Ārstniecības rūgtene
Gratiola officinalis

Sastopama tikai dažās atradnēs Daugavas palienē starp Jēkabpili un Latvijas robežu. Gana raksturīgs augs ar saviem bāli gaišdzeltenajiem ziediem un šaurajām, zobainajām lapām. Dabasdatos (turpmāk DD) 1 ziņojums lejpus Līvāniem (Erts, 2006).

Foto: A. Erts

Brauna cietpaparde
Polystichum braunii

Auglīgos skujkoku mežos. Vienīgā “spalvainā” Latvijas savvaļas paparde, kurai lapas abas puses klātas ar gariem plēkšņmatiņiem. Ļoti reta, Latvijā tikai dažas atradnes – vēsturiski Slīteres Zilajos kalnos un mūsdienās vietām arī Gaujas Nacionālajā parkā. DD 1 ziņojums (Opmanis, 2016).

Foto: A. Opmanis

Brūnais dižmeldrs
Cyperus fuscus

Mitru, dūņainu-smilšainu upju krastu palieņu augs, ko var ieraudzīt tikai vasaras beigās, viengadīgs un ļoti atkarīgs no mainīga ūdenslīmeņa – varbūt tāpēc tik reti ieraugāms, pēdējo reizi Latvijā atrasts 1989. gadā. DD 1 ziņojums (Opmanis, 2010), vēlāk 2011. gadā atrasts vēl vairākās vietās Daugavas krastos un kļuva par Botāniķu biedrības izsludināto Gada atradumu 2011.

Foto: A. Opmanis

Deguma dzegužpuķe
Orchis ustulata

Sausās, kaļķainās pļavās pie Tumšupes (Opmanis, 2016), Amatas (Valdovskis, 2014.-2016.) un Gaujas (Āboliņš, 2015). DD 5 ieraksti, no kuriem 1 atradne tiek monitorēta 3 gadus pēc kārtas.

Foto: A. Valdovskis

Dižā jāņeglīte
Pedicularis sceptrum-carolinum

Purvainās pļavās un purvos. DD 3 ieraksti – visi no Ādažu novada (Mārdega 2015, 2016; Opmanis, 2016), viena atradne ļoti bagātīga. Ziedošam augam garām nepaiesi, bet neziedošu var pazīt pēc ļoti raksturīgas lapu rozetes.

Foto: A. Opmanis

Dobais cīrulītis
Corydalis cava

Tikai dažās atradnēs Latvijā, auglīgos platlapju mežos. Lielāka auguma (līdz 50 cm) nekā blīvguma cīrulītis ar daudz ziediem ziedkopā (10-25) un pieziedlapas vienmēr bez zobiņiem. DD 1 ieraksts no Ruņupes dabas lieguma (Priedniece, 2014). Varētu būt vēl citu upju ielejās, tomēr līdz šim zināms, ka sugas areāls iesniedzas tikai Rietumlatvijā.

Foto: I. Priedniece

Dzeltenā akmeņlauzīte
Saxifraga hirculus

Šī akmeņlauzīte nelīdzinās savām sausu vietu radiniecēm, jo ir avoksnāju un avotu purvu augs – biotopos, kur retais iemaldās. Zied vasaras beigās – augustā, pat septembra sākumā, neziedošā stāvoklī visticamāk nepamanāms. Latvijā nedaudz atradnes. DD trīs ziņojumi no diviem dabas liegumiem – „Vesetas palienes purvs” (Bambe, 2013., 2015) un „Ances purvi un meži” (Biseniece, 2016).

 
Foto: E. Biseniece

Dzeltenā kurpīte
Aconitum lasiostomum

Mazu upīšu ielejās, Latvijā nedaudz atradnes. DD ir 2 ieraksti (Karavaičuka, 2011; Bambe, 2016), abi no Madonas novada, kur tradicionāli zināma lielākā daļa atradņu.

Foto: A. Karavaičuka

Dzeltenā dzegužkurpīte
Cypripedium calceolus

Reta suga Latvijā, par kuras jauniem atradumiem nevar nepriecāties (Perševica, 2009, 2011; Piterāns, 2009; Račinska, 2011; Grandāns, Grandāne, 2014; Buliņa, 2016; Biseniece, 2016). Meklējama galvenokārt auglīgos jauktu koku mežos (īpaši karbonātaugsnēs), retāk atklātās vietās ārpus meža. Dabasdatos ir arī ziņojums par atradni pie vecas mājvietas, kā arī par atradni grantēta ceļa malā. Šī ir suga, kuras aizsardzībai pēc ziņām Dabasdatos ir izveidoti 2 mikroliegumi. Liels lūgums par šo sugu ziņot vienmēr, kad to ieraugāt!

Foto: I. Račinska

Garlapu cefalantēra
Cephalanthera longifolia

Izskatās, ka šī suga, kas līdz šim kā izzudusi vēl arvien ir mūsu Sarkanās grāmatas 0. kategorijā, tomēr atgriezusies mūsu florā. Pirmo reizi pēc vairāk kā 100 gadu pārtraukuma atrasta 2008. gadā Pitraga apkārtnē ceļmalā (atradne gājusi bojā ceļa remontdarbos). DD 2 ziņojumi – no 2012. gada zināma Popes pagastā (Pomilovskis, 2014.-2016.) un Sīkraga apkārtnē vienā atradnē jau 2 gadus (Kūla, 2015, 2016). Būtu vērts šo sugu mērķtiecīgi pameklēt šajā Baltijas jūras piekrastes reģionā (ziedēšanas laiks – maija beigas, jūnija sākums).
Sarkanā cefalantēra – arī reta un aizsargājama suga – ir atrasta un ziņota Dabasdatos salīdzinoši bieži (17 ieraksti) no jau zināmā jūras piekrastes posma starp Ventspili un Kolku.

Garlapu cefalantēra. Foto: A. Kūla


Sarkanā cefalantēra. Foto: I. Mārdega

Grīņa sārtene
Erica tetralix

Jauna atradne Latvijā (Suško, 2013) ārpus Grīņu rezervāta un tradicionālās Ziemupes-Vērgales-Sakas reģiona. Ziedošam garām nepaiesi, noziedējušas ziedu galviņas vel kādu laiku saglabājas brūnas un atpazīstamas.

Foto: U.Suško

Noziedējusi grīņu sārtene. Foto: V. Baroniņa

Pļavas linlape
Thesium ebracteatum

Sausu, gaišu, granšainu biotopu augs, diezgan grūti pamanāms pat tad, kad ir sīkie, baltie ziedi (jūnija sākumā), labāk atpazīstams pēc garas pieziedlapas, kura saglabājās arī pēc noziedēšanas. DD 2 ziņojumi (Bambe, 2016) – abas jaunas atradnes, taču agrāk zināmo tuvumā Krustkalnu rezervāta apkārtnē.

Foto: B. Bambe

Roberta kailpaparde
Gymnocarpium robertianum

Reta paparde mežos upju ielejās un uz dolomīta atsegumiem. No biežāk sastopamās ozolu kailpapardes G. dryopteris var atšķirt pēc vairāk gareniski izstieptās lapas formas. DD viens ieraksts (Čakare, 2016) no Gaujas Nacionālā parka.

Foto: I. Čakare

Ruiša pūķgalve
Dracocephalum ruyschiana

Tipisks osu priežu mežu augs, tikpat rets, cik reti Latvijā sastopami osi jeb pareizāk – osveida reljefa formas. DD 2 ieraksti – viens no Ogres Zilajiem kalniem (Pošiva-Bunkovska, 2016), kur suga jau zināma, otra atradne jauna – no Andrupenes apkārtnes osu grēdas (Bambe, 2013).

Foto: B. Bambe

Spilvainais ancītis
Agrimonia pilosa

Ļoti rets ir tikai Kurzemē, jo Latviju šķērso sugas izplatības areāla rietumu robeža un valsts austrumdaļā tā sastopama nereti. Tā kā šī ir Biotopu direktīvas II pielikuma suga, par kuras stāvokli un izplatību ik pēc 6 gadiem jāsniedz ziņojums Eiropai, tad ļoti nepieciešami ir šīs sugas izplatības dati. Lielu palīdzību te varētu sniegt Dabasdati – ziņotājiem tikai jāiegaumē 2 galvenās atšķiršanas pazīmes no bieži sastopamā parastā ancīša A. eupatoria. Spilvainajam ancītim lapas apakšpusē matiņi ir tikai uz dzīslām (parastajam ancītim visa lapas apakša tūbaina – ar mīsktiem matiņiem), un otra pazīme – lapas malās zobiņi nav līdz pašai lapas apakšai (parastajam ancītim tie sniedzas līdz pašam lapas pamatam). Un vēl – parastais ancītis biežāk aug zālājos, bet spilvainais ancītis gar mežu ceļmalām un stigām. Ja ir grūtības pašiem noteikt sugu – nepieciešama lapas fotogrāfija (ziedi te nelīdzēs), zinātāji pēc zobiņiem noteiks.

Spilvainā ancīša ziedkopa un lapa. Foto: B. Bambe

Bieži sastopamā parastā ancīša (A. eupatoria) lapa.
Foto: J. Jesnovskis

Tumšzilā drudzene
Gentiana pneumonanthe

Kļuvusi par ļoti retu sugu Latvijā, laikam jau pamanāma vien ziedošā izskatā, kad atgādina lielus, augšupvērstus zilus zvanus. DD 4 ieraksti – 3 no Ādažu novada (Mārdega, 2011; 2016, Jurciņš, 2015) un 1 no Garkalnes puses (Bērziņa, 2013).

 
Foto: D. Jurciņš

Virdžīnijas ķekarpaparde
Botrychium virginianum

Reta paparde auglīgos jauktos mežos, kurai Latvijā ir vien kādas 10-15 atradnes. DD viens ieraksts no jau zināmas atradnes pie Riču ezera Ilgu apkārtnē (Lebuss, 2009). Šī suga tur zināma vairākās vietās un pa retam atrodas vēl šur tur Latvijā (4 atradnes Ķemeru NP).

Foto: R. Lebuss

Zarainā ķekarpaparde
Botrychium matricariifolium

Ļoti reta paparde, parasti sausās pļavās un mežos, mežmalās, Latvijā dažas atradnes. DD 2 jaunas, līdz šim nezināmas atradnes (Elferte, 2014; Grandāne, 2016).

Foto: S. Elferte

Plūksnu ķekarpaparde
Botrychium multifidum

Reta paparde sausās pļavās un priežu mežos, mežmalās, galvenokārt Latvijas austrumu daļā. DD 5 ieraksti (Bambe, 2009; Mārdega 2012, 2016; Opmanis, 2010; Erts, 2014). Visas 3 šīs ķekarpaparžu sugas ir retas vai ļoti retas, tās var atšķirt galvenokārt pēc lapām.

Foto: B. Bambe

Zemeņu āboliņš
Trifolium fragiferum

Parasti tas ir jūrmalas pļavu augs, un no klasiskajām atradnēm Randu pļavās un Lielupes grīvā ir daži ziņojumi (Vijupe, 2011, 2013; Kluša, 2013). Bet ir arī ziņojums par atradni Daugavpilī (Erts, 2016), pēc Daugavpils botāniķu ziņām (P. Evarts-Bunders) visticamāk suga te ienākusi, būvējot veloceliņu. Tomēr šajā reģionā suga atrasta arī dabiskos apstākļos – 1991. gadā pie Ugarinku ezera (Suško), bet atradne nav saglabājusies. Šai sugai Latvijas dienvidaustrumos IR jāpievērš uzmanība, jo gan Lietuvā, gan Baltkrievijā tā ir sastopama gana bieži un nav pat aizsargājama.

 
Foto: A. Erts

Zilganā brūnkāte
Orobanche coerulescens

Bezhlorofila parazītaugs, stepju suga, Latvijā ārpus sava izplatības areāla robežām, tikai 4 atradnēs valsts dienvidaustrumos, atrasta sausās augtenēs. DD 2 ieraksti, kur pārbaudītas 2 zināmas atradnes (Bambe, 2016; Kluša, 2016). Iespējams, ka varētu būt drīz vēl jaunas atradnes.

Foto: J. Kluša