Aktīvie lietotāji: 231 Šodien ievadītie novērojumi: 355 Kopējais novērojumu skaits: 2235232
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Ziemojošo putnu atlants: aicinājums piedalīties un pirmie rezultāti
Pievienots 2020-11-27 19:56:15

Aicinām piedalīties ziemojošo putnu atlanta veidošanā!

Garastīte ziema Gatis Vilbrants

Garastīte Aegithalos caudatus. Foto: Gatis Vilbrants.

Par to, ka līdz ar trešo Latvijas ligzdojošo putnu atlantu esam uzsākuši novērojumu vākšanu arī Latvijas ziemojošo putnu atlantam, ziņojām jau pērn “LOB Jaunumos” un portālā Dabasdati.lv, taču, jaunai ziemai sākoties, vēlos atgādināt par šo darbu un dot iespēju mazliet ieskatīties pirmajos rezultātos no pagājušās ziemas.

Ļoti vienkāršoti raksturojot putnu populāciju dinamiku, varētu teikt tā, ka vasarā putni vairojas, bet ziemā iet bojā. To, vai populācija augs, būs stabila vai samazināsies, nosaka līdzsvars starp šiem procesiem – vai vasarā putni spēs atgūt ziemā ciestos zaudējumus. Tātad, lai gan LOB darbā galveno uzsvaru esam likuši uz to, kā putniem klājas ligzdošanas laikā, zināšanas par to, kas notiek ziemā, ir ļoti svarīgas, lai izprastu kopējos procesus populācijās. Šeit vietā atzīmēt, piemēram, dzērvju un meža zosu skaita pieaugumu Latvijā un Eiropā kopumā, ko lielā mērā noteikuši tieši apstākļi ziemošanas vietās. Izņemot ziemojošo ūdensputnu uzskaites un dažādu retumu novērojumus, mūsu rīcībā esošā informācija par ziemojošo putnu skaitu un izplatību ir ļoti nepilnīga. Ziemojošo putnu atlants nepieciešams, lai šo situāciju labotu, jo pirmais solis mūsu zināšanu uzlabošanā būtu saprast, kas, cik daudz un kur tad Latvijā ziemo.

Metodika

Ziemojošo putnu atlanta metodika īsumā:

1. Novērojumus ziemojošo putnu atlantam vāksim no 2019./2020. līdz 2024./2025. gada ziemai.

2. Par ziemu uzskatām laiku no 1. decembra līdz 28. (29.) februārim.

3. Novērojumi tiek apkopoti tajos pašos 5×5 km kvadrātos kā ligzdojošo putnu atlantā. Tātad nav izmantojami novērojumi, kas aptver vairākus atlanta kvadrātus un nav sadalāmi pa kvadrātiem (piemēram, piedaloties ziemojošo ūdensputnu uzskaitēs, visus novērojumus svarīgi sadalīt pa kvadrātiem).

4. Novērojumus var ziņot gan portālā vai lietotnē “Dabas dati”, gan rakstiski (sūtot uz LOB pasta adresi Skolas iela 3, Rīga, LV-1010 vai e-pastu atlants@lob.lv).

5. Ziņojot “Dabas datos”, vēlams izmantot vai nu lietotni, vai portāla ziņošanas pamatsadaļu, atzīmējot precīzus punktus, kuros putni novēroti. Ja nu galīgi negribas atzīmēt punktus, var izmantot arī Ligzdojošo putnu atlanta ziņošanas sadaļu, novērotajiem putniem atzīmējot pazīmi “N”.

6. Iesniedzot novērojumus rakstiski, ļoti svarīgi norādīt kartē atrodamu novērojumu veikšanas vietu vai pievienot karti.

7. Visvērtīgākie ir t.s. pilnie saraksti – novērojumi, kam norādīts precīzs (!) sākuma un beigu laiks un atzīmētas visas novērotās putnu sugas. Arī ziņojot no mājām, vēlams kādu laiku veltīt tieši putnu novērojumiem un šo laiku arī precīzi reģistrēt. Protams, labi ir ziņot arī par gadījuma rakstura novērojumiem, taču pilnie saraksti ar norādītu laiku ir vērtīgāki.

8. Apsekojot kvadrātu, vēlams apmeklēt visus tajā sastopamos biotopus.

9. Vēlams kvadrātus apsekot atkārtoti – decembrī, janvārī un februārī.

 

Varbūt lieki, taču vēlos atgādināt, ka svarīgi atzīmēt tikai tās sugas, ko esat droši noteikuši. Tā kā ziemā putni lielākoties nedzied, vērts atkārtot un pamācīties putnu saucienus (kas atrodami gan Putni.lv, gan Xeno-canto.org), taču vairāk nekā vasarā būs jāpaļaujas uz redzi, nevis dzirdi. Turklāt paturiet prātā, ka ziemā putni nereti veido jauktus bariņus, tātad ir vērts rūpīgi pārskatīt katru tādu, kas jums gadās ceļā.

Kā jau minēts iepriekš, būtu jātiecas pārbaudīt visus kvadrātā esošos biotopus, taču īpaši svarīgi nepiemirst par tiem, kuros putni ziemā parasti koncentrējas lielākā skaitā – neaizsalušiem ūdeņiem un apdzīvotām vietām.

Aicinu neaizmirst, ka ziemā var ievākt arī ļoti noderīgu informāciju ligzdojošo putnu atlantam (un ne tikai tam), t. i., šajā laikā, kad kokiem nav lapu, vieglāk pamanāmas ir gan lielās ligzdas, gan arī vieglāk nosakāmo sugu ligzdas (piem.: dziedātājstrazds, somzīlīte, paceplītis). Pat baltā stārķa ligzdas, ko iepriekš neesat zinājis, ir vērts atzīmēt, lai vēlāk, ligzdošanas sezonā, pārbaudītu vēlreiz. Lielās ligzdas reģistrēt ir svarīgi arī tad, ja pats tās atkārtoti apmeklēt nevarēsiet, jo tad ligzdošanas laikā tās var pārbaudīt arī kāds cits.

Administratīvā puse

Ligzdojošo putnu atlantam (vismaz šobrīd) LOB ir pieejams finansējums, taču ziemojošo putnu atlants vismaz pagaidām ir pilnīgi bez naudas. Tas nozīmē, ka koordinatori šo darbu veic brīvprātīgi un arī novērojumu veicējiem diemžēl nevaram atlīdzināt transporta izdevumus. Ja šis fakts jums ir šķērslis, atgādinu, ka ziemojošo ūdensputnu uzskaišu ietvaros gan tie tiek atlīdzināti, tātad viena iespēja ir piedalīties šajās uzskaitēs, neaizmirstot atzīmēt arī tos ziemotājus, kas nav ūdensputni. Otra iespēja ir nekur nebraukt un ziņot par jūsu mājās novērotajiem putniem (piemēram, piedaloties akcijā “Ziņo par putniem dārzā”). Taču skaidrs, ka ne viens vien no jums vēros putnus gada īsākajā dienā vai mēģinās savākt pēc iespējas vairāk sugu janvāra sarakstā, tāpēc aicinu aktīvākos putnu vērotājus neaizmirst par ziemojošo putnu atlantu un ziņot “Dabas datos” arī otro janvārī novēroto meža zīlīti.

Ja esat gatavs arī mērķtiecīgiem braucieniem tieši ziemojošo putnu atlantam, ņemiet vērā, ka portālā Dabasdati.lv esam izveidojuši sadaļu šī atlanta statistikai: dabasdati.lv/lv/putnuatlants/statistikawinter.
Šeit varat ieskatīties, kuri ir tukšie kvadrāti (un tādu šobrīd ir vairākums).

Kā jau minēju, arī koordinatori ar ziemojošo putnu atlantu nodarbojas “no darba un mācībām brīvajā laikā”, tāpēc būsim divi – ligzdojošo putnu atlanta koordinators Andris Dekants un es. Pienākumus esam sadalījuši tā, ka Andris būs tas, kurš uzņemsies tehnisko pusi – “Dabas datu” pieskatīšanu un rakstiski iesniegto novērojumu ievadīšanu datubāzē, bet es būšu tas, kurš bakstīs jūs piedalīties šajā pasākumā (kā to daru ar šo rakstu).

Rezultāti

Tā kā solīju arī iespēju mazliet ielūkoties rezultātos pēc pirmās ziemas, šim rakstam pievienotas dažas ziemojošo putnu izplatības kartes, kurās apkopoti portālā Dabasdati.lv reģistrētie putnu novērojumi no 2019. gada 1. decembra līdz 2020. gada 29. februārim.

 

Lielā zīlīte- ziemošanas izplatība 2020

Lielās zīlītes karte labi parāda, ar ko jāsaskaras gan putnu monitoringos, gan ligzdojošo putnu atlantā, – visvairāk mūsu ir Rīgā, tāpēc arī putni šķiet šeit koncentrējamies. Lai gan ticami, ka daļa putnu pa ziemu tiešām lielākā skaitā sastopami tieši šeit, gribu mudināt par ziemā novērotiem putniem ziņot arī tos LOB biedrus, kas mīt citās pilsētās vai laukos.

 

 

 

Meža pīle - ziemošanas izplatība 2020

Meža pīle, kā zināms, ir viena no biežāk sastopamajām ziemojošo ūdensputnu sugām, tāpēc varam pateikties Antrai Stīpniecei un ziemojošo ūdensputnu uzskaitēm par to, ka šī izplatības karte ir apmēram tikpat aizpildīta kā lielajai zīlītei. Šeit vēlreiz gribu aicināt šo uzskaišu dalībniekus turpmāk atzīmēt arī visus pārējos, ne tikai ūdensputnus.

 

 

 

Urālpūce - ziemošanas izplatība 2020

Urālpūces izplatības karte, lai gan ļoti nepilnīga, tomēr iezīmē mums jau no ligzdojošo putnu atlantiem zināmo izplatības rakstu – sugas izplatības koncentrēšanos Latvijas austrumu daļā. Vai arī šajā ziemā sastapsim kādu urālpūci Rīgā, kā tas ne reizi vien ir gadījies iepriekšējos gados?

 

 

 

 

Zīdaste - ziemošanas izplatība 2020

Zīdaste ir viena no tām sugām, kuras izplatības karti ligzdojošo putnu atlantā neredzēsiet. Latvija tai ir siltās zemes – pie mums tā neligzdo, bet novērojama caurceļošanas un ziemošanas laikā.

 

 

 

 

 

Uz mežu!

Laikā, kad iesaka izvairīties no liekiem sociāliem kontaktiem, aicinu jūs nezaudēt kontaktu ar dabu un doties mežā! Ziema ir īsa, ziemas dienas vēl īsākas, bet apsekojamo kvadrātu ir vairāk nekā vasarā (neaizmirsīsim, ka putni ziemo arī jūrā, kur tie neligzdo). Lai tas jums ir izaicinājums!

Viesturs Ķerus, viesturs@lob.lv

Saistītie raksti:
Sācies Latvijā ziemojošo putnu atlants (2019-12-18)

Pēdējie novērojumi
Regulus regulus - 2025-09-16 Pūcis
Pica pica - 2025-09-16 Pūcis
Passer domesticus - 2025-09-16 Pūcis
Cyanistes caeruleus - 2025-09-16 Pūcis
Parus major - 2025-09-16 Pūcis
Falco vespertinus - 2025-09-16 Vladimirs S
Sturnus vulgaris - 2025-09-16 Vladimirs S
Nezināms
Ignotus
@ Aldimaa
Pēdējie komentāri novērojumiem
Mari 16.septembris, 14:34

Jā, auga uz sūnām apaugušas kritalas, ar tām sporām - ļoti grūti kaut ko jēdzīgu saskatīt .


dziedava 16.septembris, 14:31

Un vēl - uz kāda koka kritalas bija?


dziedava 16.septembris, 14:30

Te var salīdzināt: https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?aug_id=2874&ftips1=96


dziedava 16.septembris, 14:29

Marina, ceru, ka paraugs ir saglabāts, šai noteikti jāmēra sporas. Tik gara kāja D.radiatum nemēdz būt. Izskatās pēc pasaulē ļoti retās Diderma roanense.


Dzeerve 16.septembris, 11:07

Paldies!


dziedava 16.septembris, 10:27

Paldies! Āķīši ir nepārprotami. Bet vispirms jātiek galā ar sporām. Resp., vai ir iespējams atmest Stemonitopsis hyperopta, kurai tīkliņš veidojas no mazām actiņām, kas savienotas ar garākām līnijām? https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=26776 Vai arī ir tieši tā? Jo izmēri šai sugai atbilst. Un tonis arī šķiet rozīgs. Bet pēc sporām īsti nevar saprast, bet tās šai sugai ir īpaši raksturojošas. Auga uz sūnām, kas aug uz kritalas?


Mari 16.septembris, 10:00

Ar sporām negāja viegli. Ir sīks neregulārs punktējums (kārpiņas?), brīžiem var "uzķert" tādas kā tīklveida struktūras, korektāks sporu diametrs 6,5-7,0 mkm.


marsancija 16.septembris, 00:07

Gada staipeknis Lycopodium annotinum


zemesbite 15.septembris, 22:34

Paldies, Ansi!


Mari 15.septembris, 22:23

Šķiet, ka āķīši ir.


meža_meita 15.septembris, 20:39

Skaisti, neidomātos šo meklēt uz bērza!


IlzeP 15.septembris, 19:46

Ieva, varbūt vari izkadrēt?


mufunja 15.septembris, 17:44

Diachea subsessilis


dziedava 15.septembris, 17:39

Tiešām fantastiski! Kas ir jaunā gļotsēņu suga?


mufunja 15.septembris, 17:01

Tas ir lieliski. Interesanti, ka gandrīz vienuviet izauga divas jaunas sēņu sugas un jauna gļotsēnes suga.


ekologs 15.septembris, 16:40

Paldies, Uģi!


Mari 15.septembris, 13:10

Paldies, Julita, mēģināšu papētīt :)


dziedava 15.septembris, 13:04

Un vai tīkliņš vienmērīgs (ar vienādām acīm), vai ir mazākas un lielākas


dziedava 15.septembris, 13:04

Un ja sporām ir tīkliņš, tad derētu saprast, cik acu pa diametru


dziedava 15.septembris, 13:02

Te var redzēt manu minēto "punktējumu" no āķīšu galiem: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=29217


dziedava 15.septembris, 13:01

Maziņa ar tīklotām sporām ir no interesanto gala. Te vajag saskatīt, vai ārējam tīkliņam ir brīvi gali (āķīši) vai nav. Es tad sausu (bez ūdens!), no sporām izpūstu vālīti (te tāda apmēram redzama) lieku zem stikliņa un 400x palielinājumā mainu fokusu, tad var saskatīt. Var skatīt uz malām (tad, ja daudz āķīši, tie uz āru labi saskatāmi) vai mainot fotkusu panāk, ka redzami āķīšu gali, resp., attēls izskatās kā punktēts no tiem galiem. Katrā ziņā vālenītēm/cilindrītēm āķīši ārējā tīkliņā ir svarīgs parametrs, to jācenšas skatīties.


dziedava 15.septembris, 12:32

Nu vienreiz es tādu mikroskopēju, un bija H.serpula, tā ka vrb nekas nav zaudēts. Bet ir, piem., Gulielmina vermicularis, vai Cornuvia serpula (šai gadījumā mazāk ticams), tā ka ja nav skaidrs režģis, tad es ieteiktu pievērst uzmanību.


Mari 15.septembris, 12:10

Ups, šim paraudziņu nepaņēmu.


dziedava 15.septembris, 12:06

t.i., daudz retāks :))


dziedava 15.septembris, 12:06

Šir tik neparasti izvijušies (ne kā režģis, bet kā tārpiņi), ka es mikroskopētu, vai nav kas daudz labāks


kimkim 15.septembris, 11:55

Lycopodium


CerambyX 15.septembris, 11:54

Nav nezināms. Attēlā redzama priede :)


dziedava 15.septembris, 10:42

Atļāvos arī izveidot latvisko nosaukumu. Savulaik, sadarbojoties t. sk. ar Edgaru Vimbu, rakstīju rakstu par Latvijā tikko atklāto irbuļu milneni, kas tolaik (2014. gadā) bija 4. milneņu suga Latvijā (un Ophiocordyceps myrmecophila vēl nebija). Vismaz man nav datu, ka pēc 2014, gada tā būtu atklāta, tā ka tai tiešām vajadzētu būt jaunai sugai Latvijā. Apsveicu! :)


dziedava 15.septembris, 10:34

Paldies, Marina, super atradums! Mana sapņu suga :))


adata 15.septembris, 07:50

Šis nebūs čemurziežu dižtauriņš.


Mežirbe777 15.septembris, 00:08

Retās ķērpju sugas novērojums papildināts ar augstākas izšķirtspējas foto.


anthicus 14.septembris, 23:26

Lūdzu mainīt noteikšanu uz "nezināms".


angel 14.septembris, 20:24

Paldies par noteikšanu!


VijaS 14.septembris, 19:02

Apakša ir gluda? Tad jau kāda sīkpiepe (varbūt alkšņu?).


VijaS 14.septembris, 18:50

Purva sermulīte.


Kiwi 14.septembris, 17:15

Paldies, Mārtiņ, par sugu noteikšanu!


Kiwi 14.septembris, 17:13

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Kiwi 14.septembris, 17:11

Paldies, Marek, par sugu noteikšanu!


adata 14.septembris, 17:11

4., 5.att. paņemts paraugs 13.sept., nobriedis dabā, bez lietus periodā. Tumši brūnā šoko krāsā.


Ziemelmeita 14.septembris, 17:07

Paldies,Edgar,tā jau likās.


Ilona_rasa 14.septembris, 13:58

Paldies, Vija!


mufunja 14.septembris, 12:17

Paldies, Julita. Es pievienoju aprakstu.


dziedava 14.septembris, 10:42

Paldies, Iveta. Hmm, bet kas Tev tai dārzā varētu būt citādāk nekā man? Tur bez tā siena un āboliem, kas vēl ir, kas veido dzīvesvietu gļotsēnēm? Gan šīm, gan citām.


dziedava 14.septembris, 10:38

Interesanti. Man gan pirmā doma par putukrējuma olīti. Bet kas zina


Vīksna 14.septembris, 09:56

Paldies !


ekologs 14.septembris, 09:36

Lapgrauzis (Cryptocephalus moraei).


ekologs 14.septembris, 09:32

Airvabole (Acilius sulcatus).


dziedava 13.septembris, 21:50

Uz dzīva koka? Jāmikroskopē un jāmēra, bez tā nekā.


VijaS 13.septembris, 21:47

Krusta zirneklis Araneus diadematus.


VijaS 13.septembris, 21:34

4.-5. bildes - 13. septembris.


adata 13.septembris, 21:15

Es arī par pārslaino.


adata 13.septembris, 21:09

Koraļļu dižadatene.


adata 13.septembris, 19:36

Julita, es jau to domāju tā, ka tie āboli ir skābi, tas lika aizdomāties, ka nav kā parasti uz kritalas mežā. Savukārt, lasot dažādus rakstus par krūmmelleņu audzēšanu, daži mēdz to augsni paskābināt ar ābolu izspaidām pēc sulas spiešanas, citi lej sūkalas, lai gan zinātniski tas nav pierādīts, speciālisti neiebilst. Gan jau tām gļotsēnēm ir tik tām vien zināmu apstākļu sakritība, kur un uz kā augt. Es tāpat par olīšu aplocīti domāju, vai tad citur sūdu čupu nav, bet citur tās neatrodu. Tās sporas taču ar vēju pārvietojas nez cik tālu!


dziedava 13.septembris, 15:46

Vai man kā nebiologam var paskaidrot, kā zināt, vai vide skāba? Man šogad pagalmā/dārzā nekā neizdodas atrast gļotsēnes. Puvušu ābolu netrūkst :D, pļauta zāle arī ir, bet nu gļotsēņu nav! Kaut ko es neprotu vai nesaprotu :/


dziedava 13.septembris, 06:43

Paldies, Ansi!


Ziemelmeita 12.septembris, 22:24

Paldies,Ansi, par labojumiem!


Alvis Āboliņš 12.septembris, 21:38

Spalva izskatās pēc zvirbuļa lieluma putna lidspalvas.


CerambyX 12.septembris, 16:00

Droši vien kādas bruņutis


megemege 12.septembris, 14:09

Paldies, Iveta!


megemege 12.septembris, 14:05

paldies, Amanda!:)


Dubults 12.septembris, 12:14

Skaidrs! Paldies!


Ilona_rasa 12.septembris, 08:54

Paldies, Artur!


ekologs 12.septembris, 08:40

Lapgrauzis (Galeruca tanaceti).


Amanda 12.septembris, 08:21

Mazie ķīri


adata 11.septembris, 21:00

Paraugs tiks nosūtīts. Jā, vide diezgan skāba.


dziedava 11.septembris, 20:30

Nu vareni! It kā nokarenā aug visur kur, bet no vienas puses es šaubos, vai tiešām uz kritalām un citur ir viena un tā pati suga, no otras puses, varbūt tomēr pavisam kāda cita suga. Man tie daudzveidīgie substrāti nokarenajai mulsina. Ieteiktu paraugu saglabāt.


dziedava 11.septembris, 20:04

Te vajadzētu vismaz komentāru, uz kā īsti aug? Jaunu sugu noteikt no foto, kur vismaz man nesķiet labi saskatāms, uz kā aug, nebūtu korekti. Marinai ticu, bet kā minimums substrātu, biotopu pie novērojuma aprakstīt vajag.


CerambyX 11.septembris, 18:33

Tāds formulējums, jo olas dēj ieceļojuši īpatņi (kāpuri, protams, neceļo). Ja šāds 'atgadījums' notiek vasarā, tad tiešām var arī kāpuri attīstīties un iespējams pat iekūņoties. Tomēr suga ir diezgan 'tropiskas' izcelsmes un rudens vēsums stipri kavē kāpuri attīstību (bieži letāli, ja ilgstoši vēsāks). Katrā ziņā tiek uzskatīts, ka pārziemot suga Latvijā (un arī citur Ziemeļeiropā) nespēj un parasti pat tā viena paaudze, kas var tikt 'izdēta' šeit arī nepaspēj pabeigt attīstību. Piemēram, 2023. gadā no augusta beigās dabā ievāktiem kāpuriem, turot un audzējot tos telpās - tauriņš izkūņojās 2. oktobrī, kad aiz loga jau stiprs vēsums. Pieņemu, ka ļoti retos gadījumos, kad olu dēšana notikusi sevišķi agri sezonā (pašā vasaras sākumā) un kāpuri sanāk ~ vasaras vidū - varbūt tie var paspēt izaugt un pabeigt attīstību un izkūņojas 'vietējā' paaudze. Šādos gadījumos it kā tiešām sanāktu analoģija ar, piemēram, dadžu raibeņiem vai lielajiem nātru raibeņiem, kas tiešām 'apzināti' migrē uz ziemeļiem, lai vairotos (un pēc tam atpakaļ, ja aukstums nepārsteidz). Bet nu par šīm sugām arī mēs faktiski sakām, ka tās ir ieceļotāji (Latvijā nepārziemo - skaits gadu no gada mainīgs, sevišķi dadžu raibeņu gadījumā). Vienkārši daudzkārt biežāki ieceļotāji kā miroņgalvas sfings :) Tā es to skaidrotu.


Dubults 11.septembris, 14:46

Uģi, kādēļ "ieceļotājs", ja novērots kāpurs, tātad pierādīta vairošanās šeit?


Ziemelmeita 11.septembris, 11:45

Paldies,Uģi!


CerambyX 11.septembris, 10:33

Paldies, par norādi. Interesanti jā. Pēdējos 2-3 gados Glischrochilus tremulae atbilstošus īpatņus sanācis novērot/ievākt vēl vairākās vietās (precīzi jāpaskatās, pēc atmiņas Ukru gāršā, Dobeles apkārtnē, laikam Ziemeļgaujā, varbūt vēl kaut kur) - vienmēr vaboles bija uz vecām, nolūzušām vai kalstošām apsēm, labos un vecākos meža nogabalos. Reizēm uz viena stumbra ir bijuši kopā ar citām Glischrochilus sugām - g.k. quadriguttatus, kas apdzīvo tādu pašu 'substrātu', bet arī ar quadripunctatus. Šķiet visiem ievāktajiem eksmeplāriem esmu ģenitālijas (bija arī tēviņi) izpreparējis, būs ziemā/rudenī jāsaliek rindā un jāpaskatās vēlreiz. Man ar kaut kā atmiņā palicis, ka no quadripunctatus tomēr atšķīrās.


anthicus 11.septembris, 09:06

Šis taksons tagad tiek uzskatīts par G. quadripunctatus sinonīmu. Man sarežģīti tam piekrist, jo G. tremulae tēviņu ģenitālijas ir citādākas formas nekā G. quadripunctatus, bet Kirejčuks uzskatas abus taksonus par konspecifiskiem (Kirejtshuk A.G. 2025. Classification and taxonomy of the nitidulid-group of families (Coleoptera: Cucujoidea): comments on morphology, bionomics, phylogeny and methodology, with a key to species of the subgenus Myothorax Murray, 1864 of the genus Carpophilus Stephens, 1830 (Nitidulidae: Carpophilinae). Caucasian Entomological Bulletin 21(1): 127–192)


CerambyX 11.septembris, 08:40

Drīzāk bruņērces - kaut kāds Damaeus sp. vai līdzīgs


adata 11.septembris, 07:52

Atradu, pilienīšu daudzgalve


adata 11.septembris, 07:46

Noteikti nav gļotsēne, droši vien tā sēne, kas aug uz gļotsēnēm. Apakšā mazliet var redzēt, ka ir, varbūt tas pats režģītis.


megemege 11.septembris, 07:41

Artur, paldies!


ekologs 10.septembris, 23:10

Tā ir Galeruca tanaceti mātīte, kura, iespējams, drīzumā dēs oliņas.


megemege 10.septembris, 22:04

Artur, šim bija spārni īsi un vēders izteikti liels?


marsancija 10.septembris, 21:19

Paldies, Uģi!


ekologs 10.septembris, 20:42

Tas būs lapgrauzis (Galeruca tanaceti).


DaceK 10.septembris, 19:22

Paldies par noteikšanu!


Ziemelmeita 10.septembris, 11:32

Jā,Iveta, burvīgi lukturīši!


Ziemelmeita 10.septembris, 08:33

Paldies, Mārtiņ, par skaidrojumu!


adata 09.septembris, 21:38

Ak, māte daba! Kādi lukturīši!


Martins 09.septembris, 21:26

Tomēr melnā, jo uz krūšu sāniem samērā liels, melns zīmējums. Citām klajumspārēm tikai tādas tievas, melnas līnijas.


marsancija 09.septembris, 20:55

Paldies Amandai un Ilzei par skaidrības ieviešanu manos putnos :)!


ekologs 09.septembris, 18:37

Lielā skrejvabole (Carabus coriaceus).


meža_meita 09.septembris, 17:19

Šis tomēr būs jāpārbauda, varētu būt arī apsarmotā kalīcija. Paraudziņš droši vien, ka vairs nav saglabājies, ja? :)


zemesbite 09.septembris, 15:44

Paldies, Uldi!


IlzeP 09.septembris, 12:31

Piebilde par meža pīlēm - šajā gadalaikā arī tēviņi izskatās tāpat - līdzīgi mātītēm.


Amanda 09.septembris, 09:16

Kajaks un lielais ķīris


ekologs 09.septembris, 07:04

Paldies par abiem novērojumiem, Marek!


marsancija 09.septembris, 00:40

Mani galvenie jautājumi "sēž" pirmajā bildē jūraskrauklim zem labā un kreisā spārna :)


marsancija 09.septembris, 00:37

Būtu pateicīga, ja kāds man palīdzētu tikt skaidrībā ar putnu sugām šajos attēlos. Nav šaubu par jūraskraukli, sudrabkaiju, lielo gauru, vārnu(:)). Domāju, ka ir meža pīles (mātītes un "zaļknābji") un brūnkakļi. Netieku skaidrībā par kaijveidīgajiem- tiem nelielākajiem ar dzeltenām kājām un knābjiem- kajaks? Un līdzīgi, bet ar sarkanām kājām un knābjiem- lielais ķīris?


zemesbite 08.septembris, 21:51

Paldies, Marek!


nekovārnis 08.septembris, 21:51

Iespējams Leiopus nebulosus


zemesbite 08.septembris, 21:50

Paldies, Uldi!


StarFlare 08.septembris, 21:14

Mājas strazdi - pelēcīgie ir jaunie putni


Amanda 08.septembris, 19:48

Niedru lija


Amanda 08.septembris, 19:48

Lauku piekūns


Amanda 08.septembris, 19:47

Mazais ērglis


dziedava 08.septembris, 19:36

Perīdijs ir ar brūniem plankumiem un galviņas apakšpuse ir ar melnu vidu?


ekologs 08.septembris, 18:11

Pūkmuša (Hemipenthes maura).


Ziemelmeita 08.septembris, 18:04

100% neapgalvoju, ka zvīņainā sīkstene, izskatās, ka celms dedzis un sauss, tāpēc tāda doma. Tīģeru sīkstenes var meklēt vasaras sākumā pie Stāvā krasta vecupem.


ekologs 08.septembris, 18:04

Šī arī Calathus cinctus.


ekologs 08.septembris, 18:04

Marek, tikko pievienoju vāl vienu šī īpatņa novērojumu. Izskatās, ka Tev taisnība, būs vien Calathus cinctus :) Vienīgi sugu izvēlnē tādas nav.


Lemmus 08.septembris, 17:50

Paldies,Edgar!


zemesbite 08.septembris, 16:48

Paldies, Uģi!


zemesbite 08.septembris, 16:41

Paldies, Marek!


guta7 08.septembris, 16:22

Paldies, Astra, par komentāru. Varētu būts arī tā, ka tā ir zvīņainā sīkstene. Šī sēne bija uz izskalota celma, tāpēc sliecos domāt, ka varētu būt tīģeru sīkstene, jo turpat netālu Gaujas ieteka jūrā. Būs jābrauc ievākt paraudziņu.


Ziemelmeita 08.septembris, 14:35

Vai drīzāk nav zvīńainā sīkstene? Tīgeru sīkstene jāmeklē mitrās vietās uz piemirkušām lapu koku kritalām.


IlzeP 08.septembris, 13:47

Hmm, biju domājusi, ka pēc profilu apvienošanas var.


roosaluristaja 08.septembris, 11:57

Visnotaļ ticama versija


Sarmīte 08.septembris, 11:15

Redzams gredzens uz kājas.


Bekuvecis 08.septembris, 09:25

Izņēmuma gadījums. Tīģeru sīkstenes lielā pārsvarā aug maijā-jūnjā (g/k uz izmirkušām kritalām) , paretam ap jūlija/augusta miju (tad arī uz mitriem celmiem/stumbeņiem).


Ivars Leimanis 08.septembris, 08:49

Fū, tomer neesmu tāds ... Nevaru pats nolabot savus vecos ziņojumus, jo tie ir no veca profila ieziņoti.


adata 08.septembris, 07:56

Šīm būs oranži augļķermeņi, līdzīgajām vāles/apkaklītes būs balti (šādā agrā augļķermeņu stadijā).


adata 08.septembris, 07:50

Maldinošā /krāterformas šādā stadijā augļķermeņi ir oranži, līdzīgajām vāles/apkaklītes pilienītēm - šādā stadijā būs balti augļķermeņi.


adata 08.septembris, 07:41

Gada staipeknis.


ekologs 07.septembris, 21:57

Nicrophorus vespilloides tā nebūs, taustekļu gali gaiši. Šī, manuprāt, ir Nicrophorus investigator.


Waldis666 06.septembris, 20:47

FB Mikologu grupā apstiprināja, ka daudzzaru pterula.


nekovārnis 06.septembris, 20:19

Paldies Valda un Ilze! Samulsināja sarkanīgais kāts.


dziedava 06.septembris, 17:53

Jauki, Renāt, tiks saglabāts :)


adata 06.septembris, 17:08

Nevar izslēgt tīģerkrāsas pārslainīti.


Amanda 06.septembris, 17:00

Kukaiņu piekūns


Ziemelmeita 06.septembris, 16:59

Otrais foto pēc dažām stundām karstā mašīnā. Veidojas tumši brūnas bumbiņas uz oranžas kājiņas. Izskatās, ka būs papagaiļu pumpurīte.


adata 06.septembris, 16:58

Vai šī nevar būt kokvilnas antrodija?


meža_meita 06.septembris, 15:35

Šeit būs henotopši vai Mycocalicium subtitle, jāskatās vai askiem ir kanāls, ja ir, tad kāds. Piesakos pie parauga :)


Kiwi 06.septembris, 14:39

Paldies, Uģi!


Vīksna 06.septembris, 12:55

Latvijā 3 sprigaņu sugas. Šī izskatās pēc sīkziedu, arī ievazāta. Vēl dzelteniem lielākiem ziediem meža sprigane, bet puķu spriganei sārti un sarkanīgi ziedi.


ekologs 06.septembris, 09:28

Kapračvabole (Nicrophorus vespilloides).


Mari 05.septembris, 20:43

Varbūt A.affinis?


Amanda 05.septembris, 19:42

Lauku balodis


Amanda 05.septembris, 19:41

Mazais ērglis


Amanda 05.septembris, 19:37

Meža pūce


IlzeP 05.septembris, 18:52

Paldies par ziņu!


Ziemelmeita 05.septembris, 18:21

Paldies, Julita! Labi, ka paņēmu paraugu, varēšu mikroskopēt un tikt līdz sugai. Tikai kad tagad sanāks, gan nezinu, bet izskatās nobriedis, jau ņemot putēja.


dziedava 05.septembris, 16:08

Tās izskatās jaunas sprodzītes. Sudrabainajai cilindrītei ir gļota ap melnu diegveida kājiņu, bet jaunai sprodzītei visa kājiņa ir balta. Vēl sprodzītēm raksturīgi, ka vālītes apakšpuse ir platāka nekā augšpuse


kamene 05.septembris, 15:27

Paldies, Ilze! Man arī tā likās.


Putnu_Būris 05.septembris, 15:23

Pārbaudīju, jā datums ir pareizs.


dziedava 05.septembris, 15:22

Gļotsēnes paraugā nebija, bet pilns ar nagliņķērpjiem vai līdzīgiem sīkumiem, kaut kas smuks trāpījās arī mikroskopijā. Ja droši zināms, ka tas tomēr nav ķērpis, var mainīt grupu uz nezināms (gļotsēne tā droši nav). Paraugu varu nodot ķērpju interesentiem, ja kādu tie sīkumiņi interesē, sabildēt visus gan nav laika.


Amanda 05.septembris, 11:35

Mājas strazds


Ginta 05.septembris, 09:53

Šoreiz Merlins nebūs pie vainas.


andrisb 04.septembris, 22:27

Paldies noteicējiem!


Ziemelmeita 04.septembris, 20:21

Paldies,Dmitry! Nomainīju sugu.


anthicus 04.septembris, 20:19

Bradybaena fruticum. Lūdzu mainīt sugas nosaukumu.


mufunja 04.septembris, 18:20

Paldies Julita.


dziedava 04.septembris, 17:53

Jā, visticamāk!


adata 04.septembris, 17:22

Zilzaļā hlorociborija.


Rallus 04.septembris, 17:13

Tītiņi vēl pa kādam droši vien slapstās zaru kaudzēs vai krūmu biežņās. Taču nav skaļi. Mazie dzeņi sauc ik dienu. Merlin lietotne dzirdētu mazo dzeni kļūdaini piedāvāja kā tītiņu. Teiktu, ka mazais dzenis, ja nav redzēts vizuāli tītiņš.


mufunja 04.septembris, 17:10

Julita, varbūt Cukurīte, sūnu ?


Ginta 04.septembris, 16:21

Droši vien, ka nav droši. Iepriekš nav bijis ne viens, ne otrs. Varbūt labāk nomainīt sugu.


dziedava 04.septembris, 14:50

Plazmodijs ir lielā plantācijā, būtu gan interesanti, par ko izaug, drīzāk minētu, ka tas ir kas cits, bet nu kas zina. Gludajam ragansviestam attīstību nav gadījies vērot.


dziedava 04.septembris, 14:25

Jā, tas tiesa, arī citām sugām novērots, ka mainās kājiņas un augļķermeņa garums, ja sanāk nokarāties.


guta7 04.septembris, 13:31

Saprotu, ka mēdz būt visādi, tāpēc ieliku dabas datos uzreiz, novērojuma vietā un laikā.


meža_meita 04.septembris, 12:45

Nav kolēmas


adata 04.septembris, 12:25

Vienkārši nav jau daudz variantu, kas cits tur blakām varētu augt! ( Lai gan uz tādu vien pārliecību nevar paļauties.) Drīz jau varēšu ar sporām uz tirgu braukt! Citādo izskatu skaidroju ar to, ka šis eksemplārs atradās uz mēsla tā kā vertikālā plaknē, līdz ar to mazliet nostiepās, citi atkal vairāk horizontālā plaknē guļ/sēž. Tagad skaidrs, ka kājiņu reizēm var labi saskatīt.


LauraG 04.septembris, 11:08

Paldies, izlaboju!


IlzeP 04.septembris, 10:32

Vai droši, ka tītiņš, nevis mazais dzenis, kas rudenī bieži klaigā?


IlzeP 04.septembris, 10:26

Pagaidām nomainu uz nenoteiktu sēni.


Bekuvecis 04.septembris, 10:01

Ka divās vietās, sapratu! :) Runa ir tieši par šo te un par prakt. turpat esošo lavandas vālenes novērojumu. Koordinātu skaitļi neko nemaina - precīzi atbilst kartē iezīmētajai vietai. Aizdoma paliek: vai kādu traucējošu faktoru dēļ koordinātu mērījumi nav "aizbraukuši" par 100+ metriem, tā radot veselu divu "dubultatradņu" iespaidu. Parasti gan šādas nobīdes nepārsniedz dažus desmitus metru, bet kas zina... Ja atradīsies laiks, aiziešu papētīt situāciju uz vietas.


dziedava 04.septembris, 09:00

Tas ir ārkārtīgi interesanti! :) Ka var tā pavērot un redzēt dažādas izpausmes. Kad tā vēro, tad vēlāk jau pa gabalu jebkurā stadijā ir skaidrs - ā, tā ir tā :), kamēr vienreiz (vai nevienreiz) redzējušais mēra un mikroskopē, kamēr nonāk pie tā paša secinājuma. :)


guta7 04.septembris, 08:14

Zaļo stikleni atradu 2 vietās, katru savā ceļa pusē.Te precīzas koordinātes. 57.1589361667, 24.8243866667 un 57.16211, 24.82253


adata 04.septembris, 07:43

Julita, pievienoju foto pēdējam pēc diennakts. Man izskatās tāds pats.


Ivars Leimanis 04.septembris, 06:49

Paldies par labojumiem!


Ivars Leimanis 04.septembris, 06:49

Tāpēc, ka esmu aptaurēts ... Aizmirsu, ka savus novērojumus pats varu koriģēt, ja sugas nosaukums jau ir datu bāzē.


ekologs 03.septembris, 23:08

Paldies, Marek!


ekologs 03.septembris, 22:39

Labs! Paldies, Uģi! :)


Vīksna 03.septembris, 22:37

Paldies !


Vīksna 03.septembris, 22:36

Paldies !


CerambyX 03.septembris, 22:33

Siseņus skaitās, ka šādi apskādē sēne Entomophaga grylli, bet nezinu vai ir arī vēl kādi citi alternatīvi varianti


Ziemelmeita 03.septembris, 22:31

Paldies,Uģi!


dziedava 03.septembris, 22:26

Norvēģijas eksperts Edvīns Johannesens arī atbalsta D.cinereum versiju :)


CerambyX 03.septembris, 22:23

Domāju, ka ir Xanthia (=Cirrhia) ocellaris - spārnu gali nosmailoti, nierveida plankumam viena malā izteikti balts plankumiņš, spārnu joslojums arī sakrīt. Līdzīgākā suga skaitās Xanthia (=Cirrhia) gilvago, bet tā brūnāka/raibāka, spārnu gali nav tik smaili, baltais plankums parasti nav izteikts u.c. Joprojām reta suga - pirmo reizi konstatēta šķiet tikai 2012. gadā.


ekologs 03.septembris, 22:01

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii). Āda melnā krāsā un tumši, tumši brūni mati ar zeltainiem galiem.


Amanda 03.septembris, 21:18

Pelēkais mušķērājs


Bekuvecis 03.septembris, 21:16

Šī lavandas vālenes atradne praktiski sakrīt ar 17 min iepriekš novēroto zaļās stiklenes atradni - tāda gandrīz fantastiska sagadīšanās! Viena šāda abu dižretumu "dubultatradne" jau vairākus gadus ir labi zināma 100+ metrus uz dienvidrietumiem. Vai tiešām šajā mazajā zemes pleķītī ir veselas divas tādas "dubultatradnes", vai arī koordinātes šoreiz ir noteiktas ar 100+ metru lielu kļūdu?


Amanda 03.septembris, 21:08

Baltvēderis


Bekuvecis 03.septembris, 20:58

Tiešām "izskatās pēc". Varbūt ir arī. Kas gan cits koraļļveidīgs varētu augt uz priedes stumbeņa?!


Bekuvecis 03.septembris, 20:54

Par noteikšanas pareizību neņemos spriest - nav mans lauciņš. Taču Dabas muzeja askusēņu sarakstā (izveidots darba kartībā, nav publicēts) tāda suga nefigurē.


Bekuvecis 03.septembris, 20:48

Šīs miglu bildes nekādi neapliecina, ka tā būtu ārkārtīgi retā dzeltenā mušmire.


Bekuvecis 03.septembris, 20:41

Jā, vnk rūgta ir arī zilkāta vēršmēlene, taču rūgtā vēršmēlene ir brrriesmīgi rūgta!


IlzeP 03.septembris, 20:02

Kāpēc Tu to nevarēji izdarīt pats?


IlzeP 03.septembris, 19:58

Man arī izskatās pēc svečtursēnes


megemege 03.septembris, 19:47

Papildināju galeriju ar jaunām bildēm. Sudrabainā cilindrīte pēc ~ 12 stundām.


ekologs 03.septembris, 19:43

Uģi, Marek, vajag slēdzienu:) Skatos te uz līdzīgajiem, piemēram, Hydraecia micacea, bet mierā neliek Xanthia ocellaris. Ko damājat?


Ivars Leimanis 03.septembris, 18:35

Somenīte (nenoteikta)


Ivars Leimanis 03.septembris, 18:31

Jālabo uz "Somenīte (nenoteikta)".


Ivars Leimanis 03.septembris, 18:29

Šī arī, droši vien, Millera somenīte.


Ivars Leimanis 03.septembris, 18:22

Šī arī, ticamāk, ka Millera somenīte.


Ivars Leimanis 03.septembris, 18:19

Administratori, lūdzu nomainam šo uz Millera somenīti!


dziedava 03.septembris, 18:13

Katrā ziņā ļoti interesanti :). Jāsaglabā noteikti. Varbūt izdodas noteikt vēlāk. Kā Vija saka - tagad paraudziņš jāliek atpūsties ;))


Mari 03.septembris, 17:55

Julita, es tiešām nezinu ko teikt, jā, galviņa dzeltena , kājiņa resna un balta, vienīgi pie galviņas pāriet dzeltenīgā tonī. Sporas mērītas 1000x palielinājumā ( viena lineāla iedaļa atbilst 1mkm), pārmērīju pie 630x palielinājuma, sanāca 7 un 7,5 iedaļas, šādā palielinājumā iedaļas vērtība ir 1,6, sareizinot sanāk tie paši 11,2 un 12 mkm. Nu varbūt šoreiz šī gļotsēne jāatstāj krājumā kā nenoteikta, vai kā potenciāla P.melleum ar piebildi, ka sporas par lielu :)


IlzeP 03.septembris, 17:21

Kāds sēņu zinātājs varētu nokomentēt, vai šī ir pareizi noteikta un vai Latvijā jau ir bijusi zināma.


dziedava 03.septembris, 16:55

Varbūt lampīte. Vajag paraugu.


dziedava 03.septembris, 16:38

Nu tā, Jāni, par vēlu sāki, palaidi savu lielo iespēju atklāt jaunu sugu garām. Būs jāmeklē cita, vēl neviena Latvijā neatrasta :))


shauttra 03.septembris, 16:31

Paldies! Jā, pāris nedēļas veca, nopļauta mauriņa zāles čupa. Trakākais, ka pagājusogad es arī to tur redzēju :D


adata 03.septembris, 16:02

Apsveicu! Arī kādā mēslu/komposta kaudzē? Var atpazīt.


adata 03.septembris, 15:56

Vērošu, ievākšu paraugu.


dziedava 03.septembris, 15:31

Jā, mezgli redzami lieliski, un tie ir lieli. Tai būtu jābūt P.melleum. Vienā grāmatā teikts: "In its typical expression, Physarum melleum can be identified by the combination of a bright yellow sporotheca on a stout, white stalk." Ja galviņa tiešām ir spilgti dzeltena (nevis pārgaismota, piemēram), un kāja balta, tad tai būtu jābūt, bet sporām būtu jābūt 7,5-10 mkm. Ar sporu izmēriem nekas nevar būt sajaukts? Kalibrācija, mērīts ne tajā palielinājumā vai kā tml?!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts