Currently active users: 119 Observations added today: 173 Total number of observations: 921509
You have a guest status

Latvijas Dabas fonda tiešraides kameras 2016

2015         2017

Latvijas Dabas fonds 2016. gadā nodrošināja tiešraidi no piecu aizsargājamu putnu – melnā stārķa, jūras ērgļa, zivjērgļa, vistu vanaga un lielā dumpja ligzdām.

 

Forums

Atbalsti projektu

#juraserglis

  

Forums

Atbalsti projektu

#melnaisstarkis

  

Forums

Atbalsti projektu

#vistuvanags

  

Forums

Atbalsti projektu

#zivjerglis

Visas tiešraides kameras vienā logā

Jaunumi

  • 2016. gada tiešraides kameru ligzdošanas sezona – vērtīgi novērojumi un spraigi notikumi, 20.10.2016.
  • Lielā dumpja ligzdā sezona beigusies nemaz tā īsti nesākusies, 28.05.2016.
  • Latvijas Dabas fonds uzsāk tiešraidi no lielā dumpja ligzdas, 20.05.2016.
  • Translācija no zivjērgļu ligzdas Vidzemē, 14.04.2016.
  • Māra Strazda komentārs par mātītes atgriešanos - notikumiem melnā stārķa ligzdā 7.aprīlī, 09.04.2016.
  • Latvijas Dabas fonds aicina sekot līdzi notikumiem vistu vanaga ligzdā, 31.03.2016.
  • Tiešraidē iespējams vērot melno stārķu ligzdu, 24.03.2016.
  • Īsfilma par jūras ērgļa Durberta ģimeni, 10.03.2016.
  • Īsfilma par 2015.gada ligzdošanas sezonu lielā dumpja lizgdā Engures ezerā, 07.03.2016.

  • JŪRAS ĒRGLIS (Haliaeetus albicilla)

    Kamerā vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

    2015. gadā šīs ligzdas mātīte Durbe bija gredzenota, kā mazulis ligzdā Igaunijā. Igauņu kolēģi ziņoja, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa Roberta izcelsme mums nebija zināma, jo putns nebija gredzenots. Olas tika izdētas 9. un 12. martā, un, lai gan perēšanas laikā vienu no tām izēda vārna, atlikusī ola izšķīlās un ērgļu pāris sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu.

    2016. gada sākumā situācija ligzdā ir mainījusies – iepriekšējās sezonas ligzdas saimniece Durbe ir nozudusi (pēdējo reizi ligzdā tā tika redzēta 2015. gada decembra beigās, visdrīzāk devusies uz citiem medību laukiem, jo bija sasniegusi pieklājīgu vecumu) un par ligzdas piederību aizsākās intensīvi konflikti. Tā arī šajā gadā ligzdošana netika uzsākta, tomēr tajā risinājās gana daudz notikumi – jaunu jūras ērgļu mātīšu mēģinājumi uzsākt attiecības ar ligzdas saimnieku Robertu, jauna pāra mēģinājumi uzsākt ligzdošanu, dažāda vecuma jūras ērgļu apciemojumi, kraukļu vizītes u.c. notikumi.

    2016. gada rudenī jūras ērgļu ligzdā īpašuma tiesības ir pieteicis jauns pāris. Abi ērgļi ir gredzenoti - tēviņu 2010. gada vasarā, kā mazuli ligzdā Kurzemē, Kuldīgas pusē, gredzenojis ornitologs Jānis Ķuze (uz kreisās kājas C602, uz labās - Latvia Riga 221), savukārt mātīte ir gredzenota 2009. gadā Lietuvā (gredzena Nr.- B556) Šilutes rajonā, gredzenotājs - Deivis Dementavicius. Ligzdu vērotāji abiem ērgļiem devuši vārdus - Vents un Šiltute. Šobrīd notiek cītīgi ligzdas atjaunošanas darbi, kas vieš cerības uz veiksmīgu ligzdošanas sezonu 2017. gadā!

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana) un Ģirts Strazdiņš, tās uzturēšanā ir palīdzējuši Māris un Leo no Dabasdati.lv foruma, kā arī Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Vairāk informācija par jūras ērgli lasāma šeit.


    MELNAIS STĀRĶIS (Ciconia nigra)

    Melnā stārķa ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Lai gan ligzda ir atrasta 2013. gadā, par tās iemītniekiem mēs vairāk uzzinājām tikai gadu vēlāk, kad ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Novērojumi pie ligzdas liecināja, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem, tātad par to izcelsmi nekas nebija zināms. 2015. gadā putni ligzdā atgriezās jau marta beigās, kad sāka tās atjaunošanas darbus, veidojot ligzdas vainagu, kā arī šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Abi putni bija negredzenoti, tomēr apgalvot to, ka tie ir tie paši stārķi, kas ligzdu apdzīvoja gadu iepriekš, mēs nevaram.

    2015. gadā stārķi ligzdoja sekmīgi – lai gan olu perēšanas laikā tie piedzīvoja jūras ērgļa uzbrukumu, kura laikā divas olas tika izmestas no ligzdas, atlikušās divas no izdētajām četrām olām izšķīlās un abi stārķēni izauga un sekmīgi atstāja ligzdu. Viens no jaunuļiem – stārķu meitene Zīļuka tika aprīkots ar satelītraidītāju un tā pārvietošanās ceļiem var sekot līdzi interneta vietnē www.goris.lv, kur tai dots vārds Upene. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit.

    2016. gada sezonas sākumā - marta beigās, aprīļa sākumā – melno stārķu tēviņš, nevarot sagaidīt savu partneri, uzsāka attiecības ar jaunu mātīti, tomēr tām nebija lemts ilgs mūžs, jo ligzdā atgriezās īstā saimniece un savu konkurenti izsvieda laukā. Taču tā kā neviens no pieaugušajiem putniem nav gredzenots, nevar droši apgalvot, ka šie bija tie paši putni, kas iepriekšējā gadā. Aprīļa pirmajā pusē ligzdā tika izdētas četras olas, no divām izšķīlās mazuļi, divas - vanckari. 5. augustā abi izaugušie stārķēni uzsāka migrāciju un ligzdā vairs netika redzēti.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana), Jānis Kažotnieks, Māris Strazds un Torbens Langers (Torben Langer). Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    VISTU VANAGS (Accipiter gentilis)

    Tiešraidē iespējams vērot vienu no Rīgas pilsētas vistu vanagu ligzdām, kas atrodas pilsētas rūpnieciskajā zonā un ir būvēta papelē. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk ligzdā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī trijos no četriem gadiem, kad mums par šajā ligzdā ligzdojošajiem pāra putniem ir bijusi pieejama informācija. 2013. gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt 2015. un 2016. gadā nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

    2015. gadā pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā. Diemžēl ligzdošana bija nesekmīga, domājams, tādēļ, ka jaunais tēviņš nespēja perējošajai mātītei nodrošināt barību. Pamestajā ligzdā 8. maijā viesojās vārna, kas olas izēda.

    2016. gadā sistēma ir aprīkota ar citu kameru un mikrofonu, kas nodrošina labāku attēla un skaņas kvalitāti, ir mainīts arī kadrējums, kas tagad nodrošina labāku skatu uz ligzdu. Marta beigās mātīte ligzdā jau pavada salīdzinoši daudz laika, kas varētu liecināt par gatavojošanos olu dēšanai. Šogad ligzdā tika iedētas četras olas, no kurām gan izšķīlās tikai divi mazuļi. Līdz ligzdošanas sezonas beigām ligzdā palika tikai viens mazulis, jo otrs gāja bojā.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana). Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    ZIVJĒRGLIS (Pandion haliaetus)

    Ligzda atrodas Vidzemē, zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Sākotnēji netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tajā gadā ligzdošana, visticamāk, nav bijusi sekmīga. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta vēl gadu vēlāk, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi. 2014. gadā tika konstatēts, ka tēviņš ir gredzenots ar krāsaino gredzenu (sarkanu „E82”), kas ļāva noskaidrot tā izcelsmi – ērglis bija gredzenots kā mazulis ligzdā 2008. gadā 97 km attālumā no šīs vietas. Tas pats putns ligzdā saimniekoja arī 2015. gadā, savukārt 2016. gadā tēviņš ir cits, gredzenots ar sarkanu gredzenu „397”, kas ļauj secināt, ka arī šis ērglis ir Latvijas izcelsmes, šķīlies 2012. gadā 63 km attālumā no šīs ligzdas. Otrs pāra putns (mātīte) nevienā no šiem gadiem nav bijusi gredzenota, līdz ar to tās izcelsme mums nav zināma un nevaram arī būt pārliecināti, vai darīšana visus šos gadus bijusi ar vienu un to pašu putnu. 2015. gadā ligzdā tika izaudzināti trīs jaunie putni - par norisēm ligzdā šajā gadā vairāk varat izlasīt šeit.

    Šogad zivjērglis pirmo reizi pie ligzdas tika novērots jau 29. martā. Nedēļu vēlāk (5. aprīlī) ligzdā tika redzēti divi putni – jau pieminētais tēviņš „397” un īslaicīgi arī mātīte ar melnu gredzenu „JE” (gredzenota Igaunijā 2013. gadā 88 km attālumā no šīs ligzdas). Aprīļa vidū, kad abi ērgļi ir aizņemti ar ligzdas atjaunošanu, mātīte ir bez gredzena – iespējams, ka tā pati, kas te ligzdoja iepriekšējā gadā. 2016. gadā ligzdā izaudzināti trīs mazuļi, no kuriem 1. jūlijā vienu ligzdā nomedīja vistu vanags.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana, SIA „Rewind”), kā arī Aigars Kalvāns un Mārtiņš Kalniņš no AS „Latvijas valsts meži”. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    LIELAIS DUMPIS (Botaurus stellaris)

    Lielā dumpja ligzda atrodas niedrājā Tukuma novadā, Pūres pagastā. Ligzdu 2016. gada 11. maijā atrada ornitologi Artūrs Laubergs un Jānis Bētiņš. Atrašanas brīdī ligzdā jau bija pilns dējums – piecas olas. Tiešraide uzsākta 19. maijā, diemžēl jau pēc nedēļas, 25. maijā, tiešraides sezona noslēdzās, jo nakts aizsegā ligzdā bija paviesojusies Amerikas ūdele un izēdusi visas piecas olas. Amerikas ūdele (Neovison vison) ir viena no zināmākajām ligzdojošo ūdensputnu ligzdu postītājām.

    Vairāk par lielo dumpi lasi šeit.

    Tiešraides kameras darbību nodrošina Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Engures ezera dabas parka fondu un tā vadītāju Robertu Šiliņu projekta COASTLAKE LIFE12 NAT/LV/000118 ietvaros.

    Tiešraides kameras darbību izveidot palīdzēja Jānis Ķuze, novērošanas sistēmu pie ligzdas uzstādīja Jānis Reihmanis, Roberts Šiliņš un Artūrs Laubergs. Jānis Rudzītis no SIA „Rewind” nodrošina sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Projektu “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF).

    Ligzdā notiekošajam iespējams sekot un to komentēt Dabasdati.lv forumā

     

    2015. gada sezona


    ATBALSTĪTĀJI

     

    Datu pārraide: 

      

    Finansiālais atbalsts, 4G rūteri:

     

     

     

    Sistēmas konfigurēšana:

    Jānis Rudzītis, SIA „Rewind”


    PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

     

     

     

    Projekts COASTLAKE:                                     

     

    Projekts COASTLAKE:                                   

    Projekts COASTLAKE:                    

     

     

    Recent reports
    - 2020-08-03 mardzh
    - 2020-08-03 mardzh
    - 2020-08-03 mardzh
    Anas platyrhynchos - 2020-08-03 BioEliina
    Bromius obscurus - 2020-08-03 W
    Heteroptera sp. - 2020-08-03 W
    Heteroptera sp. - 2020-08-03 W
    - 2020-08-03 mardzh
    Cygnus olor - 2020-08-03 Iuzene
    Heteroptera sp. - 2020-08-03 W
    Heteroptera sp. - 2020-08-03 W
    Heteroptera sp. - 2020-08-03 W
    Elateridae sp. - 2020-08-03 W
    Heteroptera sp. - 2020-08-03 W
    Ephemeroptera sp. - 2020-08-03 W
    - 2020-08-03 Ilze Ķuze
    Trachys minuta - 2020-08-03 W
    Aromia moschata - 2020-08-03 W 1
    Antherophagus nigricornis - 2020-08-01 nekovārnis
    Pelosia muscerda - 2020-08-01 nekovārnis
    Lepus europaeus - 2020-08-03 Wiesturs
    Vanessa atalanta - 2020-08-03 Wiesturs
    Cervus elaphus - 2020-08-03 Wiesturs
    Capreolus capreolus - 2020-08-03 Wiesturs
    Vulpes vulpes - 2020-08-03 Wiesturs
    Meles meles - 2020-08-03 Wiesturs
    Pilophorus perplexus - 2020-08-01 nekovārnis
    Talpa europaea - 2020-08-03 Wiesturs
    - 2020-08-03 Ilze Ķuze
    Pernis apivorus - 2020-08-03 Wiesturs
    Passer domesticus - 2020-08-03 Edgars Smislovs
    Cladonia rangiferina - 2020-08-03 Lietuviete
    Antrodia pulvinascens - 2020-08-03 Ilze Ķuze
    Hydroprogne caspia - 2020-08-03 Rallus
    Oiceoptoma thoracicum - 2020-08-03 Lietuviete
    Aquila pomarina - 2020-08-03 Gaidis Grandāns
    Streptopelia turtur - 2020-08-03 Gaidis Grandāns
    Phoenicurus phoenicurus - 2020-08-03 Jozefs_1982
    Fringilla coelebs - 2020-08-03 Jozefs_1982
    Egretta alba - 2020-08-03 EL
    Egretta garzetta - 2020-08-03 Rallus 2
    Alces alces - 2020-08-03 LMihailova
    Onobrychis arenaria - 2020-08-02 edeite 1
    Ceratiomyxa fruticulosa var. fruticulosa - 2020-08-03 Lemmus
    - 2020-08-03 dziedava
    Lonicera xylosteum - 2020-08-02 edeite
    Linaria vulgaris - 2020-08-02 edeite
    Paris quadrifolia - 2020-08-02 edeite
    Hyponephele lycaon - 2020-08-02 marsons
    Lycoperdon echinatum - 2020-08-03 marsons
    Bembix rostrata - 2020-08-02 marsons
    Streptopelia turtur - 2020-08-03 Gaidis Grandāns
    Scolopax rusticola - 2020-08-03 Edgars Smislovs
    Streptopelia turtur - 2020-08-03 Gaidis Grandāns
    Phylloscopus sibilatrix - 2020-08-03 Edgars Smislovs
    Sympetrum danae - 2020-08-03 Martins
    Aeshna grandis - 2020-08-03 Martins
    Aeshna cyanea - 2020-08-03 Martins
    Aeshna cyanea - 2020-08-03 Martins
    Aeshna grandis - 2020-08-03 Martins
    Lepidoptera sp. - 2020-08-03 Mežirbe777
    Gloeoporus pannocinctus (syn. Ceriporiopsis pannocincta) - 2020-08-03 Ilze Ķuze
    - 2020-08-03 Ilze Ķuze
    Lycaena virgaureae - 2020-08-03 aijach
    Lycaena phlaeas - 2020-08-03 aijach
    Nymphalis antiopa - 2020-08-02 aijach
    Colias hyale - 2020-08-03 aijach
    Aquila pomarina - 2020-08-03 Rallus
    Ceratiomyxa porioides - 2020-08-03 dziedava
    Mergus merganser - 2020-08-03 Kristers K
    Larus ridibundus - 2020-08-03 Kristers K
    Accipiter gentilis - 2020-08-03 Kristers K
    Gallinago gallinago - 2020-08-03 Kristers K
    Tringa glareola - 2020-08-03 Kristers K
    Lanius collurio - 2020-08-03 Kristers K
    Sturnus vulgaris - 2020-08-03 Kristers K
    Delichon urbicum - 2020-08-03 Kristers K
    Hirundo rustica - 2020-08-03 Kristers K
    Emberiza schoeniclus - 2020-08-03 Kristers K
    Egretta alba - 2020-08-03 Kristers K
    Ardea cinerea - 2020-08-03 Kristers K
    Streptopelia turtur - 2020-08-03 Gaidis Grandāns
    Capreolus capreolus - 2020-08-03 Kristers K
    Upupa epops - 2020-08-03 Kristers K
    Lanius collurio - 2020-08-03 Kristers K
    Saxicola rubetra - 2020-08-03 Kristers K
    Lanius collurio - 2020-08-03 Kristers K
    Erithacus rubecula - 2020-08-03 Kristers K
    Anthus trivialis - 2020-08-03 Kristers K
    Anthus pratensis - 2020-08-03 Kristers K
    Lanius collurio - 2020-08-03 Kristers K
    Lanius collurio - 2020-08-03 Kristers K
    Alauda arvensis - 2020-08-03 Kristers K
    Anthus pratensis - 2020-08-03 Kristers K
    Oenanthe oenanthe - 2020-08-03 Kristers K
    Alcedo atthis - 2020-08-03 Kristers K
    Anas platyrhynchos - 2020-08-03 Kristers K
    Saxicola rubetra - 2020-08-03 Kristers K
    - 2020-08-03 Wija
    Acrocephalus schoenobaenus - 2020-08-03 Kristers K
    Sylvia communis - 2020-08-03 Kristers K
    Linaria cannabina - 2020-08-03 Kristers K
    Anthus pratensis - 2020-08-03 Kristers K
    Emberiza schoeniclus - 2020-08-03 Kristers K
    Lanius collurio - 2020-08-03 Kristers K
    Emberiza schoeniclus - 2020-08-03 Kristers K
    Anthus pratensis - 2020-08-03 Kristers K
    Linaria cannabina - 2020-08-03 Kristers K
    Carduelis carduelis - 2020-08-03 Kristers K
    Columba palumbus - 2020-08-03 Kristers K
    Motacilla alba - 2020-08-03 Kristers K
    Lanius collurio - 2020-08-03 Kristers K
    Lanius collurio - 2020-08-03 Kristers K
    Regulus regulus - 2020-08-03 Kristers K
    Sitta europaea - 2020-08-03 Kristers K
    Regulus regulus - 2020-08-03 Kristers K
    Dendrocopos major - 2020-08-03 Kristers K
    Muscicapa striata - 2020-08-03 Kristers K
    Sylvia communis - 2020-08-03 Kristers K
    Sitta europaea - 2020-08-03 Kristers K
    Spinus spinus - 2020-08-03 Kristers K
    Erithacus rubecula - 2020-08-03 Kristers K
    Calidris minuta - 2020-08-03 IevaM
    Falco tinnunculus - 2020-08-03 Gaidis Grandāns
    Aquila pomarina - 2020-08-03 Gaidis Grandāns
    Pernis apivorus - 2020-08-03 Gaidis Grandāns
    Delichon urbicum - 2020-08-03 Gaidis Grandāns
    Circus aeruginosus - 2020-08-03 Gaidis Grandāns
    Accipiter nisus - 2020-08-03 Gaidis Grandāns
    Sylvia communis - 2020-07-02 Edgars Smislovs
    Milvus migrans - 2020-08-03 Gaidis Grandāns
    Anas platyrhynchos - 2020-08-03 Gaidis Grandāns
    Fuligo septica - 2020-08-03 dziedava
    Gallinago gallinago - 2020-08-03 Gaidis Grandāns
    Calidris pugnax - 2020-08-03 Gaidis Grandāns
    Tringa erythropus - 2020-08-03 Gaidis Grandāns
    Tringa nebularia - 2020-08-03 Gaidis Grandāns
    Tringa glareola - 2020-08-03 Gaidis Grandāns
    Fulica atra - 2020-08-03 Gaidis Grandāns
    Tachybaptus ruficollis - 2020-08-03 Gaidis Grandāns
    Gallinula chloropus - 2020-08-03 Gaidis Grandāns
    Ceratiomyxa porioides - 2020-08-03 dziedava
    Dryocopus martius - 2020-08-02 Gaidis Grandāns
    Physisporinus vitreus - 2020-08-03 dziedava
    Dendrocopos medius - 2020-08-03 Agnis
    - 2020-08-03 Arturidzhan
    - 2020-08-03 Arturidzhan
    - 2020-08-03 Arturidzhan
    - 2020-08-03 Arturidzhan
    - 2020-08-03 Arturidzhan
    Pyrrhula pyrrhula - 2020-08-03 BioEliina
    Hypocreopsis lichenoides - 2020-08-03 Ilze Ķuze 2
    Sitta europaea - 2020-08-03 BioEliina
    Troglodytes troglodytes - 2020-08-03 BioEliina
    Ceratiomyxa fruticulosa var. fruticulosa - 2020-08-03 dziedava
    Podiceps cristatus - 2020-08-03 kripoks
    Nymphalis antiopa - 2020-08-03 kripoks
    Nymphalis antiopa - 2020-08-03 kripoks
    Somatochlora flavomaculata - 2020-08-03 bišudzenis
    Zootoca vivipara - 2020-08-03 Kristers K
    Tettigonidae sp. - 2020-08-03 Kristers K
    Aromia moschata - 2020-08-03 dziedava 2
    Columba palumbus - 2020-08-03 AnitaM
    Alcedo atthis - 2020-08-03 Martins
    Mergus merganser - 2020-08-03 AnitaM
    Ephemeroptera sp. - 2020-08-02 FunnyFox 2
    Nyctereutes procyonoides - 2020-08-03 Vabale
    Lepus europaeus - 2020-08-03 Vabale
    Lepus timidus - 2020-08-03 Vabale
    Stictoleptura rubra - 2020-08-02 Vabale 1
    Talpa europaea - 2020-08-02 Vabale
    Laothoe populi - 2020-08-03 Vīksna
    Syrphidae sp. - 2020-08-02 Vīksna
    Hymenoptera sp. - 2020-08-02 Vīksna
    Poecilonota variolosa - 2020-08-02 Vīksna
    - 2020-08-02 Vīksna
    Odonata sp. - 2020-07-29 Vīksna
    Heteroptera sp. - 2020-08-02 Vīksna
    Amanita strobiliformis - 2020-08-02 Vīksna
    Miridae sp. - 2020-08-02 degunlācis
    Lygus sp. - 2020-08-02 degunlācis
    Miridae sp. - 2020-08-02 degunlācis
    Adelphocoris quadripunctatus - 2020-08-02 degunlācis
    Notostira sp. - 2020-08-02 degunlācis
    Egretta alba - 2020-08-02 marsancija
    Dryocopus martius - 2020-08-02 marsancija
    Buteo buteo - 2020-08-02 degunlācis
    Epilobium hirsutum - 2020-08-03 marsancija
    Inachis io - 2020-08-03 marsancija
    Bromus secalinus - 2020-08-03 marsancija
    Haliaeetus albicilla - 2020-08-02 degunlācis
    Dianthus arenarius - 2020-07-22 marsancija
    Elasmucha ferrugata - 2020-08-02 kaarlisfrei
    Psallus sp. - 2020-08-02 kaarlisfrei 1
    Hydroprogne caspia - 2020-08-01 pustumsa
    Pinalitus rubricatus - 2019-06-23 CerambyX 1
    Psallus sp. - 2020-08-02 kaarlisfrei
    Araneus diadematus - 2020-08-02 VijaS
    Sterna sandvicensis - 2020-08-01 pustumsa
    Gonepteryx rhamni - 2020-08-02 VijaS
    Phaneroptera falcata - 2020-08-02 VijaS
    Blepharidopterus angulatus - 2020-08-02 kaarlisfrei
    Capreolus capreolus - 2020-08-02 VijaS
    Pinalitus rubricatus - 2020-08-02 kaarlisfrei 2
    Paxillus atrotomentosus - 2020-08-02 VijaS
    Pernis apivorus - 2020-07-03 Laimeslācis
    Oenanthe oenanthe - 2020-07-28 Edgars Smislovs 1
    Inonotus obliquus - 2020-08-02 VijaS
    Stenodema holsata - 2020-08-02 kaarlisfrei
    Ceratiomyxa fruticulosa var. fruticulosa - 2020-08-02 VijaS 1
    Phellinus tremulae - 2020-08-02 VijaS
    Aegomorphus clavipes - 2020-08-02 kaarlisfrei 1
    - 2020-08-02 VijaS
    Nabis limbatus - 2020-08-01 kaarlisfrei
    Orthotylus virens - 2020-08-01 kaarlisfrei
    Climacocystis borealis - 2020-08-02 VijaS
    Cortinarius sp. - 2020-08-02 VijaS
    Polypogon tentacularius - 2020-07-03 Laimeslācis
    Bombus sp. - 2020-08-02 Ivetta
    Ceratiomyxa fruticulosa var. fruticulosa - 2020-08-02 VijaS
    Pieris rapae - 2020-08-01 Ilona_rasa
    Turdus philomelos - 2020-07-20 Edgars Smislovs 3
    Aves sp. - 2020-08-02 VijaS
    Bombus sp. - 2020-08-02 Ivetta
    Coenonympha pamphilus - 2020-08-01 Ilona_rasa
    Cortinarius armillatus - 2020-08-02 VijaS
    Polyommatus icarus - 2020-08-01 Ilona_rasa
    Stenurella melanura - 2020-07-03 Laimeslācis 1
    Hyponephele lycaon - 2020-08-01 Ilona_rasa
    Sylvia borin - 2020-07-20 Edgars Smislovs
    Coccinula quatuordecimpustulata - 2020-08-02 W
    Ceratiomyxa fruticulosa var. fruticulosa - 2020-08-02 VijaS
    Epeoloides coecutiens - 2020-07-03 Laimeslācis
    Peltigera sp. - 2020-08-02 VijaS
    Cyathus striatus - 2020-07-02 Ivars L. 2
    Fuligo candida - 2020-08-02 VijaS 2
    Propylea quatuordecimpunctata - 2020-08-02 W
    Rozites caperata - 2020-08-02 VijaS
    Boletus edulis - 2020-08-02 VijaS
    Actitis hypoleucos - 2020-08-02 Zigurds Krievans
    Larus marinus - 2020-08-02 Zigurds Krievans
    Hydnellum sp. - 2020-08-02 VijaS
    Gallinago gallinago - 2020-08-02 Zigurds Krievans
    Larus marinus - 2020-08-02 ekologs
    Egretta garzetta - 2020-08-02 Zigurds Krievans 10
    Anogcodes melanurus - 2020-07-03 Laimeslācis
    Accipiter gentilis - 2020-07-20 Edgars Smislovs
    - 2020-08-02 VijaS
    Pieris brassicae - 2020-08-01 Ivetta
    Vulpes vulpes - 2020-08-01 angel
    Argynnis paphia - 2020-08-02 VijaS
    Gonepteryx rhamni - 2020-08-02 VijaS
    Panorpa sp. - 2020-08-02 Ivetta
    Larus marinus - 2020-08-02 Zigurds Krievans
    Calidris alpina - 2020-08-02 Zigurds Krievans
    Anogcodes sp. - 2020-07-03 Laimeslācis
    Actitis hypoleucos - 2020-08-02 Zigurds Krievans
    Stictoleptura rubra - 2020-08-02 W 1
    Natrix natrix - 2020-08-02 Zigurds Krievans
    Picromerus bidens - 2020-08-02 W
    Branta canadensis - 2020-08-02 Zigurds Krievans 1
    Dolomedes sp. - 2020-08-02 Ivetta
    Accipiter nisus - 2020-08-01 Zigurds Krievans
    Lanius collurio - 2020-08-01 Zigurds Krievans
    Gymnopus dryophilus (syn. Collybia dryophila) - 2020-08-02 W
    Pterophoridae sp. - 2020-08-02 W
    Tubifera ferruginosa - 2020-08-02 W 1
    Haeterius ferrugineus - 2020-08-02 ekologs 3
    Polygonia c-album - 2020-08-02 angel
    Eilema lutarella - 2020-08-02 W
    Pisces sp. - 2020-08-02 Mo
    Coreus marginatus - 2020-06-04 Laimeslācis
    Chrysomelidae sp. - 2020-08-02 W
    Aromia moschata - 2020-08-02 CerambyX 1
    Barbitistes constrictus - 2020-08-02 W
    Rutilus rutilus - 2020-08-02 Mo
    Coreus marginatus - 2020-08-02 W
    Pisces sp. - 2020-08-02 Mo
    Deraeocoris ruber - 2020-08-02 W
    Adelphocoris lineolatus - 2020-08-02 W
    Streptopelia decaocto - 2020-08-02 Mo
    Lactarius lygniotus - 2020-08-02 W
    Everes argiades - 2020-08-02 Mo
    Phylloscopus sibilatrix - 2020-08-02 Kristers K
    Dendrocopos minor - 2020-08-02 Rekmanis
    Anoplotrupes stercorosus - 2020-08-02 ekologs
    Dryocopus martius - 2020-08-02 Rekmanis
    Ischnura pumilio - 2020-08-02 CerambyX
    Platydracus fulvipes - 2020-08-02 ekologs
    Grus grus - 2020-08-02 IevaLeite
    Spondylis buprestoides - 2020-08-02 ekologs 1
    Stictoleptura rubra - 2020-08-02 ekologs 1
    Turdus merula - 2020-08-02 Rekmanis
    Auriscalpium vulgare - 2020-08-02 Ilze Ķuze
    Actitis hypoleucos - 2020-08-02 Arnis2
    Trichocolea tomentella - 2020-08-02 Ansis
    Capreolus capreolus - 2020-08-02 Pūcis
    Hydroprogne caspia - 2020-08-02 Pūcis
    Unknown
    @ Matrus
    Unknown Unknown Unknown Unknown
    Recent comments on observations
    Zigurds Krievans 03.augusts, 18:24

    Forši. Apsveicu! Es ar tagad mierīgs :)


    Zigurds Krievans 03.augusts, 18:23

    Paldies:)


    nekovārnis 03.augusts, 18:14

    Sprakšķis, varbūt Adrastus sp.


    enesija 03.augusts, 17:17

    Tetragnathidae, Metellina sp.


    enesija 03.augusts, 17:15

    Lycosidae, Alopecosa inquilina


    enesija 03.augusts, 17:09

    Miturgidae, Cheiracanthium sp.


    enesija 03.augusts, 17:06

    nepieaudzis zirneklis


    enesija 03.augusts, 17:01

    Tetragnathidae, Metellina sp., tēviņš


    enesija 03.augusts, 17:00

    Salticidae, Sitticus sp.


    enesija 03.augusts, 16:54

    Araneidae, Araneus sturmi


    Ilze Ķuze 03.augusts, 16:46

    Paldies, Ivar, par sugas precizējumu!


    dziedava 03.augusts, 13:23

    Paldies!


    čūskis 03.augusts, 12:40

    Nekas traks, šī ir klasiska kļūda.


    Kristers K 03.augusts, 10:03

    Apsveicu!


    roosaluristaja 03.augusts, 06:46

    Varētu Hydnellum concrescens


    fotonieks 03.augusts, 00:54

    Paldies, par komentāriem! Es neesmu tik liels speciālists šajās jomās, tāpēc kļūdos. Atvainojiet!


    pustumsa 03.augusts, 00:35

    Pēdējā attēlā aiz zosīm var saskaitīt 16 zīriņus. Bet nevaru noteikt vai visi ir vienādi.


    Zigurds Krievans 02.augusts, 23:54

    Pagaidām neticas ka tā paveicās. Bet ja ir, tad paldies:)


    Zigurds Krievans 02.augusts, 23:46

    Pieliku vēl vienu bildi ar mazāku crop. tur vēl viens lielais zīriņš aptuveni tādā pašā attālumā. Tiešām izskatās izmēros līdzīgi.


    CerambyX 02.augusts, 23:41

    Pēc barības auga - Psallus salicis, vizuāli ar it kā varētu atbilst. Jāpaskatās gan vēl.


    VijaS 02.augusts, 23:36

    Paldies, Uģi!


    Edgars Smislovs 02.augusts, 23:31

    Ir īstais, pēc izmēriem kā lielais zīriņš. Apsveicu!


    VijaS 02.augusts, 23:26

    Paldies, Ivar!


    Laimeslācis 02.augusts, 23:26

    Paldies, Uģi, par labojumiem!


    VijaS 02.augusts, 23:06

    Nu tā, vēl viens, kura attīstībai gribētos pasekot... Paldies, Julita!


    DD 02.augusts, 22:45

    O, paldies par noteikšanu!


    Karmena 02.augusts, 22:36

    Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


    Ilze Ķuze 02.augusts, 22:36

    Paldies, Ansi!


    Laimeslācis 02.augusts, 22:23

    Man arī tā likās, ka izskatās pēc kāda bieži redzēta mīkstspārņa, tikai bez spārniem.


    VijaS 02.augusts, 22:03

    Jā, arī aizvakar dbija gaiši brūns, varbūt tikai mazliet gaišāks kā šodien, drīzāk teiktu bēšīgs. Man pašai arī ir interesanti, gan jau vēl aiziešu.


    W 02.augusts, 22:03

    Paldies, Uģi!


    ekologs 02.augusts, 22:03

    Paldies! :)


    ekologs 02.augusts, 22:02

    Atradu pludmalē, kāpās, kur netālu bija skudras. Bildē esošā skudra paķēra vaboli un nesa prom. Redzu pirmo reizi, tāda maza acīs parasti nekrīt :)


    CerambyX 02.augusts, 22:00

    O, labs - izskatās, ka Haeterius ferrugineus! Dzīvo skudru ligzdās.


    kristyk 02.augusts, 22:00

    punkts nav īsti precīzs, bija tuvāk ceļam, uz kalniņa, atradās uz celma , laikam bērza....


    kristyk 02.augusts, 21:59

    ja pa to džūksni pablandās, laikam ne tādus vien brīnumus var atrast


    VijaS 02.augusts, 21:58

    Dzeltens


    ekologs 02.augusts, 21:54

    Vai kādam ir varianti? :)


    dziedava 02.augusts, 21:54

    P.S. Šis man šķiet ļoti vērtīgs attīstības novērojums, jo parasti tas baltais biezpiens atkārtoti nav apmeklēts. Vai arī pašā sākumā jau bija brūngans?


    dziedava 02.augusts, 21:51

    Oho, samērā neparasti! It kā ragansviests, bet ir sajūta, ka vēl nav līdz galam nobriedis. Būtu lieliski, ja vēlreiz varētu apmeklēt.


    Ansis 02.augusts, 21:50

    Varētu būt Vulfa sfagns, jo tam ir atspūrušas lapas. Šai sugai ir vismaz 6 zariņi katrā pušķītī, nereti 8 un vairāk, citiem sfagniem zariņu mazāk. Augi zaļi vai gaiši brūni.


    nekovārnis 02.augusts, 21:50

    Nez, izskatās pēc kāda traumēta mīkstspārņa.


    dziedava 02.augusts, 21:46

    Iekšpusē tajā melnajā ir balts vai dzeltens?


    dziedava 02.augusts, 21:44

    Kaussēnes LV vēl neviens nopietni nav sācis pētīt. Būtu jāvāc, jāpēta, jāmikroskopē..


    Laimeslācis 02.augusts, 21:42

    Ups! Paldies, Ilze! :)


    dziedava 02.augusts, 21:40

    Jā, ideja laba, par nosaukumu vēlāk vēl padomāšu!


    dziedava 02.augusts, 21:37

    Paldies, Jāni! Ehh, sacerējos uz zilastīti :D


    VijaS 02.augusts, 21:24

    4. - 6. bildes - pēc divām dienām, 02.08.


    VijaS 02.augusts, 21:19

    Pēdējās divas bildes - pēc piecām dienām, 02.08.


    gunitak 02.augusts, 20:59

    Paldies!


    Laimeslācis 02.augusts, 20:59

    Paldies, Inese, par zirnekļiem!


    andrisb 02.augusts, 20:59

    Paldies par taurenīšiem!


    gunitak 02.augusts, 20:44

    Acainais raibenis.


    gunitak 02.augusts, 20:39

    Lielais nātru raibenis.


    nekovārnis 02.augusts, 20:22

    Paldies, Inese!:)


    sandis 02.augusts, 20:02

    Paskatījos Tevis sūtītajā tabulā - tur ir trīs Stemonitopsis sugas, bet S. gracilis nav starp tām. Tad jau jauna suga LV :)) Par nosaukumu - protams, neviens jau nespiež burtiski tulkot latīnisko, ja ienāk prātā kas trāpīgāks latviski. Man personīgi nekas ļoti trāpīgs prātā nenāk, jo visas būtiskās pazīmes ir mikroskopiskas. Vienīgais variants, ko varētu izskatīt (ja Tev nav citu ideju) - mazā / sīkā vai īsā cilindrīte, jo šī ir vienīgā suga ģintī, kuras maksimālais garums nepārsniedz 2 mm. Vēl ir tikai dažas sugas, kurām mazākie eksemplāri var būt zem 2 mm, bet maksimālie izmēri ir lielāki - vismaz 2,5-3 mm.


    forelljjanka 02.augusts, 19:38

    Zivju dzenītis.;)


    roosaluristaja 02.augusts, 19:03

    Savdabīga krāsa. Bet man nav variantu, kas tas varētu būt.


    Irbe 02.augusts, 18:27

    Brūnā čakste


    andrisb 02.augusts, 17:18

    Tāpēc šodien tāds birums. Pie vienas kā apstājies tā sēdi.


    dziedava 02.augusts, 17:14

    Jā! Un tā jau ir, ja laba dzivesvieta, daudz iedzīvotāju :)


    dziedava 02.augusts, 17:11

    Jauki!


    andrisb 02.augusts, 16:59

    Trešajā foto uz P kritalas viena metra posmā bija 4 dažādas gļotsēnes un pārs m tālāk uz galotnes pusi vēl melnās lampiņas.


    andrisb 02.augusts, 16:55

    Šeit baltā. Ragainīte. Porainā?


    andrisb 02.augusts, 16:50

    Šī bija īsāka, paraudziņš ir.


    enesija 02.augusts, 16:03

    Araneidae, Araneus sp.


    enesija 02.augusts, 15:53

    Lycosidae, Alopecosa aculeata


    enesija 02.augusts, 15:51

    Segzirneklis Linyphiidae


    enesija 02.augusts, 15:48

    Lycosidae, Alopecosa ?cursor?


    dziedava 02.augusts, 15:43

    Ielasīju vēl, ir arī gaiši brūnas, garākās 6cm, pieliku foto


    Edgars Smislovs 02.augusts, 15:36

    Var nobildēt ar lineālu? Otrs variants - zivju dzenītis. Mīkstās spalvas ļoti izteikti gaišas, visdrīzāk virsastes, muguras.


    dziedava 02.augusts, 15:32

    Ir jau ievāktas tās, kas ir foto. :) Ko ar tām iesākt?


    dziedava 02.augusts, 15:29

    Tādas bumbiņas bez paraudziņa vai bez mērījumiem+labiem tuvplāna foto līdz sugai nenoteikt


    enesija 02.augusts, 15:27

    Māņkrabjzirneklis Philodromidae, Philodromus cespitum


    dziedava 02.augusts, 15:27

    Kas domāta ziņojumā?


    Edgars Smislovs 02.augusts, 15:27

    Nekas cits prātā nenāk kā zilastīte! Varbūt vēl tuvumā ir spalvas? Šīs vajadzētu saglabāt.


    enesija 02.augusts, 15:23

    Ozyptila sp.


    enesija 02.augusts, 15:20

    Tetragnathidae, Metellina sp., tēviņš


    enesija 02.augusts, 15:12

    Tetragnatha sp.


    enesija 02.augusts, 15:12

    Tetragnathidae, Metellina sp.


    andrisb 02.augusts, 15:05

    Uh! Paldies, Julita! Šim paraudziņš nebūs gan.


    enesija 02.augusts, 14:52

    Mēģināšu nākamgad atkal paklausīties! Piedodied par kļūdaino ziņojumu!


    dziedava 02.augusts, 14:16

    Šī izskatās neparastāka, nav pušķīšos, varbūt īsāka. Paraudziņš nebūs?


    dziedava 02.augusts, 13:41

    Stāsts labs. Nezinu gan, vai latviešu valodā arī pie tā jāturas, jo tas stāsts uz latvisko varintu neattiecas. Bet nu var arī tā. Šobrīd neesmu mājās, sarežģiti paspēlēties ar citu valodu tulkojumiem. Tā taču ir jauna suga LV? Galvā viss saraksts nestāv, bet man sķiet, ka vajadzētu būt..


    sandis 02.augusts, 13:01

    Tā ir, citas sugas ir slaidākas. Sugas zinātniskajam nosaukumam ir priekšvēsture, kas izskaidro, kāpēc šī palikusi kā slaidā cilindrīte. Kā jau pamanīji, mēs te, mokoties ar noteikšanu, principā kūļājamies starp divām sugām - Comatricha pulchella un Stemonitopsis gracilis. Otro sugu pirmo reizi aprakstīja gļotsēņu pētniecības celmlauzis Listers, bet tikai kā pirmās sugas varietāti - Comatricha pulchella var. gracilis. Tātad tas slaidums varietātes nosaukumā lietots attiecībā pret nominālo varietāti Cometricha pulchella var. pulchella, kas ir vēl mazāk slaida. Vēlāk, nodalot otro kā patstāvīgu suga, tās nosaukumā, protams, tika saglabāts Listera piešķirtais epitets - gracilis.


    dziedava 02.augusts, 12:29

    Hmm, nez kāpēc slaidā? Citas cilindrītes man izskatās slaidākas..


    dziedava 02.augusts, 12:22

    Pēc foto grūti saprast. Ja kā tīkliņš, tad sporu stadijā gļotsēne varētu būt. Ja nav kā tīkliņš, tad varbūt kas cits.


    dziedava 02.augusts, 12:19

    Ar ragansviestiem ir sarežģītāk, nekā sākumā domāju. Kādus skaistus, t.i., telpiskus, netraumētus, dzeltenos vai dzeltenīgos derētu ievākt, bet lai nesaspiežas, jo vajag redzēt iekšu.


    dziedava 02.augusts, 12:14

    Bez paraudziņa šādu nenoteikšu


    dziedava 02.augusts, 12:11

    Sugu tikai pēc paraudziņa


    Karmena 02.augusts, 12:08

    Paldies par labojumu, Mārtiņ! Man ļoti palīdz Jūsu grāmata ''Spāres Latvijā''. Dažreiz izdodas sugu noteikt pareizi, tomēr reizēm neesmu par to tik droša. Ņemšu vērā Jūsu ieteikumu.


    IevaM 02.augusts, 10:46

    Paldies, Uģi!


    roosaluristaja 02.augusts, 10:31

    Sēne veca, tomēr domāju, ka vajadzētu būt šai sugai


    Aigars 02.augusts, 09:56

    Uz bērza.


    CerambyX 02.augusts, 09:43

    No visiem objektiem interesantākais noteikti ir salātu mūka kāpurs - to arī pagaidām atzīmēju kā novērojuma galveno objektu :)


    gunitak 02.augusts, 09:35

    Paldies.


    roosaluristaja 02.augusts, 08:33

    Te, protams, rupja kļūda no manas puses. S.sanguinoleptum aug uz skujkokiem. Mūsdienās S.fasciatum vietā parasti lieto S.subtomentosum. Kā ieraudzīju, ka pirmais burts "S", tā nospiedu. Gadās.


    IlzeP 02.augusts, 08:25

    Ja ir doma ziņot mauragu, tad jāziņo atsevišķi. Tas pats attiecībā uz kameni, jo, atlasot datus, tās pārējās sugas neatlasīsies. Ja attēls nejauši pievienojies divreiz, to var vienkārši izdzēst.


    sandis 02.augusts, 00:24

    :D Ģinti Tu jau esi latviskojusi (manuprāt, ļoti veiksmīgi), tad atliek tikai "gracilis", kas nozīmē "slaids". Tādējādi "slaidā cilindrīte "?


    dziedava 02.augusts, 00:10

    Lieliski! Atliek izdomāt latvisko nosaukumu ;)


    sandis 01.augusts, 23:40

    Uz sporām tīkliņu vai cita veida rakstus neredzu (pielieku mikroskopa foto), bet tas, ko varētu sagaidīt tur ieraudzīt, ir pārāk smalks priekš mana mikroskopa. Kapilīcija iekšējais tīkliņš - tas, ko parasti redz, mikroskopā nostādot asumu uz kolumellu jeb tas, kas atzarojas no kolumellas un aizpilda augļķermeņa iekšpusi; ārējais tīkliņš - tas, kas ietver augļķermeni "pa perimetru" un vislabāk redzams, attālinot fokusu no kolumellas un mēģinot apskatīt augļķermeņa ārējās aprises. Iztirināju vēl viena augļķermeņa sporas un otrajam eksemplāram atradu to, ko neredzēju pirmajam - kapilīcija ārējo tīkliņu. Tur, kur tas bija labi saglabājies, tīkla acis veido noslēgtus daudzstūrus bez brīviem kapilīcija pavedienu galiem (arī šim pieliku mikroskopa foto). Tātad - jāatgriežas pie sākotnējās versijas Stemonitopsis gracilis.


    Vīksna 01.augusts, 23:26

    Paldies !


    fotonieks 01.augusts, 23:21

    Pirmajā foto - tikai mauraga.


    dziedava 01.augusts, 23:07

    Nešaubīgi! Bet vēl diezgan jauns, kā pusaudzis :)


    fotonieks 01.augusts, 23:06

    Paldies!


    VijaS 01.augusts, 22:49

    Nestrīdēšos, jo man pašai, jāatzīst, nebija pat nojautas, kas tas varētu būt. Paldies par atpazīšanu!


    Ilze Ķuze 01.augusts, 22:41

    Ansi, vai es varu palūgt speciālista komentāru - vai šis varētu būt Vulfa sfagns? Kā to atšķirt?


    kristyk 01.augusts, 22:39

    Vai tas varētu būt Ragansviests Fuligo Septica ? it kā lidzīgs, tik pūslīsus vabolēns apgrauzis


    Ansis 01.augusts, 22:34

    Vai tad šī nav pellija?


    roosaluristaja 01.augusts, 22:29

    Esmu diezgan pārliecināts, ka šī nav gļotsēne


    roosaluristaja 01.augusts, 22:26

    Te bez speciālista neiztikt. Šādas gaiši violetās tīmeklenes ir vairākas sugas: C.alboviolaceus, C.traganus, C.camphoratus. Kura ir šī? Un, vai to vispār tā var noteikt, neņemos spriest.


    Liepzieds 01.augusts, 22:19

    Paldies!


    Ilze Ķuze 01.augusts, 22:13

    Paldies, Ivar! Apskatījos foto, ēkusēne atbilst.


    Laimeslācis 01.augusts, 22:07

    Parastā klajumspāre


    Ivars L. 01.augusts, 22:07

    Vai tomēr ēkusēne Leucogyrophana spp.?


    Ilze Ķuze 01.augusts, 22:01

    Paldies par skaidrojumu, Ivar!


    Ivars L. 01.augusts, 21:54

    Kā impuls šo sugu iekļaut arī mūsu zemes DMB specifisko sugu sarakstā, bija Somijas mikologu 2014.gadā publicētais dabisku, ar augstu bioloğisko daudzveidību mežu biotopu sēņu indikatorsugu saraksts, kurā ķērpjveida žagarainis iekļauts kā staignāju mežu un aluviālo mežu indikatorsuga ar augstu vērtību.


    Lemmus 01.augusts, 21:36

    Paldies,Uldi! Nemsu vērā.


    VijaS 01.augusts, 21:33

    Paldies, Uği!


    Ivars L. 01.augusts, 21:17

    Domājot par žagaraini kā par dabiska MEŽA specifisko sugu, jāatslēdz domas par citiem biotopu veidiem, piemēram, ilggadīgiem kārklu brikšņiem pārmitrās ieplakās lauksaimniecības zemēs vai purvos utt. DMB suga ir suga, kura mežā nespēj izdzīvot, ja tajā nav kādi konkrēti apstākļi vai īpašs substrāts, kas būtu atrodami pietiekamā apjomā, lai suga varētu tur izdzīvot. Žagarainim piemērotais komplekts - mitra vide ar veciem atmirstošiem kārkliem un lazdām, uz kurām aug lazdu brūnsvārcene, un visticamāk šī komplekta ilgstoša to kontinuitāte, intensīvi saimnieciski izmantotās mežaudzēs parasti nav sastopams. Tāpēc, ja mežā atrodas žagarainis, tad tas ir vai nesenā pagātnē bijis DMB, un tur, visticamāk, dzīvo kāds, kam garšo vienīgi žagaraiņa micēlijs un citas sugas, kurām ir līdzīga ekoloğija, un kuras ir apdraudētas saimnieciskos mežos. Neskatoties uz Ilzes īpašajām spējām atrast žagaraini, tā tomēr ir reta suga, tieši tam nepieciešamo apstākļu komplekta un, iespējams, zemā izplatīšanās spējas dēļ. Ne katrā kārklājā tas atrodams (esmu meklējis), un tur, kur atrodas, parasti tikai atsevišķi eksemplāri.


    roosaluristaja 01.augusts, 21:01

    Kāpēc šī suga ir izvēlēta par DMB specifisko, to es arī nesaprotu. Kā rāda pieredze, tā ir krūmu nevis mežu suga. Komantārā es domāju par to, vai tā patiešām ir "ļoti reta", vai netiek bieži konstatēta, tāpēc, ka cilvēkiem nepatīk apmeklēt vietas, kur žagarainis aug.


    Martins 01.augusts, 20:54

    Ja ko izdodas noteikt tikai līdz ģintij, bet suga nedodas rokā, aicinu tomēr ielikt "spāre nenoteikta" - vieglāk atšķirot, kas patiesi nav nosakāms, no tiem, kas jau pārskatīti un paliek līdz sugai nenoteikti. Bet man prieks, ka zināšanas tiek liktas lietā! :)


    VijaS 01.augusts, 20:53

    Ir tāds teiciens - kas ilgi nāk, tas labi nāk! Kādu laiciņu purvā nav būts, biju par šitām sīkaliņām jau aizmirsusi:)


    Liepzieds 01.augusts, 20:52

    Paldies!


    Martins 01.augusts, 20:47

    :) vienmēr laipni, bet kā redzams - ne pārāk ātri. Tomēr vienmēr var jautāt arī nepastarpināti - būs ātrāk! :)


    gunitak 01.augusts, 20:43

    Paldies!


    VijaS 01.augusts, 20:41

    Paldies, Mārtiņ!


    Martins 01.augusts, 20:41

    Ja bildi izkadrētu, tad varētu visai droši noteikt sugu. Pašlaik tikai ticamākā versija - Coenagrion puella (nesen izlidojusi - nav vēl ieguvusi tipisko zilo krāsojumu).


    Ilze Ķuze 01.augusts, 20:38

    Iespējams, ka tā. Tās vietas, kas žagarainim patīk, ir tādas cilvēkam nedraudzīgas :). Kā arī - skaists un izteiksmīgs, bet vai tiešām DMB specifiskā suga, nezinu. Manuprāt, žagaraiņa klātbūtne galvenokārt liecina par lielu, vecu krūmu klātesamību. Bet tādi var būt arī aizaugošos zāļu un pārejas purvos vai jaunos mežos, kas veidojas bijušās lauksaimniecības zemēs utml.


    Martins 01.augusts, 20:38

    Spārēm sugu nevarēs noteikt, bet spāru nozīme cielavu barībā ir nepārprotama... :)


    Martins 01.augusts, 20:34

    Jā, tas ir spāres kāpurs. Kāda no "mazajām" vienādspārnu Zygoptera sugām, bet pēc bildes precīzāk nevar noteikt. Un ko gan citu lai darītu, kā sēdētu - inteliģenti dzīvnieki - par sevi lielākus nemēģina noķert un apēst (pretēji dažu ūdensvaboļu kāpuriem).


    Martins 01.augusts, 20:30

    Ja šo bildi izkadrētu, tad būtu lielākas cerības noteikt līdz sugai.


    roosaluristaja 01.augusts, 20:25

    Sierpiepe ir piepe, bet te mēs redzam adatiņas


    Martins 01.augusts, 20:23

    Kāda no upjuspāru Gomphidae ādiņām (eksuvijs), bet pēc bildes vairāk nevarēs pateikt. Lai noteiktu eksuvijus, tie tuvumā jāsabildē no visām pusēm, jo noteikšanai vajag visādas detaļas, piemēram, vēdera, sānu dzeklkšņus utt.


    gunitak 01.augusts, 20:20

    Paldies, Uldi!


    Martins 01.augusts, 20:19

    Tēviņi. (Tajā bildē, kur divi eksemplāri, tas pa labi ir Calopteryx virgo.)


    roosaluristaja 01.augusts, 20:19

    Mēs līdz šim rakstījām "ļot i reti". Bet varbūt tomēr netiek pieliktas pūles, lai atrastu?


    Martins 01.augusts, 20:17

    Mātīte


    Martins 01.augusts, 20:17

    :) nu tā ir izšķiršanās - likt "baisu" kvalitāti vai nelikt. Šoreiz sugu varēja noteikt, bet reti tā gadās. Starp citu, var kalibrēt acumēru - rakstīji ~5 cm, bet šī suga ir 67-76 mm.


    roosaluristaja 01.augusts, 20:10

    Ja šai sēnei bija tāda apakšpuse, tad tā nebija piepe


    andrisb 01.augusts, 20:09

    Jā, paldies!


    Liepzieds 01.augusts, 19:38

    Paldies!


    Vīksna 01.augusts, 17:45

    Pēc Uģa bildēm, tā kā uz mīkstblakts Megalocoleus tanaceti pusi,bet vēl citas tādas vilnainas.


    IevaM 01.augusts, 16:31

    Vītolu urbēja kāpurs


    dziedava 01.augusts, 13:48

    Ja būtu labāka kvalitāte, varētu pameklēt, vai ir vēl kas cits arī, bet šobrīd neriskēšu minēt.


    andrisb 01.augusts, 12:55

    Sapratu! Paldies, Julita! Šodien acis nepareizi rāda.


    Grislis 01.augusts, 12:54

    Ir arī paraudzińš :)


    andrisb 01.augusts, 12:52

    Vai tikai zarainā?


    roosaluristaja 01.augusts, 12:12

    Skeletocutis nivea varbūt?


    gunitak 01.augusts, 12:05

    Pļavas līnijsprīžmetis.


    dziedava 01.augusts, 12:04

    Paraudziņš noderēs.


    dziedava 01.augusts, 11:58

    P.S. Ja purvainā vietā (uz sfagniem vtml) atrod arī pelēki violetās bumbiņas, tādas noteikti vajadzētu ievākt, jo suga Latvijā pēc būtības nav mikroskopiski apstiprināta - iepriekšējie redzējumi nav bijuši ievākti! Dzelteno nevar mikroskopēt, tur vēl nebūs vajadzīgo sporu.


    dziedava 01.augusts, 11:55

    Cik skaists klājiens! Vēl tik jāsameklē arī nogatavojušās - pelēcīgi violetas bumbiņas. Tādas Latvijā līdz šim atrastas tikai 3 reizes (jo spilgti dzelteno plazmodiju pamanīt vieglāk).


    dziedava 01.augusts, 11:03

    Nesapratu, par kādu sēni runa? Redzu vecu balto ragansviestu. Ir vēl arī sēne?


    dziedava 01.augusts, 10:57

    Kur tieši tur ir bēšā arcīrija?


    dziedava 01.augusts, 10:56

    Izskatās pēc mālkrāsas kribrārijas


    dziedava 01.augusts, 09:49

    Par sporu tīkliņu vai vispār kādu rakstu, piem., tumšākiem laukumiem, neko nenoskaidroji? Laikam jau nav, viss vienāds, bāls? Kāpēc Tu domā, ka nav kapilīcija ārējā tīkliņa, ko īsti Tu ar to saproti? Angļu valodu man var nepiedāvāt, es tos terminus tikai ar google translate moku, bez valodas izpratnes. Man no sava skatu punkta šķiet, ka ārpuse kapilīcijam ir blīva, ko arī varētu saukt par apvalku. Rakstu to tāpēc, ka pieķēros Stemonitopsis grupai. Ja atmet sugas ar sporu tīkliņu, tad atslēgā diezgan ātri nonāk pie Tavas versijas par S.gracilis. Tur gan svarīgs noteikšanas punkts ir - kapilīcijs ar dažiem vai bez brīviem galiem - par tiem galiem es nekad līdz galam neesmu sapratusi, ko tas nozīmē, resp., kā to vispār redzēt paraudziņā. Ja tas ir, tad tālākais apraksts atbilst, ieskaitot sporas, kas S.gracilis ir pareizajā izmērā! 5-7mkm. (vienā vākumā esot 6,5-8mkm) Kapilīcijs ir biezs, garums līdz 2mm. D~ 0,3mm. Kātiņš rakstīts 1/7-1/5. Ak, un jā, pašās beigās pierakstīts, ka salīdzināt arī ar C.pulchella. :D To jau mēs izdarījām, neder! :D


    VijaS 01.augusts, 09:22

    Paldies, Uldi!


    VijaS 31.jūlijs, 23:41

    Pirmais iespaids tomēr izrādījās pareizs - apse. Mazliet laikam samelojos par to, ka praulaina; pie sadalīšanās gabalos drīzāk būs vainojams trieciens, krītot no diezgan liela augstuma ( nedaudz tālāk atradu galotnes atlūzu, kas ar tievāko galu iedūrusies stāvus zemē). Viens koks, kas augstāk sadalījies divās galotnēs, un tā galotne, kas aug, ar zaļām lapām, tāpēc varbūt arī šis gabals nemaz ne tik ļoti sen vēl bijis zaļojošs.


    sandis 31.jūlijs, 23:34

    Tikko (kā nojauzdams, ko Tu grasies rakstīt) veicu eksperimentu. Samērīju visas sporas, kas bija kadrā - kopā 36. Papildināju ar šo statistiku piezīmju lauku. Principā no maniem iepriekšējiem mērījumiem neatšķiras, bet drošāk var apgalvot, ka lielākās daļas (apm. divas trešdaļas) izmēri ir 6-6,5 um, viena trešdaļa - 5,5-6 um. It kā par kārtu mazākas, kā vajadzētu būt S. pulchella. Vēl mēģināšu kādam eksemplāram iztirināt sporas un dabūt jēdzīgākus kapilīcija kadrus.


    Laimeslācis 31.jūlijs, 23:04

    Pateicos, Uģi, par visiem! :)


    dziedava 31.jūlijs, 23:03

    Jā, laikapstākļus ar nevar izslēgt. Jāsalīdzina būs ar nākamiem gadiem! ;)


    dziedava 31.jūlijs, 23:00

    Vispār skatos, ka Tev mērīšana notiek principiāli savādāk nekā man. Tu koncentrējies uz ļoti precīziem dažiem izmēriem, bet es tā līdz komatam vispār nemēru - skatos uz masu, novērtēju, kādi ir biežākie lielumi uz aci, tiem samēru augšējo un apakšējo robežu (ja tās atšķiras) ar precizitāti x,0 vai x,5, ne precīzāk; tā secinu tipiskos izmērus. Un tad uz aci pameklēju tajā masā īpašus izlecējus - pašus mazākos un pašus lielākos - tas priekš robežām, kas parasti iekavās. Manuprāt, tā vispārējais priekšstats ir precīzāks nekā daži ļoti precīzie, taču neizvērtēti, kā tie iekļaujas masā. Līdz ar to es arī šobrīd esmu par C.pulchellu, problēma ar mērījumu novērtēšanu (es ļoti ceru :))


    Mari 31.jūlijs, 22:59

    Iespējams laikapstākļi arī labvēlīgi, un, protams, gļotsēņotāji kļuvuši acīgāki :D


    roosaluristaja 31.jūlijs, 22:53

    Ja domāti tie dzeltenie radziņi, tā ir Calocera cornea. Tās oranžās bumbiņas diez vai ir sēne.


    dziedava 31.jūlijs, 22:53

    Vēl salīdzinoši nesen uzskatīju, ka šī ir ļoti reta suga, bet patiesībā, redzot šīgada daudzos ziņojumus, laikam tikai reti tikusi novērota, jo jūlijā gļotsēnes maz tikušas pētītas.


    dziedava 31.jūlijs, 22:50

    Šim gribētos redzēt, kā attīstās - vai kļūs par balto ragansviestu vai par pārslaino gļotsēni, jo pa sūnām parasti rāpo pārslainā.


    dziedava 31.jūlijs, 22:48

    Jā, lieliski! :)


    dziedava 31.jūlijs, 22:45

    Neubertam ir tie smukie Comatricha kontūru zīmējumi visi vienkopus. Izskatīju, un tur visi tie, kas izskatījās atbilstoši, atbilda C.pulchella. Tu kaut kā par mazu mēri, pārmēri, un būs viss labi! ;)


    VijaS 31.jūlijs, 22:39

    Nu super! Tad jau tādā stilā var arī turpināt? Paldies, Julita!


    VijaS 31.jūlijs, 22:36

    Pēdējās divas bildes - no 31.07.


    dziedava 31.jūlijs, 22:32

    Paldies, nešaubīgs baltais ragansviests! arī pēc iekšām :)


    VijaS 31.jūlijs, 22:29

    4. līdz 7. bildes - 31.07., tātad trīs dienas vēlāk. Nezinu, vai no tām iekšām kaut ko var saprast - vēl tuvāk fotoaparāts nav spējīgs nofokusēties.


    dziedava 31.jūlijs, 22:22

    Kaut gan arī īsti neizskatās. Tur visam vai nu galīgi neatbilst izmēri vai sporas


    dziedava 31.jūlijs, 22:20

    Izgāju visam cauri 2x, gribēju jau teikt, ka nekas neatbilst, t.i., par 100% tiešām nekas neatbilst, bet aizķēros aiz C.longipila


    VijaS 31.jūlijs, 22:19

    Sestā un septītā bilde - 31. 07., vēl trīs dienas vēlāk.


    sandis 31.jūlijs, 22:10

    C. meandrispora stāv man uz galda acu priekšā, neesmu to aizmirsis. Pagaidām neķeros tai klāt, kamēr nebūšu kārtīgi uztrenējies sporu mikroskopēšanā, tostarp iemācījies iekrāsot sporas. Pētāmā materiāla uz parauga ir ļoti maz (4 augļķermeņi) plus vēl gribas kaut ko nākamībai arī atstāt, tāpēc pagaidām baidos to sabojāt. Par šo novērojumu - vismaz tam vienam paraugam, kam iztirināju sporas, kolumellai nav novērojams raksturīgais paresninājums apakšpusē, tā kļūst tievāka pakāpeniski.


    dziedava 31.jūlijs, 22:00

    :D Starp citu, mazās sporas velk uz pazīstamo nedateikto C.meandrispora, tāpēc tas tīkliņš ir jo būtiskāks.


    sandis 31.jūlijs, 21:58

    Tagad pieķēros šim paraugam, mēģināšu tik skaidrībā. Godīgi sakot, apnikušas tās sīkās sporas! Kāpēc vienreiz nevarētu trāpīties paraugs ar sporām, kas lielākas par 10 um...


    dziedava 31.jūlijs, 21:53

    Uz ozola?


    dziedava 31.jūlijs, 21:51

    Ļoti bieži atslēgā ir - vai ir tīkliņš. To Tu nekādi nevari noteikt? Tas būtiski atvieglotu noteikšanu. Es arī darbojos ar 40x un bez eļļas, bet to - ir vai nav tīkliņš - var iemācīties atpazīt, pat ja skaidri neredz - vnk tāds skats ir tīkliņam, tāds - kārpām.


    dziedava 31.jūlijs, 21:45

    Garāmlasītājam mans iepriekšējais pēdējais teikums varētu izklausīties īpatnējs. :D


    dziedava 31.jūlijs, 21:44

    Paldies! Par ģinšu atšķirībām nebiju domājusi. Mēģināšu tagad iziet cauri atslēgai.


    roosaluristaja 31.jūlijs, 21:36

    Nē. Te viss ir kārtībā. Krupji, tāpat kā lielākā daļa abinieku, nepiedzimst lieli. Šis visticamāk ir šogad radies. Krāsa viņiem var variēt


    sandis 31.jūlijs, 21:20

    Vēl jau tāds moments, ka tik mazas sporas raksturīgas vēl tikai S. axifera. Šis variants momentā atkrīt, jo tām jābūt vismaz 2-3 reizes garākām.


    W 31.jūlijs, 21:19

    Paldies, Julita!


    sandis 31.jūlijs, 21:16

    Nu jā, arī aprakstos minētās kātiņa proporcijas dēļ sākumā šo sugu atmetu. Bet tad iedomājos pārbaudīt šo proporciju droši noteiktajās bildēs - Neubert publicētajā attēlā 36%, hiddenforest.co.nz - 39%. Un tas jau ir apmēram tas pats, kas manā gadījumā.


    kristyk 31.jūlijs, 21:11

    atkal pa tumsu ? iepriekšējais vēl saprotams, jā, liels, gaiši brūns... bet šis tak mazs un tumšs...:)


    dziedava 31.jūlijs, 21:11

    P.S. noteikšanas atslēgā pa punktiem ņem vērā 1) sporām nav tīkliņa, 2) sporas negrupējas, 3) lielākā daļa sporu <6,5mkm, 4) Sporas 4-6mkm, garums 2-6mm, vālītes cilindriskas, galos noapaļotas. Tālāk jau seko apraksts, kas ir pakārtoti. Tā ka bez sporām šitiem nekā!


    dziedava 31.jūlijs, 21:08

    Es S.smithii atmetu laikam kātiņa dēļ, jo grāmatā arī ir 1/5, Tev daudz lielāks. Bet pārējais sakrīt! Izmērs grāmatā 2-6mm, pilnībā iekļaujas. Sporas 4-6mkm - arī ok.


    sandis 31.jūlijs, 20:59

    Samērot sporas un tīklu acis, jāatmet gan S. favogenita, gan S. pallida variants. Šī brīža variants - S. smithii. Iepriekš tas bija viens no pēdējiem, ko atmetu, jo likās nedaudz par garu priekš manis novērotajiem eksemplāriem. Papētīju dažādus avotus - atrodas arī tādi, kas norāda tādus S. smithii izmērus, kuros mans novērojums labi iekļaujas.


    Ilze Ķuze 31.jūlijs, 20:58

    Paldies par sugas precizējumu, Uldi!


    lolitapetkevica 31.jūlijs, 20:55

    Paldies!!!


    lolitapetkevica 31.jūlijs, 20:52

    Paldies!!!


    Laimeslācis 31.jūlijs, 20:49

    Zilzaļā dižspāre


    roosaluristaja 31.jūlijs, 20:49

    Sorry, pa tumsu ne to nospiedu. Protams, krupis!


    mazais_ezis 31.jūlijs, 20:41

    paldies. Varbūt vari atsūti dažas bildes uz epastu imishs333@gmail.com Bet kadrējamā izskatās H44 tad būs Zasulaukā 26.maijā 2020 gadā gredzenots putns.


    Ivars L. 31.jūlijs, 20:39

    A.fissilis varētu būt, bet ārēji līdzīga ir arī Spongipellis spumea, kam kļava ir iecienīts substrāts. Neesmu redzējis, bet viena no atšķiršanas pazīmēm esot pamata audu slāņa uzbūve: vienslāņains (A.fissilis) vai divslāņains (S.spumea).


    Laimeslācis 31.jūlijs, 20:39

    Man arī reiz trāpījās atrast uz sausas nedzīvas priedes, tur arī Julitas komentārā skaidrojums https://dabasdati.lv/lv/observation/c9m6ikk5qv1lov71hsklhm4117/


    lolitapetkevica 31.jūlijs, 20:26

    Paldies!!!


    Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2020
    This site is supported by the European Union through European Social Fund within the project “Advocacy of public interests for conservation of biological diversity” implemented by the Latvian Fund for Nature. The subactivity is administered by the State Chancellery in cooperation with the Society Integration Fund.
    Saved