2015. gada tiešraides kameras ŠEIT!

JAUNUMI:

Ar interneta kameru novērotajā jūras ērgļu ligzdā ligzdošanas sezona beigusies, 15.09.2014. Zivjērgļi devušies uz ziemošanas vietām, 02.09.2014. Apgredzenoti zivjērgļu mazuļi, 02.06.2014. Jūras ērgļu kamera atkal darbojas, 09.06.2014. Zivjērgļu ligzdā izšķīlušies visi trīs mazuļi, 30.05.2014. Jūras ērgļu ligzdas kameras straumēšanas traucējumi, 21.05.2014. Jūras ērgļu ligzdā izšķīlies otrs mazulis, 06.05.2014. Jūras ērgļu ligzdā izšķīlies pirmais cālis, 01.05.2014. Notiks lekcija par zivjērgļa izpēti un aizsardzību Latvijā, 21.04.2014. Ieskaties forumā - uzzini jaunāko un komentē ligzdās notiekošo!

Jūras ērglis

Jūras ērgļa ligzda atrodas Lubāna ezera tuvumā, ligzdošanas rajonā, kas ir zināms kopš 2010. gada. Ligzda, ko varam vērot savos ekrānos, ir atrasta tā paša gada rudenī. Turpmākajos divos gados mazuļi tajā netika izaudzināti – 2011. gadā ligzda bija ērgļu apdzīvota, tomēr tukša (domājams, ka ligzdošana nemaz netika uzsākta), savukārt 2012. gadā jūras ērgļi tajā ligzdoja nesekmīgi – kontrolējot ligzdu jūnijā, laikā, kad tajā vajadzētu būt mazuļiem, tajā tika konstatētas tikai olu čaumalas. 2013. gadā ligzdā beidzot tika izaudzināti divi mazuļi un tā paša gada rudenī putni sāka gatavoties jau nākamajai ligzdošanas sezonai – ligzda tika papildināta ar zariem un pušķota ar svaigām skujām.

Ziemas aukstākajā laikā ērgļu pāris bija aizklīdis barības meklējumos citur – iespējams, uz rajoniem, kur bija pieejams atklāts ūdens ar zivīm un ūdensputniem, vai arī kādu vietu, kur bija atrodams kāds kritis dzīvnieks. Šogad pie ligzdas tie pirmo reizi atgriezās 10. februārī, laikā, kad ligzda jau bija aprīkota ar novērošanas kameru. Drīz uzzinājām, ka tēviņš ir gredzenots – sākotnējie gredzenu krāsu nolasījumi ļāva spriest, ka putns ir Lietuvas izcelsmes un šķīlies 2007. gadā, tātad, ir salīdzinoši jauns (jūras ērgļi parasti sāk ligzdot piecu gadu vecumā). 3. martā izdevās nolasīt arī kreisās kājas gredzena numuru (V506) un tādējādi noskaidrojām, ka šis ērglis ir gredzenots kā mazulis ligzdā 2007. gada 4. jūnijā Lietuvas ziemeļaustrumu daļā Sartai ezera apkārtnē, aptuveni 120 kilometru attālumā no savas tagadējās ligzdošanas vietas. 

Ērgļu mātīte ir negredzenota, tādēļ šī putna izcelsme mums nav zināma. Abi putni ir labi atšķirami ne tikai pēc gredzeniem (vai to trūkuma), bet arī pēc izmēra – līdzīgi kā vairumam citu plēsīgo putnu, arī šai sugai mātītes ir lielākas un pat par ceturtdaļu smagākas par tēviņiem. Šī atšķirība ir ļoti labi redzama brīžos, kad abi putni ir viens otram blakus.

Latvijā jūras ērgļi olu dēšanu parasti sāk marta pirmajā dekādē (dējumā ir 1-3 olas), tādēļ šo pāri varam uzskatīt par vēliem ligzdotājiem - pirmā no divām olām ligzdā tika iedēta tikai 24. martā. Vidējais perēšanas laiks šai sugai ir 38 dienas, līdz ar to varam sagaidīt, ka pirmais mazulis varētu izšķilties aptuveni 1. maijā. 

Dabasdatu foruma lietotāji jūras ērgļus nosaukuši par Lubānu (mātīti) un Sartas (tēviņu; atbilstoši tā lietuviskajai izcelsmei).

Novērošanas sistēmas izvietošanu pie šīs ligzdas ir atbalstījusi VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un e-Paraksts, kā arī „Apavi 40+”. Atbalstu sistēmas uzbūvēšanā un uzturēšanā ir sniedzis Jānis Rudzītis, Jānis Kažotnieks un Elvijs Kantāns, kā arī viesu nams „Zvejnieki” Rēzeknes novada Nagļu pagasta Īdeņā. Sistēmas uzbūvēšanai nepieciešamais aprīkojums ir iegādāts Igaunijas – Latvijas programmas ESTLAT projekta „Ērgļi pāri robežām” ietvaros. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

Teksts: Jānis Ķuze

Zivjērglis

Zivjērgļa ligzda, ko varam vērot savos datora ekrānos, atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā – Viesītes novadā. Tā ir zināma kopš 2008. gada, taču jau iepriekš zināmie ērgļu novērojumi liek domāt, ka tie te ligzdoja jau dažus gadus iepriekš. Ligzdošanas sekmes šajā teritorijā ir bijušas samērā labas – tikai vienu gadu (2009. gadā) ligzdošana nav bijusi sekmīga, pārējos gados izvests vismaz viens mazulis. 2013. gadā zivjērgļi šajā ligzdā izaudzināja trīs mazuļus; jāpiebilst, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem.

Videonovērošanas sistēma pie ligzdas tika uzbūvēta 21. martā, vēl pirms putnu atgriešanās no ziemošanas vietām. Piekāpjot, tika konstatēts, ka ligzda ziemas laikā ir daļēji nobrukusi, tādēļ tika nolemts to nostiprināt ar mākslīgi veidotu pamatu. Pirmais zivjērglis (domājams, mātīte) pie ligzdas tika novērots 3. aprīlī (tas bija agrākais šogad zināmais šīs sugas novērojums Latvijā), kas turpmāko nedēļu gaidīja pārrodamies savu partneri. Kamēr īstais ligzdas saimnieks kavējās, ligzdā viesojās sveši, domājams, caurceļojoši zivjērgļi - 5. aprīlī novērots putns, kas bija gredzenots, uz kreisās kājas tam bija sarkans gredzens ar baltiem cipariem 083, kas liecināja, ka šis zivjērglis bija gredzenots kā mazulis ligzdā 2010. gadā aptuveni 40 km DA virzienā no šīs ligzdas. 7. aprīlī ligzdā iegriezās putns, kuram uz kreisās kājas bija metāla gredzens, savukārt 9. aprīlī ligzdā tika novērots putns, kuram metāla gredzens bija uz labās kājas. Tās pašas dienas vakarā ligzdā pārradās negredzenots tēviņš un sākās intensīvs darbs pie ligzdas būvēšanas.

Igauņu dabas ziņu portāla looduskalender foruma lietotāji zivjērgļus nosaukuši par Laumu un Pērkonu.

Novērošanas sistēmas izvietošanu pie šīs ligzdas ir atbalstījusi VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un e-Paraksts, kā arī „Apavi 40+”. Atbalstu sistēmas uzbūvēšanā ir sniedzis Jānis Rudzītis, Aina Everte, Aldis Veinštoks, Jānis Paegļkalns, Vigonts Kuklis. Sistēmas uzbūvēšanai nepieciešamais aprīkojums ir iegādāts Igaunijas – Latvijas programmas ESTLAT projekta „Ērgļi pāri robežām” ietvaros. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

Teksts: Jānis Ķuze un Aigars Kalvāns

Melnais stārķis

Melnā stārķa ligzda atrodas Kurzemes ziemeļu daļā. Tā ir zināma kopš 2012. gada, kad ligzdā izaudzināti trīs mazuļi, tikpat daudz jauno putnu ligzdu atstāja arī gadu vēlāk. 

Šogad (laikā līdz 13.04) melnais stārķis ligzdā ir redzēts tikai 5. un 6. aprīlī, abos gadījumos viens putns. 

Novērošanas sistēmas izvietošanu pie šīs ligzdas ir atbalstījusi VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un e-Paraksts, kā arī „Apavi 40+”. Atbalstu sistēmas uzbūvēšanā un uzturēšanā ir sniedzis Jānis Rudzītis un Helmuts Hofmanis. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

Teksts: Jānis Ķuze