Reticularia lobata? Šim jau gan sporas vajadzētu paskatīt..
Man šķiet, ka paresninājums tomēr ir. Un jaunas tā izskatās, ir redzētas.
Jā, Ilze, nu jau es ne tikai domāju, bet daru! :D. Nieka 6+ gadi pagājuši.
Ir kas līdzīgs redzēts, kas nebija gļotsēne, bet saprast, kas tas ir, nevarēja
Ļoti jau līdzīga sfagnu kūlītei, bet cik tur purvaina vieta - kas zina. Sūnas - dzegužlini- ir pareizie
Skatoties uz nelīdzeno virsmu, var būt grubuļainais Fuligo luteonitens, bet droši to varētu pateikt mikroskopijā pēc sporām
Uzticīgs draugs. Mēģināšu dabūt gredzenošanu un ziemošans vietu.
Paldies,Julita! Paraugu paņēmu, brīvākā brīdī paskatīšos mikroskopā.
Varbūt ir, bet es laikam mikroskopētu drošai noteikšanai :)
AE 77 Daugavpilī novērots 12.gadu pēc kārtas.
Paldies !
2024. oktobra sākumā pa ceļam uz Lietuvu novērots Sātiņos kopā ar 2 līdzbiedriem (jaunie putni), 2025.g. decembrī arī turpat netālu Lietuvā pie Rusnes.
Paldies par operatīvo ziņu!
Mazulis no Kaņiera, 11.06.2024 dabūja pasi 2024. gada oktobrī Lietuvā netālu no Rusne
Entomobryomorpha
Entomobryomorpha kārta. Iespējams, Entomobrya corticalis.
Šī izskatās no Poduromorpha kārtas.
Entomobryomorpha kārta, Orchesella sp. Iespējams Orchesella cincta.
Paldies! :)
Jā, piekrītu. Pievienoju. Tagad tik būtu jāizskata iepriekšējie novērojumi un jānomaina nosaukumi.
Pēc tāda izskatās
Agriotes sputator?
Nu jāā.. Pēc kopskata domājams, ka ļoti reti novērota suga, pēc pašreizējām zināšanām - Badhamia foliicola vai Physarum cinereum. Bet dikti agri! Varētu šogad papētīt, vai tur kas līdzīgs neuzaug. :D
No Poduromorpha kārtas. Ilze, varbūt sugu izvēlnē pie kolembolām var ielikt kolembolu četras kārtas - Neelipleona, Symphypleona, Poduromorpha, Entomobryomorpha? Līdz kārtai nav tādas grūtības noteikt, kas vismaz daļēji atvieglos salikt visu pa "plauktiem". Kā domā?
Nē, diemžēl vairāk foto un paraugu nav. Arī pārāk tāla lokācija, lai apsekotu un ievāktu paraugu.
Šis būtu agrākais zināmais novērojums pavasarī. Bez pierādījumiem nevar uzskatīt par ticamu.
https://youtu.be/SLVpBS__0fI?is=MphbUujvrJH2G3h1
Bruha sprogaine Ulota bruchii
Pazīmes, foto?
Tās ir izžuvušas/sakaltušas sēnes
Paldies par vērību! Šie ir sugas mikro attēli no iepriekšējās aparatūras, liku visu klāt uzreiz.. Par kādu patiesu kvalitāti gan nevar diskutēt. Jā, šajā gadījumā tīkliņš bija pa visu sporu, iznāk H.decipiens. Droši var izmantot bildes, atsaucoties uz autoru. Tas ir jauki, ja kāds atzinīgi novērtē šādas lietas :)
Skatos un tagad nesaprotu, vai šīs bildes bija jau tad, kad rakstīju komentāru, vai daļa tika pieliktas vēlāk? Te izskatās, ka mikroskopējot ir mēģināts panākt vislielākais asums, resp, asums pa visu sporu. Tā bija arī mana iesācēju kļūda. Lai vislabāk redzētu sporas rakstu, fokusam jābūt ļoti šauram, tikai uz sporas centru, tad attēls ir telpisks un raksts ir vislabāk saskatāms. Tipiski mikroskopā visu vajag likt uz visgaišāko un "neasāko", jo tad detaļas ir visskaidrākās. Visam attēlām nav jābūt asam, asam jābūt tikai fokusētajā vietā. Tomēr no šiem pārasinātajiem attēliem šķiet, ka tīkliņš varētu būt pa visu sporu, kas nozīmētu H.decipiens. P.S. Ļoti skaisti tuvplāna attēli. Vai kādu no šiem (un varbūt kādiem citiem gļotsēņu foto) drīkstētu izmantot arī grāmatā?
Ok. Paldies!
Manuprāt, oblongopunctatus ir Ok - daudz jau saskatīt nevar, bet segspārnu rievojumus samērā sekls, kāju stilbi brūngani.
Paldies, Ansi!
Sloka
Peļu klijāns
Domāju, te problēma manā mikroskopijā, kad nebija normālas spuldzes
A.stipata vai imperialis
Te arī tā pati? Ievākta?
Diderma subviridifuscum?
Žēl, ka te nav pielikts mērogs, kā mērīts. Bet ja nepilnīgi nobriedis (par ko liecinātu “iesprūšana” dzelteni-zaļganajā stadijā), tad sporas var izskatīties arī lielākas, nekā vajadzētu
Varbūt maza tieši tāpēc, ka neparastā laikā izdomāja augt.
Tālāk nekas nenotika?
Nevarētu tomēr būt Pterostichus quadrifoveolatus?
Ok, skaidrs. Paldies! :)
Ir Scaphisoma. Varētu būt kaut kas no agaricinum/inopinatum sugu pāra manuprāt (abas gan droši atšķiras g.k. pēc tēviņu ģenitāliju formas), bet fotoattēlā īsti nevar redzēt tievās rieviņas formu, kas uz katra segspārna abpus segspārna šuvei (cik saprotu, tad agaricinum/inopinatum tā pie vairodziņa mazliet ir izliekta uz āru, bet faktiski uzreiz arī beidzas - jeb neturpinās kādu brīdi paralēli segspārnu pamatnei kā tas ir citām sugām).
Uģi, Marek, pieliku klāt vēl dažas bildes. Pētīju zem mikroskopa, skatījos taustēkļus un, sāku domāt, vai tomēr nevarētu būt brūnkāju tūdgrauzis (Orthoperus brunnipes)?
Pārbaudīju, grupējas. Pirmais piegājiens tāds fiksais un stipri izsmērētais..
Nebūs. Zeltmilti tik lielus graudiņus neveido. Tiem ir putekļaina konsistence, kas smērē pirkstu. Šis kaut kas no smalkajām candelariella vai citas ģints.
Saprotu uz visiem 100% :)
Paldies par noteikšanu!
Drīzāk jau upes.
Paldies par tik detalizētu izklāstu, Julita! Šis atradums arī mani saintriģēja, labprāt uzzinātu taksona piederību.. Saglabātais paraudziņš nokļūs gādīgās rokās.. Domāju, ka kapilīciju ir iespējams atrast, vienīgi uz stikliņa tas nenonāca vai netika pamanīts.. Cerams, ka arī ar šādu nepilnīgi nobriedušu paraugu būs iespējams ko iesākt..
Pārlasīju un secināju, ka pašā sākumā neesmu bijusi precīza - runa bija par brūnām (ne tumšām) sporām un tādas var būt arī cilindrīšu dzimtā, bet cilindrīšu dzimtas gļotsēnes ir bez tādām apaļām kaļķa granulām, kādas redzamas mikroskopijā, tāpēc šo dzimtu var izslēgt.
Ko pēc mikroskopētā var secināt: * sporas ir tumšas, tātad ir cukurīšu (Didymiaceae) vai pumpurīšu dzimta (Physaraceae) * sporas ir gan plusmīnus apaļas, gan garenas, gan vēl visādi izlocītas, tātad paraugs nav pilnvērtīgi nobriedis, jo normāli sporām jābūt visām līdzīgas formas, katrā ziņā vismaz pret vienu asi simetriskām. Ja ir nepilnvērtīgi nobriedis paraugs, tad sporu izmēram jāņem mazākās simetriskākās sporas. Šajā gadījumā normāli būtu jābūt apaļām sporām, tāpēc garenajām nevajadzētu mērīt pa garāko diametru. Labāk pamaklēt iespējami apaļākās sporas. * Ja sporas ir deformētas, tad mērījumus vajag veikt vairākkārtīgi, nu vismaz 3 reizes, vai nu tajā pašā mikroskopijā vēl arī pavisam citā vietā, vai labāk pavisam jaunu porciju sporu paņemt no tā paša (ja maz augļķermeņu) vai vēl labāk no kāda hipotētiski labāk nobrieduša augļķwermeņa. Tad varēs labāk nojaust, cik varētu būt normālu sporu diametrs, resp., vai visos gadījumos ir līdzīgi izmēri, vai arī tie ļoti "lēkā", tad jāskatās, kurā gadījumā bija normālākās (tipiski arī mazākās) sporas. * Pēc attēlā ar mērījumiem redzamā es secinātu, ka sporu izmērs orientējoši ir 12-13 mkm. Sporām vērts mērīt (secināt) ar precizitāti līdz 0,5 mkm, lielākai "precizitātei" nav jēgas, jo tur nāk klāt arī mērījuma kļūda. Tomēr te ir tikai viens mērījums dažām redzamām sporām, tāpēc droši pateikt nevar. * Tumšsporainajām ļoti svarīgs ir sporu raksts, kuru var palaimēties nomanīt arī nepilnīgi nobriedušām sporām, kas reizēm "glābj", ja sporu izmēru precīzi grūti pateikt. Ļoti nenobriedušām sporām diemžēl arī raksts mēdz būt nenobriedis. Konkrētajā gadījumā, ja tiešām būtu jāizšķiras starp Physarum psittacinum un Diderma tigrinum (es patiesībā cerētu vispār uz jaunu sugu Latvijai), tad būtu jāsaskata, vai ir vienmērīgi izvietotas kārpas (Diderma tigrinum) vai kārpas ar tumšāku kārpu grupām (Physarum psittacinum). Mikroskopijā es kārpas īsti neredzu vispār, tāpēc man ir jautājums, vai tas ir tāpēc, ka sporas pagalam nenobriedušas (it kā tik traki nevajadzētu būt) vai arī mikroskopijā nav pareizi fokusēts (vajag fokusēt šauri uz sporas centru, lai redz rakstiņu) Attiecīgi par sporu rakstu es neko nevaru pateikt. * kapilīcijs gļotsēņu "pamatu" noteikšanai (kāda dzimta, ģints) ir pats svarīgākais. Ja nav kapilīcija, tad var noteikt tikai dažos izņēmuma gadījumos (lielākoties vienkāršos, vai ja ir liela pieredze). Sporas var izskatīties identiskas arī dažādu dzimtu gļotsēnēm. Lai tiktu pie kapilīcija, sarežģītākos gadījumos uz stikliņa jāņem iespējami viss augļķermenis un, tā kā tas var būt "biezs", tad to starp stikliņiem "izsmērē" tiktāl, lai sāk atsegties (mikroskopijā kļūst redzamas) iekšējās struktūras. Jāredz vismaz kaut kādas daļas, krāsa. Ja tā būtu olīte (Diderma), tad kapilīcijs būtu skaidri brūni-balti pavedieni. Ja tā ir pumpurīte (Physarum), tad pavedieni ir caurspīdīgi un var būt ļoti grūti saskatāmi. Tad jāmeklē kapilīcija mezgli, kas ir apaļu kaļķa granulu sakopojumi. Ja paraugs kārtīgi tiek "izsmērēts" tad tie mezgli arī var "izsmērēties", tad vnk redz, ka paraugs pilns ar apaļām kaļķa granulām (tās redzamas arī šajā mikroskopijā). Vispār apaļas kaļķa granulas ir arī olītēm (uz galviņas), tāpēc pašas par sevi tās neliecina vienas vai otras dzimtas virzienā. Pumpurītēm (Physarum) parasti kapilīciju (t.i., tā mezglus) saskata mazos palielinājumos mikroskopā, vēl neliekot paraugu starp stikliņiem. Tikai jābūt atsegtām iekšējām struktūrām. Tad redz, ka ir tādi kaļķa sakopojumi iekšpusē. Gala secinājumi no tā, kas jau ir redzams - paraugs ir nepilnīgi nobriedis, kas pēc sporu izmēriem vairāk atbilstu Diderma tigrinum (vajag 10-13µm, bet redzamās 12-13µm nepilnīgi nobriedušām sporām ir ļoti atbilstošas), taču olītēm kapilīcijam būtu jābūt vieglāk ievērojamam, tomēr tā te nav. Priekš Physarum psittacinum sporas ir stipri par lielu, ar tādām novirzēm sugu noteikti nevarētu apstiprināt, turklāt būtu jāsaskata tumšāku kārpu grupas. Bet es nepavisam negribētu apstāties pie šīm divām hipotēzēm, kurām biotops īsti neatbilst. Varbūt ir kāda mums mazāk zināma ģints, tāpēc ļoti labprāt saņemtu paraudziņu 28. martā. Tik gari rakstu arī priekš sevis, jo grāmatai man svarīgi saprast, ko iesācējam (un ne tikai) svarīgi izskaidrot, lai tiktu līdz rezultātam. Visi "parastie" noteicēji ir gadījumiem, ja ir visas sastāvdaļas zināmas, un kapilīcijs ir visupirmais.
Pag, bet sporas grupējās? Ja negrupējās, tad jau nav parastais!
Mikroskopēju ievākto paraugu. Sporas pēc morfoloģijas un izskata atbilstošākas Physarum psittacinum, nevis Diderma tigrinum. Pašu sporu izmērs gan ir par lielu, salīdzot ar aprakstu. Kapilīcijs grieztajā paraugā netika novērots. Pie sevis domāju, vai iespējams kāds trešais variants, vai arī sporas ir deformētas..
Alkšņu spulgpiepe Xanthoporia radiata (Sowerby)
Ieteiktu salīdzināt ar Sorocybe resinae (Fr.) Raksturīga sveķainām skujkoku rētām. Pārlasot Seifert et al. 2007 publikāciju var savilkt līdzības ar šo atradumu.
Jā, tā arī ir :)
Varu tikai minēt- kaut kāda vālene? Mēles dižvālene?
Visas būs no Entomobryomorpha kārtas. Otrajā bildē, manuprāt, Pogonognathellus sp. Trešajā bildē arī iespējams Pogonognathellus sp. ar nodrupušu krāsojumu vai kaut kas no Tomocerus sp. Pāŗejās velk uz Orchesella flavescens.
Jā, kā minimums 2 un 3 bilde citas sugas.
Jā, ir!
Paldies. Varbūt. Es par viņu nebiju iedomājies.
Es arī par viņu domāju.
Var redzēt, ka augļķermeņi ir vertikāli izstiepti, kā pirkstiņi, bez izteiktas kājiņas.
Varbūt violetā šūnaine?
Hipotētiski Trichia contorta
Jā, vismaz pašlaik tā ir
Paldies, Uģi, par sugas noteikšanu! Zem mizas dzīvodamies, iespējams vēl nebija pareizo nokrāsu sasniedzis.
Ahā, paldies Renāt! :) Nu tātad gandrīz jauna :D. Jo ja nav dziedavā, tad neskaitās. Bet nu jā, vajadzētu laiku visas "jaunās" salikt arī dziedavā, lai ir kārtība, tikai kur tam visam atrast laiku.. ://
Paldies, Artur!
Auga blakus uz vienas kritalas, paskatīšos telefonā, varbūt ir vēl kāda bilde.
Paldies, Uldi! Tad vienalga priede vai egle, pie mums skaitās viena suga?
Jā, bet nenolasāms / šī ir vienīgā bilde
Ir dažādas sistemātikas. Šeit tiekta atzīta versija par vienu sugu.
Biotops jau nu tāds dīvains šai sugai
Julita, bet DD Tev ir šī suga, turklāt ar ļoti smukām bildēm :)
Vai bija gredzens uz kājas?
Video: https://youtu.be/MlXGFnOkRik
Ozols it kā apšu urbējam neģeld, vītolu urbējam gan ir ok (tas tāds polifāgs - var dzīvot ļoti dažādos lapkokos). Tad nu tikai atliek pieņemt, ka 'nenokrāsojies' vītolu urbējs.
Paldies, Raivo! Tāda hipotēze man bija.
Oxyporus corticola (Fr.) Ryvarden
Paldies par novērojumu! Gredzenota Engures ezerā, Mērsraga galā, 27.06.2024. Pirmajā rudenī/ziemā pabijusi Nemunas deltas zivju dīķos un Polijā, Bekas rezervātā, no 2025. g. rudens divi ziņojumi no Nemunas deltas zivju dīķiem (Kintai), pēdējais 16.septembrī.
Paldies, Uldi, par sugu noteikšanu!
Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!
Zāģētāji saka, ka ozols, bet labu laiku bija mežā nostāvējuši.
Tādi 'diegi' zem apšu mizas bieži vien, tā ka varētu būt arī apse :)
Jā
Hm.. koks pēc vītola izskatās
Paldies Uldis :)
Heterobasidion sp.
Man ar vairāk izskatās pēc apšu urbēja.
Parastā kaulene (Lithobius forficatus).
Kāda koka baļķis? Varētu būt apšu urbēja (Acossus terebra) kāpurs, tāds dzeltenīgs
Pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara).
Pēdējā attēlā ir parastā darronija. Par pirmajiem diviem kaut kā neesmu pārliecināts
Kāpēc ne kārklu ķauķis (pēc zemastes lāsumiem, gaišā vēdera un nedaudz tumšāka krūšu krāsojuma)?
Var jau? Šī ir tā stadija? Man mājās ir paraudziņš :)
Te viens skudrulītis iemaldījies
Viestur, vai Tev nav vēl kāds foto vai balss ieraksts?
Skatos un domāju par skrejvaboli (Syntomus truncatellus). Ko citi teiks?
Paldies, tā pašai šķita, bet labi, ka kāds apstiprina.
Paldies!
Lauku balodis
Baltpieres zosis
Dzeltenā cielava (Motacilla flava).
Ļoti aizrautīgi dziedāja.
Paldies, Ilze! :)
Pievienoju sarakstam
Kāds posmtārps jau ir :) Iespējams kāds no nereīdām (Nereididae).
Šai vajadzētu mikroskopiski skatīt sporas
Jā, melnā spoźkausene.
Paldies, Renāt! Nu mikroskopijā arī laikam aļģes uzrādījās, tad nekā cita arī nebija, vismaz būs skaidrība :)
Renāt, nu Dziedavā nav, tātad jauna!
Vai aizmirsta vecā! :)
Cik forši bezlapu stāvoklī mirdz sienasķērpji!
Paldies par paraudziņu! Apskatot, izskatās pēc aļģu masas (nostoks un kādas zaļaļģes).
P.S. Man laikam sanāk jauna suga :))
Ahā, paldies, Renāt! :)
Paraudziņš apskatīts, nodošu LDM, paldies! :) Viena no biežākajām kalīcijām purvos uz skujkoku konses.
Munuprāt, tas pats segzirneklis (Neriene montana).
Zemeszirneklis (Drassyllus pusillus).
Manuprāt, krabjzirneklis (Ozyptila sp.).
Komposta degunradžvabole (Oryctes nasicornis).
Manuprāt, rudā dzēlējskudra (Myrmica rubra). Sugu izvēlnē netiek piedāvāta.
Iveta, nebiju pamēģinājusi, bet jā, man arī atslēga ieteica papagaiļu pumpurīti. Bet atslēga neredzēja konkrēto toni. Es drīzāk domātu, ka atslēga neko nevar atslēgt, ja šī suga nav mums zināma. Gaidām mikroskopiju! :)
Interesanti, kas būs ar šo. Savadot redzamos parametrus "gļotsēņu atslēgā", man piedāvāja arī papagaiļu pumpurīti. Nu, nez...
Skrejvabole (Carabus granulatus).
Paldies Julita.adatiņas ir, daži un mazi, bet ir
Mazliet netipiski priekš T.erecta, kas parasti ir garas un ar adatainām elaterām (te es adatiņas neredzu). Tomēr 2023. gada rakstā minēts, ka atsevišķos gadījumos adatiņu var nebūt, un arī starp jaunajām izdalītajām sugām labāka varianta kā T.erecta priekš šī novērojuma neatrodu. Citādi pazīmes, elateru izskats un gals, sporu izmērs atbilst.
Par šīm es arī neesmu līdz galam sapratusi. 2. foto no apakšas sporām ir skaidri redzams tīkliņš pa visu sporu, kas it kā nozīmē, ka Hemitrichia decipiens. Bet vai to tīkliņu, ja tā labi papūlas, nevar atrast visām šādām, nezinu. Man šķiet, ka ar šo sugu sistemātiku līdz galam nav sakārtots.
Kā jau Iveta rakstīja, jauna izskatās pēc tīģerkrāsas pārslainītes, kas ar šādu biotopu īsti neiet kopā. Tajos pēdējos foto īsti neko nevar saprast. Katrā ziņā šobrīd sugai nav pat ideju, mikroskopiju vajag. Un pirms tam arī labāku virsmas tuvplānu. :)
Sveiciens! Atradu paraudziņu kopējā krājumā. Izskatās nobriedis, tika turēts sausā kastītē, sklerociju neatgādina. Pievienots papildus augļķermeņu foto. Būtu jāpieķeras mikroskopēšanai. Augšana uz sfagniem purvā varētu nebūt tā biežāk novērotā parādība..
Kas ar šo paraugu notika? Nobrieda? Vēl ir?
Reizēm tas uzaug tā, ka nevar pazīt :)
Varbūt Trichia varia?
Izskatās neparasti, plakani un ar kājiņu. Droši vien nekā vairāk par šo foto nav? Un ievākts arī netika?
Ivetai - vērīgi ievērots, ka tomēr kkas neatbilst. Tonis arī priekš pilienītēm īsti nav īstais.
Šo arī vēlāk tad padomāšu
Trichia contorta vai Hemitrichia karstenii, jā. Bet kā tās droši atšķirt, es pati ne vienmēr saprotu, bet tuvākajā laikā vajadzēs vēlreiz iedziļināties.
Es nevaru saprast.Pilienīte Karstena?
Apaļās esot aļņu tēviņiem, garenās mātītēm
Mazākais tauriņš - parastā ziempūcīte (Conistra vaccinii)
Šeit ir brīvi kapilīcija pavedienu gali (nevis kā kamolītis), tāpēc šī sugu grupa vāles / apkaklītes pilienīte nebūs.
Minēšu, ka parastais gļotpūpēdis :D
Renāte, Tu pati to tur atradi. Es tikai konstatēju, kā šķūnis un henotēka vēl ir vietā :)
Skaista!
Wow, šis interesanti. Parasti (paskatījos pierasktos) čunčiņu pirmo reizi dzirdu tikai aprīļa otrajā pusē.
Pavaicāju par šo putnu igauņu pētniekam Ülo Väli un viņš atbildēja, ka šis tomēr neesot vidējais ērglis.
Nav kāda no Scydmaenidae sp.? Jāpaskatās vēl kādam.
Entomobryomorpha kārta. Manuprāt, Pogonognathellus sp.
Paldies, Iveta!
Līķvabole (Phosphuga atrata).
Taisnība gan, micēlija virspusē. Šis samtainais, velvetam līdzīgais micēlija tīklojums ir novērojams uz ilglaicīgi noturīgām, sveķainām eglēm, relatīvi bieži. Mans izlases apjoms gan konkrētajā gadījumā ir n=1. Noteikti ieteiktu rūpīgi pārlūkot publikāciju, kurā suga aprakstīta. Tur ir pievienoti izteiksmīgi dzīvotnes attēli. Veiksmes atrast sugu!
Šeit gan nevar noteikt, vai tā ir ziemeļu madara, jo nav redzamas lapu rozetītes. Pēc skrajās ziedkopas vairāk līdzinās baltajai madarai- Galium album.
Godīgi teikšu, ka sveķainus kokus esmu redzējusi, bet "samtainu melnu micēliju" gan nē. Vispirms jau jādabū tas redzēt. Vai pareizi sapratu, ka tās gļotsēnītes ir virspusē, uz micēlija?
Es arī- rakstu staltbrieži, bet kaut kas ar krāsojumu nelikās pareizi :)
Mazie dzīves prieciņi! :) Lūk, pie kā noved cilvēku iedvesmošana uz gļotsēņošanu, nepieciešamas tikai pareizi iestatītas un sugu redzošas acis. Paraugs tika ķidāts ar pietāti, vēl ir pietiekami daudz materiāla. Atrašanai noteikti jāizmanto 40x lupa ar gaismiņu, bez tās neiztikt. Konkrētā sveķainā egle atšķīrās no visām pārējām, bija noliekusies 45 grādu lenķī, pasargāta no tiešiem nokrišņiem. Īpaša uzmanība jāvelta samtaini melnajam micēlijam, ar ko noklātas senas sveķainas rētas. Ja tiek ieraudzīti gļotsēnes augļķermeņi, tad viss uzreiz kļūst skaidrs. Tie ir pietiekami izteiksmīgi. Novēlu veiksmes visiem, kuri vēlas šo būtni ieraudzīt savām acīm! Vakar pārskatīju arī citas DMB audzes, tomēr bez sekmēm. Tomēr prasības pret dzīvotni nav gluži izšķirošas, Dānijā atrasta arī stādītās mono-audzēs. Jāturpina meklēt retās sugas :)
Paldies, tas ir lieliski! :) Ar sūtīšanu varbūt var nesteigties, varbūt vēlāk būs vēl kādi sūtāmi paraugi?
Sklerocējušies gļotsēnes augļķermeņi, cilindrīšu dzimtas, 3.att. uzskatāmi apstājušies savā attīstībā sausuma vai citu nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ. Man arī gadījies tādus novērot, vēroju un gaidīju, bet ar rīta rasu vien nepietika, bija ļoti sauss laiks.
Es atradu paraugu. Ir vēl foto. Ja nepieciešams, varu nosūtīt paraugu.
4. foto izskatās pēc tipiskas C.rufa
Coprinellus domesticus micēlija pavedieni.
Paldies visiem, kaut kas ar izmēru man pašai nelikās pareizi un arī ragi buciņiem pārāk prāvi.
Dambrieži:)
Kāpēc ne dambrieži?
Gadījusies kļūme. Šie ir staltbrieži.
Vai nav drīzāk no dzīvnieku pasaules.
Šis izklausās tuvu, ļoti bieži būs sīlis, kas atdarina šo balsi (Merlins nosaka šos kā Peļu klijānus)
Saglabājušās paliekas no pirms gada februārī bildētajiem ragansviestiem. Skaidri redzams, ka tie paši, ar traumētām sporām, bet vēl nosakāmi. Pagājušā gada novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/b2ec77e0cc42d6ed529eb8b9494b31f2/
Nu, re! Anete ieviesa skaidrību. Es baidījos izgāzties ar savu minējumu :)
Diezin vai šī skaitīsies pie īpaši aizsargājamām vilkābelēm, jo ir selekcijas rezultātā izveidota divirbuļu vilkābeles šķirne Pauls Scarlet, ko var iegādāties kokaudzētavās un audzē apstādījumos.
Pļavas gandrene (krāsa vairāk zila, nekā rozā).
Labi, Julita. Paskatīšos, vai varēšu to atrast.
Cik redzamas lapas, tad tās noteikti nav pīpeņu. Vai arī kāda cita auga lapas iemaisījušās bildē?
Drīzāk gandrene, tāda mazliet sabiezināta :), grābeklīte noteikti nē. Bet kura?
Vairāk uz kaut kāda ķirša pusi izskatās :) Lapas tā kā tūbainajam. Varbūt kāda šķirne?
Kāda no gandrenēm?
Ķirsis?
Paldies, Julita, par skaidrojumu! Paraugs ir, brīvākā brīdī paskatīšos mikroskopā.