gada augustā.

Droši vien atkārtošos, bet tieši izplatības kartes ir viens no galvenajiem ieguvumiem, ko var izspiest no visiem šiem jūsu un mūsu blakšu ziņojumiem (kopskaitā tādi starp citu nu jau ir vairāk par 18 tūkstošiem). Protams, mēs šobrīd vēl ne tuvu nekādi nevaram runāt par to, ka kaut vienai sugai mēs varētu uzzīmēt realitātei atbilstošu izplatības karti, jo ir daudz vietu un stūru Latvijas teritorijā kur neviena (pat visparastākā) blakšu suga nav šeit portālā Dabasdati.lv ziņota. Taču, kaut kādas tendences jau iezīmējas un pamazām jau tā Latvijas karte tomēr aizkrāsojas - vien 25% (185 no 741) no visiem 10x10km kvadrātiem ir palikuši bez neviena blakšu ziņojuma. Tiesa vairāk kā 50 sugas ir atzīmētas vien ~6% kvadrātu (47 no 741), kas, protams, ir visai maz. Šis "kvadrātu aizkrāsošanas" sportiņš man personīgi tīri labi patīk un var būt kā papildus motivācija meklēt un ziņot arī visparastākās sugas, ko varbūt ikdienā reizēm var kļūt apnicīgi darīt (un diemžēl nav tā, ka retumi katru dienu birtu aumaļām - ir dienas, kad trāpās tikai parastas sugas), kā arī tas var būt kā motivācija iziet pastaigā arī it kā jau labi pieskatītos kvadrātos, jo nu droši vien arī starp šobrīd sugām bagātākajiem kvadrātiem neviens nav tāds kurā, mērķtiecīgi meklējot, nevarētu atrast vēl dažus desmitus sugu klāt.


Ja ir interese par mērķtiecīgāku kvadrātu ķemmēšanu un kādu konkrētu sugu medībām tajos, tad šogad tam ir pieejami divi palīgi:

1) Interaktīva karte kvadrātu numuru un robežu noteikšanai [pēdējais atjauninājums - 6.maijā]:
https://qgiscloud.com/CerambyX/Heteroptera_10x10_QGIScloud

Pamatā domāta, lai varētu noskaidrot katra kvadrāta robežas, jo Dabasdati.lv aplikācijā izmantots tiek 5x5km kvadrātu tīkls. T.i. robežas sakrīt, taču vienā 10x10km kvadrātā ir četri 5x5 kvadrāti, attiecīgi vismaz pirms braukšanas dabā parasti ir labi tā novērtēt un saprast vismaz aptuveni kur sākas/beidzas lielais kvadrāts. Karti var skatīt arī izmantojot telefonu un, ja ļauj interneta pārlūkam piekļūt telefona GPS signālam, tad teorētiski vajadzētu būt, ka kartē parādās arī jūsu atrašanās vieta - attiecīgi var pat lietot dabā (tiesa lapa nav ļoti ātrdarbīga, attiecīgi vietās ar švakāku zonu visticamāk funkcionalitāte var klibot). Šajā pašā linkā, ja spiež labajā pusē augšējā stūrī kur Maps & Tools (ikona ar 3 horizontālām svītriņām), zem izvēlnes Layers & Legend ir pieejams arī otrs slānis (10x10 sugu skaits) - augstāk redzamā karte ar sugu skaitu kvadrātos. Tas ja varbūt tā ērtāk saprast kuri ir tie kvadrāti kuros, piemēram, nav neviena suga vēl konstatēta (šo slāni skatoties, to kvadrātu numuru slāni labāk atslēgt, lai tas nav redzams un netraucē).


2) Otrs ir Excel fails, kurā var apskatīt katrā kvadrātā līdz šim konstatētās sugas un sugas kuras trūkst, pieejams failiem.lv linkā [pēdējais atjauninājums - 6.maijā]: https://failiem.lv/u/hkeyumh89

Ņemot vērā, ka šis ir Excel fails ar iespējotu macros f-ju (.xlsm), tad iespējams dators varētu preventīvi izrādīt zināmu nepatiku pret to un pat bloķēt tā lietojumu, bet nu - teorētiski nekam bīstamam tur nevajadzētu būt, tā ka var mēģināt tomēr ļaut izpildīt. Šķiet no mob.tālruņiem gan šo failu nebūs iespējams atvērt. Šajā failā doma, ka sarkanīgajā laukumā ierakstot kvadrāta numuru (tāpēc noderīga ir karte linkā augstāk - kvadrāta nr. noskaidrošanai) un nospiežot pogu ATLASĪT, tabulā iekrāsosies tās sugas, kas ir kvadrātā konstatētas kā arī parādās visi ziņotie novērojumi (alfabētiskā secībā). Ritinot pa sugu sarakstu uz leju var mēģināt tā saprast, kuras, piemēram, no parastajām sugām (stabiņā H - tās ar tumšāk zaļo krāsu jeb sugas kam DD.lv ir vairāk ziņojumu) trūkst. Vai kuras no ūdensblaktīm (airblaktis Corixidae, cauruļblaktis Nepidae, ūdensmērītāji Gerridae u.c.) varbūt jāpameklē utml. Protams, ja kvadrāts ir tukšs, tad liela vajadzība varbūt no šāda faila nav - jāziņo praktiski visas redzētās blakšu sugas un 98% varbūtība, ka tās būs jaunas kvadrātam, taču kādā kvadrātā, kas ir jau vairāk aizpildīts (virs 100 sugām) vai tādā kvadrātā, kas ir, piemēram, dzīvesvietas tuvumā un tiek regulāri apstaigāts, šis fails var būt palīgs kā radīt papildus azartu meklējot trūkstošo. Tā, piemēram, redzot, ka piemājas kvadrātā nav kāda biežāka vairogblakšu suga, var pat īsas 30 minūšu pastaigas pārvērst par nelielām sugu medībām ar pievienoto vērtību blakšu kontekstā.

Abus šos palīglīdzekļus esmu pagaidām vairāk vai mazāk lietojis tikai pats - savām vajadzībām no saviem rīkiem, attiecīgi iespējams ir kādas neizķertas blaktis (bugs), kas var neļaut tiem strādāt izmantojot citus rīkus. Tas varētu attiekties lielā mērā uz Excel failu, jo nu tas pats par sevi ir visai "brutālā" veidā taisīts. Bet nu katrā ziņā šo "rīku" pielietojums tad pēc katra paša vajadzībām un intereses, nododu rīcībā - lietojat pēc saviem ieskatiem tā teikt. Mēģināšu vismaz reizi mēnesī abas vietnes atjaunināt, lai daudz maz aktuāla informācija būtu redzama, taču tas droši vien neizbēgami, ka kāda laika nobīde starp ziņoto DD.lv un atspoguļoto situāciju būs (jau šobrīd var uzskatīt, ka tur ir mazliet novecojusi informācija).

Noslēgumā tad vēl viena suga iedvesmai, ko var tagad pavasarī meklēt. Viegli atpazīstama - racējblakts Tritomegas bicolor. Lai arī pavasarī var lidot apkārt un būt novērojama rāpojam visdažādākajās vietās, tomēr tā visbiežāk būs saistīta ar panātru (Lamium sp.) pudurīšiem - apdzīvo gan sarkanās (L.purpureum), gan baltās panātres (L.album). Lai arī tā ir viena no blakšu sugām, kurai patīk dzīvot arī uz augsnes, vietās kur ir šo augu nelieli "paklājiņi", nereti pietiek vien nedaudz rūpīgi pavērot lapas vai pašķirstīt stublājus un liela iespēja, ka šo blakti izdosies ieraudzīt, jo tā mēdz uzturēties arī samērā atklāti. Tiesa var būt tramīga - pie traucējuma krīt zemē, kur cenšas pazust starp augu stublājiem un lapām. Latvijā nav reta suga - īpaši apdzīvotās vietās, taču kartē, protams, ir zināms novērojumu iztrūkums austrumu pusē. Šo sugu vērts rūpīgi pavērot, jo teorētiski izplatības areāls tuvu Latvijai pienāk otrai ģints sugai - Tritomegas sexmaculatus, kas ir vizuāli līdzīga. Tai plankumi būs vairāk pienbalti kā arī nedaudz atšķirīga šo plankumu forma - īpaši baltais plankums priekškrūšu vairoga priekšējā stūrī (tas stiepjas gandrīz gar visu priekškrūšu malu). Šīs sugas barības augs g.k. skaitās melnā zīlaine (Ballota nigra), kas varētu būt galvenais sugas izplatību ierobežojošais faktors, jo kā noprotu, tad sevišķi bieži šis augs Latvijā nav sastopams. Taču, ja nu kāds šādu augu pazīst un vai savos sirojumos nejauši atrod (pat ja tā ir urbāna vide vai kāda dzelzceļmala utml.), ir vērs paskatīt vai uz tā nesēž kāda Tritomegas ģints racējblakts.


Tas uz doto brīdi viss. Lai veiksme blakšošanā un citu kukaiņu vērošanā!
Uģis Piterāns.


2023-04-09

Pēdējie novērojumi
Porzana porzana - 2023-06-10 Gradin
Porzana porzana - 2023-06-10 IvetaP
Chrysobothris affinis - 2023-06-07 nekovārnis
Strix aluco - 2023-06-10 Mareks Kilups
Crex crex - 2023-06-10 Mareks Kilups
Agrilus sp. - 2023-06-07 nekovārnis
Crex crex - 2023-06-10 Mareks Kilups
Nezināms
Ignotus
@ sandis
Pēdējie komentāri novērojumiem
ekologs 10.jūnijs, 23:18

Sēklgrauzis (Bruchus rufimanus)?


ekologs 10.jūnijs, 23:04

Epuraea guttata?


dziedava 10.jūnijs, 22:45

Paldies, Edgar, tāda doma bija :)


IlzeP 10.jūnijs, 21:45

Hmm, vietas abiem novērojumiem atšķiras vairāk par puskilometru. Un kādēļ nav atkāpšanās ceļa - ir taču poga "Dzēst", atverot novērojumu, kreisajā pusē zem tabulas.


picapica 10.jūnijs, 21:29

Paldies par ziņu! Vieta pareiza abiem. Vienīgi nesen netālu mežā bija spalvas saplosītam x putnam, nezinu, vai griezes, tāpēc 2.. reizi plašāks komentārs, jo nebija pieredzēts, ka vispār nebēg. Par dzēšanu, gadās citreiz ātri ko pievienot, bet nav atkāpšanās ceļa...


a.b 10.jūnijs, 21:23

Paldiesi


ekologs 10.jūnijs, 21:22

Tumšais mīkstspārnis (Cantharis fusca) :)


felsi 10.jūnijs, 20:13

Vareni! Aplausi!


felsi 10.jūnijs, 20:10

Pievienoju mikroskopiju.


angel 10.jūnijs, 19:23

Paldies!


angel 10.jūnijs, 19:23

Paldies!


Kiwi 10.jūnijs, 17:50

Ruslan, šodien saņēmu gulbju gredzenu nolasījumus - EV905, EP297.


Ziemelmeita 10.jūnijs, 16:20

Paldies,Mārtiń !


IlzeP 10.jūnijs, 16:04

Var jau būt, ka lai paliek "D".


Sarmīte 10.jūnijs, 14:49

Paldies,IlzeP un Margarita Baltā.


spiigana 10.jūnijs, 14:40

Es teiktu, ka piemērota ligzdošanas vieta te ir šogad, ekstremālā sausuma dēļ, citādi diez vai. Neredzēju viņu visu laiku, ņēmās gar būrīti, bet es biju mazliet citur, nezinu, vai ielīda. Vairāk pie būra nav manīti, lai arī šorīt viens netālu pupināja.


VitaS 10.jūnijs, 12:10

Ogu krūmu vairogblakts


VitaS 10.jūnijs, 12:10

Kameņvabole


roosaluristaja 10.jūnijs, 11:48

Sugas nosaukums šajā gadījumā ir Ivana Susaņina stilā. Pļavas nārbulis patiesībā ir sastopams mežos, turklāt sastopams daudz biežāk nekā meža nārbulis. Skatoties pēc zieda, šis manuprat ir pļavas


Toms Čakars 10.jūnijs, 10:05

Paldies!


IlzeP 10.jūnijs, 09:55

Iepriekšējais ir šis: https://dabasdati.lv/lv/observation/lbtdeap4b700spdaqml1vtgju3/ ? Tam bija nepareiza vieta? Varu izdzēst, bet kas tieši nesanāk - vai parādās jautājums, vai tiešām vēlaties dzēst, un kas notiek pēc tam?


IlzeP 10.jūnijs, 09:51

Jā, jauna baltā cielava


IlzeP 10.jūnijs, 09:47

Laikam jau tomēr dzied tikai tēviņi, bet piemērotās ligzdošanas vietās, kur teritorijas ir tuvu blakus, var dzirdēt vairāku teritoriju tēviņus. Vai būrītī ielīda arī iekšā? Varbūt var likt pazīmi "V"?


Martins 10.jūnijs, 09:39

Ļoti labi dokumentēts - ir izmērs, labi saskatāma čaulas atvere un "zobi" jeb valnīši tajā. Viss, kas vajadzīgs drošai sugas noteikšanai! :)


Ilgonis 10.jūnijs, 09:38

Paldies, tāpēc es nesapratu ka man ir neatbilstības. Pie laivas abi vienlaicīgi lidinājās..


Martins 10.jūnijs, 09:36

Ja nu paliek prātā starp daudzajām lietām, tad šiem, plakanajiem upjuspāru kāpuriem noteikšanai labi noder kopējais izmērs (garums) + muguras un sānu dzelkšņi. Un ja kāpurs vēl ir mazliet nosusināts - tas ir vēl labāk noteikšanai! :)


nekovārnis 10.jūnijs, 09:15

Paldies, Mārtiņ! :)


guta7 10.jūnijs, 09:01

Paldies! Man viņi visi šķiet tik līdzīgi, ka nemaz nepievienoju.


Martins 10.jūnijs, 08:57

Novērojumu vajadzētu sadalīt - pirmajās divās bildēs ir parastā daiļspāre Ischnura elegans, bet trešajā bildē lielā sarkanace Erythromma najas.


Ziemelmeita 10.jūnijs, 08:48

Paldies,Uģi par sugas noteikšanu


Ziemelmeita 10.jūnijs, 08:47

Paldie,Uģi par labojumu.


nekovārnis 10.jūnijs, 08:17

Spārnu zīmējumu neredz.


nekovārnis 10.jūnijs, 08:15

Tā īsti nevaru saprast kas tas ir :) Iespējams Anastrangalia reyi mātīte (par kādiem 80%). Piešaus aci, tad sezonas beigās skatīs vēlreiz.


Mareks Kilups 10.jūnijs, 08:01

paldies!


guta7 10.jūnijs, 02:57

Pievienoju vēl skrīnšotus no video, varbūt var saskatīt sugu labāk.


CerambyX 10.jūnijs, 00:43

Arī meža zilenītis blakus


IevaM 09.jūnijs, 23:28

Apsveicu, Julita!


ekologs 09.jūnijs, 23:27

Apšu raibsprīžmetis (Lomaspilis marginata) :)


andrisb 09.jūnijs, 22:33

Apsveicu! Krāšņa arī.


andrisb 09.jūnijs, 22:27

Paldies par izmaiņām!


Ziemelmeita 09.jūnijs, 21:27

Acainais raibenis (Aglais io)


Irbe 09.jūnijs, 20:15

Melnais mušķērājs M


guta7 09.jūnijs, 20:12

Paldies par labojumu. Atvainojos, ka biju pavirša, bet viņu tur bija tik daudz.


W 09.jūnijs, 18:25

Paldies, Marek!


zemesbite 09.jūnijs, 18:09

Paldies, Kristap!


Vita Ju 09.jūnijs, 16:15

Balts gredzens ar melniem burtiem AX240


ekologs 09.jūnijs, 13:47

Melngalvas ugunsvabole (Pyrochroa coccinea) :)


picapica 09.jūnijs, 13:24

Diemžēl neiznāk izdzēst iepriekšējo šo pašu novērojumu...


erts 09.jūnijs, 12:32

Ar gredzenu AE 77


Irbe 09.jūnijs, 11:23

Izskatās pēc cielavas


zemesbite 09.jūnijs, 10:51

Paldies, Edgar!


aijach 09.jūnijs, 10:46

ilgi svārstījos , bet izlāmu par labu šim. Tagad, papētot vēlreiz, laikam jāpiekrīt! paldies, Vita!


majas45 09.jūnijs, 10:03

Es stāvēju uz ceļa un darīju savu darbu, pamanīju putnu un, sapratu, ka tas ir neparasti liels un tumši brūns. Redzēju viņu kādas 2 sekundes, bet salīdzinoši tuvu. Kā jau rakstīju, redzēju putnu lidojuma manevrā un pret mani visā plaknē bija pavērsts raksturīgais izplesto spārnu taisnstūris. Iespējams, ka kļūdos, tomēr putns mani pārsteidz ar saviem izmēriem. Neesmu putnu pazinējs, pēc redzētā un pārdomām meklēju kas tas varētu būt par putnu


VitaS 09.jūnijs, 09:41

Zeltgalvīšu nebūs. Tam apakšspārni ar baltumiņiem. Drīzāk lielais skābeņu.


Irbe 09.jūnijs, 09:13

Paldies! Interesanti


spiigana 09.jūnijs, 08:59

Nevaru atrast info, vai pūpina abu dzimumu pupuķi? Šaubos par statusu, jo, tā kā bija vismaz divi, tas varētu būt pāris ligzdošanai piemērotā vietā, bet pūpināja abi.


dziedava 09.jūnijs, 08:51

Diskusija te: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3437650589828108/ Citēju Edvīnu J. "I am always a bit cautious in confirming IDs on species I have never seen myself, and thus only based on photos, but then again I see no clear alternatives. I would say C. martinii, but maybe with a cf." un "No ID is 100% certain these days anyway".


gunitak 09.jūnijs, 08:49

Paldies, Artur!


dekants 09.jūnijs, 08:41

Ieziņot vienmēr ir labi! Vai varētu, lūdzu, papildus pieminēt, kādas pazīmes dabā redzētas, kas ļāva šo putnu nošķirt no citām ērgļu sugām? Paldies!


Dzeerve 09.jūnijs, 08:35

Minētās sugas visas tik līdzīgas, ka bezmaz prasās līdzīga mācību stunda kā oranžo raibeņu atpazīšanai :) Vakar apskatīju to pleķīti vēlreiz un kārtīgi - bija kādi 6 īpatņi pa trīs pārīšiem - visi izskatījās pēc tabacicolor - ar sarkanīgām kājām un strīpiņu uz muguras.


ekologs 09.jūnijs, 07:37

Mīkstspārnis (Cantharis livida) :)


ekologs 09.jūnijs, 07:32

Tumšais mīkstspārnis (Cantharis fusca) :)


ekologs 09.jūnijs, 07:26

Mīkstspārnis (Cantharis pellucida) :)


nekovārnis 08.jūnijs, 16:43

Paldies, Kristap! :) Šobrīd pļavās kaut kāds zaļganīšu uzlidojums :)


nekovārnis 08.jūnijs, 16:41

Diemžēl tikai šis šīs zaļganītes foto. Maksimāli izkadrēju - varbut palīdz.


kvilks 08.jūnijs, 16:37

Medetera sp.


kvilks 08.jūnijs, 16:36

Šeit vienā novērojumā ir apvienotas divu dažādu zaļganīšu bildes.


kvilks 08.jūnijs, 16:34

Sciapus sp.


kvilks 08.jūnijs, 16:33

Sciapus sp., mātīte.


kvilks 08.jūnijs, 16:31

Varbūt ir vēl kāds papildus foto, kur būtu redzami matiņi (skropstas) aiz acīm - melnas vai dzeltenas/baltas? Ja šī pazīme būtu saskatāma, tad sugu varētu noteikt, bet pašlaik paliek Dolichopus sp.


kvilks 08.jūnijs, 16:14

Dolichopus ungulatus, tēviņš. Taustekļi melni, Matiņi aiz acīm melni. Uz pakaļkāju ciskām to virsotnes daļā vismaz 3 sariņi. Kāju pēdām neredzu nekādus paplašinātus posmus. Latvijā un Eiropā ļoti parasta suga.


OKK 08.jūnijs, 15:43

ūdrs


Monta Heidemane 08.jūnijs, 14:52

Paldies par sugas noteikšanu!


dekants 08.jūnijs, 12:45

Jā, vienmēr vērts ieziņot arī pārējos. Pārējiem var audio klāt nepievienot, bet ziņot tāpat :)


adata 08.jūnijs, 12:40

Paldies, ķauķi arī gribēju noskaidrot! Visu cieņu jūsu "uztrenētajai ausij", vai man būtu vērts priekš DD ieziņot arī pārējos ar šo pašu ierakstu?


pustumsa 08.jūnijs, 11:24

Paldies!


dekants 08.jūnijs, 11:17

Ierakstā salīdzinoši labi dzird: ceru ķauķis, dzeltenā stērste, čuņčiņš, brūnspārnu ķauķis, dzeguze, vārna (?)


kilgorstrauts 08.jūnijs, 10:54

https://www.youtube.com/watch?v=po8Gnx46bsI


lauraporuka 08.jūnijs, 09:38

Paldies Uģi par noteikšanu gan šim, gan citiem maniem ieliktajiem novērojumiem. Šo īpaši gribēju uzzināt :)


nekovārnis 08.jūnijs, 09:06

Jā, šo uz ziediem var būt daudz, bet jāskatās uzmanīgi - starp tiem uz ziediem var būt arī citi ļoti līdzīgi, brūni/sīki koksngrauži. No biežākajiem: Pseudovadonia livida, Stenurella melanura, Stictoleptura maculicornis, Anastrangalia sanguinolenta, Anastrangalia reyi :)


Dzeerve 08.jūnijs, 08:26

7.jūnijā puskvadrātmetrā ap pirmo novērojumu saskaitīju 18 šos pašus īpatņus.


Dzeerve 08.jūnijs, 08:21

Paldies! :)


ekologs 08.jūnijs, 07:19

Lapgrauzis (Clytra quadripunctata) :)


Ziemelmeita 08.jūnijs, 07:01

Paldies par labojumu !


Irbe 07.jūnijs, 23:15

Ceru


andrisb 07.jūnijs, 22:49

Paldies!


pustumsa 07.jūnijs, 22:23

Paldies ,Uģi, par visiem nosaukumiem!


forelljjanka 07.jūnijs, 22:11

Ir jau ir dižknābis.:DD


pustumsa 07.jūnijs, 21:56

oi, jā, paldies! Ogas rudenī garenas sarkanas. Sajaucu


ekologs 07.jūnijs, 21:45

Svītrainais tūkstoškājis (Ommatoiulus sabulosus) :)


adata 07.jūnijs, 21:43

Varbūt bārbele?


ekologs 07.jūnijs, 21:25

Mīkstspārnis (Cantharis rustica) :)


Irbe 07.jūnijs, 19:47

Atvainojiet, bet tas nav strazda knābis https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Turdus_pilaris_-Norway_-recently_fledged-8.jpg https://www.dreamstime.com/photos-images/juvenile-hawfinch.html


forelljjanka 07.jūnijs, 19:22

Nevar izslēgt pelēko.;)


IlzeP 07.jūnijs, 18:11

Man arī bija doma par dižknābi, bet bildēs tik izteiktus raibumus dižknābju mazuļiem neatrodu. Tie tādi "turdiski"... Samulsu.


nekovārnis 07.jūnijs, 18:10

Jā, dabasdatos kā Gonioctena


IlzeP 07.jūnijs, 18:09

Ja paskatās citu saziņoto, daudz ko var identificēt.


IlzeP 07.jūnijs, 18:03

Vai šim varētu būt sinonīms Gonioctena viminalis?


IlzeP 07.jūnijs, 17:58

Paldies, Artur, piebilde bija tādēļ, ka Uģis apkopo BioBlitz sugas.


Monta Heidemane 07.jūnijs, 16:54

Paldies!


ekologs 07.jūnijs, 16:36

Atradu, jā, laikam bija Uģim trāpījies :)


ekologs 07.jūnijs, 16:29

Tumšais mīkstspārnis (Cantharis fusca) :


ekologs 07.jūnijs, 16:25

To gan es nemācēšu teikt vai bija :)


Irbe 07.jūnijs, 16:24

Tas knābis uz domām par dižknābi velk...


Irbe 07.jūnijs, 16:09

Paldies!


pustumsa 07.jūnijs, 15:16

Tagad tikai saprotu, ka tik daudz sugas vairs nevaru identificēt ar bildēm. Tajā pasākumā likās, ka tas būs vieglāk....


pustumsa 07.jūnijs, 15:15

Ā, jauki!


pustumsa 07.jūnijs, 15:13

Ir foto. Vērpējs. Ābeļu vai/


anthicus 07.jūnijs, 14:47

Phytodecta viminalis, iespējams, mātītē


kamene 07.jūnijs, 14:25

Paldies, Marek! Šai bija interese par kaķu barošanu uz kāpnēm.


LailaG 07.jūnijs, 14:02

Paldies,Mārtiņ!


IlzeP 07.jūnijs, 13:45

Noteica Līga Strazdiņa


IlzeP 07.jūnijs, 13:30

Paldies, Artur! Tātad bija gan jau Uģim (Drubazu pasākumā).


IlzeP 07.jūnijs, 13:27

Vai šī arī nav platlapu?


Liepzieds 07.jūnijs, 13:14

Par sila vs. dziedātāju šaubos. Tā kā uz vēdera padaudz gaišās daļas un novērošanas vieta bija pie lauku mājām ar pļavu, pie lieliem, bet retiem kokiem, tad nosliecos par labu dziedātājam. Bet nu bultveidīgi tie vēdera pleķīši galīgi nav.. varbūt vēlāk ieņem formu?


IlzeP 07.jūnijs, 13:11

Būs tas pats sila, kas man sabildēts.


ekologs 07.jūnijs, 13:11

Manuprāt, Sētložņu joslainais lapsprīžmetis (Xanthorhoe ferrugata) :)


IlzeP 07.jūnijs, 12:58

Uģi, Tev, droši vien, šāds bija? Ātrumā pārskatot Tavas bildes, neatradu.


IlzeP 07.jūnijs, 12:46

Vislīdzīgākais sienāzim, dzirdams "s"


IlzeP 07.jūnijs, 12:27

Tas pats eks., kas Marekam bildē - mazais apiņu šūpotnis?


pustumsa 07.jūnijs, 12:15

Paldies! Man tomēr sajuka visas daudzās sugas.


a.b 07.jūnijs, 11:42

Paldies.


CerambyX 07.jūnijs, 10:53

Det. N.Savenkovs


CerambyX 07.jūnijs, 10:45

Det. N.Savenkovs


CerambyX 07.jūnijs, 10:44

Det. N.Savenkovs


IlzeP 07.jūnijs, 10:34

Sintijai šai pašā laikā un vietā ziņota priežu čiekuru zemesblakts. Kura bija īstā?


Ilze Ķuze 07.jūnijs, 10:34

Pievienoju vārpstiņgliemeža foto


ER 07.jūnijs, 10:19

Upes ķauķis.


Liepzieds 07.jūnijs, 10:07

Vai ierakstā dzirdamais ir upes vai kārklu ķauķis?


IlzeP 07.jūnijs, 09:55

Vai šim ir paredzēts foto?


Mari 07.jūnijs, 09:51

Paldies, Marek! Nu jā, te vajadzīga pieredze, nu vismaz zināšu, ka jāmēģina nofotografēt degungalus. :D


nekovārnis 07.jūnijs, 09:47

Savukārt Eurygaster austriaca (manāmi lielāka par pārējām divām) degunga vidusdaļa "iesprūst" starp malējām daļām tā arī nesasniedzot degungalu :)


nekovārnis 07.jūnijs, 09:44

Man vēl nav pārāk liela skaidrība par šo sugu atšķirībām, bet galvenokārt jāskatās degungala vidējās daļas novietojums attiecībā pret malējām gan skatā no augšas, gan priekšas. E.maurai tā vidējā daļa tā teikt "neizlec" uz iekšu vai leju. Kaut kā tā :)


Mari 07.jūnijs, 09:37

Kādām pazīmēm jāpievērš uzmanība, lai atšķirtu Parasto bruņublakti no citām, piemeram, no E.maura?


Ilgonis 07.jūnijs, 09:36

paldies par noteikšanu, interesants tauriņš


spiigana 07.jūnijs, 08:48

Paldies, Uģi! Ja viņš šodien te vēl lidināsies, mēģināšu virspusi noķert.


ekologs 07.jūnijs, 08:29

Tinējs (Olethreutes arcuella) :)


nekovārnis 07.jūnijs, 08:03

sprīžmetis, sprīžotājpūcīte vai kaut kas tamlīdzīgs.


ekologs 07.jūnijs, 07:41

Nevarētu būt Tinējs (Dichrorampha acuminatana)?


krista84 07.jūnijs, 07:36

Paldies par sugas noteikšanu!


ekologs 07.jūnijs, 07:23

Atvainojos, kļūdiņa, jo ārēji no pirmā acu uzmetiena diezgan līdzīgi. Tiešām Aveņu lapsprīžmetis :)


ekologs 07.jūnijs, 07:13

Paldies, Uģi!


VijaS 07.jūnijs, 07:02

Paldies, Uģi!


nekovārnis 07.jūnijs, 07:02

Paldies, Uģi! :)


roosaluristaja 07.jūnijs, 06:58

Šī nu gan nav nekāda ilzīte.


Kiwi 07.jūnijs, 06:46

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


W 07.jūnijs, 03:49

Paldies, Marek!


CerambyX 07.jūnijs, 02:46

Tie melnie objekti varētu būt interesantākā novērojuma detaļa - Kādas cikāžlapenes (Dryinidae) kāpuri :)


CerambyX 07.jūnijs, 02:38

Nav gan spārnu virspuse redzama, bet šķiet, ka ap šo laiku agrajiem samteņiem būtu jabūt manāmi padzīvojušiem - ar nodiluma pazīmēm uz spārniem. Šis tāds svaigs - arī ir laiks, kad noras samteņi var sākt lidot.


Kiwi 07.jūnijs, 00:19

Margarita, man arī tā likās, bet nebiju droša... Paklausījos ierakstus un tas šķita visatbilstošākais. Iepriekš nebiju dzirdējusi dabā.


Kiwi 07.jūnijs, 00:17

Paldies, Gunita!


Irbe 07.jūnijs, 00:07

Dumbrcālis uztraucas?


gunitak 07.jūnijs, 00:05

Jā, mūru samtenis


Kiwi 06.jūnijs, 23:32

Vai būs mūru samtenis?


Kiwi 06.jūnijs, 23:08

Paldies, Ruslan!


Irbe 06.jūnijs, 23:04

Paldies!


VijaS 06.jūnijs, 23:03

Paldies, Ruslan!


Kiwi 06.jūnijs, 22:55

Ceru ķauķis pa vidu iedziedas, bet visu laiku fonā ir tāds pikšķinātājs...


Rocky 06.jūnijs, 22:52

Ceru ķauķis?


Kiwi 06.jūnijs, 22:21

Lūdzu palīdziet noteikt putnu, kurš visu laiku dzirdams ierakstā.


ekologs 06.jūnijs, 22:11

Ievu gludmalu sprīžmetis (Lomographa bimaculata) :)


Lemmus 06.jūnijs, 22:11

Paldies, Mārtiņ!


pustumsa 06.jūnijs, 22:04


Kiwi 06.jūnijs, 21:49

Paldies, Artur!


Kiwi 06.jūnijs, 21:47

Paldies, Marek un Artur, par palīdzību sugu noteikšanā!


Kiwi 06.jūnijs, 21:45

Noteikti pārbaudīšu! Ceru, ka nebūs mainījuši uzturēšanās vietu!


VijaS 06.jūnijs, 21:27

Paldies, Marek!


Mari 06.jūnijs, 21:15

Paldies! :)


ekologs 06.jūnijs, 21:12

Pavasara vilnkājis (Achlya flavicornis) :)


ekologs 06.jūnijs, 21:02

Apšu raibsprīžmetis (Lomaspilis marginata) :)


ekologs 06.jūnijs, 21:00

Brūnā āboliņpūcīte (Euclidia glyphica) :)


Ziemelmeita 06.jūnijs, 20:59

Paldies,Artur!


cielava 06.jūnijs, 20:59

eh.. bēdīgi gan


ekologs 06.jūnijs, 20:58

Brūnā āboliņpūcīte (Euclidia glyphica) :)


roosaluristaja 06.jūnijs, 20:57

Ja man pieejamie literatūras avoti nemelo un caunām bērni dzimst aprīļa beigās - maija sākumā un pēc tam apmēram 2 mēnešus ir atkarīgi no mātes piena, tad iespēja, ka viņš pats atradīs ko ēst ir gandrīz nekāda


ekologs 06.jūnijs, 20:54

Ābeļu vērpēja kāpurs (Malacosoma neustria) :)


ekologs 06.jūnijs, 20:53

Graudzāļu vērpēja kāpurs (Euthrix potatoria) :)


VijaS 06.jūnijs, 20:39

Paldies, Artur!


Matrus 06.jūnijs, 20:36

Paldies par gulbju kontroli! Tas ir vietējais pāris - mātīte (gredzens EP355) šajā dīķī ligzdo jau 8 gadus pēc kārtas (kopš 2016.g.), nomainot trīs tēviņus. Pēdējais tēviņš (LR EM804), tieši no viņa perējumos ir baltie poļu morfas mazuļi (Cygnus olor immutabilis). Pēc pēdējām ziņām jūnija sākumā pērējums novērots Daugavā pie Dienvidu tilta, bet jau ar 5 mazuļiem...


Matrus 06.jūnijs, 20:31

Paldies par gredzenota gulbja kontroli! Tēviņš, 9 gadi, apgredzenots kā jaunais putns savā dzimtajā vietā - Ogres dīķī (pie Daugavas) 06.09.2014. Datu bāzē 46 kontroles, pēdējo reizi novērots Daugavā pie Ķengaraga 09.02.2023. Agrāk bija pārī ar citu apgredzenotu gulbi (gredzens Latvia Riga EV960). Varbūt ligzdo šajā karjerā vai apkārtnē?


Matrus 06.jūnijs, 20:23

Paldies par ziņu! Pērn no Langas Kalngalē ar mazuļiem ziņots Latvia Riga EV905, droši vien tas pats, bet vajag pārbaudīt...)


Carum carvi 06.jūnijs, 20:22

Šogad diezgan cītīgi braukāju uz Garkalnes zināmo Zeltlapu zeltainīšu vietu un nekā


nekovārnis 06.jūnijs, 19:16

Droši vien bija domāts zaļais medniekzirneklis - Micrommata virescens?


OKK 06.jūnijs, 18:56

Ošu pļavraibenis


Kiwi 06.jūnijs, 18:42

Paldies, Mārtiņ!


Kiwi 06.jūnijs, 18:41

Paldies, Uģi!


Kiwi 06.jūnijs, 18:36

Edgar, novērojumu liku kā baltspārnu zīriņu, jo visas trīs sacensību dalībnieces to novērojām tālskatī. Varu pievienot Ineses Zepas foto, jo viņai izdevās to nofiksēt arī ar digitālo kameru. Jautājums bija - vai kadrā netīši trāpījies putns arī ir baltspārnu zīriņš? Ja nav, tad foto dzēšu.


ekologs 06.jūnijs, 17:51

Segliņu raibsprīžmetis (Ligdia adustata) :)


ekologs 06.jūnijs, 17:12

Alkšņu baltsprīžmetis (Cabera pusaria) :)


nekovārnis 06.jūnijs, 17:07

Paldies, Artur! Šo es visas acis izskatīju pie pie pūcītēm, bet tā arī palaidu garām :)


ekologs 06.jūnijs, 17:00

Trīssvītru pūcīte (Charanyca trigrammica) :)


ekologs 06.jūnijs, 16:37

Sudrabainā tinējpūcīte (Deltote bankiana) :)


ekologs 06.jūnijs, 16:34

Kāds no Cnephasia Tinējiem, Tinējs Cnephasia sp. :)


ekologs 06.jūnijs, 16:25

Svilnis (Aphomia sociella) :)


IlzeP 06.jūnijs, 15:49

Par ģinti neesmu pārliecināta (kopīgas "tīklkodes" nav sarakstā)


VijaS 06.jūnijs, 15:17

6.-8. bildes - 6. jūnijs, pēc nedaudz vairāk kā divām nedēļām.


IlzeP 06.jūnijs, 13:06

T – pastāvīga Teritorija (Teritoriāla uzvedība), par ko liecina putna uzvedība, piemēram, tēviņa dziesma VISMAZ VIENU NEDĒĻU vai divu tēviņu cīņa par teritoriju


IlzeP 06.jūnijs, 13:00

Tā kā lidoja zem mājas jumta pie ligzdām, atļāvos nomainīt uz "V"


Ziemelmeita 06.jūnijs, 12:20

Paldies,Marek! Tad tomēr parastais.


Ziemelmeita 06.jūnijs, 10:52

Paldies par labojumu


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2023
© dabasdati.lv
Saglabāts