Aktīvie lietotāji: 205 Šodien ievadītie novērojumi: 290 Kopējais novērojumu skaits: 1828852
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Aizsargājamo augu sugu novērojumi Dabasdatos
Pievienots 2017-02-03 10:32:01

Ziņojumi par augiem Dabasdatos aizņem tikai 2,2 % no kopējā skaita, tomēr tas ir gana liels un šobrīd pārsniedz 7800 ierakstus. No tiem ievērojamu daļu (14 %) aizņem ziņojumi par īpaši aizsargājamām augu sugām (Ministru Kabineta noteikumi Nr. 396). No 204 ziņotājiem ir saņemti 1140 novērojumi par 104 aizsargājamām sugām – tātad gandrīz par pusi no visām (228) Latvijā aizsargājamām augu sugām. Tas ir ievērojams papildinājums mūsu zināšanām par reto augu izplatību, par ko liela pateicība novērojumu ziņotājiem. Ziņas par šiem atradumi nonāk arī Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS un tiek izmantotas. Tabulā apkopota informācija par visām šīm sugām, norādot novērojumu skaitu.

Latviskais nosauk. Latīniskais nosauk. Novēroj. skaits Latviskais nosauk. Latīniskais nosauk. Novēroj. skaits      
Baltijas dzegužpirkstīte Dactylorhiza baltica 151 Lēzeļa lipare Liparis loeselii 3
Meža silpurene Pulsatilla patens 61 Lēzeļa vīrcele Linaria loeselii 3
Zaļziedu naktsvijole Platanthera chlorantha 56 Mūru sīkpaparde Asplenium ruta-muraria 3
Pļavas silpurene Pulsatilla pratensis 54 Pallasa sausserdis Lonicera pallasii 3
Smaržīgā naktsvijole Platanthera bifolia 50 Palu staipeknītis Lycopodiella inundata 3
Gada staipeknis Lycopodium annotinum 49 Peldošais ezerrieksts Trapa natans 3
Smilts neļķe Dianthus arenarius 49 Purvāju vienlape Microstylis monophyllos 3
Fuksa dzegužpirkstīte Dactylorhiza fuchsii 47 Pūkainā asinszāle Hypericum hirsutum 3
Jumstiņu gladiola Gladiolus imbricatus 45 Sirdsveida divlape Listera cordata 3
Stāvlapu dzegužpirkstīte Dactylorhiza incarnata 43 Smiltāju esparsete Onobrychis arenaria 3
Baltais āmulis Viscum album 39 Ausainā plaukšķene Silene otites  2
Plankumainā dzegužpirkstīte Dactylorhiza maculata 38 Buksbauma grīslis Carex buxbaumii 2
Vālīšu staipeknis Lycopodium clavatum 30 Dzeltenā kurpīte Aconitum lasiostomum 2
Parastais plakanstaipeknis Diphasiastrum complanatum 27 Krustlapu drudzene Gentiana cruciata 2
Bezdelīgactiņa Primula farinosa 26 Mānīgā knīdija Cnidium dubium 2
Apdzira Huperzia selago 25 Melnā dedestiņa Lathyrus niger 2
Laksis, mežloks Allium ursinum 24 Mieturu hidrilla Hydrilla verticillata 2
Atvašu saulrietenis Jovibarba globifera 19 Mieturu mugurene Polygonatum verticillatum  2
Sarkanā cefalantēra Cephalanthera rubra 17 Parastais skābardis Carpinus betulus 2
Bruņcepuru dzegužpuķe Orchis militaris 15 Parastā purvmirte Myrica gale 2
Dzegužpirkstīte sp. Dactylorhiza sp. 15 Pleznveida grīslis Carex ornithopoda 2
Odu gimnadēnija Gymnadenia conopsea 13 Pļavas linlape Thesium ebracteatum  2
Daudzgadīgā mēnesene Lunaria rediviva 11 Purva sūnene Hammarbya paludosa 2
Jūrmalas dedestiņa Lathyrus maritimus 10 Ruiša pūķgalve Dracocephalum ruyschiana 2
Jūrmalas armērija Armeria maritima 9 Vidējais cīrulītis Corydalis intermedia 2
Naudiņu saulrozīte Helianthemum nummularium 8 Villainā gundega Ranunculus lanuginosus  2
Trejvārpu plakanstaipeknis Diphasiastrum tristachyum 7 Vizuļu grīslis  Carex brizoides 2
Dzeltenā dzegužkurpīte Cypripedium calceolus 6 Zarainā ķekarpaparde Botrychium matricariifolium 2
Trejdaivu koraļļsakne Corallorhiza trifida 6 Zāļlapu smiltenīte Arenaria procera 2
Asinssarkanā dzegužpirkstīte Dactylorhiza cruenta 5 Zilganā brūnkāte Orobanche coerulescens 2
Ārstniecības brūnvālīte Sanguisorba officinalis 5 Ārstniecības rūgtene Gratiola officinalis 1
Deguma dzegužpuķe Orchis ustulata 5 Baltijas efeja Hedera helix var. baltica 1
Gmelina alise Alyssum gmelinii 5 Brauna cietpaparde Polystichum braunii  1
Meža auzene Festuca altissima 5 Brūnais dižmeldrs Cyperus fuscus 1
Parastā īve Taxus baccata 5 Ciņu mazmeldrs Trichophorum cespitosum  1
Parastā kreimule Pinguicula vulgaris 5 Dobais cīrulītis Corydalis cava 1
Plūksnu ķekarpaparde Botrychium multifidum 5 Dortmaņa lobēlija Lobelia dortmanna 1
Rusova dzegužpirkstīte Dactylorhiza russowii 5 Grīņu sārtene Erica tetralix 1
Rūsganā melncere Schoenus ferrugineus  5 Jūrmalas pagaurs Spergularia salina  1
Skaistais augstiņš Centaurium pulchellum 5 Jūrmalas zilpodze Eryngium maritimum  1
Tumšzilā drudzene Gentiana pneumonanthe 5 Parastā vairoglape Hydrocotyle vulgaris 1
Bālziedu brūnkāte Orobanche pallidiflora 4 Platlapu cinna Cinna latifolia 1
Dižā aslape Cladium mariscus 4 Pundurbērzs Betula nana 1
Garkātu ģipsene Gypsophila fastigiata 4 Purva mātsakne Angelica palustris 1
Jūrmalas augstiņš Centaurium littorale 4 Roberta kailpaparde Gymnocarpium robertianum 1
Jūrmalas āžloks Triglochin maritimum  4 Sīpoliņu zobainīte Dentaria bulbifera 1
Mušu ofrīda Ophris insectifera 4 Šaurlapu lakacis Pulmonaria angustifolia  1
Vīru dzegužpuķe Orchis mascula 4 Šultesa madara Galium schultesii 1
Zemeņu āboliņš Trifolium fragiferum 4 Trejziedu madara Galium triflorum 1
Dižā jāņeglīte Pedicularis sceptrum-carolinum  3 Vidējā rasene Drosera intermedia 1
Krūma čuža Pentaphylloides fruticosa 3 Virdžīnijas ķekarpaparde Botrychium virginianum 1

Te arī parādās mūsu populārākie ziņojamie aizsargājamie objekti – izrādās pārliecinošs līderis ir Baltijas dzegužpirkstīte Dactylorhiza baltica ar vairāk kā 150 novērojumiem, kas gandrīz 3x pārsniedz 2. vietas ieguvēju – meža silpureni Pulsatilla patens. Droši vien jau krāšņā izskata dēļ vadībā kopumā izvirzās orhideju dzimtas pārstāvji – četru sugu dzegužpirkstītes un abas naktsvijoles, bet ziņojumu skaita topā ir arī abas silpureņu un abas staipekņu sugas. Ja dzegužpirkstīšu noteikšana sagādā grūtības, var ieteikt tikai kārtējo reizi ieskatīties dzegužpirkstīšu noteicējā, lai katrs var noteikt savu atradumu pēc zieda lūpas formas un lapu plankumiem (vai to trūkuma). Protams, vienmēr iespējams, ka būs arī līdz galam nenosakāmi eksemplāri, jo dzegužpirkstītes mēdz arī hibridizēties vai vienkārši gadīties netipisks eksemplārs – tad vēlams apskatīt vairāk augu, lai noteiktu sugu. Arī par naktsvijolēm jāatgādina, ka drošākā pazīme to noteikšanā ir pēc putekšņmaciņu novietojuma ziedā – ja tie paralēli, tad smaržīgā naktsvijole, ja virzienā uz leju slīpi izvērsti – tad zaļziedu, pēc lapām tās nav nosakāmas un ar ožu kāda nu kuram tā ir...

Tabulā ne vienmēr tas, ka Dabasdatos ir tikai 1 vai 2 novērojumi, nozīmē, ka suga ļoti reta, savukārt ļoti retām sugām dažkārt ir pat vairāk ierakstu. Tas arī saprotams, ka par ļoti retajām vēlamies sniegt un iegūt vairāk informācijas. Turpinājumā īss pārskats par vairākām (22 no 104) Dabasdatos atrodamajām retākajām augu sugām, ilustrācijai izmantojot ziņotāju iesūtītos fotoattēlus. Kas zina – varbūt arī citiem izdodas atrast kādu no šīm sugām, tāpēc ir vērts ieskatīties!

 

Retie un ļoti retie

Ārstniecības rūgtene
Gratiola officinalis

Sastopama tikai dažās atradnēs Daugavas palienē starp Jēkabpili un Latvijas robežu. Gana raksturīgs augs ar saviem bāli gaišdzeltenajiem ziediem un šaurajām, zobainajām lapām. Dabasdatos (turpmāk DD) 1 ziņojums lejpus Līvāniem (Erts, 2006).


Foto: A. Erts

Brauna cietpaparde
Polystichum braunii

Auglīgos skujkoku mežos. Vienīgā “spalvainā” Latvijas savvaļas paparde, kurai lapas abas puses klātas ar gariem plēkšņmatiņiem. Ļoti reta, Latvijā tikai dažas atradnes – vēsturiski Slīteres Zilajos kalnos un mūsdienās vietām arī Gaujas Nacionālajā parkā. DD 1 ziņojums (Opmanis, 2016).


Foto: A. Opmanis

Brūnais dižmeldrs
Cyperus fuscus

Mitru, dūņainu-smilšainu upju krastu palieņu augs, ko var ieraudzīt tikai vasaras beigās, viengadīgs un ļoti atkarīgs no mainīga ūdenslīmeņa – varbūt tāpēc tik reti ieraugāms, pēdējo reizi Latvijā atrasts 1989. gadā. DD 1 ziņojums (Opmanis, 2010), vēlāk 2011. gadā atrasts vēl vairākās vietās Daugavas krastos un kļuva par Botāniķu biedrības izsludināto Gada atradumu 2011.

 


Foto: A. Opmanis

Deguma dzegužpuķe
Orchis ustulata

Sausās, kaļķainās pļavās pie Tumšupes (Opmanis, 2016), Amatas (Valdovskis, 2014.-2016.) un Gaujas (Āboliņš, 2015). DD 5 ieraksti, no kuriem 1 atradne tiek monitorēta 3 gadus pēc kārtas.

 


Foto: A. Valdovskis

Dižā jāņeglīte
Pedicularis sceptrum-carolinum

Purvainās pļavās un purvos. DD 3 ieraksti – visi no Ādažu novada (Mārdega 2015, 2016; Opmanis, 2016), viena atradne ļoti bagātīga. Ziedošam augam garām nepaiesi, bet neziedošu var pazīt pēc ļoti raksturīgas lapu rozetes.


Foto: A. Opmanis

Dobais cīrulītis
Corydalis cava

Tikai dažās atradnēs Latvijā, auglīgos platlapju mežos. Lielāka auguma (līdz 50 cm) nekā blīvguma cīrulītis ar daudz ziediem ziedkopā (10-25) un pieziedlapas vienmēr bez zobiņiem. DD 1 ieraksts no Ruņupes dabas lieguma (Priedniece, 2014). Varētu būt vēl citu upju ielejās, tomēr līdz šim zināms, ka sugas areāls iesniedzas tikai Rietumlatvijā.

 


Foto: I. Priedniece

Dzeltenā akmeņlauzīte
Saxifraga hirculus

Šī akmeņlauzīte nelīdzinās savām sausu vietu radiniecēm, jo ir avoksnāju un avotu purvu augs – biotopos, kur retais iemaldās. Zied vasaras beigās – augustā, pat septembra sākumā, neziedošā stāvoklī visticamāk nepamanāms. Latvijā nedaudz atradnes. DD trīs ziņojumi no diviem dabas liegumiem – „Vesetas palienes purvs” (Bambe, 2013., 2015) un „Ances purvi un meži” (Biseniece, 2016).

 

 
Foto: E. Biseniece

Dzeltenā kurpīte
Aconitum lasiostomum

Mazu upīšu ielejās, Latvijā nedaudz atradnes. DD ir 2 ieraksti (Karavaičuka, 2011; Bambe, 2016), abi no Madonas novada, kur tradicionāli zināma lielākā daļa atradņu.

 


Foto: A. Karavaičuka

Dzeltenā dzegužkurpīte
Cypripedium calceolus

Reta suga Latvijā, par kuras jauniem atradumiem nevar nepriecāties (Perševica, 2009, 2011; Piterāns, 2009; Račinska, 2011; Grandāns, Grandāne, 2014; Buliņa, 2016; Biseniece, 2016). Meklējama galvenokārt auglīgos jauktu koku mežos (īpaši karbonātaugsnēs), retāk atklātās vietās ārpus meža. Dabasdatos ir arī ziņojums par atradni pie vecas mājvietas, kā arī par atradni grantēta ceļa malā. Šī ir suga, kuras aizsardzībai pēc ziņām Dabasdatos ir izveidoti 2 mikroliegumi. Liels lūgums par šo sugu ziņot vienmēr, kad to ieraugāt!

 


Foto: I. Račinska

Garlapu cefalantēra
Cephalanthera longifolia

Izskatās, ka šī suga, kas līdz šim kā izzudusi vēl arvien ir mūsu Sarkanās grāmatas 0. kategorijā, tomēr atgriezusies mūsu florā. Pirmo reizi pēc vairāk kā 100 gadu pārtraukuma atrasta 2008. gadā Pitraga apkārtnē ceļmalā (atradne gājusi bojā ceļa remontdarbos). DD 2 ziņojumi – no 2012. gada zināma Popes pagastā (Pomilovskis, 2014.-2016.) un Sīkraga apkārtnē vienā atradnē jau 2 gadus (Kūla, 2015, 2016). Būtu vērts šo sugu mērķtiecīgi pameklēt šajā Baltijas jūras piekrastes reģionā (ziedēšanas laiks – maija beigas, jūnija sākums).
Sarkanā cefalantēra – arī reta un aizsargājama suga – ir atrasta un ziņota Dabasdatos salīdzinoši bieži (17 ieraksti) no jau zināmā jūras piekrastes posma starp Ventspili un Kolku.

 


Garlapu cefalantēra. Foto: A. Kūla


Sarkanā cefalantēra. Foto: I. Mārdega

Grīņa sārtene
Erica tetralix

Jauna atradne Latvijā (Suško, 2013) ārpus Grīņu rezervāta un tradicionālās Ziemupes-Vērgales-Sakas reģiona. Ziedošam garām nepaiesi, noziedējušas ziedu galviņas vel kādu laiku saglabājas brūnas un atpazīstamas.

 


Foto: U.Suško

Noziedējusi grīņu sārtene. Foto: V. Baroniņa

Pļavas linlape
Thesium ebracteatum

Sausu, gaišu, granšainu biotopu augs, diezgan grūti pamanāms pat tad, kad ir sīkie, baltie ziedi (jūnija sākumā), labāk atpazīstams pēc garas pieziedlapas, kura saglabājās arī pēc noziedēšanas. DD 2 ziņojumi (Bambe, 2016) – abas jaunas atradnes, taču agrāk zināmo tuvumā Krustkalnu rezervāta apkārtnē.

 


Foto: B. Bambe

Roberta kailpaparde
Gymnocarpium robertianum

Reta paparde mežos upju ielejās un uz dolomīta atsegumiem. No biežāk sastopamās ozolu kailpapardes G. dryopteris var atšķirt pēc vairāk gareniski izstieptās lapas formas. DD viens ieraksts (Čakare, 2016) no Gaujas Nacionālā parka.

 


Foto: I. Čakare

Ruiša pūķgalve
Dracocephalum ruyschiana

Tipisks osu priežu mežu augs, tikpat rets, cik reti Latvijā sastopami osi jeb pareizāk – osveida reljefa formas. DD 2 ieraksti – viens no Ogres Zilajiem kalniem (Pošiva-Bunkovska, 2016), kur suga jau zināma, otra atradne jauna – no Andrupenes apkārtnes osu grēdas (Bambe, 2013).

 


Foto: B. Bambe

Spilvainais ancītis
Agrimonia pilosa

Ļoti rets ir tikai Kurzemē, jo Latviju šķērso sugas izplatības areāla rietumu robeža un valsts austrumdaļā tā sastopama nereti. Tā kā šī ir Biotopu direktīvas II pielikuma suga, par kuras stāvokli un izplatību ik pēc 6 gadiem jāsniedz ziņojums Eiropai, tad ļoti nepieciešami ir šīs sugas izplatības dati. Lielu palīdzību te varētu sniegt Dabasdati – ziņotājiem tikai jāiegaumē 2 galvenās atšķiršanas pazīmes no bieži sastopamā parastā ancīša A. eupatoria. Spilvainajam ancītim lapas apakšpusē matiņi ir tikai uz dzīslām (parastajam ancītim visa lapas apakša tūbaina – ar mīsktiem matiņiem), un otra pazīme – lapas malās zobiņi nav līdz pašai lapas apakšai (parastajam ancītim tie sniedzas līdz pašam lapas pamatam). Un vēl – parastais ancītis biežāk aug zālājos, bet spilvainais ancītis gar mežu ceļmalām un stigām. Ja ir grūtības pašiem noteikt sugu – nepieciešama lapas fotogrāfija (ziedi te nelīdzēs), zinātāji pēc zobiņiem noteiks.

 


Spilvainā ancīša ziedkopa un lapa. Foto: B. Bambe


Bieži sastopamā parastā ancīša (A. eupatoria) lapa.
Foto: J. Jesnovskis

Tumšzilā drudzene
Gentiana pneumonanthe

Kļuvusi par ļoti retu sugu Latvijā, laikam jau pamanāma vien ziedošā izskatā, kad atgādina lielus, augšupvērstus zilus zvanus. DD 4 ieraksti – 3 no Ādažu novada (Mārdega, 2011; 2016, Jurciņš, 2015) un 1 no Garkalnes puses (Bērziņa, 2013).

 

 
Foto: D. Jurciņš

Virdžīnijas ķekarpaparde
Botrychium virginianum

Reta paparde auglīgos jauktos mežos, kurai Latvijā ir vien kādas 10-15 atradnes. DD viens ieraksts no jau zināmas atradnes pie Riču ezera Ilgu apkārtnē (Lebuss, 2009). Šī suga tur zināma vairākās vietās un pa retam atrodas vēl šur tur Latvijā (4 atradnes Ķemeru NP).

 


Foto: R. Lebuss

Zarainā ķekarpaparde
Botrychium matricariifolium

Ļoti reta paparde, parasti sausās pļavās un mežos, mežmalās, Latvijā dažas atradnes. DD 2 jaunas, līdz šim nezināmas atradnes (Elferte, 2014; Grandāne, 2016).

 


Foto: S. Elferte

Plūksnu ķekarpaparde
Botrychium multifidum

Reta paparde sausās pļavās un priežu mežos, mežmalās, galvenokārt Latvijas austrumu daļā. DD 5 ieraksti (Bambe, 2009; Mārdega 2012, 2016; Opmanis, 2010; Erts, 2014). Visas 3 šīs ķekarpaparžu sugas ir retas vai ļoti retas, tās var atšķirt galvenokārt pēc lapām.


Foto: B. Bambe

Zemeņu āboliņš
Trifolium fragiferum

Parasti tas ir jūrmalas pļavu augs, un no klasiskajām atradnēm Randu pļavās un Lielupes grīvā ir daži ziņojumi (Vijupe, 2011, 2013; Kluša, 2013). Bet ir arī ziņojums par atradni Daugavpilī (Erts, 2016), pēc Daugavpils botāniķu ziņām (P. Evarts-Bunders) visticamāk suga te ienākusi, būvējot veloceliņu. Tomēr šajā reģionā suga atrasta arī dabiskos apstākļos – 1991. gadā pie Ugarinku ezera (Suško), bet atradne nav saglabājusies. Šai sugai Latvijas dienvidaustrumos IR jāpievērš uzmanība, jo gan Lietuvā, gan Baltkrievijā tā ir sastopama gana bieži un nav pat aizsargājama.

 

 
Foto: A. Erts

Zilganā brūnkāte
Orobanche coerulescens

Bezhlorofila parazītaugs, stepju suga, Latvijā ārpus sava izplatības areāla robežām, tikai 4 atradnēs valsts dienvidaustrumos, atrasta sausās augtenēs. DD 2 ieraksti, kur pārbaudītas 2 zināmas atradnes (Bambe, 2016; Kluša, 2016). Iespējams, ka varētu būt drīz vēl jaunas atradnes.

 


Foto: J. Kluša

 

Bālās dīvaines

Dabasdatos atrodami daži interesanti baltziedainie eksemplāri jeb albīnās formas, dažkārt izdalītas pat kā pasugas.

Viens no šādiem atradumiem Vecās Vesetas apkārtnē (Stepanova, 2016) – plankumainā dzegužpirkstīte Dactylorhiza maculata ar tīri baltiem ziediem bez jebkāda svīru vai punktu raksta un lapas bez plankumiem. Visticamāk, tā ir retā D. maculata f. candidissima jeb pasugas rangā ssp. transsilvanica (noteicis A. Opmanis).

 


Foto: A. Stepanova

Interesants ir arī atradums, noteikts kā sarkanās cefalantēras Cephalanthera rubra baltziedainā forma (Roze, 2015), kas stipri izskatās pēc garlapu cefalantēras. Ļoti būtu noderējis zieda tuvplāns, kur redzama zieda lūpa, tad nebūtu šaubas, jo tieši šī zieda daļa abām sugām ir atšķirīga. Bet, tā kā tas nav redzams, tad par labu sarkanajai cefalantērai ir stublājs, kurš fotogrāfijā izskatās klāts ar matiņiem (otrai sugai tas kails), kā arī ziedēšanas laiks, jo garlapu cefalantēra zied apmēram mēnesi agrāk kā sarkanā…


Foto: G. Roze

Interesants ir arī tumšarkanās dzeguzenes Epipactis atrorubens bālziedainais novērojums Kadagas mežā (Birziņa, 2015). Ansis Opmanis to ir noteicis kā Epipactis atrorubens f. lutescens jeb, tā kā turpat netālu auga arī platlapu dzeguzene Epiactis helleborine, tad teorētiski iespējams arī šo abu sugu hibrīds. Jebkurā gadījumā – rets un interesants atradums!


Foto: L. Birziņa

Aicinām noteikti ziņot šādus interesantus un dīvainus gadījumus! Pagaidām ir pārāk maz materiāla, lai izdarītu kaut kādus secinājumus par šiem retumiem un to augšanas iespējamām īpatnībām.

 

Svarīgie nezināmie

Tomēr nevajag domāt, ka jāziņo tikai retumi. Gan jau pienāks brīdis, kad noderēs dati par jebkuras sugas izplatību! Interesanta var izrādīties arī jebkuras nezināmas sugas ziņa. To pierāda kaut vai gadījums ar bruņcepuru dzegužpuķi Orchis militaris Bolderājā. Šo augu, iespējams, neko īpašu nenojauzdams, kā nezināmu bija ieziņojis A. Arnicāns 2016. gada maijā. Dabasdatu dalībnieki šo sugu pareizi noteica kā bruņcepuru dzegužpuķi. Vēlāk, ekspertiem pārbaudot šo atradni plašākā apkārtnē, konstatēta bagātīgākā šīs sugas atradne Latvijā ar vairākiem tūkstošiem eksemplāru. Tās aizsardzībai tika pat ierosināts mikroliegums (ierosinātāja J. Kluša, eksperte V. Baroniņa), apstiprinājums gan vēl nav zināms, mikrolieguma izveidošanu pagaidām neatbalsta Rīgas Dome, taču sarunas turpinās un šis gadījums parāda, cik nozīmīgs ir katrs ziņojums Dabasdatos – arī nezināmais.


Foto: A. Arnicāns (pa kreisi) un A. Poikāns (pa labi)

Jauni sugu noteicēji

Nobeigumā jāatgādina, ka Dabasdatos sadaļā "Sugu noteicēji" ir ievietoti 2 jauni – grīšļu un paparžu ilustratīvie noteicēji. Grīšļu noteicējs palīdzēs orientēties šajā sugām bagātajā ģintī (vairāk kā 70 sugas), bet paparžu noteicējs ietver visas Latvijā savvaļā sastopamās paparžu sugas.

PALDIES visiem atradumu ziņotājiem un komentētājiem!
Jūsu ziņojumi ļauj uzzināt daudz jauna par sugu izplatību, kā arī dažkārt nosargāt kāda reta auga atradni.

Valda Baroniņa, augu eksperte
 

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros

Pēdējie novērojumi
Ignotus - 2024-03-29 Miksrieksts
Chloris chloris - 2024-03-29 skazhy
Aythya fuligula - 2024-03-29 skazhy
Pyrrhula pyrrhula - 2024-03-29 inita_h
Pyrrhula pyrrhula - 2024-03-29 kimkim
Ciconia ciconia - 2024-03-29 laumae
Ciconia ciconia - 2024-03-29 laumae
Nezināms
Ignotus
@ Ievucis
Pēdējie komentāri novērojumiem
ekologs 29.marts, 11:38

Man kaut kā uz Kārklu raibeņa pusi velk :)


nekovārnis 29.marts, 11:16

Vai arī kārklu raibenis? Šorīt vairs nejūtos drošs :)


IlzeP 29.marts, 11:06

Domāju, ka B varbūt varētu likt (?)


Matrus 29.marts, 10:54

Sveicināti, paldies par gredzenota gulbja kontroli! Mātīte, 16+ gadi, apgredzenoju 08.04.2011. Buļļupē pie tilta, datubāzē kopā 21 kontrole, ligzdoja Vecdaugavas attekā no 2016. līdz 2020.g., pēdējo reizi novērota Daugavgrīvas jūrmalā pie bākas 14.06.2023. (kopā ar gredzenotu partneri EP290, kurš 20.10.2023. ar piepampušu kāju nogādāts uz rehabilitāciju "Drauga spārnā").


ekologs 29.marts, 10:47

Šis būs kāds no Rhagium sp. :)


ekologs 29.marts, 10:40

Ugunsvaboles (Schizotus pectinicornis) kāpurs :)


felsi 29.marts, 10:35

Pievienoju mikroskopiju.


ekologs 29.marts, 10:27

Gludvabole (Olibrus sp.). Iespējams, ka Olibrus bicolor. :)


Irbe 29.marts, 08:34

Melnā pīle? Tikai... tās oranžās pleznas...


Irbe 29.marts, 08:32

Sloka


Vīksna 29.marts, 08:22

Paldies !


Antarktīda 29.marts, 06:41

Paldies, tagad dabasdatu aplikācija automātiski iemet piezīmi B, paldies par korekciju


roosaluristaja 29.marts, 06:39

Minējums ir pareizs, tikai Latvijā šī suga neligzdo, tā kā pazīme "B" nederēs.


Antarktīda 29.marts, 06:36

Minējums uz mazo gauru, pēc baltā sānu spoguļa un baltās kakla daļas, maza izmēra ūdensputns


marsancija 29.marts, 00:49

:):):) Paldies, Uldi, ka pamanīji kļūdu! Krupi no vardes vismaz atšķiru, tik traki nav, vienkārši bildes sajaucu, skatoties mazā formātā. Par pašām vardēm 100% pārliecības nav, ja tās nav parastā krāsā. Galīgi jocīgi kļuva, kad pagājušajā pavasarī šīs pašas upītes bebru uzpludinājumā ieraudzīju zilas vardes. Brīnišķīgi vokalizēja. Pētīju binoklī- nu zilas! Fotografēju. Tā kā metās jau krēsla un kustonīši tramīgi, bildes diezko labas nesanāca, bet ZILAS! Labi, ka internetā atradu pierādījumu, ka man tomēr nerēgojās, bet tie ir purva varzu tēviņi riesta laikā.


nekovārnis 29.marts, 00:44

Iespējams airvabole Agabus undulatus


roosaluristaja 28.marts, 23:31

Pēc metodikas teritoriāla uzvedība skaitās, ja ir atkārtoti novērojumi ar vismaz nedēļu ilgu starplaiku. Ausainās pūces turklāt pašlaik aktīvi migrē un migranti var atbildēt uz ierakstu ar balsi vai spārnu klapēšanu tāpat kā lokāli putni. Tā kā lietot pazīmi "T", ja ir tikai viens atsevišķš novērojuma manuprāt ir diezgan pārsteidzīgi


picapica 28.marts, 22:56

paldies! skaists:)


Ziemelmeita 28.marts, 22:17

Paldies,Edgar.


Ziemelmeita 28.marts, 21:52

Kuram putnam pieder šī balss?


Ziemelmeita 28.marts, 21:45

Paldies,Uldi. Man jau likās,ka varētu būt zoss.


roosaluristaja 28.marts, 21:22

Kur ta nu krupis? Varde, tikai bišku jocīgākā krāsā


roosaluristaja 28.marts, 21:21

Ierakstā dzirdamas gan baltpiefres (augstākās, melodiskākās skaņas), gan sējas zosis. Vēl ir dzirdami dzilnīša saucieni


IlzeP 28.marts, 20:47

Ja baltā, tad viss kārtībā - bieži sastopama suga, biotops atbilstošs.


Ance.p 28.marts, 20:44

Pie mums ir daudzreiz ir tādi putni kurus nedomāju sastapt, jo arī cik neierasti Zemgalei manām mājām apkārt ir pieci h dabiskās pļavas, un blakus pļavai neliels mežiņš.


Ance.p 28.marts, 20:40

Jā, baltā. Iespējams kādreiz izdosies iegūt arī fotogrāfiju. Vasarā ļoti bieži un daudz redzamas.


Ornitologs 28.marts, 20:01

Kādā laukā? Biotops jau nav tikai punkts uz kartes. Turpat pa kreisi no punkta- mežs, pa labi ūdens.


Ziemelmeita 28.marts, 19:51

Paldies,Edgar.


VijaS 28.marts, 16:53

Te viens piemērs, kā izskatās šūnaine lauzumā https://dabasdati.lv/lv/image/c3134e2389bee550f8e61cf11c7a3210/563603/


VijaS 28.marts, 16:44

Jā, jābūt :). Viņai tas izskats ir raksturīgs, un ja vēl augšanas apstākļi atbilst, tad jau droši (egles tipiskāk, retāk gadās arī uz priedes, bet var būt). Ja nu rodas šaubas, var nolauzt kādu gabaliņu - šūnainei augļķermenis sastāv no cieši kopā esošām, bet labi norobežotām "trubiņām", kuras laužot atdalās, bet neizjūk. Salīdzinot, piemēram, aveņgļotsēnei "trubiņas" laužot pārsvarā izjūk un nesaglabā formu, paliek neregulāras plēksnes.


MJz 28.marts, 16:43

Vecais putns?


guta7 28.marts, 16:04

Paldies, Vija, laikam būs īstā!


guta7 28.marts, 16:02

Pie stipri veca celma, pašā apakšā. Priežu vai egļu- nepateikšu.


mufunja 28.marts, 12:42

Julita, pievienoja fotogrāfijas


Kiwi 28.marts, 11:57

Paldies, Margarita un Ilze, par sugas noteikšanu!


VijaS 28.marts, 11:40

Ļoti izskatās pēc violetās šūnaines. Tā ir suga, kas parasti saistīta ar lielām, labi satrupējušām egļu kritalām. Kā bija šeit?


Miksrieksts 28.marts, 10:56

Paldies, Vija!


ivars 28.marts, 10:21

Nav niedru lija? Melnajai klijai vēl agrs un uz lauka tā neligzdo.


roosaluristaja 28.marts, 07:09

Tā nav dziesma, bet uztraukuma saucieni


Irbe 28.marts, 05:34

Melnais mežastrazds uztraucas


pustumsa 27.marts, 23:06

Paldies, nepiedomāju.


guta7 27.marts, 22:43

Paldies par precīzu noteikšanu un izsmeļošu skaidrojumu. Likšu aiz auss un saglabāšu.


felsi 27.marts, 22:21

Skaistule!


VijaS 27.marts, 22:19

Dzelteni "diegi" uz visām pusēm - tipiska pilienīšu dzimta :). Augļķermeņi cieši kopā, un sānskatā (labs foto!) ļoti labi var redzēt, ka tie ir vertikāli izstiepti, nevis kā bumbiņas - tas diezgan droši ļauj identificēt šo sugu. Kārpainajai mizaine perīdijs jeb ārējais apvalciņš ir brūns, un kapilīcija jeb "diegu" praktiski nav, tikai sporu masa ir koši dzeltena.


VijaS 27.marts, 22:09

Paldies, Julita! Izlasīju aprakstu. Pirmais, kas iekrita acīs - tur bisporus ir sēdošas. Un sporas brūnas grupas ārpusē un gaišākas iekšpusē - man bija tieši pretēji. Bet caurmērā jā, "parastajām" lāsenītēm sporas ir lielākas.


ekologs 27.marts, 21:27

Paldies, Uģi :)


Vīksna 27.marts, 20:55

Paldies ! Saputrojos, nogurusi.


mufunja 27.marts, 20:33

Julita,es domāju tas ir Didymium crustaceum.


Vīksna 27.marts, 20:28

Paldies !


dziedava 27.marts, 20:24

Te ir Leocarpus bisporus oriģinālais apraksts: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Leocarpus&por=gensi&id=2178&tipo=Btax&seepdf=si un tur sporu izmērs norādīts 9x10-11 mkm. Kā zināms, Leocaprus fragilis sporu izmērs 11-18 mkm, resp., sporas mēdz būt ļoti lielas. Tā varētu būt vēl viena pazīme parastajām lāsenītēm. Bisporus vēl viena pazīme, ka garenas sporas (jo grupējas, t.i., saspiežas)


mufunja 27.marts, 20:05

Paldies Julita :)


Mežirbe777 27.marts, 19:14

Coprinellus domesticus.


Mežirbe777 27.marts, 19:12

Coprinellus domesticus.(Micēlijs)


Ziemelmeita 27.marts, 19:03

Paldies,Edgar.


Mežirbe777 27.marts, 19:03

Iespējams Xylodon radula.


mufunja 27.marts, 19:01

Man šķiet, ka jā. Pievienots vairāk fotogrāfiju.


Ziemelmeita 27.marts, 18:45

Paldies,Edgar.


guta7 27.marts, 18:24

Paldies, Uldi, par skaidrojumu!


dziedava 27.marts, 17:44

Nav runa par centra izgaismošanu, bet mikroskopā var labāk saprast , vai katrai sporai viena puse ir gaišāka? To vajag zināt, jo tā ir sugas pazīme.


mufunja 27.marts, 17:39

Jā. Šī gaisma centrā mani kaitina, bet es to vēl nevaru noņemt.


ekologs 27.marts, 17:06

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


Ziemelmeita 27.marts, 16:18

Cik jauki, tā mana bērnības vieta. Vienmēr gājām ar vecotēti un vecmammu staigāt. Mīłas atmińas.


dziedava 27.marts, 16:08

Sporām viena puse ir gaišāka, ja?


mufunja 27.marts, 16:08

Kad es tos atradu, tie izskatījās svaigi. Mājas atvērās.


ekologs 27.marts, 15:54

Vizuāli izskatās pēc Phalacrus fimetarius.


roosaluristaja 27.marts, 15:42

Jā, var. Ne tikai uz bērza, bet arī uz citiem lapu kokiem. Tas ir reti, bet tā var būt


dziedava 27.marts, 15:09

Sporas vislabāk būtu likt zem mikroskopa 1000x palielinājumā :D, tad uzreiz būtu skaidrs. Kopskats man neko neatgādina :/ . Varbūt pa ziemu stipri cietis un mainījis formu, tāpēc nevaru atpazīt.


guta7 27.marts, 15:04

Vai tā var augt uz bērza?


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Pievienoju foto, Julita :)


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Aiztiekot ar pirkstu smērē gaišbrūni kā sporas. Nu nevaru saprast, vai var būt kukaiņiem tik sīkputekļaini izkārnījumi


dziedava 27.marts, 14:27

Ja aiztika ar pirkstu, neripoja nost? Reizēm kukaiņu sūdiņi arī atgādina gļotsēnes.


IlzeP 27.marts, 13:26

Jauki, es tur staigāju svētdien :)


Ivars Leimanis 27.marts, 12:04

Liesmainā egļpiepe


kamene 27.marts, 11:26

Nezinu, vai pareizi noteicu. Bija kritalas augšpusē, nevis apakšpusē.


Agnese 27.marts, 09:57

Nē, nav plikas. Piezemes lapas ir ar matiņiem.


dziedava 27.marts, 08:52

Gaišāka ir dīgšanas pora, tur vietām var redzēt arī "deguntiņu", kāds mēdz būt dīgšanas poras vietā. Vai tā kāda nejaušība vai cita suga ;), gan nepateikšu


Ziemelmeita 27.marts, 08:05

Paldies par izglītošanu. Turpināšu klausīties un mācīties.


IevaM 27.marts, 07:58

Lielā zīlīte?


roosaluristaja 27.marts, 07:55

Pīci - pīci ir dziesma. Viena no versijām. Saucieni ir tie īsie. Apmēram "ci ci ci"


Ziemelmeita 27.marts, 07:44

Paldies,Uldi. Nu jā,ar putniem nebūs tik viegli kā ar sēnēm. Tad tas “pīci-pīci” ir lielās zīlītes sauciens? Tādu bieži dzirdu savā pagalmā. Kaut kad jau biju ielikusi arī šeit.


roosaluristaja 27.marts, 07:12

Ļoti šaubos, ka tās ir lūša pēdas. Nagi pārāk izteikti. Lūk lūša pēdu attēls dubļos. Nagi vispār nav redzami. https://as2.ftcdn.net/v2/jpg/02/36/82/81/1000_F_236828137_v2iAIAUlJn3YguRpqRRBP2Ql46L1eQbQ.jpg


roosaluristaja 27.marts, 07:06

Nebūs cekulzīte. Cekulzīlītēm principā tādas kārtīgas dziesmas nemaz nav


roosaluristaja 27.marts, 06:55

Lielākā daļa saucienu arī ir lielās zīlītes. Ap otro minūti fonā ir dzirdams dzilnītis. Varbūt vēl kaut kas ir. Pilnīgi visu tur nevar atkost. Bet lielākā daļa balsu ir lielās zīlītes.


VijaS 27.marts, 00:37

Šis bija otrs pilienites paraudzņš ar dzeltenu plazmodiju. Sporas negrupējas, bet tām ir ļoti izteiktas gaišākas malas.


VijaS 27.marts, 00:32

Pārbaudīju arī otru no blakus augošajām lāsenītēm, to ar oranžo plazmodiju. Sporas negrupējas, un šoreiz arī neredz gaišākas malas, kādas bija citu paraudziņu sporām.


Ziemelmeita 26.marts, 23:30

Paldies,Uldi. Un atkal savādāka dziesma, ne tā, ko zinu. Bet vai tur nav vēl kāda putna balss, jeb zīlīte ir tik daudzbalsīga vokāliste.


roosaluristaja 26.marts, 23:05

Tā, kas dzied, ir lielā zīlīte


Ziemelmeita 26.marts, 22:08

Paldies,Uģi.


felsi 26.marts, 19:32

Skaidri, nobildēt problēmas:)


Osis 26.marts, 19:29

Paldies Uldi un Artur!


Ziemelmeita 26.marts, 19:23

Paldies,Julita,izlabošu.


dziedava 26.marts, 19:22

Galiņi noliekti uz vienu pusi, vajadzētu būt D.scoparium


angel 26.marts, 18:46

Paldies!


zane_ernstreite 26.marts, 18:28

Re, tomēr nav tik slikti ar mani, biju domājusi pareizi )) Paldies, Edgar!


dziedava 26.marts, 18:11

Iveta, taisnība, jāpēta. Es arī uzzināju par varietāti tikai pēc 2023. gada gļotsēņu kongresa Igaunijā, kur Evita ievāca nenobriedušu gļotsēni, par kuru neviens nevarējām saprast, kas tā ir. Daļu paņēmu es, daļu uz Norvēģiju aizveda Edvīns. Nobriedušāka sāka mazliet izskatīties pēc lāsenītes, bet līdz galam nenobrieda, tāpēc mikroskopējām. Tad arī Edvīns izteica hipotēzi, ka varētu būt šī suga un šī varietāte. Es biju mikroskopējusi pirms tam un hipotētiski noteicu tikai līdz tai pašai sugai. Tad arī radās intriga par varietāti. Iepriekš Latvijā šī suga ir mikroskopēta, bet pētīta tikai tiktāl, lai apstiprinātu sugu, līdz ar to sporām liela vērība netika pievērsta, tie foto nav labā kvalitātē. Bet vākumi ir, kaut kad būs jāpēta :)


ekologs 26.marts, 17:55

Cekuldūkuris (Podiceps cristatus) :)


adata 26.marts, 17:53

Tad jau pastāv varbūtība, ka mikroskopējot daudzām varētu atklāties šī varietāte.


ivars 26.marts, 16:14

Es pat teiktu, ka viņi tā dara samērā bieži, Māri.


mufunja 26.marts, 15:05

Mēģināšu atrast veselus :)


dziedava 26.marts, 14:30

O, kolumella kājas galā izcila! :)) Bet sporām svarīgi saprast, vai ir tumšāku kārpu grupas, vai nav, citādi droši noteikt ir riskani. Vēlāk vēl papētīšu variantus, bet šobrīd man nav laika nopietni iedziļināties, ir visādi citi steidzami darbi tuvākā laikā.


mufunja 26.marts, 14:19

Paldies Julita. Es nofotografēju kāju, bet es nevaru saprast. Un ar sporām tas ir patiešām slikti.:(


MJz 26.marts, 13:37

Es ar liktu uz lauku cīruli. Esmu savām acīm redzējis, kā lauku cīrulis starp tipisku dziesmu pa vidu uzlaiž pļavu tilbīti.


dziedava 26.marts, 13:23

Skaidri redzēji, ka divi pavedieni? Vienīgajā foto man izskatās vairāk, bet labi redzams nav. Ja redzēji skaidri, tad ok.


IlzeP 26.marts, 13:16

Tipisks uztraukuma sauciens


roosaluristaja 26.marts, 13:08

Šī gan manuprāt īsti neskaitās dziesma, bet O.K.


Ziemelmeita 26.marts, 12:37

Paldies,Ilze.


felsi 26.marts, 12:26

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 26.marts, 12:10

Tādus galīgi sapelējušus grūti droši noteikt :(. Tur jau jāredz sporām - vai tur ir dīgšanas pora? (apkārtējā sporas gredzenā tāds kā caurums) Tādām sabojātām sporām to gandrīz neiespējami redzēt :(. Physarum globuliferum sporām jābūt ar tumšāku kārpu grupām, to te arī nevar saskatīt - ir vai nav. Un vēl svarīgi saskatīt kātiņa galā kolumellu, kas ir kā konuss: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=25073 Es tik vecas, sapelējušas pati vairs nemikroskopēju, jo sarežģīti visu vajadzīgo redzēt. Ne vienmēr vispār to var.


mufunja 26.marts, 12:02

Var būt Physarum globuliferum ?


ivars 26.marts, 11:03

Lauku cīrulis varbūt?


roosaluristaja 26.marts, 10:56

Par augiem es, protams, nejūtos tika kompetents kā par sēnēm vai putniem, bet datubāzē ir gan Pulmonaria officinalis, gan Pulmonaria obscura. Vai tad tas nav viens un tas pats?


mufunja 26.marts, 10:43

Paldies Edgars.Diemžēl es viņus nesaprotu. Ieliku statistikai.:)


gudgalf 26.marts, 10:28

Kau kā pašam tomēr liekas, ka drīzāk dziesmas beigas zaļžubītei nevis lielā tilbīte.


paliec 26.marts, 10:15

vispār jau attēlos ir redzami divi dzīvnieki, no kuriem neviens nav zirneklis. sarkanais labi redzamais lopiņš ir viena no augsnes ērcēm, bet kukainis, kas saplūst ar fonu ir kaut kāda kolembola jeb lēcaste.


VijaS 26.marts, 09:41

Nākamais plāna punkts :). Tas bija tas paraudziņš, kuru ilgi nevarēju atrast, nesen ieraudzīju citā kastē, meklējot kaut ko citu.


dziedava 26.marts, 09:25

Vija, otra plazmodija augļķermeņi Tev arī ir mikroskopēti? Sugas aprakstā (sākotnēji tā bija izdalīta kā suga) minēts, ka plazmodija krāsa nav zināma.


VijaS 26.marts, 09:01

Uz blakus priedēm, kādu divu metru attālumā, bija viens oranžs un viens dzeltens plazmodijs, abi attīstījās par lāsenītēm. Ievācu abus tīri intereses pēc, ar domu, varbūt kādreiz sanāks salīdzināt, vai bez plazmodija krāsas ir vēl kādas atšķirības. Par varietātēm tad nemaz nenojautu. Protams, lai apgalvotu, ka no plazmodija krāsas var noteikt, kura varietāte tā ir, vēl būs jāvāc paraudziņi un jāskatās, vai tiešām vienmēr ir korelācija. Pagaidām tas ir tikai tā, piefiksēts savai zināšanai.


IlzeP 26.marts, 08:36

Pievienoju sarakstam


adata 26.marts, 07:39

Vai šīs jau pēc ārējā skata izskatās citādi, ja ienāca prātā mikroskopēt?


Toms Čakars 25.marts, 22:58

Paldies!


Ziemelmeita 25.marts, 22:19

Paldies,Ansi. Man tāda doma ienāca prātā, bet īsti pārliecība neradās.


Ansis 25.marts, 21:12

Vai vilkmēlei arī piezemes lapas nav plikas kā skābenēm? Šīs izskatās matainas, kā mauragai.


Ansis 25.marts, 21:03

Tā esot sēne - Coprinellus domesticus.


felsi 25.marts, 20:21

Pievienoju mikroskopiju.


Inese_Plume 25.marts, 19:41

Paldies, Uldi! Šī kopā ar meža pīli gan atlidoja, gan aizlidoja


IlzeP 25.marts, 18:23

Baltā?


MJz 25.marts, 18:03

Bez plašām papildziņām, maz ticams. Biotops neatbilst.


Ziemelmeita 25.marts, 14:22

Tapēc jau apjuku, neko jēdzīgu nevarēju izdomāt. Ja aug uz arī uz citiem kokiem ne tikai uz ozola, tad skaidrs. Līdz šim nebiju sastapusi uz cita koka.


roosaluristaja 25.marts, 14:06

Vizuāli manuprāt ļoti atbilst H.rubiginosa. Šī suga retos gadījumos varot augt arī uz citiem lapu kokiem. Chondrostereum purpureum tas noteikti nav un kaut kādi citi varianti, kas tas varētu būt, man nenāk prātā.


marsancija 25.marts, 13:30

Paldies, Evita!


Ziemelmeita 25.marts, 13:24

Bet tas koks nebija ozols. Pēc mizas drīzāk kāda blīgzna.


roosaluristaja 25.marts, 12:36

Pēc aplikācijas domām tā ir ozolu brūnvārcene. Turklāt viņa to piedāvā kā vienīgo variantu. Tādos gadījumos viņas viedoklis gandrīz 100%


roosaluristaja 25.marts, 12:18

Dīķa vardes ir zaļganas


VijaS 25.marts, 10:54

Paldies, Evita! Līdz skrajlapei es biju tikusi pareizi :)


finesse 25.marts, 10:44

Paldies, Andri un Kārli, kopā būs noskaidrots, jā izklausās pēc slokas :)


dekants 25.marts, 09:51

Tā būs sloka


mufunja 25.marts, 07:57

Es atradu viņu kājas :):)


mufunja 25.marts, 07:55

Paskatījos aprakstu. Ārēji ļoti līdzīgi.Tikai strīdi mulsina. Man vēl jāpaskatās.


Arnis2 25.marts, 07:18

Paldies, biju paviršs.


finesse 24.marts, 23:27

nē, noklausījos visus iespējamos putnus iekš putni.lv ar līkiem un dažāda garuma knābjiem, arī xeno canto, bet neatradu tādu flight call.


asaris 24.marts, 23:23

Mērkaziņa? http://www.putni.lv/galgal.htm


Irbe 24.marts, 23:00

Fotogrāfijā zosis


Irbe 24.marts, 22:51

It kā baltvēderi


dziedava 24.marts, 21:54

Oho!! Tā gan interesanta! Viena versija Physarum decipiens, bet neesmu droša.


marsancija 24.marts, 21:35

Nu, līdz mikroskopijai man vēl tālu:) Paldies!


dziedava 24.marts, 21:23

Mikroskopiskie pētījumi šīm divām sugām vēl nav radījuši sajūtu, ka uz aci droši atšķiramas. Varbūt ar laiku.


Ansis 24.marts, 21:15

Daugavpils saraksta veidotājas tika informētas. Par viņu darba spējām neradās labs priekšstats.


marsancija 24.marts, 20:47

Paldies, Julita, par sūnu noteikšanu, bet arī šeit vajadzīga Tava palīdzība!


Ziemelmeita 24.marts, 20:46

Vai šis nav saistīts ar kukaińu pasauli?


IlzeP 24.marts, 20:29

Ļoti jauks komentārs Uldim izdevies, būs jāiekopē kaut kur vēsturei :)


Ziemelmeita 24.marts, 20:05

Paldies,Artur un Uģi. Pa ziemu piemirsies.


Ziemelmeita 24.marts, 20:02

Paldies,Julita.


marsancija 24.marts, 19:37

Kas šādi pārveido baltalkšņa jaunos dzinumus?


marsancija 24.marts, 18:55

Pūkainā zemzālīte (Luzula pilosa).


adata 24.marts, 18:25

2023.gada augusta vētrā viens stumbrs pagalam.


roosaluristaja 24.marts, 17:45

Jā, droši vien, ka ir


Kiwi 24.marts, 17:17

Uldi, paldies par labojumu! Piefiksēju, ka nepareizi uzspiedās. Vai nebūs nektrija?


roosaluristaja 24.marts, 16:46

Tā kā piezīmēs rakstīts "DA virz", tad ticams, ka ne tur pirksts aplikācijā iebakstījās.


Rolis 24.marts, 16:35

80 zosis nositušās vēja turbīnās?! Šis izskatās būs pirmais gadījums pasaulē tik masveidīgai zosu sadursmei ar vēja elektrostacijām... Pie tam vietā, kur to nav...


nekovārnis 24.marts, 16:30

Paldies, Uģi! :)


Ziemelmeita 24.marts, 15:30

Man izskatās savādāka, bet varbùt maldos. Noaugušas apses, gan augošie koki,gan kritalas.


roosaluristaja 24.marts, 15:26

Pleurozium schreberi varbūt. Vispār es pazīstu dažas sūnas, bet bildēs viņas bieži izskatās ļoti jocīgas.


roosaluristaja 24.marts, 15:24

Jaunībā šī ļoti parastā suga var izskatīties apmēram tā. Vispār viņa ļoti dažādi var izskatīties. Kādreiz Latvijā bijā tāds Toļiks Gorbunovs, kurš vienmēr izskatījās vienādi, gan kad bija komunists LPSR, gan, kad Saiemā sēdēja LR. Iemācies vienreiz un vienmēr atpazīsi. Ar Fomitopsis pinicola tas neiet cauri.


roosaluristaja 24.marts, 15:18

Manuprāt lielā greizkausīte.


ekologs 24.marts, 13:29

Četrplankumu melnmārīte (Exochomus quadripustulatus) :)


ekologs 24.marts, 13:26

Manuprāt Zebiekste (Mustela nivalis) :) Aste īsa un viscaur balta.


dekants 24.marts, 12:49

Ir pareizi :)


zinzin 24.marts, 11:58

Par balss atbilstību putnam neesmu pārliecinàta, bet vizuāli bija labi saredzama.


roosaluristaja 24.marts, 11:27

Tumšā nebūs. Ja mājas pīles te nav piedalījušās, tad meža pīle ar kreiso apspalvojumu


roosaluristaja 24.marts, 11:18

Piepe nebūs. Poru nav. Bet virspuse ir ļoti dīvaina. Domāju, ka Streum fasciatum (subtomentosum). Trīs reizes gāju cauri ziņojumam ar PictureThis, kamēr viņa piedāvāja šo variantu. Klasisks gadījums, kā sajaukt galvu aplikācijai.


adata 24.marts, 11:06

Jauki, un vēl aizsargājams!


adata 24.marts, 11:04

Paldies, Margarita! Tāpēc bija aizdomas, kā varbūt kas cits!


dziedava 24.marts, 10:29

Un kā minimums kā sinonīmam tam tad obligāti jāparādās arī Dabasdatos, jo oficiālajās publikācijās ir šis nosaukums un līdz šim to latviski zinātu tikai šādi - dabā bija grūti atrast vajadzīgo sugu, ja prātā tikai latviskais, ko zinu jau sen.


dziedava 24.marts, 10:27

Ansi, bet kāpēc tad tiktikko publicētajā sūnu sarakstā nav šis nosaukums?! Abos oficiāli publicētajos sūnu sarakstos ir kroklapes. Ja tas ir bijis tik nepareizs, tad vajadzēja brēku par to celt laicīgi, lai vismaz jaunajā sarakstā būtu pareizi, - neesmu tādu diskusiju nekur manījusi.


Irbe 24.marts, 10:25

Šis ir sila cīrulis


Ansis 24.marts, 09:59

Tagad vajadzētu būt īstajam nosaukumam. "Kroklape" uzskatāms par sinonīmu, kas lietots dažās publikācijās. Tas atspoguļo plaši izplatītu morfoloģisko pazīmi, kas vērojama arī citām Drepanocladus ģints sūnām, no kuras nodalīta Sanionia. Sūnas nosaukums dots par godu prūšu botāniķim Karlam Sanio, kurš bijis docents Kēnigsbergas universitātē 19.gs. otrajā pusē.


adata 24.marts, 08:44

Nu, jā. Mežirbei, cik saprotu, vajadzīgs pamatīgs meža masīvs, te tik tādas strēmeles. Lai gan biotops atbilstu- koku dažādība, brikšņi, smiltis pieejamas un strauts. Un tā neies baroties pļavā.


IlzeP 24.marts, 08:12

Pēc apraksta liekas, ka redzēta laukirbe.


adata 24.marts, 08:06

Va pēc mēsliem var atšķirt?


adata 24.marts, 08:04

Nu es tagad apjuku! Varbūt man tomēr ir laukirbe ne mežirbe? Tās ir tik līdzīgas pēc uzvedības, biotopa (abas var būt mežmalā, kas robežojas ar pļavu). Arī mēsli līdzīgi. Tā peļķe pļavā atrodas kādus 60 soļus no mežmalas, no mana skatu punkta 170 soļus. Vienīgi palika prātātā žiglais pārskrējiens, izslienoties apkārtnes vērošana un gaiša (pelēka) krūtiņa. Pārāk tālu lai redzētu "pakavu". Vai mežirbei no attāluma būtu gaiša priekšpuse?


Ziemelmeita 24.marts, 07:32

Paldies,Uldi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:29

Jā, sarkanblakts interesantu fonu atradusi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:27

Paldies,Vija.


Ziemelmeita 24.marts, 07:26

Paldies,Julita.


IlzeP 24.marts, 07:16

Jau gribēju jautāt, vai latviskajā nosaukumā nav kļūda, kamēr sapratu, ka jālasa nevis sīkas-knābīte, bet sīk-as-knābīte... Ļoti sarežģīts nosaukums.


IlzeP 24.marts, 07:13

Man iesniegtajā sarakstā kroklape ir tikai kā sinonīms. Bet latviskos nosaukumus mēs jebkurā brīdī varam/varēsim mainīt.


marsancija 23.marts, 23:45

Paldies, Uldi!


marsancija 23.marts, 23:42

Pēc biotopa grūti spriest- laukirbe vai mežirbe. Vairāk gan sliecos uz mežirbi, jo apkārtnē vien nelielas pļaviņas un izcirtumi. Pārsvarā meži un krūmāji.


Igors 23.marts, 23:20

Peļu klijāns gaiša variācija


dziedava 23.marts, 23:10

Pēc kā var pateikt, ka tā nav kādas parastākas sugas nepieaudzis eksemplārs?


pustumsa 23.marts, 22:37

Paldies. Aplikācijā neatradu.


Lemmus 23.marts, 22:28

Oho! Apsveicu! Brīnos,kā šo sugu var pamanīt un noteikt,izskatās izteikti neizteiksmīga. :))


CerambyX 23.marts, 22:16

Manuprāt, tomēr bērzu


ekologs 23.marts, 22:16

Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis) :)


nekovārnis 23.marts, 22:11

Paldies, Uģi! :)


VijaS 23.marts, 22:09

Bildē zilā vizbulīte.


dziedava 23.marts, 22:05

Nez kāpēc šai ģintij nebija īstais latviskais nosaukums, nomainīju. Ceru, ka Ornitho būs kroklapes, kā būtu jābūt.


nekovārnis 23.marts, 21:42

Tā baigi nepētīju, bet cik redzēju tik tādas apaļas/spīdīgas.


pustumsa 23.marts, 21:35

Paldies! Nepaspēju vēl noteicējā atrast. Nebiju tādu vēl manījusi.


dziedava 23.marts, 21:22

Oho, izskatās kā jaunas, t.i. šogadējās, kaut vajadzētu būt rudens sugai. Neviena saplaisājusi, ar birstošu sporu masu nebija?


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts