Aktīvie lietotāji: 307 Šodien ievadītie novērojumi: 418 Kopējais novērojumu skaits: 2233890
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Ziemojošo putnu atlants: aicinājums piedalīties un pirmie rezultāti
Pievienots 2020-11-27 19:56:15

Aicinām piedalīties ziemojošo putnu atlanta veidošanā!

Garastīte ziema Gatis Vilbrants

Garastīte Aegithalos caudatus. Foto: Gatis Vilbrants.

Par to, ka līdz ar trešo Latvijas ligzdojošo putnu atlantu esam uzsākuši novērojumu vākšanu arī Latvijas ziemojošo putnu atlantam, ziņojām jau pērn “LOB Jaunumos” un portālā Dabasdati.lv, taču, jaunai ziemai sākoties, vēlos atgādināt par šo darbu un dot iespēju mazliet ieskatīties pirmajos rezultātos no pagājušās ziemas.

Ļoti vienkāršoti raksturojot putnu populāciju dinamiku, varētu teikt tā, ka vasarā putni vairojas, bet ziemā iet bojā. To, vai populācija augs, būs stabila vai samazināsies, nosaka līdzsvars starp šiem procesiem – vai vasarā putni spēs atgūt ziemā ciestos zaudējumus. Tātad, lai gan LOB darbā galveno uzsvaru esam likuši uz to, kā putniem klājas ligzdošanas laikā, zināšanas par to, kas notiek ziemā, ir ļoti svarīgas, lai izprastu kopējos procesus populācijās. Šeit vietā atzīmēt, piemēram, dzērvju un meža zosu skaita pieaugumu Latvijā un Eiropā kopumā, ko lielā mērā noteikuši tieši apstākļi ziemošanas vietās. Izņemot ziemojošo ūdensputnu uzskaites un dažādu retumu novērojumus, mūsu rīcībā esošā informācija par ziemojošo putnu skaitu un izplatību ir ļoti nepilnīga. Ziemojošo putnu atlants nepieciešams, lai šo situāciju labotu, jo pirmais solis mūsu zināšanu uzlabošanā būtu saprast, kas, cik daudz un kur tad Latvijā ziemo.

Metodika

Ziemojošo putnu atlanta metodika īsumā:

1. Novērojumus ziemojošo putnu atlantam vāksim no 2019./2020. līdz 2024./2025. gada ziemai.

2. Par ziemu uzskatām laiku no 1. decembra līdz 28. (29.) februārim.

3. Novērojumi tiek apkopoti tajos pašos 5×5 km kvadrātos kā ligzdojošo putnu atlantā. Tātad nav izmantojami novērojumi, kas aptver vairākus atlanta kvadrātus un nav sadalāmi pa kvadrātiem (piemēram, piedaloties ziemojošo ūdensputnu uzskaitēs, visus novērojumus svarīgi sadalīt pa kvadrātiem).

4. Novērojumus var ziņot gan portālā vai lietotnē “Dabas dati”, gan rakstiski (sūtot uz LOB pasta adresi Skolas iela 3, Rīga, LV-1010 vai e-pastu atlants@lob.lv).

5. Ziņojot “Dabas datos”, vēlams izmantot vai nu lietotni, vai portāla ziņošanas pamatsadaļu, atzīmējot precīzus punktus, kuros putni novēroti. Ja nu galīgi negribas atzīmēt punktus, var izmantot arī Ligzdojošo putnu atlanta ziņošanas sadaļu, novērotajiem putniem atzīmējot pazīmi “N”.

6. Iesniedzot novērojumus rakstiski, ļoti svarīgi norādīt kartē atrodamu novērojumu veikšanas vietu vai pievienot karti.

7. Visvērtīgākie ir t.s. pilnie saraksti – novērojumi, kam norādīts precīzs (!) sākuma un beigu laiks un atzīmētas visas novērotās putnu sugas. Arī ziņojot no mājām, vēlams kādu laiku veltīt tieši putnu novērojumiem un šo laiku arī precīzi reģistrēt. Protams, labi ir ziņot arī par gadījuma rakstura novērojumiem, taču pilnie saraksti ar norādītu laiku ir vērtīgāki.

8. Apsekojot kvadrātu, vēlams apmeklēt visus tajā sastopamos biotopus.

9. Vēlams kvadrātus apsekot atkārtoti – decembrī, janvārī un februārī.

 

Varbūt lieki, taču vēlos atgādināt, ka svarīgi atzīmēt tikai tās sugas, ko esat droši noteikuši. Tā kā ziemā putni lielākoties nedzied, vērts atkārtot un pamācīties putnu saucienus (kas atrodami gan Putni.lv, gan Xeno-canto.org), taču vairāk nekā vasarā būs jāpaļaujas uz redzi, nevis dzirdi. Turklāt paturiet prātā, ka ziemā putni nereti veido jauktus bariņus, tātad ir vērts rūpīgi pārskatīt katru tādu, kas jums gadās ceļā.

Kā jau minēts iepriekš, būtu jātiecas pārbaudīt visus kvadrātā esošos biotopus, taču īpaši svarīgi nepiemirst par tiem, kuros putni ziemā parasti koncentrējas lielākā skaitā – neaizsalušiem ūdeņiem un apdzīvotām vietām.

Aicinu neaizmirst, ka ziemā var ievākt arī ļoti noderīgu informāciju ligzdojošo putnu atlantam (un ne tikai tam), t. i., šajā laikā, kad kokiem nav lapu, vieglāk pamanāmas ir gan lielās ligzdas, gan arī vieglāk nosakāmo sugu ligzdas (piem.: dziedātājstrazds, somzīlīte, paceplītis). Pat baltā stārķa ligzdas, ko iepriekš neesat zinājis, ir vērts atzīmēt, lai vēlāk, ligzdošanas sezonā, pārbaudītu vēlreiz. Lielās ligzdas reģistrēt ir svarīgi arī tad, ja pats tās atkārtoti apmeklēt nevarēsiet, jo tad ligzdošanas laikā tās var pārbaudīt arī kāds cits.

Administratīvā puse

Ligzdojošo putnu atlantam (vismaz šobrīd) LOB ir pieejams finansējums, taču ziemojošo putnu atlants vismaz pagaidām ir pilnīgi bez naudas. Tas nozīmē, ka koordinatori šo darbu veic brīvprātīgi un arī novērojumu veicējiem diemžēl nevaram atlīdzināt transporta izdevumus. Ja šis fakts jums ir šķērslis, atgādinu, ka ziemojošo ūdensputnu uzskaišu ietvaros gan tie tiek atlīdzināti, tātad viena iespēja ir piedalīties šajās uzskaitēs, neaizmirstot atzīmēt arī tos ziemotājus, kas nav ūdensputni. Otra iespēja ir nekur nebraukt un ziņot par jūsu mājās novērotajiem putniem (piemēram, piedaloties akcijā “Ziņo par putniem dārzā”). Taču skaidrs, ka ne viens vien no jums vēros putnus gada īsākajā dienā vai mēģinās savākt pēc iespējas vairāk sugu janvāra sarakstā, tāpēc aicinu aktīvākos putnu vērotājus neaizmirst par ziemojošo putnu atlantu un ziņot “Dabas datos” arī otro janvārī novēroto meža zīlīti.

Ja esat gatavs arī mērķtiecīgiem braucieniem tieši ziemojošo putnu atlantam, ņemiet vērā, ka portālā Dabasdati.lv esam izveidojuši sadaļu šī atlanta statistikai: dabasdati.lv/lv/putnuatlants/statistikawinter.
Šeit varat ieskatīties, kuri ir tukšie kvadrāti (un tādu šobrīd ir vairākums).

Kā jau minēju, arī koordinatori ar ziemojošo putnu atlantu nodarbojas “no darba un mācībām brīvajā laikā”, tāpēc būsim divi – ligzdojošo putnu atlanta koordinators Andris Dekants un es. Pienākumus esam sadalījuši tā, ka Andris būs tas, kurš uzņemsies tehnisko pusi – “Dabas datu” pieskatīšanu un rakstiski iesniegto novērojumu ievadīšanu datubāzē, bet es būšu tas, kurš bakstīs jūs piedalīties šajā pasākumā (kā to daru ar šo rakstu).

Rezultāti

Tā kā solīju arī iespēju mazliet ielūkoties rezultātos pēc pirmās ziemas, šim rakstam pievienotas dažas ziemojošo putnu izplatības kartes, kurās apkopoti portālā Dabasdati.lv reģistrētie putnu novērojumi no 2019. gada 1. decembra līdz 2020. gada 29. februārim.

 

Lielā zīlīte- ziemošanas izplatība 2020

Lielās zīlītes karte labi parāda, ar ko jāsaskaras gan putnu monitoringos, gan ligzdojošo putnu atlantā, – visvairāk mūsu ir Rīgā, tāpēc arī putni šķiet šeit koncentrējamies. Lai gan ticami, ka daļa putnu pa ziemu tiešām lielākā skaitā sastopami tieši šeit, gribu mudināt par ziemā novērotiem putniem ziņot arī tos LOB biedrus, kas mīt citās pilsētās vai laukos.

 

 

 

Meža pīle - ziemošanas izplatība 2020

Meža pīle, kā zināms, ir viena no biežāk sastopamajām ziemojošo ūdensputnu sugām, tāpēc varam pateikties Antrai Stīpniecei un ziemojošo ūdensputnu uzskaitēm par to, ka šī izplatības karte ir apmēram tikpat aizpildīta kā lielajai zīlītei. Šeit vēlreiz gribu aicināt šo uzskaišu dalībniekus turpmāk atzīmēt arī visus pārējos, ne tikai ūdensputnus.

 

 

 

Urālpūce - ziemošanas izplatība 2020

Urālpūces izplatības karte, lai gan ļoti nepilnīga, tomēr iezīmē mums jau no ligzdojošo putnu atlantiem zināmo izplatības rakstu – sugas izplatības koncentrēšanos Latvijas austrumu daļā. Vai arī šajā ziemā sastapsim kādu urālpūci Rīgā, kā tas ne reizi vien ir gadījies iepriekšējos gados?

 

 

 

 

Zīdaste - ziemošanas izplatība 2020

Zīdaste ir viena no tām sugām, kuras izplatības karti ligzdojošo putnu atlantā neredzēsiet. Latvija tai ir siltās zemes – pie mums tā neligzdo, bet novērojama caurceļošanas un ziemošanas laikā.

 

 

 

 

 

Uz mežu!

Laikā, kad iesaka izvairīties no liekiem sociāliem kontaktiem, aicinu jūs nezaudēt kontaktu ar dabu un doties mežā! Ziema ir īsa, ziemas dienas vēl īsākas, bet apsekojamo kvadrātu ir vairāk nekā vasarā (neaizmirsīsim, ka putni ziemo arī jūrā, kur tie neligzdo). Lai tas jums ir izaicinājums!

Viesturs Ķerus, viesturs@lob.lv

Saistītie raksti:
Sācies Latvijā ziemojošo putnu atlants (2019-12-18)

Pēdējie novērojumi
Cryptocephalus sp. - 2025-09-05 Vīksna
Xanthandrus comtus - 2025-09-03 Vīksna
Phlogophora meticulosa - 2025-09-10 Vīksna
Helicoverpa armigera - 2025-09-10 Vīksna
- 2025-09-03 Vīksna
- 2025-09-01 Vīksna
Asilus crabroniformis - 2025-09-11 Vīksna
Nezināms
Ignotus
@ Ievucis
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 13.septembris, 21:50

Uz dzīva koka? Jāmikroskopē un jāmēra, bez tā nekā.


VijaS 13.septembris, 21:47

Krusta zirneklis Araneus diadematus.


VijaS 13.septembris, 21:34

4.-5. bildes - 13. septembris.


adata 13.septembris, 21:15

Es arī par pārslaino.


adata 13.septembris, 21:09

Koraļļu dižadatene.


adata 13.septembris, 19:36

Julita, es jau to domāju tā, ka tie āboli ir skābi, tas lika aizdomāties, ka nav kā parasti uz kritalas mežā. Savukārt, lasot dažādus rakstus par krūmmelleņu audzēšanu, daži mēdz to augsni paskābināt ar ābolu izspaidām pēc sulas spiešanas, citi lej sūkalas, lai gan zinātniski tas nav pierādīts, speciālisti neiebilst. Gan jau tām gļotsēnēm ir tik tām vien zināmu apstākļu sakritība, kur un uz kā augt. Es tāpat par olīšu aplocīti domāju, vai tad citur sūdu čupu nav, bet citur tās neatrodu. Tās sporas taču ar vēju pārvietojas nez cik tālu!


dziedava 13.septembris, 15:46

Vai man kā nebiologam var paskaidrot, kā zināt, vai vide skāba? Man šogad pagalmā/dārzā nekā neizdodas atrast gļotsēnes. Puvušu ābolu netrūkst :D, pļauta zāle arī ir, bet nu gļotsēņu nav! Kaut ko es neprotu vai nesaprotu :/


dziedava 13.septembris, 06:43

Paldies, Ansi!


Ziemelmeita 12.septembris, 22:24

Paldies,Ansi, par labojumiem!


Alvis Āboliņš 12.septembris, 21:38

Spalva izskatās pēc zvirbuļa lieluma putna lidspalvas.


CerambyX 12.septembris, 16:00

Droši vien kādas bruņutis


megemege 12.septembris, 14:09

Paldies, Iveta!


megemege 12.septembris, 14:05

paldies, Amanda!:)


Dubults 12.septembris, 12:14

Skaidrs! Paldies!


Ilona_rasa 12.septembris, 08:54

Paldies, Artur!


ekologs 12.septembris, 08:40

Lapgrauzis (Galeruca tanaceti).


Amanda 12.septembris, 08:21

Mazie ķīri


adata 11.septembris, 21:00

Paraugs tiks nosūtīts. Jā, vide diezgan skāba.


dziedava 11.septembris, 20:30

Nu vareni! It kā nokarenā aug visur kur, bet no vienas puses es šaubos, vai tiešām uz kritalām un citur ir viena un tā pati suga, no otras puses, varbūt tomēr pavisam kāda cita suga. Man tie daudzveidīgie substrāti nokarenajai mulsina. Ieteiktu paraugu saglabāt.


dziedava 11.septembris, 20:04

Te vajadzētu vismaz komentāru, uz kā īsti aug? Jaunu sugu noteikt no foto, kur vismaz man nesķiet labi saskatāms, uz kā aug, nebūtu korekti. Marinai ticu, bet kā minimums substrātu, biotopu pie novērojuma aprakstīt vajag.


CerambyX 11.septembris, 18:33

Tāds formulējums, jo olas dēj ieceļojuši īpatņi (kāpuri, protams, neceļo). Ja šāds 'atgadījums' notiek vasarā, tad tiešām var arī kāpuri attīstīties un iespējams pat iekūņoties. Tomēr suga ir diezgan 'tropiskas' izcelsmes un rudens vēsums stipri kavē kāpuri attīstību (bieži letāli, ja ilgstoši vēsāks). Katrā ziņā tiek uzskatīts, ka pārziemot suga Latvijā (un arī citur Ziemeļeiropā) nespēj un parasti pat tā viena paaudze, kas var tikt 'izdēta' šeit arī nepaspēj pabeigt attīstību. Piemēram, 2023. gadā no augusta beigās dabā ievāktiem kāpuriem, turot un audzējot tos telpās - tauriņš izkūņojās 2. oktobrī, kad aiz loga jau stiprs vēsums. Pieņemu, ka ļoti retos gadījumos, kad olu dēšana notikusi sevišķi agri sezonā (pašā vasaras sākumā) un kāpuri sanāk ~ vasaras vidū - varbūt tie var paspēt izaugt un pabeigt attīstību un izkūņojas 'vietējā' paaudze. Šādos gadījumos it kā tiešām sanāktu analoģija ar, piemēram, dadžu raibeņiem vai lielajiem nātru raibeņiem, kas tiešām 'apzināti' migrē uz ziemeļiem, lai vairotos (un pēc tam atpakaļ, ja aukstums nepārsteidz). Bet nu par šīm sugām arī mēs faktiski sakām, ka tās ir ieceļotāji (Latvijā nepārziemo - skaits gadu no gada mainīgs, sevišķi dadžu raibeņu gadījumā). Vienkārši daudzkārt biežāki ieceļotāji kā miroņgalvas sfings :) Tā es to skaidrotu.


Dubults 11.septembris, 14:46

Uģi, kādēļ "ieceļotājs", ja novērots kāpurs, tātad pierādīta vairošanās šeit?


Ziemelmeita 11.septembris, 11:45

Paldies,Uģi!


CerambyX 11.septembris, 10:33

Paldies, par norādi. Interesanti jā. Pēdējos 2-3 gados Glischrochilus tremulae atbilstošus īpatņus sanācis novērot/ievākt vēl vairākās vietās (precīzi jāpaskatās, pēc atmiņas Ukru gāršā, Dobeles apkārtnē, laikam Ziemeļgaujā, varbūt vēl kaut kur) - vienmēr vaboles bija uz vecām, nolūzušām vai kalstošām apsēm, labos un vecākos meža nogabalos. Reizēm uz viena stumbra ir bijuši kopā ar citām Glischrochilus sugām - g.k. quadriguttatus, kas apdzīvo tādu pašu 'substrātu', bet arī ar quadripunctatus. Šķiet visiem ievāktajiem eksmeplāriem esmu ģenitālijas (bija arī tēviņi) izpreparējis, būs ziemā/rudenī jāsaliek rindā un jāpaskatās vēlreiz. Man ar kaut kā atmiņā palicis, ka no quadripunctatus tomēr atšķīrās.


anthicus 11.septembris, 09:06

Šis taksons tagad tiek uzskatīts par G. quadripunctatus sinonīmu. Man sarežģīti tam piekrist, jo G. tremulae tēviņu ģenitālijas ir citādākas formas nekā G. quadripunctatus, bet Kirejčuks uzskatas abus taksonus par konspecifiskiem (Kirejtshuk A.G. 2025. Classification and taxonomy of the nitidulid-group of families (Coleoptera: Cucujoidea): comments on morphology, bionomics, phylogeny and methodology, with a key to species of the subgenus Myothorax Murray, 1864 of the genus Carpophilus Stephens, 1830 (Nitidulidae: Carpophilinae). Caucasian Entomological Bulletin 21(1): 127–192)


CerambyX 11.septembris, 08:40

Drīzāk bruņērces - kaut kāds Damaeus sp. vai līdzīgs


adata 11.septembris, 07:52

Atradu, pilienīšu daudzgalve


adata 11.septembris, 07:46

Noteikti nav gļotsēne, droši vien tā sēne, kas aug uz gļotsēnēm. Apakšā mazliet var redzēt, ka ir, varbūt tas pats režģītis.


megemege 11.septembris, 07:41

Artur, paldies!


ekologs 10.septembris, 23:10

Tā ir Galeruca tanaceti mātīte, kura, iespējams, drīzumā dēs oliņas.


megemege 10.septembris, 22:04

Artur, šim bija spārni īsi un vēders izteikti liels?


marsancija 10.septembris, 21:19

Paldies, Uģi!


ekologs 10.septembris, 20:42

Tas būs lapgrauzis (Galeruca tanaceti).


DaceK 10.septembris, 19:22

Paldies par noteikšanu!


Ziemelmeita 10.septembris, 11:32

Jā,Iveta, burvīgi lukturīši!


Ziemelmeita 10.septembris, 08:33

Paldies, Mārtiņ, par skaidrojumu!


adata 09.septembris, 21:38

Ak, māte daba! Kādi lukturīši!


Martins 09.septembris, 21:26

Tomēr melnā, jo uz krūšu sāniem samērā liels, melns zīmējums. Citām klajumspārēm tikai tādas tievas, melnas līnijas.


marsancija 09.septembris, 20:55

Paldies Amandai un Ilzei par skaidrības ieviešanu manos putnos :)!


ekologs 09.septembris, 18:37

Lielā skrejvabole (Carabus coriaceus).


meža_meita 09.septembris, 17:19

Šis tomēr būs jāpārbauda, varētu būt arī apsarmotā kalīcija. Paraudziņš droši vien, ka vairs nav saglabājies, ja? :)


zemesbite 09.septembris, 15:44

Paldies, Uldi!


IlzeP 09.septembris, 12:31

Piebilde par meža pīlēm - šajā gadalaikā arī tēviņi izskatās tāpat - līdzīgi mātītēm.


Amanda 09.septembris, 09:16

Kajaks un lielais ķīris


ekologs 09.septembris, 07:04

Paldies par abiem novērojumiem, Marek!


marsancija 09.septembris, 00:40

Mani galvenie jautājumi "sēž" pirmajā bildē jūraskrauklim zem labā un kreisā spārna :)


marsancija 09.septembris, 00:37

Būtu pateicīga, ja kāds man palīdzētu tikt skaidrībā ar putnu sugām šajos attēlos. Nav šaubu par jūraskraukli, sudrabkaiju, lielo gauru, vārnu(:)). Domāju, ka ir meža pīles (mātītes un "zaļknābji") un brūnkakļi. Netieku skaidrībā par kaijveidīgajiem- tiem nelielākajiem ar dzeltenām kājām un knābjiem- kajaks? Un līdzīgi, bet ar sarkanām kājām un knābjiem- lielais ķīris?


zemesbite 08.septembris, 21:51

Paldies, Marek!


nekovārnis 08.septembris, 21:51

Iespējams Leiopus nebulosus


zemesbite 08.septembris, 21:50

Paldies, Uldi!


StarFlare 08.septembris, 21:14

Mājas strazdi - pelēcīgie ir jaunie putni


Amanda 08.septembris, 19:48

Niedru lija


Amanda 08.septembris, 19:48

Lauku piekūns


Amanda 08.septembris, 19:47

Mazais ērglis


dziedava 08.septembris, 19:36

Perīdijs ir ar brūniem plankumiem un galviņas apakšpuse ir ar melnu vidu?


ekologs 08.septembris, 18:11

Pūkmuša (Hemipenthes maura).


Ziemelmeita 08.septembris, 18:04

100% neapgalvoju, ka zvīņainā sīkstene, izskatās, ka celms dedzis un sauss, tāpēc tāda doma. Tīģeru sīkstenes var meklēt vasaras sākumā pie Stāvā krasta vecupem.


ekologs 08.septembris, 18:04

Šī arī Calathus cinctus.


ekologs 08.septembris, 18:04

Marek, tikko pievienoju vāl vienu šī īpatņa novērojumu. Izskatās, ka Tev taisnība, būs vien Calathus cinctus :) Vienīgi sugu izvēlnē tādas nav.


Lemmus 08.septembris, 17:50

Paldies,Edgar!


zemesbite 08.septembris, 16:48

Paldies, Uģi!


zemesbite 08.septembris, 16:41

Paldies, Marek!


guta7 08.septembris, 16:22

Paldies, Astra, par komentāru. Varētu būts arī tā, ka tā ir zvīņainā sīkstene. Šī sēne bija uz izskalota celma, tāpēc sliecos domāt, ka varētu būt tīģeru sīkstene, jo turpat netālu Gaujas ieteka jūrā. Būs jābrauc ievākt paraudziņu.


Ziemelmeita 08.septembris, 14:35

Vai drīzāk nav zvīńainā sīkstene? Tīgeru sīkstene jāmeklē mitrās vietās uz piemirkušām lapu koku kritalām.


IlzeP 08.septembris, 13:47

Hmm, biju domājusi, ka pēc profilu apvienošanas var.


roosaluristaja 08.septembris, 11:57

Visnotaļ ticama versija


Sarmīte 08.septembris, 11:15

Redzams gredzens uz kājas.


Bekuvecis 08.septembris, 09:25

Izņēmuma gadījums. Tīģeru sīkstenes lielā pārsvarā aug maijā-jūnjā (g/k uz izmirkušām kritalām) , paretam ap jūlija/augusta miju (tad arī uz mitriem celmiem/stumbeņiem).


Ivars Leimanis 08.septembris, 08:49

Fū, tomer neesmu tāds ... Nevaru pats nolabot savus vecos ziņojumus, jo tie ir no veca profila ieziņoti.


adata 08.septembris, 07:56

Šīm būs oranži augļķermeņi, līdzīgajām vāles/apkaklītes būs balti (šādā agrā augļķermeņu stadijā).


adata 08.septembris, 07:50

Maldinošā /krāterformas šādā stadijā augļķermeņi ir oranži, līdzīgajām vāles/apkaklītes pilienītēm - šādā stadijā būs balti augļķermeņi.


adata 08.septembris, 07:41

Gada staipeknis.


ekologs 07.septembris, 21:57

Nicrophorus vespilloides tā nebūs, taustekļu gali gaiši. Šī, manuprāt, ir Nicrophorus investigator.


Waldis666 06.septembris, 20:47

FB Mikologu grupā apstiprināja, ka daudzzaru pterula.


nekovārnis 06.septembris, 20:19

Paldies Valda un Ilze! Samulsināja sarkanīgais kāts.


dziedava 06.septembris, 17:53

Jauki, Renāt, tiks saglabāts :)


adata 06.septembris, 17:08

Nevar izslēgt tīģerkrāsas pārslainīti.


Amanda 06.septembris, 17:00

Kukaiņu piekūns


Ziemelmeita 06.septembris, 16:59

Otrais foto pēc dažām stundām karstā mašīnā. Veidojas tumši brūnas bumbiņas uz oranžas kājiņas. Izskatās, ka būs papagaiļu pumpurīte.


adata 06.septembris, 16:58

Vai šī nevar būt kokvilnas antrodija?


meža_meita 06.septembris, 15:35

Šeit būs henotopši vai Mycocalicium subtitle, jāskatās vai askiem ir kanāls, ja ir, tad kāds. Piesakos pie parauga :)


Kiwi 06.septembris, 14:39

Paldies, Uģi!


Vīksna 06.septembris, 12:55

Latvijā 3 sprigaņu sugas. Šī izskatās pēc sīkziedu, arī ievazāta. Vēl dzelteniem lielākiem ziediem meža sprigane, bet puķu spriganei sārti un sarkanīgi ziedi.


ekologs 06.septembris, 09:28

Kapračvabole (Nicrophorus vespilloides).


Mari 05.septembris, 20:43

Varbūt A.affinis?


Amanda 05.septembris, 19:42

Lauku balodis


Amanda 05.septembris, 19:41

Mazais ērglis


Amanda 05.septembris, 19:37

Meža pūce


IlzeP 05.septembris, 18:52

Paldies par ziņu!


Ziemelmeita 05.septembris, 18:21

Paldies, Julita! Labi, ka paņēmu paraugu, varēšu mikroskopēt un tikt līdz sugai. Tikai kad tagad sanāks, gan nezinu, bet izskatās nobriedis, jau ņemot putēja.


dziedava 05.septembris, 16:08

Tās izskatās jaunas sprodzītes. Sudrabainajai cilindrītei ir gļota ap melnu diegveida kājiņu, bet jaunai sprodzītei visa kājiņa ir balta. Vēl sprodzītēm raksturīgi, ka vālītes apakšpuse ir platāka nekā augšpuse


kamene 05.septembris, 15:27

Paldies, Ilze! Man arī tā likās.


Putnu_Būris 05.septembris, 15:23

Pārbaudīju, jā datums ir pareizs.


dziedava 05.septembris, 15:22

Gļotsēnes paraugā nebija, bet pilns ar nagliņķērpjiem vai līdzīgiem sīkumiem, kaut kas smuks trāpījās arī mikroskopijā. Ja droši zināms, ka tas tomēr nav ķērpis, var mainīt grupu uz nezināms (gļotsēne tā droši nav). Paraugu varu nodot ķērpju interesentiem, ja kādu tie sīkumiņi interesē, sabildēt visus gan nav laika.


Amanda 05.septembris, 11:35

Mājas strazds


Ginta 05.septembris, 09:53

Šoreiz Merlins nebūs pie vainas.


andrisb 04.septembris, 22:27

Paldies noteicējiem!


Ziemelmeita 04.septembris, 20:21

Paldies,Dmitry! Nomainīju sugu.


anthicus 04.septembris, 20:19

Bradybaena fruticum. Lūdzu mainīt sugas nosaukumu.


mufunja 04.septembris, 18:20

Paldies Julita.


dziedava 04.septembris, 17:53

Jā, visticamāk!


adata 04.septembris, 17:22

Zilzaļā hlorociborija.


Rallus 04.septembris, 17:13

Tītiņi vēl pa kādam droši vien slapstās zaru kaudzēs vai krūmu biežņās. Taču nav skaļi. Mazie dzeņi sauc ik dienu. Merlin lietotne dzirdētu mazo dzeni kļūdaini piedāvāja kā tītiņu. Teiktu, ka mazais dzenis, ja nav redzēts vizuāli tītiņš.


mufunja 04.septembris, 17:10

Julita, varbūt Cukurīte, sūnu ?


Ginta 04.septembris, 16:21

Droši vien, ka nav droši. Iepriekš nav bijis ne viens, ne otrs. Varbūt labāk nomainīt sugu.


dziedava 04.septembris, 14:50

Plazmodijs ir lielā plantācijā, būtu gan interesanti, par ko izaug, drīzāk minētu, ka tas ir kas cits, bet nu kas zina. Gludajam ragansviestam attīstību nav gadījies vērot.


dziedava 04.septembris, 14:25

Jā, tas tiesa, arī citām sugām novērots, ka mainās kājiņas un augļķermeņa garums, ja sanāk nokarāties.


guta7 04.septembris, 13:31

Saprotu, ka mēdz būt visādi, tāpēc ieliku dabas datos uzreiz, novērojuma vietā un laikā.


meža_meita 04.septembris, 12:45

Nav kolēmas


adata 04.septembris, 12:25

Vienkārši nav jau daudz variantu, kas cits tur blakām varētu augt! ( Lai gan uz tādu vien pārliecību nevar paļauties.) Drīz jau varēšu ar sporām uz tirgu braukt! Citādo izskatu skaidroju ar to, ka šis eksemplārs atradās uz mēsla tā kā vertikālā plaknē, līdz ar to mazliet nostiepās, citi atkal vairāk horizontālā plaknē guļ/sēž. Tagad skaidrs, ka kājiņu reizēm var labi saskatīt.


LauraG 04.septembris, 11:08

Paldies, izlaboju!


IlzeP 04.septembris, 10:32

Vai droši, ka tītiņš, nevis mazais dzenis, kas rudenī bieži klaigā?


IlzeP 04.septembris, 10:26

Pagaidām nomainu uz nenoteiktu sēni.


Bekuvecis 04.septembris, 10:01

Ka divās vietās, sapratu! :) Runa ir tieši par šo te un par prakt. turpat esošo lavandas vālenes novērojumu. Koordinātu skaitļi neko nemaina - precīzi atbilst kartē iezīmētajai vietai. Aizdoma paliek: vai kādu traucējošu faktoru dēļ koordinātu mērījumi nav "aizbraukuši" par 100+ metriem, tā radot veselu divu "dubultatradņu" iespaidu. Parasti gan šādas nobīdes nepārsniedz dažus desmitus metru, bet kas zina... Ja atradīsies laiks, aiziešu papētīt situāciju uz vietas.


dziedava 04.septembris, 09:00

Tas ir ārkārtīgi interesanti! :) Ka var tā pavērot un redzēt dažādas izpausmes. Kad tā vēro, tad vēlāk jau pa gabalu jebkurā stadijā ir skaidrs - ā, tā ir tā :), kamēr vienreiz (vai nevienreiz) redzējušais mēra un mikroskopē, kamēr nonāk pie tā paša secinājuma. :)


guta7 04.septembris, 08:14

Zaļo stikleni atradu 2 vietās, katru savā ceļa pusē.Te precīzas koordinātes. 57.1589361667, 24.8243866667 un 57.16211, 24.82253


adata 04.septembris, 07:43

Julita, pievienoju foto pēdējam pēc diennakts. Man izskatās tāds pats.


Ivars Leimanis 04.septembris, 06:49

Paldies par labojumiem!


Ivars Leimanis 04.septembris, 06:49

Tāpēc, ka esmu aptaurēts ... Aizmirsu, ka savus novērojumus pats varu koriģēt, ja sugas nosaukums jau ir datu bāzē.


ekologs 03.septembris, 23:08

Paldies, Marek!


ekologs 03.septembris, 22:39

Labs! Paldies, Uģi! :)


Vīksna 03.septembris, 22:37

Paldies !


Vīksna 03.septembris, 22:36

Paldies !


CerambyX 03.septembris, 22:33

Siseņus skaitās, ka šādi apskādē sēne Entomophaga grylli, bet nezinu vai ir arī vēl kādi citi alternatīvi varianti


Ziemelmeita 03.septembris, 22:31

Paldies,Uģi!


dziedava 03.septembris, 22:26

Norvēģijas eksperts Edvīns Johannesens arī atbalsta D.cinereum versiju :)


CerambyX 03.septembris, 22:23

Domāju, ka ir Xanthia (=Cirrhia) ocellaris - spārnu gali nosmailoti, nierveida plankumam viena malā izteikti balts plankumiņš, spārnu joslojums arī sakrīt. Līdzīgākā suga skaitās Xanthia (=Cirrhia) gilvago, bet tā brūnāka/raibāka, spārnu gali nav tik smaili, baltais plankums parasti nav izteikts u.c. Joprojām reta suga - pirmo reizi konstatēta šķiet tikai 2012. gadā.


ekologs 03.septembris, 22:01

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii). Āda melnā krāsā un tumši, tumši brūni mati ar zeltainiem galiem.


Amanda 03.septembris, 21:18

Pelēkais mušķērājs


Bekuvecis 03.septembris, 21:16

Šī lavandas vālenes atradne praktiski sakrīt ar 17 min iepriekš novēroto zaļās stiklenes atradni - tāda gandrīz fantastiska sagadīšanās! Viena šāda abu dižretumu "dubultatradne" jau vairākus gadus ir labi zināma 100+ metrus uz dienvidrietumiem. Vai tiešām šajā mazajā zemes pleķītī ir veselas divas tādas "dubultatradnes", vai arī koordinātes šoreiz ir noteiktas ar 100+ metru lielu kļūdu?


Amanda 03.septembris, 21:08

Baltvēderis


Bekuvecis 03.septembris, 20:58

Tiešām "izskatās pēc". Varbūt ir arī. Kas gan cits koraļļveidīgs varētu augt uz priedes stumbeņa?!


Bekuvecis 03.septembris, 20:54

Par noteikšanas pareizību neņemos spriest - nav mans lauciņš. Taču Dabas muzeja askusēņu sarakstā (izveidots darba kartībā, nav publicēts) tāda suga nefigurē.


Bekuvecis 03.septembris, 20:48

Šīs miglu bildes nekādi neapliecina, ka tā būtu ārkārtīgi retā dzeltenā mušmire.


Bekuvecis 03.septembris, 20:41

Jā, vnk rūgta ir arī zilkāta vēršmēlene, taču rūgtā vēršmēlene ir brrriesmīgi rūgta!


IlzeP 03.septembris, 20:02

Kāpēc Tu to nevarēji izdarīt pats?


IlzeP 03.septembris, 19:58

Man arī izskatās pēc svečtursēnes


megemege 03.septembris, 19:47

Papildināju galeriju ar jaunām bildēm. Sudrabainā cilindrīte pēc ~ 12 stundām.


ekologs 03.septembris, 19:43

Uģi, Marek, vajag slēdzienu:) Skatos te uz līdzīgajiem, piemēram, Hydraecia micacea, bet mierā neliek Xanthia ocellaris. Ko damājat?


Ivars Leimanis 03.septembris, 18:35

Somenīte (nenoteikta)


Ivars Leimanis 03.septembris, 18:31

Jālabo uz "Somenīte (nenoteikta)".


Ivars Leimanis 03.septembris, 18:29

Šī arī, droši vien, Millera somenīte.


Ivars Leimanis 03.septembris, 18:22

Šī arī, ticamāk, ka Millera somenīte.


Ivars Leimanis 03.septembris, 18:19

Administratori, lūdzu nomainam šo uz Millera somenīti!


dziedava 03.septembris, 18:13

Katrā ziņā ļoti interesanti :). Jāsaglabā noteikti. Varbūt izdodas noteikt vēlāk. Kā Vija saka - tagad paraudziņš jāliek atpūsties ;))


Mari 03.septembris, 17:55

Julita, es tiešām nezinu ko teikt, jā, galviņa dzeltena , kājiņa resna un balta, vienīgi pie galviņas pāriet dzeltenīgā tonī. Sporas mērītas 1000x palielinājumā ( viena lineāla iedaļa atbilst 1mkm), pārmērīju pie 630x palielinājuma, sanāca 7 un 7,5 iedaļas, šādā palielinājumā iedaļas vērtība ir 1,6, sareizinot sanāk tie paši 11,2 un 12 mkm. Nu varbūt šoreiz šī gļotsēne jāatstāj krājumā kā nenoteikta, vai kā potenciāla P.melleum ar piebildi, ka sporas par lielu :)


IlzeP 03.septembris, 17:21

Kāds sēņu zinātājs varētu nokomentēt, vai šī ir pareizi noteikta un vai Latvijā jau ir bijusi zināma.


dziedava 03.septembris, 16:55

Varbūt lampīte. Vajag paraugu.


dziedava 03.septembris, 16:38

Nu tā, Jāni, par vēlu sāki, palaidi savu lielo iespēju atklāt jaunu sugu garām. Būs jāmeklē cita, vēl neviena Latvijā neatrasta :))


shauttra 03.septembris, 16:31

Paldies! Jā, pāris nedēļas veca, nopļauta mauriņa zāles čupa. Trakākais, ka pagājusogad es arī to tur redzēju :D


adata 03.septembris, 16:02

Apsveicu! Arī kādā mēslu/komposta kaudzē? Var atpazīt.


adata 03.septembris, 15:56

Vērošu, ievākšu paraugu.


dziedava 03.septembris, 15:31

Jā, mezgli redzami lieliski, un tie ir lieli. Tai būtu jābūt P.melleum. Vienā grāmatā teikts: "In its typical expression, Physarum melleum can be identified by the combination of a bright yellow sporotheca on a stout, white stalk." Ja galviņa tiešām ir spilgti dzeltena (nevis pārgaismota, piemēram), un kāja balta, tad tai būtu jābūt, bet sporām būtu jābūt 7,5-10 mkm. Ar sporu izmēriem nekas nevar būt sajaukts? Kalibrācija, mērīts ne tajā palielinājumā vai kā tml?!


Mari 03.septembris, 14:40

Vismaz vienam augļķermenim izveidojušās galviņā "pumpas", (saauguši vairāki kopā?) Vienam no izaugumiem bija noplīsis gabaliņš labi atsedzot baltos mezglus. Izmisīgi domāju kā lai aizrušinās līdz kolumellai, ja tāda ir, ļoti jau sīki tie augļķermenīši :)


dziedava 03.septembris, 13:10

Trakums šogad ar tām gļotsēnēm. Varētu noteikt gan savu, gan šo atradumu, ja vien sporas atbilstu. ;) Bet neatbilst. Šim kapilīcija mezgli pilnīgi balti vai iedzelteni? Galviņa sanāk dzeltena? Un kājiņa augšā dzeltena un apakšā balta? Varbūt ir iespējams tam pusizjukušajam noskaidrot, vai/kāda ir kolumella kājiņas galā?


Martins 03.septembris, 12:55

Jā, domāju, ka šis eksemplārs ir cietis no saules, jo sēne aug stumbram D pusē - saule un karstums tur ir pat šajā mitrajā vasarā.


Mari 03.septembris, 11:25

Pievienoju vēl pāris sporu foto. Cītīgi tās pārmērīju, intervāls sanāk 11-12 mkm; šķiet, ka adatiņas vienā sporas pusē ir vairāk un tā pusīte arī izskatās tumšāka.


Osis 03.septembris, 11:08

Paldies Artur!


dziedava 03.septembris, 10:53

Sarežģīts gadījums. A.Kunts (Kuhnt) savā 2024. gada grāmatā raksta, ka pašreiz dominējošais Ophiotheca chrysosperma apraksts atbilst O.wrightii oriģinālajam aprakstam, kas aug uz beigtas koksnes un kapilīcijs ir ar garām adatiņām. Bet O.chrysosperma kapilīcijs ir ar īsām adatiņām un atbilst augšanai uz dzīviem kokiem. Šobrīd O.wrightii skaitās O.chrysosperma sinonīms. Latvijā esam atraduši uz kritalas ar garām adatiņām, bet uz dzīviem kokiem šis ir jau otrais atradums ar īsām adatiņām, tāpēc man abas sugas gribas nošķirt, jo atšķiras gan substrāts, gan mikroskopija. Tāpēc šim kā pagaidu nosauku lieku Ophiotheca cf. chrysosperma, cerot, ka zinātnieki beidzot sadalīs šīs sugas ar kārtīgiem aprakstiem un nosaukumiem, un tad varēs arī šiem novērojumiem ielabot.


dziedava 03.septembris, 09:41

Tās garās pēdējās jau nepavisam pēc aplocītes neizskatās, interesanti būs redzēt attīstību.


zemesbite 03.septembris, 09:20

Paldies, Uģi!


dziedava 03.septembris, 08:21

Pirmā doma bija Physarum melleum, bet laikam jau nebūs. Par sporām gribēju piebilst, ka to izmērs noteikšanā nereti ir ļoti svarīgs, tāpēc vidējais izmērs noder tikai gadījumos, kad tas izmērs ir ne tik svarīgs - vnk pārbaudīt, vai atbilst. Ja izmērs ir tiešām būtisks noteikšanā, tad vidējais var nepalīdzēt, vajag intervālu - no - līdz. Pat ja izskatās ļoti līdzīga izmēra, tad kaut vai līdz pusmikrometram - 1 mkm to intervālu vajag. Jo labi nobriedušām izmērs ir diezgan stabils, un sugas var atšķirties, kur vienai izmērs 9-10 mkm un otrai 10-11 mkm, un ja norāda kā vidējo 10 mkm, tad nevar saprast, uz kuru pusi tomēr tiecas vairāk. Es parasti pameklēju lielāku labi nobriedušu sporu grupiņu un tam paņemu mazāko tipisko un lielāko tipisko izmēru (neskaitot acīmredzamus "izlēcējus" no masas), pēc tam aizgriežu mikroskopu uz kādu citu, tālāku vietu no skatītās, un tāpat pameklēju mazāko un lielāko tipisko. Ja sakrīt ar iepriekšējiem mērījumiem, tad to arī pieņemu par intervālu. Ja ir kādas nobīdes (kaut vai par 0,5 mkm), tad meklēju vēl kādu citu sporu grupu, lai labāk saprastu tipisko intervālu. Jo tas ir svarīgs, un ar aptuveni "uz aci" vidējo noteiktu nevajadzētu apmierināties. Vēl noteikti vajag pievērst uzmanību, vai ir tumšāku kārpu grupas (reizēm to mikroskopā redz labāk nekā foto, tad to vajag tekstā pierakstīt), un vai ir kārpas vai adatiņas, ja to izdodas saskatīt.. Šjā gadījumā laikam ir adatiņas, bet par tumšākām grupām īsti saprast nevar.


Ilze Ķuze 02.septembris, 21:41

Ja konsistence bija cieta, tad parastās apmalpiepes jauns augļķermenis.


Ilze Ķuze 02.septembris, 21:31

Lapkoku svečtursēne reizēm aug uz priežu stumbeņiem. Varbūt šī ir apdegusi saulē?


Mari 02.septembris, 20:59

Šim man vismaz pāris augļķermenīšu saglabājušies :))


dziedava 02.septembris, 20:56

Nu, Marita! Šis tak ar ir Kaut Kas! Būs jāskata, kas sanāk.


dziedava 02.septembris, 20:53

Marita, paldies! Šodien tiešām nebijusi diena, un es vēl gaidu ieziņotu vienu otro atradni :))


IlzeP 02.septembris, 20:47

Tad kolēmas tur nav?


IlzeP 02.septembris, 20:44

Arī šī laikam nav sugu sarakstā?


Mari 02.septembris, 20:40

Fantastisks birums šodien, apsveicu! Prieks! :)


dziedava 02.septembris, 20:13

Novērtēju "cīņu" par parauga izdzīvošanu! Šitas ir no grūtā gala, šīs pilienītes ir sīkas, un pēc tam vēl censties visu sabildēt, tāpēc prieks, ka no tā visa noteikt bija jau iespējams :). Nekas, kad nākamreiz tādu sīku ar rakstiņu atradīs, tad jau zinās, ka vajag ievākt paraugam Latvijas kolekcijai. :)


adata 02.septembris, 20:10

Apsveicu! Prieks par jums visām!


Ziemelmeita 02.septembris, 20:00

Paldies,Uģi!


Mari 02.septembris, 19:54

Nu skaisti, apsveicu! :)


Mari 02.septembris, 19:53

Oho, pārsteigums, paldies, Julita!! :) Diemžēl nekas pāri nepalika, arī šim pēdējam no 4 augļķermeņiem neizdevās tā īsti nobriedināt sporas, bet šis tika vistālāk, mikroskopēju, lai kaut ko saglābtu. Pārējie sažuva un viens neglābjami sapelēja.


meža_meita 02.septembris, 19:31

Sēnes skropstenes (oranžās) un zvīņainā peltīgera (ķērpis).


ekologs 02.septembris, 19:01

Jā, tas pirmais posms salīdzinoši īss arī. Ok. Marek, Uģi, paldies!


mufunja 02.septembris, 14:50

Paldies, Julita. Mēs tāpat nevaram tev sekot līdzi :) :)


dziedava 02.septembris, 14:47

Apsveicu! Šodien mums jau otrā jaunā suga Latvijā, turklāt abas ir ne-manis atrastas. Tā turpināt! :))


CerambyX 02.septembris, 13:27

Es par glandium :) Ūsu vālītes pirmais posmiņš apmēram tik pat garš cik plats (nucum - īsāks, attiecīgi paltums lielāks par garumu). Snuķa garums ar būs labāk priekš glandium kā nucum, manuprāt.


dziedava 02.septembris, 11:40

Priecāšos, ja būs kkas no parauga saglabājies, ko es kādreiz varētu dabūt savam gļotsēņu krājumam (varbūt arī kādreiz nodot kādā publiskā herbārijā) :)


dziedava 02.septembris, 11:36

Ieraudzīju kapilīcija aprautos galus un iedvesmojos sakārtot datorā esošos gļotsēņu materiālus pa tēmām. :D Atslēgas vārds šai - ļoti sīka un ne uz kritalām, tāpēc arī droši vien mums vēl nebija. Apsveicu, lieliski! :))


Ziemelmeita 02.septembris, 10:52

Paldies,Edgar! Būs jābrauc skatīt.


Bekuvecis 02.septembris, 10:29

Dažas krāsojuma īpatnības raisa šaubas - taču foto nav ideāli... Drošai diagnozei, tīk vai netīk, būs vien jāpaskatās, vai aug arā no kāda cietpūpēža pamatnes vai arī no augsnes.


Bekuvecis 02.septembris, 10:02

Jāpievieno, nav DD sarakstā ne ar kādu sinonīmu. Nav arī nekādos citos LV sarakstos. Acīmredzot sugas pirmatradums.


dziedava 02.septembris, 09:25

Paldies, Mārīte un Marita! :) Par rekordu nezinu, redzēs, līdz šim brīdim šogad atklātas tikai 16-17 gļotsēņu sugas, bet nu - rudens vēl tikai sākas. ;)


Ziemelmeita 02.septembris, 09:14

Paldies,Uģi, par sugu noteikšanu!


mufunja 02.septembris, 08:53

Ophiocordyceps myrmecophila


Mari 02.septembris, 05:53

Apsveicu! :) 2025. , laikam, būs jauno un reto sugu atradumu rekorda gads, skaisti :) Šai sporas tādas interesantas.


Mari 02.septembris, 05:44

Paldies, Julita! :) Neiedomājos skaldnītes sīkāk pētīt, pirmo reizi vispār to kriksīti izdevās ieraudzīt :) bet man vēl saglabājies paraudziņš, varbūt izdosies saskatīt vajadzīgās pazīmes, vismaz zināšu ko meklēt :))


zemesbite 02.septembris, 00:03

Paldies, Uģi!


Karmena 01.septembris, 22:36

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


zemesbite 01.septembris, 21:51

Oho! Apaveicu! :)


IlzeP 01.septembris, 19:03

Vai jāpievieno sugu sarakstam? Nav jau ar kādu sinonīmu (es neatradu)?


ekologs 01.septembris, 15:09

Uģi, ko par šo domā?


ekologs 01.septembris, 14:57

Uģi, paldies!


CerambyX 01.septembris, 13:16

Pēc tāda izskatās, jā!


Kiwi 01.septembris, 10:30

Paldies, Amanda!


mufunja 01.septembris, 08:34

Clavicorona taxophila


dziedava 01.septembris, 08:19

Āā, cik smukas :)). Kriksītēm pilnīgi noteikti vajag mikroskopēt tās skaldnītes. Jāredz krāsa mikroskopijā, vai ir divi slāņi, un kādi, un kādas ir skaldnītes malas (tur parasti ir interesants rakstiņš). Pēc sporu izmēra vien te nenosaka. 12 mkm sporām var būt, piemēram, gan mazajai, gan sīkajai kriksītei (L.minima un L.pygmaea), svarīgs arī sporām lielāks intervāls, ja iespējams.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts