Aktīvie lietotāji: 184 Šodien ievadītie novērojumi: 169 Kopējais novērojumu skaits: 2314606
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Vai sākusies afalīnu invāzija? Otrā daļa.
Pievienots 2023-03-17 15:37:23

Bija nesen kā beigusies Dabasdati.lv lietotāju sanāksme 2023 [1], un tramvajā devos mājup. Kabatā iezvanījās telefons. Parasti brīvdienās neiegrāmatotiem numuriem neatsaucos, bet šoreiz kaut kas pamudināja "pacelt klausuli". Piesakās glābšanas dienests (VUGD), un paspēju iedomāt, vai tiešām jau kāds igauņu ronēns uzradies. Nē, esot saņemta ziņa, ka Ķesterciemā izskalots delfīns, iespējams, beigts. Glābšanas dienestam neesot iespēju iesaistīties – vai mēs (Dabas aizsardzības pārvalde) nevarot aizdoties un izglābt delfīnu.

Zvanu kolēģim. Atbildi nesaņemu (brīvdiena taču). "Zvans draugam". Aivars Ornicāns – zvēru pētnieks no LVMI "Silava", kurš dzīvo netālu no Ķesterciema, atsaucas un ir gatavs brīvdienu izklaidēm. Tās gan beidzas ar neko – krastā no delfīna ne miņas. Cits dienests izrādās bijis spējīgāks par glābējiem un socvietnēs un medijos [2] jau klejo Aigara Meždreija uzņemtās bildes ar delfīna "glābšanu", t.i. aizvākšanu no liedaga.

Nākamais "zvans draugam". Pārsūtu bildes Kārlim Kincem (Carl Christian Kinze) – delfīnu un vaļu ekspertam Dānijā. Vai tiešām atkal afalīna (lielā jūrascūka Tursiops truncatus, nevis "mazā/parastā" jūrascūka Phocoena phocoena, ko pēc sarunas ar glābējiem biju jau izvirzījis kā ticamāko versiju)? Jā, ja iepriekšējā reize ar afalīnas (pat vairāku afalīnu) pieteikšanos bijusi pirms četriem gadiem [3], droši var teikt: atkal.

Atbilde no Kārļa manā e-pastkastītē "iekrīt" pēc pusstundas: "Liels paldies par šo sensacionālo informāciju. Jā, noteikti Tursiops. Robs muguras spuras aizmugurējā malā norāda, ka viņš ir Mischief no Skotijas." Tātad, nevis vienkārša afalīna, bet tāda, kas tikusi pie sava vārda (1. att.)!


1. attēls. Afalīna Mischief Skotijas piekrastē (pārpublicēts no https://uk.whales.org/2017/03/01/mischief-visits-aberdeen/)

Pēc četrām dienām Mischief tiek arī pie sava nekrologa: "Ar skumjām vēstām, ka nedēļas nogalē Latvijas piekrastē atrasta izskalota pazīstamā Mari Fērsas (Moray Firth jūras līča) afalīna Mischief, kura dažiem no jums, iespējams, bija labi pazīstama. Tās ir skumjas ziņas, taču mums gribas domāt, ka Mischief nodzīvoja pilnvērtīgu un laimīgu dzīvi. Mēs uzskatām, ka viņam bija aptuveni 40 gadu, kas ir labs vecums afalīnas tēviņam. Mischief bija piedzīvojumu kārs un fantastisks delfīns, ko novērot, un mēs esam pateicīgi par visu, ko viņš mums iemācīja, tostarp par to, cik tālu šie delfīni var ceļot, par mijiedarbību starp afalīnu ģimenēm un, pats galvenais, par to, kā uzzināt par daudzām delfīnu nerātnībām!"

Vēl pēc dažām dienā Lielbritānijā bāzētā nevalstiskā organizācija Whale and Dolphin Conservation savā Facebook lapā [4] ievieto nākamo vēstījumu. Viens no tās teikumiem tulkojams šādi: "Mēs esam pievienojuši veltījumu Mischief mūsu virtuālajam oļu pludmales memoriālam [5]. Mēs zinām, ka Mischief daudziem cilvēkiem nozīmēja ļoti daudz, tāpēc bija svarīgi izveidot vietu, kur pieminēt tik nerātno delfīnu."

Par Mischief nerātnībām katrs var pameklēt interneta dzīlēs. Iepriekš rakstītajam piebildīšu tikai dažas šajās dzīlēs uzzinātas lietas.

Mari Fērsas jūras līcī mīt apmēram 200 afalīnu liela populācija. Tā ir viena no divām Lielbritānijas piekrastē mītošajām afalīnu populācijām un, pie tam, vistālāk ziemeļos esošā no visām afalīnu populācijām pasaules okeānos un jūrās. 2005. gadā tur izveidota aizsargājama dabas teritorija tieši afalīnu labad [6]. Šo delfīnu izpēti veic Aberdīnas universitātes jūras zīdītājdzīvnieku pētnieku grupa. Viens no izpētes virzieniem, ko vada Dr. Barbara Cheney, ir delfīnu fotoidentifikācija. Ir sastādīts to afalīnu fotokatalogs, ko iespējams atpazīt no fotogrāfijām [7]. Viens no katalogā iekļautajiem delfīniem, protams, ir Mischief. Ieraksts pie Mischief personīgās lietas liecina, ka viņš tiek novērots un atpazīts jau no 1990. gada (praktiski no pētījumu uzsākšanas brīža).

Interesanti, ka tieši 2019. gadā, dažus mēnešus pēc afalīnu "invāzijas" Latvijas piekrastes ūdeņos, līdzīga, tikai daudz ievērojamāka "invāzija" reģistrēta Nīderlandes piekrastes ūdeņos. Tur novēroto delfīnu skaits novērtēts kā 20 indivīdi un 9 no tiem atpazīti kā Mari Fērsas afalīnas. Turklāt tiek ziņots, ka tas bijis pirmais gadījums, kad šīs populācijas pārstāvji novēroti un atpazīti ārpus Lielbritānijas un Īrijas ūdeņiem [8]. Jā, žēl, ka nezinām, no kurienes bija ieradušās pie mums novērotās afalīnas...

Starp Nīderlandes ūdeņos atpazītajām afalīnām bija arī Mischief. Viņš piefiksēts arī afalīnu grupā, kas vairākkārt un dažādās vietās novērota 2020. gadā Dānijas piekrastes ūdeņos [9]. Kārlis Kince zina teikt, ka Mischief novērojumi Dānijas krastu tuvumā turpinājušies arī nākamajos divos gados. Kā liecina ieraksti Dānijas delfīnu novērotāju Facebook lapā [10], iespējams, pēdējie Mischief novērojumi reģistrēti 2022. gada vasarā uz ziemeļiem no Ēresunda tilta. Kurp Mischief devies pēc tam un kādēļ viņš Rīgas jūras līci izvēlējies par vietu, kur pārcelties uz "labākiem medību laukiem", tas pieskaitāms pie neatbildētajiem jautājumiem.

Informācijas avoti

1. https://dabasdati.lv/lv/article/atskats-uz-dabasdatilv-lietotaju-sanaksmi-2023/

2. https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/kesterciema-izskalots-delfins/

3. https://dabasdati.lv/lv/article/vai-sakusies-afalinu-invazija/2019/

4. https://www.facebook.com/whalesorg

5. https://wdc.dedicationpage.org/memorialpebblebeach

6. https://uk.whales.org/whales-dolphins/how-we-help/bottlenose-dolphins-moray-firth-scotland/

7. https://www.abdn.ac.uk/sbs/outreach/lighthouse/bottlenose-dolphins-758.php

8. Hoekendijk J. P., Leopold M. F., Cheney, B. J. 2021. Bottlenose dolphins in the Netherlands come from two sides: across the North Sea and through the English Channel. Journal of the Marine Biological Association of the United Kingdom, 101(5), 853-859.

9. https://marineconnection.org/incredible-news-more-scottish-dolphins-sighted-in-denmark/

10. https://www.facebook.com/groups/755793598472014/about

 

Valdis Pilāts

2023-03-15

Pēdējie novērojumi
Ardea alba - 2026-04-26 LatvianAlise
Circus aeruginosus - 2026-04-26 LatvianAlise
Buteo buteo - 2026-04-25 LatvianAlise
Accipiter gentilis - 2026-04-20 LatvianAlise
Cyanistes caeruleus - 2026-04-26 JM
Pica pica - 2026-04-26 JM
Corvus corone cornix - 2026-04-26 JM
Nezināms
Ignotus
@ VijaS
Pēdējie komentāri novērojumiem
guta7 26.aprīlis, 20:23

Julita, paldies par ieguldījumu gļotsēņu noteikšanā!


adata 26.aprīlis, 19:25

Skaidrs...


dziedava 26.aprīlis, 19:13

Kopš es pievērsu uzmanību augšanas laikiem, ļoti daudz kas paliek vieglāk, jo daudz kam laiki nepārklājas, plus vēl kādas pazīmes.


dziedava 26.aprīlis, 19:12

Apkaklīte te nav tik svarīga, te pietiek ar to, ka redz perīdija paliekas uz galviņas un paskatās, kāds mēnesis :). Jūlijā tās aug uz urrā, un lampītes tad neaug


adata 26.aprīlis, 19:05

Paldies, Julita, un to perīdija apkaklīti uz kātiņa var saskatīt tikai mikroskopā? Ar lupu laikam nē.


dziedava 26.aprīlis, 18:02

Šis bija otrs atliktais [un aizmirstais] paraugs. Hipotēze apstiprināta :)


dziedava 26.aprīlis, 17:53

Šis laikam tāds starpposms, ko es no foto pagaidām neizšķiršos noteikt. Drīzāk H.calyculata


dziedava 26.aprīlis, 17:50

Nu tātad apkakles palampītei mēdz būt tik gara kājiņa :)


dziedava 26.aprīlis, 17:44

Ahā, interesanti, ka es šo un vēl vienu jau biju nolikusi sev blakus šodien mikroskopēt, bet aizmirsu ;)))


adata 26.aprīlis, 17:37

Julita, šai ir aizsūtīts paraugs.


dziedava 26.aprīlis, 16:40

Jo tad šī būtu jauna suga Latvijai


dziedava 26.aprīlis, 16:04

Hmm, šī īpatnēja. Izskatās pēc kocītes, bet tai nevajadzētu būt perīdija paliekām. Garkājas lampīte jūlijā neaug, arī kājiņa par tievu. Jūlijā aug apkakles palampīte, bet tai šķiet nemēdz būt tik gara kājiņa.


dziedava 26.aprīlis, 15:48

?


mufunja 26.aprīlis, 15:20

Es paskatīšos


mufunja 26.aprīlis, 15:06

Varbūt man ir daļa no parauga, man jāaplūko:)


dziedava 26.aprīlis, 14:47

Tā arī netika apskatīta?


dziedava 26.aprīlis, 14:38

Šīs tā arī palika nemikroskopētas?


dziedava 26.aprīlis, 14:01

Ja tas paraugs vēl saglabājies, tad man to vajadzētu dabūt drošai sugas apstiprināšanai. Sīkajai lākturītei ir daudz vairāk mezglu, bet spradzeņu lākturītei mezgli platāki.


dziedava 26.aprīlis, 12:56

Droši kocītes, nevis cilindrītes? Foto saprast nevar


dziedava 26.aprīlis, 12:52

Foto gan vajadzēja


dziedava 26.aprīlis, 12:50

Varbūt Comatricha laxa. Ja būtu labāki foto, varbūt varētu droši pateikt.


dziedava 26.aprīlis, 12:13

Foto :(


dziedava 26.aprīlis, 12:05

Ja garums vismaz 2 mm, tad C.nigra


dziedava 26.aprīlis, 11:43

Nav pat foto :(


VijaS 25.aprīlis, 19:39

Paldies, Julita, par visiem labojumiem! :)


dziedava 25.aprīlis, 18:29

Skaitās sugu grupa. Varbūt kādreiz sadalīs un varēs pārskatīt, jo kapilīcijs ar kārpām nav tipisks.


adata 25.aprīlis, 18:24

Paldies, Julita, par šo - tā arī es domāju, un par visām citām līdz šim noteiktajām!


dziedava 25.aprīlis, 17:39

P.ovisporum tas tiešām nebija, tur nu Edvīnam bija taisnība. Jā, kvalitatīva mikroskopija ir svarīga.


dziedava 25.aprīlis, 15:17

Pēc mikroskopijas arī nešaubīga olīšu aplocīte :)


dziedava 25.aprīlis, 13:49

Vai nav pārāk izstieptas priekš denudata


dziedava 25.aprīlis, 13:38

sardelīšu būtu izlocītas, bet te garas un paralēlas vālītes


dziedava 25.aprīlis, 11:47

Neesmu droša, ka 2. foto ir tā pati suga. Ja nu traumēta


KURSA1 25.aprīlis, 11:12

Kaimiņi apzāģēja koku un ligzda palika tik uz viena zara. Atlidoja stārķi un ligzda apgāzās. Tagad tiek veidota jauna. Vai ir kāda instance kas šādas apzāģēšanas liedz?


CerambyX 25.aprīlis, 10:59

19. un 20. aprīli novērots arī Zviedrijā (19. datumā pie Stokholmas kau tkur) - nez vai baigi varēs salīdzināt pēc foto vai ir tas pats putns, bet ļoti iespējams? Datumi atbilstu. It kā tas pats putns esot Zviedrijā redzēts arī pagājušogad, jo nu vismaz šogad 20. aprīlī redzēts tajā pašā ezerā, kur 2025. gadā (tāpat cik saprotu 2025. gadā tas paspēja izceļoties arī pa Somiju un Norvēģiju, laikam arī Poliju).


dziedava 25.aprīlis, 10:58

Ķeizariskā vai sardelīšu sprodzīte, neizslēdzot iespēju, ka ar tik staipīgu kapilīciju ir kāda vēl neaprakstīta suga


Vīksna 25.aprīlis, 10:57

Ozolu vērpējsprīžmetis, Biston strataria.


dziedava 25.aprīlis, 09:45

Uz to pusi ir, bet augļķermeņi dikti izlocīti. Drīzāk teiktu, ka no vēl neaprakstīto sugu grupas


dziedava 25.aprīlis, 09:41

Jā, tikai nebiju pamanījusi


Rallus 24.aprīlis, 23:33

Vai var, lūdzu, par šo novērojumu ko vairāk uzrakstīt? Tomēr ļoti iespaidīgi izcelt ko tādu, kur iepriekšējais novērojums bijis tik 19.gs.


V.Grigorjevs 24.aprīlis, 15:55

lb. kāja tomēr drīzāk izskatās pēc "zils virs melna" (+krāsas nodilums), tad LV.


V.Grigorjevs 23.aprīlis, 23:43

cik saprotu pēc krāsu shēmas, gredzenots Igaunijā, dzimis 2010 g.? (abas kājas zils virs alumīnija (?))


dziedava 23.aprīlis, 22:14

Ja uz beigta koka, tad ticamākā laikam ir B.affinis var. microspora, lai gan tā aug uz mizas. Bet varbūt tieši apakšā gļotsēnēm ir kādi mizas fragmentiņi?


adata 23.aprīlis, 21:14

Julita, nē, šīs nebija.


dziedava 23.aprīlis, 21:08

Šīs nevarētu būt sūtītas?


Ziemelmeita 23.aprīlis, 20:55

Paldies,Uģi!


dziedava 23.aprīlis, 20:50

It kā varētu būt C.oregana, bet granulām jābūt 2-3,5 mkm. Te granulas nav mērītas, bet, salīdzinot ar sporām, šķiet, ka ir mazākas, tomēr grūti pateikt.


dziedava 23.aprīlis, 20:20

Es arī uz to ceru. Un grāmata būs viens solis tajā virzienā. :) Gatavojot grāmatu, pati daudz ko jaunu ievēroju.


mufunja 23.aprīlis, 20:12

Paldies, Julita, par tik lielisku darbu. Varbūt kādreiz es iemācīšos atpazīt pat visvienkāršākos bez mikroskopa :)


mufunja 23.aprīlis, 18:46

Es neatceros :(


mufunja 23.aprīlis, 18:44

Julita, sauss alksnis.


dziedava 23.aprīlis, 16:02

Šim paraugs man nav sūtīts?


mufunja 23.aprīlis, 15:54

Atradīšu paraugu un uztaisīšu.


mufunja 23.aprīlis, 15:51

Tur to bija tik daudz un dažādās brieduma pakāpēs:(


dziedava 23.aprīlis, 14:50

Tai vajadzētu būt B.panicea, vajadzēja vismaz vienā foto fokusu uz sporu virsmas rakstu, jo sporām jābūt ar tumšāku kārpu grupām. Te tās neredz.


dziedava 23.aprīlis, 14:02

Augšējos 2 foto drīzāk kāda cita suga


dziedava 23.aprīlis, 13:19

Dīvaini, ka te nevar saskatīt nekādu rakstu sporām. Ļoti gaišas, mazas sporas būtu S.axifera, bet tai parasti ārējais tīkliņš bez āķīšiem, kas te ir saskatāmi. Ārējais tīkliņš ar āķīšiem ir S.pallida var. rubescens, bet tai sporas 6-7,5 mkm, it kā par lielu, Bet ja sporām tīkliņš, tad pēc garuma derētu S.hyperopta var. landewaldii, kam ir arī āķīši tīkliņam. Tomēr sporu rakstu parasti izdodas saskatīt.


dziedava 23.aprīlis, 13:07

Jā, ļoti tumša, tomēr tonis sarkanīgs un sporas atbilst.


dziedava 23.aprīlis, 11:14

Baltajai krāterītei arī var būt dzeltens kodols. Atšķiras no zeltkodola krāterītes ar lieliem kapilīcija mezgliem (zeltkodola krāterītei tie ir mazi)


dziedava 23.aprīlis, 09:50

Mana saprašana ir par vāju un līdz DD pārejai laika ir sasodīti maz :(. Ieliku lielajā FB grupā, ja nu.. https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/4332142870378871


Eggy 23.aprīlis, 08:57

Lauzts spārns, uzturas šajā vietā jau vairākas dienas.


dziedava 23.aprīlis, 07:57

Jā, Iveta, te jautājums ir, vai dzīvs.


mufunja 23.aprīlis, 07:41

Noteikti alksnis. Neesmu pārbaudījis, vai tas ir dzīvs vai nē.


mufunja 23.aprīlis, 07:31

Koks bija dzīvs, to es atceros. Mežs bija blīvs, pārsvarā alksnis. Mitrs, netālu no upes.


adata 23.aprīlis, 07:25

Manā skatījumā tas ir, ja ne alksnis, tad lapu koka noteikti.


mufunja 23.aprīlis, 07:23

Nevarēju uzņemt labāku fotoattēlu. Viss ir tik gaišs:(


IlzeP 23.aprīlis, 07:01

Kas ar šo ir domāts? Lūdzu skaidrojumu.


dziedava 22.aprīlis, 20:44

Pēc Nannengas P.albescens var būt viena perīdija kārta, ja maz kaļķa. Varbūt tas ir šis gadījums. Kad tikšu pie datora, papētīšu vēl vācu noteicēju un savu mikroskopiju. Paraugu arī pie sevis atradu.


dziedava 22.aprīlis, 20:26

Nezinu, kāpēc šis nav izskatīts kā pēcsniedzīte. 24. marts pavasarī, kad bija daudz sniega. Pēc sporām varētu atbilst divas sugas - Physarum alpinum un Physarum albescens. Abām minētas 2 perīdija kārtas, bet redzu tikai vienu plānu, dzeltenu. Šīm sugām maz foto, bet esošajos arī tās divas kārtas nav uzskatāmi. Kopskats mēdz būt tik dažāds, ka grūti pateikt, cik šis atbilst.


dziedava 22.aprīlis, 17:11

Te arī būtu svarīgi zināt, vai dzīvs koks, un vai tur bija mežs. Netradicionāls sporu izmērs.


mufunja 22.aprīlis, 16:15

Par alksni neko nevaru teikt, nepievērsu uzmanību :(


dziedava 22.aprīlis, 15:55

Izskatīju zinātnē aprakstītās Badhamia. Un Badhamiopsis. Tuvākā izskatās Badhamiopsis nivisimulans, kam raksturīgas ciešas grupas uz dzīviem kokiem (bet vai šis ir dzīvs?). Sporas līdzīgas, bet te raksturīgas arī dažas ļoti ovālas un lielas sporas, kādas foto neredz, bet varbūt ir? Un jābūt ar gaišu līniju pāri, to pagaidam neatradu. Bet tonis un kārpas līdzīgas. Izmēram būtu jabūt (10-)11-14 mkm vai ovālām garākām. Es teiktu, ka šai līdzīga, bet cita suga. Bet citu man piedāvājumā pagaidām nav. Pēdējā foto teiktu, ka sporas negrupējas, tad atkrīt B.juliae. Bet tikko pamanīju priekšpēdējo foto un tagad man nav pārliecības, grupējas vai nē.


dziedava 22.aprīlis, 14:31

Un ja ir Badhamia, tad vajag arī uz stikliņa bez virsstikliņa mazos palielinājumos (lai nesaslapina okulāru) paskatīties, vai sporas negrupējas, pa divi vai vairāk. Te sporas izskatās ļoti apaļas, drīzāk negrupējas, bet paskatīties tāpat ir vērts.


mufunja 22.aprīlis, 14:29

Tas auga mežā uz atklāta pakalna, garajā zālē. Es to pārlaidu ar roku un tikai tad pamanīju.Ja atradīšu paraugu, nolikšu.


dziedava 22.aprīlis, 14:23

Oho! Tas ir pat vēl interesantāk. Man likās, ka egle. Sporas tumšas, ar tādu izmēru (9,5-11mkm) ātrumā neatrodu. B.panicea būtu gaišas sporas, B.affinis var. microspora - 8-10 mkm. Tas auga uz dzīva alkšņa? Jāpapēta Kuhnt.


dziedava 22.aprīlis, 13:59

Šīs ļoti interesantas, žēl, ka pamanīju tikai tagad. Sporas ļoti lielas, 12-14 mkm kopā ar citām redzamām pazīmēm atbilstu tikai Physarum vernum, bet pēc foto nav droši noteikt, vai Physarum vai Badhamia, tāpat nevar saskatīt, vai sporām ir tumšāku kārpu grupas. Auga mežā vai pļavā? Tipiskās, mums zināmās zāļu sugas ir ar mazākām sporām. Bet P.vernum tipiski ir pēcsniedzīte. Tomēr tiek apgalvots arī, ka tā ir sugu grupa, kas ietvertu ne tikai pēcsniedzītes. Bet “vernum” tomēr nozīmē pavasari, bet jūnijs kā pavasaris ir nosacīti. Vārdsakot, šo paraugu būtu bijis vērts rūpīgāk papētīt.


mufunja 22.aprīlis, 13:33

Es tā nedomāju. Tas aug uz alkšņa. Tas drīzāk izskatās pēc Badhamia.


dziedava 22.aprīlis, 13:17

Izskatās, ka redzami arī tukši “trauciņi”.


dziedava 22.aprīlis, 13:13

Teorētiski iespējama P.corticalis forma bez vāciņa. Atradās tikai daži eksemplāri zem apses mizas, pārsvarā sīki. Pagaidām atstāšu nenoteiktu. Kapilīcijs arī ļoti tievs.


dziedava 22.aprīlis, 13:00

Tā kā tūlīt pārvāksimies, kaut kādu nosaukumu jāpiešķir jau tagad. Vēlāk varēs mainīt, ja nu kas noskaidrosies.


dziedava 22.aprīlis, 10:50

Šo vajadzētu šonedēļ mikroskopēt! Physarum cf. diderma?


W 21.aprīlis, 21:32

Paldies, Ansi:)


W 21.aprīlis, 21:31

Paldies, Julita:)


dziedava 21.aprīlis, 19:43

Ļoti līdzīga ir Macbrideola herreraem bet tai kājiņas apakša būtu sarkana.


erihir 21.aprīlis, 18:45

Paldies, of course, did not check moult when I uploaded photo.


dziedava 21.aprīlis, 15:47

Marina, šo novērojumu vajag sadalīt, vai arī pēdējos divus foto izdzēst


dziedava 21.aprīlis, 15:44

Ja ir kājiņa, tad teiktu, ka T.decipiens


dziedava 21.aprīlis, 15:20

Man šobrīd ir hipotēze, ka uz masu tādas ir H.decipiens, un ar zināmu piepūli uz sporām tīkliņu saskatītu (ne vienmēr viegli). Tā saucamās krāterformas, vai, es drīzāk pieturētos pie olīvkrāsas pilienīšu nosaukuma, ir retāk, mazākās grupiņās, zemākas, apaļākas un zaļganākas. Un sporām ir izteiksmīgas kārpas, ne neskaidrs tīkliņš vai kārpas.


dziedava 21.aprīlis, 15:14

Grūti saskatīt, bet man izskatās, ka elaterām ir divi vaļīgi vijumi. Tad ir T.varia. Ja būtu vairāk nekā divi vijumi, tad teiktu, ka H.karstenii.


dziedava 21.aprīlis, 13:46

Pētu atškirības T.contorta un H.karstenii. Nebiju agrāk pievērsusi uzmanību, ka uzsvars mēdz būt uz faktu, ka T.contorta ir vienkāršas elateras, bet H.karstenii - sazarotas. Mēs šķirojam - gludas un tādas kā izplūkātas. Te ir skaidri gludas, tātad pēc mūsu dalījuma - T.contorta, bet ir sazarotas, tātad varētu būt arī H.karstenii ;). Cik lasīju, diskusijās ir teikts, ka greizajai ir daudz varietāšu, tās mēdz būt strīdīgi izdalītas. Bet nu pagaidām atstāšu pie “gludajām”, jo vismaz mūsu šķirojumā pie H.kastenii neiederas


kamene 21.aprīlis, 11:50

Paldies, Ansi!


Ziemelmeita 21.aprīlis, 10:38

Paldies,Ansi, par sugu noteikšanu.


nekovārnis 21.aprīlis, 07:26

Paldies, Julita! :)


Vīksna 20.aprīlis, 22:45

Paldies !


tomhi 20.aprīlis, 22:42

Flowers and leaves definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:40

Flowers and leaves definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:33

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:16

Flowers and leaves definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:15

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:14

Flowers and leaves definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:12

Flowers and leaves definitely G. densiflora


dziedava 20.aprīlis, 22:10

Tomēr vēl būs pēcsniedzīte! :)


dziedava 20.aprīlis, 22:09

Šī jau ir labi nosakāma :)


tomhi 20.aprīlis, 22:07

Flowers definitely G. densiflora.


tomhi 20.aprīlis, 22:03

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:01

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 21:59

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 21:59

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 21:58

Flowers and leaves definitely G. densiflora


Ivetta 20.aprīlis, 21:24

Paldies, Uģi!


guta7 20.aprīlis, 21:14

Tad būs jādodas ievākt.


dziedava 20.aprīlis, 19:25

Paldies, Uldi!


Vīksna 20.aprīlis, 17:17

Paldies !


Vīksna 20.aprīlis, 16:47

Paldies !


zemesbite 20.aprīlis, 15:22

Paldies, Julita!


Ansis 20.aprīlis, 15:04

Zirņu rūsas (Uromyces pisi-sativi) bojāts augs.


Mežirbe777 20.aprīlis, 14:28

Pietuvinot "Jāņa sētas" karti pietiekami tuvu, konkrētā tirdzniecības ķēde ir nosakāma :D Jā, šajā gadījumā tā ir Maxima.


IlzeP 20.aprīlis, 11:45

Es arī samulsu...


IlzeP 20.aprīlis, 09:03

Vai šī arī no Maximas?


dziedava 20.aprīlis, 08:25

Kaut kas sajaukts? Domāts Pulmonaria saccharata?


dziedava 20.aprīlis, 08:23

Interesanti, ka 5 km no manas kapu atradnes, tikai otrpus Daugavai. Nez, sīkpapardes tādu attālumu var pārvarēt, vai tās tomēr ir pilnīgi nesaistītas atradnes?


KM 20.aprīlis, 01:05

Negaidīju ko tādu šeit atrast. Viens pudurītis pilnziedā, dažus metrus tālāk viens mazāks, vēl tikai sāk ziedēt. Atradne kāpas virspusē, nekur apkārt neesmu manījis neko tamlīdzīgu, netālu notiek mežistrāde.


V.Grigorjevs 19.aprīlis, 23:51

Esmu to redzējis daudzas reizes un vienmēr uzskatījis par diezgan izplatītu augu, nezināju, ka tas izrādās rets.


dziedava 19.aprīlis, 23:19

Tad ir neparasti! Ievākta?


DaceK 19.aprīlis, 23:15

Jā, diemžēl ir tikai šī viena bilde.


Amanda 19.aprīlis, 21:43

Vidējais dzenis


Amanda 19.aprīlis, 21:42

Jūras ērglis


Amanda 19.aprīlis, 21:40

3 un 4 attēlā vidējais dzenis.


Ansis 19.aprīlis, 21:24

Baltsvītru miežabrālis - Phalaris arundinacea fo. picta


Ziemelmeita 19.aprīlis, 20:55

Paldies,Ansi!


Ansis 19.aprīlis, 20:46

Tās vītola saknes, ne sūna.


dziedava 19.aprīlis, 20:04

Dzīva?


guta7 19.aprīlis, 17:05

Jā, dzeltena.


guta7 19.aprīlis, 17:04

Noteikti nē.


guta7 19.aprīlis, 17:02

Lapukoka.


VitaS 19.aprīlis, 15:18

Pieliku arī foto.


dziedava 18.aprīlis, 21:07

Paldies!


Ziemelmeita 18.aprīlis, 21:07

Paldies,Julita! Paraugs ir, jāmeģina atrast brīdis pie mikroskopa.


Ziemelmeita 18.aprīlis, 21:05

Paldies,Amanda!


Amanda 18.aprīlis, 21:00

Niedru lija


CerambyX 18.aprīlis, 20:19

Jāredz tuvāk (kaut vai izkadrēts šis pats attēls) - varbūt tumšā eļļasvabole (Meloe proscarabaeus)


Ivars Leimanis 18.aprīlis, 11:21

Varbūt Metzgeria conjugata?


Aleksejs Šarīpins 17.aprīlis, 23:37

3CY


VijaS 17.aprīlis, 22:18

Nē, nenobrieda līdz sporām, nesaglabāju.


VijaS 17.aprīlis, 22:16

Nē, nav gan.


Bekuvecis 17.aprīlis, 15:43

Pilnīgi noteikti P.cornucopiae. Papildu apsvērums - dēļ gadalaika: no Latvijā konstatētajām sānausēm tikai šī suga mēdz dažkārt (dažviet) augt arī agrā pavasarī (jo ir īpatnēja "divsezonu" sēne - sk. senes.lv). Aprīļa vidus ir par agru pat otrajai pavasarīgākajai sānausei - aizsegtajai (P.calyptratus). Turklāt tai gar cepurīšu malām būtu lapiņas segušā plīvura paliekas.


roosaluristaja 17.aprīlis, 14:20

Iespējams, tā ir


InŠu 17.aprīlis, 11:47

Es teiktu, ka Pleurotus cornucopiae: Cepurītes krāsa tik gaiši bēša nav pat vairākkārt salušām P.osteatus, bet šīs ir svaigi izaugušas. Lapiņas izteikti vērstas uz leju un veido kātiņa apakšā neregulāru rakstu, ko sauc par "anastomozes" tīklu.


dziedava 17.aprīlis, 11:36

Priekš aurantiaca galīgi neatbilst jaunu augļķermeņu krāsa (kam sākumā jābūt zaļgani dzelteniem). Variants ir C.intricata, bet te mikroskopijā grūti saskatīt brīvo galu skaitu mezglos, tāpēc ātrumā droši noteikt nevaru.


dziedava 17.aprīlis, 09:06

Tādi ļoti cieši lieli klājieni nav raksturīgi daudzveidīgajai, drīzāk kāda cita no pilienīšu dzimtas; būtu jāmikroskopē, jāskata sporu raksts.


mufunja 17.aprīlis, 09:01

Trichophaeopsis bicuspis


mufunja 17.aprīlis, 09:00

Gnomonia gnomon


dziedava 17.aprīlis, 08:59

Man kaut kā neizskatās pēc T.varia. Pēc pēdējā foto spriežot, - varētu būt paraugs?


dziedava 17.aprīlis, 08:55

Jā, šis novērojums ļoti interesants. Žēl, ka nav skaidra plazmodija piederība.


dziedava 17.aprīlis, 08:45

Nav pārliecības, ka te ir divi vijumi elaterai


VitaP. 16.aprīlis, 21:16

Mežiņā pie mājām, kļavā ieurbtā caurumā (sulām).


adata 16.aprīlis, 20:57

Paldies, Julita!


Siona 16.aprīlis, 20:55

Oij, tur pie vainas būs resni pirksti.. un netīšam uzklikšķinājies uz konkrētas sugas.. henotēku sugas pavisam noteikti neuzņemtos noteikt :D Paldies! :)


erihir 16.aprīlis, 19:46

Yes, and I am very embarrased by this simple mistake...I did not check my first impression properly which I should have done.


erihir 16.aprīlis, 19:44

Paldies, and sorry! I am struggling with latin-Latvian, species is of course leucopsis.


dziedava 16.aprīlis, 19:27

Edvīns nokomentēja, ka interesanti, bet viņš esot ceļojumā, tāpēc nevar šobrīd iedziļināties. Nu tātad vismaz acīmredzami tur nekas nešķiet :)


dziedava 16.aprīlis, 17:18

Uz kā auga?


Mežirbe777 16.aprīlis, 16:16

Paldies par vērību! Protams, ka tā ir C.brachypoda! Acu gaišumam kvalitatīvs miegs par sliktu nenāktu :D


dziedava 16.aprīlis, 13:25

Jāatdala, gan jau nav parastais


dziedava 16.aprīlis, 13:22

Nav izjukusi piepe?


Lietuviete 16.aprīlis, 11:24

Trešais simbols nav zināms.


Vladimirs S 16.aprīlis, 10:57

Gredzenošanas datums: 23.05.2025 Gredzenošanas vieta: Anniņmuižas mežā, Imantā, Rīgā Vecums: pull, Tēviņš Gredzenotājs: Imants Jakovļevs


Ziemelmeita 16.aprīlis, 09:04

Paldies, Julita, par skaidrojumu.


meža_meita 16.aprīlis, 09:00

Noteikti nav Chaenotheca stemonea. Tā ir ar zaļu laponi, brūnu sporu masu.


meža_meita 16.aprīlis, 08:57

Raivo, nebūs Chaenotheca furfuracea, bet gan C.brachypoda (dabisku mežu indikatorsuga). C.furfuracea ir ar izteiktu laponi, daudz lielāki aķ un košāk zaļa krāsa


dziedava 16.aprīlis, 08:32

Vismaz vienai bildei mikroskopijā vajadzētu pielikt kādu mērogu, lai var saprast, kā mērīts, un samērīt, ja kas pietrūkst. O.persimile tipiski uz eglēm neaug, tāpēc pētu, vai nav noteikšanas kļūda. O.favogineum aug uz eglēm, tai mikroskopijā svarīga pazīme ir elateru platums, kas pārsniedz 6 mkm. Te elateras izskatās platas, bet "uz aci" noteikt platumu grūti. Vizuāli jau baigi medaino neatgādina, bet tur jau arī krustojumi iespējami. ja aug uz egles, tad gribas saprast, kāpēc.


dziedava 16.aprīlis, 07:40

Ivetai taisnība. Vēl vairāk. Sistemātiķi nesen ir atklājuši, ka pilienīšu un sprodzīšu dzimtas ir ļoti līdzīgas, tāpēc tur vajadzētu veikt revīziju, kas tur kurā dzimtā īsti ir. Bet sēnēm jau sen viss skaidrs - pilienīšu daudzgalves mierīgi dzīvojas gan pa pilienīšu, gan sprodzīšu dzimtas gļotsēnēm :D. Tā ka ne tikai uz bumbulītēm, bet arī uz sprodzītēm tās iespējams novērot :).


BI 15.aprīlis, 23:11

Jābūt vēl vienam simbolam, kas lasās perpendikulāri redzamajiem!


Ziemelmeita 15.aprīlis, 20:54

Tad jau iespējams ka medainā arī apaug. Es arī īsti nezinu vai tā ir.


adata 15.aprīlis, 20:48

Hmm, pilienīšu dzimta vien ir, par to nebiju aizdomājusies. Ko Julita teiks?


adata 15.aprīlis, 20:44

Skaista! Šķiet, sporu masa varētu būt dzeltena.


Ziemelmeita 15.aprīlis, 20:43

Man arī tā izskatījās, bet vai medainā bumbulīte mēdz apaugt ar pilienīšu daudzgalvi? Tas man lika domāt par kādu no pilienītēm.


CerambyX 15.aprīlis, 20:41

Varbūt arī Poecilus versicolor


adata 15.aprīlis, 20:35

Teiktu, ka medainā bumbulīte. Redz vertikāli izstieptus augļķermeņus (ne pilienveida).


dziedava 15.aprīlis, 13:47

Paraugs vēl ir?


dziedava 15.aprīlis, 13:37

Bet ievākts jau nav? Vērtīgs, jo ar attīstību


dziedava 15.aprīlis, 11:35

Paldies par paraugiem!! Šorīt mikroskopēju un apkopojumu ieliku lielajā grupā, visvairāk cerot, ka Edvīns kaut kad paskatīsies: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/4324306857829139/


Ziemelmeita 14.aprīlis, 17:31

Paldies,Julita! Tajā laika vēl nedarbojos ar mikroskopu, iespejams ir sūtīts paraugs, bet skaidri neatceros. Pie manis nav.


adata 14.aprīlis, 14:07

Pirmā bilde- šūnu daudzpilīte (sporu mākonis sarkans un staipās), otrā un trešā - kazeņu daudzpilīte (gara kāja, sporu mākonis brūns).


dziedava 14.aprīlis, 09:20

Lasu un nesaprotu, par kādu "tumšo mezglu izvietojumu" es runāju, jo šobrīd saskatu meridiānu tīkliņu, turklāt jaunākas izskatās melnas, kas viss būtu raksturīgs C.cancellata, bet ne C.piriformis, kas jauna ir zilgana. Protams, paraugā to būtu vislabāk apskatīt (vai varētu būt pie manis?)


IlzeP 14.aprīlis, 08:03

Gredzenots kā pieaudzis putns 14.11.2021. Gdynia: Skwer Plymouth, POMORSKIE, POLAND.


IlzeP 14.aprīlis, 07:59

Pēc foto noteica Valdis Pilāts. Balts vēders kā klaidoņpelei, svītra pār muguru - svītrainā.


Ziemelmeita 13.aprīlis, 17:33

Paldies,Ansi!


adata 13.aprīlis, 15:36

Nu gan! Tātad paraudziņi, lai cik pašam reizēm liktos slikti esam, nav bezcerīgi. Jāvāc. Apbrīnojami, kā tādās drupačās, nesaskatot pašu augļķermeni (vai tā paliekas), var atrast sporas!


BI 13.aprīlis, 12:28

Dāņu gan attēlā ir skaidrs V17P. Tam ir bagātīga vēsture šajā vietā 2019, 2020, 2021, 2022, 2024, 2025 un jau arī šogad.


dziedava 13.aprīlis, 11:45

Šis man pašai sanāca pārsteigums. Ievācu paraugu ar domu "varbūt tur ir gļotsēne", dodot varbūtību apmēram pusprocentu, ka ir. Bet no mikroskopijas starp galīgi vecām sporām izdevās atrast ne tikai dažas labas, bet, galvenais, arī perfektus kapilīcija fragmentus, no kura suga, vēl kopā ar sporu pazīmēm, nosakāma nešaubīgi.


IlzeP 13.aprīlis, 09:09

Varu šeit mainīt atpakaļ uz lāci, bet zinu, ka lāču pētnieki šo novērojumu (bez pierādījumiem) tālāk neizmantos.


zane_ernstreite 13.aprīlis, 08:11

Paldies, Julita, par apstip[rinājumu!


dziedava 13.aprīlis, 06:30

Jā, būs trāpīts :))


ligausis 12.aprīlis, 23:31

Kāpēc nenoteikts? Ja cilvēki knapi paspēja izvairīties no avārijas? Visi sēdošie mašīnà skaisti redzēja làci. Tie ir mani draugi.


zane_ernstreite 12.aprīlis, 21:18

Jā, tūlīt to arī daru, jau procesā )))


dziedava 12.aprīlis, 21:15

Ja novērojumu neliek caur aplikāciju, tad bildes jāpievieno pēc tam. T.i., tagad.


a.b 12.aprīlis, 21:04

Gredzenošanas vieta: Bišumuiža, Rīga Gredzenošanas datums: 22.05.2025


a.b 12.aprīlis, 21:03

Gredzenošanas vieta: Lejastiezumi, Kuldīga Gredzenošanas datums: 06.07.2019 Gredzens: LVR ET8431 Krāsu gredzens: 7G8


Amanda 12.aprīlis, 19:40

Peļu klijāns


Vīksna 12.aprīlis, 16:18

Paldies !


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts