Aktīvie lietotāji: 362 Šodien ievadītie novērojumi: 40 Kopējais novērojumu skaits: 2224131
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Ziemojošo putnu atlants: aicinājums piedalīties un pirmie rezultāti
Pievienots 2020-11-27 19:56:15

Aicinām piedalīties ziemojošo putnu atlanta veidošanā!

Garastīte ziema Gatis Vilbrants

Garastīte Aegithalos caudatus. Foto: Gatis Vilbrants.

Par to, ka līdz ar trešo Latvijas ligzdojošo putnu atlantu esam uzsākuši novērojumu vākšanu arī Latvijas ziemojošo putnu atlantam, ziņojām jau pērn “LOB Jaunumos” un portālā Dabasdati.lv, taču, jaunai ziemai sākoties, vēlos atgādināt par šo darbu un dot iespēju mazliet ieskatīties pirmajos rezultātos no pagājušās ziemas.

Ļoti vienkāršoti raksturojot putnu populāciju dinamiku, varētu teikt tā, ka vasarā putni vairojas, bet ziemā iet bojā. To, vai populācija augs, būs stabila vai samazināsies, nosaka līdzsvars starp šiem procesiem – vai vasarā putni spēs atgūt ziemā ciestos zaudējumus. Tātad, lai gan LOB darbā galveno uzsvaru esam likuši uz to, kā putniem klājas ligzdošanas laikā, zināšanas par to, kas notiek ziemā, ir ļoti svarīgas, lai izprastu kopējos procesus populācijās. Šeit vietā atzīmēt, piemēram, dzērvju un meža zosu skaita pieaugumu Latvijā un Eiropā kopumā, ko lielā mērā noteikuši tieši apstākļi ziemošanas vietās. Izņemot ziemojošo ūdensputnu uzskaites un dažādu retumu novērojumus, mūsu rīcībā esošā informācija par ziemojošo putnu skaitu un izplatību ir ļoti nepilnīga. Ziemojošo putnu atlants nepieciešams, lai šo situāciju labotu, jo pirmais solis mūsu zināšanu uzlabošanā būtu saprast, kas, cik daudz un kur tad Latvijā ziemo.

Metodika

Ziemojošo putnu atlanta metodika īsumā:

1. Novērojumus ziemojošo putnu atlantam vāksim no 2019./2020. līdz 2024./2025. gada ziemai.

2. Par ziemu uzskatām laiku no 1. decembra līdz 28. (29.) februārim.

3. Novērojumi tiek apkopoti tajos pašos 5×5 km kvadrātos kā ligzdojošo putnu atlantā. Tātad nav izmantojami novērojumi, kas aptver vairākus atlanta kvadrātus un nav sadalāmi pa kvadrātiem (piemēram, piedaloties ziemojošo ūdensputnu uzskaitēs, visus novērojumus svarīgi sadalīt pa kvadrātiem).

4. Novērojumus var ziņot gan portālā vai lietotnē “Dabas dati”, gan rakstiski (sūtot uz LOB pasta adresi Skolas iela 3, Rīga, LV-1010 vai e-pastu atlants@lob.lv).

5. Ziņojot “Dabas datos”, vēlams izmantot vai nu lietotni, vai portāla ziņošanas pamatsadaļu, atzīmējot precīzus punktus, kuros putni novēroti. Ja nu galīgi negribas atzīmēt punktus, var izmantot arī Ligzdojošo putnu atlanta ziņošanas sadaļu, novērotajiem putniem atzīmējot pazīmi “N”.

6. Iesniedzot novērojumus rakstiski, ļoti svarīgi norādīt kartē atrodamu novērojumu veikšanas vietu vai pievienot karti.

7. Visvērtīgākie ir t.s. pilnie saraksti – novērojumi, kam norādīts precīzs (!) sākuma un beigu laiks un atzīmētas visas novērotās putnu sugas. Arī ziņojot no mājām, vēlams kādu laiku veltīt tieši putnu novērojumiem un šo laiku arī precīzi reģistrēt. Protams, labi ir ziņot arī par gadījuma rakstura novērojumiem, taču pilnie saraksti ar norādītu laiku ir vērtīgāki.

8. Apsekojot kvadrātu, vēlams apmeklēt visus tajā sastopamos biotopus.

9. Vēlams kvadrātus apsekot atkārtoti – decembrī, janvārī un februārī.

 

Varbūt lieki, taču vēlos atgādināt, ka svarīgi atzīmēt tikai tās sugas, ko esat droši noteikuši. Tā kā ziemā putni lielākoties nedzied, vērts atkārtot un pamācīties putnu saucienus (kas atrodami gan Putni.lv, gan Xeno-canto.org), taču vairāk nekā vasarā būs jāpaļaujas uz redzi, nevis dzirdi. Turklāt paturiet prātā, ka ziemā putni nereti veido jauktus bariņus, tātad ir vērts rūpīgi pārskatīt katru tādu, kas jums gadās ceļā.

Kā jau minēts iepriekš, būtu jātiecas pārbaudīt visus kvadrātā esošos biotopus, taču īpaši svarīgi nepiemirst par tiem, kuros putni ziemā parasti koncentrējas lielākā skaitā – neaizsalušiem ūdeņiem un apdzīvotām vietām.

Aicinu neaizmirst, ka ziemā var ievākt arī ļoti noderīgu informāciju ligzdojošo putnu atlantam (un ne tikai tam), t. i., šajā laikā, kad kokiem nav lapu, vieglāk pamanāmas ir gan lielās ligzdas, gan arī vieglāk nosakāmo sugu ligzdas (piem.: dziedātājstrazds, somzīlīte, paceplītis). Pat baltā stārķa ligzdas, ko iepriekš neesat zinājis, ir vērts atzīmēt, lai vēlāk, ligzdošanas sezonā, pārbaudītu vēlreiz. Lielās ligzdas reģistrēt ir svarīgi arī tad, ja pats tās atkārtoti apmeklēt nevarēsiet, jo tad ligzdošanas laikā tās var pārbaudīt arī kāds cits.

Administratīvā puse

Ligzdojošo putnu atlantam (vismaz šobrīd) LOB ir pieejams finansējums, taču ziemojošo putnu atlants vismaz pagaidām ir pilnīgi bez naudas. Tas nozīmē, ka koordinatori šo darbu veic brīvprātīgi un arī novērojumu veicējiem diemžēl nevaram atlīdzināt transporta izdevumus. Ja šis fakts jums ir šķērslis, atgādinu, ka ziemojošo ūdensputnu uzskaišu ietvaros gan tie tiek atlīdzināti, tātad viena iespēja ir piedalīties šajās uzskaitēs, neaizmirstot atzīmēt arī tos ziemotājus, kas nav ūdensputni. Otra iespēja ir nekur nebraukt un ziņot par jūsu mājās novērotajiem putniem (piemēram, piedaloties akcijā “Ziņo par putniem dārzā”). Taču skaidrs, ka ne viens vien no jums vēros putnus gada īsākajā dienā vai mēģinās savākt pēc iespējas vairāk sugu janvāra sarakstā, tāpēc aicinu aktīvākos putnu vērotājus neaizmirst par ziemojošo putnu atlantu un ziņot “Dabas datos” arī otro janvārī novēroto meža zīlīti.

Ja esat gatavs arī mērķtiecīgiem braucieniem tieši ziemojošo putnu atlantam, ņemiet vērā, ka portālā Dabasdati.lv esam izveidojuši sadaļu šī atlanta statistikai: dabasdati.lv/lv/putnuatlants/statistikawinter.
Šeit varat ieskatīties, kuri ir tukšie kvadrāti (un tādu šobrīd ir vairākums).

Kā jau minēju, arī koordinatori ar ziemojošo putnu atlantu nodarbojas “no darba un mācībām brīvajā laikā”, tāpēc būsim divi – ligzdojošo putnu atlanta koordinators Andris Dekants un es. Pienākumus esam sadalījuši tā, ka Andris būs tas, kurš uzņemsies tehnisko pusi – “Dabas datu” pieskatīšanu un rakstiski iesniegto novērojumu ievadīšanu datubāzē, bet es būšu tas, kurš bakstīs jūs piedalīties šajā pasākumā (kā to daru ar šo rakstu).

Rezultāti

Tā kā solīju arī iespēju mazliet ielūkoties rezultātos pēc pirmās ziemas, šim rakstam pievienotas dažas ziemojošo putnu izplatības kartes, kurās apkopoti portālā Dabasdati.lv reģistrētie putnu novērojumi no 2019. gada 1. decembra līdz 2020. gada 29. februārim.

 

Lielā zīlīte- ziemošanas izplatība 2020

Lielās zīlītes karte labi parāda, ar ko jāsaskaras gan putnu monitoringos, gan ligzdojošo putnu atlantā, – visvairāk mūsu ir Rīgā, tāpēc arī putni šķiet šeit koncentrējamies. Lai gan ticami, ka daļa putnu pa ziemu tiešām lielākā skaitā sastopami tieši šeit, gribu mudināt par ziemā novērotiem putniem ziņot arī tos LOB biedrus, kas mīt citās pilsētās vai laukos.

 

 

 

Meža pīle - ziemošanas izplatība 2020

Meža pīle, kā zināms, ir viena no biežāk sastopamajām ziemojošo ūdensputnu sugām, tāpēc varam pateikties Antrai Stīpniecei un ziemojošo ūdensputnu uzskaitēm par to, ka šī izplatības karte ir apmēram tikpat aizpildīta kā lielajai zīlītei. Šeit vēlreiz gribu aicināt šo uzskaišu dalībniekus turpmāk atzīmēt arī visus pārējos, ne tikai ūdensputnus.

 

 

 

Urālpūce - ziemošanas izplatība 2020

Urālpūces izplatības karte, lai gan ļoti nepilnīga, tomēr iezīmē mums jau no ligzdojošo putnu atlantiem zināmo izplatības rakstu – sugas izplatības koncentrēšanos Latvijas austrumu daļā. Vai arī šajā ziemā sastapsim kādu urālpūci Rīgā, kā tas ne reizi vien ir gadījies iepriekšējos gados?

 

 

 

 

Zīdaste - ziemošanas izplatība 2020

Zīdaste ir viena no tām sugām, kuras izplatības karti ligzdojošo putnu atlantā neredzēsiet. Latvija tai ir siltās zemes – pie mums tā neligzdo, bet novērojama caurceļošanas un ziemošanas laikā.

 

 

 

 

 

Uz mežu!

Laikā, kad iesaka izvairīties no liekiem sociāliem kontaktiem, aicinu jūs nezaudēt kontaktu ar dabu un doties mežā! Ziema ir īsa, ziemas dienas vēl īsākas, bet apsekojamo kvadrātu ir vairāk nekā vasarā (neaizmirsīsim, ka putni ziemo arī jūrā, kur tie neligzdo). Lai tas jums ir izaicinājums!

Viesturs Ķerus, viesturs@lob.lv

Saistītie raksti:
Sācies Latvijā ziemojošo putnu atlants (2019-12-18)

Pēdējie novērojumi
Hydnellum ferrugineum - 2025-08-19 Ziemelmeita
Hypena proboscidalis - 2025-08-20 Osis
Cortinarius traganus - 2025-08-19 Ziemelmeita
Mycena stipata (syn. Mycena alcalina) - 2025-08-19 Ziemelmeita
Phellodon confluens - 2025-08-19 Ziemelmeita
Lactarius rufus - 2025-08-19 Ziemelmeita
Macaria notata - 2025-08-20 Osis
Nezināms
Ignotus
@ Ievucis
Pēdējie komentāri novērojumiem
zane_ernstreite 20.augusts, 08:32

Paldies, Iveta!


ekologs 20.augusts, 07:55

Jā, varētu būt zilais praulenis (Platycerus caraboides).


Mo 20.augusts, 07:32

Platycerus caraboides?


dziedava 19.augusts, 21:17

Osis, melnalksnis, vilkābele.. Domāju, ka šitie kokus sugas baigi nešķiro.


dziedava 19.augusts, 21:16

Bet par to, ka koka suga tikai sakrīt, saku, jo Kuntam aprakstītajos paraugos ātrumā ozolu vispār neatradu (meklēju), visādas kļavas uc. koki bija.


dziedava 19.augusts, 21:15

Noteikti sagadīšanās. Es vispār pie šitā dienu mocījos, jo viss atbilst, izņemot "zilganā", - bet zilganais ir (jābūt) vietās, kur nav kaļķa. Šī bija bagātīgi ar kaļķi, varbūt tāpēc arī zilgano neatradu. Bet variantu citu nav. B.dubia ir balta no ārpuses un balta iekšpusē. Te ārpuse skaidri bāli dzeltena - tik skaidri, ka es dabā vrb pat bez brillēm jau domāju, ka būs B.flavoglauca, tā ka ārpuse NAV tīri balta. Un tad ir P.lakhanpalii (tagad jau Nannengaella lakhanpalii), kam dzeltens ir no āras un iekšā, turklāt izteikti plazmodiokarpi. Tā ka līdzīgās sugas arī nesanāk. Pats perīdija granulējums sakrīt, kopskats, sporas utml. ir līdzīgi kā pieejamos foto.


VijaS 19.augusts, 21:02

Šeit, tāpat kā pirmajā novērojumā Rīgā, substrāts ir piramidālais ozols. Nez, tikai sagadīšanās, vai sugai raksturīga specifika..?


ekologs 19.augusts, 19:49

Melnais priežu celmu koksngrauzis (Spondylis buprestoides).


ekologs 19.augusts, 18:42

Skujkoku sarkanais koksngrauzis (Stictoleptura rubra).


ekologs 19.augusts, 18:41

Izskatās pēc Pogonocherus hispidulus.


megemege 19.augusts, 17:34

Paldies, Ilze!


IlzeP 19.augusts, 15:29

Ja neviens neprotestē, mainu uz pūkaino mīkstpiepi - līdzīga ir.


IlzeP 19.augusts, 15:27

Raksturīga lapu koku pamatnēm, tāda spīdīga, it kā gumijota.


ekologs 19.augusts, 15:08

Dārzu joslpūcīte (Noctua pronuba).


mufunja 19.augusts, 14:54

Uldis,tas nevar būt Ascotremella faginea?Es nekad neesmu redzējis šādas krāsas Exidia nigricans.


Osis 19.augusts, 14:12

Paldies Kārli!


megemege 19.augusts, 12:07

Varbūt tā ir alpu raganzālīte? Ansis noteikti zinās! https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?r=0&id=12785


dziedava 19.augusts, 11:18

Paldies, Kārli!


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:15

Šķiet, ka B.veteranus


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:14

Šeit tomēr būs B.bohemicus


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:05

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:05

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:05

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:04

B.bohemicus


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:04

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:04

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:04

B.bohemicus


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:56

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:56

B.rupestris


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:56

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:55

B.bohemicus


mufunja 19.augusts, 10:50

Paldies, Julita. Atceros, ka redzēju to Dziedava.lv, bet vakar nevarēju to atrast. Bet tagad es to ieraudzīju :)


megemege 19.augusts, 10:41

Paldies jums! Tad nu ieviešiet lūdzu pareizas korekcijas!


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:40

Uzmanīgi aplūkojot matiņu izkārtojumu, krāsu un formu, domas vairāk vedina uz B.sylvestris


dziedava 19.augusts, 10:32

Jā, Iveta, esmu ievērojusi, ka ar papildu apgaismojumu bildējot tās tumšās kļūst sarkanbrūnākas. Un tā diemžēl var kļūdaini noteikt sugu :/. Grūti jau arīn izsekot, vai bildē ir tāda, kā bija dabā.


dziedava 19.augusts, 10:30

Gļotsēnes nemēdz būt pūkainas :) [ja nu ar pelējumu]


megemege 19.augusts, 09:38

Bija pūkaina, Nebija cieta.


VijaS 19.augusts, 09:20

Parastā zeltene.


VijaS 19.augusts, 09:17

Pūkaino mīkstpiepi atgādina. Kāda uz tausti?


Ivars Leimanis 19.augusts, 08:48

Atvainojos, Orthocaulis attenuatus, nevis "Crossocalyx attenuatus" (vēl nav atmiņā jaunie nosaukumi). :)


adata 19.augusts, 07:53

Pēc pirmās bildes es arī sliecos uz tumsnējo, otrā jau brūnāka...


adata 19.augusts, 07:44

Šī diez vai būs lielā, lapas savādākas un augums.


VijaS 19.augusts, 07:41

Arī pēc tievās gludlapes izskatās.


VijaS 19.augusts, 07:39

Ragainīte nav noteikti. Neapgalvoju simtprocentīgi, bet šis man atgādināja vienu manu lākturīšu pīlārsēnes novērojumu uz vecas lindblādijas https://dabasdati.lv/lv/observation/25cdbe20550636adc8d677b84bf68c60/


VijaS 19.augusts, 07:25

Man pēc tievās gludlapes izskatās.


Mari 19.augusts, 07:24

Paldies, Julita! :)


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:51

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:51

B.hypnorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:51

Šķiet, ka te arī visticamāk būs B.sylvestris tēviņš


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:47

B.sylvestris tēviņš


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:44

B.bohemicus


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:43

Šķiet, ka B.lucorum tēviņš


Ziemelmeita 18.augusts, 23:28

Par B.hortorum domāju tapēc, ka vēdergala krāsojums ir tā kā svītrińās, ne viss kopā un aiz galvas dzeltenais krāsojums ir tā kā pusaplī ap melno. Salīdzinot ar internetā pieejamo informāciju, likās vislīdzīgākā


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:22

Šķiet, ka B.pratorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:21

Te arī B.rupestris


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:21

Lai arī B.lapidarius tēviņi var ar laiku saulē izbalēt, šis īpatnis vairāk atbildīs B.rupestris tēviņam :)


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:19

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:19

B.rupestris tēviņš


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:17

B.hortorum tēviņiem tiešām ir iespējams neliels dzeltenīgs krāsojums uz vēdera tergītiem pirms sākas balti matiņi, bet šis īpatnis mani vedina domāt uz kādu no parazītkamenēm. Mani ļoti ieinteresēja, ko jūs izmantojāt, kā galveno noteicošo īpašību, lai liktu punktu uz B.hortorum? Ievēroju arī, ka šim īpatnim ir izteikti īsi matiņi uz kājām, kas šķiet ļoti interesanti :)


Ziemelmeita 18.augusts, 23:12

Paldies, Kārli!


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:10

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:10

B.rupestris


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:10

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:07

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:06

B.rupestris


dziedava 18.augusts, 23:06

Piekrītu versijai :)). Forša suga! Un vēl ar visu plazmodiju! :)


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:06

Šeit ja nemaldos te būs B.humilis - 1. un 3. attēlā, bet 2. attēlā būs B.pascuorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:04

B.hypnorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:04

Šī noteikti būs parazītkamene, šķiet B.bohemicus :)


ekologs 18.augusts, 22:59

Pavasara bambals (Trypocopris vernalis).


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:59

Skatoties uz ķermeņa formu un krāsojumu domas vairāk iet uz B.pratorum pusi :)


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:54

B.pascuorum


Ivetta 18.augusts, 22:34

Paldies, Uģi!


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:28

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:28

B.rupestris tēviņš


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:27

Šķiet, ka B.campestris tēviņš


ekologs 18.augusts, 22:24

Arī tā liekas :)


Ziemelmeita 18.augusts, 22:22

Paldies,Kārli!


Ziemelmeita 18.augusts, 22:21

Paldies,Artur! Vińa tik veikli aizskrēja, ka vairāk neko neizdevās redzēt.


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:21

Šķiet, ka B.soroeensis


ekologs 18.augusts, 22:20

Manuprāt, piepjvabole (Triplax russica).


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:19

B.sylvestris


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:18

B.pascuorum


ekologs 18.augusts, 22:17

Manuprāt, Dytiscus dimidiatus, bet nu tur jāredz vēderpuse.


Ivars Leimanis 18.augusts, 21:41

Geocalyx graveolens bidēs nav redzama, bet tajos "salātos" ir saskatāma Crossocalyx attenuatus.


Osis 18.augusts, 21:32

Paldies Uģi!


Ziemelmeita 18.augusts, 20:42

Paldies,Julita! Droši vien,tas,kas ne pa tēmu,ir no sūnas ticis kas klāt. Nesapratu,kas tas ir, tapēc pieliku bildi.


dziedava 18.augusts, 20:21

Te kapilīcijam vajag saskatīt, vai tam redzamajam tīkliņam ir āķīši vai nav, un sporām - vai tās ir ar kārpām vai ar tīkliņu. Šādā tuvinājumā diemžēl ne vienu, ne otru, nevar saskatīt. Bet ja ir liela (ap 1cm), tad pēc krāsas un kājiņas garuma spriežot, visticamāk, ka tumsnējā S.fusca :)


dziedava 18.augusts, 20:18

Tas 3. foto no apakšas nav pa tēmu. Sporām svarīgi saskatīt rakstiņu, 2. foto no apakšas datorprogrammā vajadzēja pagriezt tumšāku (lielāku Exposure), lai var saskatīt, ka tur kārpas ir arī ar tumšākām grupām. Bet ja es zinu, ka jābūt, tad saskatu. :) Jebkurā gadījumā, šaubu nav, noteikts pareizi :))


Ivars Leimanis 18.augusts, 20:09

Antrodia sinuosa


Ziemelmeita 18.augusts, 20:09

Šodien izbrīvēju brīdi mikroskopēšanai. Cerams,ka saskatīju visu,kas bija jāredz.


Siona 18.augusts, 19:43

Pievienoju arī sporu bildi! :)


meža_meita 18.augusts, 16:53

Es nākamajā braucienā apskatīšu. :)


Justs K 18.augusts, 16:28

Jā, te izskatās, ka telefonā punktu būšu neprecīzi atzīmējis, vajadzētu būt pļavā. Bet cik atceros, tad par sugu nebija nekādu šaubu pēc balss nosakot.


dziedava 18.augusts, 16:05

Cik žēl, ka Inguna šo nepiedzīvoja. Jā, vismaz tikdaudz, ka jauna suga Latvijā, es tolaik sapratu, bet līdz pareizajai sugai toreiz aizrakties nepratu :/. Klupšanas akmens bija nepareizi noteikta ģints. Zināmā mērā tas tikai nozīmē, ka pareizi vien ir, ka reorganoizē Trichia/Hemitrichia/Oligonema ģintis, jo īsti saprotams tas dalījums, acīmredzot, nebija.


dziedava 18.augusts, 16:01

Interesanta suga, atrasta un aprakstīta jau 19. gs. beigās, bet pasaulē apzināts pavisam maz atradņu. Cik man izdevās "savilkt galus", tad pēc 2011. gada neviena jauna atradne nav reģistrēta. Varbūt kko nezinu vai palaidu garām, bet jebkurā gadījumā suga reti noteikta, googlē foto līdz šim nebija vispār. Tomēr pēc mikroskopijām nosakāma salīdzinoši viegli - nav no grūtajām sugām, ja zina, ko skatīties. Un mums sanāk jau apzinātas (bet iepriekš nepareizi noteiktas) jau 3 atradnes - 2021., 2024. un 2025. gadā.


megemege 18.augusts, 15:04

Šim arī ir paraudziņš!


megemege 18.augusts, 14:42

Julita, man ir paraudziņš!


Ziemelmeita 18.augusts, 14:28

Paldies,Uģi, par labojumiem.


mufunja 18.augusts, 14:11

Paldies, Julita. Es saglabāju paraugu. Nosūtīšu to tev, kad būs iespēja.


čūskis 18.augusts, 13:20

Šim novērojumam noteikti vajadzētu foto - atradne tālu no citām zināmajām Latvijā, arī blakus esošajā Igaunijā sastopams tikai DA daļā, kas ir tālu no šī punkta. Iespājams sajaukts ar varžkrupi, kuram arī var būt izteikti tumši plankumi (šādi gadījumi ir zināmi).


dziedava 18.augusts, 11:15

Tās nav garenas izstieptas "bumbiņas"? Ir kājiņa? No tuvinātā foto to īsti nevar saprast


Mareks Kilups 18.augusts, 08:12

vai šeit varētu būt kas sajaukts? pļavu tilbītei mežs nebūs piemērots biotops. varbūt meža tilbīte?


CerambyX 18.augusts, 01:57

Punkts izskatās ir LVM mežos, tad bez mikrolieguma laikam cerība uz aizsardzību ir visai niecīga, bet vārpstiņgliemeži tur nepalīdzēs, diemžēl.


Rekmanis 18.augusts, 01:23

Paldies par informāciju. Vai jāievāc stereokaulona paraugs, lai noteiktu vai tas ir saxatile, subcoralloides vai dactylophyllum?


meža_meita 18.augusts, 00:22

Par tālu attēls, lai noteiktu sugu.


meža_meita 18.augusts, 00:21

Nav komentāru... Tadu dzīvajā pat neesmu redzējusi!


meža_meita 18.augusts, 00:17

šos tikai mikroskopiski, reti!


meža_meita 18.augusts, 00:16

Lai dievs nogrābstās... Es zinu, ka Tu domāju tos baltos pušķīšus,-tie ir stereocauloni (ar bildi ir par maz, bet tie ir reti sastopami). Attēlos gan pamanīju ko vēl labāku - Mužo ksantoparmēliju, nu episki, apsveicu!


dziedava 17.augusts, 23:30

Tas taču saldējums! Tik apetelīgi izskatās.. :D


dziedava 17.augusts, 23:25

Paldies, Ivar!


megemege 17.augusts, 22:18

Jā, Iveta!:)


Ivars Leimanis 17.augusts, 21:55

Jaunas liesmainās egļpiepes.


mufunja 17.augusts, 19:57

Nu, nezinu, kad tikšu mežā :(


adata 17.augusts, 19:48

Bēšais ragansviests, vai milzu bredfeldija... Diez kā izskatās vēlāk?


adata 17.augusts, 19:28

Šī būs kūlīte, blīvi saspiedusies trapecītes formā.


Mari 17.augusts, 19:09

6. foto - kātiņa struktūra


Mari 17.augusts, 19:06

Versija - Apaļīgā sprodzīte (Arcyria pomiformis).


Martins 17.augusts, 18:31

Aiga! Drošai sugu noteikšanai tomēr būtu nepieciešams redzēt pašus eksemplārus. Ja vēlies, varu noteikt sugas, bet par ar noteikšanu saistītajiem praktiskajiem jautājumiem, sazināmies e-pastā. Kā jau koren ezri aprakstīja - noteikšanai pēc foto ir nepieciešms daudz detaļu. Nezinu konkrētos apdraudējumus konkrētajai teritorijai, bet Tavs domu gājiens ir pareizs - jo vairāk aizsargājamu sugu/biotopu, jo lielākas iespējas kaut ko pasargāt. Un vietās, kur ir viena vārstiņgliemežu suga, it īpaši, ja tā nav Cocholodia laminata vai Macrogastra plicatula, bieži mēdz būt vēl citas.


megemege 17.augusts, 16:44

Pēdējo teikumu , ko rakstiet es no jums arī gaidīju! Vai tiešām tas, ko esmu novērojusi ir clausilia sugas! Paldies! Izskatās, ka ornitologi glābs arī gliemežus:)


adata 17.augusts, 12:55

Ha, ak tad jārāpo ne tikai pie gļotsēnēm...


LMM 17.augusts, 12:40

Jā jūs gribat nofotografēt tā, lai būtu identificējams: 1. Iekļaujiet vismaz vienu foto, kur čaula ir redzama pilnīgi taisni, šādi: https://inaturalist-open-data.s3.amazonaws.com/photos/409650198/medium.jpeg un no citas puses: https://inaturalist-open-data.s3.amazonaws.com/photos/409650281/medium.jpeg lietojiet zibspuldzi. 2. Mēriet garumu precīzi, līdz milimetram 3. Dabūjiet failus ārā no jūsu ierīces, nefotografējiet ekrānus, tas boja kvalitāti. Jā ir tehniskie sarežģījumi, pastāstiet ChatGPT, tas bieži var izdomāt risinājumu. 4. Ja jūs gribat satikt ekspertus, es iesaku lietot INatutalist, bet patiesībā ari tur liela daļa cilvēku īpaši nevēlas identificēt vārpstiņgliemežus, ja foto nav skaidri. Ja jūs gribat zināt, vai kaut viena no tam sugām ir aizsargājama - atbilde ir "jā", pie mums visas clausilia sugas ir aizsargājamas.


inita_h 17.augusts, 12:19

Paldies!


ekologs 17.augusts, 12:14

Mazā (vienraga) briežvabole (Sinodendron cylindricum), mātīte.


ekologs 17.augusts, 12:11

Sarkanspārnis (Platycis minutus).


ekologs 17.augusts, 12:00

Koksngrauzis (Obrium cantharinum).


ekologs 17.augusts, 11:49

Skujkoku sarkanais koksngrauzis (Stictoleptura rubra).


IlzeP 17.augusts, 10:29

Paldies, Vija!


IlzeP 17.augusts, 10:29

O! Šādu var noteikt! (Interesantu statusu tajā karstumā un odu mākonī biju ielikusi...)


megemege 17.augusts, 09:25

Es saprotu pēc apraksta, ka neesmu izdarījusi uzdevumu eksperta līmenī. Tomēr centos! Tieši šis, zem kā mēs komentējam vārpstiņas izmērs bija 1,5 mm. Pēc jūsu nosauktām sugām vairāk sliecos uz Macrogastra plicatula. Cenšos atrast ekspertu, kas izietu uz kontaktu, kas būtu spējīgs palīdzēt un noteikt sugas, jo vēlos šo teritoriju aizsargāt! Cik nojauta saka, ka ar lielo raganzālīti šeit nepietiks!


megemege 17.augusts, 08:40

Jā! Iveta! Es gandrīz rāpoju, lai tos iemūžinātu!


adata 17.augusts, 08:03

Liela veiksme daudzus redzēt vienuviet!


adata 17.augusts, 07:47

Ļoti skaista!


LMM 17.augusts, 02:37

Šeit iespējams ir Macrogastra plicatula. Citos novērojumos es redzu kādu no Clausilia sugām, bidentata vai dubia ir iespējama. Ir viena garlaicīga Cochlodina laminata. Lielāka daļa no ekspertiem jums teiktu, ka pēc jūsu foto noteikt sugu nav iespējams.


LMM 17.augusts, 02:09

Jūsu foto varētu būt labāk, un būtu vēlams zināt izmēru, bet Clausilia bidentata un var būt kaut kas cits vel.


dziedava 16.augusts, 21:47

Vairāk nevajag mikroskopēt, tikai saglabāt. Es pa ekspedīcijām, netieku pie noteikšanas.


Mari 16.augusts, 18:22

1. foto kopā ar Mālkrāsas lākturītēm (Cribraria argillacea).


Mari 16.augusts, 17:54

16. augusts - augļķermenis sdalījies, izdevās atlūzas ar nelielu sūnas fragmentu iedabūt trauciņā. Ja mikroskopēšu, tad gan glabāšanai nekas nepaliks pāri, tās atlūziņas jau tā ar neapbruņotu aci nav saskatāmas :)


mufunja 16.augusts, 16:13

Dažreiz, lai saskatītu skaistumu, ir jāstāv četrrāpus:) :) :)


megemege 16.augusts, 15:00

Vai būtu kāds eksperts, kas varētu noteikt šos vārpstiņgliemežus, kas novēroti 14.08. manā profilā! Tas ir ļoti svarīgi!


Ziemelmeita 16.augusts, 13:16

Paldies,Ansi!


IlzeP 16.augusts, 11:21

Otru sugu vajadzētu ieziņot atsevišķā novērojumā.


Amanda 16.augusts, 11:10

Peļu klijāns


dziedava 16.augusts, 09:15

Cik interesants stāsts! Tas tad arī, šķiet, pirmais šogad ieziņotais baltais, lai arī tikai maza daļa. :)


dziedava 16.augusts, 09:13

Kapilīcijam pa vidam šķiet ar dzeltenīgs izstiepts kapilīcija mezgls ar sīkām granulām (3. foto no apakšas). 2. foto no apakšas tādi mezgli ir vairāki, bet bālāki. Tie arī bij tie, ko gribēju redzēt. :)


dziedava 16.augusts, 09:06

Ahā, lieliski, kapilīcijs ģints noteikšanai ir pats svarīgākais. Būs par ko padomāt :)


Vīksna 16.augusts, 08:34

Paldies !


Mari 15.augusts, 21:45

Šādus tādus kapilīcija fragmentus atradu, granulas tā kā nemanīju.


Osis 15.augusts, 21:26

Paldies Amanda!!!


Osis 15.augusts, 21:21

Paldies Amanda!


adata 15.augusts, 21:17

Paldies, Marina! Šo tā dīvaini atradu- pētīju ragansviestus uz lielā bērza kritalas, kas bija dažādās stadijās. Tur veca mājvieta ( kam tikai pamati knapi redzami) aizaugusi ar smalkiem vīteņsausseržiem. Aizķērās kāja, un tā es atrados četrrāpus tieši pretī šim skaistumam, kas savukārt auga uz nolūzuša bērza zara, ļoti satrupējuša, labi noslēpusies vēl zem lazdas.Vieta diezgan ēnaina. Pašai prieks, cik skaista! Vēl pavisam svaiga, redz arī balto plazmodiju. Nu man ir gan gada sēne, gan gļotsēne!!!


adata 15.augusts, 21:06

Varbūt kļūdos dzimtā, varbūt pumpurītes, nesaprotu. Kājiņas nav. Vairāk līdzinās nelielām piciņām, ne galviņām. Ar lupu skatoties ir tā kā drumstalas uz perīdija. Ļoti gatavas, sporu stadijā. Kaimiņos dzīvo spožās skudras, kur jau bildējot gļotsēnes juta smaržu.


Amanda 15.augusts, 20:15

Ķīvīte


Amanda 15.augusts, 20:15

Gugatņi


Amanda 15.augusts, 20:14

Dzeltenais tārtiņš


mufunja 15.augusts, 19:45

Vau, skaisti :)


kripoks 15.augusts, 18:57

Tur tik tiešām divi bija, padomāju, ka viens un tas pats :)


dziedava 15.augusts, 18:50

Izskatās pēc kādas olītes (Diderma) vai pumpurītes (Physarum). Sporas kārpainas ar tumšāku kārpu grupām. Dažādas, jo īsti normāli nenobrieda. Paraugu noteikti vajag saglabāt. Kad tikšu mājās, kkad papētīšu, kas tāds dzeltens ar tādām sporām varētu būt. No kapilīcija nekā neizdevās atrast? (Granulu sakopojumus vai pavedienus?)


Ziemelmeita 15.augusts, 14:25

Paldies,Ansi!


IlzeP 15.augusts, 11:35

Gļotsēne? Izkaltusi sausa.


kamene 15.augusts, 09:09

Paldies, Edgar!


kamene 15.augusts, 09:06

Paldies, Renāte!


kamene 15.augusts, 09:06

Paldies, Iveta!


kamene 15.augusts, 09:04

Paldies, Julita! Šai likās tāda interesanta iedzeltena krāsa. Parasti esmu redzējusi baltu.


Amanda 14.augusts, 22:49

Peļu klijāns


angel 14.augusts, 19:35

Paldies!


VitaS 14.augusts, 15:52

Lapseņzirneklis


Mari 14.augusts, 14:13

14. augusts - veselais augļķermenis ieplaisājis; "traumētais", kas izmēros bija mazāks ( 0,40 mm) kļuvis melns, tādēļ to papētīju sīkāk - sporas 1000x palielinājumā dažādos izmēros (mazākās apm 8mkm), un formās, kārpainas. Tāda dīvaina aina :D


KM 13.augusts, 21:14

Liels paldies, atdalīšu citā novērojumā.


Amanda 13.augusts, 19:47

Mazais ērglis


roosaluristaja 13.augusts, 18:00

Man jau likās, ka te ir problēmas,bet nemāku ieviest jaunu sugu no mobilā


dziedava 13.augusts, 16:50

Nu vismaz tam vienam lai izdodas nobriest un tad virsmu tikpat jauki sabildēt. Man izskatās, ka nav vilkpienaine. Glabāšanā no 1 eksemplāra nekas nepaliks, bet vrb izdotos noteikt.


Mari 13.augusts, 16:44

Nez, vai izdosies saglabāt, tur tikai divi augļķermenīši, no kuriem viens nedaudz traumēts, iespējams kāds gļotsēņēdājs pastrādājis.


Inita 13.augusts, 15:44

raibā aplocene Lepista luscina


dziedava 13.augusts, 14:37

Oho! To noteikti būtu labi saglabāt


Mari 13.augusts, 13:43

Trešā un ceturtā foto intervāls pāris stundas.


Mari 13.augusts, 13:41

Par šo nezinu ko domāt - tā kā vilkpienaine, bet tik sīka un dzeltena?


Mari 13.augusts, 12:37

Paldies, Julita! :)


dziedava 13.augusts, 12:30

Ar šīm ir sarežģīti, resp., ne vienmēr viss komplekts kkam precīzi atbilst. C.pertenuis granulas esot 1-2 mkm un mezgli lieli - te tik lieli neizskatās, un sporām tipiski esot 6-7 mkm. Priekš C.microcarpa piekrītu, ka pamaz mezglu, un granulas vēl mazākas (0,5-1,5 mkm). Šobrīd arī nezinu citus variantus, bet man teica, ka tuvākā laikā nākšot revulūcija lākturītēs, resp., tās tiks sadalītas, atbilstoši jaunākajām sekvencēšanām, tāpēc varbūt vēlāk būs vieglāk (vai tieši otrādi - sarežģītāk). Pagaidām mainīšu uz C.pertenuis, bet jāatceras pārbaudīt, kad nāks tas jaunais pētījums gatavs.


Mari 13.augusts, 12:00

Versija - Spradzeņu lākturīte (Cribraria pertenuis}


ekologs 13.augusts, 10:15

Vārdu sakot, koksngrauzis ar oranžu priekškrūšu vairogu ir Stictoleptura rubra, bet ar melnu - Anastrangalia sp. :)


ekologs 13.augusts, 10:10

P.S. Atvainojos, pirmā bildē ir cita suga - Koksngrauzis Anastrangalia sp. Man te bildes vietām mainās :)


ekologs 13.augusts, 10:08

Otrā bildē cita suga. Kāds no Anastrangalia sp.


ekologs 13.augusts, 09:40

Sarkanspārnis (Platycis minutus).


Eggy 13.augusts, 08:55

Paldies! Ja nu kādi varu palīdzēt ar šiem mērījumiem vai papildus attēliem, labprāt to darītu,ja ir manos spēkos.


dziedava 13.augusts, 08:53

Ja izdodas novērot attīstību, resp., foto novērojamas dažādas stadijas vienam un tam pašam, tad vērts statusu norādīt "Attīstība" - tas var noderēt, gan lai atlasītu novērojumus, kur var vienkopus redzēt dažādas stadijas, gan lai fiksētu, kurā laikā dabā šī suga ir augšanas procesā.


dziedava 13.augusts, 08:34

Jā, Iveta, "nodeva" krāsa. Ievācu jau ar domu, ka dažādi izmēri, bet bez krāsas palīdzības būtu stipri grūtāk, jo abos gadījumos ir gluds kausiņš un plakani mezgli - līdzīgas "konstrukcijas". Redzot, ka atšķiras krāsa (pat ar mikroskopu kopskatā nav tik viegli to pamanīt - 0,2 mm nav diez ko daudz..), nolēmu pārbaudīt abas, sākot ar sīkāko. Kad mikroskopējot bija pilnīgi violets, skaidrs bija, ka lielās, kas jau saskatāmākas, būs cita krāsa. Lielās sanāca parastā lākturīte (C.vulgaris), kas Latvijā nav nemaz tik parasta (šobrīd 10 novērojumi), ka pat savulaik domājām, vai nevajag mainīt nosaukumu. Ja būtu vienāda krāsa, piekrītu, ka garām palaist ļoti viegli, un gan jau ne reizi arī ir palaists garām.


dziedava 13.augusts, 08:25

Katrā ziņā dzīvo koku sugas tipiski atrastas uz kokiem, kuriem ir daudzveidīgas nišas - rievas, daudz sūnu, ķērpju. Acīmredzot, arī tām sūnām un ķērpjiem tie paši "putekļi" vajadzīgi, jo tie tur labi saauguši un kalpo kā indikators. Uz plikiem, gludiem stumbriem visdrīzāk nebūs.


dziedava 13.augusts, 08:22

Iveta, vajadzētu paskatīt arī parkos :)). Tām gļotsēnēm nevajag lielus kokus, visādas tamlīdzīgas aug arī uz nelieliem, maziem un pat krūmiem, ceriņiem, avenēm utml., kur man vēl nav izdevies atrast. Katrā ziņā tās nav dižkoku sugas, āķis slēpjas kaut kur citur. Pilsētas putekļos? Vēl ir hipotēze, ka tām patīk dzelzceļš. Ne tikai pavisam blakus, bet kaut kādā "dzelzceļa putekļu" sasniedzamības zonā??? Jāpēta. Paldies, ka tiek pētīts - arī negatīvs rezultāts ir rezultāts. Man Engures pagalmā arī pilnīgi pa tukšo, nekā. Ceļš tieši blakus, dzelzceļš gan nē..


adata 13.augusts, 07:38

Ar šo arī interesanti, ja nu vienīgi krāsa "nodeva", citādi izmēra dēļ es palaistu garām, domājot ka nav īsti attīstījies. Veikli ieslēpusies starp citām! Tās pārējās, sapratu, ka cita suga?


adata 13.augusts, 07:25

Apsveicu ar atradumiem! Nu, šīs, manuprāt, ir riktīgi pilsētvides gļotsēnes ( un tās citas arī, kas atrastas uz dzīviem kokiem). Esmu aplūkojusi arī savā apkārtnē dzīvus lielus kokus (bet ne pilsētu parkos), klajākās vietās, ceļmalās, pagaidām nekā. Nav tā, ka nav skatīts. Kur tad Jums pērn, sezonas nogalē - viena pēc otras!


Filips Bobinskis 13.augusts, 00:16

Jūrmalas gummeldrs?


Ziemelmeita 12.augusts, 21:07

Paldies,Uģi!


Ivetta 12.augusts, 16:03

Paldies, Uģi!


meža_meita 12.augusts, 15:47

Šeit nobildējusies no attāluma līdzīga suga. Šī varētu būt Buellia griseovirens.


Ziemelmeita 12.augusts, 15:44

Paldies.Uģi!


Ziemelmeita 12.augusts, 15:43

Paldies,Mārīte!


Mari 12.augusts, 13:17

Paldies, Julita! :)


zemesbite 12.augusts, 12:57

Mazais tritons :)


zemesbite 12.augusts, 12:54

Paldies, Ansi! :)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts